Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.

 

KONVENCIJAS PAR TĀDU KONKRĒTU PARASTO IEROČU VEIDU LIETOŠANAS AIZLIEGŠANU VAI IEROBEŽOŠANU, KURUS VAR UZSKATĪT PAR IEROČIEM, KAS NODARA ĀRKĀRTĪGUS POSTĪJUMUS VAI KAM IR NESELEKTĪVA DARBĪBA, PROTOKOLS PAR SPRĀDZIENBĪSTAMĀM KARA PALIEKĀM
(V PROTOKOLS)

Augstās Līgumslēdzējas Puses,

Atzīstot nopietnās humanitārās problēmas pēc militāriem konfliktiem, kuras radījušas sprādzienbīstamas kara paliekas,

Apzinoties vajadzību noslēgt Protokolu par vispārējas dabas pasākumiem pēckonflikta stāvokļa izlabošanai, lai mazinātu sprādzienbīstamu kara palieku radīto risku un ietekmi,

Un esot gatavas veikt vispārēja rakstura aizsargpasākumus, brīvprātīgi sekodamas Tehniskajā pielikumā minētajiem labās prakses paraugiem munīcijas drošuma uzlabošanai, tā mazinot sprādzienbīstamu kara palieku daudzumu,

Ir vienojušās par turpmāko:

1. pants
Vispārīgi noteikumi un piemērošanas joma

1. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem un tādām starptautisko tiesību normām bruņotu konfliktu gadījumiem, kuras uz pusēm attiecas, Augstās Līgumslēdzējas Puses, gan katra atsevišķi, gan sadarbojoties ar citām Augstajām Līgumslēdzējām Pusēm, uzņemas šajā protokolā noteiktās saistības, lai mazinātu sprādzienbīstamu kara palieku radīto risku un ietekmi pēckonflikta situācijās.

2. Šis Protokols attiecas uz sprādzienbīstamām kara paliekām Augsto Līgumslēdzēju Pušu zemes teritorijās, tostarp iekšējos ūdeņos.

3. Šis Protokols piemērojams situācijās, kas izriet no konfliktiem, kuri aprakstīti Konvencijas 1. panta no 1. līdz 6. punktam, ievērojot 2001. gada 21. decembrī veiktos grozījumus.

4. Šī Protokola 3., 4., 5., un 8. pants attiecas uz sprādzienbīstamām kara paliekām, kas nav pašreizējās sprādzienbīstamas kara paliekas, kas noteiktas šī Protokola 2. panta 5. punktā.

2. pants
Definīcijas

Šajā protokolā:

1. Sprādzienbīstama munīcija nozīmē parasto munīciju, kas satur sprāgstvielas, izņemot mīnas, lamatmīnas/maskētas mīnas un citas ierīces, kuras definētas šīs Konvencijas II Protokolā, kas grozīts 1996. gada 3. maijā.

2. Nesprāgusi munīcija nozīmē sprādzienbīstamu munīciju, kura ir pielādēta, kurai ir aktivizēts detonators, kurai ir uzvilkts aizslēga belzenis vai kura ir jebkādā citādā veidā sagatavota izmantošanai bruņotā konfliktā. Tā var būt tikusi izšauta, nomesta, palaista vai citādi raidīta un tai būtu vajadzējis sprāgt, taču tā nav sprāgusi.

3. Pamesta sprādzienbīstama munīcija nozīmē sprādzienbīstamu munīciju, kas nav tikusi izmantota bruņotā konfliktā, un ko kāda militārā konfliktā iesaistīta puse pametusi vai izmetusi izgāztuvē, un kas vairs neatrodas tās puses uzraudzībā, kura to pametusi vai izmetusi izgāztuvē. Pamesta sprādzienbīstama munīcija var un var nebūt pielādēta, tai var vai nevar būt aktivizēts detonators, uzvilkts aizslēga belzenis, vai tā citādā veidā sagatavota izmantošanai.

