Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Starptautisko līgumu uzskaiti
veic Ārlietu ministrija.
Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.
Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Otrais papildprotokolsSatura rādītājs
Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Otrais papildprotokols Ņemot vērā 22. panta 2. punktu Pasaules Pasta savienības Konstitūcijā, kas pieņemta Vīnē 1964. gada 10. jūlijā, Pasaules Pasta savienības dalībvalstu valdību attiecīgās pilnvarotās personas, kas satikās ārkārtas kongresā Adisabebā, kopīgi vienojoties un ņemot vērā Konstitūcijas 25. panta 4. punktu, ir pieņēmušas turpmākos šā vispārīgā reglamenta grozījumus. I pants 1. Pamatojoties uz dalībvalstu, Administratīvās padomes un Pasta darbības padomes priekšlikumiem, kongress: 1.1. nosaka vispārējos principus, kuri jāievēro, lai īstenotu Konstitūcijas preambulā un 1. pantā izvirzīto Pasaules Pasta savienības mērķi un uzdevumu; 1.2. izskata un nepieciešamības gadījumā pieņem priekšlikumus par Konstitūcijā, Vispārīgajā reglamentā, Konvencijā un Nolīgumos veicamajiem grozījumiem, kurus dalībvalstis un padomes iesniegušas saskaņā ar Konstitūcijas 29. pantu un Vispārīgā reglamenta 138. pantu; 1.3. nosaka aktu spēkā stāšanās datumu; 1.4. pieņem savu kārtības rulli un tā grozījumus; 1.5. izskata vispusīgus ziņojumus par Administratīvās padomes, Pasta darbības padomes un Konsultatīvās komitejas darbu periodā pēc iepriekšējā kongresa, kurus iesniegušas šīs attiecīgās struktūras saskaņā ar Vispārīgā reglamenta 111., 117. un 125. pantu; 1.6. pieņem Pasaules Pasta savienības stratēģiju; 1.6.1 apstiprina UPU darbības plāna projektu četriem gadiem; 1.7. saskaņā ar Konstitūcijas 21. pantu nosaka Pasaules Pasta savienības izdevumu maksimālo summu; 1.8. ievēl dalībvalstis, kuras piedalās Administratīvās padomes un Pasta darbības padomes darbā, inter alia, saskaņā ar vēlēšanu procedūrām, kas noteiktas kongresa rezolūcijās, kuras attiecas uz šo jautājumu; 1.9. ievēl ģenerāldirektoru un ģenerāldirektora vietnieku; 1.10. kongresa rezolūcijā nosaka izmaksu maksimālo limitu, ko Pasaules Pasta savienība sedz par dokumentu izdošanu ķīniešu, vācu, portugāļu un krievu valodā. 2. Kongress kā Pasaules Pasta savienības augstākā struktūra risina citus jautājumus, kas saistīti ar pasta pakalpojumiem. II pants 1. Darba organizācijai un debašu vadīšanai kongress piemēro savu kārtības rulli. 2. Katrā kongresā var izdarīt grozījumus kārtības rullī saskaņā ar šā kārtības ruļļa nosacījumiem. 3. Pēc analoģijas 1. un 2. punktu piemēro arī ārkārtas kongresiem. III pants 1. Šīs institūcijas tiek uzaicinātas piedalīties kongresa, Administratīvās padomes un Pasta darbības padomes plenārsēdēs un komiteju sanāksmēs novērotāju statusā: 1.1. Apvienoto Nāciju Organizācija; 1.2. ierobežotas apvienības; 1.3. Konsultatīvās komitejas locekļi; 1.4. institūcijas, kas ir pilnvarotas apmeklēt Pasaules Pasta savienības sanāksmes novērotāju statusā, pamatojoties uz Kongresa rezolūciju vai lēmumu. 2. Šīs institūcijas, kuras noteiktā kārtībā izraudzījusies Administratīvā padome saskaņā ar 107. panta 1.12. apakšpunktu, uzaicināmas apmeklēt īpašas kongresa sanāksmes ad hoc novērotāju statusā: 2.1. Apvienoto Nāciju Organizācijas specializētās aģentūras un citas starpvaldību organizācijas; 2.2. jebkura starptautiska struktūra, apvienība vai uzņēmums vai jebkura kvalificēta persona. 3. Papildus novērotājiem, kas minēti šā panta 1. punktā, Administratīvā padome un Pasta darbības padome var izraudzīties ad hoc novērotājus, kas piedalās to sapulcēs saskaņā ar kārtības rulli, ja tas ir Pasaules Pasta savienības un tās struktūru interesēs. IV pants 1. Administratīvajā padomē ir četrdesmit viens loceklis, kas pilda savas funkcijas laika posmā starp diviem kongresiem. 2. Kongresu uzņemošā dalībvalsts pārņem priekšsēdētāja amatu. Ja minētā dalībvalsts atsakās no šīm tiesībām, tā kļūst par de jure locekli, un tādējādi ģeogrāfiskā grupa, kurai tā piederīga, iegūst savā rīcībā papildu vietu, uz kuru neattiecas 3. punkta ierobežojošie nosacījumi. Šajā gadījumā Administratīvā padome ievēl priekšsēdētāja amatā vienu no dalībvalstīm, kas ir uzņemošās dalībvalsts ģeogrāfiskajā grupā. 3. Pārējos četrdesmit Administratīvās padomes locekļus ievēl kongress, pamatojoties uz taisnīgu ģeogrāfisko sadalījumu. Katrā kongresā no jauna ievēl vismaz pusi no Administratīvās padomes sastāva; nevienu dalībvalsti nedrīkst izvēlēties trīs kongresos pēc kārtas. 4. Katrs Administratīvās padomes loceklis ieceļ savu(-us) pārstāvi(-jus). Administratīvās padomes locekļiem aktīvi jāpiedalās tās darbā. 5. Par amatpienākumu izpildi Administratīvās padomes locekļi atalgojumu nesaņem. Padomes darbības izdevumus sedz Pasaules Pasta savienība. 6. AP nosaka un/vai izveido pastāvīgās grupas un uzdevumgrupas vai citas struktūras, kas jāizveido tās ietvaros, kā arī piešķir tām oficiālu statusu, pienācīgi ņemot vērā Pasaules Pasta savienības stratēģiju un darbības plānu, ko pieņēmis kongress. V pants 1. Administratīvās padomes funkcijas ir šādas: 1.1. uzraudzīt Pasaules Pasta savienības darbību kongresu starplaikā, nodrošinot atbilstību kongresa lēmumiem, izskatot jautājumus par valdības politiku pasta jautājumos un ņemot vērā starptautisko normatīvu pilnveidošanu attiecībā uz pakalpojumu tirdzniecību un konkurenci; 1.2. sekmēt, koordinēt un uzraudzīt visus pasta tehniskās palīdzības veidus, īstenojot starptautisko tehnisko sadarbību; 1.3. izskatīt UPU darbības plāna projektu četriem gadiem, ko apstiprinājis kongress, un līdz galam izstrādāt to tā, lai četru gadu periodam paredzētajā projektā ietvertās aktivitātes atbilstu faktiski pieejamiem resursiem. Plānam attiecīgā gadījumā jāatbilst arī ar kongresā noteiktajām prioritātēm. Četru gadu darbības plāna galīgā redakcija, kuru izstrādājusi un apstiprinājusi Administratīvā padome, pēc tam ir pamats UPU gada programmas un budžeta, kā arī to gada darbības plānu sagatavošanai, kurus izstrādā un īsteno AP un POC; 1.4. izskatīt un apstiprināt Pasaules Pasta savienības gada programmu, budžetu un pārskatus, ņemot vērā UPU darbības plāna galīgo redakciju, kā aprakstīts 107. panta 1.3. apakšpunktā. 