Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.

LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS UN ŠVEICES FEDERĀLĀS PADOMES
PROTOKOLS,
AR KURU GROZA LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS UN ŠVEICES FEDERĀLĀS PADOMES 2002. GADA 31. JANVĀRĪ NOSLĒGTO KONVENCIJU PAR NODOKĻU DUBULTĀS UZLIKŠANAS NOVĒRŠANU ATTIECĪBĀ UZ IENĀKUMA UN KAPITĀLA NODOKĻIEM

Latvijas Republikas valdība

un

Šveices Federālā Padome,

vēloties noslēgt Protokolu, lai grozītu Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās Padomes 2002.gada 31.janvārī noslēgto konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (turpmāk - Konvencija),

ir vienojušās par turpmāko.

I. pants

1. Konvencijas nosaukums tiek izslēgts un aizstāts ar šādu nosaukumu:

"LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS UN ŠVEICES FEDERĀLĀS PADOMES KONVENCIJA PAR NODOKĻU DUBULTĀS UZLIKŠANAS NOVĒRŠANU ATTIECĪBĀ UZ IENĀKUMA UN KAPITĀLA NODOKĻIEM UN IZVAIRĪŠANĀS NO NODOKĻU MAKSĀŠANAS UN NODOKĻU NEMAKSĀŠANAS NOVĒRŠANU"

2. Preambula tiek izslēgta un aizstāta ar šādu preambulu:

"LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBA

UN

ŠVEICES FEDERĀLĀ PADOME

APLIECINĀDAMAS vēlēšanos turpināt attīstīt to ekonomiskās attiecības un stiprināt to sadarbību nodokļu jomā,

NOLŪKĀ noslēgt Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, lai novērstu nodokļu neuzlikšanas vai samazinātas nodokļu uzlikšanas iespējas, izmantojot nodokļu nemaksāšanu vai ļaunprātīgu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas (tai skaitā nodokļu konvenciju ar labvēlīgākiem noteikumiem izmantošanu (treaty-shopping) ar mērķi trešo valstu rezidentiem netiešā veidā izmantot Konvencijā noteiktos atvieglojumus)."

II. pants

Konvencijas 3.panta (Vispārīgās definīcijas) 1.punkta b) apakšpunkts tiek izslēgts un aizstāts ar šādu apakšpunktu:

"b) termins "Šveice" nozīmē Šveices Konfederācijas teritoriju, kā tā ir definēta tās likumdošanas aktos saskaņā ar starptautiskajām tiesībām;"

III. pants

Konvencijas 3.panta (Vispārīgās definīcijas) 1.punkta h) (ii) apakšpunkts tiek izslēgts un aizstāts ar šādu apakšpunktu:

"(ii) Šveicē, Finanšu Federālā departamenta vadītājs vai tā pilnvarots pārstāvis;"

IV. pants

Konvencijas 3.panta (Vispārīgās definīcijas) 1.punkts tiek papildināts ar j) apakšpunktu šādā redakcijā:

"j) termins "pensiju fonds" nozīmē jebkādu plānu, shēmu, fondu, nodibinājumu, trastu vai citu veidojumu, kas izveidots Līgumslēdzējā Valstī, ko:

(i) regulē un, kas vispārējā kārtībā ir atbrīvots no ienākuma nodokļa šajā Valstī; un kas

(ii) izveidots galvenokārt, lai administrētu vai nodrošinātu pensijas vai pensionēšanās pabalstus vai, lai viena vai vairāku šādu fondu labā gūtu ienākumu."

V. pants

Konvencijas 10.pants (Dividendes) tiek izslēgts un aizstāts ar šādu pantu:

"10.pants

Dividendes

1. Dividendēm, ko sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidents, izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var uzlikt nodokļus šajā otrajā valstī.

2. Tomēr šīm dividendēm var uzlikt nodokļus arī atbilstoši attiecīgās valsts likumdošanas aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir sabiedrība, kas izmaksā dividendes, bet, ja šo dividenžu īstenais īpašnieks ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, nodoklis nepārsniedz 15 procentus no dividenžu kopapjoma.

