Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.

LATVIJAS REPUBLIKAS UN KOSOVAS REPUBLIKAS LĪGUMS PAR NODOKĻU DUBULTĀS UZLIKŠANAS ATTIECĪBĀ UZ IENĀKUMA NODOKĻIEM UN ĻAUNPRĀTĪGAS IZVAIRĪŠANĀS NO NODOKĻU MAKSĀŠANAS UN NODOKĻU NEMAKSĀŠANAS NOVĒRŠANU

Latvijas Republika un Kosovas Republika,

apliecinādamas vēlmi turpmāk attīstīt to ekonomiskās attiecības un stiprināt to sadarbību nodokļu jautājumos,

nolūkā noslēgt Līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma nodokļiem novēršanu tā, lai neradītu nodokļa neuzlikšanas vai nodokļa samazināšanas iespējas, izmantojot ļaunprātīgu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai nodokļu nemaksāšanu (tai skaitā nodokļu konvenciju ar labvēlīgākiem noteikumiem izmantošanu (treaty-shopping), kuras mērķis ir šajā līgumā noteikto atvieglojumu iegūšana ar nolūku radīt netiešu labumu trešo valstu rezidentiem),

ir vienojušās par turpmāko.

1. pants
Personas, uz kurām attiecas Līgums

Šis līgums attiecas uz personām, kuras ir vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidenti.

2. pants
Nodokļi, uz kuriem attiecas Līgums

1. Šis līgums attiecas uz ienākuma nodokļiem, ko piemēro Līgumslēdzējas Valsts vai tās pašvaldību vārdā, neatkarīgi no šo nodokļu uzlikšanas veida.

2. Par ienākuma nodokļiem uzskata visus nodokļus, ko uzliek kopējam ienākumam vai ienākuma daļai, tostarp nodokļus, ko uzliek kapitāla pieaugumam no kustamā vai nekustamā īpašuma atsavināšanas, un Kosovā - nodokļus, ko uzliek uzņēmumu izmaksāto darba algu vai samaksu kopsummām.

3. Spēkā esošie nodokļi, uz kuriem attiecas šis līgums, jo īpaši:

a) Latvijā:

(i) uzņēmumu ienākuma nodoklis; un

(ii) iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

(turpmāk tekstā - "Latvijas nodokļi");

b) Kosovas Republikā:

(i) iedzīvotāju ienākuma nodoklis; un

(ii) uzņēmumu ienākuma nodoklis;

(turpmāk tekstā - "Kosovas nodokļi").

4. Šis līgums attiecas arī uz jebkuriem identiskiem vai pēc būtības līdzīgiem nodokļiem, ko, papildinot vai aizstājot esošos nodokļus, ievieš pēc šī līguma parakstīšanas datuma. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes informē viena otru par jebkuriem būtiskiem grozījumiem, kas veikti šo valstu nodokļu normatīvajos aktos.

3. pants
Vispārīgas definīcijas

1. Šajā līgumā, ja vien no konteksta neizriet citādi:

a) termins "Latvija" nozīmē Latvijas Republiku, un, lietots ģeogrāfiskā nozīmē, apzīmē Latvijas Republikas teritoriju un jebkuru citu Latvijas Republikas teritoriālajiem ūdeņiem piegulošu teritoriju, kurā saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un starptautiskajām tiesībām var tikt īstenotas Latvijas tiesības uz jūras un zemes dzīlēm un tur esošajiem dabas resursiem;

b) termins "Kosova" nozīmē Kosovas Republiku, tostarp visu sauszemes teritoriju, ietverot gaisa telpu virs tās, uz ko attiecas tās jurisdikcija vai suverēnās tiesības dabas resursu izpētes, izmantošanas un saglabāšanas mērķiem saskaņā ar starptautiskajām tiesībām;

c) termini "Līgumslēdzēja Valsts" un "otra Līgumslēdzēja Valsts", atkarībā no konteksta, nozīmē Latviju vai Kosovu;

d) termins "persona" ietver fizisku personu, sabiedrību un jebkuru citu personu apvienību;

e) termins "sabiedrība" nozīmē jebkuru korporatīvu apvienību vai jebkuru vienību, kas nodokļu uzlikšanas vajadzībām tiek uzskatīta par korporatīvu apvienību;

f) termini "Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums" un "otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums" attiecīgi nozīmē uzņēmumu, ko vada Līgumslēdzējas Valsts rezidents, un uzņēmumu, ko vada otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents;

g) termins "starptautiskā satiksme" nozīmē jebkuru pārvadājumu ar kuģi vai gaisa kuģi, izņemot tos gadījumus, kad kuģis vai gaisa kuģis tiek ekspluatēts vienīgi Līgumslēdzējas Valsts iekšienē, un uzņēmums, kas ekspluatē kuģi vai gaisa kuģi, nav šīs valsts rezidents;

h) termins "kompetentā iestāde" nozīmē:

(i) Latvijā - Finanšu ministriju vai tās pilnvaroto pārstāvi;

(ii) Kosovā - Finanšu ministriju vai tās pilnvaroto pārstāvi;

i) termins "valstspiederīgais" attiecībā uz Līgumslēdzēju Valsti nozīmē:

(i) ikvienu fizisku personu, kurai ir šīs Līgumslēdzējas Valsts piederība; un

(ii) ikvienu juridisku personu, personālsabiedrību vai apvienību, kuras statuss kā tāds izriet no šajā Līgumslēdzējā Valstī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem;

j) termins valsts "atzīts pensiju fonds" nozīmē vienību vai vienošanos, kas nodibināta šajā valstī, kuru uzskata par atsevišķu personu saskaņā ar šīs valsts nodokļu normatīvajiem aktiem:

(i) kas ir nodibināta un kuru izmanto vienīgi vai gandrīz vienīgi, lai administrētu vai nodrošinātu pensiju pabalstus un papildu vai gadījuma pabalstus fiziskajām personām, un kuru kā tādu regulē šī valsts vai pašvaldības; vai

(ii) kas ir nodibināta un kuru izmanto vienīgi vai gandrīz vienīgi, lai ieguldītu līdzekļus (i) apakšpunktā minēto vienību vai vienošanos labā.

2. Attiecībā uz šī līguma piemērošanu, ko jebkurā laikā veic Līgumslēdzēja Valsts, visiem tajā nedefinētajiem terminiem ir tāda nozīme, kāda tiem tajā laikā ir šīs valsts normatīvajos aktos attiecībā uz nodokļiem, uz kuriem attiecas šis līgums, ja vien no konteksta nav izsecināms citādi, turklāt šīs valsts piemērojamajos nodokļu normatīvajos aktos noteiktā nozīme prevalē pār nozīmi, kas attiecīgajam terminam piešķirta citos šīs valsts normatīvajos aktos.

4. pants
Rezidents

1. Šajā līgumā termins "Līgumslēdzējas Valsts rezidents" nozīmē jebkuru personu, kurai saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem uzliek nodokļus, pamatojoties uz tās pastāvīgo dzīvesvietu, rezidenci, reģistrācijas vietu vai jebkuru citu līdzīgu kritēriju, un ietver arī šo valsti un jebkuru tās pašvaldību, kā arī šīs līgumslēdzējas valsts atzītu pensiju fondu.

Tomēr šis termins neietver tās personas, kurām šajā valstī nodokļi tiek uzlikti vienīgi attiecībā uz to ienākumiem no šajā valstī esošajiem avotiem vai kapitāla.