1.5. ja nepieciešams, atļaut pārsniegt izdevumu maksimālo limitu saskaņā ar 145. panta 3.-5. punktu; 1.6. pēc lūguma un saskaņā ar 150. panta 6. punkta nosacījumiem atļaut izvēlēties zemāku iemaksu klasi; 1.7. pēc dalībvalsts lūguma un ņemot vērā to dalībvalstu viedokļus, kuras ir attiecīgās ģeogrāfiskās grupas locekles, atļaut mainīt ģeogrāfisko grupu; 1.8. ņemot vērā ierobežojumus, ko uzliek noteiktais izdevumu limits, izveidot vai likvidēt tos amatus Starptautiskajā birojā, kas tiek finansēti no pamatbudžeta līdzekļiem; 1.9. lai pildītu savas funkcijas, pieņemt lēmumu par kontaktiem, kas jānodibina ar dalībvalstīm; 1.10. pēc konsultēšanās ar Pasta darbības padomi pieņemt lēmumu par attiecībām, kas jāveido ar tām organizācijām, kuras nav novērotāji 105. panta 1. punkta un 105. panta 2.1. apakšpunkta izpratnē; 1.11. izskatīt Starptautiskā biroja pārskatus par UPU attiecībām ar citām starptautiskām struktūrām un pieņemt lēmumus, ko tā uzskata par piemērotiem šādu attiecību turpināšanai un šajā saistībā veicamajām darbībām; 1.12. pēc konsultēšanās ar Pasta darbības padomi un ģenerālsekretāru noteiktā kārtībā izraudzīties un uzaicināt Apvienoto Nāciju specializētās aģentūras, starptautiskās organizācijas, apvienības, uzņēmumus un kvalificētas personas par ad hoc novērotājiem īpašās kongresa un tā komiteju sanāksmēs, kad tas ir Pasaules Pasta savienības vai kongresa darba interesēs, un uzdot Starptautiskā biroja ģenerāldirektoram izsūtīt nepieciešamos uzaicinājumus; 1.13. Šī reglamenta 101. panta 3. punktā paredzētajā gadījumā izraudzīties dalībvalsti, kurā notiks nākamais kongress; 1.14. noteiktā kārtībā un pēc konsultēšanās ar Pasta darbības padomi noteikt kongresa darba veikšanai nepieciešamo komiteju skaitu un precizēt to funkcijas; 1.15. pēc konsultēšanās ar Pasta darbības padomi un apstiprināšanas kongresā izraudzīties dalībvalstis, kas ir gatavas: 1.15.1. uzņemties kongresa priekšsēdētāja vietnieka pienākumus un komiteju priekšsēdētāju un priekšsēdētāju vietnieku pienākumus, pēc iespējas ievērojot dalībvalstu taisnīgu ģeogrāfisko sadalījumu; 1.15.2. piedalīties kongresa reģionālo komiteju darbā; 1.16. iecelt tos savus pārstāvjus, kas veiks Konsultatīvās komitejas locekļu pienākumus; 1.17. atbilstoši savai kompetencei apsvērt un apstiprināt jebkuru darbību, kas nepieciešama starptautisko pasta pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanai, uzlabošanai un pakalpojumu modernizācijai; 1.18. pēc kongresa, Pasta darbības padomes vai dalībvalstu lūguma veikt administratīvo, likumdošanas un juridisko problēmu izpēti saistībā ar Pasaules Pasta savienību vai starptautiskajiem pasta pakalpojumiem; Administratīvajai padomei jāizlemj, vai ir lietderīgi kongresu starplaikā veikt dalībvalstu pieprasīto izpēti minētajās jomās; 1.19. izstrādāt priekšlikumus, kurus saskaņā ar 140. pantu paredzēts iesniegt apstiprināšanai kongresā vai dalībvalstīs; 1.20. iesniegt Pasta darbības padomei jautājumus izskatīšanai saskaņā ar 113. panta 1.6. apakšpunktu; 1.21. izskatīt un apstiprināt, konsultējoties ar Pasta darbības padomi, stratēģijas projektu iesniegšanai kongresā; 1.22. saņemt un apspriest Konsultatīvās komitejas ziņojumus un ieteikumus un izskatīt Konsultatīvās komitejas ieteikumus iesniegšanai kongresā; 1.23. nodrošināt Starptautiskā biroja darbības kontroli; 1.24. apstiprināt Starptautiskā biroja sagatavoto gada pārskatu par Pasaules Pasta savienības darbu un Pasaules Pasta savienības finansiālās darbības gada pārskatu un, ja nepieciešams, sniegt par tiem komentārus; 1.25. ja to uzskata par nepieciešamu, noteikt principus, kas Pasta darbības padomei jāievēro, izskatot jautājumus, kam ir būtiska finansiāla ietekme (tarifi, gala norēķini, tranzīta maksa, aviopasta pārvadājumu pamattarifi un vēstuļu korespondences sūtījumu nosūtīšana uz ārvalstīm); rūpīgi sekot šo jautājumu izskatīšanai, pārskatīt un apstiprināt Pasta darbības padomes priekšlikumus par attiecīgajiem jautājumiem, lai nodrošinātu atbilstību iepriekš minētajiem principiem; 1.26. ja nepieciešams, atbilstoši savai kompetencei apstiprināt Pasta darbības padomes ieteikumus noteikumu vai jaunas procedūras pieņemšanai līdz laikam, kad kongress pieņems lēmumu attiecīgajā jautājumā; 1.27. izskatīt Pasta darbības padomes sagatavoto gada pārskatu un visus Padomes iesniegtos priekšlikumus; 1.28. iesniegšanai nākamajā Kongresā apstiprināt četru gadu pārskatu, ko sagatavo Starptautiskais birojs, konsultējoties ar Pasta darbības padomi, par dalībvalstu paveikto, īstenojot Pasaules Pasta savienības stratēģiju, kas apstiprināta iepriekšējā kongresā; 1.29. izveidot Konsultatīvās komitejas organizatorisko struktūru un veicināt Konsultatīvās komitejas darbības organizēšanu saskaņā ar 122. panta noteikumiem; 1.30. izstrādāt kritērijus dalībai Konsultatīvajā komitejā un apstiprināt vai noraidīt dalības pieteikumus saskaņā ar šiem kritērijiem, nodrošinot, lai pieteikumu apstrāde notiktu paātrinātā procesā starp Administratīvās padomes sanāksmēm; 1.31. izstrādāt Pasaules Pasta savienības finanšu noteikumus; 1.32. izstrādāt noteikumus, kas reglamentē Rezervju fondu; 1.33. izstrādāt noteikumus, kas reglamentē Īpašo fondu; 1.34. izstrādāt noteikumus, kas reglamentē Īpašo darbības veidu fondu; 1.35. izstrādāt noteikumus, kas reglamentē Brīvprātīgo iemaksu fondu; 1.36. izstrādāt Nolikumu par personālu un dienesta nosacījumus ievēlētajām amatpersonām; 1.37. izstrādāt Sociālā fonda noteikumus; 1.38. 