Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.

Papildinājums Rezolūcijai CM/Res (2007) 8, ar kuru nolemj izstrādāt Paplašināto daļējo nolīgumu par sportu (EPAS)

(pieņemta Ministru komitejas 117. sesijā 2007. gada 11. maijā)

PAPLAŠINĀTĀ DAĻĒJĀ NOLĪGUMA PAR SPORTU (EPAS) STATŪTI

 

1. pants. - Uzdevumi

1.1. EPAS ir paredzēta šādu uzdevumu izpilde:

Politikas izstrāde un standartu noteikšana

- Izstrādāt sporta politikas stratēģiju un noteikt attiecīgus standartus, kas atspoguļotu sporta nozīmi mūsdienu sabiedrībā, veicot to sadarbībā un dialogā ar visām iesaistītajām pusēm,

- veicināt un nodrošināt sporta politikas un standartu saskaņošanu dalībvalstīs un starp tām, lai arvien plašāk tiktu īstenota tāda sporta prakse, kas ir droša un respektē ētiskas normas,

- ierosināt politiku, kas vajadzīga, lai risinātu aktuālus jautājumus, kas ir saistīti ar starptautiskā sporta problēmām,

- sekmēt to, ka sports tiek attīstīts kā līdzeklis, kas veicina veselīgu dzīvesveidu.

Uzraudzība

- Uzraudzīt Eiropas Sporta hartas (Ieteikums Nr. R (92) 13. red.) un Sporta ētikas kodeksa (Ieteikums Nr. R (92) 14 red.) piemērošanu šā nolīguma dalībvalstīs.

Resursu palielināšana

- Veikt attiecīgas darbības, lai palielinātu resursus jomā "Sports visiem".

Darbības programma

- Saskaņā ar Valdes lēmumu īstenot starpvaldību sadarbību sporta jomā.

Ministru sanāksmes

- Regulāri organizēt ministru sanāksmes, kurās var piedalīties gan EPAS locekļi, gan visas pārējās Eiropas Kultūras konvencijas puses, kā arī nodrošināt atbilstošu paveiktā darba kontroli.

1.2. Šajā nolūkā EPAS ir paredzētas attiecīgas darbības, jo īpaši:

- vajadzības gadījumā šajos jautājumos sadarboties ar pastāvīgo komiteju attiecībā uz Eiropas konvenciju par skatītāju pārkāpumiem un rupju uzvedību sporta pasākumos, īpaši futbola sacensību laikā (T-RV), Antidopinga konvencijas (T-DO) uzraudzības grupu un Pasaules Antidopinga aģentūras Eiropas koordinācijas foruma ad hoc komiteju (CAHAMA) un jo īpaši apsvērt iespēju veikt darbu, lai attīstītu kādu no darbības programmā minētajām konvencijām,

- saskaņot savu darbu ar citu Eiropas Padomes sektoru darbu un saskaņā ar ģenerālsekretāra norādījumiem iesaistīties daudznozaru iniciatīvās un citās kopīgās programmās,

- vajadzības gadījumā attīstīt sadarbību ar Eiropas Kopienu,

- attīstīt sadarbību ar starptautiskām, reģionālām un nevalstiskām sporta organizācijām un antidopinga struktūrām.

2. pants. - Pievienošanās un dalība

2.1. Katra valsts, kas ir Eiropas Padomes dalībvalsts vai Eiropas Kultūras konvencijas puse, var pievienoties Paplašinātajam daļējam nolīgumam, nosūtot paziņojumu Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

2.2. Ministru komiteja, kurā ir Paplašinātā daļējā nolīguma dalībvalstu pārstāvji, ar vairākuma atbalstu, kā to paredz Eiropas Padomes statūtu 20. panta d) punkts, pirms tam apspriežoties ar valstīm, kas nav Eiropas Padomes dalībvalsts, bet jau ir pievienojušās Paplašinātajam daļējam nolīgumam, drīkst uzaicināt jebkuru valsti, kas nav Eiropas Padomes dalībvalsts, pievienoties šim nolīgumam. Valsts, kas nav Eiropas Padomes dalībvalsts, bet ir saņēmusi šādu uzaicinājumu, ģenerālsekretāram dara zināmu savu nodomu kļūt par EPAS dalībvalsti.

2.3. Eiropas Padomes dalībvalstis un citas Eiropas Kultūras konvencijas puses, kas nav pievienojušās Paplašinātajam daļējam nolīgumam par sportu, var pieprasīt EPAS novērotāja statusu. Lēmumus šajos jautājumos pieņem EPAS valde.

2.4. Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja un Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress var piedalīties EPAS darbā bez balsstiesībām.

