Latvijas
Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības
LĪGUMS
par Latvijas - Igaunijas valsts robežas uzturēšanu un pilnvaroto
robežas pārstāvju darbību
Latvijas Republikas valdība un Igaunijas Republikas valdība
(turpmāk - "Līgumslēdzējas puses"),
cenšoties attīstīt un stiprināt draudzīgas attiecības, kas ir
izdevīgas Līgumslēdzējām pusēm;
vēloties atbalstīt un attīstīt nepieciešamās tiesiskās
attiecības starp Līgumslēdzējām pusēm uz valsts robežas un
ievērojot 1992. gada 20. marta Līgumu par valsts
robežas atjaunošanu starp Latvijas Republiku un Igaunijas
Republiku;
ņemot vērā saistības, ko Līgumslēdzējas puses ir uzņēmušās kā
Eiropas Savienības dalībvalstis;
pamatojoties uz Līgumslēdzēju pušu tiesību aktiem un
dokumentiem par valsts robežas redemarkāciju starp Līgumslēdzējām
pusēm,
ir vienojušās par turpmāko.
1. pants
Līguma darbības joma
Līgumslēdzējas puses vienojas par:
(a) robežzīmju un robežas joslas uzturēšanu;
(b) robežas pārstāvību un tās pienākumiem;
(c) robežas apsekošanas procedūru;
(d) robežincidentu izmeklēšanas procedūru;
(e) Kopējās komisijas izveidošanu un tās pienākumiem;
(f) inventarizācijas procedūru.
2. pants
Definīcijas
Šajā līgumā lietotajiem terminiem ir šāda nozīme:
1. Par robežkontroli atbildīgās Līgumslēdzēju pušu
iestādes (turpmāk - "robežsardzes dienesti")
Latvijas Republikas Valsts robežsardze un Igaunijas Republikas
Policijas un robežsardzes pārvalde.
2. Robežzīmes - robežzīmes un papildu robežzīmes, kas
noteiktas Līguma par valsts robežas atjaunošanu starp Latvijas
Republiku un Igaunijas Republiku pielikuma "Valsts robežas
starp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku redemarkācijai un
nospraušanai dabā izveidotās jauktās komisijas instrukcija"
6. un 7. punktā.
3. Robežincidents - notikums uz valsts robežas vai tās
tiešā tuvumā, kas ietekmē robežas drošību vai robežas uzturēšanu
un kas robežsardzes dienestiem vienpusēji vai kopīgi
jāizmeklē.
4. Robežas pārstāvība - tādu personu institūts, kuras
katra Līgumslēdzēja puse iecēlusi uz valsts robežas; šī institūta
sastāvs un pienākumi ir izklāstīti šā līguma
10.-17. pantā.
5. Robežas josla - valsts robežas iezīmēšanai paredzēta
6 metrus plata zemes daļa katrā valsts robežas pusē.
6. Inventarizācija - valsts robežzīmju faktiskā
stāvokļa un izvietojuma, kā arī robežas joslas stāvokļa
atbilstības redemarkācijas dokumentiem kopīga salīdzināšana,
izmantojot kartogrāfisko materiālu un ģeodēziskos apsekojumus, kā
arī robežas joslas stāvokļa kopīgo apsekošanas rezultātus.
7. Robežincidenta izmeklēšana - robežincidenta apstākļu
vispusīga izskatīšana, ko veic pilnvarotie robežas pārstāvji
saskaņā ar šā līguma 14. pantā izklāstīto procedūru.
8. Kopējā komisija - Latvijas - Igaunijas komisija,
kura izveidota, pamatojoties uz šo līgumu, šā līguma īstenošanas
nolūkā un kuras sastāvs un pienākumi ir izklāstīti šā
līguma18.-21. pantā.
9. Kopīgā apsekošana - robežzīmju un robežbūvju
stāvokļa apsekošana saskaņā ar Līguma par valsts robežas
atjaunošanu starp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku
XI pantu.
10. Redemarkācijas dokumenti - Līgums par valsts
robežas atjaunošanu starp Latvijas Republiku un Igaunijas
Republiku, Latvijas - Igaunijas robežas karte, robežas apraksts,
robežzīmju koordinātu katalogs, Jauktās komisijas valsts robežas
atjaunošanai starp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku
sēdes noslēguma protokols un citi Līgumslēdzēju pušu atzīti
dokumenti, kuros noteikta valsts robežas atrašanās.