152. panta izpratnē veikt lietotāju finansētu palīgstruktūru izveides un darbības vispārēju pārraudzību. 1.39. pieņemt savu kārtības rulli un tā grozījumus. VI pants 1. Izveidošanas sanāksmē, ko sasauc un atklāj kongresa priekšsēdētājs, Administratīvā padome no savu locekļu vidus ievēl četrus priekšsēdētāja vietniekus un izstrādā savu kārtības rulli. Priekšsēdētājs un četri priekšēdētāja vietnieki ir no dalībvalstīm, kas piederīgas katrai no piecām Pasaules Pasta savienības ģeogrāfiskajām grupām. 2. Administratīvā padome sanāk divreiz gadā vai arī izņēmuma kārtā tiekas papildus Pasaules Pasta savienības galvenajā mītnē saskaņā ar attiecīgajām procedūrām, kas izklāstītas tās kārtības rullī. 3. Pārvaldības komitejā ir Administratīvās padomes priekšsēdētājs un priekšēdētāja vietnieki un komiteju priekšsēdētāji, līdzpriekšsēdētāji un priekšēdētāju vietnieki. Šī komiteja sagatavo un vada katras Administratīvās padomes sēdes darbu. Administratīvās padomes vārdā tā apstiprina Starptautiskā biroja sagatavoto gada pārskatu par Pasaules Pasta savienības darbu un veic jebkuru citu uzdevumu, ko Administratīvā padome tai uzdod veikt, vai tad, ja tāda nepieciešamība rodas stratēģiskās plānošanas procesā. 4. Pasta darbības padomes priekšsēdētājs pārstāv šo struktūru Administratīvās padomes sanāksmēs, kuru darba kārtībā ir jautājumi, kas interesē Pasta darbības padomi. 5. Konsultatīvās komitejas priekšsēdētājs pārstāv šo organizāciju Administratīvās padomes sanāksmēs, ja to darba kārtībā ir jautājumi, kas interesē Konsultatīvo komiteju. VII pants 1. Novērotāji 1.1. Lai nodrošinātu efektīvu sadarbību starp abām struktūrām, Pasta darbības padome var iecelt pārstāvjus, kas piedalās Administratīvās padomes sanāksmēs kā novērotāji. 1.2. Tās Pasaules Pasta savienības dalībvalstis, kuras nav Padomes locekles, kā arī 105. pantā minētie novērotāji un ad hoc novērotāji var piedalīties Administratīvās padomes plenārsēdēs un komiteju sanāksmēs, taču bez balsstiesībām. 2. Principi 2.1. Loģistikas apsvērumu dēļ Administratīvā padome var ierobežot to novērotāju un ad hoc novērotāju skaitu, kas piedalās sanāksmēs. Tā var ierobežot arī viņu tiesības izteikties debatēs. 2.2. Novērotājiem un ad hoc novērotājiem pēc to lūguma var atļaut sadarboties veicamajā izpētes darbā, ievērojot nosacījumus, ko Padome var noteikt tās darba efektivitātes un lietderības nodrošināšanai. Tos var uzaicināt arī vadīt pastāvīgās grupas un uzdevumgrupas, ja viņiem ir pieredze vai speciālās zināšanas. Novērotāju un ad hoc novērotāju piedalīšanās notiek bez papildu izdevumiem Pasaules Pasta savienībai. 2.3. Izņēmuma gadījumos Konsultatīvās komitejas locekļiem un ad hoc novērotājiem var liegt līdzdalību sanāksmē vai kādā sanāksmes daļā vai ierobežot viņu tiesības saņemt dokumentus, ja tas nepieciešams sanāksmes tēmas vai dokumentu konfidencialitātes dēļ. Par šiem ierobežojumiem drīkst lemt jebkura iesaistītā struktūra vai tās priekšsēdētājs, katru gadījumu izskatot atsevišķi. Par katru atsevišķo gadījumu ziņo Administratīvajai padomei un Pasta darbības padomei, ja tie attiecas uz jautājumiem, kas interesē Pasta darbības padomi. Ja Administratīvā padome to atzīst par nepieciešamu, pēc konsultēšanās ar Pasta darbības padomi tā attiecīgos gadījumos var ierobežojumus pārskatīt. VIII pants 1. Ceļa izdevumus ikvienam Administratīvās padomes dalībvalsts pārstāvim, kas piedalās tās sanāksmēs, sedz attiecīgā dalībvalsts. Tomēr vienam katras tādas dalībvalsts pārstāvim, kuru saskaņā ar sarakstiem, kurus izstrādājusi attiecīgi Administratīvā padome un Apvienoto Nāciju Organizācija, klasificē kā jaunattīstības valsti vai vismazāk attīstītu valsti, izņemot gadījumus, kad tas piedalās sanāksmēs, kas notiek kongresa laikā, ir tiesības saņemt ceļa izdevumu atlīdzību vai nu par aviobiļeti lidojumam turp un atpakaļ ekonomiskajā klasē, vai dzelzceļa biļeti braucienam turp un atpakaļ pirmajā klasē, vai atlīdzību par izdevumiem, kas radušies, ceļojot ar jebkuru citu transporta līdzekli, bet ar nosacījumu, ka summa nepārsniedz aviobiļetes cenu par lidojumu turp un atpakaļ ekonomiskajā klasē. Tādas pašas tiesības piešķir tās komiteju vai citu struktūru locekļiem, kad tie sanāk ārpus Kongresa un padomes sēdēm. IX pants 1. Pasta darbības padomē ir četrdesmit astoņi locekļi, kas pilda savas funkcijas laika posmā starp diviem kongresiem. 2. Pasta darbības padomes locekļus ievēl Kongress, pamatojoties uz noteiktu ģeogrāfisko sadalījumu. Vismaz vienu trešdaļu locekļu no katras ģeogrāfiskās grupas atjauno katrā kongresā. 3. Katrs Pasta darbības padomes loceklis ieceļ savu(-us) pārstāvi(-jus). Pasta darbības padomes locekļiem aktīvi jāpiedalās tās darbā. 4. Pasta darbības padomes darbības izdevumus sedz Pasaules Pasta savienība. Padomes locekļi atalgojumu nesaņem. 