DAUDZPUSĒJĀ KONVENCIJA
NODOKĻU BĀZES SAMAZINĀŠANAS UN PEĻŅAS NOVIRZĪŠANAS NOVĒRŠANAS
PASĀKUMU IEVIEŠANAI ATTIECĪBĀ UZ NODOKĻU KONVENCIJĀM
Šīs konvencijas Puses,
apzinoties, ka valdības zaudē ievērojamu daļu no uzņēmumu
ienākuma nodokļa ieņēmumiem tādēļ, ka starptautiskā līmenī notiek
agresīva nodokļu plānošana, kā rezultātā peļņa tiek mākslīgi
novirzīta uz teritorijām, kurās tai netiek piemērots nodoklis vai
tiek piemērots samazināts nodoklis;
ņemot vērā, ka nodokļu bāzes samazināšana un peļņas
novirzīšana (turpmāk tekstā - "BEPS") ir ļoti aktuāla
problēma ne tikai rūpnieciski attīstītās valstīs, bet arī
jaunietekmes ekonomikās un jaunattīstības valstīs;
atzīstot, ka ir svarīgi nodrošināt to, ka nodokļi peļņai tiek
piemēroti tur, kur tiek īstenotas pamata saimnieciskās darbības,
kas rada peļņu, un kur tiek radīta vērtība;
atzinīgi vērtējot pasākumu kompleksu, kas izstrādāts ESAO/G20
BEPS projektā (turpmāk tekstā - "ESAO/G20 BEPS
komplekss");
ņemot vērā, ka ESAO/G20 BEPS kompleksā ir iekļauti ar nodokļu
līgumu saistīti pasākumi, kas paredzēti, lai novērstu konkrētus
hibrīdās nesakritības pasākumus, līguma ļaunprātīgu izmantošanu
un mākslīgu izvairīšanos no pastāvīgās pārstāvniecības statusa,
kā arī uzlabotu strīdu izšķiršanas procesu;
apzinoties, ka ir jānodrošina ātra, koordinēta un konsekventa
ar līgumu saistīto BEPS pasākumu īstenošana daudzpusējā
kontekstā;
atzīmējot vajadzību nodrošināt, ka esošie līgumi par nodokļu
dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem
tiek interpretēti tā, lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu
attiecībā uz nodokļiem, uz kuriem attiecas minētie līgumi,
neradot nodokļa neuzlikšanas vai samazināta nodokļa uzlikšanas
iespējas nodokļu nemaksāšanas vai izvairīšanās no nodokļu
maksāšanas rezultātā (tai skaitā, izmantojot līgumus ar
labvēlīgākiem noteikumiem ar mērķi gūt minētajos līgumos
paredzētos atvieglojumus, lai tos netieši iegūtu trešo valstu
rezidenti);
apzinoties, ka ir nepieciešams efektīvs mehānisms, ar ko
saskaņotās izmaiņas varētu sinhronizētā un efektīvā veidā ieviest
esošo līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu ienākumiem
sistēmā bez nepieciešamības divpusēji pārskatīt katru šādu
līgumu;
ir vienojušās par turpmāko.
I DAĻA.
DARBĪBAS JOMA UN TERMINU INTERPRETĀCIJA
1.pants.
Konvencijas darbības joma
Ar šo konvenciju groza Ietvertos nodokļu līgumus, kas definēti
2.panta (Terminu interpretācija) 1.punkta a) apakšpunktā.
2.pants.
Terminu interpretācija
1. Šajā konvencijā tiek izmantotas šādas definīcijas:
a) "Ietvertais nodokļu līgums " ir līgums par
nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma
nodokļiem (neatkarīgi no tā, vai tas attiecas arī uz citiem
nodokļiem):
i) kas ir spēkā starp divām vai vairākām:
A) Pusēm; un/vai
B) jurisdikcijām vai teritorijām, kuras ir iepriekš minētā
līguma puses un par kuru starptautiskajām attiecībām atbild kāda
no Pusēm; un
ii) par kuru katra tā Puse ir paziņojusi Depozitārijam,
norādot, ka līgums, kā arī visi tā grozījumi vai pievienotie
dokumenti (identificēti pēc nosaukuma, pušu nosaukuma,
parakstīšanas datuma un, ja nepieciešams paziņošanas brīdī, spēkā
stāšanās datuma) ir līgums, kuram Puse vēlas piemērot šo
konvenciju;
b) "Puse" ir:
i) valsts, attiecībā uz kuru, saskaņā ar 34.pantu (Stāšanās
spēkā), ir spēkā šī konvencija vai
ii) jurisdikcija, kura atbilstoši 27.panta (Parakstīšana un
ratificēšana, pieņemšana vai apstiprināšana) 1.punkta b) vai c)
apakšpunktam ir parakstījusi šo konvenciju un attiecībā uz kuru
saskaņā ar 34.pantu (Stāšanās spēkā) ir spēkā šī konvencija;
c) "Līgumslēdzēja jurisdikcija" ir Ietvertā nodokļu
līguma puse;
d) "Parakstītājs" ir valsts vai jurisdikcija, kura
ir parakstījusi šo konvenciju, bet kurā tā vēl nav stājusies
spēkā.
2. Pusei piemērojot šo konvenciju jebkurā laikā, terminam, kas
nav šeit definēts, ir tāda pati nozīme, kāda tam attiecīgajā
laikā ir noteikta atbilstošajā nozīmē saskaņā ar attiecīgo
Ietverto nodokļu līgumu, ja vien konteksts nenosaka citādi.
II DAĻA.
HIBRĪDĀS NESAKRITĪBAS
3.pants.
Caurskatāmas vienības
1. Ietverto nodokļu līgumu kontekstā ienākumi, ko gūst vienība
vai veidojums, kas tiek uzskatīts par pilnībā vai daļēji fiskāli
caurskatāmu saskaņā ar vienas vai otras Līgumslēdzējas
jurisdikcijas nodokļu tiesību aktiem, vai kas gūts, izmantojot
šādu vienība vai veidojumu, tiks uzskatīts par ienākumu, kuru
guvis Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidents, bet tikai tādā
apmērā, kādā šis ienākums minētajā Līgumslēdzējā jurisdikcijā
tiek uzskatīts par šīs Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidenta
ienākumu nodokļu uzlikšanas vajadzībām.
2. Ietverto nodokļu līgumu noteikumi, kas uzliek
Līgumslēdzējai jurisdikcijai pienākumu atbrīvot no ienākuma
nodokļa vai piemērot atskaitījumu vai ieskaitu, kas ir
līdzvērtīgs ienākuma nodoklim, kas samaksāts par ienākumu, kuru
guvis minētās Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidents, kam saskaņā
ar Ietverto nodokļu līgumu noteikumiem var tikt uzlikti nodokļi
otrā Līgumslēdzēja jurisdikcijā, nav piemērojami tādā apmērā,
kādā šie noteikumi dod iespēju otrai Līgumslēdzējai jurisdikcijai
uzlikt nodokļus, pamatojoties vienīgi uz to, ka attiecīgais
ienākums ir arī ienākums, kuru guvis otras Līgumslēdzējas
jurisdikcijas rezidents.
3. Attiecībā uz tiem Ietvertajiem nodokļu līgumiem, par kuriem
viena vai vairākas Puses ir izteikušas 11.panta (Nodokļu līgumu
piemērošana, lai ierobežotu Puses tiesības uzlikt nodokļus saviem
rezidentiem) 3.punkta a) apakšpunktā minēto atrunu, 1.punkta
beigās jāpievieno šāds teikums: "Šā punkta noteikumi nekādā
gadījumā nav interpretējami kā tādi, kas ierobežo Līgumslēdzējas
jurisdikcijas tiesības uzlikt nodokļus šīs Līgumslēdzējas
jurisdikcijas rezidentiem.".
4. 1.punktu (atbilstoši grozījumiem, kas var būt veikti
saskaņā ar 3.punktu) piemēro to Ietverto nodokļu līgumu noteikumu
vietā vai gadījumā, ja šādu noteikumu nav, tādā apmērā, kādā šie
noteikumi risina jautājumu par to, vai ienākumi, ko guvušas
vienības vai veidojumi, kas saskaņā ar vienas vai otras
Līgumslēdzējas jurisdikcijas nodokļu tiesību aktiem (atbilstoši
vispārīgiem noteikumiem vai izvērsti nosakot specifisku faktu
modeļu apstrādi un šādu vienību vai veidojumu veidus) tiek
uzskatīti par fiskāli caurskatāmiem, vai kas ir gūti, izmantojot
šādas vienības vai veidojumus, ir uzskatāmi par Līgumslēdzējas
jurisdikcijas rezidenta gūtajiem ienākumiem.
5. Puse var paturēt tiesības:
a) pilnībā nepiemērot šo pantu tās Ietvertajiem nodokļu
līgumiem;
b) nepiemērot 1.punktu tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem,
kuros jau ir 4.punktā minētais noteikums;
c) nepiemērot 1.punktu tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem,
kuros jau ir 4.punktā minētais noteikums, kas aizliedz saņemt
līgumā paredzētos atvieglojumus, ja ienākumus gūst vienība vai
veidojums, kas ir reģistrēts trešajā jurisdikcijā, vai tie ir
gūti, izmantojot šādu vienību vai veidojumu;
d) nepiemērot 1.punktu tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem,
kuros jau ir 4.punktā minētais noteikums, kas izvērsti nosaka
specifisku faktu paraugu apstrādi un struktūrvienību vai
juridisku veidojumu veidus;
e) nepiemērot 1.punktu tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem,
kuros jau ir 4.punktā minētais noteikums, kas izvērsti nosaka
specifisku faktu paraugu apstrādi un vienību vai veidojumu
veidus, kā arī aizliedz saņemt līgumā paredzētos atvieglojumus,
ja ienākumus gūst vienība vai veidojums, kas ir reģistrēts
trešajā jurisdikcijā, vai ja tie ir gūti izmantojot šādu vienību
vai veidojumu;
f) nepiemērot 2.punktu tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem;
g) piemērot 1.punktu tikai tādiem Ietvertajiem nodokļu
līgumiem, kuros jau ir 4.punktā minētais noteikums, kas izvērsti
nosaka specifisku faktu paraugu apstrādi un vienību vai veidojumu
veidus.
6. Katra Puse, kura nav izteikusi 5.punkta a) vai b)
apakšpunktā minēto atrunu, paziņo Depozitārijam par to, vai katrā
tās Ietvertajā nodokļu līgumā ir 4.punktā minētais noteikums, uz
kuru neattiecas atruna, kas jāsniedz saskaņā ar 5.punkta c) līdz
e) apakšpunktu, un ja tāds ir, norāda katra šāda noteikuma panta
un punkta numuru. Ja Puse ir izteikusi iepriekš 5.punkta g)
apakšpunktā minēto atrunu, iepriekšējā teikumā minēto paziņojumu
iesniedz tikai par tiem Ietvertajiem nodokļu līgumiem, uz kuriem
attiecas minētā atruna. Ja visas Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir
sniegušas šādu paziņojumu attiecībā uz Ietverto nodokļu līgumu
noteikumu, šo noteikumu 4.punktā minētajā apmērā aizstāj ar
1.punkta noteikumiem (atbilstoši grozījumiem, kas var būt veikti
saskaņā ar 3.punktu). Citos gadījumos 1.punktu (atbilstoši
grozījumiem, kas var būt veikti saskaņā ar 3.punktu) piemēro
Ietverto nodokļu līgumu noteikumu vietā, bet tikai tādā apmērā,
kādā tie nav saderīgi ar 1.punktu (atbilstoši grozījumiem, kas
var būt veikti saskaņā ar 3.punktu).
4.pants.
Dubultās rezidences vienības
1. Ja, ņemot vērā Ietverto nodokļu līgumu noteikumus, persona,
kas nav fiziska persona, ir vairāku Līgumslēdzēju jurisdikciju
rezidents, minēto Līgumslēdzēju jurisdikciju kompetentās
iestādes, cenšas savstarpējas vienošanās ceļā noteikt to
Līgumslēdzēju jurisdikciju, par kuras rezidentu minētā persona
tiks uzskatīta Ietvertā nodokļu līguma piemērošanai, ņemot vērā
minētās personas faktiskās vadības atrašanās vietu, reģistrācijas
vai cita veida dibinājuma vietu, kā arī citus būtiskus faktorus.
Ja vienošanās nav panākta, šādai personai nav tiesību saņemt
Ietvertajā nodokļu līgumā paredzētos nodokļa atvieglojumus vai
atbrīvojumus, izņemot tādā apmērā un veidā, kādā par to var
vienoties Līgumslēdzēju jurisdikciju kompetentās iestādes.
2. 1.punktu piemēro to Ietverto nodokļu līgumu noteikumu
vietā, kas paredz normas, lai noteiktu, vai persona, kas nav
fiziska persona, ir uzskatāma par vienas Līgumslēdzējas
jurisdikcijas rezidentu gadījumos, kad šī persona citādi tiktu
uzskatīta par vairāku Līgumslēdzēju jurisdikciju rezidentu, vai
gadījumā, ja tādu noteikumu nav. Tomēr 1.punktu nepiemēro
attiecībā uz tiem Ietvertajiem nodokļu līgumu noteikumiem, kas
īpaši risina jautājumu par tādu sabiedrību rezidenci, kuras ir
iesaistītas divkārši reģistrētu sabiedrību režīmos.
3. Puse var paturēt tiesības:
a) pilnībā nepiemērot šo pantu attiecībā uz tās Ietvertajiem
nodokļu līgumiem;
b) pilnībā nepiemērot šo pantu attiecībā uz tās Ietvertajiem
nodokļu līgumiem, kas jau atrisina gadījumus, kad personas, kas
nav fiziskas personas, ir vairāku Līgumslēdzēju jurisdikciju
rezidenti, pieprasot, lai Līgumslēdzēju jurisdikciju kompetentās
iestādes cenšas savstarpēji vienoties par vienu rezidences
Līgumslēdzēju jurisdikciju;
c) pilnībā nepiemērot šo pantu attiecībā uz tās Ietvertajiem
nodokļu līgumiem, kas jau atrisina gadījumus, kad personas, kas
nav fiziskas personas, ir vairāku Līgumslēdzēju jurisdikciju
rezidenti, aizliedzot tām saņemt līgumā paredzētos atvieglojumus,
bet neprasot, lai Līgumslēdzēju jurisdikciju kompetentās iestādes
cenšas savstarpēji vienoties par vienu rezidences Līgumslēdzēju
jurisdikciju;
d) pilnībā nepiemērot šo pantu attiecībā uz tās Ietvertajiem
nodokļu līgumiem, kas jau atrisina gadījumus, kad personas, kas
nav fiziskas personas, ir vairāku Līgumslēdzēju jurisdikciju
rezidenti, pieprasot, lai Līgumslēdzēju jurisdikciju kompetentās
iestādes cenšas savstarpēji vienoties par vienu rezidences
Līgumslēdzēju jurisdikciju, un kas nosaka minētās personas
statusu atbilstoši Ietvertajam nodokļu līgumam, ja vienošanos
nevar panākt;
e) attiecībā uz tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem aizstāt
1.punkta pēdējo teikumu ar šādu tekstu: "Ja minētā
vienošanās netiek panākta, personai nav tiesību saņemt Ietvertajā
nodokļu līgumā paredzētos nodokļu atvieglojumus vai
atbrīvojumus.";
f) pilnībā nepiemērot šo pantu attiecībā uz tās Ietvertajiem
nodokļu līgumiem, kas noslēgti ar Pusēm, kuras ir izteikušas e)
apakšpunktā minēto atrunu.
4. Katra Puse, kura nav izteikusi 3.punkta a) apakšpunktā
minēto atrunu, paziņo Depozitārijam par to, vai katrā no tās
Ietvertajiem nodokļu līgumiem ir ietverts 2.punktā minētais
noteikums, uz kuru neattiecas atruna, kas jāizsaka saskaņā ar
3.punkta b) līdz d) apakšpunktu, un ja tāds ir, norāda katra šāda
noteikuma panta un punkta numuru. Ja visas Līgumslēdzējas
jurisdikcijas ir sniegušas šādu paziņojumu par Ietverto nodokļu
līgumu noteikumu, šo noteikumu aizstāj ar 1.punkta noteikumiem.
Citos gadījumos 1.punktu piemēro Ietverto nodokļu līgumu
noteikumu vietā, bet tikai tādā apmērā, kādā tie nav saderīgi ar
1.punktu.
5.pants.
Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas metožu piemērošana
1. Puse var izvēlēties piemērot 2. un 3.punktā minēto (A
risinājums), 4. un 5.punktā minēto (B risinājums) vai 6. un
7.punktā minēto (C risinājums), vai var neizvēlēties nevienu
piedāvāto risinājumu. Ja katra Ietverto nodokļu līgumu
Līgumslēdzēja jurisdikcija izvēlas atšķirīgu risinājumu (vai
viena Līgumslēdzēja jurisdikcija izvēlas piemērot kādu
risinājumu, bet otra nevienu), katras Līgumslēdzējas
jurisdikcijas izvēlētais risinājums tiks piemērots konkrētās
Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidentiem.
A risinājums
2. Ietverto nodokļu līgumu noteikumi, kas citādi paredzētu
atbrīvot no nodokļa Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidenta gūto
ienākumu vai tā īpašumā esošo kapitālu minētajā Līgumslēdzējā
jurisdikcijā ar nolūku novērst nodokļu dubulto uzlikšanu, netiek
piemēroti, ja otra Līgumslēdzēja jurisdikcija piemēro Ietverto
nodokļu līgumu noteikumus, lai atbrīvotu no nodokļiem šādus
ienākumus vai kapitālu vai lai ierobežotu nodokļa likmi šādam
ienākumam vai kapitālam. Pēdējā minētajā gadījumā pirmā
Līgumslēdzēja jurisdikcija var atļaut atskaitīt no nodokļa, ko tā
piemēro šāda rezidenta ienākumiem vai kapitālam, summu, kas ir
vienāda ar otrā Līgumslēdzējā jurisdikcijā samaksāto nodokli.
Tomēr šāds atskaitījums nedrīkst pārsniegt to daļu no pirms
atskaitījuma piešķiršanas aprēķinātā nodokļa summas, kas
attiecināma uz tādiem ienākuma vai kapitāla posteņiem, kuri var
tikt aplikti ar nodokli otrā Līgumslēdzējā jurisdikcijā.
3. 2.punktu piemēro Ietvertajam nodokļu līgumam, kas citādi
noteiktu Līgumslēdzējai jurisdikcijai pienākumu atbrīvot no
nodokļa minētajā punktā norādīto ienākumu vai kapitālu.
B risinājums
4. Ietvertā nodokļu līguma noteikumi, kas citādi paredzētu
atbrīvot no nodokļa Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidenta gūto
ienākumu vai tā īpašumā esošo kapitālu minētajā Līgumslēdzējā
jurisdikcijā ar nolūku novērst nodokļu dubulto uzlikšanu, jo
minētā Līgumslēdzēja jurisdikcija šādu ienākumu uzskata par
dividendi, netiek piemēroti, ja saskaņā ar otras Līgumslēdzējas
jurisdikcijas normatīvajiem aktiem šāds ienākums tiek atskaitīts,
lai noteiktu otras Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidenta ar
nodokli apliekamo peļņu. Šajā gadījumā pirmā Līgumslēdzēja
jurisdikcija atļauj atskaitīt no nodokļa, ko tā piemēro šāda
rezidenta gūtajiem ienākumiem, summu, kas ir vienāda ar otrā
Līgumslēdzējā jurisdikcijā samaksāto nodokli. Tomēr šāds
atskaitījums nedrīkst pārsniegt to daļu no pirms atskaitījuma
piešķiršanas aprēķinātā ienākuma nodokļa summas, kas attiecināma
uz ienākumu, kas var tikt aplikts ar nodokli minētajā otrā
Līgumslēdzējā jurisdikcijā.
5. 4.punktā minētais attiecas uz Ietverto nodokļu līgumu, kas
citādi noteiktu Līgumslēdzējai jurisdikcijai pienākumu atbrīvot
no nodokļa minētajā punktā norādīto ienākumu.
C risinājums
6. a) Ja Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidents gūst ienākumu
vai tam pieder kapitāls, kas atbilstoši Ietvertajam nodokļu
līgumam ir apliekams ar nodokli otrā Līgumslēdzējā jurisdikcijā
(izņemot tādā apmērā, kādā tā noteikumi ļauj otrai Līgumslēdzējai
jurisdikcijai uzlikt nodokļus, pamatojoties vienīgi uz to, ka
attiecīgais ienākums ir arī ienākums, kuru guvis otras
Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidents), pirmā Līgumslēdzēja
jurisdikcija atļauj:
i) atskaitīt no šī rezidenta gūtajiem ienākumiem piemērotā
nodokļa tādu summu, kas ir vieāda ar otrā Līgumslēdzējā
jurisdikcijā samaksāto ienākuma nodokli;
ii) atskaitīt no šī rezidenta kapitālam piemērotā nodokļa tādu
summu, kas ir vienāda ar otrā Līgumslēdzējā jurisdikcijā
samaksāto kapitāla nodokli.
Tomēr šāds atskaitījums nedrīkst pārsniegt to daļu no pirms
atskaitījuma piešķiršanas aprēķinātā ienākuma vai kapitāla
nodokļa, kas attiecināms uz tādiem ienākumiem vai kapitālu, kuri
var tikt aplikti ar nodokli minētajā otrā Līgumslēdzējā
jurisdikcijā.
b) Ja atbilstoši kādam Ietverto nodokļu līgumu noteikumam
Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidenta gūtais ienākums vai
īpašumā esošais kapitāls ir atbrīvots no nodokļa minētajā
Līgumslēdzējā jurisdikcijā, šī Līgumslēdzēja jurisdikcija,
aprēķinot nodokļa summu par šā rezidenta atlikušo ienākumu vai
kapitālu, var tomēr ņemt vērā no nodokļa atbrīvoto ienākumu vai
kapitālu.
7. 6.punktu piemēro to Ietverto nodokļu līgumu noteikumu
vietā, kas nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanai Līgumslēdzējai
jurisdikcijai nosaka pienākumu attiecīgajā Līgumslēdzējā
jurisdikcijā atbrīvot no nodokļa Līgumslēdzējas jurisdikcijas
rezidenta gūto ienākumu vai īpašumā esošo kapitālu, kas saskaņā
ar Ietverto nodokļu līgumu noteikumiem var tikt aplikts ar
nodokļiem otrā Līgumslēdzējā jurisdikcijā.