2.5. Eiropas Kopienas valstis ir tiesīgas piedalīties EPAS darbā bez balsstiesībām. Tās var kļūt par EPAS dalībvalstīm saskaņā ar kārtību, kas noteikta, vienojoties ar Ministru komiteju.

2.6. Ministru komiteja, kurā ir Paplašinātā daļējā nolīguma dalībvalstu pārstāvji, ar vairākuma atbalstu, kā to paredz Eiropas Padomes statūtu 20. panta d) punkts, drīkst atļaut EPAS dalībvalstīm uzaicināt starptautiskas organizācijas, NVO vai citas organizācijas piedalīties tās darbā kā novērotājiem, kam nav balsstiesību.

3. pants. - Valde

3.1. EPAS valdē ir pa vienam pārstāvim no katras Paplašinātā daļējā nolīguma dalībvalsts; minētos pārstāvjus attiecīgi izvirza katras dalībvalsts valdība. Eiropas Nevalstiskā sporta organizācija (ENGSO) Valdē tiek pārstāvēta bez balsstiesībām.

3.2. Valde no saviem locekļiem ievēlē biroju, kurā ir priekšsēdētājs, viens priekšsēdētāja vietnieks, četri citi locekļi un viens Eiropas Nevalstiskās sporta organizācijas (ENGSO) pārstāvis, kam nav balsstiesību; to pilnvaru laiks ir divi gadi un tos var ievēlēt tikai vienreiz.

3.3. Valde:

- ir atbildīga par vispārēju EPAS dalībvalstīm uzticēto uzdevumu izpildi,

- pieņem EPAS ikgadējās darbības programmas plānu un atbilstoši Eiropas Padomes finanšu noteikumiem iesniedz Eiropas Padomes ģenerālsekretāram priekšlikumus par gada budžeta projekta izstrādi, pirms tā nosūtīšanas Statūtu komitejai, kas izveidota saskaņā ar šo statūtu 5. pantu,

- lemj, vai izmēģinājuma projekti ir saskaņā ar Eiropas Padomes politiskajām prioritātēm, un izstrādā attiecīgos budžetus,

- pārrauga darbību programmas īstenošanu un EPAS fondu pārvaldību,

- pieņem ikgadējo darbības pārskatu un pārsūta to Ministru komitejai.

3.4. Valdes sanāksmes notiek reizi gadā Eiropas Padomē. Saskaņā ar jautājumiem, kas iekļauti darbakārtībā, Valde var uzaicināt attiecīgo Eiropas Padomes iestāžu pārstāvjus piedalīties tās sanāksmēs bez balsstiesībām.

3.5. Valde var uzdot darba uzdevumus savam birojam. Valdes priekšsēdētājs sasauc biroju vismaz reizi gadā.

3.6. Valde pieņem lēmumus ar divu trešdaļu nodoto balsu vairākumu, un katram loceklim ir viena balss. Procesuālus jautājumus atrisina ar nodoto balsu vairākumu. Citos gadījumos Valde pieņem savu reglamentu un kārtību, kādā īstenojamas darbības.

3.7. Saskaņā ar 2. panta 6. punkta noteikumiem izveido EPAS darbības programmas padomdevēja komiteju, kurā ir starptautisko organizāciju, NVO vai to iestāžu locekļi, kas piedalās Paplašinātā daļējā nolīguma darbā. Padomdevēja komiteja kā partnerinstitūcija sniedz atzinumu par darbības programmu un konsultē Valdi par lēmumiem, kas tai ir jāpieņem. Valde ieceļ padomdevēju komiteju un nosaka tās pilnvaras.

4. pants. - Budžets

4.1. EPAS resursus veido:

- ikgadējās iemaksas no katras dalībvalsts, kas pievienojas EPAS,

- citi maksājumi, ziedojumi vai novēlējumi, uz kuriem attiecas 4. panta 3. punkts.

4.2. Izdevumus, kas saistīti ar darbības programmas īstenošanu un kopējā sekretariāta izdevumus sedz no daļējā nolīguma budžeta, kurā līdzekļus iegulda dalībvalstis un valstis, kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis, bet piedalās Paplašinātajā daļējā nolīgumā.

4.3. EPAS var saņemt arī brīvprātīgas un citas iemaksas, kas saistītas ar nolīguma darbu, un pirms to pieņemšanas ir jāsaņem Valdes piekrišana. Izņēmuma gadījumā pirms brīvprātīgas iemaksas pieņemšanas ģenerālsekretārs var konsultēties ar Statūtu komiteju. Šīs iemaksas iemaksā īpašā kontā, kas atvērts saskaņā ar Eiropas Padomes finanšu noteikumu 4. panta 2. punktu, iemaksas pārrauga Valde, konsultējoties ar padomdevēju komiteju, un tās tiek rezervētas konkrētiem mērķiem un uzdevumiem ar nosacījumu, ka tie atbilst statūtos noteiktajiem mērķiem.