5. Pasta darbības padome nosaka un/vai izveido pastāvīgās grupas, uzdevumgrupas, lietotāju finansētas palīgstruktūras vai citas struktūras, kas jāizveido tās ietvaros, kā arī piešķir tām oficiālu statusu, pienācīgi ņemot vērā Pasaules Pasta savienības stratēģiju un darbības plānu, ko pieņēmis kongress. X pants 1. Pasta darbības padomei ir šādas funkcijas: 1.1. koordinēt praktiskus pasākumus starptautisko pasta pakalpojumu attīstībai un uzlabošanai; 1.2. veikt jebkuru darbību, kas nepieciešama starptautisko pasta pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanai, uzlabošanai un pakalpojumu modernizācijai, ko apstiprina Administratīvā padome atbilstoši savai kompetencei; 1.3. lai pildītu savas funkcijas, pieņemt lēmumu par kontaktiem, kas jānodibina ar dalībvalstīm un to izraudzītajiem operatoriem; 1.4. veikt nepieciešamos pasākumus, lai izpētītu un publiskotu konkrētu dalībvalstu un to izraudzīto operatoru eksperimentu rezultātus un sasniegumus tehniskajā, darbības, saimnieciskajā un profesionālās apmācības jomā, par ko interesējas citas dalībvalstis un to izraudzītie operatori; 1.5. konsultējoties ar Administratīvo padomi, veikt atbilstošus pasākumus tehniskās sadarbības jomā ar visām Pasaules Pasta savienības dalībvalstīm un to izraudzītajiem operatoriem un jo īpaši ar jaunajām un jaunattīstības valstīm un to izraudzītajiem operatoriem; 1.6. izskatīt jebkurus citus jautājumus, ko Pasta darbības padomei iesniedz kāds Pasta darbības padomes loceklis, Administratīvā padome vai jebkuras dalībvalsts izraudzītais operators; 1.7. saņemt un apspriest Konsultatīvās komitejas ziņojumus un ieteikumus un, ja tie attiecas uz jautājumiem, kas interesē Pasta darbības padomi, izskatīt un komentēt Konsultatīvās komitejas ieteikumus iesniegšanai kongresam; 1.8. iecelt tos savus pārstāvjus, kas veiks Konsultatīvās komitejas locekļu pienākumus; 1.9. veikt svarīgāko darbības, komerciālo, tehnisko, ekonomiskās un tehniskās sadarbības problēmu izpēti, kuras interesē visas dalībvalstis un izraudzītos operatorus, iekļaujot jautājumus, kam ir būtiska finansiāla ietekme (tarifus, gala norēķinus, tranzīta maksu, aviopasta pārvadājumu tarifus, pasta paku tarifus un vēstuļu korespondences sūtījumu nosūtīšanu uz ārvalstīm), tostarp sagatavot informāciju, atzinumus un ieteikumus par rīcību šajos jautājumos; 1.10. sniegt informāciju Administratīvajai padomei, lai tā izstrādātu Pasaules Pasta savienības stratēģijas projektu un darbības plāna projektu četriem gadiem iesniegšanai kongresā; 1.11. veikt tādu izglītības un profesionālās apmācības problēmu izpēti, kas interesē dalībvalstis un to izraudzītos operatorus, kā arī jaunās un jaunattīstības valstis; 1.12. izpētīt jauno un jaunattīstības valstu pašreizējo stāvokli un vajadzības un sagatavot piemērotus ieteikumus par veidiem un līdzekļiem šo valstu pasta dienestu darbības uzlabošanai; 1.13. sešu mēnešu laikā pēc kongresa beigām, ja vien tas nelemj citādi, pārskatīt Pasaules Pasta savienības reglamentu; Pasta darbības padome var grozīt minēto reglamentu arī citās sēdēs; abos gadījumos Pasta darbības padomei ir saistoši Administratīvās padomes norādījumi jautājumos par politiku un pamatprincipiem; 1.14. izstrādāt priekšlikumus, kurus saskaņā ar 140. pantu paredzēts iesniegt apstiprināšanai kongresā vai dalībvalstīs; ja priekšlikumi attiecas uz jautājumiem, kas ir Administratīvās padomes kompetencē, tad tie jāapstiprina šai padomei; 1.15. pēc dalībvalsts lūguma izskatīt jebkuru priekšlikumu, ko minētā dalībvalsts nosūta Starptautiskajam birojam saskaņā ar 139. pantu, sagatavot par to komentārus un uzdod Starptautiskajam birojam pievienot šos komentārus priekšlikumam pirms tā iesniegšanas dalībvalstīm apstiprināšanai; 1.16. ja nepieciešams un ir lietderīgi, pēc Administratīvās padomes apstiprinājuma un konsultēšanās ar visām dalībvalstīm ieteikt pieņemt reglamentu vai jaunu procedūru līdz laikam, kamēr kongress pieņems lēmumu attiecīgajā jautājumā; 1.17. ja prakses vienādība ir būtiska, atbilstoši savai kompetencei sagatavot un izdot dalībvalstīm un to izraudzītajiem operatoriem ieteikumu veidā (vai kā saistošus noteikumus, ja tas paredzēts Pasaules Pasta savienības aktos) tehnoloģisko, darbības un citu procesu standartus; ja nepieciešams, līdzīgā veidā tā izdod to standartu grozījumus, kurus tā jau ir noteikusi; 1.18. noteikt regulējumu lietotāju finansētu palīgstruktūru organizēšanai un piedalīties šo palīgstruktūru organizēšanā saskaņā ar 152. panta noteikumiem. 1.19. katru gadu pieņemt un apspriest no lietotāju finansētām palīgstruktūrām saņemtos pārskatus; 1.20. pieņemt savu kārtības rulli un tā grozījumus. XI pants 1. Pirmajā sanāksmē, ko sasauc un atklāj kongresa priekšsēdētājs, Pasta darbības padome no savu locekļu vidus ievēl priekšsēdētāju un četrus priekšsēdētāja vietniekus, kā arī komiteju priekšsēdētājus/ priekšēdētāju vietniekus/ līdzpriekšsēdētājus, un izstrādā savu kārtības rulli. Priekšsēdētājs un četri priekšēdētāja vietnieki ir no dalībvalstīm, kas piederīgas katrai no piecām Pasaules Pasta savienības ģeogrāfiskajām grupām. 2. Pasta darbības padome sanāk divreiz gadā vai arī izņēmuma kārtā tiekas papildus Pasaules Pasta savienības galvenajā mītnē saskaņā ar attiecīgajām procedūrām, kas izklāstītas tās kārtības rullī. 3. Pārvaldības komitejā ir Pasta darbības padomes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieki un komiteju priekšsēdētāji, līdzpriekšsēdētāji un priekšsēdētāju vietnieki. Šī komiteja sagatavo un vada ikvienas Pasta darbības padomes sēdes darbu un veic visus uzdevumus, ko Pasta darbības padome tai uzdod, vai tad, ja nepieciešamība tos veikt rodas stratēģiskās plānošanas procesā. 