8. Puse, kura izvēlas nepiemērot nevienu no 1.punktā
minētajiem risinājumiem, var paturēt tiesības pilnībā nepiemērot
šo pantu vienam vai vairākiem identificētajiem Ietvertajam
nodokļu līgumiem (vai nevienam tās Ietvertajam nodokļu
līgumam).
9. Puse, kura neizvēlas piemērot C risinājumu, var paturēt
tiesības neatļaut otrai Līgumslēdzējai jurisdikcijai(-ām)
piemērot C risinājumu attiecībā uz vienu vai vairākiem
identificētajiem Iietvertajiem nodokļu līgumiem (vai visiem tās
Ietvertajiem nodokļu līgumiem).
10. Katra Puse, kura izvēlas piemērot kādu no 1.punktā
minētajiem risinājumiem, par savu izvēlēto risinājumu paziņo
Depozitārijam. Šādā paziņojumā arī ietver:
a) ja Puse izvēlas piemērot A risinājumu, to noslēgto Ietverto
nodokļu līgumu sarakstu, kuros ir ietverts 3.punktā minētais
noteikums, kā arī jānorāda, kurā pantā un punktā noteikums
atrodams;
b) ja Puse izvēlas piemērot B risinājumu, to noslēgto Ietverto
nodokļu līgumu sarakstu, kuros ir ietverts 5.punktā minētais
noteikums, kā arī jānorāda, kurā pantā un punktā noteikums
atrodams;
c) ja Puse izvēlas piemērot C risinājumu, to noslēgto Ietverto
nodokļu līgumu sarakstu, kuros ir ietverts 7.punktā minētais
noteikums, kā arī jānorāda, kurā pantā un punktā noteikums
atrodams.
Risinājumu piemēro Ietverto nodokļu līgumu noteikumam tikai
tad, ja Puse, kura ir izvēlējusies attiecīgo risinājumu, ir
sniegusi paziņojumu saistībā ar minēto noteikumu.
III DAĻA.
LĪGUMA ĻAUNPRĀTĪGA IZMANTOŠANA
6.pants.
Ietvertā nodokļu līguma mērķis
1. Ietvertais nodokļu līgums tiek grozīts, lai tajā iekļautu
šādu preambulas tekstu:
"Lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu attiecībā uz
nodokļiem, uz kuriem attiecas šis līgums, neradot nodokļa
neuzlikšanas vai samazināta nodokļa uzlikšanas iespējas nodokļu
nemaksāšanas vai izvairīšanās no nodokļu maksāšanas rezultātā
(tai skaitā, izmantojot līgumus ar labvēlīgākiem noteikumiem ar
mērķi gūt minētajos līgumos paredzētos atvieglojumus, lai tos
netieši iegūtu trešo valstu rezidenti),".
2. 1.punktā minētais teksts jāiekļauj Ietvertajā nodokļu
līgumā šāda līguma preambulas, kas norāda uz nodomu novērst
nodokļu dubulto uzlikšanu, vietā vai tās neesamības gadījumā,
neatkarīgi no tā, vai šāds formulējums attiecas arī uz nodomu
neradīt nodokļa neuzlikšanas vai samazināta nodokļa uzlikšanas
iespējas.
3. Turklāt Ietvertajos nodokļu līgumos, kuros nav preambulas,
kurā pausta vēlēšanās turpmāk attīstīt ekonomiskās attiecības vai
stiprināt sadarbību nodokļu jautājumos, Puse var izvēlēties
iekļaut arī šādu preambulas tekstu:
"Vēloties turpmāk attīstīt to ekonomiskās attiecības un
stiprināt to sadarbību nodokļu jautājumos,".
4. Puse var izvēlēties nepiemērot 1.punktā minēto tās
Ietvertajiem nodokļu līgumiem, ja tajos jau ir preambula, kurā ir
aprakstīts Līgumslēdzēju jurisdikciju nodoms novērst nodokļu
dubulto uzlikšanu, vienlaikus neradot nodokļa neuzlikšanas vai
samazināta nodokļa uzlikšanas iespējas, neatkarīgi no tā, vai
formulējums ir plašāks vai attiecas tikai uz nodokļu nemaksāšanu
vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas (tai skaitā, izmantojot
līgumus ar labvēlīgākiem noteikumiem ar mērķi gūt minētajos
līgumos paredzētos atvieglojumus, lai tos netieši iegūtu trešo
valstu rezidenti).
5. Katra Puse paziņo Depozitārijam par to, vai katrā tās
Ietvertajā nodokļu līgumā, uz kuru neattiecas saskaņā ar 4.punktu
izteiktā atruna, ir 2.punktā minētais preambulas teksts, un šādā
gadījumā norāda attiecīgā preambulas punkta tekstu. Ja visas
Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir sniegušas šādu paziņojumu par
preambulas formulējumu, šīs preambulas teksts tiek aizstāts ar
1.punktā minēto tekstu. Citos gadījumos ar 1.punktā minēto tekstu
tiek papildināts esošais preambulas teksts.
6. Katra Puse, kura izvēlas piemērot 3.punktu, par savu izvēli
paziņo Depozitārijam. Turklāt šādā paziņojumā jāietver arī
saraksts ar tādiem Ietvertajiem nodokļu līgumiem, kuru preambulā
nav ietverts teksts, kurā pausts nodoms turpmāk attīstīt
ekonomiskās attiecības vai stiprināt sadarbību nodokļu
jautājumos. Ietvertajā nodokļu līgumā 3.punktā minētais teksts
tiek iekļauts tikai tad, ja visas Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir
izvēlējušās piemērot minēto punktu un ir sniegušas attiecīgu
paziņojumu saistībā ar Ietverto nodokļu līgumu.
7.pants.
Ļaunprātīgas līguma izmantošanas novēršana
1. Neatkarīgi no citiem Ietverto nodokļu līgumu noteikumiem,
šādā līgumā paredzētais atvieglojums netiek piešķirts ienākumu
vai kapitāla postenim, ja, ņemot vērā visus būtiskos faktus un
apstākļus, ir pamatoti secināt, ka minētā atvieglojuma gūšana
bija viens no šāda pasākuma vai darījuma veikšanas galvenajiem
mērķiem, kā rezultātā tieši vai netieši radās minētais
atvieglojums, ja vien netiek konstatēts, ka minētā atvieglojuma
piešķiršana šajos apstākļos būtu saskaņā ar Ietverto nodokļu
līgumu attiecīgo noteikumu nolūku un mērķi.
2. 1.punktu piemēro tāda Ietvertā nodokļu līguma noteikumu
vietā, kas aizliedz pilnīgu vai daļēju tādu atvieglojumu
piešķiršanu, kurus citādi nodrošinātu Ietvertais nodokļu līgums,
ja šādu atvieglojumu gūšana bija jebkura pasākuma vai darījuma,
vai ar šādu pasākumu vai darījumu saistītas personas galvenais
mērķis vai viens no galvenajiem mērķiem, vai gadījumā, ja tādu
noteikumu nav.
3. Puse, kura nav izteikusi 15.punkta a) apakšpunktā minēto
atrunu, var izvēlēties tās Ietvertajā nodokļu līgumā piemērot arī
4.punktu.
4. Ja Ietvertajā nodokļu līgumā paredzētie atvieglojumi
personai tiek liegti saskaņā ar Ietvertā nodokļu līguma
noteikumiem (atbilstoši, kā tie var būt tikuši modificēti saskaņā
ar šo konvenciju), kas aizliedz pilnīgu vai daļēju tādu
atvieglojumu piešķiršanu, kurus citādi nodrošinātu Ietvertais
nodokļu līgums, ja šādu atvieglojumu gūšana bija jebkura pasākuma
vai darījuma, vai ar šādu pasākumu vai darījumu saistītas
personas galvenais mērķis vai viens no galvenajiem mērķiem, tās
Līgumslēdzējas jurisdikcijas kompetentā iestāde, kas citādi būtu
piešķīrusi minētos atvieglojumus, tomēr uzskatīs minēto personu
par tādu personu, kurai ir tiesības saņemt šādu atvieglojumu vai
citus atvieglojumus attiecībā uz konkrēto ienākumu posteni vai
kapitālu, ja pēc minētās personas pieprasījuma un attiecīgo faktu
un apstākļu izvērtēšanas kompetentā iestāde nolemj, ka minētie
atvieglojumi šai personai tiktu piešķirti, ja nebūtu šis darījums
vai pasākums. Līgumslēdzējas jurisdikcijas kompetentā iestāde,
kurai otras Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidents ir iesniedzis
pieprasījumu saskaņā ar šo punktu, pirms tā noraidīšanas
konsultējas ar attiecīgās otras Līgumslēdzējas jurisdikcijas
kompetento iestādi.
5. 4.punkts attiecas uz Ietvertā nodokļu līguma noteikumiem
(atbilstoši, kā tie var būt tikuši modificēti saskaņā ar šo
konvenciju), kas aizliedz pilnīgu vai daļēju tādu atvieglojumu
piešķiršanu, kurus citādi nodrošinātu Ietvertais nodokļu līgums,
ja šādu atvieglojumu gūšana bija jebkura pasākuma vai darījuma,
vai ar šādu pasākumu vai darījumu saistītas personas galvenais
mērķis vai viens no galvenajiem mērķiem.
6. Izsakot 17.punkta c) apakšpunktā minēto paziņojumu, Puse
var izvēlēties Ietvertajā nodokļu līgumā piemērot arī
8.-13.punktā izklāstītos noteikumus (turpmāk tekstā -
"Noteikums par vienkāršotu atvieglojumu ierobežojumu").
Noteikums par vienkāršotu atvieglojumu ierobežojumu attiecas uz
Ietverto nodokļu līgumu tikai tad, ja visas Līgumslēdzējas
jurisdikcijas ir izvēlējušās to piemērot.
7. Ja dažas, bet ne visas, Ietvertā nodokļu līguma
Līgumslēdzējas jurisdikcijas izvēlas piemērot Noteikumu par
vienkāršotu atvieglojumu ierobežojumu atbilstoši 6.punktam, tad,
neraugoties uz minētā punkta noteikumiem, Noteikumu par
vienkāršotu atvieglojumu ierobežojumu Ietvertā nodokļu līgumā
noteikto atvieglojumu piešķiršanai piemēro:
a) visas Līgumslēdzējas jurisdikcijas, ja visas tās
Līgumslēdzējas jurisdikcijas, kuras atbilstoši 6.punktam nav
izvēlējušas piemērot Noteikumu par vienkāršotu atvieglojumu
ierobežojumu, tam piekrīt, izvēloties piemērot šo apakšpunktu un
attiecīgi par to informējot Depozitāriju;
b) tikai tās Līgumslēdzējas jurisdikcijas, kuras ir
izvēlējušās piemērot Noteikumu par vienkāršotu atvieglojumu
ierobežojumu, ja visas pārējās Līgumslēdzējas jurisdikcijas,
kuras atbilstoši 6.punktā minētajam nav izvēlējušas piemērot
Noteikumu par vienkāršotu atvieglojumu ierobežojumu, tam piekrīt,
izvēloties piemērot šo apakšpunktu un attiecīgi par to informējot
Depozitāriju;
Noteikums par vienkāršotu
atvieglojumu ierobežojumu
8. Ja vien Noteikumā par vienkāršotu atvieglojumu ierobežojumu
nav paredzēts citādi, Ietvertā nodokļu līguma Līgumslēdzējas
jurisdikcijas rezidents nav tiesīgs saņemt atvieglojumu, kas
citādi tiktu piešķirts saskaņā ar Ietverto nodokļu līgumu, ja
vien tas nav atvieglojums, kas tiek piešķirts saskaņā ar Ietvertā
nodokļu līguma noteikumiem:
a) kas nosaka tādas personas, kas nav fiziska persona, bet ir
vairāku Līgumslēdzēju jurisdikciju rezidents, rezidenci, ņemot
vērā Ietvertā nodokļu līguma noteikumus, kas definē
Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidentu;
b) kas paredz, ka Līgumslēdzēja jurisdikcija pēc tam, kad
saskaņā ar Ietverto nodokļu līgumu otra Līgumslēdzēja
jurisdikcija būs veikusi sākotnējo korekciju, pirmās
Līgumslēdzējas jurisdikcijas uzņēmumam piešķirs korelatīvu
korekciju par to nodokļa summu, kuru pirmā Līgumslēdzēja
jurisdikcija būs iekasējusi par saistīta uzņēmuma peļņu;
c) kas atļauj Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidentiem
pieprasīt, lai minētās Līgumslēdzējas jurisdikcijas kompetentā
iestāde izvērtētu gadījumus, kad nodokļi uzlikti neatbilstoši
Ietvertajam nodokļu līgumam, ja vien laikā, kad attiecīgais
atvieglojums tiktu piešķirts, minētais rezidents nav
"kvalificēta persona", kas definēta 9.punktā.
9. Ietvertā nodokļu līguma Līgumslēdzējas jurisdikcijas
rezidents ir kvalificēta persona laikā, kad atvieglojums tiktu
citādi piešķirts saskaņā ar Ietverto nodokļu līgumu, ja minētais
rezidents attiecīgajā laikā ir:
a) fiziska persona;
b) minētā Līgumslēdzēja jurisdikcija vai tās politiska
apakšvienība vai pašvaldība , vai šādas Līgumslēdzējas
jurisdikcijas, politiskās apakšvienības vai pašvaldības iestāde
vai institūcija;
c) sabiedrība vai cita struktūrvienība, ja tās galvenās
kategorijas akcijas tiek regulāri tirgotas vienā vai vairākās
atzītās fondu biržās;
d) persona, kas nav fiziska persona, bet:
i) ir tāda veida bezpeļņas organizācija, par kuru
Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir vienojušās, apmainoties ar
diplomātiskajām notām;
ii) ir struktūrvienība vai juridisks veidojums, kas ir
reģistrēts minētajā Līgumslēdzējā jurisdikcijā un kas saskaņā ar
minētās Līgumslēdzējas jurisdikcijas nodokļu tiesību aktiem ir
uzskatāms par atsevišķu personu, un
A) kas ir reģistrēts un darbojas tikai vai gandrīz tikai, lai
administrētu un fiziskām personām izmaksātu pensiju pabalstus un
nodrošinātu papildu atvieglojumus, un kuru kā šādu iestādi regulē
attiecīgā Līgumslēdzēja jurisdikcija vai kāda no tās politiskajām
apakšvienībām vai pašvaldībām;vai
B) kas ir reģistrēts un darbojas tikai vai gandrīz tikai, lai
investētu līdzekļus A sadaļā minēto vienību vai juridisko
veidojumu vajadzībām;
e) persona, kura nav fiziska persona, ja vismaz pusi no
divpadsmit mēnešu laika perioda, tostarp laikā, kad citos
apstākļos atvieglojums tiktu piešķirts, personām, kuras ir
attiecīgās Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidenti un kuras ir
tiesīgas saņemt Ietvertajā nodokļu līgumā paredzētos
atvieglojumus saskaņā ar no a) līdz d) apakšpunktā minēto, tieši
vai netieši pieder vismaz 50 procenti šīs personas akcijām.
10. a) Ietvertā nodokļu līguma Līgumslēdzējas jurisdikcijas
rezidents ir tiesīgs saņemt Ietvertajā nodokļu līgumā paredzētos
atvieglojumus par ienākumiem, kas gūti citā Līgumslēdzējā
jurisdikcijā, neatkarīgi no tā, vai minētais rezidents ir
kvalificēta persona, ja šis rezidents ir iesaistīts aktīvā
uzņēmējdarbībā pirmajā Līgumslēdzējā jurisdikcijā un otrā
Līgumslēdzējā jurisdikcijā gūtais ienākums ir radies vai ir
saistīts ar minēto uzņēmējdarbību. Noteikuma par vienkāršotu
atvieglojumu ierobežojumu kontekstā termins "aktīva
uzņēmējdarbība" neietver turpmāk minētās darbības vai to
apkopojumu, proti:
i) darbības kontrolakciju sabiedrības statusā;
ii) uzņēmumu grupas vispārējas uzraudzības vai administrēšanas
nodrošināšana;
iii) grupas finansējuma nodrošināšana (tostarp līdzekļu
kopfonda veidošana);
iv) ieguldījumu veidošana vai pārvaldība, ja vien šīs darbības
neveic banka, apdrošināšanas sabiedrība vai reģistrēts
vērtspapīru dīleris savas parastās uzņēmējdarbības ietvaros.
b) Ja Ietvertā nodokļu līguma Līgumslēdzējas jurisdikcijas
rezidenta ienākumu posteni veido ienākums, kas gūts no
uzņēmējdarbības, ko šis rezidents veicis otrā Līgumslēdzējā
jurisdikcijā, vai ienākums, ko otrā Līgumslēdzējā jurisdikcijā
radījusi saistīta persona, šā punkta a) apakšpunktā minētie
nosacījumi tiek uzskatīti par izpildītiem attiecībā uz minēto
posteni tikai tad, ja pirmajā Līgumslēdzējā jurisdikcijā veiktā
rezidenta uzņēmējdarbība, ar kuru minētais postenis ir saistīts,
ir būtiska attiecībā uz to pašu darbību vai uzņēmuma
papilddarbību, ko rezidents vai minētā saistīta persona veic otrā
Līgumslēdzējā jurisdikcijā. To, vai šā apakšpunkta izpratnē
uzņēmējdarbība ir būtiska, nosaka, ņemot vērā visus faktus un
apstākļus.
c) Šā punkta piemērošanai tiek uzskatīts, ka darbības, kuras
veikusi persona, kas ir saistīta ar Ietvertā nodokļu līguma
Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidentu, ir veicis šis
rezidents.
11. Ietvertā nodokļu līguma Līgumslēdzējas jurisdikcijas
rezidents, kas nav kvalificēta persona, ir tiesīgs saņemt
atvieglojumus, kuri tiktu citādi piešķirti saskaņā ar Ietverto
nodokļu līgumu attiecībā uz ienākumu posteni, ja vismaz pusi no
jebkura divpadsmit mēnešu laika perioda, tostarp laikā, kad citos
apstākļos atvieglojums tiktu piešķirts, personām, kuras ir
ekvivalenti labuma guvēji, tieši vai netieši pieder vismaz 75
procenti līdzdalības šajā rezidentā .
12. Ja Ietvertā nodokļu līguma Līgumslēdzējas jurisdikcijas
rezidents nav kvalificēta persona atbilstoši 9.punkta noteikumiem
un nav tiesīgs saņemt atvieglojumus saskaņā ar 10. un 11.punktu,
otras Līgumslēdzējas jurisdikcijas kompetentā iestāde tomēr var
piešķirt Ietvertajā nodokļu līgumā paredzētos atvieglojumus vai
atvieglojumus konkrētam ienākumu postenim, ņemot vērā Ietvertā
nodokļu līguma nolūku un mērķi, tomēr tikai tad, ja šāds
rezidents minētajai kompetentai iestādei pierāda, ka neviens no
tā uzņēmējdarbības reģistrēšanas, iegādes vai uzturēšanas, kā arī
darbību īstenošanas galvenajiem mērķiem nebija iegūt
atvieglojumus, kas paredzēti Ietvertajā nodokļu līgumā. Pirms
tiek apmierināts vai noraidīts Līgumslēdzējas jurisdikcijas
rezidenta prasījums saskaņā ar šajā punktā minēto, otras
Līgumslēdzējas jurisdikcijas kompetentā iestāde, kurai prasījums
ir iesniegts, konsultējas ar pirmās Līgumslēdzējas jurisdikcijas
kompetento iestādi.
13. Noteikumā par vienkāršotu atvieglojumu ierobežojumu:
a) "atzīta fondu birža" ir:
i) jebkura fondu birža, kura ir reģistrēta un kura kā šāda
birža tiek regulēta saskaņā ar vienas Līgumslēdzējas
jurisdikcijas normatīvajiem aktiem;
ii) jebkura cita fondu birža, par kuru ir vienojušās
Līgumslēdzēju jurisdikciju kompetentās iestādes;
b) "galvenās kategorijas akcijas" ir sabiedrības
akciju kategorija vai kategorijas, kas pārstāv sabiedrības kopējo
balsstiesību vairākumu un vērtību, vai līdzdalības vienībā
kategorija vai kategorijas, kas kopumā pārstāv kopējo vienības
balsstiesību vairākumu un vienības vērtību;
c) "ekvivalents labuma guvējs " ir jebkura persona,
kas būtu tiesīga saņemt atvieglojumus attiecībā uz ienākumu
posteni, par kuru Ietvertā nodokļu līguma Līgumslēdzēja
jurisdikcija piešķir atvieglojumu saskaņā ar tās normatīvajiem
aktiem, Ietverto nodokļu līgumu vai citu starptautisku dokumentu,
un kas ir līdzvērtīgs vai labvēlīgāks par atvieglojumu, kurš ir
piešķirams minētajam ienākumu postenim saskaņā ar Ietverto
nodokļu līgumu; lai noteiktu, vai persona ir ekvivalents labuma
guvējs attiecībā uz dividendēm, tiek uzskatīts, ka šai personai
pieder tāds pats dividendes izmaksājošās sabiedrības kapitāls,
kāds pieder sabiedrībai, kura pieprasa atvieglojumu
dividendēm;
d) attiecībā uz vienībām, kuras nav sabiedrības, par
"akcijām" uzskata daļas, kuras ir pielīdzināmas
akcijām;
e) divas personas tiks uzskatītas par "saistītām
personām", ja vienai no šīm personām tieši vai netieši
pieder vismaz 50 procenti no līdzdalības otrā personā
(sabiedrības gadījumā - vismaz 50 procenti no kopējām
balsstiesībām un sabiedrības akciju vērtības) vai ja citai
personai tieši vai netieši pieder vismaz 50 procenti no
līdzdalības katrā personā (sabiedrības gadījumā - vismaz 50
procenti no kopējām balsstiesībām un sabiedrības akciju
vērtības); jebkurā gadījumā persona ir saistīta ar otru personu,
ja, balstoties uz attiecīgajiem faktiem un apstākļiem, viena
persona kontrolē otru vai ja cita persona vai personas kontrolē
abas minētās personas.