11. Valsts robeža (turpmāk - "valsts robeža")
- nepārtraukta un noslēgta iedomāta līnija un ar šo līniju
sakrītoša vertikāla virsma, kas nosaka valstu robežas un norobežo
Līgumslēdzēju pušu valsts teritorijas (sauszemi, ūdeņus, zemes
dzīles un gaisa telpu).
12. Robežūdeņi - ezeru, upju, strautu un citu
ūdenstilpju posmi, pa kuriem iet valsts robeža.
3. pants
Valsts robežas iezīmēšana
1. Valsts robežu iezīmē, izmantojot robežzīmes, kā noteikusi
Jauktā komiteja, kura tika izveidota, pamatojoties uz Līgumu par
valsts robežas atjaunošanu starp Latvijas Republiku un Igaunijas
Republiku.
2. Valsts robežas iezīmēšanu jebkādā citā veidā, kas atšķiras
no regulējuma, kuru noteikusi šā panta pirmajā daļā minētā Jauktā
komiteja, pieļaujama vienīgi saskaņā ar Kopējās komisijas lēmumu.
Saskaņā ar Kopējās komisijas lēmumu valsts robežas iezīmēšanai
var izmantot cita veida robežzīmes un robežbūves un var mainīt
robežzīmju izvietojumu, formu un izmērus.
4. pants
Robežzīmju uzturēšana
1. Līgumslēdzējas puses apņemas uzturēt robežzīmes tādā
stāvoklī, kas nodrošina, ka robežzīmju izvietojums, izskats un
forma atbilst redemarkācijas dokumentu prasībām.
2. Atbildības par robežzīmju uzturēšanu sadalījums ir
šāds:
(a) Latvijas Republika atbild par Latvijas Republikas
teritorijā izvietotajām robežzīmēm;
(b) Igaunijas Republika atbild par Igaunijas Republikas
teritorijā izvietotajām robežzīmēm.
3. Atbildība par divpusējām robežzīmēm, kas izvietotas uz
valsts robežas līnijas, tiek dalīta šādi:
(a) Latvijas Republika - no 219. robežzīmes (to
ieskaitot) līdz 443. robežzīmei, izņemot robežzīmes, kuras
izvietotas otrpus robežūdeņiem un par kuru uzturēšanu atbild
Igaunijas puse:
225-B; 225-C; 225-F; 226; 246; 275-A; 275-B; 276-1;
(b) Igaunijas Republika - no 46.+1379. robežzīmes līdz
219. robežzīmei (to neieskaitot), izņemot robežzīmes, kuras
izvietotas otrpus robežūdeņiem un par kuru uzturēšanu atbild
Latvijas puse:
62-1; 62A; 62B1; 62C1; 80-1; 80A; 94-1A; 101-1A; 101A; 101B1;
102; 111; 111A; 111B1; 111C; 111D1; 115; 143; 144-1; 147; 160;
164; 166-1A; 173-1; 173A1; 173B; 173C1; 173D; 173E1; 173F; 173G1;
173H; 173I1; 174-1; 182-1; 182A; 182B1; 182C; 182D1; 182E; 182F1;
182G; 182H1; 182I; 182J1; 182K; 182L1; 182M; 182N1; 182O; 182P1;
182R; 182S1; 182T; 182U1; 182V; 182W1; 182X1; 202-l; 202-3; 202A;
202A2; 202A3; 202A4; 202A5.
5. pants
Robežzīmju atjaunošana
1. Līgumslēdzējas puses savas sadarbības ietvaros veic
robežzīmju saglabāšanai nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu
robežzīmju pārvietošanu, bojāšanu un zaudēšanu.
2. Konstatējot robežzīmes vai atsevišķa tās elementa bojāšanas
vai zaudēšanas faktu, pilnvarotie robežas pārstāvji nekavējoties
par to paziņo viens otram, izņemot gadījumus, kad konstatēti
nenozīmīgi tādu robežzīmju elementu bojājumi, kas atrodas savas
valsts teritorijā un kas nav jāatjauno vai jānomaina.
3. Ja robežzīme ir pārvietota vai zaudēta, atjaunošanu
iespējami īsākajā laikā veic tās Līgumslēdzējas puses
robežsardzes dienests, kura ir atbildīga par attiecīgo robežzīmi.
Tās Līgumslēdzējas puses pilnvarotajam robežas pārstāvim, kura
veic atjaunošanas darbus, ir pienākums ne vēlāk kā
desmit (10) dienas pirms darbu uzsākšanas rakstveidā
informēt par darbiem otras Līgumslēdzējas puses pilnvaroto
robežas pārstāvi un Kopējo komisiju.