4. Pamatojoties uz kongresā pieņemto Pasaules Pasta savienības stratēģiju un jo īpaši uz tās daļu, kas attiecas uz Pasaules Pasta savienības pastāvīgo struktūru stratēģiju, Pasta darbības padome sēdē pēc kongresa sagatavo pamatdarba programmu, kura ietver virkni taktisku paņēmienu stratēģijas īstenošanai. Šī pamatdarba programma, kurā iekļauj ierobežotu skaitu projektu par visas puses interesējošiem aktuāliem jautājumiem, jāpārskata katru gadu, ņemot vērā jaunos apstākļus un prioritātes. 5. Konsultatīvās komitejas priekšsēdētājs pārstāv šo organizāciju Pasta darbības padomes sanāksmēs, ja darba kārtībā ir jautājumi, kas ir Konsultatīvās komitejas interesēs. XII pants 1. Novērotāji 1.1. Lai nodrošinātu efektīvu sadarbību starp abām struktūrām, Administratīvā padome var iecelt pārstāvjus, kas piedalās Pasta darbības padomes sanāksmēs kā novērotāji. 1.2. Tās Pasaules Pasta savienības dalībvalstis, kuras nav Padomes locekles, kā arī 105. pantā minētie novērotāji un ad hoc novērotāji var piedalīties Pasta darbības padomes plenārsēdēs un komiteju sanāksmēs, taču bez balsstiesībām. 2. Principi 2.1. Loģistikas apsvērumu dēļ Pasta darbības padome var ierobežot to novērotāju un ad hoc novērotāju skaitu, kuri piedalās sanāksmēs. Tā var ierobežot arī viņu tiesības izteikties debatēs. 2.2. Novērotājiem un ad hoc novērotājiem pēc to lūguma var atļaut sadarboties veicamajā izpētes darbā, ievērojot nosacījumus, ko Padome var noteikt tās darba efektivitātes un lietderības nodrošināšanai. Tos var uzaicināt arī vadīt pastāvīgās grupas un uzdevumgrupas, ja viņiem ir pieredze vai speciālās zināšanas. Novērotāju un ad hoc novērotāju piedalīšanās notiek bez papildu izdevumiem Pasaules Pasta savienībai. 2.3. Izņēmuma gadījumos Konsultatīvās komitejas locekļiem un ad hoc novērotājiem var liegt līdzdalību sanāksmē vai kādā sanāksmes daļā vai ierobežot viņu tiesības saņemt dokumentus, ja tas nepieciešams sanāksmes tēmas vai dokumentu konfidencialitātes dēļ. Par šiem ierobežojumiem drīkst lemt jebkura iesaistītā struktūra vai tās priekšsēdētājs, katru gadījumu izskatot atsevišķi. Par katru atsevišķo gadījumu ziņo Administratīvajai padomei un Pasta darbības padomei, ja tie attiecas uz jautājumiem, kas ir Pasta darbības padomes interesēs. Ja Administratīvā padome to atzīst par nepieciešamu, pēc konsultēšanās ar Pasta darbības padomi tā attiecīgos gadījumos var ierobežojumus pārskatīt. XIII pants 1. Pasta darbības padomē iesaistīto dalībvalstu pārstāvju ceļa un uzturēšanās izdevumus sedz šīs dalībvalstis. Tomēr vienam katras tādas dalībvalsts pārstāvim, kuru saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas izstrādāto sarakstu uzskata par vienu no vismazāk attīstītajām valstīm, izņemot gadījumus, kad tas piedalās sanāksmēs, kas notiek kongresa laikā, ir tiesības saņemt ceļa izdevumu atlīdzību vai nu par aviobiļeti lidojumam turp un atpakaļ ekonomiskajā klasē, vai dzelzceļa biļeti braucienam turp un atpakaļ pirmajā klasē, vai atlīdzību par izdevumiem, kas radušies, ceļojot ar jebkuru citu transporta līdzekli, bet ar nosacījumu, ka summa nepārsniedz aviobiļetes cenu par lidojumu turp un atpakaļ ekonomiskajā klasē. XIV pants 117.1 pants 1. AP priekšsēdētājs, POC priekšsēdētājs un Starptautiskā biroja ģenerāldirektors veido Pasaules Pasta savienības pastāvīgo struktūru Koordinācijas komiteju (CCoord). 2. CCoord ir šādas pilnvaras un funkcijas: 2.1. piedalīties Pasaules Pasta savienības pastāvīgo struktūru darba koordinēšanā; 2.2. ja nepieciešams, tikties, lai apspriestu svarīgus jautājumus, kas saistīti ar Pasaules Pasta savienību un pasta pakalpojumiem, un sniegt Pasaules Pasta savienības struktūrām šo jautājumu izvērtējumu; 2.3. nodrošināt tādu stratēģiskās plānošanas procesa pienācīgu īstenošanu, lai visus lēmumus par Pasaules Pasta savienības darbību pieņemtu atbilstošās struktūras saskaņā ar attiecīgajiem pienākumiem, kas noteikti Pasaules Pasta savienības aktos. 3. CCoord sasauc PA priekšsēdētājs, un tā sanāk divreiz gadā Pasaules Pasta savienības galvenajā mītnē. Sanāksmju dienu un vietu nosaka PA priekšsēdētājs ar POC priekšsēdētāja un Starptautiskā biroja ģenerāldirektora piekrišanu. XV pants 1. Lai nodroššinātu efektīvu sadarbību starp Pasaules Pasta savienības struktūrām, Konsultatīvā komiteja var iecelt pārstāvjus, kas piedalās kongresa, Administratīvās padomes, Pasta darbības padomes un attiecīgo komiteju sanāksmēs kā novērotāji bez balsstiesībām. 2. Konsultatīvās komitejas locekļi tiek aicināti piedalīties plenārsēdēs un Administratīvās padomes un Pasta darbības padomes komiteju sanāksmēs saskaņā ar 105. pantu. Viņi var piedalīties arī pastāvīgo grupu un uzdevumgrupu darbā saskaņā ar 109. panta 2. punkta 2. apakšpunkta un 115. panta 2. punkta 2. apakšpunkta nosacījumiem. 3. Administratīvās padomes priekšsēdētājs un Pasta darbības padomes priekšsēdētājs pārstāv šīs struktūras Konsultatīvās komitejas sanāksmēs, ja šādu sanāksmju darba kārtībā ir jautājumi, kas ir šo struktūru interesēs. XVI pants 0.1 Ģenerāldirektors ir Pasaules Pasta savienības likumīgais pārstāvis. 1. Ģenerāldirektors organizē, pārvalda un vada Starptautisko biroju. 