14. Noteikumu par vienkāršotu atvieglojumu ierobežojumu
piemēro to Ietvertā nodokļu līguma noteikumu, kas paredz, ka
Ietvertajā nodokļu līgumā paredzētie atvieglojumi (vai
atvieglojums, kas nav atvieglojums, ko paredz Ietvertā nodokļu
līguma noteikumi par rezidenci, saistītiem uzņēmumiem vai
diskriminācijas nepieļaušanu, vai atvieglojumi, kuri piemērojami
tikai Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidentiem) tiek piešķirti
tikai rezidentam, kurš, izpildot vienu vai vairākus kategoriskus
testus, ir tiesīgs saņemt šādus atvieglojumus, vietā, vai ja šādu
noteikumu nav.
15. Puse var paturēt tiesības:
a) nepiemērot 1.punktu attiecībā uz tās Ietverto nodokļu
līgumu, pamatojoties uz to, ka tā ir iecerējusi pieņemt tādu
noteikumu kopumu, kas apvieno noteikumu par atvieglojumu izvērstu
ierobežojumu un normas, kas skar starpnieka finansēšanas
struktūras, vai galvenā mērķa testu, tādējādi izpildot obligāto
standartu, lai saskaņā ar ESAO/G20 BEPS pasākumu plānu, novērstu
nodokļu līgumu ļaunprātīgu izmantošanu; tādā gadījumā
Līgumslēdzējas jurisdikcijas cenšas panākt savstarpēji
apmierinošu risinājumu, kas atbilst minimālā standarta
prasībām;
b) nepiemērot 1.punktu (un 4.punktu, ja Puse ir izvēlējusies
to piemērot) attiecībā uz tās Ietverto nodokļu līgumu, kas jau
paredz noteikumus, kas aizliedz pilnīgu tādu atvieglojumu
piešķiršanu, kurus citādi nodrošinātu Ietvertais nodokļu līgums,
ja šādu atvieglojumu gūšana bija jebkura pasākuma vai darījuma,
vai ar šādu pasākumu vai darījumu saistītas personas galvenais
mērķis vai viens no galvenajiem mērķiem;
c) nepiemērot noteikumu par vienkāršotu atvieglojumu
ierobežojumu attiecībā uz tās Ietverto nodokļu līgumu, kurā jau
ietverts 14.punktā minētais noteikums.
16. Izņemot gadījumus, kad noteikums par vienkāršotu
atvieglojumu ierobežojumu attiecas uz Ietvertajā nodokļu līgumā
paredzētajiem atvieglojumiem, ko viena vai vairākas Puses piešķir
atbilstoši 7.punktam, Puse, kura atbilstoši 6.punktā minētajam,
izvēlas piemērot noteikumu par vienkāršotu atvieglojumu
ierobežojumu, var paturēt tiesības nepiemērot visu šo pantu
attiecībā uz tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem, attiecībā uz
kuriem viena vai vairākas pārējās Līgumslēdzējas jurisdikcijas
nav izvēlējušās piemērot noteikumu par vienkāršotu atvieglojumu
ierobežojumu. Tādā gadījumā Līgumslēdzēja jurisdikcija cenšas
panākt savstarpēji apmierinošu risinājumu, kas atbilst ESAO/G20
BEPS pasākumu plānā minētajam minimālajam standartam par
ļaunprātīgas nodokļu līgumu izmantošanas novēršanu.
17. a) Katra Puse, kura nav izteikusi 15.punkta a) apakšpunktā
minēto atrunu, paziņo Depozitārijam par to, vai katrā tās
Ietvertajā nodokļu līgumā, uz kuru neattiecas 15.punkta b)
apakšpunkta minētā atruna, ir 2.punktā minētais noteikums, un ja
šāds noteikums ir, norāda katra šāda noteikuma panta un punkta
numuru. Ja visas Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir izteikušas
paziņojumu saistībā ar Ietvertā nodokļu līguma noteikumu, šo
noteikumu aizstāj ar 1.punkta noteikumiem (un attiecīgā gadījumā
ar 4.punkta noteikumiem). Citos gadījumos 1.punktu (un attiecīgā
gadījumā 4.punktu) piemēro Ietvertā nodokļu līguma noteikumu
vietā, bet tikai tādā apmērā, kādā tie nav saderīgi ar 1.punktu
(attiecīgā gadījumā ar 4.punktu). Puse, kura izsaka paziņojumu
saskaņā ar šajā apakšpunktā minēto, var papildus informēt, ka,
lai gan tā pieņem tikai 1.punkta piemērošanu kā pagaidu pasākumu,
tā divpusējās sarunās paredz pēc iespējas pieņemt noteikumu par
atvieglojumu ierobežošanu, tādējādi papildinot vai aizstājot
1.punktu.
b) Katra Puse, kura izvēlas īstenot 4.punktā minēto, par savu
izvēli paziņo Depozitārijam. Ietvertajam nodokļu līgumam 4.punktu
piemēro tikai tad, ja visas Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir
izteikušas minēto paziņojumu.
c) Katra Puse, kura izvēlas piemērot noteikumu par vienkāršotu
atvieglojumu ierobežojumu saskaņā ar 6.punktu, par savu izvēli
paziņo Depozitārijam. Ja vien minētā Puse nav izteikusi 15.panta
c) apakšpunktā minēto atrunu, šādā paziņojumā jāietver arī
saraksts ar tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem, kuros ir ietverts
14.punktā minētais noteikums, kā arī jānorāda, kurā pantā un
punktā šāds noteikums ir iekļauts.
d) Katra Puse, kura neizvēlas piemērot noteikumu par
vienkāršotu atvieglojumu ierobežojumu saskaņā ar 6.punktu, bet
izvēlas piemērot 7.punkta a) vai b) apakšpunktā minēto, par
izvēlēto apakšpunktu paziņo Depozitārijam. Ja vien minētā Puse
nav izteikusi 15.panta c) apakšpunktā minēto atrunu, šādā
paziņojumā jāietver arī saraksts ar tās Ietvertajiem nodokļu
līgumiem, kuros ir ietverts 14.punktā minētais noteikums, kā arī
jānorāda, kurā pantā un punktā šāds noteikums ir iekļauts.
e) Ja visas Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir izteikušas
paziņojumu saskaņā ar c) vai d) apakšpunktu attiecībā uz
noteikumu Ietvertajā nodokļu līgumā, šo noteikumu aizstāj ar
noteikumu par vienkāršotu atvieglojumu ierobežojumu. Citos
gadījumos noteikumu par vienkāršotu atvieglojumu ierobežojumu
piemēro Ietvertā nodokļu līguma noteikumu vietā, bet tikai tādā
apmērā, kādā šie noteikumi nav saderīgi ar noteikumu par
vienkāršotu atvieglojumu ierobežojumu.
8.pants.
Dividenžu pārskaitījumi
1. Ietvertā nodokļu līguma noteikumi, kas atbrīvo no nodokļa
sabiedrības - Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidenta izmaksātas
dividendes vai kas ierobežo likmi, pēc kuras šādas dividendes
tiek apliktas ar nodokli, ja faktiskais īpašnieks vai saņēmējs ir
sabiedrība, kura ir otras Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidents
un kurai pieder, kura tur vai kontrolē vairāk nekā noteiktu
daudzumu kapitāla, daļu, akciju vai balsstiesību vai tai līdzīgu
līdzdalību dividendes izmaksājošā sabiedrībā, tiek piemēroti
tikai tad, ja šajos noteikumos aprakstītie īpašumtiesību apstākļi
tiek izpildīti 365 dienu periodā, kas ietver dividenžu
izmaksāšanas dienu (aprēķinot minēto periodu, vērā neņem
īpašumtiesību maiņu, kas tiešā veidā rastos tās sabiedrības,
kurai pieder daļas vai kura izmaksā dividendes, korporatīvās
reorganizācijas - apvienošanas vai sadalīšanas rezultātā).
2. 1.punktā minētais obligātais turēšanas periods tiek
piemērots tā obligātā turēšanas perioda vietā, kas norādīts
1.punktā minētā Ietvertā nodokļu līguma noteikumos, vai ja šāds
termiņš nav noteikts.
3. Puse var paturēt tiesības:
a) nepiemērot šo pantu attiecībā uz tās Ietvertajiem nodokļu
līgumiem;
b) nepiemērot šo pantu attiecībā uz tās Ietvertajiem nodokļu
līgumiem, ja 1.punktā minētajos noteikumos ir norādīts turpmāk
minētais:
i) obligātais turēšanas periods;
ii) obligātais turēšanas periods, kas nepārsniedz 365
dienas;
iii) obligātais turēšanas periods, kas pārsniedz 365
dienas.
4. Katra Puse, kura nav izteikusi 3.punkta a) apakšpunktā
minēto atrunu, paziņo Depozitārijam par to, vai katrā tās
Ietvertajā nodokļu līgumā ir noteikums, kas minēts 1.punktā, uz
kuru neattiecas atruna, kas minēta 3.punkta b) apakšpunktā, un,
ja šāds noteikums ir, tad norāda katra šāda noteikuma panta un
punkta numuru. Attiecībā uz Ietvertā nodokļu līguma noteikumiem
1.punktu piemēro tikai tad, ja visas Līgumslēdzējas jurisdikcijas
ir izteikušas paziņojumu par minēto noteikumu.
9.pants.
Kapitāla pieaugums no akciju vai līdzdalības atsavināšanas
uzņēmumos, kas savu vērtību, galvenokārt, iegūst no nekustamā
īpašuma
1. Ietverto nodokļu līgumu noteikumi, kas paredz, ka kapitāla
pieaugums, ko vienas Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidents gūst,
atsavinot akcijas vai citu pielīdzināmu līdzdalību uzņēmumā, var
tikt aplikts ar nodokļiem otrā Līgumslēdzējā jurisdikcijā, ja
vairāk nekā noteiktu vērtības daļu minētās akcijas vai līdzdalība
iegūst no nekustamā īpašuma, kurš atrodas minētajā otrā
Līgumslēdzējā jurisdikcijā (vai ja vairāk nekā noteikta daļu no
minētā uzņēmuma īpašuma veido šāds nekustamais īpašums
(nekustamais īpašums)), tiek piemēroti:
a) ja attiecīgā robežvērtība tiek sasniegta jebkurā brīdī 365
dienu periodā pirms atsavināšanas; un
b) akcijām vai pielīdzināmai līdzdalībai, piemēram,
līdzdalībai personālsabiedrībā vai trastā (ciktāl šādas akcijas
vai līdzdalība vēl nav ietvertas), papildus citām akcijām vai
tiesībām, uz kurām šie noteikumi jau attiecas.
2. 1.punkta a) apakšpunktā minēto periodu attiecina tā perioda
vietā, kas paredzēts, lai noteiktu, vai ir sasniegta 1.punktā
minētā Ietvertā nodokļu līguma noteikumos norādītā attiecīgā
robežvērtība, vai gadījumā, ja tāda perioda nav.
3. Puse var arī izvēlēties attiecībā uz tās Ietvertajiem
nodokļu līgumiem piemērot 4.punktu.
4. Attiecībā uz Iietverto nodokļu līgumu kapitāla pieaugums,
ko Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidents gūst, atsavinot akcijas
vai pielīdzināmu līdzdalību, piemēram, līdzdalību
personālsabiedrībā vai trastā, var tikt aplikts ar nodokļiem otrā
Līgumslēdzējā jurisdikcijā, ja jebkurā laikā 365 dienu periodā
pirms atsavināšanas vairāk nekā 50 procenti no akciju vai
pielīdzināmās līdzdalības vērtības tieši vai netieši tiek iegūta
no nekustamā īpašuma , kas atrodas minētajā otrā Līgumslēdzējā
jurisdikcijā.
5. 4.punktu piemēro to Ietverto nodokļu līgumu noteikumu
vietā, kas paredz, ka pieaugums, ko vienas Līgumslēdzējas
jurisdikcijas rezidents gūst, atsavinot akcijas vai citu
pielīdzināmu līdzdalību uzņēmumā, var tikt aplikts ar nodokļiem
otrā Līgumslēdzējā jurisdikcijā, ja vairāk nekā noteiktu vērtības
daļu minētās akcijas vai līdzdalība iegūst no nekustamā īpašuma ,
kurš atrodas minētajā otrā Līgumslēdzējā jurisdikcijā, vai ja
vairāk nekā noteiktu daļu no minētā uzņēmuma īpašuma veido šāds
nekustamais īpašums , vai gadījumā, ja tādu noteikumu nav.
6. Puse var paturēt tiesības:
a) nepiemērot 1.punktu attiecībā uz tās Ietvertajiem nodokļu
līgumiem;
b) nepiemērot 1.punkta a) apakšpunktu attiecībā uz tās
Ietvertajiem nodokļu līgumiem;
c) nepiemērot 1.punkta b) apakšpunktu attiecībā uz tās
Ietvertajiem nodokļu līgumiem;
d) nepiemērot 1.punkta a) apakšpunktu attiecībā uz tās
Ietvertajiem nodokļu līgumiem, kuros jau ir ietverts 1.punktā
minētajam noteikumam līdzīgs noteikums, kurā norādīts periods
tam, lai noteiktu, vai attiecīgā robežvērtība ir sasniegta;
e) nepiemērot 1.punkta b) apakšpunktu attiecībā uz tās
Ietvertajiem nodokļu līgumiem, kuros jau ir ietverts 1.punktā
minētajam noteikumam līdzīgs noteikums, kas attiecas uz tādas
līdzdalības atsavināšanu, kas nav akcijas;
f) nepiemērot 4.punktu attiecībā uz tās Ietvertajiem nodokļu
līgumiem, kuros jau ir 5.punktā aprakstītie noteikumi.
7. Katra Puse, kura nav izteikusi 6.punkta a) apakšpunktā
minēto atrunu, paziņo Depozitārijam par to, vai katrā tās
Ietvertajā nodokļu līgumā ir 1.punktā minētais noteikums, un ja
šāds noteikums ir, norāda katra šāda noteikuma panta un punkta
numuru. Attiecībā uz Ietverto nodokļu līgumu noteikumiem 1.punktu
piemēro tikai tad, ja visas Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir
sniegušas paziņojumu par minēto noteikumu.
8. Katra Puse, kura izvēlas īstenot 4.punktā minēto, par savu
izvēli paziņo Depozitārijam. Attiecībā uz Ietvertajiem nodokļu
līgumiem 4.punktu piemēro tikai tad, ja visas Līgumslēdzējas
jurisdikcijas ir izteikušas minēto paziņojumu. Tādā gadījumā
attiecībā uz attiecīgo Ietverto nodokļu līgumu netiek piemērots
1.punkts. Ja Puse nav izteikusi 6.panta f) apakšpunktā minēto
atrunu, bet ir izteikusi 6.panta a) apakšpunktā minēto atrunu,
paziņojumā jāiekļauj arī to Ietverto nodokļu līgumu saraksts,
kuros ir ietverts 5.punktā minētais noteikums, kā arī jānorāda,
kurā pantā un punktā šāds noteikums ir iekļauts. Ja visas
Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir izteikušas paziņojumu attiecībā
uz Iekļautā nodokļu līguma noteikumu saskaņā ar šo punktu vai
7.punktu, tad nodokļu līguma noteikumu aizstāj ar 4.punkta
noteikumiem. Citos gadījumos 4.punkts ir piemērojams Ietverto
nodokļu līgumu noteikumu vietā, bet tikai tādā apmērā, kādā tie
neatbilst 4.punktam.
10.pants.
Noteikums par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu attiecībā uz
pastāvīgajām pārstāvniecībām, kuras atrodas trešajās
jurisdikcijās
1. Ja:
a) Ietvertā nodokļu līguma Līgumslēdzējas jurisdikcijas
uzņēmums gūst ienākumus otrā Līgumslēdzējā jurisdikcijā un pirmā
minētā Līgumslēdzēja jurisdikcija šos ienākumus uzskata par
ienākumiem, kas attiecināmi uz šī uzņēmuma pastāvīgo
pārstāvniecību, kas atrodas trešajā jurisdikcijā, un
b) minētās pastāvīgās pārstāvniecības peļņa ir atbrīvota no
nodokļiem pirmajā Līgumslēdzējā jurisdikcijā,
tad Ietvertā nodokļu līguma atvieglojumi netiek piemēroti
nevienam ienākumu postenim, kuram trešajā jurisdikcijā
piemērotais nodoklis ir mazāks par 60 procentiem no tā nodokļa,
kāds šim ienākumu postenim tiktu piemērots pirmajā Līgumslēdzējā
jurisdikcijā, ja pastāvīgā pārstāvniecība atrastos pirmajā
Līgumslēdzējā jurisdikcijā. Šajā gadījumā visi ienākumi, uz
kuriem attiecas šā punkta noteikumi, ir apliekami ar nodokli
saskaņā ar otras Līgumslēdzējas jurisdikcijas nacionālajiem
tiesību aktiem neatkarīgi no citiem Ietvertā nodokļu līguma
noteikumiem.
2. 1.punktu nepiemēro, ja citā Līgumslēdzējā jurisdikcijā
gūtais 1.punktā minētais ienākums ir saistīts vai ir gūts
saistībā ar aktīvu uzņēmējdarbību, kas veikta ar pastāvīgās
pārstāvniecības starpniecību (kas nav ieguldījumu veidošanas,
pārvaldības vai vienkāršas turēšanas uzņēmuma paša vajadzībām
darbība, ja vien šīs darbības nav bankas, apdrošināšanas uzņēmuma
vai vērtspapīru darbības, ko veic attiecīgi banka, apdrošināšanas
uzņēmums vai reģistrēts vērtspapīru brokeris).
3. Ja Ietvertajā nodokļu līgumā paredzēto atvieglojumu
piešķiršana Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidenta gūtajiem
ienākumiem tiek atteikta saskaņā ar 1.punktu, otras
Līgumslēdzējas jurisdikcijas kompetentā iestāde var tomēr
piešķirt šos atvieglojumus minētajam ienākumu postenim, ja,
reaģējot uz šāda rezidenta iesūtītu lūgumu, minētā kompetentā
iestāde lemj, ka šādu atvieglojumu piešķiršana ir attaisnojama,
ņemot vērā to, ka minētais rezidents neatbilst 1. un 2.punkta
prasībām. Līgumslēdzējas jurisdikcijas kompetentā iestāde, kurai
saskaņā ar iepriekšējo punktu otras Līgumslēdzējas jurisdikcijas
rezidents ir iesniedzis lūgumu, pirms tā pieņemšanas vai
noraidīšanas konsultējas ar otras Līgumslēdzējas jurisdikcijas
kompetento iestādi.
4. 1.-3.punktu piemēro to Ietverto nodokļu līgumu noteikumu
vietā, kas aizliedz vai ierobežo tādu atvieglojumu piešķiršanu,
kas citādi tiktu piešķirti Līgumslēdzējas jurisdikcijas
uzņēmumam, kurš otrā Līgumslēdzējā jurisdikcijā gūst ienākumu,
kas ir saistīts ar šā uzņēmuma pastāvīgo pārstāvniecības, kura
atrodas trešajā jurisdikcijā, vai gadījumā, ja tādu noteikumu
nav.
5. Puse var paturēt tiesības:
a) nepiemērot šo pantu attiecībā uz tās Ietvertajiem nodokļu
līgumiem;
b) nepiemērot šo pantu attiecībā uz tās Ietvertajiem nodokļu
līgumiem, kuri jau paredz 4.punktā minētos noteikumus;
c) piemērot šo pantu tikai attiecībā uz tiem tās Ietvertajiem
nodokļu līgumiem, kuros jau ir 4.punktā minētie noteikumi.
6. Katra Puse, kura nav izteikusi 5.punkta a) vai b)
apakšpunktā minēto atrunu, paziņo Depozitārijam par to, vai katrā
tās Ietvertajā nodokļu līgumā ir 4.punktā minētais noteikums, un
ja šāds noteikums ir, norāda katra šāda noteikuma panta un punkta
numuru. Ja visas Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir izteikušas šādu
paziņojumu par noteikumu Ietvertajā nodokļu līgumā, šo noteikumu
aizstāj ar 1.-3.punkta noteikumiem. Citos gadījumos 1.-3.punktu
piemēro Ietevertā nodokļu līguma noteikumu vietā, bet tikai tādā
apmērā, kādā tie neatbilst minētajiem punktiem.
11.pants.
