Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.

Līgums par speciālām stabilitātes prasībām ro-ro pasažieru kuģiem, kas saskaņā ar grafiku veic regulārus reisus starp vai uz, vai no noteiktām ostām ziemeļrietumu Eiropā un Baltijas jūrā, 1996 (Stokholmas līgums 1996)

Līgumslēdzējas valdības,

ESOT 1974.gada Starptautiskās konvencijas par dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS), ar grozījumiem, DALĪBVALSTIS;

ATSAUCOTIES uz SOLAS konvencijas VII. pantu;

RŪPĒJOTIES, ka pamatatbildība vai vispārējo drošības standartu izveidošana paliek Starptautiskās Jūras organizācijas (turpmāk - Organizācija) kompetencē;

ŅEMOT VĒRĀ Organizācijas pasākumus šajā jomā;

ĪPAŠI ŅEMOT VĒRĀ 1974.gada Starptautiskās konvencijas par dzīvības aizsardzību uz jūras Līgumslēdzēju valdību 1995.gada 20., 27.. 28. un 29.novembra konferencē Londonā pieņemto konferences Rezolūciju Nr.14 "Reģionālais līgums par speciālām stabilitātes prasībām ro-ro pasažieru kuģiem";

ATZĪSTOT nepieciešamību visu gadu uzturēt intensīvu un nepārtrauktu ro-ro pasažieru kuģu satiksmi bieži nelabvēlīgos jūras un laika apstākļos ar sliktu redzamību un zemu ūdens temperatūru, šādas satiksmes nepieciešamību sabiedrībai, nesenās avārijas un ro-ro pasažieru kuģu kustības biežumu, kā arī iespējamos konfliktus kuģošanas kustībā noteiktās vietās, rodas nepieciešamība piemērot speciālas stabilitātes prasības visiem ro-ro pasažieru kuģiem, kas saskaņā ar grafiku veic regulārus reisus starp vai uz, vai no noteiktām ostām ziemeļrietumu Eiropā un Baltijas jūrā;

IR VIENOJUŠĀS par sekojošo:

1.pants

Definīcijas

Šī līguma izpratnē:

(a) starptautisks reiss nozīmē reisu no valsts, uz kuru attiecas šis līgums uz ostu ārpus šādas valsts, vai otrādi;

(b) ro-ro pasažieru kuģis nozīmē pasažieru kuģi ar ro-ro kravas vietām vai īpašas kategorijas vietām saskaņā ar 1974.gada Starptautiskās konvencijas par dzīvības aizsardzību uz jūras, ar grozījumiem, noteikumā II-2/3;

(c) speciālas stabilitātes prasības nozīmē speciālas stabilitātes prasības, kas minētas 2.pielikumā;

(d) noteiktā osta nozīmē jebkuru ostas teritoriju un piekrasti, kā norādīts mapē (1.pielikums), no kuras ro-ro pasažieru kuģi saskaņā ar grafiku veic regulārus starptautiskus reisus;

(e) Ģenerālsekretārs nozīmē Starptautiskās Jūras organizācijas Ģenerālsekretāru.

2.pants

Vispārējie pienākumi

Līgumslēdzējas valdības piekrīt piemērot speciālās stabilitātes prasības ro-ro pasažieru kuģiem, kas kuģo zem to karogiem un saskaņā ar grafiku veic regulārus starptautiskus pasažieru pārvadājumus:

(a) starp noteiktām ostām vai

(b) uz vai no noteiktām ostām.

3.pants

Speciālas stabilitātes prasības

Līgumslēdzējas valdības piekrīt piemērot speciālas stabilitātes prasības ne vēlāk kā 2.pielikumā noteiktajos datumos.

4.pants

Viena reisa atbrīvojumi

Ro-ro pasažieru kuģi, kas saskaņā ar grafiku neveic regulārus starptautiskus reisus starp vai uz, vai no noteiktām ostām, bet kuram ir jāveic viens reiss starp vai uz, vai no šādām ostām, Līgumslēdzējas valdības vai kuģa karoga valsts var atbrīvot no jebkurām vai visām speciālām stabilitātes prasībām, konsultējoties ar Līgumslēdzējām valdībām vai to valstu valdībām starp vai uz, vai no kuru ostām notiek reisi. Kuģa karoga valsts nepiešķir atbrīvojumu, ja kuģis neatbilst starptautiskajām drošības prasībām, kuras kuģa karoga valsts un Līgumslēdzējas valdības, vai valdības vienprātīgi atzīst par adekvātām reisa veikšanai starp vai uz, vai no to ostām.

5.pants

Līguma piemērošana ro-ro pasažieru kuģiem, kuru karoga valsts nav šī līguma dalībvalsts

(1) Līgumslēdzējas valdības piekrīt, ka speciālās stabilitātes prasības ir jāpiemēro visiem ro-ro pasažieru kuģiem, kas saskaņā ar grafiku veic regulārus starptautiskus reisus pasažieru pārvadāšanai starp vai uz, vai no noteiktām ostām, neraugoties uz karogu un atzīstot nepieciešamību nodrošināt, ka turpmāk valstīm, kas nav šī līguma dalībvalstis, neliks piemērots lielāks labvēlības statuss.