4.4. EPAS finanšu resursus papildina atbilstoši noteikumi Vispārējā vienošanās par Eiropas Padomes privilēģijām un imunitātēm.

4.5. Ceļojumu un uzturēšanās izdevumus, kas rodas personām, kuras apmeklē Valdes, padomdevēju komitejas un vajadzības gadījumā Statūtu komitejas sanāksmes, sedz attiecīgā valsts vai organizācija.

4.6. Pieņemot un pārvaldot EPAS budžetu, piemēro Eiropas Padomes finanšu noteikumus ar attiecīgajām izmaiņām.

5. pants. - Statūtu komiteja

5.1. Statūtu komitejā ir to Eiropas Padomes dalībvalstu Ministru komitejas pārstāvji, kuras piedalās EPAS, un īpaši izraudzīti pārstāvji no valstīm, kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis, bet piedalās EPAS.

5.2. Statūtu komiteja katru gadu nosaka kopējo obligāto iemaksu apmēru, ko dalībvalstis iemaksā EPAS, un iemaksu sadalījumu, saskaņā ar kuru šo summu sadala starp dalībvalstīm; parasti šis sadalījums atbilst to iemaksu sadalījuma noteikšanas kritērijiem, kuras iemaksā Eiropas Padomes vispārējā budžetā.

5.3. Statūtu komiteja katru gadu pieņem EPAS budžetu, kas paredzēts, lai segtu darbības programmas īstenošanas izdevumus un kopīgos sekretariāta izdevumus.

5.4. Statūtu komiteja katru gadu apstiprina EPAS ikgadējos pārskatus, ko atbilstoši Eiropas Padomes finanšu noteikumiem izstrādā Eiropas Padomes ģenerālsekretārs un iesniedz Statūtu komitejai kopā ar ārējā revidenta ziņojumu, kā noteikts finanšu noteikumos. Lai ģenerālsekretāru atbrīvotu no atbildības par attiecīgā finanšu gada pārvaldību, Statūtu komiteja ikgadējos pārskatus kopā ar apstiprinājumu vai komentāriem un ārējā revidenta izstrādāto ziņojumu, kā paredzēts minētajos finanšu noteikumos, pārsūta Ministru komitejai.

6. pants. - Sekretariāts

6.1. Paplašinātā daļējā nolīguma sekretariātu, ko vada izpildsekretārs, izveido Eiropas Padomes ģenerālsekretārs.

6.2. Izpildsekretārs var piesaistīt institūcijas un neatkarīgus ekspertus, kas darbojas ar programmu saistītās jomās.

6.3. EPAS atradīsies Eiropas Padomes galvenajā mītnē.

7. pants. - Grozījumi

Ministru komiteja, kurā ir Paplašinātā daļējā nolīguma dalībvalstu pārstāvji, pēc apspriešanās ar citām 2. pantā minētajām dalībvalstīm ar balsu vairākumu, kā to paredz Eiropas Padomes statūtu 20. panta d) punkts, var pieņemt šo statūtu grozījumus.

8. pants. - Izstāšanās

8.1. Jebkura dalībvalsts drīkst izstāties no EPAS, nosūtot paziņojumu Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

8.2. Ģenerālsekretārs apstiprina, ka tas ir saņēmis paziņojumu, tādējādi informējot EPAS dalībvalstis.

8.3. Līdzīgi, kā noteikts Eiropas Padomes statūtu 7. pantā, izstāšanās stājas spēkā:

- tā finanšu gada beigās, kurā ir iesniegts paziņojums, ja šāds paziņojums ir iesniegts attiecīgā finanšu gada pirmajos deviņos mēnešos,

- nākamā finanšu gada beigās, ja paziņojums par izstāšanos ir iesniegts attiecīgā finanšu gada pēdējos trīs mēnešos.

8.4. Saskaņā ar Eiropas Padomes finanšu noteikumu 18. pantu Valde pārbauda dalībvalsts izstāšanās finansiālās sekas un veic attiecīgos pasākumus.

8.5. Ģenerālsekretārs uzreiz informē attiecīgo dalībvalsti par sekām, ko tai radījusi tās izstāšanās.

 
Tiesību akta pase
Starpt. org.:
Veids:
 starptautisks dokuments
 daudzpusējs
Pieņemts:
 11.05.2007.
Pieņemšanas vieta: 
Strasbūra
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 2, 07.01.2009.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Saistītie dokumenti
1646
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)