Nodokļu līgumu piemērošana, lai ierobežotu Puses tiesības uzlikt
nodokļus tās rezidentiem
1. Ietvertais nodokļu līgums neietekmē Līgumslēdzējas
jurisdikcijas nodokļu uzlikšanu, ko tā piemēro saviem
rezidentiem, izņemot atvieglojumus, kas tiek piešķirti saskaņā ar
Ietvertā nodokļu līguma noteikumiem:
a) kas paredz, ka minētā Līgumslēdzēja jurisdikcija pēc tam,
kad saskaņā ar Ietverto nodokļu līgumu otra Līgumslēdzēja
jurisdikcija būs veikusi sākotnējo korekciju, pirmās
Līgumslēdzējas jurisdikcijas uzņēmumam piešķir korelatīvu vai
attiecīgu korekciju par to nodokļa summu, kuru pirmā
Līgumslēdzēja jurisdikcija būs iekasējusi par uzņēmuma pastāvīgās
pārstāvniecības vai saistīta uzņēmuma peļņu;
b) kas var ietekmēt to, kā attiecīgā Līgumslēdzēja
jurisdikcija piemēro nodokļus fiziskai personai, kura ir minētās
Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidents, ja šī fiziskā persona
gūst ienākumu par pakalpojumiem, kuri sniegti otrai
Līgumslēdzējai jurisdikcijai vai tās politiskai apakšvienībai vai
vietējai varas iestādei, vai citai līdzīgai institūcijai;
c) kas var ietekmēt to, kā attiecīgā Līgumslēdzēja
jurisdikcija piemēro nodokļus fiziskai personai, kura ir minētās
Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidents, ja šī fiziskā persona ir
vienlaikus arī students, uzņēmuma māceklis vai praktikants, vai
pasniedzējs, profesors, lektors, instruktors, pētnieks vai
zinātniskais pētnieks, kurš atbilst Ievertā nodokļu līguma
nosacījumiem;
d) kas nosaka, ka minētā Līgumslēdzēja jurisdikcija saviem
rezidentiem piešķir nodokļa ieskaiti vai nodokļu atbrīvojumu
ienākumam, kuru otra Līgumslēdzēja jurisdikcija var aplikt ar
nodokli saskaņā ar Ietverto nodokļu līgumu (tostarp tādas
pastāvīgās pārstāvniecības peļņu, kura saskaņā ar Ietverto
nodokļu līgumu attiecināma uz šo pārstāvniecību, kas atrodas
minētajā otrajā Līgumslēdzējā jurisdikcijā);
e) kas aizsargā minētās Līgumslēdzējas jurisdikcijas
rezidentus pret konkrētu minētās Līgumslēdzējas jurisdikcijas
īstenotu diskriminējošu nodokļu uzlikšanas praksi;
f) kas atļauj minētās Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidentiem
pieprasīt, lai minētās vai citas Līgumslēdzējas jurisdikcijas
kompetentā iestāde izvērtētu gadījumus, kad nodokļi tiek
piemēroti neatbilstoši Ietvertajam nodokļu līgumam;
g) kas var ietekmēt to, kā minētā Līgumslēdzēja jurisdikcija
piemēro nodokļus fiziskai personai, kura ir minētās
Līgumslēdzējas jurisdikcijas rezidents, ja šī fiziskā persona ir
otras Līgumslēdzējas jurisdikcijas diplomātiskās misijas,
valdības misijas vai konsulārā dienesta loceklis;
h) kas paredz, ka pensijām un citiem maksājumiem, kas veikti
saskaņā ar otras Līgumslēdzējas jurisdikcijas sociālās
apdrošināšanas normatīvajiem aktiem, nodoklis ir jāpiemēro tikai
minētajā otrā Līgumslēdzējā jurisdikcijā;
i) kas paredz, ka pensijām un līdzīgiem maksājumiem, gada
pensijām, uzturlīdzekļu maksājumiem vai citiem uzturēšanas
pabalstiem, kas rodas otrā Līgumslēdzējā jurisdikcijā, nodoklis
ir jāpiemēro tikai minētajā otrā Līgumslēdzējā jurisdikcijā;
j) kas citādi nepārprotami ierobežo Līgumslēdzējas
jurisdikcijas tiesības uzlikt nodokli saviem rezidentiem vai
nepārprotami nosaka, ka Līgumslēdzējai jurisdikcijai, kurā tiek
gūti ienākumi, ir ekskluzīvas tiesības piemērot nodokli
attiecīgajam ienākumu postenim.
2. 1.punktu piemēro to Ietverto nodokļu līgumu noteikumu
vietā, kas nosaka, ka Ietvertais nodokļu līgums neskar
Līgumslēdzējas jurisdikcijas nodokļu uzlikšanu, ko tā piemēro
saviem rezidentiem, vai gadījumā, ja šādu noteikumu nav.
3. Puse var paturēt tiesības:
a) nepiemērot šo pantu attiecībā uz tās Ietvertajiem nodokļu
līgumiem;
b) nepiemērot šo pantu attiecībā uz tās Ietvertajiem nodokļu
līgumiem, kuri jau paredz 2.punktā minētos noteikumus.
4. Katra Puse, kura nav izteikusi 3.punkta a) vai b)
apakšpunktā minēto atrunu, paziņo Depozitārijam par to, vai katrā
no tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem ir 2.punktā minētais
noteikums, un ja šāds noteikums ir, norāda katra šāda noteikuma
panta un punkta numuru. Ja visas Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir
izteikušas šādu paziņojumu par Ietverto nodokļu līgumu noteikumu,
šo noteikumu aizstāj ar 1.punkta noteikumiem. Citos gadījumos
1.punktu piemēro Ietverto nodokļu līgumu noteikumu vietā, bet
tikai tādā apmērā, kādā tie nav saderīgi ar 1.punktu.
IV DAĻA.
IZVAIRĪŠANĀS NO PASTĀVĪGĀS PĀRSTĀVNIECĪBAS STATUSA
12.pants.
Mākslīga izvairīšanās no pastāvīgas pārstāvniecības statusa,
izmantojot komisionāra darījumus un līdzīgas stratēģijas
1. Neskatoties uz Ietverto nodokļu līgumu noteikumiem, kas
definē terminu "pastāvīga pārstāvniecība", tomēr ņemot
vērā 2.punktu, ja persona Ietverto nodokļu līgumu Līgumslēdzējā
jurisdikcijā darbojas uzņēmuma vārdā un, to darot, parasti slēdz
līgumus vai parasti veic darbību, kuras rezultātā tiek slēgti
līgumi, kādi parasti tiek noslēgti, uzņēmumam tajos neveicot
būtiskas izmaiņas, un šie līgumi ir:
a) uzņēmuma vārdā; vai
b) par īpašumtiesību nodošanu vai īpašuma lietošanas tiesību
piešķiršanu attiecībā uz tādu īpašumu, kas pieder šim uzņēmumam
vai ko šim uzņēmumam ir tiesības lietot; vai
c) par uzņēmuma pakalpojumu sniegšanu,
minētais uzņēmums tiks uzskatīts par tādu, kuram Līgumslēdzējā
jurisdikcijā ir pastāvīgā pārstāvniecība, attiecībā uz minētās
personas uzņēmuma labā veiktajām darbībām, ja vien šādas
darbības, ja uzņēmums tās ir veicis, izmantojot noteiktu darbības
vietu minētajā Līgumslēdzējā jurisdikcijā, nav uzskatāmas par
pamatu tam, lai šo noteikto darbības vietu uzskatītu par
pastāvīgo pārstāvniecību atbilstoši Ietvertā nodokļu līguma
pastāvīgās pārstāvniecības definīcijai (atbilstoši grozījumiem,
kas var būt veikti saskaņā ar šo konvenciju).
2. 1.punktu nepiemēro, ja persona, kas Ietvertā nodokļu līguma
Līgumslēdzējā jurisdikcijā rīkojas otras Līgumslēdzējas
jurisdikcijas uzņēmuma vārdā, veic uzņēmējdarbību pirmajā
minētajā Līgumslēdzējā jurisdikcijā kā aģents ar neatkarīgu
statusu un rīkojas uzņēmuma vārdā savas parastās uzņēmējdarbības
ietvaros. Ja tomēr persona rīkojas vienīgi vai gandrīz vienīgi
viena vai vairāku tādu uzņēmumu vārdā, ar kuriem tā ir cieši
saistīta, šī persona nav uzskatāma par neatkarīgu aģentu šā
punkta izpratnē attiecībā uz jebkuru šādu uzņēmumu.
3. a) 1.punktu piemēro to Ietverto nodokļu līgumu noteikumu
vietā, kas izklāsta nosacījumus, saskaņā ar kuriem tiek
uzskatīts, ka uzņēmumam ir pastāvīgā pārstāvniecība Līgumslēdzējā
jurisdikcijā (vai tiek uzskatīts, ka persona ir pastāvīgā
pārstāvniecība Līgumslēdzējā jurisdikcijā) attiecībā uz darbību,
kuru persona, kas nav aģents ar neatkarīgu statusu, veic uzņēmuma
labā, tomēr tikai tādā apmērā, kādā šādi noteikumi attiecas uz
situāciju, kurā šai personai ir un tā parasti izmanto pilnvaras
šajā Līgumslēdzējā jurisdikcijā slēgt līgumus uzņēmuma vārdā.
b) 2.punktu piemēro to Ietverto nodokļu līgumu noteikumu
vietā, kas nosaka, ka netiek uzskatīts, ka uzņēmumam nav
pastāvīgās pārstāvniecības Līgumslēdzējā jurisdikcijāattiecībā uz
darbību, ko aģents ar neatkarīgu statusu veic uzņēmuma vārdā.
4. Puse var paturēt tiesības nepiemērot visu šo pantu
attiecībā uz tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem.
5. Katra Puse, kura nav izteikusi 4.punktā minēto atrunu,
paziņo Depozitārijam par to, vai katrā tās Ietvertajā nodokļu
līgumā ir ietverts 3.punkta a) apakšpunktā minētais noteikums, kā
arī norāda katra šāda noteikuma panta un punkta numuru. 1.punktu
piemēro attiecībā uz Ietvertā nodokļu līguma noteikumu tikai tad,
ja visas Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir sniegušas šādu
paziņojumu par minēto noteikumu.
6. Katra Puse, kura nav izteikusi 4.punktā minēto atrunu,
paziņo Depozitārijam par to, vai katrā tās Ietvertajā nodokļu
līgumā ir ietverts 3.punkta b) apakšpunktā minētais noteikums, kā
arī norāda katra šāda noteikuma panta un punkta numuru. 2.punktu
piemēro attiecībā uz Ietvertā nodokļu līguma noteikumu tikai tad,
ja visas Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir sniegušas šādu
paziņojumu par minēto noteikumu.
13.pants.
Mākslīga izvairīšanās no pastāvīgās pārstāvniecības statusa,
izmantojot atbrīvojumus konkrētām darbībām
1. Puse var izvēlēties piemērot 2.punktu (A risinājums) vai
3.punktu (B risinājums), vai izvēlēties nepiemērot nevienu
risinājumu.
A risinājums
2. Neatkarīgi no Ietvertā nodokļu līguma noteikumiem, kur
definēts termins "pastāvīgā pārstāvniecība", tiek
uzskatīts, ka termins "pastāvīgā pārstāvniecība"
neietver:
a) darbības, kuras īpaši uzskaitītas Ietvertajā nodokļu līgumā
(pirms grozījumiem, kas veikti saskaņā ar šo konvenciju) kā
darbības, kuras nav uzskatāmas par pastāvīgo pārstāvniecību,
neatkarīgi no tā, vai šis izņēmums attiecībā uz pastāvīgās
pārstāvniecības statusu ir atkarīgs no darbības, kurai ir
sagatavošanas vai palīgdarbības raksturs;
b) noteiktas uzņēmējdarbības vietas uzturēšanu vienīgi, lai
veiktu uzņēmuma labā jebkuru darbību, kura nav minēta a)
apakšpunktā;
c) noteiktas uzņēmējdarbības vietas uzturēšanu vienīgi, lai
veiktu a) un b) apakšpunktos minētās darbības jebkādā to
kombinācijā,
ja šai darbībai vai, c) apakšpunkta gadījumā, visam noteiktās
uzņēmējdarbības vietas darbību kopumam ir sagatavošanas vai
palīgdarbības raksturs.
B risinājums
3. Neraugoties uz tiem Ietvertā nodokļu līguma noteikumiem,
kur definēts termins "pastāvīgā pārstāvniecība", tiek
uzskatīts, ka termins "pastāvīgā pārstāvniecība"
neietver:
a) darbības, kuras īpaši uzskaitītas Ietvertajā nodokļu līgumā
(pirms grozījumiem, kas veikti saskaņā ar šo konvenciju) kā
darbības, kuras nav uzskatāmas par pastāvīgo pārstāvniecību,
neatkarīgi no tā, vai šis izņēmums attiecībā uz pastāvīgās
pārstāvniecības statusu ir atkarīgs no darbības, kurai ir
sagatavošanas vai palīgdarbības raksturs, izņemot tiktāl, ciktāl
Ietvertā nodokļu līguma attiecīgais noteikums nepārprotami
nosaka, ka konkrēta darbība netiek uzskatīta par pastāvīgo
pārstāvniecību, ja šai darbībai ir sagatavošanas vai
palīgdarbības raksturs;
b) noteiktas uzņēmējdarbības vietas uzturēšanu vienīgi, lai
veiktu uzņēmuma labā jebkuru darbību, kura nav minēta a)
apakšpunktā, ja šai darbībai ir sagatavošanas vai palīgdarbības
raksturs;
c) noteiktas uzņēmējdarbības vietas uzturēšanu vienīgi, lai
veiktu a) un b) apakšpunktos minētās darbības jebkādā to
kombinācijā, ja noteiktas uzņēmējdarbības vietas darbību kopumam,
kas rodas šīs kombinācijas rezultātā, ir sagatavošanas vai
palīgdarbības raksturs.
4. Ietvertā nodokļu līguma (atbilstoši iespējamiem grozījumiem
saskaņā ar 2. vai 3.punktu) noteikums, kurā ir uzskaitītas
konkrētas darbības, kuras nav uzskatāmas par pastāvīgo
pārstāvniecību, neattiecas uz noteiktu uzņēmējdarbības vietu,
kuru izmanto vai uztur uzņēmums, ja šis uzņēmums vai ar to cieši
saistīts uzņēmums veic uzņēmējdarbību tajā pašā vietā vai citā
vietā tajā pašā Līgumslēdzējā jurisdikcijā, un:
a) šī vieta vai cita vieta ir uzņēmuma vai cieši saistītā
uzņēmuma pastāvīgā pārstāvniecība saskaņā ar Ietvertā nodokļu
līguma noteikumiem, kurā definēta pastāvīgā pārstāvniecība;
vai
b) darbību kopumam, kas rodas darbību kombinācijas rezultātā,
ko abi uzņēmumi veic tajā pašā vietā vai ko tas pats uzņēmums vai
cieši saistīti uzņēmumi veic divās vietās, nav sagatavošanas vai
palīgdarbības raksturs,
ja uzņēmējdarbība, ko divi uzņēmumi veic tajā pašā vietā vai
tas pats uzņēmums, vai cieši saistīti uzņēmumi divās vietās, ir
uzskatāma par papildu funkcijām, kas ir daļa no vienotas
saimnieciskas darbības.
5. a) 2. un 3.punktu piemēro to Ietvertā nodokļu līguma
attiecīgo noteikumu vietā, kurā ir uzskaitītas noteiktas
darbības, kas nav uzskatāmas par pastāvīgo pārstāvniecību, pat ja
darbību veic, izmantojot noteiktu uzņēmējdarbības vietu (vai to
Ietvertā nodokļu līguma noteikumu, kas darbojas līdzīgā veidā,
vietā).
b) 4.punkts attiecas uz tiem Ietvertā nodokļu līguma
noteikumiem (atbilstoši grozījumiem, ko var veikt saskaņā ar 2.
vai 3.punktu), kuros ir uzskaitītas noteiktas darbības, kas nav
uzskatāmas par pastāvīgo pārstāvniecību, pat ja darbību veic,
izmantojot noteiktu uzņēmējdarbības vietu (vai Ietvertā nodokļu
līguma noteikumiem, kas darbojas līdzīgā veidā).
6. Puse var paturēt tiesības:
a) nepiemērot visu šo pantu attiecībā uz tās Ietvertajiem
nodokļu līgumiem;
b) nepiemērot 2.punktu attiecībā uz tās Ietvertajiem nodokļu
līgumiem, kur nepārprotami ir noteikts, ka uzskaitītās noteiktās
darbības netiek uzskatītas par pastāvīgo pārstāvniecību vienīgi,
ja katrai no šīm darbībām ir sagatavošanas vai palīgdarbības
raksturs;
c) nepiemērot 4.punktu attiecībā uz tās Ietvertajiem nodokļu
līgumiem;
7. Katra Puse, kura izvēlas piemērot kādu no 1.punktā
minētajiem risinājumiem, par savu izvēlēto risinājumu paziņo
Depozitārijam. Šādā paziņojumā iekļauj arī sarakstu ar tās
Ietvertajiem nodokļu līgumiem, kuros ir ietverts 5.punkta a)
apakšpunktā minētais noteikums, kā arī katra šāda noteikuma panta
un punkta numurs. Risinājumu piemēro attiecībā uz Ietvertā
nodokļu līguma noteikumu tikai tad, ja visas Līgumslēdzējas
jurisdikcijas ir izvēlējušās piemērot to pašu risinājumu un ir
iesniegušas paziņojumu attiecībā uz šādu noteikumu.
8. Katra Puse, kura nav izteikusi 6.punkta a) vai c)
apakšpunktā minēto atrunu un neizvēlas piemērot risinājumu
saskaņā ar 1.punktu, paziņo Depozitārijam par to, vai katrā no
tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem ir ietverts 5.punkta b)
apakšpunktā minētais noteikums, kā arī norāda katra šāda
noteikuma panta un punkta numuru. 4.punktu piemēro attiecībā uz
Ietverto nodokļu līgumu tikai tad, ja visas Līgumslēdzējas
jurisdikcijas ir sniegušas paziņojumu attiecībā uz šādu noteikumu
saskaņā ar šo punktu vai 7.punktu.
14.pants.
Kontraktu sadalīšana
1. Tikai nolūkā noteikt, vai periods (vai periodi), kas
norādīts Ietvertā nodokļu līguma noteikumā, kas nosaka laika
termiņu (termiņus), pēc kura noteikti projekti vai darbības ir
uzskatāmas par pastāvīgo pārstāvniecību, ir pārsniegti:
a) ja Līgumslēdzējas jurisdikcijas uzņēmums veic darbības otrā
Līgumslēdzējā jurisdikcijā vietā, kas uzskatāma par būvlaukumu
vai celtniecības projektu, vai instalācijas projektu, vai citu
īpašu projektu, kas noteikts Ietvertā nodokļu līguma attiecīgajā
noteikumā, vai veic uzraudzības vai konsultēšanas darbības
saistībā ar šādu vietu, ja Ietvertajā nodokļu līgumā ir
noteikums, kur ir atsauce uz šādām darbībām, un šīs darbības tiek
veiktas vienu vai vairākus laika periodus, kas kopumā pārsniedz
30 dienas, nepārsniedzot attiecīgajā Ietvertā nodokļu līguma
noteikumā minēto periodu vai periodus;
b) ja saistītas darbības tiek veiktas otrā Līgumslēdzējā
jurisdikcijā (vai ja Ietvertā nodokļu līguma attiecīgais
noteikums attiecas uz uzraudzības vai konsultēšanas darbībām,
saistībā ar tām, ) tajā pašā būvlaukumā vai celtniecības vai
instalācijas projektā, vai citā vietā, kas minēta Ietvertā
nodokļu līguma attiecīgajā noteikumā, dažādos laika periodos, kur
katrs pārsniedz 30 dienas, un ja šīs darbības veic viens vai
vairāki uzņēmumi, kas cieši saistīti ar pirmo minēto
uzņēmumu,
šos dažādos laika periodus pieskaita kopējam laika periodam,
kurā pirmais minētais uzņēmums ir veicis darbības šajā būvlaukumā
vai celtniecības vai instalācijas projektā, vai citā vietā, kas
minēta Ietvertā nodokļu līguma attiecīgajā noteikumā.
2. 1.punktu piemēro Ietvertā nodokļu līguma noteikumu vietā
tādā apmērā, kādā šie noteikumi skar līgumu sadalīšanu vairākās
daļās, lai novērstu laika perioda vai periodu attiecināšanu
attiecībā uz pastāvīgās pārstāvniecības pastāvēšanu konkrētiem
projektiem vai darbībām, kas minētas 1.punktā, vai gadījumā, ja
šādu noteikumu nav.
3. Puse var paturēt tiesības:
a) nepiemērot visu šo pantu attiecībā uz tās Ietvertajiem
nodokļu līgumiem;
b) nepiemērot visu šo pantu attiecībā uz tās Ietvertajiem
nodokļu līgumiem, kas saistīti ar dabas resursu izpēti vai
izmantošanu.
4. Katra Puse, kura nav izteikusi 3.punkta a) apakšpunktā
minēto atrunu, paziņo Depozitārijam par to, vai katrā tās
Ietvertajā nodokļu līgumā ir ietverts 2.punktā minētais
noteikums, uz kuru neattiecas 3.punkta b) apakšpunktā minētā
atruna, un ja šāds noteikums ir, tad norāda katra šāda noteikuma
panta un punkta numuru. Ja visas Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir
sniegušas šādu paziņojumu attiecībā uz noteikumu Ietvertajā
nodokļu līgumā, šādu noteikumu aizstāj ar 1.punkta noteikumiem
atbilstoši 2.punktā minētajā apmērā. Citos gadījumos 1.punktu
piemēro Ietvertā nodokļu līguma noteikumu vietā, bet tikai tādā
apmērā, kādā tie nav saderīgi ar 1.punktu.
15.pants.
Ar uzņēmumu cieši saistītas personas definīcija
1. To Ietverto nodokļu līgumu noteikumu izpratnē, kuri tiek
grozīti ar 12.panta (Mākslīga izvairīšanās no pastāvīgās
pārstāvniecības statusa, izmantojot komisionāru darījumus un
līdzīgas stratēģijas) 2.punktu, 13.panta (Mākslīga izvairīšanās
no pastāvīgās pārstāvniecības statusa, izmantojot atbrīvojumus
konkrētām darbībām) 4.punktu vai 14.panta (Līgumu sadalīšana)
1.punktu, persona ir cieši saistīta ar uzņēmumu, ja, balstoties
uz visiem attiecīgajiem faktiem un apstākļiem, viens uzņēmums
kontrolē otru vai abus uzņēmumus kontrolē tās pašas personas vai
uzņēmumi. Jebkurā gadījumā personu uzskata par cieši saistītu ar
uzņēmumu, ja personai tieši vai netieši pieder vairāk nekā 50
procentu līdzdalības uzņēmumā (vai, sabiedrības gadījumā, vairāk
nekā 50 procentu kopējo balsstiesību un sabiedrības akciju
vērtības vai līdzdalības sabiedrības pašu kapitālā) vai ja citai
personai tieši vai netieši pieder vairāk nekā 50 procentu
līdzdalības (vai, sabiedrības gadījumā,vairāk nekā 50 procentu
kopējo balsstiesību un sabiedrības akciju vērtības vai
līdzdalības sabiedrības pašu kapitālā) personā un uzņēmumā.
2. Puse, kura ir izteikusi 12.panta (Mākslīga izvairīšanās no
pastāvīgās pārstāvniecības statusa, izmantojot komisionāru
darījumus un līdzīgas stratēģijas) 4.punktā, 13.panta (Mākslīga
izvairīšanās no pastāvīgās pārstāvniecības statusa, izmantojot
atbrīvojumus konkrētām darbībām) 6.punkta a) vai c) apakšpunktā
un 14.panta (Līgumu sadalīšana) 3.punkta a) apakšpunktā minētās
atrunas, var paturēt tiesības nepiemērot visu šo pantu attiecībā
uz tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem, uz kuriem šīs atrunas
attiecas.
V DAĻA.
STRĪDU IZŠĶIRŠANAS UZLABOŠANA
16.pants.