4. Sprādzienbīstamas kara paliekas nozīmē nesprāgušu munīciju un pamestu sprādzienbīstamu munīciju.

5. Pašreizējas sprādzienbīstamas kara paliekas nozīmē nesprāgušu munīciju un pamestu sprādzienbīstamu munīciju, kas pastāvējusi, pirms šis Protokols stājies spēkā attiecībā uz Augstajām Līgumslēdzējām pusēm, kuru teritorijā tā atrodas.

3. pants
Sprādzienbīstamu kara palieku neitralizācija, aizvākšana vai iznīcināšana

1. Katra Augstā Līgumslēdzēja Puse un bruņotā konfliktā iesaistīta puse uzņemas šajā pantā noteiktās saistības attiecībā uz visām sprādzienbīstamām kara paliekām tās kontrolētajās teritorijās. Gadījumos, kad sprāgstošas munīcijas kļuvusi par sprādzienbīstamām kara paliekām, taču tās lietotājs nekontrolē attiecīgo teritoriju, pēc karadarbības beigām lietotājs nodrošina cita starpā, kur tas iespējams, tehnisku, finansiālu, materiālu vai cilvēkresursu palīdzību divpusēji vai caur trešo pusi, par kuru panākta kopēja vienošanās, tostarp ar Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmas vai ar citu attiecīgu organizāciju palīdzību, lai veicinātu šādu sprādzienbīstamu kara palieku iezīmēšanu un neitralizāciju, aizvākšanu vai iznīcināšanu.

2. Pēc karadarbības beigām un cik vien ātri iespējams, katra Augstā Līgumslēdzēja Puse un bruņotā konfliktā iesaistītā puse skartajās teritorijās iezīmē, neitralizē, aizvāc un iznīcina sprāgstošās kara paliekas, kas atrodas tās kontrolē. Sprādzienbīstamu kara palieku ietekmētām teritorijām, kas saskaņā ar šī panta 3. punktu atzītas par tādām, kura rada nopietnu humānu risku, piešķirams prioritārs statuss atmīnēšanai, palieku aizvākšanai un iznīcināšanai.

3. Pēc karadarbības beigām, un cik vien ātri iespējams, katra Augstā Līgumslēdzēja Puse un bruņotā konfliktā iesaistītā puse veic šādus pasākumus tās kontrolē esošās ietekmētās teritorijās, lai samazinātu sprāgstošu kara palieku radīto risku:

(a) inspicē un novērtē kara palieku radītos draudus;

(b) novērtē un prioritizē iezīmēšanas, neitralizēšanas, aizvākšanas un iznīcināšanas vajadzības un praktiskās iespējas;

(c) iezīmē un neitralizē, aizvāc vai iznīcina sprādzienbīstamas kara paliekas;

(d) rīkojas, lai piesaistītu resursus šo darbību veikšanai.

4. Veicot iepriekšminētos pasākumus, Augstās Līgumslēdzējas Puses un bruņotā konfliktā iesaistītās puses ievēro starptautiskās normas, tostarp Starptautisko stratēģiju mīnu problēmas pārvarēšanai (International Mine Action Standards).

5. Vajadzības gadījumā Augstās Līgumslēdzējas Puses sadarbojas gan savā starpā, gan ar citām valstīm, atbilstošām reģionālām un starptautiskām organizācijām, un nevalstiskām organizācijām, lai cita starpā sniegtu tehnisku, finansiālu, materiālu palīdzību un cilvēkresursus, ieskaitot, kad vien apstākļi to ļauj, kopīgas operācijas, kas nepieciešamas šī panta nosacījumu izpildei.

4. pants
Informācijas reģistrēšana, uzglabāšana un pārsūtīšana/sniegšana

1. Augstās Līgumslēdzējas Puses un bruņotā konfliktā iesaistītās puses, cik plaši vien iespējams un ciktāl piepildāms, reģistrē un uzglabā informāciju par sprādzienbīstamas munīcijas lietošanu vai pamešanu, lai veicinātu sprādzienbīstamu kara palieku ātru iezīmēšanu, neitralizēšanu, aizvākšanu un iznīcināšanu, izglītošanu riska mazināšanai un attiecīgas informācijas sniegšanu tai pusei, kura kontrolē teritoriju, un šīs teritorijas civiliedzīvotājiem.