2. Ja saskaņā ar 1. daļas noteikumiem fiziskā persona ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, tās statusu nosaka šādi:

a) šo personu uzskata tikai par tās valsts rezidentu, kurā atrodas tās pastāvīgā dzīvesvieta, kas tai ir pieejama; ja tās pastāvīgā dzīvesvieta, kas tai ir pieejama, ir abās valstīs, šo personu uzskata tikai par tās valsts rezidentu, ar kuru tai ir ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs);

b) ja nav iespējams noteikt valsti, kurā šai personai ir vitālo interešu centrs, vai arī tai nav pastāvīgas dzīvesvietas, kas tai ir pieejama, nevienā valstī, šo personu uzskata tikai par tās valsts rezidentu, kura ir tās ierastā uzturēšanās vieta;

c) ja šai personai ierastā uzturēšanās vieta ir abās valstīs vai nav nevienā no tām, to uzskata tikai par tās valsts rezidentu, kuras valstspiederība ir šai personai;

d) ja šī persona ir abu valstu valstspiederīgais vai nav nevienas šīs valsts piederīgais, Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes izšķir šo jautājumu, savstarpēji vienojoties.

3. Ja saskaņā ar 1. daļas noteikumiem persona, kas nav fiziskā persona, ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes cenšas, savstarpēji vienojoties, noteikt Līgumslēdzēju Valsti, par kuras rezidentu tiks uzskatīta šāda persona Līguma mērķiem, ņemot vērā tās faktiskās vadības vietu, vietu, kur tā ir reģistrēta vai citādi izveidota, un jebkurus citus atbilstīgos faktorus. Ja šāda vienošanās nepastāv, šī persona nav tiesīga saņemt nekādu nodokļu atvieglojumu vai atbrīvojumu, ko paredz šis līgums, izņemot tādā apjomā un veidā, par ko var vienoties Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes.

5. pants
Pastāvīgā pārstāvniecība

1. Šajā līgumā termins "pastāvīgā pārstāvniecība" nozīmē noteiktu uzņēmējdarbības vietu, kur uzņēmums pilnībā vai daļēji veic uzņēmējdarbību.

2. Termins "pastāvīgā pārstāvniecība", galvenokārt, ietver:

a) vadības atrašanās vietu;

b) filiāli;

c) biroju;

d) fabriku;

e) darbnīcu, un

f) šahtu, naftas vai gāzes ieguves vietu, akmeņlauztuves vai jebkuru citu dabas resursu ieguves vietu.

3. Būvlaukums, celtniecības, montāžas vai instalācijas projekts vai ar to saistīti uzraudzības pasākumi ir uzskatāmi par pastāvīgo pārstāvniecību, taču tikai tad, ja šāds būvlaukums, projekts vai pasākumi notiek ilgāk par deviņu mēnešu periodu.

4. Neatkarīgi no šā panta iepriekšējiem noteikumiem, uzskata, ka termins "pastāvīgā pārstāvniecība" neietver:

a) ēku un iekārtu izmantošanu tikai uzņēmumam piederošu preču vai ražojumu uzglabāšanai, izstādīšanai vai piegādei;

b) uzņēmumam piederošu preču vai ražojumu krājumu uzturēšanu, kas paredzēti tikai uzglabāšanai, izstādīšanai vai piegādei;

c) uzņēmumam piederošu preču vai ražojumu krājumu uzturēšanu, kas paredzēti tikai pārstrādei, ko veic cits uzņēmums;

d) noteiktas uzņēmējdarbības vietas uzturēšanu, kas paredzēta tikai preču iepirkšanai vai informācijas vākšanai uzņēmuma vajadzībām;

e) noteiktas uzņēmējdarbības vietas uzturēšanu vienīgi jebkuras citas darbības veikšanai, kam ir sagatavošanas vai palīgdarbības raksturs, uzņēmuma vajadzībām;

f) noteiktas uzņēmējdarbības vietas uzturēšanu, kas paredzēta tikai, lai veiktu a) līdz e) punktos minētās darbības jebkādā to kombinācijā, ja noteiktas uzņēmējdarbības vietas darbību kopumam, kas rodas no šīs kombinācijas, ir sagatavošanas vai palīgdarbības raksturs.

5. Neatkarīgi no 1. un 2. daļas noteikumiem, bet saskaņā ar 6. daļu, ja persona Līgumslēdzējā Valstī rīkojas uzņēmuma vārdā un, to darot, pastāvīgi slēdz līgumus vai pastāvīgi tai ir galvenā loma līgumu noslēgšanā, kuri tiek regulāri slēgti bez būtiskiem uzņēmuma veiktiem grozījumiem, un šie līgumi tiek slēgti:

a) uzņēmuma vārdā vai

b) par īpašumtiesību nodošanu vai lietošanas tiesību piešķiršanu attiecībā uz šī uzņēmuma īpašumā esošu mantu vai attiecībā uz mantu, kuras lietošanas tiesības ir šim uzņēmumam, vai

c) pakalpojumu sniegšanu, ko veic šis uzņēmums,

uzskata, ka šim uzņēmumam ir pastāvīgā pārstāvniecība šajā valstī attiecībā uz jebkurām darbībām, kuras šī persona veic uzņēmuma vārdā, ja vien šādas personas darbības neaprobežojas ar 4. daļā minētajām darbībām, kuras, ja tiek veiktas, izmantojot noteiktu uzņēmējdarbības vietu, nepadara šo noteikto uzņēmējdarbības vietu par pastāvīgo pārstāvniecību saskaņā ar minētās daļas noteikumiem.

6. Neuzskata, ka uzņēmumam ir pastāvīgā pārstāvniecība Līgumslēdzējā Valstī tikai tāpēc, ka tas veic uzņēmējdarbību šajā valstī ar brokera, vispārējā komisijas aģenta vai jebkāda cita neatkarīga statusa aģenta starpniecību, ja šādas personas darbojas savas parastās uzņēmējdarbības ietvaros.

7. Fakts, ka sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidents - kontrolē sabiedrību, kura ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai kura veic uzņēmējdarbību šajā otrā valstī (izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību vai kādā citā veidā), vai kuru kontrolē šāda sabiedrība, pats par sevi nenozīmē, ka kāda no šīm sabiedrībām ir otras sabiedrības pastāvīgā pārstāvniecība.

6. pants
Ienākums no nekustamā īpašuma

1. Ienākumam, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst no nekustamā īpašuma (tostarp ienākumu no lauksaimniecības vai mežsaimniecības), kas atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.

2. Terminam "nekustamais īpašums" ir tāda nozīme, kāda tam ir tās Līgumslēdzējas Valsts normatīvajos aktos, kurā atrodas attiecīgais īpašums. Jebkurā gadījumā termins ietver mantu, kas ir piederīga nekustamajam īpašumam, mājlopus un iekārtas, ko izmanto lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, tiesības, uz kurām attiecas zemes īpašuma tiesību vispārīgie noteikumi, nekustamā īpašuma lietojumu un tiesības uz mainīgiem vai nemainīgiem maksājumiem kā atlīdzību par derīgo izrakteņu iegulu, dabas atradņu un citu dabas resursu izmantošanu vai tiesībām tos izmantot. Kuģi un gaisa kuģi netiek uzskatīti par nekustamo īpašumu.

3. 1. daļas noteikumus piemēro ienākumam, kas gūts no nekustamā īpašuma tiešas izmantošanas, izīrēšanas vai izmantošanas jebkādā citā veidā.

4. 1. un 3. daļas noteikumus piemēro arī ienākumam no uzņēmuma nekustamā īpašuma un ienākumam no nekustamā īpašuma, ko izmanto neatkarīgo individuālo pakalpojumu sniegšanai.

7. pants
Uzņēmējdarbības peļņa

1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņai tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī, ja vien uzņēmums neveic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošu pastāvīgo pārstāvniecību. Ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību minētajā veidā, uzņēmuma peļņai var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī, bet tikai tai peļņas daļai, ko var attiecināt uz šo pastāvīgo pārstāvniecību.

2. Saskaņā ar 3. daļas noteikumiem, ja Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošu pastāvīgo pārstāvniecību, katrā Līgumslēdzējā Valstī uz šo pastāvīgo pārstāvniecību attiecināma tāda peļņa, kādu tā varētu gūt, ja būtu nodalīts un atsevišķs uzņēmums, kas veic tādu pašu vai līdzīgu uzņēmējdarbību tādos pašos vai līdzīgos apstākļos, un pilnīgi neatkarīgi veiktu darījumus ar uzņēmumu, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir.