3. Neatkarīgi no 2.punkta noteikumiem, Līgumslēdzēja Valsts, kuras rezidents ir sabiedrība, atbrīvo šīs sabiedrības izmaksātās dividendes no nodokļa uzlikšanas, ja dividenžu īstenais īpašnieks ir:

a) sabiedrība (kas nav personālsabiedrība), kas ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents un tai vismaz vienu gadu pirms dividenžu izmaksas tieši pieder vismaz 10 procenti no kapitāla sabiedrībā, kas izmaksā dividendes; vai

b) pensiju fonds; vai

c) otras valsts Centrālā banka."

4. 2. un 3.punkts neietekmē nodokļu uzlikšanu sabiedrības peļņai, no kuras izmaksā dividendes.

5. Termins "dividendes" šajā pantā nozīmē ienākumu no akcijām vai citām no parādu saistībām neizrietošām tiesībām piedalīties sabiedrības peļņas sadalē, kā arī tādu ienākumu no citām tiesībām, uz ko saskaņā ar tās valsts likumdošanas aktiem, kuras rezidents ir sabiedrība, kas veic peļņas sadali, attiecas tāds pats nodokļu uzlikšanas režīms kā uz ienākumu no akcijām.

6. 1., 2. un 3.punkta noteikumus nepiemēro, ja dividenžu īstenais īpašnieks, kurš ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir dividendes izmaksājošā sabiedrība, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai arī sniedz neatkarīgus individuālos pakalpojumus šajā otrā valstī, izmantojot tajā izvietoto pastāvīgo bāzi, un ja līdzdalība, par kuru tiek izmaksātas dividendes, ir faktiski saistīta ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atkarībā no apstākļiem piemēro 7. vai 14.panta noteikumus.

7. Ja sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidents, gūst peļņu vai ienākumu otrā Līgumslēdzējā Valstī, šī otra valsts nedrīkst nedz uzlikt jebkādus nodokļus šīs sabiedrības izmaksātajām dividendēm, izņemot, ja dividendes tiek izmaksātas otras valsts rezidentam vai ja līdzdalība, par kuru tiek izmaksātas dividendes, ir faktiski saistīta ar pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi šajā otrā valstī, nedz arī uzlikt nodokli sabiedrības nesadalītajai peļņai pat tad, ja izmaksātās dividendes vai nesadalītā peļņa pilnīgi vai daļēji sastāv no otrā valstī gūtās peļņas vai ienākuma."

VI. pants

1. Konvencijas 11.panta (Procenti) 2.punkts tiek izslēgts un aizstāts ar šādu punktu:

"2. Tomēr šiem procentiem var uzlikt nodokļus atbilstoši attiecīgās valsts likumdošanas aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tie rodas, bet, ja šo procentu īstenais īpašnieks ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tad nodoklis nedrīkst pārsniegt:

a) 0 procentus no procentu kopapjoma, ja procentus izmaksā sabiedrība, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, sabiedrībai, kas ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents (kas nav personālsabiedrība) un kas ir procentu īstenais īpašnieks;

b) 10 procentus no procentu kopapjoma visos pārējos gadījumos."

2. Konvencijas 11.panta (Procenti) 3.punkts tiek papildināts ar e) un f) apakšpunktiem šādā redakcijā:

"e) procentiem, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un izmaksāti otras Līgumslēdzējas Valsts pensiju fondam, kas ir to īstenais īpašnieks, nodokli uzliek tikai šajā otrā valstī;

f) procentiem, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmaksāti otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, kas ir to īstenais īpašnieks, nodokli uzliek tikai šajā otrā valstī, ja šādi procentu maksājumi tiek maksāti par jebkāda veida aizdevumu, ko piešķīrusi banka."

VII. pants

Konvencijas 12.panta (Autoratlīdzības) 2.punkts tiek izslēgts un aizstāts ar šādu punktu:

"2. Tomēr šādai autoratlīdzībai var arī uzlikt nodokļus atbilstoši attiecīgās valsts likumdošanas aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tā rodas, bet, ja autoratlīdzības īstenais īpašnieks ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, nodoklis nepārsniedz:

a) 0 procentus no autoratlīdzības kopapjoma, ja autoratlīdzību izmaksā sabiedrība, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, otras Līgumslēdzējas Valsts sabiedrībai (kas nav personālsabiedrība), kas ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, un ir autoratlīdzības īstenais īpašnieks;

b) 5 procentus no autoratlīdzības kopapjoma visos pārējos gadījumos."