4. Robežzīmi atjauno iepriekšējā vietā saskaņā ar
redemarkācijas dokumentiem. Pilnvarotie robežas pārstāvji
sagatavo ziņojumu par paveiktajiem darbiem latviešu un igauņu
valodā un iesniedz to Kopējai komisijai.
6. pants
Robežzīmju izvietojuma maiņa
1. Robežzīmju izvietojumu var mainīt
vai papildu robežzīmes var uzstādīt vietās, kur ir nodrošināta to
saglabāšana, vienlaikus nemainot valsts robežas atrašanos.
Robežzīmju izvietojumu drīkst mainīt un papildu robežzīmes drīkst
uzstādīt tikai tad, ja tas ir atļauts saskaņā ar Kopējās
komisijas lēmumu.
2. Par katru robežzīmi, kas ir uzstādīta jaunā vietā, vai par
katru uzstādītu papildu robežzīmi Kopējā komisija iespējami īsā
laikā sagatavo robežzīmes abrisu un ziņojumu, ko pievieno
redemarkācijas dokumentiem. Līdzīgus labojumus (koriģējošos
iestarpinājumus) veic koordinātu katalogā.
7. pants
Robežas joslas uzturēšana
1. Nodrošina redzamību visā robežas joslā un atkarībā no
nepieciešamības to attīra no kokiem, krūmiem un citu augu
seguma.
2. Līgumslēdzējas puses attīra robežas joslu katra savas
valsts teritorijā.
3. Saimnieciskās darbības un cita veida darbības veikšanu
robežas joslā reglamentē Līgumslēdzēju pušu tiesību akti.
8. pants
Robežūdeņu krastu uzturēšana
1. Līgumslēdzējas puses attīra robežūdeņu krastus no kokiem,
krūmiem un citu augu seguma tā, lai nodrošinātu redzamību starp
pretī esošām robežzīmēm robežūdeņu pretējos krastos.
2. Līgumslēdzējas puses, novērtējot nepieciešamību un
lietderību un savstarpēji vienojoties, atbilstoši Kopējās
komisijas ierosinājumam veic pasākumus, lai nodrošinātu
robežūdeņu krastu nemainīgu stāvokli un nostiprinātu krastus.
3. Lai novērstu robežūdeņu izmaiņas, to krastus nostiprina
vietās, kur Kopējā komisija uzskata to par nepieciešamu. Šādus
darbus veic un darba izmaksas sedz tā Līgumslēdzēja puse, kurai
pieder attiecīgie krasti, ja vien tas nav saistīts ar otras
Līgumslēdzējas puses darbībām.
9. pants
Izmaksu sadale
Līgumslēdzējas puses uztur un remontē tām piederošos objektus,
kas izvietoti uz valsts robežas. Šis līgums nenosaka objektu
izmantošanas procedūru, kas nav saistīti ar valsts robežas
uzturēšanu.
10. pants
Robežas pārstāvība
1. Robežas pārstāvībā ietilpst vismaz šādas Līgumslēdzēju pušu
amatpersonas:
(a) pilnvarotais robežas pārstāvis;
(b) pilnvarotā robežas pārstāvja vietnieks(-i);
(c) pilnvarota robežas pārstāvja palīgs.
2. Līgumslēdzējas puses apmainās ar informāciju par
pilnvarotajiem robežas pārstāvjiem un viņu vietniekiem, sešu
mēnešu laikā pēc šā līguma spēkā stāšanās dienas pa
diplomātiskajiem kanāliem nosūtot otrai Līgumslēdzējai pusei
šādus datus: vārdu, uzvārdu, amatu, kontaktinformāciju. Otrai
Līgumslēdzējai pusei nekavējoties pa diplomātiskajiem kanāliem
rakstveidā paziņo jebkādas izmaiņas pilnvarotā robežas pārstāvja
vai viņa/viņas vietnieku datos.
3. Pilnvaroto robežas pārstāvju vietniekiem, veicot pilnvarotā
robežas pārstāvja pienākumus, ir tādas pašas tiesības kā
pilnvarotajiem robežas pārstāvjiem.
4. Pilnvarotie robežas pārstāvji ieceļ nepieciešamo skaitu
pilnvarotā robežas pārstāvja palīgu un rakstveidā apmainās ar
informāciju par to.