2. Attiecībā uz amatpersonu amatiem, iecelšanām un paaugstināšanām: 2.1. ģenerāldirektors ir pilnvarots klasificēt amatus pakāpēs no G1 līdz D2 un iecelt un paaugstināt amatpersonas šajās pakāpēs; 2.2. iecelšanai pakāpēs no P1 līdz D2 viņam jāapsver, kāda ir to kandidātu profesionālā kvalifikācija, kurus iesaka dalībvalstis, kurās kandidāti ir pilsoņi vai veic savu profesionālo darbību, ņemot vērā taisnīgu ģeogrāfisko sadalījumu attiecībā uz kontinentiem un valodām. Pakāpes D2 amata vietas pēc iespējas jāieņem kandidātiem no dažādiem reģioniem, kas nav ģenerāldirektora un ģenerāldirektora vietnieka izcelsmes reģioni, ņemot vērā galvenos apsvērumus par Starptautiskā biroja darba efektivitāti. Ja iecelšanai amatā nepieciešama īpaša kvalifikācija, ģenerāldirektors ir tiesīgs pieņemt pieteikumus no amata kandidātiem, neņemot vērā iepriekš minētos ierobežojošos nosacījumus; 2.3. ieceļot amatā jaunu amatpersonu, viņam jāņem vērā arī tas, ka parasti personām, kas ieņem amatus pakāpēs D2, D1 un P5, ir jābūt dažādu Pasaules Pasta savienības dalībvalstu pilsoņiem; 2.4. lai Starptautiskā biroja amatpersonu paaugstinātu pakāpēs D2, D1 un P5, ģenerāldirektoram nav jāpiemēro 2. punkta 3. apakšpunktā minētais princips; 2.5. darbā pieņemšanas procesā prasība par taisnīgu ģeogrāfisko un valodu sadalījumu jāierindo aiz nopelniem; 2.6. reizi gadā ģenerāldirektors informē Administratīvo padomi par iecelšanu amatā un paaugstinājumiem pakāpēs no P4 līdz D2. 3. Pārējie ģenerāldirektora pienākumi ir šādi: 3.1. būt par Pasaules Pasta savienības aktu uzglabātāju un par starpnieku pievienošanās Pasaules Pasta savienībai vai uzņemšanas Pasaules Pasta savienībā procedūrā un izstāšanās no Pasaules Pasta savienības procedūrā; 3.2. visu dalībvalstu valdībām darīt zināmus kongresa pieņemtos lēmumus; 3.3. paziņot visām dalībvalstīm un to izraudzītajiem operatoriem par Pasta darbības padomes izstrādātajiem vai pārskatītajiem reglamentiem; 3.4. sagatavot Pasaules Pasta savienības gada budžeta projektu, to izstrādājot līdz iespējami zemākam izmaksu līmenim saskaņā ar Pasaules Pasta savienības prasībām, un noteiktā laikā iesniegt Administratīvajai padomei izskatīšanai; pēc Administratīvās padomes apstiprinājuma iepazīstināt Pasaules Pasta savienības dalībvalstis ar budžetu un to izpildīt; 3.5. izpildīt īpašus uzdevumus, kurus lūdz veikt Pasaules Pasta savienības struktūras, un tos darbus, kas paredzēti Pasaules Pasta savienības aktos; 3.6. rīkoties, lai sasniegtu Pasaules Pasta savienības struktūru izvirzītos mērķus atbilstoši izstrādātajai politikai un pieejamiem finanšu līdzekļiem; 3.7. iesniegt priekšlikumus un ierosinājumus Administratīvajai padomei vai Pasta darbības padomei; 3.8. pēc kongresa noslēguma saskaņā ar Pasta darbības padomes kārtības rulli iesniegt priekšlikumus Pasta darbības padomei par izmaiņām, kuras nepieciešams izdarīt reglamentos, pamatojoties uz kongresa lēmumiem; 3.9. Administratīvās padomes vajadzībām sagatavot Pasaules Pasta savienības stratēģijas projektu un UPU darbības plāna projektu četriem gadiem iesniegšanai kongresā, pamatojoties uz padomju izdotajām direktīvām; 3.10. sagatavot Administratīvajai padomei apstiprināšanai četru gadu pārskatu par dalībvalstu paveikto, īstenojot Pasaules Pasta savienības stratēģiju, kas apstiprināta iepriekšējā kongresā; šo pārskatu iesniedz nākamajam kongresam; 3.12. būt par starpnieku starp: 3.12.1. UPU un ierobežotajām apvienībām; 3.12.2. UPU un Apvienoto Nāciju Organizāciju; 3.12.3. UPU un starptautiskajām organizācijām, kuru darbībā Pasaules Pasta savienība ir ieinteresēta; 3.12.4. UPU un starptautiskajām organizācijām, apvienībām vai uzņēmumiem, ar kuriem Pasaules Pasta savienības struktūras vēlas konsultēties vai kuru darbā vēlas iesaistīties; 3.13. uzņemties Pasaules Pasta savienības struktūru ģenerālsekretāra pienākumus un, ņemot vērā Vispārīgā reglamenta īpašās prasības, šajā statusā īpaši uzraudzīt: 3.13.1. Pasaules Pasta savienības struktūru darba sagatavošanu un organizēšanu; 3.13.2. dokumentu, ziņojumu un protokolu izstrādāšanu, pavairošanu un izplatīšanu; 3.13.3. sekretariāta darbu Pasaules Pasta savienības struktūru sanāksmēs; 3.14. piedalīties Pasaules Pasta savienības struktūru sanāksmēs un diskusijās bez balsstiesībām, bet ar iespēju būt pārstāvētam. XVII pants 1. Starptautiskais birojs sagatavo un izvieto Pasaules Pasta savienības tīmekļa vietnē visus dokumentus, kas publicēti 155. pantā norādītajās valodās, saskaņā ar Administratīvās padomes un Pasta darbības padomes kārtības rulli. Turklāt Starptautiskais birojs jo īpaši informē dalībvalstu pārstāvjus par jaunajām e-dokumentu publikācijām Pasaules Pasta savienības tīmekļa vietnē, izmantojot efektīvu tīmekļa ziņošanas sistēmu. 2. Turklāt Starptautiskais birojs fiziski izplata Pasaules Pasta savienības publikācijas, piemēram, Starptautiskā biroja cirkulārus, kā arī AP un POC kopsavilkuma pārskatus, tikai tad, ja to pieprasa atsevišķa dalībvalsts. XVIII pants 1. Ņemot vērā 2. un 5. punktā minētos izņēmumus, dalībvalstis iesniedz kongresam jebkādus priekšlikumus saskaņā ar šādu procedūru: 1.1. priekšlikumus pieņem tad, ja Starptautiskais birojs tos saņem vismaz sešus mēnešus pirms kongresa atklāšanas dienas; 1.2. redakcionālus priekšlikumus nepieņem sešus mēnešus pirms kongresa atklāšanas dienas; 1.3. tos priekšlikumus par satura būtību, ko Starptautiskais birojs saņem 4-6 mēnešus pirms kongresa atklāšanas dienas, pieņem tikai tad, ja tos atbalsta vismaz divas dalībvalstis; 1.4. tos priekšlikumus par satura būtību, ko Starptautiskais birojs saņem 2-4 mēnešus pirms kongresa atklāšanas dienas, pieņem tikai tad, ja tos atbalsta vismaz astoņas dalībvalstis; pēc minētā termiņa beigām priekšlikumus nepieņem; 1.5. atbalsta deklarācijas jāiesniedz Starptautiskajā birojā tajā pašā termiņā kā priekšlikumus, uz kuriem tās attiecas. 