VIII. pants

Konvencijas 17.panta (Mākslinieki un sportisti) 3.punkts tiek izslēgts un aizstāts ar šādu punktu:

"3. 1. un 2. punkta noteikumus nepiemēro ienākumam, ko izpildītājmākslinieki vai sportisti gūst par Līgumslēdzējā Valstī veiktu darbību, ja izpildītājmākslinieku vai sportistu darbības tieši vai netieši, pilnībā vai galvenokārt tiek finansētas no otras Līgumslēdzējas Valsts vai tās politiski administratīvo vienību vai pašvaldību publiskā finansējuma līdzekļiem. Šādā gadījumā ienākumam tiek uzlikti nodokļi tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir izpildītājmākslinieks vai sportists."

IX. pants

Konvencija tiek papildināta ar 22.a.pantu (Tiesības uz atvieglojumiem) šādā redakcijā:

"22.a. pants

Tiesības uz atvieglojumiem

1. Neatkarīgi no citiem šīs konvencijas noteikumiem, šajā konvencijā paredzētais atvieglojums netiek piešķirts attiecībā uz ienākuma vai kapitāla veidu, ja, ņemot vērā visus atbilstošos faktus un apstākļus, ir pamats uzskatīt, ka atvieglojuma saņemšana bija viens no jebkuras vienošanās vai darījuma galvenajiem mērķiem, kā rezultātā tieši vai netieši tika saņemts šis atvieglojums, ja vien netiek konstatēts, ka šī atvieglojuma piešķiršana šajos apstākļos ir saskaņā ar šīs konvencijas attiecīgo noteikumu objektu un mērķi.

2. Ja saskaņā ar 1.punktu personai netiek piešķirts atvieglojums saskaņā ar šo konvenciju, Līgumslēdzējas Valsts kompetentā iestāde, kas citādi šo atvieglojumu būtu piešķīrusi, tomēr uzskata šo personu par tādu, kam ir tiesības uz šo atvieglojumu vai atšķirīgiem atvieglojumiem attiecībā uz noteiktu ienākuma vai kapitāla veidu, ja šī kompetentā iestāde, pēc šīs personas pieprasījuma un pēc atbilstošo faktu un apstākļu izvērtēšanas, konstatē, ka šādi atvieglojumi būtu piešķirami šai personai vai citai personai, ja nepastāvētu 1.punktā minētais darījums vai vienošanās. Līgumslēdzējas Valsts kompetentā iestāde, kurai iesniegts pieprasījumus, konsultējas ar otras valsts kompetento iestādi pirms pieprasījuma, ko iesniedzis otras valsts rezidents saskaņā ar šo punktu, noraidīšanas."

X. pants

Konvencijas 23.panta (Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana) 2.punkta a) apakšpunkts tiek izslēgts un aizstāts ar šādu apakšpunktu:

"a) Ja Šveices rezidents gūst ienākumu vai tam pieder kapitāls, kam saskaņā ar šo konvenciju var uzlikt nodokļus Latvijā, tad Šveice saskaņā ar b) apakšpunktu atbrīvo šādu ienākumu vai kapitālu no nodokļu uzlikšanas, bet, aprēķinot nodokli par šī rezidenta pārējo ienākumu vai kapitālu, var piemērot tādu nodokļa likmi, kāda būtu piemērojama, ja šis ienākums vai kapitāls netiktu atbrīvots no nodokļu uzlikšanas. Tomēr šādu atbrīvojumu atbilstoši 13.panta 4.punktā noteiktajam kapitāla pieaugumam piemēro tikai, ja ir pierādīts, ka Latvijā faktiski notiek nodokļu uzlikšana šādam kapitāla pieaugumam."