5. Pilnvarotie robežas pārstāvji koordinē pilnvaroto robežas
pārstāvju palīgu darbu. Pilnvarotie robežas pārstāvji izskata
jautājumus, kuros pilnvaroto robežas pārstāvju palīgiem nav
izdevies panākt vienošanos. Pilnvarotie robežas pārstāvji
savstarpēji vienojas par pilnvaroto robežas pārstāvju palīgu
tiesībām un pienākumiem, kā arī par viņu darba procedūru.
6. Pilnvarotie robežas pārstāvji var iecelt sekretārus, kā arī
viņiem ir tiesības piesaistīt tulkus un ekspertus robežas
pārstāvības darbības nodrošināšanai.
11. pants
Robežas pārstāvības pienākumi
1. Robežas pārstāvībai ir pienākums operatīvi atrisināt
jautājumus, kas ir saistīti ar valsts robežas uzturēšanu dabā,
robežzīmju un robežas joslas uzturēšanu, un noregulēt
robežincidentus.
2. Pilnvarotie robežas pārstāvji:
(a) organizē un īsteno valsts robežas, robežzīmju un robežas
joslas kopīgu apsekošanu dabā;
(b) organizē robežzīmju atjaunošanu un papildu robežzīmju
uzstādīšanu;
(c) koordinē un saskaņo robežsardzes dienestu pasākumus
pārrobežu noziedzības apkarošanas jomā;
(d) organizē robežincidentu vienpusēju vai kopīgu izmeklēšanu
un noregulēšanu savas kompetences ietvaros, ja vien tie nav
jānoregulē pa diplomātiskajiem kanāliem;
(e) informē otras Līgumslēdzējas puses pilnvaroto robežas
pārstāvi par pasākumiem, kas veikti robežincidenta
atrisināšanai;
(f) risina jautājumus, kas saistīti ar pagaidu
robežšķērsošanas vietu darbību un darba režīmu, un organizē tādu
jautājumu atrisināšanu, kas ir saistīti ar robežkontroli
gadījumos, kad uz laiku tiek atjaunota robežkontrole uz iekšējām
robežām;
(g) organizē tādu personu uzņemšanu un nodošanu starp
Līgumslēdzējām pusēm, kuras neatbilst piemērojamajiem
nosacījumiem attiecībā uz ieceļošanu vai uzturēšanos
Līgumslēdzēju pušu valstu teritorijās;
(h) pārsūta jautājumus, kuri neietilpst pilnvaroto robežas
pārstāvju kompetencē vai par kuriem nav izdevies panākt
vienošanos sadarbības ceļā, risināšanai, izmantojot diplomātiskos
kanālus, un informē par to otras Līgumslēdzējas puses pilnvaroto
robežas pārstāvi;
(i) nosaka darba sanāksmju vietas, kā arī dienesta
korespondences sūtīšanas un saņemšanas veidus;
(j) sagatavo pilnvaroto robežas pārstāvju darbībai
nepieciešamās veidlapas un dokumentu projektus;
(k) organizē kopīgu patrulēšanu un veic kopīgās patrulēšanas
rezultātu ikgadēju novērtēšanu, par kuras precīzu procedūru
vienojas robežsardzes dienesti.
3. Pilnvaroties robežas pārstāvji nekavējoties informē otras
Līgumslēdzējas puses pilnvaroto robežas pārstāvi par:
(a) visiem robežincidentiem, kas ir notikuši uz valsts
robežas;
(b) robežūdeņu piesārņošanu, ekoloģisko katastrofu un dabas
katastrofu risku un iespējamu epidēmijas izplatīšanos pāri valsts
robežai.
12. pants
Kopīgā apsekošana
1. Lai veiktu kopīgo apsekošanu, pilnvarotie robežu pārstāvji
var izveidot darba grupu, kurā ietilpst robežsardzes dienestu
pārstāvji un, ja nepieciešams, arī citu iestāžu pārstāvji.
2. Pilnvarotie robežas pārstāvji veic kopīgo apsekošanu vismaz
vienu reizi trīs gados, sākot no šā līguma spēkā stāšanās dienas.
Parasti kopīgo apsekošanu organizē vasarā.
3. Kopīgajā apsekošanā veic šādas darbības:
(a) vizuāli novērtē robežzīmes, to parametrus un izvietojumu,
robežas joslu, robežūdeņu krastus, ūdens novadīšanas objektus,
zemes uzlabošanas sistēmas u. c.;
(b) novērtē robežzīmju izvietojumu un krasta līniju.
13. pants
Kopīgās apsekošanas ziņojums
1. Par kopīgo apsekošanu sagatavo kopīgās apsekošanas ziņojumu
latviešu un igauņu valodā.