2. Priekšlikumi par Konstitūciju vai Vispārīgo reglamentu Starptautiskajam birojam jāsaņem vismaz sešus mēnešus pirms kongresa atklāšanas; netiek izskatīti priekšlikumi, kuri saņemti pēc minētās dienas, taču pirms kongresa atklāšanas, ja vien kongress par to nelemj ar divām trešdaļām kongresā pārstāvēto dalībvalstu vairākumu un ja vien nav izpildīti 1. punktā minētie nosacījumi. 3. Parasti katram priekšlikumam ir tikai viens mērķis, un tas paredz tikai tādas izmaiņas, kas atbilst šim mērķim. Līdzīgā veidā ikvienam priekšlikumam, kas var Pasaules Pasta savienībai radīt būtiskas izmaksas, pievieno norādi par tā finansiālo ietekmi, un šo norādi dalībvalsts, kas iesniegusi priekšlikumu, sagatavo, konsultējoties ar Starptautisko biroju, lai varētu aprēķināt tā īstenošanai nepieciešamo finansiālo resursu apjomu. 4. Dalībvalstis iesniedz priekšlikumus ar virsrakstu "Redakcionāls priekšlikums", un Starptautiskais birojs tos publicē ar numuru, aiz kura norādīts burts "R". Priekšlikumus, kuriem nav šīs norādes, bet kuri, pēc Starptautiskā biroja domām, attiecas tikai uz redakcionāliem jautājumiem, publicē ar attiecīgu anotāciju; Starptautiskais birojs sagatavo kongresam sarakstu ar šiem priekšlikumiem. 5. 1. un 4. punktā paredzēto procedūru nepiemēro nedz priekšlikumiem par kongresu kārtības rulli, nedz priekšlikumiem, kurus iesniegusi Administratīvā padome vai Pasta darbības padome. XIX pants 1. Reglamenti stājas spēkā tajā pašā dienā un ir spēkā tikpat ilgi kā kongresā apstiprinātie akti. 2. Saskaņā ar 1. punkta noteikumiem kongresu starplaikā pieņemtie lēmumi par Pasaules Pasta savienības aktu grozījumiem stājas spēkā ne agrāk kā trīs mēnešus pēc to paziņošanas. Tomēr šī prasība attiecībā uz termiņu neattiecas uz jebkādiem reglamenta grozījumiem, kas ir pieņemti pēc jaunā reglamenta izstrādāšanas, bet tomēr pirms dienas, kad tas stājas spēkā saskaņā ar 1. punktu. XX pants 1. Valstis, kas Pasaules Pasta savienībai pievienojas vai iegūst Pasaules Pasta savienības dalībvalsts statusu, kā arī valstis, kas no Pasaules Pasta savienības izstājas, veic iemaksas par visu gadu, kurā pievienošanās vai izstāšanās stājas spēkā. 2. Pamatojoties uz Administratīvās padomes izstrādāto budžetu, dalībvalstis veic avansa iemaksas Pasaules Pasta savienības ikgadējo izdevumu segšanai. Šīs iemaksas jāveic ne vēlāk kā tā finanšu gada pirmajā dienā, uz kuru budžets attiecas. Pēc minētā datuma par nesamaksātajām summām Pasaules Pasta savienības labā tiek iekasēti procentu maksājumi, kuru likme ir 5 % gadā, ko aprēķina, sākot no ceturtā mēneša. 3. Ja obligāto iemaksu parāds, neskaitot procentu maksājumus, ko Pasaules Pasta savienības dalībvalsts tai ir parādā, ir vienāds vai lielāks par šīs dalībvalsts iemaksām iepriekšējos divos finanšu gados, tad dalībvalsts saskaņā ar Administratīvās padomes noteikto kārtību var neatsaucami cedēt Pasaules Pasta savienībai visu vai daļu summas, ko minētajai dalībvalstij ir parādā citas dalībvalstis. Kredīta cedēšanas noteikumus paredz nolīgumā, kas noslēgts starp dalībvalsti, tās debitoriem/kreditoriem un Pasaules Pasta savienību. 4. Dalībvalstij, kas juridisku vai citu iemeslu dēļ nevar veikt šādu cedēšanu, jāuzņemas izstrādāt grafiku savu parādu pakāpeniskai nomaksāšanai. 5. Izņemot ārkārtas situācijas, obligāto iemaksu parādu atgūšana Pasaules Pasta savienībai nedrīkst pārsniegt desmit gadus. 6. Izņēmuma gadījumos Administratīvā padome var atbrīvot dalībvalsti no visas procentu parāda summas vai kādas tās daļas maksājumiem, ja šī valsts ir samaksājusi visu parāda pamatsummu. 7. Atbilstoši parādu pakāpeniskas nomaksāšanas grafikam, ko Administratīvā padome apstiprinājusi norēķiniem par parādiem, dalībvalsti var atbrīvot arī no visiem uzkrāto vai vēl uzkrājamo procentu vai to daļas maksājumiem; taču šādu atbrīvojumu piešķir tad, ja pilnībā un precīzi tiek izpildīts parādu pakāpeniskas nomaksāšanas grafiks apstiprinātajā termiņā, kas nepārsniedz desmit gadus. 8. Līdzīgi piemēro 3.-7. punkta noteikumus attiecībā uz tulkošanas izdevumiem, par kuriem Starptautiskais birojs sniedz rēķinu tām dalībvalstīm, kas ir piederīgas attiecīgajai valodas grupai. 9. Starptautiskais birojs nosūta rēķinus dalībvalstīm vismaz trīs mēnešus pirms rēķina samaksas termiņa iestāšanās. Rēķina oriģinālu nosūta precīzi uz to adresi, kuru attiecīgā dalībvalsts norādījusi. Rēķinu elektroniskās kopijas nosūta pa e-pastu, un tās ir uzskatāmas par iepriekšēju paziņojumu vai brīdinājumu. 10. Turklāt katru reizi, kad Starptautiskais birojs iekasē no dalībvalsts procentu maksājumu par konkrētā rēķina nokavētu maksājumu, tas nodrošina dalībvalstīm precīzu informāciju, lai dalībvalstis varētu viegli pārbaudīt, uz kuru rēķinu procentu maksājums attiecas. XXI pants 1. Pasaules pasta savienības izdevumu segšanai dalībvalstis veic iemaksas atbilstoši iemaksu klasei, kurā tās iekļautas. Minētās klases ir šādas: - 50 vienību klase; - 47 vienību klase; - 45 vienību klase; - 43 vienību klase; - 40 vienību klase; - 37 vienību klase; - 35 vienību klase; - 33 vienību klase; - 30 vienību klase; - 27 vienību klase; - 25 vienību klase; - 23 vienību klase; - 20 vienību klase; - 17 vienību klase; - 15 vienību klase; - 13 vienību klase; - 10 vienību klase; - 7 vienību klase; - 5 vienību klase; - 3 vienību klase; - 1 vienības klase; - 0,5 vienību klase, kuru rezervē vismazāk attīstītām valstīm, kuras uzskaitījusi Apvienoto Nāciju Organizācija, un citām valstīm, kuras norādījusi Administratīvā padome; - 0,1 vienības klase, kuru rezervē valstīm, ko Apvienoto Nāciju Organizācija atzinusi par mazām salu jaunattīstības valstīm, kuru iedzīvotāju skaits ir mazāks par 200 000 (saskaņā ar jaunāko statistikas informāciju, ko publicējis attiecīgais Apvienoto Nāciju Organizācijas birojs). 