3. Nosakot pastāvīgās pārstāvniecības peļņu, tiek atļauts atskaitīt izdevumus (kas nav izdevumi, kas nebūtu atskaitāmi, ja šī pastāvīgā pārstāvniecība būtu šīs līgumslēdzējas valsts atsevišķs uzņēmums), kas radušies pastāvīgās pārstāvniecības vajadzībām valstī, kurā tā atrodas, vai citviet, tostarp operatīvos un vispārējos administratīvos izdevumus.

4. Ja Līgumslēdzējā Valstī peļņu, kas attiecināma uz pastāvīgo pārstāvniecību, nosaka, sadalot uzņēmuma kopīgo peļņu proporcionāli starp tā struktūrvienībām, 2. daļa neaizliedz Līgumslēdzējai Valstij kā parasti pēc šī principa noteikt peļņas daļu, kurai uzliek nodokļus; izmantotajai sadales metodei tomēr jābūt tādai, lai rezultāts atbilstu šajā pantā ietvertajiem principiem.

5. Uz pastāvīgo pārstāvniecību netiek attiecināta peļņa tikai tāpēc vien, ka tā ir iegādājusies preces vai ražojumus uzņēmuma vajadzībām.

6. Lai piemērotu iepriekšējās daļas, peļņu, kas attiecināma uz pastāvīgo pārstāvniecību, katru gadu nosaka, izmantojot vienu un to pašu metodi, ja vien nav pamatots un pietiekams iemesls rīkoties citādi.

7. Ja peļņā ir ietverti citos šī līguma pantos atsevišķi aplūkotie ienākuma veidi, šā panta noteikumi neietekmē šo citu pantu noteikumus.

8. pants
Starptautiskā satiksme un gaisa transports

1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņai no kuģu vai gaisa kuģu izmantošanas starptautiskajā satiksmē uzliek nodokļus tikai šajā valstī.

2. 1. daļas noteikumi attiecas arī uz peļņu no piedalīšanās pulā, kopējā uzņēmējdarbībā vai starptautiskās satiksmes transporta aģentūrā.

9. pants
Saistītie uzņēmumi

1. Ja

a) Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums tieši vai netieši piedalās otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā, kontrolē vai arī tam pieder daļa no šā uzņēmuma kapitāla vai

b) vienas un tās pašas personas tieši vai netieši piedalās Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma un otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā, kontrolē vai arī tām pieder daļa no šo uzņēmumu kapitāla

un jebkurā no šiem gadījumiem šo divu uzņēmumu komerciālās vai finanšu attiecības tiek veidotas vai nodibinātas, pamatojoties uz nosacījumiem, kas atšķiras no tiem nosacījumiem, kuri pastāvētu starp diviem neatkarīgiem uzņēmumiem, tad jebkura peļņa, ko viens no uzņēmumiem būtu guvis, ja nepastāvētu iepriekšminētie nosacījumi, var tikt iekļauta šā uzņēmuma peļņā, un tai var attiecīgi uzlikt nodokļus.

2. Ja Līgumslēdzēja Valsts iekļauj šīs valsts uzņēmuma peļņā un attiecīgi uzliek nodokļus tādai peļņai, attiecībā uz kuru otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumam ir uzlikts nodoklis šajā otrā valstī, un šī iekļautā peļņa ir tāda peļņa, kuru pirmās minētās valsts uzņēmums būtu guvis, ja starp šiem diviem uzņēmumiem pastāvētu tādi nosacījumi, kādi būtu pastāvējuši starp diviem neatkarīgiem uzņēmumiem, tad otra valsts veic atbilstošas otrā valstī šai peļņai uzliktās nodokļa summas korekcijas. Nosakot šo korekciju, pienācīgi ņem vērā citus šī līguma noteikumus un, ja nepieciešams, rīko Līgumslēdzēju Valstu kompetento iestāžu savstarpēju apspriešanos.

10. pants
Dividendes

1. Dividendēm, ko sabiedrība, kura ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.

2. Tomēr šīm dividendēm var uzlikt nodokļus arī Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir sabiedrība, kas izmaksā dividendes, saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem, bet, ja šo dividenžu patiesais labuma guvējs ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, šādi uzlikts nodoklis nepārsniedz:

a) 0 procentus no dividenžu kopapjoma, ja dividenžu patiesais labuma guvējs ir sabiedrība (kas nav personālsabiedrība), kurai tieši pieder vismaz 10 procenti tās sabiedrības kapitāla, kura izmaksā dividendes visā 365 dienu periodā, kas ietver dividenžu izmaksas dienu (šī perioda aprēķināšanas vajadzībām neņem vērā izmaiņas īpašumtiesībās, kas tieši rastos sabiedrību, kam pieder akcijas vai kas izmaksā dividendes, reorganizācijas rezultātā, tādas kā reorganizācijas apvienošanās vai sadalīšanās ceļā);

b) 10 procentus no dividenžu kopapjoma visos pārējos gadījumos.

Šī daļa neietekmē nodokļu uzlikšanu sabiedrības peļņai, no kuras izmaksā dividendes.

3. Termins "dividendes" šajā pantā nozīmē ienākumu no akcijām, kalnrūpniecības uzņēmumu akcijām, dibinātāju akcijām vai citām tādām tiesībām piedalīties peļņas sadalē, kuras nav parādprasības, kā arī ienākumu no citām tiesībām, uz ko saskaņā ar tās valsts normatīvajiem aktiem, kuras rezidents ir sabiedrība, kas veic peļņas sadali, attiecas tāds pats nodokļu uzlikšanas režīms kā uz ienākumu no akcijām.

4. 1. un 2. daļas noteikumus nepiemēro, ja dividenžu patiesais labuma guvējs - Līgumslēdzējas Valsts rezidents - veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir dividendes izmaksājošā sabiedrība, izmantojot tur esošu pastāvīgo pārstāvniecību, vai sniedz šajā otrā valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot šajā valstī izvietotu pastāvīgo bāzi, un ja līdzdalība, par kuru tiek izmaksātas dividendes, ir faktiski saistīta ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šādā gadījumā, atkarībā no apstākļiem, piemēro 7. panta vai 14. panta noteikumus.

5. Ja sabiedrība, kura ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, gūst peļņu vai ienākumu otrā Līgumslēdzējā Valstī, šī otra valsts nedrīkst ne uzlikt jebkādus nodokļus sabiedrības izmaksātajām dividendēm, izņemot, ja dividendes tiek izmaksātas šīs otras valsts rezidentam vai ja līdzdalība, par kuru tiek izmaksātas dividendes, ir faktiski saistīta ar pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi šajā otrajā valstī, ne arī uzlikt nodokli sabiedrības nesadalītajai peļņai pat tad, ja izmaksātās dividendes vai nesadalītā peļņa pilnīgi vai daļēji sastāv no šajā otrajā valstī gūtās peļņas vai ienākuma.

11. pants
Procenti

1. Procentiem, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un ko izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.

2. Tomēr šādiem procentiem var uzlikt nodokļus arī tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tas rodas, saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem, bet, ja šo procentu patiesais labuma guvējs ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, šāds nodoklis nepārsniedz:

a) 0 procentus no procentu kopapjoma, ja procentus izmaksā sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidents - sabiedrībai (kas nav personālsabiedrība) - otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, kas ir procentu patiesais labuma guvējs;

b) 10 procentus no procentu kopapjoma visos pārējos gadījumos.

3. Neatkarīgi no 2. daļas noteikumiem, procentus, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī, ko gūst un kuru patiesais labuma guvējs ir otras Līgumslēdzējas Valsts valdība, tostarp tās pašvaldības, centrālā banka vai jebkura finanšu iestāde, kas pilnībā pieder šai valdībai, vai procentus, kas saņemti par šīs valdības garantētiem aizdevumiem, atbrīvo no nodokļu uzlikšanas pirmajā minētajā valstī.