2. Kopīgās apsekošanas ziņojumā fiksē kopīgās apsekošanas
rezultātus - robežas joslas un robežzīmju saglabāšanas un
uzturēšanas nepilnības un neatbilstību redemarkācijas
dokumentiem.
3. Par katru pārvietoto vai zaudēto robežzīmi sagatavo
atsevišķu ziņojumu.
4. Kopīgās apsekošanas ziņojumu paraksta visas personas, kas
piedalījās attiecīgajā kopīgajā apsekošanā.
5. Kopīgās apsekošanas ziņojumu pievieno pilnvaroto robežas
pārstāvju darba sanāksmju protokoliem. Darba sanāksmju protokolu
kopā ar kopīgās apsekošanas ziņojumu(-iem) nosūta Kopējai
komisijai, kura, pamatojoties uz iesniegto informāciju, lemj par
nepilnību novēršanu vai citām turpmākām darbībām.
6. Nepilnības novērš iespējami īsā laikā pēc Kopējās komisijas
lēmuma pieņemšanas.
7. Darba dalīšanu veic atbilstoši Līgumslēdzēju pušu
atbildībai, kā noteikts šā līguma 4. pantā, un katra
Līgumslēdzēja puse atsevišķi sedz savas darba daļas izmaksas.
Līgumslēdzējas puses nepieprasa ar darba veikšanu saistīto
izmaksu izlīdzināšanu.
14. pants
Robežincidentu izmeklēšana
1. Līgumslēdzējas puses var izmeklēt robežincidentu vienpusēji
vai kopā ar otru Līgumslēdzēju pusi.
2. Robežincidenta izmeklēšana nav uzskatāma par pirmstiesas
procedūru krimināltiesību izpratnē.
3. Robežincidenta kopīgu izmeklēšanu vada tās Līgumslēdzējas
puses pilnvarotais robežas pārstāvis, kuras teritorijā ir noticis
kopīgi izmeklējamais robežincidents.
4. Par robežincidenta kopīgo izmeklēšanu sagatavo
robežincidenta kopīgās izmeklēšanas ziņojumu latviešu un igauņu
valodā.
5. Ziņojumā fiksē robežincidenta kopīgās izmeklēšanas gaitu,
kopīgās izmeklēšanas vietā konstatētos apstākļus un kopīgās
izmeklēšanas rezultātus. Ziņojumu paraksta robežincidenta kopīgās
izmeklēšanas dalībnieki.
6. Ziņojumu kopā ar citiem robežincidenta izmeklēšanai
svarīgiem dokumentiem iekļauj nākamās pilnvaroto robežas
pārstāvju darba sanāksmes darba kārtībā, lai pilnvarotie robežas
pārstāvji tos abpusēji apstiprinātu.
7. Robežincidentus, par kuru noregulējumu pilnvarotie robežas
pārstāvji nespēj vienoties, nosūta risināšanai Latvijas un
Igaunijas robežsardzes dienestu priekšniecības līmenī, bet, ja
tas nav iespējams arī šajā līmenī, tos nosūta risināšanai pa
diplomātiskajiem kanāliem.
15. pants
Robežas pārstāvības darba sanāksmes
1. Pilnvarotie robežas pārstāvji, viņu vietnieki un palīgi
piedalās darba sanāksmēs. Atsevišķus jautājumus var risināt,
izmantojot pilnvaroto robežas pārstāvju savstarpēju korespondenci
vai citos veidos, ja vien šie jautājumi nav jāapspriež darba
sanāksmē.
2. Pilnvaroto robežas pārstāvju darba sanāksmes organizē
atbilstoši nepieciešamībai, taču ne retāk kā divas (2) reizes
gadā.
3. Parasti pilnvaroto robežas pārstāvju sanāksmes notiek
pārmaiņus katras Līgumslēdzējas puses valsts teritorijā. Darba
sanāksmi vada tās Līgumslēdzējas puses pilnvarotais robežas
pārstāvis, kuras teritorijā notiek darba sanāksme.
4. Uzaicinājumu uz darba sanāksmi nosūta ne vēlāk kā desmit
(10) dienas pirms tās sākuma. Atbildi uz uzaicinājumu nosūta
divas (2) darba dienu laikā no tā saņemšanas dienas.