2. Augstās Līgumslēdzējas Puses un bruņotā konfliktā iesaistītās puses, kuras izmantojušas pamestu sprādzienbīstamu munīciju, kas varētu būt kļuvusi par sprādzienbīstamām kara paliekām, karadarbībai beidzoties, nekavējoties un ciktāl izpildāms, saskaņā ar šo pušu likumīgajām drošības interesēm, sniedz šādu informāciju divpusēji vai ar tādas trešās puses palīdzību, par kuru panākta kopēja vienošanās, tostarp ar Apvienoto Nāciju Organizācijas palīdzību pusei vai pusēm, kas kontrolē skarto teritoriju vai, pēc lūguma, citām attiecīgām organizācijām, kuras, kā pārliecinājusies informācijas sniedzēja puse, veic vai veiks izglītošanu par risku un sprādzienbīstamu kara palieku iezīmēšanu, neitralizēšanu, aizvākšanu vai iznīcināšanu ietekmētajās teritorijās.

3. Reģistrējot, uzglabājot un pārsūtot/sniedzot šādu informāciju, Augstās Līgumslēdzējas Puses ievēro Tehniskā pielikuma 1. daļu.

5. pants
Citi piesardzības pasākumi civilās sabiedrības, atsevišķu civiliedzīvotāju un civilo objektu aizsardzībai no sprādzienbīstamu kara palieku izraisītā riska un sekām

1. Augstās Līgumslēdzējas Puses un bruņotā konfliktā iesaistītās puses savā kontrolē esošās un sprādzienbīstamu kara atlieku skartās teritorijās veic visus iespējamos piesardzības pasākumus, lai aizsargātu civilo sabiedrību atsevišķus civiliedzīvotājus un civilos objektus no sprādzienbīstamu kara palieku izraisītā riska un sekām.

Iespējamie piesardzības pasākumi ir tādi aizsargpasākumi, kurus iespējams praktiski realizēt un piemērot, ņemot vērā konkrētos apstākļus, ieskaitot humānus un militārus apsvērumus. Šie piesardzības pasākumi var ietvert brīdinājumus, civiliedzīvotāju izglītošanu par riskiem, sprādzienbīstamu kara palieku skartu teritoriju iezīmēšanu, nožogošanu un pārraudzību, kā noteikts Tehniskā pielikuma 2. daļā.

6. pants
Nosacījumi humāno misiju un organizāciju aizsardzībai no sprādzienbīstamu kara palieku radītām sekām

1. Katra Augstā Līgumslēdzēja Puse un bruņotajā konfliktā iesaistītā puse:

(a) ciktāl iespējams, no sprādzienbīstamu kara palieku radītām sekām pasargā humānās misijas un organizācijas, kas ar Augstās Līgumslēdzējas Puses vai bruņotā konfliktā iesaistītās puses piekrišanu darbojas vai darbosies šīs puses kontrolētā teritorijā;

(b) pēc šādu humāno misiju un organizāciju pieprasījuma un ciktāl iespējams, sniedz informāciju par visu tai zināmu sprādzienbīstamu kara palieku atrašanās vietu teritorijā, kur darbosies vai darbojas humanitārā misija vai organizācija, kas pieprasījusi informāciju.

2. Šī panta nosacījumi neskar pastāvošās starptautiskās humānās tiesības vai citus šo jomu reglamentējošus starptautiskos dokumentus, vai Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes lēmumus, kuri paredz lielāku aizsardzību.

7. pants
Palīdzība attiecībā uz pastāvošajām sprāgstošām kara paliekām

1. Katrai Augstajai Līgumslēdzējai Pusei ir tiesības vajadzības gadījumā lūgt un saņemt palīdzību no citas Augstās Līgumslēdzējas Puses, no valstīm, kuras nav šīs Konvencijas dalībvalstis, un no attiecīgām starptautiskām organizācijām un iestādēm, lai risinātu sprādzienbīstamu kara palieku radītās problēmas.