4. Šajā pantā termins "procenti" nozīmē ienākumu no jebkāda veida parādprasībām neatkarīgi no tā, vai tās ir nodrošinātas ar hipotēku vai nav un vai tās dod tiesības piedalīties parādnieka peļņas sadalē vai nē, un it īpaši ienākumu no valdības vērtspapīriem un ienākumu no obligācijām vai parādzīmēm, tostarp prēmijas un balvas, kas piederīgas šiem vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm. Termins "procenti" neietver jebkādu ienākumu, kuru saskaņā ar 10.panta noteikumiem uzskata par dividendēm. Šajā pantā par procentiem neuzskata soda naudas par nokavētiem maksājumiem.

5. 1., 2. un 3. daļas noteikumus nepiemēro, ja procentu patiesais labuma guvējs - Līgumslēdzējas Valsts rezidents - veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā procenti rodas, izmantojot tur esošu pastāvīgo pārstāvniecību, vai sniedz šajā otrā valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot šajā valstī izvietotu pastāvīgo bāzi, un parādprasība, uz kuras pamata tiek maksāti procenti, ir faktiski saistīta ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šādā gadījumā, atkarībā no apstākļiem, piemēro 7. panta vai 14. panta noteikumus.

6. Uzskata, ka procenti rodas Līgumslēdzējā Valstī, ja procentu maksātājs ir šīs valsts rezidents. Tomēr, ja personai, kura izmaksā procentus, neatkarīgi no tā, vai šī persona ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav, Līgumslēdzējā Valstī ir pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, saistībā ar kuru radušās parādsaistības, par kurām tiek maksāti procenti, un ja šādus procentus maksā šāda pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, uzskata, ka šādi procenti rodas tajā valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze.

7. Ja, pamatojoties uz īpašām attiecībām starp maksātāju un patieso labuma guvēju vai starp tiem abiem un kādu citu personu, procentu summa, kas attiecas uz parādprasībām, par kurām tā tiek izmaksāta, pārsniedz summu, par kādu maksātājs un patiesais labuma guvējs būtu varējuši vienoties, ja tos nesaistītu minētās īpašās attiecības, tad šā panta noteikumi tiek piemēroti tikai attiecībā uz pēdējo minēto summu. Šādā gadījumā maksājumu daļai, kas pārsniedz šo summu, nodokļus uzliek saskaņā ar katras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem, pienācīgi ņemot vērā citus šī līguma noteikumus.

12. pants
Autoratlīdzība

1. Autoratlīdzībai, kura rodas Līgumslēdzējā Valstī un kura tiek izmaksāta otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.

2. Tomēr šādai autoratlīdzībai var uzlikt nodokļus arī tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tā rodas, saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem, bet, ja autoratlīdzības patiesais labuma guvējs ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, šāds nodoklis nepārsniedz:

a) 0 procentus no autoratlīdzības kopapjoma, ja autoratlīdzību izmaksā sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidents - sabiedrībai (kas nav personālsabiedrība) - otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, kas ir autoratlīdzības patiesais labuma guvējs;

b) 10 procentus no autoratlīdzības kopapjoma visos pārējos gadījumos.

3. Termins "autoratlīdzība" šajā pantā nozīmē jebkāda veida maksājumus, ko saņem kā atlīdzību par jebkura literāra, mākslas vai zinātniska darba, tostarp kinofilmu, jebkura patenta, preču zīmes, dizaina vai parauga, plāna vai slepenas formulas vai procesa izmantošanu vai izmantošanas tiesībām, vai par informāciju saistībā ar rūpniecisko, komerciālo vai zinātnisko pieredzi.

4. 1. un 2. daļas noteikumus nepiemēro, ja autoratlīdzības patiesais labuma guvējs, kurš ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā autoratlīdzība rodas, izmantojot tur esošu pastāvīgo pārstāvniecību, vai sniedz šajā otrā valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot šajā valstī izvietotu pastāvīgo bāzi, un ja tiesības vai īpašums, par kuru tiek maksāta autoratlīdzība, ir faktiski saistīts ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šādā gadījumā, atkarībā no apstākļiem, piemēro 7. panta vai 14. panta noteikumus.

5. Ja autoratlīdzības maksātājs ir šīs valsts rezidents, uzskata, ka autoratlīdzība rodas šajā Līgumslēdzējā Valstī. Tomēr, ja personai, kura izmaksā autoratlīdzību, neatkarīgi no tā, vai šī persona ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav, Līgumslēdzējā Valstī ir pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, saistībā ar kuru radušās saistības izmaksāt autoratlīdzību, un ja šādu autoratlīdzību maksā šāda pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, uzskata, ka šāda autoratlīdzība rodas tajā valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze.

6. Ja, pamatojoties uz īpašām attiecībām starp maksātāju un patieso labuma guvēju vai starp tiem abiem un kādu citu personu, autoratlīdzības summa, kas attiecas uz izmantošanu, tiesības vai informāciju, par kuru tā tiek maksāta, pārsniedz summu, par kādu maksātājs un patiesais labuma guvējs būtu varējuši vienoties, ja tos nesaistītu minētās īpašās attiecības, tad šā panta noteikumus piemēro tikai attiecībā uz pēdējo minēto summu. Šādā gadījumā maksājumu daļai, kas pārsniedz šo summu, nodokļus uzliek saskaņā ar katras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem, pienācīgi ņemot vērā citus šī līguma noteikumus.

13. pants
Kapitāla pieaugums

1. Kapitāla pieaugumam, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst, atsavinot 6. pantā minēto nekustamo īpašumu, kurš atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.

2. Kapitāla pieaugumam, kas gūts, atsavinot kustamo īpašumu, kurš ir daļa no Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgās pārstāvniecības uzņēmējdarbības īpašuma otrā Līgumslēdzējā Valstī, vai atsavinot kustamo īpašumu, kas ir piederīgs pastāvīgajai bāzei, kura Līgumslēdzējas Valsts rezidentam ir pieejama otrā Līgumslēdzējā Valstī neatkarīgo individuālo pakalpojumu sniegšanai, tostarp kapitāla pieaugumam no šādas pastāvīgās pārstāvniecības (atsevišķi vai kopā ar visu uzņēmumu) atsavināšanas vai no šādas pastāvīgās bāzes atsavināšanas, var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.

3. Kapitāla pieaugumam, ko Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, kas izmanto kuģus vai gaisa kuģus starptautiskajā satiksmē, gūst, atsavinot šādus kuģus vai gaisa kuģus, vai šādu kuģu vai gaisa kuģu ekspluatācijai piederīgu kustamu īpašumu, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī.

4. Kapitāla pieaugumam, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst, atsavinot akcijas vai tādu pielīdzināmu līdzdalību kā līdzdalību personālsabiedrībā vai trastā, var uzlikt nodokļus otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja 365 dienu laikā pirms atsavināšanas šīs akcijas vai pielīdzināma līdzdalība vairāk nekā 50 procentus no savas vērtības tieši vai netieši guvusi no šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī esoša nekustamā īpašuma kā noteikts 6. pantā.

5. Kapitāla pieaugumam no jebkura tāda īpašuma atsavināšanas, kas nav 1., 2., 3. un 4. daļā minētais īpašums, tiek uzlikti nodokļi tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir šā īpašuma atsavinātājs.