Savstarpējās saskaņošanas procedūra
1. Ja persona uzskata, ka vienas vai abu Līgumslēdzēju
jurisdikciju rīcības rezultātā šai personai rodas vai var rasties
nodokļu uzlikšana, kas neatbilst Ietvertā nodokļu līguma
noteikumiem, šī persona var, neatkarīgi no šo Līgumslēdzēju
jurisdikciju nacionālajos tiesību aktos paredzētajiem tiesiskās
aizsardzības līdzekļiem, iesniegt sūdzību izskatīšanai vienas vai
otras Līgumslēdzējas jurisdikcijas kompetentajā iestādē. Sūdzība
jāiesniedz izskatīšanai trīs gadu laikā pēc pirmā paziņojuma par
rīcību, kuras rezultātā personai radusies Ietvertā nodokļu līguma
noteikumiem neatbilstoša nodokļu uzlikšana.
2. Ja kompetentā iestāde uzskata, ka iebildumi ir pamatoti, un
tā pati nespēj panākt apmierinošu risinājumu, tā cenšas lietu
atrisināt, savstarpēji vienojoties ar otras Līgumslēdzējas
jurisdikcijas kompetento iestādi, lai novērstu nodokļu uzlikšanu,
kas neatbilst Ietvertajam nodokļu līgumam. Jebkura panāktā
vienošanās tiek izpildīta, neatkarīgi no Līgumslēdzēju
jurisdikciju nacionālajos tiesību aktos noteiktajiem
termiņiem.
3. Līgumslēdzēju jurisdikciju kompetentās iestādes cenšas
savstarpējas vienošanās ceļā atrisināt jebkurus sarežģījumus vai
novērst šaubas, kas var rasties, interpretējot vai piemērojot
Ietverto nodokļu līgumu. Tās var arī savstarpēji konsultēties,
lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu Ietvertajā nodokļu līgumā
neparedzētos gadījumos.
4. a) i) 1.punkta pirmo teikumu piemēro to Ietvertā nodokļu
līguma (vai tā daļu) noteikumu vietā, kas paredz, ka, ja persona
uzskata, ka vienas vai abu Līgumslēdzēju jurisdikciju rīcības
rezultātā šai personai rodas vai var rasties nodokļu uzlikšana,
kas neatbilst Ietvertā nodokļu līguma noteikumiem, šī persona
var, neatkarīgi no šo Līgumslēdzēju jurisdikciju nacionālajos
tiesību aktos paredzētajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem,
iesniegt sūdzību izskatīšanai tās Līgumslēdzējas jurisdikcijas,
kuras rezidents ir persona, kompetentajā iestādē, ieskaitot to
noteikumu vietā, saskaņā ar kuriem, ja sūdzība, ko iesniegusi šī
persona, ir izskatāma saskaņā ar Ietvertā nodokļu līguma
noteikumiem par diskriminācijas nepieļaušanu valsts piederības
dēļ, sūdzību var iesniegt tās Līgumslēdzējas jurisdikcijas, kuras
valsts piederīgais ir šī persona, kompetentajā iestādē, vai
gadījumā, ja šādu noteikumu nav.
ii) 1.punkta otro teikumu piemēro Ietvertā nodokļu līguma
noteikumu vietā, kas paredz, ka 1.punkta pirmajā teikumā minētā
sūdzība ir jāiesniedz noteiktā laika periodā, kas ir īsāks par
trīs gadiem pēc pirmā paziņojuma par rīcību, kas izraisījusi
Ietvertā nodokļu līguma noteikumiem neatbilstošu nodokļu
uzlikšanu, vai ja Ietvertajā nodokļu līgumā nav noteikuma, kas
nosaka laika periodu, kurā šāda sūdzība ir jāiesniedz.
b) i) 2.punkta pirmo teikumu piemēro, ja Ietvertajā nodokļu
līgumā nav noteikumu, kas paredz, ka, ja kompetentā iestāde,
kurai 1.punktā minētā persona ir iesniegusi sūdzību, uzskata, ka
iebildumi ir pamatoti, un tā pati nespēj panākt apmierinošu
risinājumu, tā cenšas lietu atrisināt, savstarpēji vienojoties ar
otras Līgumslēdzējas jurisdikcijas kompetento iestādi, lai
novērstu nodokļu uzlikšanu, kas neatbilst Ietvertajam nodokļu
līgumam.
ii) 2.punkta otro teikumu piemēro, ja Ietvertajā nodokļu
līgumā nav noteikumu, kas paredz, ka jebkāda panāktā vienošanās
tiek izpildīta, neatkarīgi no Līgumslēdzēju jurisdikciju
nacionālajos tiesību aktos noteiktajiem termiņiem.
c) i) 3.punkta pirmo teikumu piemēro, ja Ietvertajā nodokļu
līgumā nav noteikumu, kas paredz, ka Līgumslēdzēju jurisdikciju
kompetentās iestādes cenšas savstarpējas vienošanās ceļā
atrisināt jebkurus sarežģījumus vai novērst šaubas, kas rodas
attiecībā uz Ietvertā nodokļu līguma interpretāciju vai
piemērošanu.
ii) 3.punkta otro teikumu piemēro, ja Ietvertajā nodokļu
līgumā nav noteikumu, kas paredz, ka Līgumslēdzēju jurisdikciju
kompetentās iestādes var arī savstarpēji konsultēties, lai
novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu Ietvertajā nodokļu līgumā
neparedzētos gadījumos.
5. Puse var paturēt tiesības:
a) nepiemērot 1.punkta pirmo teikumu attiecībā uz tās
Ietvertajiem nodokļu līgumiem, pamatojoties uz to, ka tā paredz
izpildīt minimālo standartu strīdu izšķiršanas uzlabošanai
saskaņā ar ESAO/G20 BEPS pakotni, nodrošinot, ka saskaņā ar katru
no tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem (kas nav Ietvertais nodokļu
līgums, ar ko personai atļauts iesniegt sūdzību izskatīšanai
jebkuras Līgumslēdzējas jurisdikcijas kompetentajā iestādē), ja
persona uzskata, ka vienas vai abu Līgumslēdzēju jurisdikciju
rīcības rezultātā šai personai rodas vai var rasties nodokļu
uzlikšana, kas neatbilst Ietvertā nodokļu līguma noteikumiem,
minētā persona var, neatkarīgi no šo Līgumslēdzēju jurisdikciju
nacionālajos tiesību aktos paredzētajiem tiesiskās aizsardzības
līdzekļiem, iesniegt sūdzību izskatīšanai Līgumslēdzējas
jurisdikcijas, kuras rezidents ir šī persona, kompetentajā
iestādē, vai, ja šīs personas iesniegtā sūdzība izskatāma saskaņā
ar Ietvertā nodokļu līguma noteikumu par diskriminācijas
nepieļaušanu valsts piederības dēļ, iesniegt sūdzību izskatīšanai
Līgumslēdzējas jurisdikcijas, kuras valsts piederīgais ir
persona; un šīs Līgumslēdzējas jurisdikcijas kompetentā iestāde
īstenos divpusēju paziņojumu vai konsultāciju procesu ar otras
Līgumslēdzējas jurisdikcijas kompetento iestādi lietās, kurās
kompetentā iestāde, kurai tika iesniegta sūdzība izskatīšanai
savstarpējās saskaņošanas procedūras ietvaros, neuzskata nodokļu
maksātāja iebildumus par pamatotiem;
b) nepiemērot 1.punkta otro teikumu attiecībā uz tās
Ietvertajiem nodokļu līgumiem, kas neparedz, ka 1.punkta pirmajā
teikumā minētā sūdzība ir jāiesniedz noteiktā laika periodā,
pamatojoties uz to, ka tā paredz izpildīt minimālo standartu
strīdu izšķiršanas uzlabošanai saskaņā ar ESAO/G20 BEPS pakotni,
nodrošinot, ka, visu šādu Ietverto nodokļu līgumu vajadzībām,
1.punktā minētajam nodokļu maksātājam ir atļauts iesniegt sūdzību
izskatīšanai vismaz triju gadu laikā pēc pirmā paziņojuma par
rīcību, kas izraisījusi Ietvertā nodokļu līguma noteikumiem
neatbilstošu nodokļu uzlikšanu;
c) nepiemērot 2.punkta otro teikumu attiecībā uz tās
Ietvertajiem nodokļu līgumiem, ja visu tās Ietverto nodokļu
līgumu vajadzībām:
i) jebkura panāktā vienošanās, izmantojot savstarpējās
saskaņošanas procedūru, tiek izpildīta, neatkarīgi no jebkādiem
laika termiņiem, kas noteikti Līgumslēdzēju jurisdikciju
nacionālajos tiesību aktos; vai
ii) tā paredz izpildīt minimālo standartu strīdu izšķiršanas
uzlabošanai saskaņā ar ESAO/G20 BEPS pakotni, sarunu par
divspusējā līguma noslēgšanu laikā pieņemot noteikumu, paredzot,
ka:
A) Līgumslēdzējas jurisdikcijas neveic korekciju peļņai, kas
ir attiecināma uz vienas no Līgumslēdzēju jurisdikciju uzņēmuma
pastāvīgo pārstāvniecību, pēc perioda, par kuru abas
Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir savstarpēji vienojušās, no tā
taksācijas gada beigām, kurā peļņa būtu bijusi attiecināma uz
pastāvīgo pārstāvniecību (šo noteikumu nepiemēro krāpšanas,
apzinātas pienākumu nepildīšanas vai rupjas neuzmanības
gadījumā); un
B) Līgumslēdzējas jurisdikcijas uzņēmuma peļņā neiekļauj un
attiecīgi ar nodokli neapliek peļņu, kuru būtu guvis uzņēmums,
bet kuru tas nav guvis nosacījumu dēļ, kas minēti Ietvertā
nodokļu līguma noteikumā par saistītiem uzņēmumiem, pēc termiņa,
par kuru abas Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir savstarpēji
vienojušās, no tā taksācijas gada beigām, kurā uzņēmums būtu
guvis peļņu (šo noteikumu nepiemēro krāpšanas, apzinātas
pienākumu nepildīšanas vai rupjas nolaidības gadījumā).
6. a) Katra Puse, kura nav izteikusi 5.punkta a) apakšpunktā
minēto atrunu, paziņo Depozitārijam par to, vai katrā tās
Ietvertajā nodokļu līgumā ir noteikums, kas minēts 4.punkta a)
apakšpunkta i) klauzulā, un ja šāds noteikums ir, norāda katra
šāda noteikuma panta un punkta numuru. Ja visas Līgumslēdzējas
jurisdikcijas ir sniegušas paziņojumu attiecībā uz Ietvertā
nodokļu līguma noteikumu, šo noteikumu aizstāj ar 1.punkta pirmo
teikumu. Citos gadījumos 1.punkta pirmo teikumu piemēro Ietvertā
nodokļu līguma noteikumu vietā, bet tikai tiktāl, ciktāl tie nav
saderīgi ar šo teikumu.
b) Katra Puse, kura nav izteikusi 5.panta b) apakšpunktā
minēto atrunu, paziņo Depozitārijam par:
i) tās Ietverto nodokļu līgumu sarakstu, kuros ir ietverts
noteikums, kur paredzēts, ka 1.punkta pirmajā teikumā minētā
sūdzība ir jāiesniedz noteiktā laika periodā, kas ir īsāks par
trīs gadiem no pirmā paziņojuma par rīcību, kas izraisījusi
Ietverto nodokļu līgumu noteikumiem neatbilstošu nodokļu
uzlikšanu, kā arī norāda katra šāda noteikuma panta un punkta
numuru; Ietverto nodokļu līgumu noteikumu aizstāj ar 1.punkta
otro teikumu, ja visas Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir
iesniegušas paziņojumu par minēto noteikumu; citos gadījumos, uz
kuriem attiecas ii) klauzula, ar 1.punkta otro teikumu piemēro
Ietvertā nodokļu līguma noteikumu vietā, bet tikai tiktāl, ciktāl
tie nav saderīgi ar 1.punkta otro teikumu;
ii) par tās Ietverto nodokļu līgumu sarakstu, kuros ir
ietverts noteikums, kur paredzēts, ka 1.punkta pirmajā teikumā
minētā sūdzība ir jāiesniedz noteiktā laika periodā, proti,
vismaz trīs gadu laikā pēc pirmā paziņojuma par rīcību, kas
izraisījusi Ietverto nodokļu līgumu noteikumiem neatbilstošu
nodokļu uzlikšanu, kā arī norāda katra šāda noteikuma panta un
punkta numuru; 1.punkta otro teikumu nepiemēro attiecībā uz
Ietverto nodokļu līgumu, ja kāda no Līgumslēdzējām jurisdikcijām
ir iesniegusi šādu paziņojumu attiecībā uz šo Ietverto nodokļu
līgumu.
c) Katra Puse paziņo Depozitārijam par:
i) tās Ietverto nodokļu līgumu sarakstu, kuros nav iekļauts
4.punkta b) apakšpunkta i) klauzulā minētais noteikums; 2.punkta
pirmo teikumu piemēro attiecībā uz Ietverto nodokļu līgumu tikai
tad, ja visas Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir iesniegušas šādu
paziņojumu saistībā ar šo Ietverto nodokļu līgumu;
ii) ja Puse nav izteikusi 5.punkta c) apakšpunktā minēto
atrunu, tās Ietverto nodokļu līgumu sarakstu, kuros nav iekļauts
4.punkta b) apakšpunkta ii) klauzulā minētais noteikums; 2.punkta
otro teikumu piemēro attiecībā uz Ietverto nodokļu līgumu tikai
tad, ja visas Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir iesniegušas šādu
paziņojumu saistībā ar šo Ietverto nodokļu līgumu.
d) Katra Puse paziņo Depozitārijam par:
i) tās Ietverto nodokļu līgumu sarakstu, kuros nav iekļauts
4.punkta c) apakšpunkta i) klauzulā minētais noteikums; 3.punkta
pirmo teikumu piemēro attiecībā uz Ietverto nodokļu līgumu tikai
tad, ja visas Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir iesniegušas šādu
paziņojumu saistībā ar šo Ietverto nodokļu līgumu;
ii) tās Ietverto nodokļu līgumu sarakstu, kuros nav iekļauts
4.punkta c) apakšpunkta ii) klauzulā minētais noteikums; 3.punkta
otro teikumu piemēro attiecībā uz Ietverto nodokļu līgumu tikai
tad, ja visas Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir iesniegušas šādu
paziņojumu saistībā ar šo Ietverto nodokļu līgumu.
17.pants.
Atbilstošās korekcijas
1. Ja Līgumslēdzēja jurisdikcija tās uzņēmuma peļņā iekļauj
tādu peļņu un attiecīgi uzliek tai nodokli, attiecībā uz kuru
otrā Līgumslēdzējā jurisdikcijā otras Līgumslēdzējas
jurisdikcijas uzņēmumam ir uzlikts nodoklis, un šī iekļautā peļņa
ir tāda peļņa, kuru būtu guvis pirmās Līgumslēdzējas
jurisdikcijas uzņēmums, ja attiecības starp šiem diviem
uzņēmumiem būtu bijušas tādas, kādas pastāvētu starp diviem
neatkarīgiem uzņēmumiem, tad otra Līgumslēdzēja jurisdikcija
atbilstoši koriģē tā nodokļa summu, kādu uzliek šai peļņai otrā
jurisdikcijā. Nosakot šo korekciju, ņem vērā citus Ietvertā
nodokļu līguma noteikumus, un, ja nepieciešams, Līgumslēdzēju
jurisdikciju kompetentās iestādes konsultējas savā starpā.
2. 1.punktu piemēro tāda noteikuma vietā, kas paredz, ka
Līgumslēdzējai jurisdikcijai ir jāveic atbilstošas korekcijas
attiecībā tajā uzliktā nodokļa summu, kādu uzliek šīs
Līgumslēdzējas jurisdikcijas uzņēmuma peļņai, ja otra
Līgumslēdzēja jurisdikcija šo peļņu iekļauj šīs otras
Līgumslēdzējas jurisdikcijas uzņēmuma peļņā un attiecīgi uzliek
nodokli šai peļņai, un ja šādi iekļauta peļņa ir tāda peļņa, kuru
būtu guvis šīs otras Līgumslēdzējas jurisdikcijas uzņēmums, ja
attiecības starp šiem diviem uzņēmumiem būtu bijušas tādas, kādas
pastāvētu starp diviem neatkarīgiem uzņēmumiem, vai ja tāda
noteikuma nav.
3. Puse var paturēt tiesības:
a) nepiemērot visu šo pantu attiecībā uz tās Ietvertajiem
nodokļu līgumiem, kuri jau ietver 2.punktā minēto noteikumu;
b) nepiemērot visu šo pantu attiecībā uz tās Ietvertajiem
nodokļu līgumiem, pamatojoties uz to, ka gadījumā, ja Ietvertajā
nodokļu līgumā nav 2.punktā minētā noteikuma:
i) tā veic 1.punktā minēto atbilstošo korekciju; vai
ii) tās kompetentā iestāde cenšas atrisināt lietu saskaņā ar
Ietvertā nodokļu līguma noteikumiem par savstarpējas saskaņošanas
procedūru;
c) ja Puse ir izteikusi atrunu saskaņā ar 16.panta
(Savstarpējās saskaņošanas procedūra) 5.punkta c) apakšpunkta ii)
klauzulu, nepiemērot visu šo pantu attiecībā uz tās Ietvertajiem
nodokļu līgumiem, pamatojoties uz to, ka tās sarunās par
divpusējā līguma noslēgšanu tā pieņem 1.punktā minētajam līguma
noteikumam līdzīgu noteikumu, ja vien Līgumslēdzējas
jurisdikcijas bija spējušas panākt vienošanos par šo noteikumu un
par 16.panta (Savstarpējās saskaņošanas procedūra) 5.punkta c)
apakšpunkta ii) klauzulā minētajiem noteikumiem.
4. Katra Puse, kura nav sniegusi 3.punktā minēto atrunu,
paziņo Depozitārijam par to, vai katrā tās Ietvertajā nodokļu
līgumā ir 2.punktā minētais noteikums, un ja šāds noteikums ir,
norāda katra šāda noteikuma panta un punkta numuru. Ja visas
Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir iesniegušas šādu paziņojumu
attiecībā uz Ietvertā nodokļu līguma noteikumu, šo noteikumu
aizstāj ar 1.punkta noteikumiem. Citos gadījumos 1.punktu piemēro
Ietvertā nodokļu līguma noteikumu vietā, bet tikai tiktāl, ciktāl
tie nav saderīgi ar 1.punktu.
VI DAĻA.
ARBITRĀŽA
18.pants.
Izvēle piemērot VI daļu
Puse var izvēlēties piemērot šo daļu attiecībā uz tās
Ietvertajiem nodokļu līgumiem, un par to attiecīgi paziņo
Depozitārijam. Šo daļu piemēro attiecībā uz divām Līgumslēdzējām
jurisdikcijām saistībā ar Ietverto nodokļu līgumu vienīgi, ja
abas Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir iesniegušas šādu
paziņojumu.
19.pants.
Obligāti saistoša arbitrāža
1. Ja:
a) saskaņā ar Ietvertā nodokļu līguma (ko var grozīt ar
16.panta (Savstarpējās saskaņošanas procedūra) pirmo punktu)
atbilstoši iespējamiem grozījumiem saskaņā ar šo konvenciju)
noteikumu, kas paredz, ka persona var iesniegt sūdzību
izskatīšanai Līgumslēdzējas jurisdikcijas kompetentajā iestādē,
ja šī persona uzskata, ka vienas vai abu Līgumslēdzēju
jurisdikciju rīcības rezultātā šai personai rodas vai var rasties
nodokļu uzlikšana, kas neatbilst Ietvertā nodokļu līguma (kuru
var grozīt ar Konvenciju) noteikumiem, persona ir iesniegusi
sūdzību izskatīšanai Līgumslēdzējas jurisdikcijas kompetentajā
iestādē, pamatojoties uz to, ka vienas vai abu Līgumslēdzēju
jurisdikciju rīcības rezultātā šai personai ir radusies nodokļu
uzlikšana, kas neatbilst Ietvertā nodokļu līguma (kuru var grozīt
ar Konvenciju) noteikumiem; un
b) kompetentās iestādes nespēj panākt vienošanos, lai
atrisinātu lietu saskaņā ar Ietvertā nodokļu līguma (ko var
grozīt ar 16.panta (Savstarpējās saskaņošanas procedūra)
2.punktu) noteikumu, kur paredzēts, ka kompetentā iestāde,
savstarpēji vienojoties ar otras Līgumslēdzējas jurisdikcijas
kompetento iestādi, cenšas atrisināt lietu divu gadu laikā, sākot
no 8. vai 9.punktā minētā sākuma datuma, atkarībā no konkrētā
gadījuma (ja vien pirms šī perioda beigām Līgumslēdzēju
jurisdikciju kompetentās iestādes nav vienojušās par citu termiņu
attiecīgajā lietā un nav paziņojušas personai, kura ir iesniegusi
sūdzību, par šādu vienošanos),
tad jebkurus neatrisinātos jautājumus, kas izriet no lietas,
ja persona to pieprasa rakstiski, iesniedz arbitrāžai šajā daļā
aprakstītajā veidā saskaņā ar jebkuriem noteikumiem vai kārtību,
par ko Līgumslēdzēju jurisdikciju kompetentās iestādes ir
vienojušās atbilstoši 10.punkta noteikumiem.
2. Ja kompetentā iestāde ir apturējusi 1.punktā minēto
savstarpējās saskaņošanas procedūru, jo lieta par vienu vai
vairākiem tiem pašiem jautājumiem tiek izskatīta tiesā vai
administratīvajā tribunālā, 1.punkta b) apakšpunktā minētā
perioda skaitīšanu pārtrauc līdz brīdim, kad tiesa vai
administratīvais tribunāls būs pieņēmis galīgo lēmumu vai
sūdzības izskatīšana būs apturēta vai atsaukta. Turklāt, ja
persona, kura ir iesniegusi sūdzību, un kompetentā iestāde ir
vienojušās apturēt savstarpējās saskaņošanas procedūru, 1.punkta
b) apakšpunktā minētā perioda skaitīšanu pārtrauc līdz brīdim,
kad apturēšanu atceļ.
3. Ja abas kompetentās iestādes piekrīt, ka lietā tieši
iesaistīta persona nav savlaicīgi sniegusi būtisku papildu
informāciju, ko ir pieprasījusi viena vai otra kompetentā iestāde
pēc 1.punkta b) apakšpunktā minētā perioda sākuma, 1.punkta b)
apakšpunktā minēto periodu pagarina par laiku, kas ir līdzvērtīgs
periodam, kurš sākās dienā, kurā informācija tika pieprasīta, un
beidzās dienā, kurā informācija tika sniegta.