2. Katra Augstā Līgumslēdzēja Puse, ja vien tas iespējams, sniedz palīdzību, lai risinātu sprādzienbīstamu kara palieku radītās problēmas kā nepieciešams un iespējams. To darot, Augstās Līgumslēdzējas Puses ņem vērā arī šī Protokola humānos mērķus, kā arī starptautiskās normas, tostarp Starptautisko stratēģiju mīnu problēmas pārvarēšanai.

8. pants
Sadarbība un palīdzība

1. Katra Augstā Līgumslēdzēja Puse, ja vien tas iespējams, sniedz palīdzību sprādzienbīstamu kara palieku iezīmēšanai un neitralizēšanai, to aizvākšanai vai iznīcināšanai, civiliedzīvotāju izglītošanai par risku un citās saistītās darbībās, cita starpā, ar Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmas, attiecīgu starptautisku, reģionālu vai nacionālu organizāciju vai institūciju starpniecību, kā arī caur Sarkanā Krusta starptautisko komiteju, nacionālajām Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness biedrībām un to starptautisko federāciju, nevalstiskām organizācijām, vai pamatojoties uz divpusēju vienošanos.

2. Katra Augstā Līgumslēdzēja Puse, ja vien tas iespējams, sprādzienbīstamu kara palieku upuriem nodrošina ārstēšanu, rehabilitāciju un sociālu un  ekonomisku  reintegrāciju. Šādu palīdzību, cita starpā, var sniegt ar Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmas, starptautisku, reģionālu vai nacionālu organizāciju vai institūciju starpniecību, kā arī caur Sarkanā Krusta starptautisko komiteju, nacionālajām Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness biedrībām un to starptautisko federāciju, nevalstiskajām organizācijām, vai pamatojoties uz divpusēju vienošanos.

3. Katra Augstā Līgumslēdzēja Puse, ja vien tas iespējams, līdzdarbojas trasta fondos Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmas ietvaros, kā arī citos atbilstošos trasta fondos, lai veicinātu palīdzības sniegšanu, kā paredz šis Protokols.

4. Katrai Augstajai Līgumslēdzējai Pusei ir tiesības piedalīties pēc iespējas plašākā apmaiņā ar aprīkojumu, ar materiālo, zinātnisko un tehnoloģisko informāciju, kas nepieciešama šī Protokola izpildei, izņemot ar ieročiem saistītu tehnoloģiju. Augstās Līgumslēdzējas Puses apņemas veicināt šādu apmaiņu saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem un neievieš pārmērīgus ierobežojumus atmīnēšanas aprīkojuma un ar to saistītās tehnoloģiskās informācijas sniegšanai, ja tā vajadzīga humāniem nolūkiem.

5. Katra Augstā Līgumslēdzēja Puse apņemas sniegt informāciju attiecīgām Apvienoto Nāciju Organizācijas izveidotām datubāzēm par pretmmīnu pasākumiem, it īpaši informāciju par dažādiem līdzekļiem un tehnoloģijām sprādzienbīstamu kara palieku neitralizēšanai, speciālistu reģistriem, profesionālajām organizācijām un valstu kontaktpunktiem sprādzienbīstamu kara palieku neitralizēšanai, un brīvprātīgi - tehnisko informāciju par attiecīgiem sprādzienbīstamas munīcijas veidiem.

6. Augstās Līgumslēdzējas Puses var iesniegt ar attiecīgu informāciju pamatotus palīdzības lūgumus Apvienoto Nāciju Organizācijas, citām attiecīgām iestādēm vai citām valstīm. Šos lūgumus var iesniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, kurš tos pāradresē visām Augstajām Līgumslēdzējām Pusēm un attiecīgām starptautiskām organizācijām un nevalstiskām organizācijām.

7. Gadījumā, kad lūgta Apvienoto Nāciju Organizācijas palīdzība, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs savu un Apvienoto Nāciju Organizācijas iespēju robežās var veikt vajadzīgos pasākumus, lai novērtētu situāciju un sadarbībā ar lūgumu iesniegušo Augsto Līgumslēdzēju Pusi un citām Augstajām Līgumslēdzējām Pusēm, kuru atbildība noteikta 3. pantā, ieteiktu sniegt atbilstošu palīdzību. Ģenerālsekretārs var arī ziņot Augstajām Līgumslēdzējām Pusēm par jebkuru šādu novērtējumu, kā arī par lūgtās palīdzības veidu un apjomu, tostarp iespējamo palīdzību no Apvienoto Nāciju Organizācijas izveidotiem trasta fondiem.