5. Vienas Līgumslēdzējas puses pilnvarotais robežas pārstāvis
personīgi piedalās otras Līgumslēdzējas puses pilnvarotā robežas
pārstāvja organizētajā darba sanāksmē. Ja tas nav iespējams,
darba sanāksmē piedalās pilnvarotā robežas pārstāvja vietnieks,
un otras Līgumslēdzējas puses pilnvaroto robežas pārstāvi informē
par to ne vēlāk kā divdesmit četras (24) stundas pirms darba
sanāksmes.
6. Pilnvaroto robežas pārstāvju palīgu darba sanāksmes notiek
atbilstoši tam, kā par to iepriekš ir vienojušies pilnvarotie
robežas pārstāvji.
7. Ja nepieciešams, darba sanāksmēs var piedalīties arī
sekretāri, tulki un eksperti.
8. Darba sanāksmes organizēšanas izmaksas sedz uzņemošā
Līgumslēdzēja puse.
16. pants
Robežas pārstāvības darba sanāksmes protokols
1. Katru pilnvaroto robežas pārstāvju darba sanāksmi protokolē
darba sanāksmes protokolā, kuru sagatavo latviešu un igauņu
valodā.
2. Protokolā atspoguļo darba sanāksmes norisi, pieņemtos
lēmumus un to īstenošanas nosacījumus, kā arī, ja nepieciešams,
visus neatrisinātos pilnvaroto robežas pārstāvju atšķirīgos
viedokļus.
3. Pieņemtie lēmumi stājas spēkā pēc protokola parakstīšanas,
ja vien protokolā nav noteikts citādi.
17. pants
Līgumslēdzēju pušu savstarpējā sadarbība
1. Robežu pārstāvības amatpersonām piešķir personisko
neaizskaramību no šā līguma izrietošo pienākumu izpildē otras
Līgumslēdzējas puses valsts teritorijā; šī neaizskaramība
attiecas arī uz viņu vestajiem darba dokumentiem un rīkiem, kas
ir nepieciešami viņiem uzticēto uzdevumu izpildei.
2. Līgumslēdzējas puses sadarbojas ar iepriekš minētajām
personām tām uzticēto uzdevumu izpildē otras Līgumslēdzējas puses
valsts teritorijā, tostarp nodrošinot šādām personām iespēju
izmantot sakaru līdzekļus un nepieciešamos
transportlīdzekļus.
3. Pilnvarotie robežas pārstāvji, viņu vietnieki un palīgi
savu dienesta pienākumu izpildē ņem līdzi dienesta apliecību.
Robežsardzes dienesti apmainās ar dienesta apliecību
paraugiem.
18. pants
Kopējā komisija
1. Lai īstenotu šo līgumu, Līgumslēdzējas puses sešu (6)
mēnešu laikā pēc šā līguma stāšanās spēkā izveido Kopējo
komisiju, kuras sastāvā ir Līgumslēdzēju pušu pārstāvji. Kopējā
komisijā ietilpst pieci (5) pārstāvji no katras Līgumslēdzējas
puses, tostarp pilnvarotie robežas pārstāvji. Katru Līgumslēdzēju
pusi pārstāv priekšsēdētājs, bet priekšsēdētāja prombūtnes laikā
- priekšsēdētāja vietnieks.
2. Līgumslēdzējas puses pa diplomātiskajiem kanāliem sešu
mēnešu laikā pēc šā līguma stāšanās spēkā apmainās ar informāciju
par Kopējās komisijas personālsastāvu. Otrai Līgumslēdzējai pusei
pa diplomātiskajiem kanāliem nekavējoties rakstveidā paziņo
jebkuras izmaiņas Kopējās komisijas sastāvā.
3. Kopējai komisijai ir tiesības nepieciešamības gadījumā
iesaistīt ekspertus un citu personālu Kopējās komisijas darbā, kā
arī izveidot kopīgas un vienpusējas darba grupas to kompetencē
ietilpstošu pienākumu izpildei.
4. Katrai Līgumslēdzējai pusei Kopējā komisijā ir savs zīmogs,
un Līgumslēdzējas puses apmainās ar to nospiedumu attēliem pa
diplomātiskajiem kanāliem.
19. pants
Kopējās komisijas uzdevumi
1. Kopējās komisijas uzdevums ir novērtēt valsts robežas
infrastruktūru, pamatojoties uz redemarkācijas dokumentiem,
kopīgās apsekošanas ziņojumiem, inventarizācijas dokumentiem un
citiem dokumentiem, kas sagatavoti, izpildot šo līgumu, un
pieņemt lēmumus un ierosināt turpmākus pasākumus.