14. pants
Neatkarīgie individuālie pakalpojumi

1. Līgumslēdzējas Valsts rezidenta - fiziskās personas ienākumam, kas gūts, sniedzot profesionālus pakalpojumus vai veicot citas neatkarīgas darbības, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī, izņemot, ja personai otrā Līgumslēdzējā Valstī ir regulāri pieejama pastāvīgā bāze savu darbību veikšanai. Ja personai ir šāda pastāvīgā bāze, ienākumam var uzlikt nodokļus otrā valstī, bet tikai tik lielā mērā, kādā tas ir attiecināms uz šo pastāvīgo bāzi. Šajā nolūkā, ja Līgumslēdzējas Valsts rezidents - fiziskā persona, uzturas otrā Līgumslēdzējā Valstī laika posmu vai laika posmus, kas kopumā pārsniedz 183 dienas jebkurā divpadsmit mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas attiecīgajā taksācijas gadā, tiek uzskatīts, ka šī persona izmanto regulāri pieejamu pastāvīgu bāzi šajā otrā valstī, un ienākums, kas gūts par otrā valstī veiktajām iepriekšminētajām darbībām, tiek attiecināts uz šo pastāvīgo bāzi.

2. Termins "profesionālie pakalpojumi" īpaši ietver neatkarīgu zinātnisko, literāro, māksliniecisko, izglītojošo vai pedagoģisko darbību, kā arī ārstu, juristu, inženieru, arhitektu, zobārstu un grāmatvežu neatkarīgo darbību.

15. pants
Ienākums no nodarbinātības

1. Saskaņā ar šī līguma 16., 18. un 19. panta noteikumiem darba algai, samaksai un citai līdzīga veida atlīdzībai, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem par algotu darbu, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī, ja vien algotais darbs netiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī. Ja algotais darbs tiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī, par to saņemtajai atlīdzībai var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.

2. Neatkarīgi no 1. daļas noteikumiem atlīdzībai, kuru Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem par algotu darbu, kas tiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī, tiek uzlikti nodokļi tikai pirmajā minētajā valstī, ja:

a) atlīdzības saņēmējs atrodas otrā valstī laika posmu vai laika posmus, kas kopā nepārsniedz 183 dienas jebkurā divpadsmit mēnešu periodā, kurš sākas vai beidzas attiecīgajā fiskālajā gadā, un

b) atlīdzību maksā darba devējs, kas nav otras valsts rezidents, vai cita persona šāda darba devēja vārdā, un

c) atlīdzību neizmaksā pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, kas darba devējam ir otrā valstī.

3. Neatkarīgi no šā panta iepriekšējiem noteikumiem, atlīdzībai, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā kuģa vai gaisa kuģa pastāvīgā personālsastāva dalībnieks par algotu darbu, kas tiek veikts uz kuģa vai gaisa kuģa, kuru izmanto starptautiskajā satiksmē, kas nav algots darbs uz kuģa vai gaisa kuģa, kuru izmanto vienīgi otrā Līgumslēdzējā Valstī, tiek uzlikti nodokļi tikai pirmajā minētajā valstī.

16. pants
Direktoru atalgojums

Direktoru atalgojumam un citai līdzīgai atlīdzībai, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā direktoru padomes vai līdzīgas institūcijas loceklis sabiedrībā, kura ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.

17. pants
Izpildītājmākslinieki un sportisti

1. Neatkarīgi no 14. un 15. panta noteikumiem, ienākumam, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst kā izpildītājmākslinieks, piemēram, teātra, kino, radio vai televīzijas mākslinieks, vai mūziķis, vai arī kā sportists par šī rezidenta individuālo darbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.

2. Ja izpildītājmākslinieka vai sportista ienākums par viņa individuālo darbību savā statusā uzkrājas nevis izpildītājmāksliniekam vai sportistam, bet gan citai personai, šādam ienākumam, neatkarīgi no 7., 14. un 15. panta noteikumiem, var uzlikt nodokļus tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tiek veikta izpildītājmākslinieka vai sportista darbības.

3. 1. un 2. daļas noteikumi netiek piemēroti ienākumam, ko izpildītājmākslinieks vai sportists gūst, veicot darbības Līgumslēdzējā Valstī, ja šīs valsts apmeklējums pilnībā vai galvenokārt tiek finansēts no vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu vai to pašvaldību līdzekļiem. Šādā gadījumā ienākumam tiek uzlikti nodokļi vienīgi tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir izpildītājmākslinieks vai sportists.

18. pants
Pensijas

1. Saskaņā ar 19. panta 2. daļas noteikumiem, pensijai un citai līdzīgai atlīdzībai, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par iepriekš veiktu algoto darbu, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī.

2. Neatkarīgi no šā panta 1. daļas un 19. panta 2. daļas noteikumiem, pensijai un citai līdzīgai atlīdzībai, kas izmaksāta saskaņā ar Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem sociālās apdrošināšanas jomā, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī.

19. pants
Valsts dienests

1. a) Darba algai, samaksai un citai līdzīgai atlīdzībai, ko fiziskai personai izmaksā Līgumslēdzēja Valsts vai tās pašvaldība par šai valstij vai pašvaldībai sniegtajiem pakalpojumiem, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī.

b) Tomēr šādai darba algai, samaksai un citai līdzīgai atlīdzībai tiek uzlikti nodokļi tikai otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja pakalpojumi ir sniegti šajā valstī un fiziskā persona ir šīs valsts rezidents, kas:

(i) ir šīs valsts valstspiederīgais; vai

(ii) nav kļuvis par šīs valsts rezidentu tikai, lai sniegtu šos pakalpojumus.

2. a) Neatkarīgi no 1. daļas noteikumiem, pensijai un citai līdzīgai atlīdzībai, ko fiziskai personai izmaksā Līgumslēdzēja Valsts vai tās pašvaldība vai kas tiek izmaksāta no to izveidotajiem fondiem par pakalpojumiem, kurus šī persona sniegusi šai valstij vai pašvaldībai, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī.

b) Tomēr šādai pensijai un citai līdzīgai atlīdzībai tiek uzlikti nodokļi tikai otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja fiziskā persona ir šīs valsts rezidents un valstspiederīgais.

3. 15., 16., 17. un 18. panta noteikumus piemēro darba algai, samaksai, pensijai un citai līdzīgai atlīdzībai, ko izmaksā par pakalpojumiem, kuri sniegti saistībā ar Līgumslēdzējas Valsts vai tās pašvaldības veiktu uzņēmējdarbību.

20. pants
Studenti

Maksājumiem, ko uzturēšanās, studiju vai stažēšanās vajadzībām saņem students, māceklis vai stažieris, kurš ir vai tieši pirms ierašanās Līgumslēdzējā Valstī bija otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents un kurš pirmajā minētajā valstī atrodas vienīgi studiju vai stažēšanās nolūkā, šajā valstī netiek uzlikti nodokļi, ja šādi maksājumi veikti no avotiem, kas neatrodas šajā valstī.

21. pants
Darbība šelfa zonā

1. Šā panta noteikumus piemēro neatkarīgi no šī līguma 5. līdz 20. panta noteikumiem.

2. Šā panta izpratnē termins "darbība šelfa zonā" nozīmē darbību Līgumslēdzējas Valsts šelfa zonā saistībā ar jūras un zemes dzīļu un to dabas resursu, kas atrodas šajā valstī, izpēti vai izmantošanu.

3. Uzskata, ka persona, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents un veic darbību otras Līgumslēdzējas Valsts šelfa zonā, veic uzņēmējdarbību šajā otrā valstī, saskaņā ar 4. daļu, izmantojot tur esošu pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi.

4. 3. punkta noteikumus nepiemēro, ja darbība šelfa zonā tiek veikta laika posmu vai laika posmus, kas kopumā nepārsniedz 30 dienas jebkurā divpadsmit mēnešu periodā. Šīs daļas izpratnē:

a) darbība šelfa zonā, ko veic persona, kas ir saistīta ar citu personu, tiek uzskatīta par šīs citas personas veiktu darbību, ja konkrētā darbība pēc būtības ir tāda pati kā tā, ko veic pirmā minētā persona, izņemot, ja pirmās personas darbība veikta vienlaicīgi ar otrās personas veikto darbību;

b) persona tiek uzskatīta par saistītu ar citu personu, ja viena no tām tieši vai netieši kontrolē otru, vai arī kāda trešā persona vai trešās personas tieši vai netieši kontrolē abas iepriekš minētās personas.