4. a) arbitrāžas lēmumu par jautājumiem, kas iesniegti
arbitrāžai, izpilda, savstarpēji vienojoties par 1.punktā minēto
lietu. Arbitrāžas lēmums ir galīgs.
b) arbitrāžas lēmums ir saistošs abām Līgumslēdzējām
jurisdikcijām, izņemot turpmāk minētajos gadījumos:
i) ja lietā tieši iesaistīta persona nepieņem savstarpējo
vienošanos, ar kuru tiek izpildīts arbitrāžas lēmums. Tādā
gadījumā kompetentās iestādes nepieņem lietu jebkādai tālākai
izskatīšanai. Uzskata, ka lietā tieši iesaistītā persona nav
pieņēmusi savstarpējo vienošanos, ar kuru tiek izpildīts
arbitrāžas lēmums lietā, ja jebkura lietā tieši iesaistītā
persona 60 dienu laikā pēc paziņojuma par savstarpējo vienošanos
nosūtīšanas minētajai personai, savstarpējas vienošanās procesā,
ar kuru tiek izpildīts arbitrāžas lēmums, neatsauc visus
atrisinātos jautājumus no izskatīšanas tiesā vai administratīvajā
tribunālā, vai citādi neizbeidz vēl nepabeigtu tiesas vai
administratīvā tribunāla procesu par minētajiem jautājumiem
saskaņā ar savstarpējo vienošanos;
ii) ja kādas Līgumslēdzējas jurisdikcijas tiesas galīgajā
lēmumā ir teikts, ka arbitrāžas lēmums nav spēkā. Tādā gadījumā
uzskata, ka pieprasījums izskatīt lietu arbitrāžā saskaņā ar
1.punktu nav iesniegts, un arbitrāžas process nav noticis
(izņemot 21.panta (Arbitrāžas procesa konfidencialitāte) un
25.panta (Arbitrāžas tiesvedības izmaksas) nolūkā). Tādā gadījumā
var iesniegt jaunu pieprasījumu izskatīt lietu arbitrāžā, ja vien
kompetentās iestādes nevienojas, ka nevajadzētu atļaut iesniegt
šādu jaunu pieprasījumu;
iii) ja lietā tieši iesaistīta persona jebkurā tiesā vai
administratīvajā tribunālā turpina tiesvedību par jautājumiem,
kas bija atrisināti savstarpējas vienošanās procesā, izpildot
arbitrāžas lēmumu.
5. Kompetentā iestāde, kura saņēma sākotnējo pieprasījumu
veikt savstarpējās saskaņošanas procedūru, kā minēts 1.punkta a)
apakšpunktā, divu kalendāro mēnešu laikā pēc pieprasījuma
saņemšanas:
a) nosūta paziņojumu par pieprasījuma saņemšanu personai, kura
ir iesniegusi sūdzību, un
b) nosūta paziņojumu par šo pieprasījumu, kā arī pieprasījuma
kopiju otras Līgumslēdzējas jurisdikcijas kompetentajai
iestādei.
6. Trīs kalendāro mēnešu laikā pēc tam kad kompetentā iestāde
ir saņēmusi pieprasījumu veikt savstarpējās saskaņošanas
procedūru (vai šāda pieprasījuma kopiju no otras Līgumslēdzējas
jurisdikcijas kompetentās iestādes), tā vai nu:
a) informē personu, kura ir iesniegusi sūdzību, un otru
kompetento iestādi par to, ka ir saņēmusi informāciju, kas
nepieciešama, lai veiktu sūdzības rūpīgu izskatīšanu; vai
b) pieprasa papildu informāciju no minētās personas šīm
vajadzībām.
7. Ja saskaņā ar 6.punkta b) apakšpunktu viena vai abas
kompetentās iestādes ir pieprasījušas papildu informāciju
personai, kura ir iesniegusi sūdzību, lai varētu veikt sūdzības
rūpīgu izskatīšanu, kompetentā iestāde, kura pieprasīja papildu
informāciju, trīs kalendāro mēnešu laikā pēc papildu informācijas
saņemšanas no minētās personas, informē šo personu un otru
kompetento iestādi vai nu par to, ka tā:
a) ir saņēmusi pieprasīto informāciju; vai
b) daļa no pieprasītās informācijas vēl trūkst.
8. Ja neviena no kompetentajām iestādēm nav pieprasījusi
papildu informāciju saskaņā ar 6.punkta b) apakšpunktu, 1.punktā
minētais sākuma datums ir agrākais no:
a) datums, kurā abas kompetentās iestādes ir informējušas
personu, kura ir iesniegusi sūdzību, saskaņā ar 6.punkta a)
apakšpunktu; un
b) datums, kas ir trīs kalendāros mēnešus pēc tam, kad ir
sniegts paziņojums otras Līgumslēdzējas jurisdikcijas
kompetentajai iestādei saskaņā ar 5.punkta b) apakšpunktu.
9. Ja saskaņā ar 6.punkta b) apakšpunktu ir pieprasīta papildu
informācija atbilstoši, 1.punktā minētais sākuma datums ir
agrākais no:
a) galīgais datums, kurā kompetentās iestādes, kuras
pieprasījušas papildu informāciju, ir attiecīgi informējušas
personu, kura ir iesniegusi sūdzību, un otru kompetento iestādi
saskaņā ar 7.punkta a) apakšpunktu; un
b) datums, kas ir trīs kalendāros mēnešus pēc tam, kad abas
kompetentās iestādes ir saņēmušas visu informāciju, ko
pieprasījusi viena vai otra kompetentā iestāde no personas, kura
ir iesniegusi sūdzību.
Tomēr, ja viena vai abas kompetentās iestādes nosūta 7.punkta
b) apakšpunktā minēto paziņojumu, to uzskata par lūgumu sniegt
papildu informāciju saskaņā ar 6.punkta b) apakšpunktu.
10. Līgumslēdzēju jurisdikciju kompetentās iestādes,
savstarpēji vienojoties (saskaņā ar attiecīgo Ietvertā nodokļu
līguma pantu, kas attiecas uz savstarpējās saskaņošanas
procedūru), atrisina jautājumu par šajā daļā minēto noteikumu
piemērošanas kārtību, tostarp par minimālās informācijas apjomu,
kas katrai kompetentajai iestādei nepieciešama, lai veiktu lietas
rūpīgu izskatīšanu. Šādu vienošanos noslēdz pirms datuma, kurā
lietas neatrisinātos jautājumus var iesniegt izskatīšanai
arbitrāžā, un pēc tam šo vienošanos var laiku pa laikam
grozīt.
11. Nolūkā piemērot šo pantu tās Ietvertajiem nodokļu
līgumiem, Puse var paturēt tiesības 1.punkta b) apakšpunktā
noteikto divu gadu periodu aizstāt ar trīs gadu periodu.
12. Puse var paturēt tiesības piemērot turpmāk minētos
noteikumus attiecībā uz tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem,
neatkarīgi no citiem šā panta noteikumiem:
a) jebkurš neatrisināts jautājums, kas izriet no lietas, par
ko veikta savstarpējās saskaņošanas procedūra, kas citādi
attiecas uz šajā konvencijā paredzētā arbitrāžas procesa
piemērošanas jomu, netiek iesniegts izskatīšanai arbitrāžā, ja
vienas vai otras Līgumslēdzējas jurisdikcijas tiesa vai
administratīvais tribunāls ir jau pieņēmis lēmumu šajā
jautājumā;
b) arbitrāžas procesu izbeidz, ja, jebkurā brīdī pēc tam, kad
ir veikts pieprasījums izskatīt lietu arbitrāžā un pirms
arbitrāžas kolēģija ir pasludinājusi savu lēmumu Līgumslēdzēju
jurisdikciju kompetentajām iestādēm, vienas no Līgumslēdzējām
jurisdikcijām tiesa vai administratīvais tribunāls pieņem lēmumu
šajā jautājumā.
20.pants.
Arbitru iecelšana
1. Izņemot gadījumus, kad Līgumslēdzēju jurisdikciju
kompetentās iestādes savstarpēji vienojas par citiem noteikumiem,
šīs daļas vajadzībām piemēro 2.-4.punktu.
2. Arbitrāžas kolēģijas locekļu iecelšanu reglamentē šādi
noteikumi:
a) Arbitrāžas kolēģija sastāv no trīs individuāliem locekļiem,
kuriem ir zināšanas vai pieredze starptautisko nodokļu
jautājumos.
b) Katra kompetentā iestāde ieceļ vienu kolēģijas locekli 60
dienu laikā no pieprasījuma izskatīt lietu arbitrāžā datuma
saskaņā ar 19.panta (Obligāti saistoša arbitrāža) 1.punktu. Abi
šādā veidā ieceltie kolēģijas locekļi 60 dienu laikā pēc pēdējās
to iecelšanas ieceļ trešo arbitru, kas ir arbitrāžas kolēģijas
priekšsēdētājs. Priekšsēdētājs nav nevienas Līgumslēdzējas
jurisdikcijas valsts piederīgais vai rezidents.
c) Katram arbitrāžas kolēģijā ieceltajam loceklim iecelšanas
pieņemšanas brīdī ir jābūt objektīvam un neatkarīgam no
Līgumslēdzēju jurisdikciju kompetentajām iestādēm, nodokļu
administrācijām un finanšu ministrijām, kā arī no visām lietā
tieši iesaistītajām personām (kā arī to padomniekiem), un
jāsaglabā viņa vai viņas objektivitāte un neatkarība visā
tiesvedības laikā, un jāizvairās no jebkādas darbības saprātīgu
laika periodu pēc tam, kas var kaitēt arbitru objektivitātei un
neatkarībai attiecībā uz tiesvedību.
3. Ja Līgumslēdzējas jurisdikcijas kompetentā iestāde neieceļ
arbitrāžas kolēģijas locekli 2.punktā noteiktajā veidā un laika
periodā vai kā par to vienojušās Līgumslēdzēju jurisdikciju
kompetentās iestādes, attiecīgās kompetentās iestādes vārdā
kolēģijas locekli ieceļ Ekonomiskās sadarbības un attīstības
organizācijas Nodokļu politikas un administrācijas centra
augstākās pakāpes amatpersona, kura nav nevienas minētās
Līgumslēdzējas jurisdikcijas valsts piederīgais.
4. Ja abi arbitrāžas kolēģijas sākotnējie locekļi neieceļ
priekšsēdētāju 2.punktā noteiktajā veidā un laikā vai kā par to
vienojušās Līgumslēdzēju jurisdikciju kompetentās iestādes,
priekšsēdētāju ieceļ Ekonomiskās sadarbības un attīstības
organizācijas Nodokļu politikas un administrācijas centra
augstākās pakāpes amatpersona, kura nav nevienas minētās
Līgumslēdzējas jurisdikcijas valsts piederīgais.
21.pants.
Arbitrāžas procesa konfidencialitāte
1. Vienīgi lai piemērotu šīs daļas noteikumus un attiecīgā
Ietvertā nodokļu līguma noteikumus, un Līgumslēdzēju jurisdikciju
valsts tiesību aktu noteikumus par informācijas apmaiņu,
konfidencialitāti un administratīvo palīdzību, uzskata, ka
personas vai iestādes, kurām var izpaust informāciju, ir
arbitrāžas kolēģijas locekļi un ne vairāk kā trīs darbinieku uz
vienu locekli (un topošie arbitri tikai tādā mērā, kādā tas
nepieciešams, lai apstiprinātu viņu spēju pildīt arbitriem
izvirzītās prasības). Informāciju, ko saņem arbitrāžas kolēģija
vai iespējamie arbitri, un informāciju, ko kompetentās iestādes
saņem no arbitrāžas kolēģijas, uzskata par informāciju, ar kuru
apmainās, saskaņā ar Ietvertā nodokļu līguma noteikumiem par
informācijas apmaiņu un administratīvo palīdzību.
2. Līgumslēdzēju jurisdikciju kompetentās iestādes nodrošina,
ka arbitrāžas kolēģijas locekļi un viņu darbinieki pirms savas
darbības arbitrāžas procesā rakstiski piekrīt vienmēr ievērot
konfidencialitāti un neizpaust informāciju par arbitrāžas
procesu, kā noteikts Ietvertā nodokļu līguma noteikumos par
informācijas apmaiņu un administratīvo palīdzību un saskaņā ar
piemērojamajiem Līgumslēdzēju jurisdikciju tiesību aktiem.
22.pants.
Lietas izšķiršana pirms arbitrāžas noslēgšanas
Šīs daļas un attiecīgā Ietvertā nodokļu līguma noteikumu , kas
paredz lietu izskatīšanu savstarpēji vienojoties, piemērošanai,
savstarpējās saskaņošanas procedūru, kā arī arbitrāžas procesu
lietā izbeidz, ja jebkurā laikā pēc tam, kad ir veikts
pieprasījums izskatīt lietu arbitrāžā, un pirms arbitrāžas
kolēģija ir paziņojusi savu lēmumu Līgumslēdzēju jurisdikciju
kompetentajām iestādēm:
a) Līgumslēdzēju jurisdikciju kompetentās iestādes panāk
savstarpēju vienošanos, lai atrisinātu lietu; vai
b) persona, kas iesniedza sūdzību, atsauc pieprasījumu
izskatīt lietu arbitrāžā vai pieprasījumu veikt savstarpējas
saskaņošanas procedūru.
23.pants.
Arbitrāžas procesa veids
1. Izņemot gadījumos, kad Līgumslēdzēju jurisdikciju
kompetentās iestādes savstarpēji vienojas par citiem noteikumiem,
uz arbitrāžas procesu saskaņā ar šajā daļā minēto attiecas šādi
noteikumi.
a) Pēc tam, kad lieta ir iesniegta izskatīšanai arbitrāžā,
katras Līgumslēdzējas jurisdikcijas kompetentā iestāde iesniedz
arbitrāžas kolēģijai, līdz vienošanās dokumentā noteiktajam
termiņam, ierosināto lēmumu, kurā ir skarti visi neatrisinātie
jautājumi lietā (ņemot vērā visas vienošanās, kas ir iepriekš
panāktas šajā lietā Līgumslēdzēju jurisdikciju kompetento iestāžu
starpā). Attiecībā uz katru korekciju vai līdzīgu jautājumu lietā
ierosinātais lēmums attiecas tikai uz konkrētu naudas summu
izlietojumu (piemēram, ienākumu vai izmaksu) vai, ja tas
paredzēts, uz maksimālo uzliktā nodokļa likmi saskaņā ar Ietverto
nodokļu līgumu. Lietā, kurā Līgumslēdzēju jurisdikciju
kompetentās iestādes nav spējušas panākt vienošanos jautājumā,
kas attiecas uz attiecīgā Ietvertā nodokļu līguma noteikuma
piemērošanas nosacījumiem (turpmāk tekstā "sliekšņa
jautājums"), piemēram, par to, vai fiziskā persona ir
rezidents un vai pastāvīgā pārstāvniecība pastāv, kompetentās
iestādes var iesniegt alternatīvus ierosinātos lēmumus
jautājumos, kuru izlemšana ir atkarīga no šādu sliekšņu jautājumu
atrisināšanas.
b) Katras Līgumslēdzējas jurisdikcijas kompetentā iestāde var
iesniegt arī papildu nostājas dokumentu arbitrāžas kolēģijai
izskatīšanai. Katra kompetentā iestāde, kura iesniedz ierosināto
lēmumu papildu nostājas dokumentu, iesniedz kopiju arī otrai
kompetentajai iestādei līdz datumam, kurā ierosinātais lēmums un
papildu nostājas dokuments bija jāiesniedz. Turklāt, katra
kompetentā iestāde var arī iesniegt arbitrāžas kolēģijai, līdz
vienošanās dokumentā noteiktajam termiņam, atbildes vienošanos
par ierosināto lēmumu un papildu nostājas dokumentu, ko
iesniegusi otra kompetentā iestāde. Jebkuras atbildes vienošanās
kopiju iesniedz otrai kompetentajai iestādei līdz datumam, kurā
atbildes vienošanās bija jāiesniedz.
c) Arbitrāžas kolēģija savam lēmumam izvēlas vienu no
ierosinātajiem lēmumiem, ko lietā iesniegušas kompetentās
iestādes attiecībā uz katru jautājumu un jebkuriem sliekšņa
jautājumiem, un neietver nekādu šāda lēmuma pamatojumu vai
jebkādu citu paskaidrojumu. Arbitrāžas lēmumu pieņem ar vienkāršu
kolēģijas locekļu balsu vairākumu. Arbitrāžas kolēģija savu
lēmumu paziņo rakstiski Līgumslēdzēju jurisdikciju kompetentajām
iestādēm. Arbitrāžas lēmums nav precedents.
2. Šī panta piemērošanas vajadzībām attiecībā uz tās
Ietvertajiem nodokļu līgumiem, Puse var paturēt tiesības
nepiemērot 1.punktu attiecībā uz tās Ietvertajiem nodokļu
līgumiem. Tādā gadījumā, izņemot tiktāl, ciktāl Līgumslēdzēju
jurisdikciju kompetentās iestādes savstarpēji nevienojas par
citiem noteikumiem, attiecībā uz arbitrāžas procesu tiek
piemēroti šādi noteikumi.
a) Pēc tam, kad lieta ir iesniegta izskatīšanai arbitrāžā,
katras Līgumslēdzējas jurisdikcijas kompetentā iestāde sniedz
jebkādu informāciju, kas var būt nepieciešama arbitrāžas lēmuma
pieņemšanai, visiem kolēģijas locekļiem bez nepamatotas
kavēšanās. Ja vien Līgumslēdzēju jurisdikciju kompetentās
iestādes nevienojas citādi, lēmuma pieņemšanas vajadzībām neņem
vērā informāciju, kura nebija pieejama abām kompetentajām
iestādēm pirms tās saņēma pieprasījumu skatīt lietu
arbitrāžā.
b) Arbitrāžas kolēģija lemj par jautājumiem, kas iesniegti
izskatīšanai arbitrāžā saskaņā ar piemērojamajiem Ietvertā
nodokļu līguma noteikumiem, un, ņemot vērā šos noteikumus,
saskaņā ar Līgumslēdzēju jurisdikciju valsts tiesību aktiem.
Kolēģijas locekļi ņem vērā arī jebkurus citus avotus, ko
Līgumslēdzēju jurisdikciju kompetentās iestādes, savstarpēji
vienojoties, var skaidri noteikt.
c) Arbitrāžas lēmumu paziņo Līgumslēdzēju jurisdikciju
kompetentajām iestādēm rakstiski, un tajā norāda tiesību avotus,
uz kuriem lēmums balstīts, un pamatojumu, kā rezultātā pieņemts
šāds lēmums. Arbitrāžas lēmumu pieņem ar vienkāršu kolēģijas
locekļu balsu vairākumu. Arbitrāžas lēmums nav precedents.
3. Puse, kura nav izteikusi 2.punktā minēto atrunu, var
paturēt tiesības nepiemērot šā panta iepriekšējos punktus tās
Ietvertajiem nodokļu līgumiem ar Pusēm, kuras ir izteikušas šādu
atrunu. Tādā gadījumā katra šāda Ietvertā nodokļu līguma
Līgumslēdzēju jurisdikciju kompetentās iestādes cenšas vienoties
par arbitrāžas procesa veidu, ko piemēro attiecībā uz šādu
Ietverto nodokļu līgumu. Kamēr šāda vienošanās nav panākta,
19.pantu (Obligāta saistoša arbitrāža) nepiemēro šādam
Ietvertajam nodokļu līgumam.
4. Puse var arī izvēlēties piemērot 5.punktu attiecībā uz tās
Ietvertajiem nodokļu līgumiem, un par to attiecīgi paziņo
Depozitārijam. 5.punktu piemēro attiecībā uz divām Līgumslēdzējām
jurisdikcijām saistībā ar Ietverto nodokļu līgumu, ja viena vai
otra Līgumslēdzēja jurisdikcija ir sniegusi šādu paziņojumu.
5. Pirms arbitrāžas procesa sākuma, Ietvertā nodokļu līguma
Līgumslēdzēju jurisdikciju kompetentās iestādes nodrošina, ka
katra persona, kas iesniegusi sūdzību, un tās padomdevēji
rakstiski vienojas neizpaust nevienai citai personai informāciju,
kas arbitrāžas procesa laikā iegūta vai nu no kompetentās
iestādes vai arbitrāžas kolēģijas. Savstarpējās saskaņošanas
procedūra saskaņā ar Ietverto nodokļu līgumu, kā arī arbitrāžas
process saskaņā ar šo daļu tiek izbeigts, ja jebkurā laikā pēc
pieprasījuma izskatīt lietu arbitrāžā iesniegšanas un pirms
arbitrāžas kolēģija ir paziņojusi savu lēmumu Līgumslēdzēju
jurisdikciju kompetentajām iestādēm, persona, kura iesniegusi
sūdzību, vai kāds no šīs personas padomdevējiem būtiski pārkāpj
šo vienošanos.
6. Neatkarīgi no 4.punkta, Puse, kura neizvēlas piemērot
5.punktu, var paturēt tiesības nepiemērot 5.punktu attiecībā uz
vienu vai vairākiem identificētajiem Ietvertajiem nodokļu
līgumiem vai attiecībā uz nevienu Ietverto nodokļu līgumu.
7. Puse, kura izvēlas piemērot 5.punktu, var paturēt tiesības
nepiemērot šo daļu attiecībā uz visiem Ietvertajiem nodokļu
līgumiem, par kuriem otra Līgumslēdzēja jurisdikcija izsaka
atrunu saskaņā ar 6.punktu.
24.pants.
Vienošanās par atšķirīgu lēmumu
1. Lai piemērotu šo daļu attiecībā uz tās Ietvertajiem nodokļu
līgumiem, Puse var izvēlēties piemērot 2.punktu un par to
attiecīgi paziņo Depozitārijam. 2.punktu divām Līgumslēdzējām
jurisdikcijām saistībā ar Ietverto nodokļu līgumu piemēro
vienīgi, ja abas Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir sniegušas šādu
paziņojumu.