2. Kopējā komisija:
(a) ja nepieciešams, organizē un veic inventarizāciju un
reģistrē tās rezultātus;
(b) lemjot par inventarizāciju, organizē topogrāfiski
ģeodēzisko, kartogrāfisko un citu nepieciešamo darbu izpildi;
(c) pieņem lēmumus un organizē tādu robežzīmju uzstādīšanu,
kuras nemaina valsts robežas atrašanos, un sagatavo nepieciešamos
redemarkācijas dokumentus;
(d) pamatojoties uz inventarizāciju, sagatavo priekšlikumus
par valsts robežas atrašanās noteikšanu atsevišķos posmos,
ievērojot stingru līdzsvaru attiecībā uz zemes platībām, ar kurām
apmainās;
(e) apstiprina tiltu, rezervuāru, slūžu, dambju un citu
hidrotehnisko būvju būvniecības un rekonstrukcijas projektus,
inženiertehnisko un transporta infrastruktūru vai jebkuru citu
darbību, ja tās rada priekšnoteikumus valsts robežas iezīmēšanas
maiņai vai robežzīmju pārvietošanai;
(f) ierosina pasākumus robežūdeņu krastu stāvokļa nemainības
nodrošināšanai un robežūdeņu krastu nostiprināšanai;
(g) sniedz ierosinājumus par valsts robežas atrašanās
noteikšanu gadījumos, kad ir ievērojami mainījusies tādas upes
gultne, pa kuru iet valsts robeža;
(h) apsver iespēju atjaunot robežūdeņu iepriekšējo
izvietojumu, konstatējot dabas apstākļu izraisītas izmaiņas
robežūdeņos, un apsver šāda pasākuma lietderību;
(i) savas kompetences ietvaros risina jautājumus, kas saistīti
ar valsts robežas iezīmēšanu dabā;
(j) izstrādā Kopējās komisijas darbībām nepieciešamās
veidlapas un dokumentu projektus.
3. Apstiprinot objektu būvniecības un rekonstrukcijas
projektus, ievēro gultnes, ūdens līdzenas virsmas plūsmas ātruma
saglabāšanas nosacījumus. Ja nepieciešams, nosaka krasta
nostiprināšanas darbus.
20. pants
Inventarizācija
1. Inventarizāciju veic Kopējā komisija atbilstoši
nepieciešamībai, pamatojoties uz abu Līgumslēdzēju pušu
vienošanos.
2. Lai veicinātu nepieciešamo sagatavošanas darbu izpildi,
Līgumslēdzējas puses pa diplomātiskajiem kanāliem iepriekš
vienojas par inventarizācijas uzsākšanu.
3. Robežūdeņu inventarizāciju veic vasarā, kad ūdens līmenis
upēs un citās ūdenstilpēs nepārsniedz vidējo līmeni.
4. Lai veiktu inventarizāciju, Kopējā komisija:
(a) analizē redemarkācijas dokumentus, iepriekšējo
inventarizāciju ziņojumus un kopīgās apsekošanas ziņojumus, kā
arī citus dokumentus, kas sagatavoti, izpildot šo līgumu;
(b) salīdzina valsts robežu dabā un robežzīmju izvietojumu ar
redemarkācijas dokumentiem;
(c) izmantojot atjauninātu kartogrāfisko materiālu, konstatē
robežūdeņu posmus, kuros notiek intensīvas krasta līnijas
pārmaiņas, veidojas salas un sēkļi vai norit citi dabīgi un
mākslīgi procesi, kas rada priekšnosacījumus valsts robežas
izvietojuma izmaiņām dabā.
5. Pamatojoties uz inventarizācijas rezultātiem, Kopējā
komisija sagatavo ziņojumu, kurā tiek norādīti novēršamie
trūkumi. Šo ziņojumu paraksta Kopējās komisijas locekļi.
6. Ziņojumu, kas minēts šā panta piektajā daļā, sagatavo
latviešu un igauņu valodā.
7. Līgumslēdzējas puses novērš trūkumus, kas uzskaitīti
inventarizācijas ziņojumā, un iespējami īsā laikā pabeidz zīmju
atjaunošanu.
8. Ar inventarizāciju un dokumentu sagatavošanu saistīto darbu
izpildi sadala, pamatojoties uz Līgumslēdzēju pušu pienākumiem,
kas noteikti šā līguma 4. pantā.
9. Katra Līgumslēdzēja puse atsevišķi sedz savas darba daļas
izmaksas. Līgumslēdzējas puses nepieprasa ar darba veikšanu
saistīto izmaksu izlīdzināšanu.