XI. pants

Konvencijas 25.pants (Savstarpējās saskaņošanas procedūra) tiek papildināts ar 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

"5. Ja,

a) saskaņā ar 1.punktu persona ir iesniegusi sūdzību Līgumslēdzējas Valsts kompetentajai iestādei, pamatojoties uz to, ka vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu darbību rezultātā šai personai ir uzlikti nodokļi šīs konvencijas noteikumiem neatbilstošā veidā, un

b) kompetentās iestādes, saskaņā ar 2.punktu trīs gadu laikā no sūdzības iesniegšanas otras Līgumslēdzējas Valsts kompetentajai iestādei, nevar panākt vienošanos, lai atrisinātu šo lietu,

jebkuri neatrisinātie jautājumi šajā lietā tiek iesniegti izskatīšanai arbitrāžā, ja šī persona to pieprasa. Tomēr, neatrisinātie jautājumi netiek iesniegti izskatīšanai arbitrāžā, ja par šo jautājumu kādas valsts tiesa vai administratīvais tribunāls jau ir pieņēmis lēmumu. Ja vien persona, uz kuru tieši attiecas lieta, neakceptē savstarpējo vienošanos, ar kuru tiek ieviests arbitrāžas lēmums, vai kompetentās iestādes un personas, uz kurām tieši attiecas lieta, vienojas par atšķirīgu risinājumu sešu mēnešu laikā no brīža, kad lēmums tām ir paziņots, tad arbitrāžas lēmums ir saistošs abām valstīm, un tas ir jāizpilda neatkarīgi no jebkādiem laika ierobežojumiem, kādi noteikti šo valstu nacionālajos likumdošanas aktos. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes savstarpēji vienojoties nosaka šī punkta piemērošanas veidu.

6. Līgumslēdzējas Valstis var izpaust arbitrāžas padomei, kas izveidota saskaņā ar 5.punkta noteikumiem, tādu informāciju, kas ir nepieciešama arbitrāžas procesa nodrošināšanai. Arbitrāžas padomes locekļi ir pakļauti informācijas izpaušanas ierobežojumiem, kas norādīti 26.panta 2.punktā attiecībā uz šādi izpaužamo informāciju. "

XII. pants

Konvencijas 26.pants (Informācijas apmaiņa) tiek izslēgts un aizstāts ar šādu pantu:

"26.pants

Informācijas apmaiņa

1. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes veic tādas informācijas apmaiņu, kas ir paredzami svarīga šīs konvencijas noteikumu piemērošanai vai nacionālo likumdošanas aktu administrēšanai vai izpildīšanai attiecībā uz visu veidu un nosaukumu nodokļiem, kas uzlikti Līgumslēdzēju Valstu vai to politiski administratīvo vienību vai pašvaldību labā, ciktāl šāda nodokļu uzlikšana nav pretrunā ar Konvenciju. Konvencijas 1. un 2.pants neierobežo informācijas apmaiņu.

2. Jebkura informācija, ko saskaņā ar 1.punktu, saņem Līgumslēdzēja Valsts, ir jāuzskata par tikpat slepenu kā informācija, kas tiek iegūta saskaņā ar šīs valsts likumdošanas aktiem un var tikt izpausta tikai tām personām vai varas iestādēm (ieskaitot tiesas un administratīvās iestādes), kas ir iesaistītas 1.punktā minēto nodokļu aprēķināšanā vai iekasēšanā, piespiedu līdzekļu lietošanā vai lietu iztiesāšanā, vai apelāciju izskatīšanā. Šīs personas vai iestādes šo informāciju izmanto vienīgi iepriekšminētajos nolūkos. Tās var izpaust šo informāciju atklātās tiesas sēdēs vai tiesas nolēmumos. Neatkarīgi no iepriekš minētā, informācija, ko saņem Līgumslēdzēja Valsts, var tikt izmantota citiem nolūkiem, ja šāda informācija var tikt izmantota šādiem citiem nolūkiem saskaņā ar abu Valstu likumdošanas aktiem, un informācijas sniedzējas valsts kompetentā iestāde atļauj šādu izmantošanu.