5. Darba algai, atalgojumam un cita veida līdzīgai atlīdzībai, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par darbu, kas saistīts ar darbību otras Līgumslēdzējas Valsts šelfa zonā, var uzlikt nodokļus šajā otrā Valstī tik lielā mērā, cik šis darbs ir veikts šīs otras valsts šelfa zonā. Tomēr, šādai atlīdzībai var uzlikt nodokļus tikai pirmajā minētajā valstī, ja darbs šelfa zonā tiek veikts tāda darba devēja labā, kas nav otras valsts rezidents un ja darbs tiek veikts laika posmu vai laika posmus, kas kopumā nepārsniedz 30 dienas jebkurā divpadsmit mēnešu periodā.

6. Ienākumam, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst, atsavinot:

a) izpētes vai izmantošanas tiesības; vai

b) otrā Līgumslēdzējā Valstī esošu īpašumu, kas tiek izmantots saistībā ar darbību šelfa zonā, kas veikta šajā otrā valstī; vai

c) akcijas, kuras savu vērtību vai vērtības lielāko daļu tieši vai netieši gūst no iepriekš minētajām tiesībām vai īpašuma, vai no šīm tiesībām un īpašuma kopā,

var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.

Šajā punktā jēdziens "izpētes vai izmantošanas tiesības" nozīmē tiesības uz īpašumu, kas var tikt radīts, veicot darbības otras Līgumslēdzējas Valsts šelfa zonā, vai tiesības uz līdzdalību īpašumā vai peļņā, ko var gūt šis īpašums.

22. pants
Cits ienākums

1. Līgumslēdzējas Valsts rezidenta ienākumu veidiem, kuri nav atrunāti iepriekšējos pantos, neatkarīgi no to rašanās vietas, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī.

2. 1. daļas noteikumus nepiemēro ienākumam, kas nav ienākums no 6. panta 2. daļā minētā nekustamā īpašuma, ja šī ienākuma saņēmējs, kurš ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošu pastāvīgo pārstāvniecību, vai sniedz neatkarīgus individuālos pakalpojumus šajā otrā valstī, izmantojot tur esošu pastāvīgo bāzi, un ja tiesības vai īpašums, par ko tiek saņemts šis ienākums, ir faktiski saistīts ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā, atkarībā no apstākļiem, piemēro 7. panta vai 14. panta noteikumus.

23. pants
Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana

1. Latvijā nodokļu dubulto uzlikšanu novērš šādi:

Ja Latvijas rezidents gūst ienākumu, kam saskaņā ar šī līguma noteikumiem var uzlikt nodokļus Kosovā, tad, ja vien valsts normatīvajos aktos nav paredzēti labvēlīgāki noteikumi, Latvija atļauj samazināt šā rezidenta ienākuma nodokli par summu, kas vienāda ar Kosovā samaksāto ienākuma nodokli.

Šāds samazinājums tomēr nepārsniedz to ienākuma nodokļa daļu Latvijā, kas ir aprēķināta pirms šī samazinājuma piemērošanas, un kas ir attiecināma uz ienākumu, kam var uzlikt nodokļus Kosovā.

2. Kosovā nodokļu dubulto uzlikšanu novērš šādi:

Ja Kosovas rezidents gūst ienākumu, kam saskaņā ar šī līguma noteikumiem var uzlikt nodokļus Latvijā, Kosova atļauj samazināt šā rezidenta ienākuma nodokli par summu, kas vienāda ar Latvijā samaksāto ienākuma nodokli;

Šāds samazinājums tomēr nevienā gadījumā nepārsniedz to nodokļa daļu Kosovā, kas ir aprēķināta pirms šī samazinājuma piemērošanas, un kas ir attiecināma uz ienākumu, kam var uzlikt nodokļus Latvijā.

3. Ja saskaņā ar jebkuriem šī līguma noteikumiem Līgumslēdzējas Valsts rezidenta gūtais ienākums ir atbrīvots no nodokļu uzlikšanas šajā valstī, tad neatkarīgi no tā, aprēķinot nodokļa summu atlikušajam ienākumam, šī valsts var ņemt vērā šo atbrīvoto ienākumu.

24. pants
Diskriminācijas nepieļaušana

1. Uz Līgumslēdzējas Valsts valstspiederīgajiem otrā Līgumslēdzējā Valstī netiek attiecināta jebkura nodokļu uzlikšana vai ar to saistītas jebkuras prasības, kas ir citādākas vai apgrūtinošākas nekā nodokļu uzlikšana vai ar to saistītās prasības, kas tādos pašos apstākļos, jo īpaši sakarā ar rezidenci, attiecas vai var tikt attiecinātas uz šīs otras Līgumslēdzējas Valsts piederīgajiem. Šīs daļas noteikums, neatkarīgi no 1. panta noteikumiem, attiecas arī uz personām, kuras nav vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidenti.

2. Uz bezvalstniekiem, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidenti, vienā vai otrā Līgumslēdzējā Valstī netiek attiecināta nekāda nodokļu uzlikšana vai ar to saistītas jebkādas prasības, kas ir citādākas vai apgrūtinošākas nekā nodokļu uzlikšana vai ar to saistītās prasības, kas tādos pašos apstākļos, jo īpaši sakarā ar rezidenci, attiecas vai var tikt attiecinātas uz attiecīgās valsts piederīgajiem.

3. Nodokļu uzlikšana pastāvīgajai pārstāvniecībai, kas Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumam ir otrā Līgumslēdzējā Valstī, šajā otrā valstī nevar būt nelabvēlīgāka nekā nodokļu uzlikšana šīs otras valsts uzņēmumiem, kas veic tādu pašu darbību. Šis noteikums nav interpretējams kā tāds, kas uzliek Līgumslēdzējai Valstij pienākumu piešķirt otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem jebkurus personiskos atvieglojumus, atbrīvojumus un samazinājumus nodokļu uzlikšanas mērķiem, ko tā piešķir saviem rezidentiem, ņemot vērā civilstāvokli vai ģimenes saistības.

4. Izņemot gadījumus, kad piemērojami 9 .panta 1. daļas, 11. panta 7. daļas vai 12. panta 6. daļas noteikumi, procenti, autoratlīdzība un citi maksājumi, ko Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, nosakot šī uzņēmuma ar nodokli apliekamo peļņu, ir atskaitāmi pēc tādiem pašiem noteikumiem, it kā tie būtu izmaksāti pirmās minētās valsts rezidentam. Līdzīgi, jebkuri Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma parādi otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, nosakot šī uzņēmuma ar nodokli apliekamo kapitālu, ir atskaitāmi pēc tādiem pašiem noteikumiem, it kā tie būtu parādi pirmās minētās valsts rezidentam.

5.Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumus, kuru kapitāls pilnībā vai daļēji, tieši vai netieši pieder vienam vai vairākiem otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem vai to pilnīgi vai daļēji, tieši vai netieši kontrolē minētie rezidenti, pirmajā minētajā valstī nevar pakļaut jebkādai nodokļu uzlikšanai vai jebkādām ar to saistītām prasībām, kas atšķiras no nodokļu uzlikšanas un ar to saistītām prasībām, kādām tiek vai var tikt pakļauti līdzīgi pirmās minētās valsts uzņēmumi, vai kas ir apgrūtinošākas par tām.

6. Šā panta noteikumi, neatkarīgi no 2. panta noteikumiem, attiecas uz visu veidu un nosaukumu nodokļiem.

25. pants
Savstarpējās saskaņošanas procedūra

1. Ja persona uzskata, ka vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu rīcība attiecībā uz šo personu izraisa vai izraisīs nodokļu uzlikšanu, kas neatbilst šī līguma noteikumiem, šī persona var, neatkarīgi no šo valstu normatīvajos aktos paredzētajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, iesniegt sūdzību izskatīšanai vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts kompetentajā iestādē. Sūdzība jāiesniedz izskatīšanai trīs gadu laikā pēc pirmā paziņojuma par rīcību, kas izraisījusi šī līguma noteikumiem neatbilstošu nodokļu uzlikšanu.