2. Neatkarīgi no 19.panta (Obligāti saistoša arbitrāža)
4.punkta, arbitrāžas lēmums saskaņā ar šo daļu, nav saistošs
Ietvertā nodokļu līguma Līgumslēdzējām jurisdikcijām, un to
neizpilda, ja Līgumslēdzēju jurisdikciju kompetentās iestādes
vienojas par atšķirīgu lēmumu visos neatrisinātajos jautājumos
trīs kalendāro mēnešu laikā pēc arbitrāžas lēmuma saņemšanas.
3. Puse, kura izvēlas piemērot 2.punktu, var paturēt tiesības
2.punktu piemērot tikai tiem Ietvertajiemm nodokļu līgumiem, uz
kuriem attiecas 23.panta (Arbitrāžas procesa veids) 2.punkts.
25.pants.
Arbitrāžas procesa izmaksas
Saskaņā ar šo daļu arbitrāžas procesā arbitrāžas kolēģijas
locekļu maksas un izmaksas, kā arī jebkurus izdevumus, kas
radušies saistībā ar Līgumslēdzēju jurisdikciju arbitrāžas
procesu, sedz Līgumslēdzējas jurisdikcijas tādā veidā, par kuru
Līgumslēdzēju jurisdikciju kompetentās iestādes savstarpēji
vienojas. Ja šādas vienošanās nav, katra Līgumslēdzēja
jurisdikcija sedz savus izdevumus un pašas ieceltā kolēģijas
locekļa izdevumus. Arbitrāžas kolēģijas priekšsēdētāja izmaksas
un citus ar arbitrāžas tiesvedības vešanu saistītos izdevumus
vienādās daļās sedz Līgumslēdzējas jurisdikcijas.
26.pants.
Saderība
1. Ņemot vērā 18.pantu (Izvēle piemērot VI daļu), šīs daļas
noteikumus piemēro to Ietverto nodokļu līgumu noteikumu vietā,
kas paredz neatrisināto jautājumu, kas radušies savstarpējās
saskaņošanas procedūrā izskatītā lietā, izskatīšanu arbitrāžā vai
gadījumā, ja šādu noteikumu nav. Katra Puse, kura izvēlas
piemērot šo daļu, paziņo Depozitārijam par to, vai katrā tās
Ietvertajā nodokļu līgumā, uz kuriem neattiecas saskaņā ar
4.punktu izteiktā atruna, ir šāds noteikums, un ja tā ir, norāda
katra šāda noteikuma panta un punkta numuru. Ja divas
Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir sniegušas paziņojumu par Ietvertā
nodokļu līguma noteikumu, šo noteikumu aizstāj ar šīs daļas
noteikumiem attiecībā uz abām Līgumslēdzējām jurisdikcijām.
2. Izskatīšanai arbitrāžā neiesniedz jebkurus neatrisinātos
jautājumus, kas radušies savstarpējās saskaņošanas procedūrā
izskatītā lietā, kas citādi ietilpst šajā daļā paredzētā
arbitrāžas procesa tvērumā, ja šie jautājumi ietilpst tādas
lietas tvērumā, attiecībā uz kuru iepriekš bijusi izveidota
arbitrāžas kolēģija vai līdzīga institūcija saskaņā ar divpusēju
vai daudzpusēju konvenciju, ar ko paredz neatrisinātu jautājumu,
kas radušies savstarpējas saskaņošanas procedūrā izskatītā lietā,
izskatīšanu obligāti saistošā arbitrāžā.
3. Saskaņā ar 1.punktu, nekas šajā daļā neietekmē plašāku
saistību izpildi saistībā ar tādu neatrisinātu jautājumu
izskatīšanu arbitrāžā, kas radušies saistībā ar savstarpējas
saskaņošanas procedūru, kas izriet no citām Konvencijām, kuru
Puses ir Līgumslēdzējas jurisdikcijas vai par tādām kļūs.
4. Puse var paturēt tiesības nepiemērot šo daļu attiecībā uz
vienu vai vairākiem identificētajiem Ietvertajiem nodokļu
līgumiem (vai attiecībā uz visiem tās Ietvertajam nodokļu
līgumam), kuros jau ir paredzēta obligāti saistoša arbitrāža
neatrisinātiem jautājumiem, kas radušies savstarpējās
saskaņošanas procedūrā izskatītā lietā.
VII DAĻA.
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
27.pants.
Parakstīšana un ratificēšana, pieņemšana vai apstiprināšana
1. No 2016. gada 31. decembra šī konvencija ir atvērta
parakstīšanai
a) visām valstīm;
b) Gērnsi (Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā
Karaliste), Menas salai (Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā
Karaliste), Džērsi (Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā
Karaliste); un
c) ikvienai citai jurisdikcijai, kas ir pilnvarota kļūt par
Pusi, ja citas Puses un Parakstītāji pieņem vienprātīgu
lēmumu.
2. Šo konvenciju ratificē, pieņem vai apstiprina.
28.pants.
Atrunas
1. Ievērojot 2.punktu, attiecībā uz šo konvenciju nevar
izteikt atrunas, izņemot tās, kuras nepārprotami pieļauj:
a) 3.panta (Caurskatāmas struktūrvienības) 5.punkts;
b) 4.panta (Dubultās rezidences vienības) 3.punkts;
c) 5.panta (Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas metožu
īstenošana) 8. un 9.punkts;
d) 6.panta (Ietvertā nodokļu līguma mērķis) 4.punkts;
e) 7.panta (Ļaunprātīgas līguma izmantošanas novēršana) 15. un
16.punkts;
f) 8.panta (Dividenžu pārskaitījumi 3.punkts;
g) 9.panta (Kapitāla pieaugums no akciju vai līdzdalības
atsavināšanas uzņēmumos, kas savu vērtību, galvenokārt, iegūst no
nekustamā īpašuma) 6.punkts;
h) 10.panta (Noteikums par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu
attiecībā uz pastāvīgajām pārstāvniecībām, kuras atrodas trešajās
jurisdikcijās) 5.punkts;
i) 11.panta (Nodokļu līgumu piemērošana, lai ierobežotu Puses
tiesības uzlikt nodokļus tās rezidentiem) 3.punkts;
j) 12.panta (Mākslīga izvairīšanās no pastāvīgās
pārstāvniecības statusa, izmantojot komisionāra darījumus un
līdzīgas stratēģijas) 4.punkts;
k) 13.panta (Mākslīga izvairīšanās no pastāvīgās
pārstāvniecības statusa, izmantojot atbrīvojumus konkrētām
darbībām ) 6.punkts;
l) 14.panta (Kontraktu sadalīšana) 3.punkts;
m) 15.panta (Ar uzņēmumu cieši saistītas personas definīcija)
2.punkts;
n) 16.panta (Savstarpējās saskaņošanas procedūra)
5.punkts;
o) 17.panta (Atbilstošās korekcijas) 3.punkts;
p) 19.panta (Obligāti saistoša arbitrāža) 11. un
12.punkts;
q) 23.panta (Arbitrāžas procesa veids) 2., 3., 6. un
7.punkts;
r) 24.panta (Vienošanās par atšķirīgu lēmumu) 3.punkts;
s) 26.panta (Saderība) 4.punkts;
t) 35.panta (Noteikumu Stāšanās spēkā) 6. un 7.punkts; un
u) 36.panta (VI daļas noteikumu stāšanās spēkā) 2.punkts.
2. a) Neatkarīgi no 1.punkta, Puse, kura saskaņā ar 18.pantu
(Izvēle piemērot VI daļu) izvēlas piemērot VI daļu (Arbitrāža),
var formulēt vienu vai vairākas atrunas par to lietu tvērumu,
kuras var iesniegt izskatīšanai arbitrāžā saskaņā ar VI daļas
(Arbitrāža) noteikumiem. Puse, kura saskaņā ar 18.pantu (Izvēle
piemērot VI daļu) izvēlas piemērot VI daļu (Arbitrāža), pēc tam,
kad tā ir kļuvusi par šīs konvencijas Pusi, izsaka atrunas
saskaņā ar šo apakšpunktu tajā pašā laikā, kad tiek iesniegts šīs
Puses paziņojums saskaņā ar 18.pantu (Izvēle piemērot VI
daļu).
b) Saskaņā ar a) apakšpunktu izteiktās atrunas ir jāpieņem.
Uzskata, ka Puse ir pieņēmusi saskaņā ar a) apakšpunktu izteikto
atrunu, ja tā nav paziņojusi Depozitārijam, ka iebilst pret
atrunu, līdz divpadsmit kalendāro mēnešu perioda beigām, kas
sākas paziņojuma par atrunu Depozitārijam dienā, vai līdz dienai,
kurā tā deponē savu ratifikācijas, pieņemšanas vai
apstiprināšanas dokumentu, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk.
Puse, kura izvēlas saskaņā ar 18.pantu (Izvēle piemērot VI daļu)
piemērot VI daļu (Arbitrāža) pēc tam, kad tā ir kļuvusi par šīs
konvencijas Pusi, iebildumus pret citu Pušu agrāk izteiktajām
atrunām saskaņā ar a) apakšpunktu, var izteikt laikā, kad pirmā
minētā Puse iesniedz 18.pantā (Izvēle piemērot VI daļu) minēto
paziņojumu Depozitārijam. Ja Puse iebilst pret saskaņā ar a)
apakšpunktu izteikto atrunu, visu VI daļu (Arbitrāža) nepiemēro
starp iebildumu izteikušo Pusi un atrunu izteikušo Pusi.
3. Ja attiecīgajos šīs konvencijas noteikumos nav paredzēts
citādi, ar atrunu, kas izteikta saskaņā ar 1. vai 2.punktu:
a) groza šīs konvencijas noteikumus, uz kuriem atruna
attiecas, atrunu sniegušās Puses attiecībās ar otru Pusi atrunas
apmērā; un
b) groza šos noteikumus tikpat lielā apmērā attiecībā uz otru
Pusi tās attiecībās ar atrunu izteikušo Pusi.
4. Atrunas, kas piemērojamas Ietvertajiem nodokļu līgumiem,
kurus noslēgusi jurisdikcija vai teritorija, par kuras
starptautiskajām attiecībām atbilde Puse, vai kuri ir noslēgti
minētās jurisdikcijas vai teritorijas vārdā, ja šī jurisdikcija
vai teritorija nav konvencijas Puse saskaņā ar 27.panta
(Parakstīšana un ratificēšana, pieņemšana vai apstiprināšana)
1.punkta b) vai c) apakšpunktu, sniedz atbildīgā Puse, un tās var
atšķirties no atrunām, ko šī Puse izteikusi attiecībā uz saviem
Ietvertajiem nodokļu līgumiem.
5. Atrunas tiek izteiktas parakstīšanas brīdī vai
ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumenta
deponēšanas brīdī saskaņā ar šā panta 2., 6. un 9.punktu un
29.panta (Paziņojumi) 5.punkta noteikumiem. Tomēr, ja Puse, kas
saskaņā ar 18.pantu (Izvēle piemērot VI daļu) izvēlas piemērot VI
daļu (Arbitrāža) pēc tam, kad tā ir kļuvusi par šīs konvencijas
Pusi, šā panta 1.punkta p), q), r) un s) apakšpunktos minētās
atrunas, sniedz tajā pašā laikā, kad tiek iesniegts minētās Puses
paziņojums Depozitārijam saskaņā ar 18.pantu(Izvēle piemērot VI
daļu).
6. Ja atrunas tiek izteiktas parakstīšanas brīdī, tās
apstiprina, deponējot ratifikācijas, pieņemšanas vai
apstiprināšanas dokumentu, ja vien dokumentā, kurā ietvertas
atrunas, nav skaidri precizēts, ka dokuments uzskatāms par
galīgu, ņemot vērā šā panta 2., 5. un 9.punktu un 29.panta
(Paziņojumi) 5.punkta noteikumus.
7. Ja atrunas netiek izteiktas parakstīšanas brīdī, tajā laikā
Depozitārijam iesniedz paredzamo atrunu provizorisku
sarakstu.
8. Attiecībā uz atrunām, kas izteiktas saskaņā ar katru no
turpmāk minētajiem noteikumiem, jāiesniedz līgumu saraksts, kas
paziņoti saskaņā ar 2.panta (Terminu interpretācija) 1.punkta a)
apakšpunkta ii) klauzulu, kas ietilpst atrunas tvērumā, kā
noteikts attiecīgajā noteikumā (un, ja atruna tiek izteikta
saskaņā ar jebkuru no turpmāk minētajiem noteikumiem, kuri nav
uzskaitīti c), d) un n) apakšpunktos, jānorāda katra attiecīgā
noteikuma panta un punkta numurs), kad tiek izteiktas šādas
atrunas:
a) 3.panta (Caurskatāmas struktūrvienības) 5.punkta b), c),
d), e) un g) apakšpunkts;
b) 4.panta (Dubultās rezidences vienības) 3.punkta b), c) un
d) apakšpunkts;
c) 5.panta (Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas metožu
īstenošana) 8. un 9.punkts;
d) 6.panta ( Ietvertā nodokļu līguma mērķis) 4.punkts;
e) 7.panta (Ļaunprātīgas līguma izmantošanas novēršana)
15.punkta b) un c) apakšpunkts;
f) 8.panta (Dividenžu pārskaitījumi) 3.punkta b) apakšpunkta
i), ii) un iii) klauzula;
g) 9.panta (Kapitāla pieaugums no akciju vai līdzdalības
atsavināšanas uzņēmumos, kas savu vērtību, galvenokārt, iegūst no
nekustamā īpašuma) 6.punkta d), e) un f) apakšpunkts;
h) 10.panta (Noteikums par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu
attiecībā uz pastāvīgajām pārstāvniecībām, kuras atrodas trešajās
jurisdikcijās) 5.punkta b) un c) apakšpunkts;
i) 11.panta (Nodokļu līgumu piemērošana, lai ierobežotu Puses
tiesības uzlikt nodokļus tās rezidentiem) 3.punkta b)
apakšpunkts;
j) 13.panta (Mākslīga izvairīšanās no pastāvīgās
pārstāvniecības statusa, izmantojot noteiktos atbrīvojumus
konkrētām darbībām) 6.punkta b) apakšpunkts;
k) 14.panta (Kontraktu sadalīšana) 3.punkta b)
apakšpunkts;
l) 16.panta (Savstarpējās saskaņošanas procedūra) 5.punkta b)
apakšpunkts;
m) 17.panta (Atbilstošās korekcijas) 3.punkta a)
apakšpunkts;
n) 23.panta (Arbitrāžas procesa veids) 6.punkts; un
o) 26.panta (Saderība) 4.punkts.
Atrunas, kas minētas iepriekš a) līdz o) apakšpunkos,
nepiemēro nevienam Ietvertajam nodokļu līgumam, kurš nav iekļauts
šajā punktā minētajā sarakstā.
9. Jebkura Puse, kas izteikusi atrunu saskaņā ar 1. vai
2.punktu, var jebkurā laikā to atsaukt vai aizstāt ar
ierobežojošāku atrunu, nosūtot Depozitārijam adresētu paziņojumu.
Šāda Puse sniedz jebkādus papildu paziņojumus saskaņā ar 29.panta
(Paziņojumi) 6.punktu, kurus var pieprasīt atrunas atsaukšanas
vai aizstāšanas gadījumā. Ņemot vērā 35.panta (Stāšanās spēkā)
7.punktu, atsaukšana vai aizstāšana stājas spēkā:
a) attiecībā uz Ietverto nodokļu līgumu, kas noslēgts tikai ar
valstīm vai jurisdikcijām, kuras ir Konvencijas Puses brīdī, kad
Depozitārijs saņem paziņojumu par atrunas atsaukšanu vai
aizstāšanu:
i) attiecībā uz atrunām par noteikumiem, kuri attiecas uz
nodokļiem, kurus ietur ienākuma izmaksas brīdī, ja notikums, kas
izraisījis šādu nodokļu uzlikšanu, rodas 1. janvārī vai vēlāk
gadā, kurš ir nākamais gads pēc sešu kalendāro mēnešu perioda
beigām, kas sākās dienā, kad Depozitārijs informējis par
paziņojumu, kurš saņemts par atrunas atsaukšanu vai aizstāšanu;
un
ii) attiecībā uz atrunām par visiem pārējiem noteikumiem, kuri
attiecas uz nodokļiem, kurus uzliek attiecībā uz taksācijas
periodiem, kuri sākas 1. janvārī vai vēlāk gadā, kurš ir nākamais
gads pēc sešu kalendāro mēnešu perioda beigām, kas sākās dienā,
kad Depozitārijs informējis par paziņojumu, kurš saņemts par
atrunas atsaukšanu vai aizstāšanu;
b) attiecībā uz tādu Ietverto nodokļu līgumu, kura viena vai
vairākas Līgumslēdzējas jurisdikcijas kļūst par šīs konvencijas
Pusēm pēc dienas, kurā Depozitārijs ir saņēmis paziņojumu par
atsaukšanu vai aizstāšanu: vēlākajā no datumiem, kurā Konvencija
stājas spēkā attiecībā uz šīm Līgumslēdzējām jurisdikcijām.
29.pants.
Paziņojumi
1. Ievērojot šā panta 5. un 6.punktu, kā arī 35.panta
(Stāšanās spēkā) 7.punktu, paziņojumi saskaņā ar šādiem
noteikumiem tiek iesniegti parakstīšanas laikā vai deponējot
ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu:
a) 2.panta (Terminu interpretācija) 1.punkta a) apakšpunkta
ii) klauzula;
b) 3.panta (Caurskatāmas struktūrvienības) 6.punkts;
c) 4.panta (Dubultās rezidences vienības) 4.punkts;
d) 5.panta (Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas metožu
īstenošana) 10.punkts;
e) 6.panta ( Ietvertā nodokļu līguma mērķis) 5. un
6.punkts;
f) 7.panta (Ļaunprātīgas līguma izmantošanas novēršana)
17.punkts;
g) 8.panta (Dividenžu pārskaitījumi) 4.punkts;
h) 9.panta (Kapitāla pieaugums no akciju vai līdzdalības
atsavināšanas uzņēmumos, kas savu vērtību, galvenokārt, iegūst no
nekustamā īpašuma) 7. un 8.punkts;
i) 10.panta (Noteikums par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu
attiecībā uz pastāvīgajām pārstāvniecībām, kuras atrodas trešajās
jurisdikcijās) 6.punkts;
j) 11.panta (Nodokļu līgumu piemērošana, lai ierobežotu Puses
tiesības uzlikt nodokļus tās rezidentiem) 4.punkts;
k) 12.panta (Mākslīga izvairīšanās no pastāvīgās
pārstāvniecības statusa, izmantojot komisionāra darījumus un
līdzīgas stratēģijas) 5. un 6.punkts;
l) 13.panta (Mākslīga izvairīšanās no pastāvīgās
pārstāvniecības statusa, izmantojot noteiktos atbrīvojumus
konkrētām darbībām) 7. un 8.punkts;
m) 14.panta (Kontraktu sadalīšana) 4.punkts;
n) 16.panta (Savstarpējās saskaņošanas procedūra)
6.punkts;
o) 17.panta (Atbilstošās korekcijas) 4.punkts;
p) 18.pants (Izvēle piemērot VI daļu);
q) 23.panta (Arbitrāžas procesa veids) 4.punkts;
r) 24.panta (Vienošanās par atšķirīgu lēmumu) 1.punkts;
s) 26.panta (Saderība) 1.punkts;
t) 35.panta (Stāšanās spēkā) 1., 2., 3., 5. un 7.punkts.
2. Paziņojumus attiecībā uz Ietvertajiem nodokļu līgumiem,
kurus noslēgusi jurisdikcija vai teritorija, par kuras
starptautiskajām attiecībām atbild Puse, vai tas noslēgts minētās
jurisdikcijas vai teritorijas vārdā, ja šāda jurisdikcija vai
teritorija nav Konvencijas Puse saskaņā ar 27.panta (Parakstīšana
un ratificēšana, pieņemšana vai apstiprināšana) 1.punkta b) vai
c) apakšpunktu, iesniedz atbildīgā Puse, un tie var atšķirties no
paziņojumiem, kurus šāda Puse iesniegusi par saviem Ietvertajiem
nodokļu līgumiem.
3. Ja paziņojumus iesniedz parakstīšanas brīdī, tos
apstiprina, deponējot ratifikācijas, pieņemšanas vai
apstiprināšanas dokumentu, ja vien dokumentā, kas ietver
paziņojumus, nav skaidri noteikts, ka tas uzskatāms par galīgu,
ņemot vērā šā panta 5. un 6.punktu un 35.panta (Stāšanās spēkā)
7.punktu.
4. Ja paziņojumus neiesniedz parakstīšanas brīdī, tajā laikā
iesniedz provizorisku sarakstu ar paredzamajiem paziņojumiem.
5. Puse var jebkurā laikā papildināt līgumu sarakstu, kas
paziņots saskaņā ar 2.panta (Terminu interpretācija) 1.punkta a)
apakšpunkta ii) klauzulu, nosūtot Depozitārijam adresētu
paziņojumu. Puse nosaka šajā paziņojumā, vai līgums ietilpst
jebkādu Puses izteikto atrunu tvērumā, kas uzskaitītas 28.panta
(Atrunas) 8.punktā. Puse var arī izteikt jaunu atrunu, kas minēta
28.panta (Atrunas) 8.punktā, ja papildu līgums būtu pirmais
līgums, kas ietilptu šādas atrunas tvērumā. Puse arī nosaka
jebkādus papildu paziņojumus, kas var būt nepieciešami saskaņā ar
1.punkta b) līdz s) apakšpunktiem, lai atspoguļotu papildu līgumu
iekļaušanu. Turklāt, ja papildināšanas rezultātā pirmo reizi
sarakstā tiek iekļauts nodokļu līgums, kuru noslēgusi
jurisdikcija vai teritorija, par kuras starptautiskajām
attiecībām atbild Puse, vai kurš noslēgts minētās jurisdikcijas
vai teritorijas vārdā, Puse nosaka jebkādas atrunas (saskaņā ar
28.panta (Atrunas) 4.punktu) vai paziņojumus (saskaņā ar šā panta
2.punktu), kas piemērojams Ietvertajiem nodokļu līgumiem, kuru
noslēgusi šī jurisdikcija vai teritorija vai kuri noslēgti
minētās jurisdikcijas vai teritorijas vārdā. Datumā, kurā
pievienotais(-ie) līgums(-i), par kuru(-iem) paziņots saskaņā ar
2.panta (Terminu interpretācija) 1.punkta a) apakšpunkta ii)
klauzulu, kļūst par Ietvertajiem nodokļu līgumiem, 35.panta
(Stāšanās spēkā) noteikumi nosaka datumu, kurā Ietvertā nodokļu
līguma modifikācijas stājas spēkā.