9. pants
Vispārēji aizsargpasākumi

1. Ņemot vērā dažādus apstākļus un iespējas, katra Augstā Līgumslēdzēja Puse tiek rosināta veikt vispārēja rakstura aizsargpasākumus, lai mazinātu sprādzienbīstamu kara palieku daudzumu, tostarp, bet ne tikai pasākumus, kuri minēti Tehniskā pielikuma 3. daļā.

2. Katra Augstā Līgumslēdzēja Puse var brīvprātīgi apmainīties ar informāciju attiecībā uz tās veiktajiem pasākumiem, lai sekmētu labāko paraugu iedibināšanu attiecībā uz šī panta 1. daļu.

10. pants
Augsto Līgumslēdzēju Pušu konsultācijas

1. Augstās Līgumslēdzējas Puses apņemas sniegt konsultācijas un sadarboties cita ar citu visos jautājumos, kas attiecas uz šī Protokola darbību. Šajā nolūkā Augstās Līgumslēdzējas Puses rīko konferenci, par to vienojoties vairākumam, taču ne mazāk, kā astoņpadsmit Augstajām Līgumslēdzējām Pusēm.

2. Augsto Līgumslēdzēju Pušu konferenču darbā ietilpst:

(a) šī Protokola statusa un darbības pārskatīšana;

(b) tādu jautājumu apspriešana, kuri attiecas uz šī protokola ieviešanu dalībvalstīs, tostarp uz valstu ikgadējiem pārskatiem un informācijas aktualizēšanu;

(c) sagatavošanās pārskata konferencēm.

3. Augsto Līgumslēdzēju Pušu konferences izmaksas sedz Augstās Līgumslēdzējas Puses un dalībvalstis, kuras nepiedalās konferencē atbilstoši attiecīgi pielāgotai Apvienoto Nāciju Organizācijas vērtēšanas skalai.

11. pants
Atbilstība

1. Katra Augstā Līgumslēdzēja Puse pieprasa, lai tās bruņotie spēki un atbilstošas iestādes vai departamenti izstrādā attiecīgas instrukcijas un operatīvās procedūras un lai tās personālsastāvs tiktu sagatavots atbilstīgi šī Protokola noteikumiem.

2. Augstās Līgumslēdzējas Puses apņemas sniegt cita citai konsultācijas un abpusēji sadarboties ar Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra un citu piemērotu starptautisku procedūru starpniecību, lai atrisinātu jebkādas problēmas, kas varētu rasties attiecībā uz šā Protokola noteikumu skaidrošanu un piemērošanu.

 

 

Tehniskais pielikums

Šajā Tehniskajā pielikumā iekļauti labākie paraugi rīcībai, kas vērsta uz šī Protokola 4., 5. un 9. pantā noteikto mērķu sasniegšanu. Augstās Līgumslēdzējas Puses šo Tehnisko pielikumu ievieš brīvprātīgi.

1. Ar nesprāgušu munīciju (NM) un pamestu sprādzienbīstamu munīciju (PSM) saistītas informācijas reģistrēšana, uzglabāšana un sniegšana:

(a) Informācijas reģistrēšana: Dalībvalstij jācenšas pēc iespējas precīzāk reģistrēt šādu informāciju par sprādzienbīstamu munīciju, kas var būt kļuvusi par PSM:

(i) tādu teritoriju atrašanās vieta, kuras bijušas kā mērķzonas sprādzienbīstamas munīcijas lietošanai;

(ii) aptuvens sprādzienbīstamas munīcijas vienību skaits, kas pielietots (i) daļā minētajās teritorijās;

(iii) (i) apakšpunktā minētajās teritorijās lietotās sprādzienbīstamas munīcijas veids un raksturs;

(iv) zināmās un iespējamās NM vispārējā atrašanās vieta;

Ja dalībvalsts militāru operāciju gaitā bijusi spiesta pamest sprādzienbīstamu munīciju, tai jācenšas PSM atstāt, paveicot vajadzīgos drošības pasākumus, un par šo munīciju reģistrēt šādu informāciju:

(v) PSM atrašanās vieta;

(vi) aptuvens PSM daudzums katrā noteiktā objektā:

(vii) PSM veidi katrā noteiktā objektā.