2. Ja kompetentā iestāde sūdzību uzskata par pamatotu, un tā pati nespēj panākt apmierinošu risinājumu, tā cenšas lietu atrisināt, savstarpēji vienojoties ar otras Līgumslēdzējas Valsts kompetento iestādi, lai novērstu šim līgumam neatbilstošu nodokļu uzlikšanu. Jebkuru panākto vienošanos īsteno neatkarīgi no jebkādiem Līgumslēdzēju Valstu normatīvajos aktos noteiktiem termiņiem.

3. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes cenšas, savstarpēji vienojoties, atrisināt jebkurus sarežģījumus vai novērst jebkuras šaubas, kas var rasties, interpretējot vai piemērojot šo līgumu. Tās var arī savstarpēji apspriesties, lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu šajā līgumā neparedzētos gadījumos.

4. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes var sazināties tieši viena ar otru, tostarp izmantojot apvienotu komisiju, kas sastāv no tām vai to pārstāvjiem, lai panāktu vienošanos iepriekšējās daļās minētajos jautājumos.

26. pants
Informācijas apmaiņa

1. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes apmainās ar tādu informāciju, kas ir paredzami svarīga šī līguma noteikumu piemērošanai vai valstu normatīvo aktu administrēšanai vai izpildīšanai attiecībā uz visu veidu un nosaukumu nodokļiem, kas uzlikti Līgumslēdzēju Valstu vai to pašvaldību labā, ciktāl šāda nodokļu uzlikšana nav pretrunā ar šo līgumu. 1. un 2. pants neierobežo informācijas apmaiņu.

2. Jebkuru informāciju, ko Līgumslēdzēja Valsts saņem saskaņā ar 1. daļu, uzskata par tikpat slepenu kā informāciju, kas tiek iegūta saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem, un to izpauž tikai tām personām vai iestādēm (tostarp tiesām un administratīvajām iestādēm), kas ir iesaistītas 1. daļā minēto nodokļu aprēķināšanā vai iekasēšanā, piespiedu līdzekļu piemērošanā vai lietu ierosināšanā, vai apelāciju izskatīšanā, vai iepriekšminētā pārraudzībā. Šādas personas vai iestādes šo informāciju izmanto vienīgi iepriekšminētajos nolūkos. Tās var izpaust šo informāciju atklātās tiesas sēdēs vai tiesas nolēmumos. Neatkarīgi no iepriekš minētā, Līgumslēdzēja Valsts saņemto informāciju var izmantot citām vajadzībām, ja šādu informāciju var izmantot šādām citām vajadzībām saskaņā ar abu valstu normatīvajiem aktiem, un informācijas sniedzējas valsts kompetentā iestāde atļauj šādu izmantošanu.

3. Nekādā gadījumā 1. un 2. daļa nav interpretējama tā, ka tas uzliek Līgumslēdzējai Valstij pienākumu:

a) veikt administratīvos pasākumus, kas neatbilst šīs valsts vai otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem un administratīvajai praksei;

b) sniegt informāciju, kas nav pieejama saskaņā ar šīs valsts vai otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem vai parasto administratīvo praksi;

c) sniegt informāciju, kas var atklāt jebkuru tirdzniecības, uzņēmējdarbības, rūpniecisko, komerciālo vai profesionālo noslēpumu vai darījuma procesu, vai arī sniegt informāciju, kuras izpaušana būtu pretrunā ar sabiedrisko kārtību (ordre public).

4. Ja Līgumslēdzēja Valsts pieprasa informāciju saskaņā ar šo pantu, otra Līgumslēdzēja Valsts izmanto tās informācijas apkopošanas pasākumus, lai iegūtu pieprasīto informāciju, pat ja pieprasītā informācija šai otrai valstij, iespējams, nav nepieciešama pašas nodokļu vajadzībām. Uz iepriekšējā teikumā noteikto pienākumu attiecas 3. daļas ierobežojumi, taču nekādā gadījumā šie ierobežojumi nav interpretējami tā, ka tie ļautu Līgumslēdzējai Valstij atteikties sniegt informāciju vienīgi tādēļ, ka tai nav nacionālas intereses attiecībā uz šo informāciju.

5. Nekādā gadījumā 3. daļas noteikumi nav interpretējami tā, ka tie ļautu Līgumslēdzējai Valstij atteikties sniegt informāciju vienīgi tādēļ, ka informācijas turētāja ir banka, cita finanšu iestāde, pārstāvis vai persona, kura darbojas uz pilnvarojuma vai uzticības pamata, vai tādēļ, ka tā saistīta ar īpašumtiesībām kādā personā.

27. pants
Priekšrocību ierobežošana

Neatkarīgi no citiem šī līguma noteikumiem, šī līguma priekšrocības netiek piešķirtas attiecībā uz ienākuma veidu, ja ir pamatoti secināt, ņemot vērā visus būtiskos faktus un apstākļus, ka minētās priekšrocības iegūšana bija viens no jebkuras vienošanās vai darījuma galvenajiem mērķiem, kā rezultātā šāda priekšrocība tika tieši vai netieši iegūta, ja vien netiek konstatēts, ka minētās priekšrocības piešķiršana šajos apstākļos būtu saskaņā ar šī līguma attiecīgo noteikumu mērķi un nolūku.

28. pants
Palīdzība nodokļu iekasēšanā

1. Līgumslēdzējas Valstis sniedz palīdzību viena otrai ieņēmumu prasījumu iekasēšanā. 1. un 2. pants neierobežo šīs palīdzības sniegšanu.

2. Šajā pantā termins "ieņēmumu prasījums" nozīmē nenomaksāto summu attiecībā uz jebkāda veida un nosaukuma nodokļiem, ko uzliek Līgumslēdzēju Valstu, to politiski administratīvo vienību vai pašvaldību labā, ciktāl šo nodokļu uzlikšana nav pretrunā ar šo līgumu vai jebkuru citu instrumentu, kura puses ir Līgumslēdzējas Valstis, kā arī ar šo summu saistītos procentus, administratīvos sodus un iekasēšanas vai līdzekļu saglabāšanas pasākumu izmaksas.

3. Kad Līgumslēdzējas Valsts ieņēmumu prasījums ir izpildāms saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem, un to nav nomaksājusi persona, kas tajā laikā nevar aizkavēt tā iekasēšanu saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem, pēc šīs valsts kompetentās iestādes pieprasījuma, šo ieņēmumu prasījumu pieņem otras Līgumslēdzējas Valsts kompetentā iestāde iekasēšanas mērķiem. Šo ieņēmumu prasījumu iekasē šī otra valsts saskaņā ar tās normatīvo aktu noteikumiem, kas piemērojami tās savu nodokļu piedziņai un iekasēšanai, it kā ieņēmumu prasījums būtu šīs otras valsts ieņēmumu prasījums.

4. Kad Līgumslēdzējas Valsts ieņēmumu prasījums ir prasījums, par kuru šī valsts var, saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, veikt līdzekļu saglabāšanas pasākumus, lai nodrošinātu to iekasēšanu, pēc šīs valsts kompetentās iestādes pieprasījuma, otras Līgumslēdzējas Valsts kompetentā iestāde pieņem šo ieņēmumu prasījumu, lai veiktu līdzekļu saglabāšanas pasākumus. Šī otra valsts veic līdzekļu saglabāšanas pasākumus par šo ieņēmumu prasījumu saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, it kā ieņēmumu prasījums būtu šīs otras valsts prasījums, pat ja šo pasākumu piemērošanas laikā ieņēmumu prasījums nav izpildāms pirmajā valstī vai to nav nomaksājusi persona, kam ir tiesības aizkavēt tā iekasēšanu.