3. Nekādā gadījumā 1.un 2.punkta noteikumi nav interpretējami tādējādi, ka tie uzliktu Līgumslēdzējai Valstij pienākumu:

a) veikt administratīvus pasākumus, kas neatbilst šīs vai otras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem un administratīvajai praksei;

b) sniegt informāciju, kas nav pieejama saskaņā ar šīs vai otras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem vai parasti piemērojamo administratīvo praksi;

c) sniegt informāciju, kas var atklāt jebkuru tirdzniecības, uzņēmējdarbības, ražošanas, komerciālo vai profesionālo noslēpumu vai darījuma procesu, vai arī sniegt informāciju, kuras izpaušana būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm (ordre public).

4. Ja Līgumslēdzēja Valsts saskaņā ar šo pantu pieprasa sniegt informāciju, otra Līgumslēdzēja Valsts pieprasītās informācijas iegūšanai izmanto savus informācijas iegūšanas līdzekļus, pat ja pieprasītā informācija otrai valstij nav nepieciešama savām nodokļu uzlikšanas vajadzībām. Iepriekšējā teikumā ietvertais pienākums ir pakļauts 3.punktā noteiktajiem ierobežojumiem, bet nekādā gadījumā šie ierobežojumi nav interpretējami tādējādi, ka tie atļautu Līgumslēdzējai Valstij atteikties sniegt informāciju vienīgi tādēļ, ka tai šāda informācija nav nepieciešama savām nodokļu uzlikšanas vajadzībām.

5. Nekādā gadījumā 3.punkta noteikumi nav interpretējami tādējādi, ka tie Līgumslēdzējai Valstij atļautu atteikties sniegt informāciju vienīgi tādēļ, ka informācijas turētāja ir banka, cita finanšu institūcija, pārstāvis vai persona, kura darbojas uz pilnvarojuma vai uzticības pamata, vai tāpēc, ka tas saistīts ar īpašumtiesībām otrā personā."

XIII. PANTS

1. Protokola nosaukums tiek izslēgts un aizstāts ar šādu Protokola nosaukumu:

"PROTOKOLS

Attiecībā uz starp Latvijas Republikas valdību un Šveices Federālo Padomi noslēgto konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, puses ir vienojušās, ka šādi noteikumi ir Konvencijas neatņemama sastāvdaļa.".

2. Konvencijas Protokols tiek papildināts ar jaunu 2.punktu šādā redakcijā:

"2. Attiecībā uz 3.panta 1.punkta j) apakšpunktu

Tiek saprasts, ka termins "pensiju fonds" ietver šādus un jebkurus identiskus vai pēc būtības līdzīgus fondus, kas ir izveidoti saskaņā ar likumdošanas aktiem, kas ieviesti pēc šī protokola parakstīšanas datuma:

a) Latvijā, jebkuru pensiju fondu, kas darbojas saskaņā ar:

(i) 1995.gada 2.novembra likumu "Par valsts pensijām";

(ii) 1997.gada 5.jūnija likumu "Par privātajiem pensiju fondiem";

b) Šveicē, jebkuru pensiju fondu, kas darbojas saskaņā ar:

(i) 1946.gada 20.decembra Federālo likumu par vecuma un apgādnieka zaudējuma apdrošināšanu;

(ii) 1959.gada 19.jūnija Federālo likumu par personu ar invaliditāti apdrošināšanu;

(iii) 2006.gada 6.oktobra Federālo likumu par papildu pensijām attiecībā uz vecuma, apgādnieka zaudējuma un personu ar invaliditāti apdrošināšanu;

(iv) 1952.gada 25.septembra Federālo likumu par ienākumu kompensācijas pabalstiem obligātā dienesta un maternitātes gadījumā;

(v) 1982.gada 25.jūnija Federālo likumu par vecuma, apgādnieka zaudējuma un personu ar invaliditāti apdrošināšanas maksājumiem attiecībā uz nodarbinātību un pašnodarbinātību, tai skaitā nereģistrētos pensiju fondus, kas piedāvā nodarbinātības pensiju plānus un pensiju fondus, kas piedāvā individuālus atzītus pensiju plānus, kas salīdzināmi ar nodarbinātības pensiju plāniem.".