6. Puse var izteikt papildu paziņojumus saskaņā ar 1.punkta b)
līdz s) apakšpunktu, nosūtot Depozitārijam adresētu paziņojumu.
Šie paziņojumi stājas spēkā:
a) attiecībā uz Ietvertajiem nodokļu līgumiem, kas noslēgti
tikai ar valstīm vai jurisdikcijām, kuras ir Konvencijas Puses
brīdī, kad Depozitārijs saņem papildu paziņojumu:
i) attiecībā uz paziņojumiem par noteikumiem, kuri attiecas uz
nodokļiem, kurus ietur ienākuma izmaksas brīdī, ja notikums, kas
izraisījis šādu nodokļu uzlikšanu, rodas 1. janvārī vai vēlāk
gadā, kurš ir nākamais gads pēc sešu kalendāro mēnešu perioda
beigām, kas sākās dienā, kad Depozitārijs informējis par papildu
paziņojumu; un
ii) attiecībā uz paziņojumiem par visiem pārējiem noteikumiem,
kuri attiecas uz nodokļiem, kurus iekasē attiecībā uz taksācijas
periodiem, kuri sākas 1. janvārī vai vēlāk gadā, kurš ir nākamais
gads pēc sešu kalendāro mēnešu perioda beigām, kas sākās dienā,
kad Depozitārijs informējis par papildu paziņojumu; un
b) attiecībā uz Ietverto nodokļu līgumu, kura viena vai
vairākas Līgumslēdzējas jurisdikcijas kļūst par šīs konvencijas
Pusēm pēc dienas, kurā Depozitārijs ir saņēmis papildu
paziņojumu: vēlākajā no datumiem, kurā Konvencija stājas spēkā
attiecībā uz šīm Līgumslēdzējām jurisdikcijām.
30.pants.
Turpmākie Ietverto nodokļu līgumu grozījumi
Šīs konvencijas noteikumi neskar turpmākos Ietverto nodokļu
līgumu grozījumus, par kuriem var vienoties Ietvertā nodokļu
līguma Līgumslēdzējas jurisdikcijas.
31.pants.
Pušu konference
1. Puses var sasaukt Pušu konferenci, lai pieņemtu jebkādus
lēmumus vai pildītu jebkādas funkcijas, kas var būt nepieciešamas
vai atbilstošas saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem.
2. Pušu konferenci apkalpo Depozitārijs.
3. Jebkura Puse var pieprasīt sasaukt Pušu konferenci,
paziņojot par to Depozitārijam. Depozitārijs informē visas Puses
par jebkuru pieprasījumu. Pēc tam Depozitārijs sasauc Pušu
konferenci, ja pieprasījumu atbalsta viena trešā daļa Pušu sešu
kalendāro mēnešu laikā pēc Depozitāra paziņojuma par šādu
pieprasījumu.
32.pants.
Interpretācija un piemērošana
1. Jebkuru jautājumu, kas rodas attiecībā uz Ietvertā nodokļu
līguma noteikumu interpretāciju vai piemērošanu, kas grozīti ar
šo konvenciju, nosaka saskaņā ar Ietvertā nodokļu līguma
noteikumu(-iem), kas attiecas uz tādu jautājumu atrisināšanu
savstarpējas vienošanās ceļā, kas saistīti ar Ietvertā nodokļu
līguma interpretāciju vai piemērošanu (jo šos noteikumus var
grozīt ar šo konvenciju).
2. Jebkuru jautājumu, kas rodas par šīs konvencijas
interpretāciju vai piemērošanu, var risināt Pušu konferencē, ko
sasauc saskaņā ar 31.panta (Pušu konference) 3.punktu.
33.pants.
Grozījumi
1. Ikviena Puse var ierosināt šīs konvencijas grozījumu,
iesniedzot ierosināto grozījumu Depozitārijam.
2. Pušu konferenci var sasaukt, lai izskatītu ierosināto
grozījumu saskaņā ar 31.panta (Pušu konference) 3.punktu.
34.pants.
Stāšanās spēkā
1. Šī Konvencija stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas
seko pēc trīs kalendāro mēnešu perioda beigām, kurš sākas dienā,
kad ir deponēts piektais ratifikācijas, pieņemšanas vai
apstiprināšanas dokuments.
2. Attiecībā uz katru parakstītāju, kurš ratificē, pieņem vai
apstiprina šo konvenciju pēc piektā ratifikācijas, pieņemšanas
vai apstiprināšanas dokumenta deponēšanas, šī konvencija stājas
spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko pēc trīs kalendāro mēnešu
perioda beigām, kurš sākas dienā, kad šāds parakstītājs deponē
savu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas
dokumentu.
35.pants.
Stāšanās spēkā
1. Šīs konvencijas noteikumi katrā Līgumslēdzējā jurisdikcijā
ir spēkā attiecībā uz Ietverto nodokļu līgumu:
a) attiecībā uz nodokļiem, kurus ietur ienākuma izmaksas brīdī
par nerezidentiem izmaksātajām vai kreditētajām summām, ja
notikums, kas izraisījis šādu nodokļu uzlikšanu, rodas nākamā
kalendārā gada pirmajā dienā vai pēc tās, kurš sākas vēlākajā no
datumiem vai pēc tā, kurā šī konvencija stājas spēkā attiecībā uz
katru Ietvertā nodokļu līguma Līgumslēdzēju jurisdikciju; un
b) attiecībā uz visiem pārējiem nodokļiem, kurus uzliek šī
Līgumslēdzēja jurisdikcija, attiecībā uz nodokļiem, kurus uzliek
attiecībā uz taksācijas periodiem, kuri sākas sešu kalendāro
mēnešu periodā vai pēc tā (vai īsāks periods, ja visas
Līgumslēdzējas jurisdikcijas paziņo Depozitārijam, ka paredz
piemērot īsāku periodu), sākot no vēlākā datuma, kurā šī
konvencija stājas spēkā attiecībā uz katru Ietvertā nodokļu
līguma Līgumslēdzēju jurisdikciju.
2. Lai tikai savām vajadzībām piemērotu 1.punkta a)
apakšpunktu un 5.punkta a) apakšpunktu, Puse var izvēlēties
aizstāt terminu "taksācijas periods" ar terminu
"kalendārais gads", un attiecīgi paziņo par to
Depozitārijam.
3. Lai tikai savām vajadzībām piemērotu 1.punkta b)
apakšpunktu un 5.punkta b) apakšpunktu, Puse var izvēlēties
aizstāt atsauci uz "taksācijas periodiem, kuri sākas periodā
vai pēc tā beigām" ar atsauci uz "taksācijas periodiem,
kuri sākas tā nākamā gada 1. janvārī vai pēc tā, kas sākas
periodā vai pēc perioda beigām", un attiecīgi paziņo par to
Depozitārijam.
4. Neatkarīgi no šā panta iepriekš minētajiem noteikumiem,
16.pants (Savstarpējās saskaņošanas procedūra) ir spēkā attiecībā
uz Ietverto nodokļu līgumu lietā, kas iesniegta izskatīšanai
Līgumslēdzējas jurisdikcijas kompetentajā iestādē vēlākajā no
datumiem, kurā šī konvencija stājas spēkā attiecībā uz katru
Ietvertā nodokļu līguma Līgumslēdzēju jurisdikciju, vai pēc tā,
izņemot lietas, kuras nevarēja iesniegt izskatīšanai, sākot no
minētā datuma, saskaņā ar Ietverto nodokļu līgumu pirms tā
grozīšanas ar šo konvenciju, neņemot vērā taksācijas periodu, uz
kuru lieta attiecas.
5. Attiecībā uz jaunu Ietverto nodokļu līgumu, kas ietverts
līgumu saraksta, kas paziņots saskaņā ar 2.panta (Terminu
interpretācija) 1.punkta a) apakšpunkta ii) klauzulu,
papildinājuma saskaņā ar 29.panta (Paziņojumi) 5.punktu
rezultātā, šīs konvencijas noteikumi stājas spēkā katrā
Līgumslēdzējā jurisdikcijā:
a) attiecībā uz nodokļiem, kurus ietur ienākuma izmaksas brīdī
par nerezidentiem izmaksātajām vai kreditētajām summām, ja
notikums, kas izraisījis šādu nodokļu uzlikšanu, rodas nākamā
kalendārā gada pirmajā dienā vai pēc tās, kas sākas 30. dienā vai
pēc tās, pēc dienas, kad Depozitārijs informējis par paziņojumu
par līgumu saraksta papildināšanu; un
b) saistībā ar visiem pārējiem nodokļiem, ko uzliek šī
Līgumslēdzēja jurisdikcija, attiecībā uz nodokļiem, kas uzlikti,
ņemot vērā taksācijas periodu, kurš sākas deviņu kalendāro mēnešu
periodā vai pēc tā (vai īsāks periods, ja visas Līgumslēdzējas
jurisdikcijas paziņo Depozitārijam, ka paredz piemērot īsāku
periodu), sākot no datuma, kurā Depozitārijs informējis par
paziņojumu par līgumu saraksta papildināšanu.
6. Puse var paturēt tiesības nepiemērot 4.punktu attiecībā uz
tās Ietvertajiem nodokļu līgumiem.
7. a) Puse var paturēt tiesības aizstāt:
i) atsauces 1. un 4.punktā uz "vēlāko no datumiem, kurā
šī konvencija stājas spēkā attiecībā uz katru Ietvertā nodokļu
līguma Līgumslēdzēju jurisdikciju"; un
ii) atsauces 5.punktā uz "dienu, kad Depozitārijs
informējis par paziņojumu par līgumu saraksta
papildināšanu";
ar atsaucēm uz "30 dienām pēc datuma, kurā Depozitārijs
saņēmis katras Līgumslēdzējas jurisdikcijas jaunāko paziņojumu,
kura izsaka 35.panta (Stāšanās spēkā) 7.punktā minēto atrunu, ka
tā ir pabeigusi iekšējās procedūras, lai šīs konvencijas
noteikumi stātos spēkā attiecībā uz šādu noteikto Ietverto
nodokļu līgumu";
iii) atsauces 28.panta (Atrunas) 9.punkta a) apakšpunktā uz
"dienu, kad Depozitārijs informējis par paziņojumu par
atrunas atsaukšanu vai aizstāšanu"; un
iv) atsauci 28.panta (Atrunas) 9.punkta b) apakšpunktā uz
"vēlāko no datumiem, kurā Konvencija stājas spēkā attiecībā
uz šīm Līgumslēdzējām jurisdikcijām";
ar atsaucēm uz "30 dienām pēc datuma, kurā Depozitārijs
saņem katras Līgumslēdzējas jurisdikcijas vēlāko paziņojumu, kura
izsaka 35.panta (Stāšanās spēkā) 7.punktā minēto atrunu, ka tā ir
pabeigusi iekšējās procedūras, lai atrunas atsaukšana vai
aizstāšana stātos spēkā attiecībā uz noteikto Ietverto nodokļu
līgumu";
v) atsauces 29.panta (Paziņojumi) 6.punkta a) apakšpunktā uz
"dienu, kad Depozitārijs informējis par papildu
paziņojumu"; un
vi) atsauci 29.panta (Paziņojumi) 6.punkta b) apakšpunktā uz
"vēlāko no datumiem, kurā Konvencija stājas spēkā attiecībā
uz šīm Līgumslēdzējām jurisdikcijām";
ar atsaucēm uz "30 dienām pēc datuma, kad Depozitārijs
saņem katras Līgumslēdzējas jurisdikcijas vēlāko paziņojumu, kura
izsaka 35.panta (Stāšanās spēkā) 7.punktā minēto atrunu, ka tā ir
pabeigusi iekšējās procedūras, lai papildu paziņojumā minētais
stātos spēkā attiecībā uz noteikto Ietverto nodokļu
līgumu";
vii) atsauces 36.panta (VI daļas stāšanās spēkā) 1. un
2.punktā uz "vēlāko no datumiem, kurā šī konvencija stājas
spēkā attiecībā uz katru Ietvertā nodokļu līguma Līgumslēdzēju
jurisdikciju";
ar atsaucēm uz "30 dienām pēc datuma, kad Depozitārijs
saņem katras Līgumslēdzējas jurisdikcijas vēlāko paziņojumu, kura
veic 35.panta (Stāšanās spēkā) 7.punktā minēto atrunu, ka tā ir
pabeigusi iekšējās procedūras, lai šīs konvencijas noteikumi
stātos spēkā attiecībā uz noteikto Ietverto nodokļu līgumu";
un
viii) atsauci 36.panta (VI daļas stāšanās spēkā) 3.punktā uz
"dienu, kad Depozitārijs informējis par paziņojumu par
līgumu saraksta papildināšanu";
ix) atsauci 36.panta (VI daļas stāšanās spēkā) 4.punktā uz
"dienu, kad Depozitārijs informējis par paziņojumu par
atrunas atsaukšanu", "dienu, kad Depozitārijs
informējis par paziņojumu par atrunas aizstāšanu" un
"dienu, kad Depozitārijs informējis par paziņojumu par
iebildes pret atrunu atsaukšanu"; un
x) atsauci 36.panta (VI daļas stāšanās spēkā) 5.punktā uz
"dienu, kad Depozitārijs informējis par papildu
paziņojumu";
ar atsaucēm uz "30 dienām pēc datuma, kad Depozitārijs
saņem katras Līgumslēdzējas jurisdikcijas vēlāko paziņojumu, kura
izsaka 35.panta (Stāšanās spēkā) 7.punktā minēto atrunu, ka tā ir
pabeigusi iekšējās procedūras, lai VI daļas (Arbitrāža) noteikumi
stātos spēkā attiecībā uz šo noteikto Ietverto nodokļu
līgumu".
b) Puse, kas izsaka atrunu saskaņā ar a) apakšpunktu,
vienlaikus paziņo par to, ka ir apstiprināta tās iekšējo
procedūru pabeigšana vienlaicīgi Depozitārijam un otrai (-citām)
Līgumslēdzējai(-ām) jurisdikcijai(-ām).
c) Ja viena vai vairākas Ietvertā nodokļu līguma
Līgumslēdzējas jurisdikcijas izsaka atrunu saskaņā ar šo punktu,
datumu, kurā stājas spēkā Konvencijas noteikumi, noteikumi par
atrunas atsaukšanu vai aizstāšanu, par papildu paziņojumu
attiecībā uz šo Ietverto nodokļu līgumu, vai par VI daļu
(Arbitrāža), nosaka ar šo punktu attiecībā uz visām Ietvertā
nodokļu līguma Līgumslēdzējām jurisdikcijām.
36.pants.
VI daļas stāšanās spēkā
1. Neatkarīgi no 28.panta (Atrunas) 9.punkta, 29.panta
(Paziņojumi) 6.punkta un 35.panta (Stāšanās spēkā) 1.-6.punkta,
attiecībā uz divām Ietvertā nodokļu līguma Līgumslēdzējām
jurisdikcijām VI daļas (Arbitrāža) noteikumi ir spēkā:
a) attiecībā uz lietām, kuras izskatīšanai Līgumslēdzējas
jurisdikcijas kompetentajā iestādē (kā aprakstīts 19.panta
(Obligāti saistoša arbitrāža) 1.punkta a) apakšpunktā) ir
iesniegtas vēlākajā no datumiem, kurā šī konvencija stājas spēkā
attiecībā uz katru Ietvertā nodokļu līguma Līgumslēdzēju
jurisdikciju, vai pēc tā; un
b) attiecībā uz lietām, kuras izskatīšanai Līgumslēdzējas
jurisdikcijas kompetentajā iestādē ir iesniegtas pirms vēlākā no
datumiem, kurā šī konvencija stājas spēkā attiecībā uz katru
Ietvertā nodokļu līguma Līgumslēdzēju jurisdikciju, dienā, kad
abas Līgumslēdzējas jurisdikcijas ir paziņojušas Depozitārijam,
ka ir panākušas savstarpēju vienošanos saskaņā ar 19.panta
(Obligāti saistoša arbitrāža) 10.punktu, kopā ar datumu, kurā
šādas lietas uzskata par iesniegtām Līgumslēdzējas jurisdikcijas
kompetentajā iestādē (kā aprakstīts 19.panta (Obligāti saistoša
arbitrāža) 1.punkta a) apakšpunktā) atbilstoši savstarpējās
vienošanās noteikumiem.
2. Puse var paturēt tiesības VI daļu (Arbitrāža) piemērot
lietai, kas iesniegta Līgumslēdzējas jurisdikcijas kompetentajā
iestādē pirms vēlākā no datumiem, kurā šī konvencija stājas spēkā
katrā Ietvertā nodokļu līguma Līgumslēdzējā jurisdikcijā, tikai
tiktāl, ciktāl abu Līgumslēdzēju jurisdikciju kompetentās
iestādes vienojas, ka šo daļu piemēros konkrētajā lietā.
3. Jauna Ietvertā nodokļu līguma gadījumā, kas pievienots
līgumu saraksta papildināšanas rezultātā, saskaņā ar 29.panta
(Paziņojumi) 5.punktu, par ko paziņots saskaņā ar minēto 2.panta
(Terminu interpretācija) 1.punkta a) apakšpunkta ii) klauzulu,
atsauces šā panta 1. un 2.punktā uz "vēlāko no datumiem,
kurā šī konvencija stājas spēkā katrā Ietvertā nodokļu līguma
Līgumslēdzējā jurisdikcijā" aizstāj ar atsaucēm uz
"dienu, kad Depozitārijs informējis par paziņojumu par
līgumu saraksta papildināšanu".
4. Atrunas, kas izteikta atbilstoši 28.panta (Atrunas)
9.punktam, saskaņā ar 26.panta (Saderība) 4.punktu, atsaukšana
vai aizstāšana vai iebildes pret atrunu atsaukšana saskaņā ar
28.panta (Atrunas) 2.punktu, kā rezultātā VI daļu (Arbitrāža)
piemēro divu Ietvertā nodokļu līguma Līgumslēdzēju jurisdikciju
starpā, šāda atruna vai iebilde pret atrunu ir spēkā saskaņā ar
šā panta 1.punkta a) un b) apakšpunktiem, izņemot atsauces uz
"vēlāko no datumiem, kurā šī konvencija stājas spēkā katrā
Ietvertā nodokļu līguma Līgumslēdzējā jurisdikcijā" tiek
aizstātas ar atsaucēm uz "dienu, kad Depozitārijs informējis
par paziņojumu par atrunas atsaukšanu", "dienu, kad
Depozitārijs informējis par paziņojumu par atrunas
aizstāšanu" vai attiecīgi "dienu, kad Depozitārijs
informējis par paziņojumu par iebildes pret atrunu
atsaukšanu".
5. Papildu paziņojums, kas iesniegts saskaņā ar 29.panta
(Paziņojumi) 1.punkta p) apakšpunktam, ir spēkā saskaņā ar
1.punkta a) un b) apakšpunktu, izņemot, ja atsauces šā panta 1.
un 2.punktā uz "vēlāko no datumiem, kurā šī konvencija
stājas spēkā attiecībā uz katru Ietvertā nodokļu līguma
Līgumslēdzēju jurisdikciju" aizstāj ar atsaucēm uz
"dienu, kad Depozitārijs informējis par papildu
paziņojumu".
37.pants.
Izstāšanās
1. Jebkura Puse jebkurā laikā var izstāties no šīs konvencijas
ar Depozitārijam adresētu paziņojumu.
2. Izstāšanās saskaņā ar 1.punktu stājas spēkā dienā, kad
paziņojums saņemts Depozitārijā. Gadījumos, ja šī konvencija ir
stājusies spēkā attiecībā uz visām Ietvertā nodokļu līguma
Līgumslēdzējām jurisdikcijām pirms datuma, kurā Puses izstāšanās
stājas spēkā, šis Ietvertais nodokļu līgums ir spēkā atbilstoši
grozījumiem, kas veikti ar šo konvenciju.
38.pants.
Saistība ar protokoliem
1. Šo konvenciju var papildināt ar vienu vai vairākiem
protokoliem.
2. Lai kļūtu par protokola pusi, valstij vai jurisdikcijai ir
jābūt arī šīs konvencijas Pusei.
3. Šīs konvencijas Pusei protokols nav saistošs, ja vien tā
nekļūst par protokola pusi saskaņā ar tā noteikumiem.
39.pants.
Depozitārijs
1. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas
ģenerālsekretārs ir šīs konvencijas un jebkuru protokolu saskaņā
ar 38.pantu (Saistība ar protokoliem) Depozitārijs.
2. Depozitārijs informē Puses un Parakstītājus viena kalendārā
mēneša laikā par:
a) jebkuru parakstīšanu saskaņā ar 27.pantu (Parakstīšana un
ratificēšana, pieņemšana vai apstiprināšana);
b) jebkura ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas
dokumenta deponēšanu saskaņā ar 27.pantu (Parakstīšana un
ratificēšana, pieņemšana vai apstiprināšana);
c) jebkuru atrunu vai atrunas atsaukšanu vai aizstāšanu
saskaņā ar 28.pantu (Atrunas);
d) jebkuru paziņojumu vai papildu paziņojumu saskaņā ar
29.pantu (Paziņojumi);
e) jebkuru ierosināto šīs konvencijas grozījumu saskaņā ar
33.pantu (Grozījumi);
f) jebkuru izstāšanos no šīs konvencijas saskaņā ar 37.pantu
(Izstāšanās); un
g) jebkuru citu ar šo konvenciju saistīto paziņojumu.
3. Depozitārijs uztur šādus publiski pieejamus sarakstus:
a) Ietverto nodokļu līgumu;
b) Pušu izteikto atrunu; un
c) Pušu sniegto paziņojumu.
To apliecinot, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas
šo konvenciju.
Konvencija sastādīta Parīzē 2016.gada 24.novembrī angļu un
franču valodā; abi teksti ir vienlīdz autentiski un vienā
eksemplārā, kuru deponē Ekonomiskās sadarbības un attīstības
organizācijas arhīvos.
2017.gada 7.jūnijā.
Ģenerālsekretāra vārdā
Direktors juridiskajos
jautājumos
Nicola Bonucci