(b) Informācijas uzglabāšana: Ja dalībvalsts reģistrējusi informāciju saskaņā ar (a) apakšpunktu, šī informācija uzglabājama tā, lai to pēc tam varētu iegūt un sniegt saskaņā ar (c) apakšpunkta nosacījumiem;

(c) Informācijas sniegšana: Informācija, kas reģistrēta un uzglabāta, kā paredzēts (a) un (b) apakšpunktos, sniedzama saskaņā ar šādiem nosacījumiem un ņemot vērā informācijas sniedzējas dalībvalsts drošības intereses un citas saistības:

(i) Saturs:

Sniegtajā informācijā par NM jāiekļauj sīkas ziņas par:

(1) Zināmās un iespējamās NM vispārējo atrašanās vietu;

(2) mērķzonās pielietotās sprādzienbīstamas munīcijas veidiem un aptuvenu vienību skaitu;

(3) sprādzienbīstamās munīcijas atpazīšanas paņēmieniem, tostarp krāsu, lielumu un formu, un citām attiecīgām pazīmēm;

(4) paņēmieni sprādzienbīstamās munīcijas drošai likvidēšanai.

Sniegtajā informācijā par PSM jāie­kļauj sīkas ziņas par:

(5) PSM atrašanās vietu;

(6) aptuvenu PSM vienību skaitu katrā noteiktā objektā:

(7) PSM veidiem katrā noteiktā objektā.

(8) PSM atpazīšanas paņēmieniem, tostarp krāsu, lielumu un formu;

(9) PSM iepakojuma veidu un paņēmienus;

(10) gatavības pakāpi;

(11) visu PSM zonā zināmo lamatmīnu/maskētu mīnu atrašanās vietu un raksturu;

ii) Saņēmējs: informācija sniedzama pusei vai pusēm, kuras kontrolē skarto teritoriju, un personām vai iestādēm, kuras, kā par to pārliecinājusies informācijas sniedzēja dalībvalsts, skartajā teritorijā ir iesaistījusies vai iesaistīsies NM vai PSM neitralizācijā un civiliedzīvotāju izglītošanā par NM vai PSM radītiem draudiem;

iii) Mehānisms: Dalībvalstij iespēju robežās jāizmanto informācijas sniegšanas mehānismi, kas izveidoti starptautiskā vai vietējā mērogā, tādi kā UNMAS (Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretmīnu pasākumu dienests), IMSMA - (Informācijas pārvaldības sistēma pretmīnu pasākumiem), vai citas profesionālas organizācijas, kuras informācijas sniedzēja dalībvalsts uzskata par atbilstošām;

iv) Piemērota laika izvēle: Informācija sniedzama pēc iespējas ātrāk, ievērojot tādus faktorus, kā notiekošas militāras vai humānas operācijas skartajās teritorijās, informācijas pieejamība un ticamība un attiecīgi drošības jautājumi;

2. Brīdinājumi, izglītošana par risku, iezīmēšana, nožogošana un pārraudzība;

Galvenie jēdzieni

(a) Brīdinājumi ir precīza brīdinošas informācijas sniegšana civiliedzīvotājiem, lai mazinātu draudus, ko skartajās teritorijās rada sprādzienbīstamas kara paliekas;

(b) Civiliedzīvotāju izglītošanā par risku iekļaujamas izglītojošas programmas par risku, lai veicinātu informācijas apmaiņu starp skartajām kopienām, valdības iestādēm un humānās palīdzības organizācijām, informējot skartās kopienas par sprādzienbīstamu kara palieku radītajiem draudiem. Izglītojošām programmām par risku parasti ir ilgtermiņa raksturs;

Labākie rīcības paraugi brīdinājumu došanai un izglītošanai par risku

(c) Visām brīdinājumu programmām un izglītošanas programmām, kur tas iespējams, jāņem vērā noteicošās nacionālās un starptautiskās normas, tostarp Starptautiskā stratēģija mīnu problēmas pārvarēšanai.