3. Konvencijas Protokols tiek papildināts ar jaunu 3.punktu šādā redakcijā:

"3. Attiecībā uz 4.panta 1.punktu

Attiecībā uz 4.panta 1.punktu tiek saprasts, ka termins "Līgumslēdzējas Valsts rezidents" īpaši ietver:

a) pensiju fondu, kas izveidots šajā valstī; un

b) organizāciju, kas ir izveidota un darbojas ar mērķi veikt reliģiskus, labdarības, zinātniskus, kultūras, sporta vai izglītojošus pasākumus un kas ir šīs valsts rezidents saskaņā ar tās likumdošanas aktiem, neatkarīgi no tā, vai viss tās ienākums vai kapitāls vai tā daļa var būt atbrīvota no nodokļa uzlikšanas saskaņā ar šīs valsts likumdošanas aktiem.".

4. Konvencijas Protokola esošos 2., 3. un 4.punktus pārnumurē atbilstoši par 4., 5. un 6.punktiem.

5. Konvencijas Protokols tiek papildināts ar jaunu 7.punktu šādā redakcijā:

"7. Attiecībā uz 10.panta 2. un 3.punktu

Ja minimālā turējuma perioda nosacījums, ko paredz 10.panta 3.punkta a) apakšpunkts, dividenžu izmaksas brīdī netiek izpildīts, un tāpēc izmaksas brīdī tiek ieturēts 10.panta 2.punktā noteiktais nodoklis, un minimālā turējuma perioda nosacījums tiek izpildīts pēc tam, tad dividenžu īstenais īpašnieks ir tiesīgs uz ieturētā nodokļa atmaksu.".

6. Konvencijas Protokola esošais 7.punkts tiek izslēgts.

7. Konvencijas Protokola esošais 5.punkts tiek pārnumurēts par 8.punktu.

8. Konvencijas Protokols tiek papildināts ar jaunu 9.punktu šādā redakcijā:

"9. Attiecībā uz 11.panta 3.punkta f) apakšpunktu

Tiek saprasts, ka termins "banka" ir banka, kuras darbību regulē otras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas akti.".

9. Konvencijas Protokola esošais 6.punkts tiek pārnumurēts par 10.punktu.

10. Konvencijas Protokols tiek papildināts ar jaunu 11.punktu šādā redakcijā:

"11. Attiecībā uz 18. un 24.pantiem

Kas attiecas uz 18.pantu un 24.pantu, uz iemaksām Līgumslēdzējas Valsts pensiju fondā, ko veic fiziskā persona, kas sniedz pakalpojumus otrajā Līgumslēdzējā Valstī vai ko veic fiziskās personas labā, lai noteiktu fiziskās personas maksājamo nodokli un uzņēmuma peļņu, kam var uzlikt nodokļus šajā otrā Valstī, attiecas tie paši noteikumi un tās ir pakļautas tādiem pašiem nosacījumiem un ierobežojumiem kā iemaksas, kas veiktas šīs otras Līgumslēdzējas Valsts pensiju fondā, ar nosacījumu, ka šī fiziskā persona nebija šīs valsts rezidents, un bija pensiju fonda dalībnieks uzreiz pirms tā sāka sniegt pakalpojumus šajā otrā Valstī.".

11. Konvencijas Protokols tiek papildināts ar jaunu 12.punktu šādā redakcijā:

"12. Attiecībā uz 26.pantu:

a) Tiek saprasts, ka informācijas apmaiņa tiek pieprasīta vienīgi, ja pieprasītāja Līgumslēdzēja Valsts ir izsmēlusi visus parastos informācijas avotus, kas pieejami saskaņā ar nacionālo nodokļu uzlikšanas kārtību.

b) Tiek saprasts, ka, iesniedzot informācijas pieprasījumu saskaņā ar 26.pantu, pieprasītājas valsts nodokļu iestāde sniedz šādu informāciju pieprasījuma saņēmējas valsts nodokļu iestādei:

(i) personas, par kuru tiek veikta pārbaude vai izmeklēšana, identitāte;

(ii) laika periods, par kuru tiek pieprasīta informācija;

(iii) pieprasītās informācijas izklāstījums, tai skaitā tās būtība un veids, kādā pieprasītāja valsts vēlas saņemt informāciju no pieprasījuma saņēmējas valsts;