2. Neatkarīgi no 1. punktā uzskaitītajām iemaksu klasēm jebkura dalībvalsts drīkst veikt iemaksas atbilstoši augstākam vienību skaitam, nekā noteikts tai iemaksu klasei, kurā dalībvalsts ietilpst, minimālajā laika posmā, kas vienāds ar kongresu starplaiku. Paziņojums par izmaiņām jāiesniedz ne vēlāk kā kongresā. Kongresu starplaika posma beigās dalībvalsts automātiski atgūst sākotnējo iemaksu vienību skaitu, ja vien tā nenolemj turpināt maksāt iemaksas atbilstoši augstākam vienību skaitam. Papildu iemaksu sniegšana attiecīgi paaugstina izdevumus. 3. Saskaņā ar Konstitūcijas 21. panta 4. punktā noteikto procedūru tad, kad dalībvalsts pievienojas Pasaules pasta savienībai vai tiek tajā uzņemta, to iekļauj vienā no iepriekš minētajām iemaksu klasēm. 4. Pēc tam dalībvalstis var iekļaut zemākā iemaksu klasē, ja šo izmaiņu pieprasījums tiek nosūtīts Starptautiskam birojam vismaz divus mēnešus pirms kongresa atklāšanas. Kongress sniedz nesaistošus atzinumus par šādiem iemaksu klases maiņas pieprasījumiem. Dalībvalsts var brīvi izvēlēties, vai ņemt vērā kongresa atzinumu. Dalībvalsts galīgo lēmumu nosūta Starptautiskā biroja sekretariātam līdz kongresa beigām. Izmaiņu pieprasījums stājas spēkā tajā dienā, kad stājas spēkā kongresa izstrādātie finanšu noteikumi. Dalībvalstis, kas noteiktajā laikā nav paziņojušas par nodomu mainīt iemaksu klasi, saglabā esošo iemaksu klasi. 5. Dalībvalstis nedrīkst pieprasīt, lai tās vienā reizē pazemina par vairāk nekā vienu klasi. 6. Tomēr tādos ārkārtas gadījumos kā dabas katastrofas, kad nepieciešamas starptautiskas palīdzības programmas, Administratīvā padome vienu reizi kongresu starplaikā var atļaut iemaksu klases pazemināšanu uz laiku, ja kāda dalībvalsts to lūdz un pierāda, ka vairs nespēj veikt iemaksas sākotnēji izraudzītajā klasē. Tādos pašos apstākļos Administratīvā padome var atļaut iemaksu klases pazemināšanu valstīm, kas nav vismazāk attīstītas valstis, bet jau ir iekļautas 1 vienības klasē, uz laiku tās pārceļot 0,5 vienību klasē. 7. Piemērojot 6. punktu, Administratīvā padome var atļaut pazemināt iemaksu klasi uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus, vai līdz nākamajam kongresam atkarībā no tā, kurš termiņš pienāk agrāk. Pēc noteiktā termiņa beigām attiecīgā valsts automātiski atgriežas sākotnējā iemaksu klasē. 8. Neatkarīgi no 4. un 5. punktā noteiktā pāreja augstākā iemaksu klasē nekādi netiek ierobežota. XXII pants 1. POC var nodibināt vairākas lietotāju finansētas palīgstruktūras, ko apstiprina Administratīvā padome un kas tiek finansētas pēc brīvprātības principa, ar nolūku organizēt operatīvas, komerciālas, tehniskas un saimnieciskas darbības, kuras ir tās kompetencē saskaņā ar Konstitūcijas 18. pantu, bet kuras nevar finansēt ar pamatbudžeta līdzekļiem. 2. Kad šāda palīgstruktūra POC pārraudzībā ir izveidota, POC lemj par šīs struktūras kārtības ruļļa pamatregulējumu, pienācīgi ņemot vērā UPU kā starpvaldību organizācijas galvenos noteikumus un principus, un iesniedz to apstiprināšanai Administratīvajai padomei. Pamatregulējuma elementi ir šādi: 2.1. pilnvaras; 2.2. balsstiesīgie locekļi, tostarp līdzdalīgo locekļu kategorijas; 2.3. lēmumu pieņemšanas noteikumi, tostarp iekšējā struktūra un saikne ar citām Pasaules pasta savienības struktūrām; 2.4. balsošanas un pārstāvības principi; 2.5. finansējums (iestāšanās maksa, dalības maksa u. c.); 2.6. sekretariāta un vadības struktūras sastāvs. 3. Ikviena lietotāju finansēta palīgstruktūra savas darbības organizē patstāvīgi, ievērojot POC izstrādāto un AP apstiprināto pamatregulējumu, un sagatavo gada pārskatu par savām darbībām, ko iesniedz izskatīšanai POC. 4. Administratīvā padome izstrādā noteikumus attiecībā uz papildu maksām, kuras lietotāju finansētām palīgstruktūrām jāiemaksā pamatbudžetā, un ietver tos UPU Finanšu noteikumos. 5. Starptautiskā biroja ģenerāldirektors vada lietotāju finansēto palīgstruktūru sekretariātu saskaņā ar attiecīgo Nolikumu par personālu, kas attiecas uz lietotāju finansētajās palīgstruktūrās darbā pieņemtajiem darbiniekiem. Palīgstruktūru sekretariāts ir Starptautiskā biroja struktūrvienība. 6. Informāciju par lietotāju finansētajām palīgstruktūrām, kas nodibinātas saskaņā ar šo pantu, nodod kongresam pēc to nodibināšanas. XXIII pants 1. Šis papildprotokols stājas spēkā 2019. gada 1. jūlijā un ir spēkā uz nenoteiktu laiku. To apliecinot, dalībvalstu valdību pilnvarotās personas ir izstrādājušas šo papildprotokolu, kam ir tāds pats likumīgais spēks kā tad, ja šie noteikumi būtu iekļauti Vispārīgā reglamenta tekstā, un ir parakstījušas to vienā eksemplārā, ko deponē Starptautiskā biroja ģenerāldirektoram. Pasaules Pasta savienības Starptautiskais birojs katrai dalībvalstij piegādā Protokola kopiju. Adisabebā, 2018. gada 7. septembrī |
Tiesību akta pase
Statuss: Spēkā esošs Starpt. org.: Veids: starptautisks dokuments daudzpusējs Pieņemts: 07.09.2018. Stājas spēkā: 01.07.2019. Pieņemšanas vieta: AdisabebaRatificēja: Saeima Atruna: Nav Deklarācija: Nav Depozitārijs: Pasaules Pasta savienības Starptautiskais birojsPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 191, 19.09.2019.Dokumenta valoda: Saistītie dokumenti
|