5. Neatkarīgi no 3. un 4. daļas noteikumiem, Līgumslēdzējas Valsts pieņemtajam ieņēmumu prasījumam atbilstoši 3. un 4. daļai šajā valstī netiek piemēroti termiņi, kā arī netiek piešķirta nekāda ieņēmumu prasījumam piemērojama prioritāte saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem, ņemot vērā tā būtību kā tādu. Papildus, Līgumslēdzējas Valsts pieņemtajam ieņēmumu prasījumam atbilstoši 3. un 4. daļai šajā valstī nav piemērojamas nekādas prioritātes, kādas šim ieņēmumu prasījumam piemērojamas saskaņā ar otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem.

6. Lieta par Līgumslēdzējas Valsts ieņēmumu prasījuma pastāvēšanu, spēkā esamību vai summu netiek ierosināta otras Līgumslēdzējas Valsts tiesās vai administratīvajās iestādēs.

7. Ja jebkurā laikā pēc Līgumslēdzējas Valsts kompetentās iestādes veiktā pieprasījuma saskaņā ar 3. un 4. daļu, un pirms otra Līgumslēdzēja Valsts ir iekasējusi un pārskaitījusi atbilstošo ieņēmumu prasījuma summu pirmajai minētajai Valstij, atbilstošais ieņēmumu prasījums vairāk nav uzskatāms par:

a) pirmās minētās valsts ieņēmumu prasījumu saskaņā ar 3. daļā minēto pieprasījumu, kas ir izpildāms saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem, un ko nav nomaksājusi persona, kas tajā laikā, saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem, nevar aizkavēt tā iekasēšanu vai

b) pirmās minētās valsts ieņēmumu prasījumu saskaņā ar 4. daļā minēto pieprasījumu, par kuru šī Līgumslēdzēja Valsts var, saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, veikt līdzekļu saglabāšanas pasākumus, lai nodrošinātu tā iekasēšanu

pirmās minētās valsts kompetentā iestāde nekavējoties paziņo otras valsts kompetentajai iestādei par šo faktu, un, pēc otras valsts izvēles, pirmā minētā valsts vai nu pārtrauc uz laiku vai atsauc savu pieprasījumu.

8. Nekādā gadījumā šā panta noteikumi nav interpretējami tādējādi, ka tie uzliktu Līgumslēdzējai Valstij pienākumu:

a) veikt administratīvos pasākumus, kas neatbilst šīs vai otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem un administratīvajai praksei;

b) veikt pasākumus, kas būtu pretrunā ar sabiedrisko kārtību (ordre public);

c) sniegt palīdzību, ja otra Līgumslēdzēja Valsts nav attiecīgi veikusi visus iespējamos iekasēšanas vai līdzekļu saglabāšanas pasākumus, kas pieejami saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem vai administratīvo praksi;

d) sniegt palīdzību gadījumos, ja šīs valsts administratīvais slogs ir acīmredzami nesamērīgs ar labumu, ko gūtu otra Līgumslēdzēja Valsts.

29. pants
Diplomātisko misiju un konsulāro pārstāvniecību personāls

Šī līguma noteikumi neietekmē diplomātisko misiju vai konsulāro pārstāvniecību personāla fiskālās privilēģijas saskaņā ar starptautisko tiesību vispārējiem noteikumiem vai īpašu nolīgumu noteikumiem.

30. pants
Stāšanās spēkā

1. Līgumslēdzējas Valstis pa diplomātiskiem kanāliem rakstiski informē viena otru par to, kad ir izpildītas to konstitucionālās prasības, lai šis līgums stātos spēkā.

2. Šis līgums stājas spēkā ar 1.daļā minētā pēdējā paziņojuma datumu, un tās noteikumi abās Līgumslēdzējās Valstīs tiek piemēroti:

a) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur ienākuma izmaksas brīdī - ienākumam, kas gūts janvāra pirmajā dienā vai pēc tās, kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā Līgums stājas spēkā;

b) attiecībā uz pārējiem ienākuma nodokļiem - nodokļiem, kas maksājami par jebkuru taksācijas gadu, kas sākas janvāra pirmajā dienā vai pēc tās, kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā Līgums stājas spēkā.

31. pants
Darbības izbeigšana

1. Šis līgums ir spēkā tik ilgi, kamēr viena Līgumslēdzēja Valsts izbeidz tā darbību. Katra Līgumslēdzēja Valsts var izbeigt Līguma darbību, pa diplomātiskajiem kanāliem iesniedzot rakstisku paziņojumu par izbeigšanu vismaz sešus mēnešus pirms jebkura kalendārā gada beigām, kas sākas pēc piecu gadu perioda beigām, kurā tā noteikumi stājas spēkā. Šajā gadījumā Līgums zaudē spēku abās Līgumslēdzējās Valstīs:

a) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur ienākuma izmaksas brīdī, par ienākumu, kas gūts janvāra pirmajā dienā vai pēc tās, kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegts paziņojums;

b) attiecībā uz pārējiem ienākuma nodokļiem, par nodokļiem, kas maksājami par jebkuru taksācijas gadu, kas sākas janvāra pirmajā dienā vai pēc tās, kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegts paziņojums.

To apliecinot, būdami pienācīgi pilnvaroti, šo līgumu ir parakstījuši.

Parakstīts Stokholmā 2020. gada 24. novembrī divos eksemplāros latviešu, albāņu un angļu valodā, turklāt katrs teksts ir vienlīdz autentisks. Atšķirīgas interpretācijas gadījumā noteicošais ir teksts angļu valodā.

 

Latvijas Republikas vārdā:

Marģers Krams

Latvijas Republikas

ārkārtējais un

pilnvarotais vēstnieks

Zviedrijas Karalistē

Kosovas Republikas vārdā:

Škendije Geci Šerifi

Kosovas Republikas

ārkārtējā un

pilnvarotā vēstniece

Zviedrijas Karalistē

 

PROTOKOLS

Parakstot Latvijas Republikas un Kosovas Republikas līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma nodokļiem un ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, apakšā parakstījušies ir vienojušies par to, ka šādi noteikumi ir Līguma neatņemama daļa.

1. Attiecībā uz 6. pantu (Ienākums no nekustamā īpašuma):

tiek saprasts, ka termins "nekustamais īpašums", kā tas definēts šī pants 2. daļā ietver opcijas (līgumus, kas piešķir tiesības, neuzliekot nekādu pienākumu, pirkt vai pārdot nekustamo īpašumu par noteiktu cenu noteiktā laika periodā) vai līdzīgas tiesības iegādāties nekustamo īpašumu.

2. Attiecībā uz 6. (Ienākums no nekustamā īpašuma) un 13. (Kapitāla pieaugums) pantu:

tiek saprasts, ka visam ienākumam un kapitāla pieaugumam, kas radies no nekustamā īpašuma, kas atrodas Līgumslēdzējā Valstī, atsavināšanas, var uzlikt nodokļus šajā valstī saskaņā ar šī līguma 13. panta noteikumiem.

To apliecinot, būdami pienācīgi pilnvaroti, šo protokolu ir parakstījuši.

Parakstīts Stokholmā 2020. gada 24. novembrī divos eksemplāros latviešu, albāņu un angļu valodā, turklāt katrs teksts ir vienlīdz autentisks. Atšķirīgas interpretācijas gadījumā noteicošais ir teksts angļu valodā.

 

Latvijas Republikas vārdā:

Marģers Krams

Latvijas Republikas

ārkārtējais un

pilnvarotais vēstnieks

Zviedrijas Karalistē

Kosovas Republikas vārdā:

Škendije Geci Šerifi

Kosovas Republikas

ārkārtējā un

pilnvarotā vēstniece

Zviedrijas Karalistē

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Valsts:
 Kosova
Veids:
 starptautisks dokuments
 divpusējs
Stājas spēkā:
 09.11.2021.
Parakstīts:
 24.11.2020.
Parakstīšanas vieta: 
Stokholma
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 207, 26.10.2021.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
  • Citi saistītie dokumenti
1922
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)