(d) Brīdinājumi un izglītošanas programmas nodrošināmas skartajiem civil­iedzīvotājiem, kuru skaitā ietilpst civiliedzīvotāji zonās un apkārt zonām, kur atrodas sprādzienbīstamas kara paliekas, un civil­iedzīvotāji, kas pārvietojas cauri šādām zonām.

(e) Brīdinājumi dodami pēc iespējas ātrāk atkarībā no apstākļiem un pieejamās informācijas. Brīdinājumi un izglītošana par risku vienmēr jānodrošina skartajām kopienām cik drīz vien iespējams.

(f) Konfliktā iesaistītajām pusēm, ja tām trūkst resursu un prasmju, lai efektīvi veiktu izglītošanu par risku, jāizmanto trešās puses, tādas kā starptautiskas organizācijas un nevalstiskas organizācijas.

(g) Konfliktā iesaistītajām pusēm, ja iespējams, jānodrošina papildu resursi brīdinājumiem un izglītošanai par risku. Šāds nodrošinājums varētu iekļaut loģistikas atbalstu, mācību materiālu izstrādi izglītošanai par risku, finanšu atbalstu un vispārēju kartogrāfisku informāciju.

Sprādzienbīstamu kara palieku skartas teritorijas iezīmēšana, nožogošana un pārraudzība

(h) Vietās, kur atrodas sprādzienbīstamas kara paliekas, konfliktā iesaistītajām pusēm konflikta gaitā un pēc tā cik drīz un cik plaši vien iespējams jāpanāk, ka sprādzienbīstamu kara palieku skartās zonas tiek iezīmētas, nožogotas un uzraudzītas saskaņā ar zemāk minētiem nosacījumiem, tā liedzot piekļuvi civiliedzīvotājiem:

(i) Iespējami bīstamo zonu iezīmēšanai lietojamas brīdinājuma zīmes, kas marķētas ar paņēmieniem, kuri attiecīgās zonas iedzīvotājiem viegli atpazīstami. Zīmēm un citam bīstamās zonas marķējumam jābūt pēc iespējas labāk saredzamam, izlasāmam, izturīgam un noturīgam pret vides ietekmi, un tam skaidri jānorāda, kura puse aiz iezīmētās robežlīnijas uzskatāma par nesprāgušu kara palieku skartu zonu un kura puse uzskatāma par drošu.

(j) Izveidojama attiecīga iestāde, kuras pienākums ir pārraudzīt un uzturēt pastāvīgās un pagaidu marķējuma sistēmas, kas saskaņotas ar nacionālajām un vietējām riska izglītošanas programmām.

3. Vispārēji aizsargpasākumi

Ciktāl iespējams un ja vajadzīgs dalībvalstīm, kas ražo vai iegādājas sprādzienbīstamu munīciju, jācenšas panākt, ka sprāgstoša munīcijas ekspluatācijas laikā tiek ieviesti un ievēroti šādi pasākumi:

(a) Munīcijas ražošanas vadība

(i) Ražošanas process izveidojams tā, lai sasniegtu pēc iespējas augstāku munīcijas uzticamību.

(ii) Ražošanas procesiem veicami sertificēti kvalitātes kontroles pasākumi.

(iii) Sprādzienbīstamas munīcijas ražošanas gaitā piemērojama kvalitātes nodrošinājuma sistēma, kas sertificēti saskaņā ar starptautiski atzītiem standartiem.

(iv) Pieņemšanas izmēģinājumi veicami kā izmēģinājumi ar kaujas šaušanu noteiktos apstākļos vai piemērojot citas apstiprinātas metodes.

(v) Sprādzienbīstamas munīcijas pārsūtīšanas/pārvietošanas un nodošanas laikā jāievēro augstas drošības normas.