21. pants
Kopējās komisijas darba sanāksmes
1. Kopējās komisijas darbs tiek organizēts darba sanāksmju
veidā, kuras pārmaiņus notiek katras Līgumslēdzējas puses valsts
teritorijā atbilstoši nepieciešamībai vai pēc pilnvaroto robežas
pārstāvju ierosinājuma, taču ne retāk kā vienu (1) reizi divos
gados.
2. Darba sanāksmes darbu vada tās Līgumslēdzējas puses Kopējās
komisijas priekšsēdētājs, kuras teritorijā notiek sanāksme.
3. Uzaicinājumu uz darba sanāksmi nosūta ne vēlāk kā
trīsdesmit (30) dienas pirms darba sanāksmes sākuma. Atbildi uz
uzaicinājumu nosūta desmit (10) dienu laikā no tā saņemšanas
dienas.
4. Darba sanāksmes reģistrē darba sanāksmes protokolā, kuru
paraksta sanāksmes priekšsēdētājs.
5. Darba sanāksmes protokolu sagatavo latviešu un igauņu
valodā.
6. Kopējās komisijas darba sanāksmes organizēšanas izmaksas
sedz uzņemošā Līgumslēdzēja puse.
22. pants
Strīdu izšķiršana
Visus strīdus, kas ir radušies starp Līgumslēdzējām pusēm par
šā līguma interpretāciju vai īstenošanu, Līgumslēdzējas puses
risina sarunu ceļā.
23. pants
Stāšanās spēkā
1. Šis līgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku. Katra
Līgumslēdzēja puse pa diplomātiskajiem kanāliem informē otru
Līgumslēdzēju pusi par to valsts pasākumu pabeigšanu, kas
nepieciešami, lai šis līgums stātos spēkā. Šis līgums stājas
spēkā deviņdesmitajā (90.) dienā pēc tam, kad Līgumslēdzējas
puses saņēmušas pēdējo paziņojumu par to valsts procedūru
pabeigšanu, kuras nepieciešamas, lai šis līgums stātos spēkā.
2. Dienā, kad šis līgums stājas spēkā, spēku zaudē 1994.gada
Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības
vienošanās par pilnvaroto robežas pārstāvju darbību. Līdz šā
līguma spēkā stāšanās dienai ir piemērojama minētā 1994.gada
vienošanās.
24. pants
Līguma grozīšana, darbības apturēšana un izbeigšana
1. Šo līgumu var grozīt, Līgumslēdzējām pusēm savstarpēji
vienojoties par to. Katra Līgumslēdzēja puse jebkurā laikā var
ierosināt grozījumus šajā līgumā. Šādi grozījumi stājas spēkā
saskaņā ar 23. panta pirmo daļu.
2. Katra Līgumslēdzēja puse var uz laiku pilnīgi vai daļēji
apturēt šā līguma piemērošanu, pamatojoties uz sabiedrības
drošības, sabiedriskās kārtības un sabiedrības veselības
aizsardzību, par to rakstveidā paziņojot otrai Līgumslēdzējai
pusei pa diplomātiskajiem kanāliem. Šā līguma darbības apturēšana
un tās izbeigšana stājas spēkā nākamajā dienā pēc šajā saistībā
iesniegtas diplomātiskās notas saņemšanas.
3. Katra Līgumslēdzēja puse var izbeigt šo līgumu, sešus (6)
mēnešus iepriekš pa diplomātiskiem kanāliem sniedzot otrai
Līgumslēdzējai pusei rakstveida paziņojumu. Šā līguma izbeigšana
stājas spēkā deviņdesmitajā (90.) dienā pēc šāda paziņojuma
saņemšanas dienas.
4. Pēc šā līguma izbeigšanas tiek saglabātas visas tiesības,
kas ir iegūtas saskaņā ar šo līgumu, un izskatīti visi
pieprasījumi, kas ir iesniegti pirms šā līguma darbības
apturēšanas vai izbeigšanas.
Noslēgts Rīgā 2020. gada 19.februārī divos
oriģināleksemplāros latviešu, igauņu un angļu valodā, visiem
tekstiem esot vienlīdz autentiskiem. Ja rodas domstarpības par
interpretāciju, piemēro tekstu angļu valodā.
Latvijas
Republikas
valdības vārdā
Sandis
Ģirģens
_______________________
|
Igaunijas
Republikas
valdības vārdā
Mart
Helme
_______________________
|