(iv) nodokļu mērķis, kādam informācija tiek pieprasīta;

(v) tik lielā mērā, cik tas ir zināms, jebkuras personas vārds un adrese, par kuru tiek uzskatīts, ka tās rīcībā ir pieprasītā informācija.

c) Tiek saprasts, ka atsauce uz "paredzamu svarīgumu" ir paredzēta, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku informācijas apmaiņu nodokļu jomā, vienlaikus precizējot, ka dalībvalstīm nav atļauts veikt pierādījumu meklēšanu pēc nejaušības principa ("fishing expeditions") vai pieprasīt informāciju, kas, visticamāk, nav saistīta ar attiecīgā nodokļu maksātāja nodokļu jautājumiem. Lai gan b) apakšpunktā ir paredzētas svarīgas procedūras prasības, kuru mērķis ir nodrošināt, lai netiktu veikta pierādījumu meklēšana pēc nejaušības principa, b) apakšpunkta (i) līdz (v) noteikumi nav jāinterpretē tādā veidā, kas traucētu efektīvu informācijas apmaiņu.

d) Tiek saprasts, ka 26.pants Līgumslēdzējām Valstīm neuzliek pienākumu veikt automātisko informācijas apmaiņu vai informācijas apmaiņu pēc savas iniciatīvas.

e) Tiek saprasts, ka informācijas apmaiņas gadījumā turpina piemērot administratīvās procedūras noteikumus par nodokļu maksātāju tiesībām, kas noteiktas pieprasījuma saņēmējas Līgumslēdzējā Valstī. Papildus tiek saprasts, ka šo noteikumu mērķis ir godīgas procedūras nodrošināšana nodokļu maksātājam, nevis informācijas apmaiņas procesa traucēšana vai nepamatota kavēšana.".

XIV. PANTS

1. Katra Līgumslēdzēja Valsts informē otru pa diplomātiskiem kanāliem par to, ka ir izpildītas tās likumdošanas aktos noteiktās procedūras, kas nepieciešamas, lai šis protokols stātos spēkā. Protokols stājas spēkā datumā, kurā ir saņemts pēdējais no šiem paziņojumiem.

2. Protokola noteikumi tiek piemēroti:

a) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur ienākuma izmaksas brīdī par samaksātajām vai ieskaitītajām summām - janvāra pirmajā dienā vai pēc tās, kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā Protokols stājas spēkā;

b) attiecībā uz pārējiem nodokļiem - ar jebkuru taksācijas gadu, kas sākas janvāra pirmajā dienā vai pēc tās, kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā Protokols stājas spēkā;

c) attiecībā uz 25.panta 5. un 6.punktiem, savstarpējās saskaņošanas procedūrām, kas:

(i) nav pabeigtas starp Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm Protokola spēkā stāšanās datumā (šādos gadījumos trīs gadu periods saskaņā ar 5.punkta b) apakšpunktu sākas ar šī Protokola spēkā stāšanos), vai

(ii) uzsāktas pēc šī datuma;

d) attiecībā uz 26.pantu - uz informāciju, kas attiecas uz finanšu gadiem, kas sākas janvāra pirmajā dienā vai pēc tās kalendārajā gadā, kas seko Protokola spēkā stāšanās datumam.

To apliecinot, būdami pienācīgi pilnvaroti, šo protokolu ir parakstījuši.

Sastādīts Rīgā divos eksemplāros 2016.gada 2.novembrī latviešu, vācu un angļu valodā, turklāt visi teksti ir vienlīdz autentiski. Atšķirīgas interpretācijas gadījumā noteicošais ir teksts angļu valodā.


Latvijas Republikas valdības vārdā

Finanšu ministre


Šveices Federālās Padomes vārdā

Konfederācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā

Dana Reizniece -Ozola

Markuss Niklauss Pauls Dutli

 

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Valsts:
 Šveice
Veids:
 starptautisks dokuments
 divpusējs
Stājas spēkā:
 03.09.2018.
Parakstīts:
 02.11.2016.
Parakstīšanas vieta: 
Rīga
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 104, 29.05.2017.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
  • Citi saistītie dokumenti
1717
0
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"