(b) Munīcijas apsaimniekošana

Lai sprādzienbīstamai munīcijai nodrošinātu pēc iespējas lielāku ilgtermiņa uzticamību, dalībvalstis tiek rosinātas piemērot labās prakses paraugus un operatīvās procedūras attiecībā uz šādas munīcijas uzglabāšanu, transportēšanu, uzglabāšanu lauka apstākļos un rīkošanos ar to saskaņā ar šādiem norādījumiem.

(i) Ja vajadzīgs, sprādzienbīstama munīcija uzglabājama drošās telpās vai atbilstošos konteineros, kas nepieciešamības gadījumā aizsargā sprāgstošu munīciju un tās sastāvdaļas mākslīgas atmosfēras apstākļos.

(ii) Dalībvalstij jātransportē sprāgstoša munīcija uz un no ražotnēm, noliktavām un lauka tādā veidā, lai pēc iespējas mazinātu sprādzienbīstamās munīcijas bojājumus.

(iii) Ja vajadzīgs, uzkrājot un transportējot sprādzienbīstamu munīciju, dalībvalstij jāizmanto atbilstoši konteineri un mākslīgas atmosfēras apstākļi.

(iv) Sprādzienu draudi uzkrājumu glabātuvēs samazināmi, tās atbilstoši iekārtojot.

(v) Dalībvalstīm jāpiemēro atbilstoša sprādzienbīstamās munīcijas uzskaites, izsekošanas un izmēģināšanas kārtība, kas iekļauj ziņas par katras sprādzienbīstamās munīcijas vienības numuru, partiju, sēriju, un informāciju par to, kur sprāgstošā munīcija atradusies, kādos apstākļos glabāta un kādai vides ietekmei tikusi pakļauta.

(vi) Ja vajadzīgs, regulāri jāveic uzkrātās sprādzienbīstamās munīciju izmēģinājumi, šaujot kaujas apstākļos, lai nodrošinātu vēlamo munīcijas funkcionēšanu.

(vii) Uzkrātās sprādzienbīstamās munīcijas mezglu daļām, ja vajadzīgs, veicami laboratorijas izmeklējumi, lai nodrošinātu vēlamo munīcijas funkcionēšanu.

(viii) Lai uzturētu sprādzienbīstamās munīcijas uzkrājumu uzticamību, reaģējot uz iegūto informāciju par uzskaiti, izsekošanu un izmēģinājumu kārtību, vajadzības gadījumā jāveic atbilstoši pasākumi, tostarp korekcijas aplēsēs par prognozējamo munīcijas glabāšanas laiku.

(c) Apmācība

Lai nodrošinātu sprādzienbīstamās munīcijas uzticamu darbību atbilstoši tās nolūkam, svarīgs faktors ir pienācīga apmācība personālam, kas rīkojas ar sprādzienbīstamo munīciju un ir iesaistīts tās transportēšanā un lietošanā. Tādēļ dalībvalstīm jāapstiprina un jāuztur atbilstošas mācību programmas, tā panākot, ka personāls tiek pienācīgi apmācīts par munīciju, ar kuru tam būs nepieciešams saskarties.

(d) Nodošana

Dalībvalstij, kas paredzējusi nodot sprāgstošu munīciju citai dalībvalstij, kurai līdz šim nav piederējusi tāda veida sprādzienbīstama munīcija, jācenšas panākt, lai saņēmējai dalībvalstij būtu iespēja pareizi uzglabāt, uzturēt un lietot šo sprādzienbīstamo munīciju.

(e) Turpmākā ražošana

Lai sasniegtu visaugstāko iespējamo munīcijas uzticamību, dalībvalstij jāapzina paņēmieni un līdzekļi, lai paaugstinātu tādas sprādzienbīstamas munīcijas uzticamību, kuru tā paredzējusi ražot vai iegādāties.

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Starpt. org.:
Veids:
 starptautisks dokuments
 daudzpusējs
Pieņemts:
 28.11.2003.
Stājas spēkā:
 16.03.2010.
Pievienošanās:
 16.09.2009.
Pieņemšanas vieta: 
Ženēva
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 120, 30.07.2009.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
  • Citi saistītie dokumenti
1540
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"