(2) Līgumslēdzējas valdības turpmāk piekrīt veicināt speciālo stabilitātes prasību piemērošanu 2.pielikumā noteiktajos termiņos ro-ro pasažieru kuģiem, kas kuģo zem valsts karoga, kas nav šī līguma dalībvalsts un saskaņā ar grafiku veic regulārus starptautiskus reisus pasažieru pārvadāšanai starp vai uz, vai no noteiktām ostām.

(3) Katra Līgumslēdzēja valdība apņemas paziņot citām Līgumslēdzējām valdībām, Ģenerālsekretāram un, neatkarīgi no Eiropas Savienības dalībvalstīm, Eiropas Kopienas Komisijai par šī panta 2.punkta ieviešanas gaitu.

6.pants

Savstarpēja dokumentu atzīšana

(1) Katra Līgumslēdzēja valdība nodrošina katru kuģi, kas peld zem tās karoga un uz kuru attiecas šis līgums, ar dokumentu, kas apliecina, ka kuģis atbilst speciālām stabilitātes prasībām.

(2) Līgumslēdzējas valdības piekrīt atzīt 1.punktā minētos dokumentus, kā pierādījumu tam, ka kuģis, uz kuru attiecas dokuments, atbilst speciālām stabilitātes prasībām.

(3) Ja valsts, kas nav šī līguma dalībvalsts, izdod dokumentu, kas norāda, ka kuģis atbilst speciālām stabilitātes prasībām, tad šāds dokuments būs vispārpieņemts kā prima facie pierādījums tam, ka kuģis atbilst minētajām prasībām.

7.pants

Parakstīšana, ratificēšana, pieņemšana, apstiprināšana un pievienošanās

1. Šis līgums būs atklāts parakstīšanai Organizācijas galvenajā mītnē no 1996.gada 1.jūlija līdz 30.septembrim un paliks atklāts pievienošanās procedūrai. Valstis var kļūt par šī līguma dalībvalstīm sekojošā veidā:

(a) parakstīšana bez atrunām attiecībā uz ratificēšanu, pieņemšanu vai apstiprināšanu, vai

(b) parakstīšana ratificēšanai, pieņemšanai vai apstiprināšanai, kam seko ratificēšana, pieņemšana vai apstiprināšana, vai

(c) pievienošanās.

2. Ratificēšana, pieņemšana, apstiprināšana vai pievienošanas tiek īstenota, deponējot attiecīgu Instrumentu Ģenerālsekretāram.

3. Ģenerālsekretārs paziņo visu valstu valdībām, kas parakstījušas šo līgumu vai pievienojušās tam, par jebkuru parakstīšanu vai ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta deponēšanu un līguma deponēšanas dienu. Izpildot visus nosacījumus par stāšanos spēkā, Ģenerālsekretārs paziņo visu šo valstu valdībām par līguma stāšanos spēkā.

8.pants

Paziņošana un stāšanās spēkā

1. Zviedrijas valdība paziņo Ģenerālsekretāram par šo līgumu.

Līgums stājas spēkā:

(a) pēc divpadsmit mēnešiem no dienas, kad paziņots Ģenerālsekretāram, vai

(b) dienā, kad ne mazāk kā piecas valstis ir kļuvušas par tā dalībvalstīm saskaņā ar 7.pantu.

2. Jebkāds ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instruments, kas tiek deponēts pēc šī līguma stāšanās spēkā, stājas spēkā pēc trīsdesmit dienām no deponēšanas dienas.

9.pants

Denonsēšana

1. Jebkura Līgumslēdzēja valdība var denonsēt šo līgumu, rakstiski paziņojot Ģenerālsekretāram.

2. Denonsācija stājas spēkā pēc divpadsmit mēnešiem no dienas, kad Ģenerālsekretārs saņēmis dokumentu par denonsēšanu.

10.pants

Deponēšana un reģistrēšana

1. Līgumu deponē Ģenerālsekretārs.

2. Ģenerālsekretārs, tiklīdz līgums stājies spēkā, nosūta apstiprinātas līguma kopijas:

(a) visām 1974.gada Starptautiskās konvencijas par dzīvības aizsardzību uz jūras ar grozījumiem, Līgumslēdzējām valdībām,

(b) Eiropas Kopienu Komisijai.

3. Līgumam stājoties spēkā. Ģenerālsekretārs nosūta līguma kopiju Apvienoto Nāciju organizācijas sekretariātam reģistrēšanai un publicēšanai saskaņā ar Apvienoto Nāciju organizācijas statūtu 102.pantu.

11.pants

Valodas

Līgums ir sastādīts pa vienai kopijai angļu, franču, krievu un spāņu valodās. Katrs teksts ir autentisks.

 

1.pielikums

Zīmīgi viļņu augstumi

1. Vispārēji

Šajā pielikumā ir noteikti zīmīgi viļņu augstumi (Hs), ar kuriem nosaka ūdens augstumu, kad tiek piemēroti 2.pielikumā noteiktie tehniskie standarti.

Kartē ir attēli, kas norāda zīmīgus viļņu augstumus, kas, varbūtībā, nepārsniedz vairāk kā 10% vidēji gadā, jūras rajonos, kurus aptver šis līgums.

Piekrastes rajonos zīmīgi viļņu augstumi ir tad, ja tie ir mazāk nekā 1.5 m, ja kartē nav norādīts citādi.

2. Sezonas reisi

Ja operators, kas visu gadu darbojas regulāros grafikā noteiktos reisos, vēlas ieviest papildus ro-ro pasažieru kuģus īsākiem sezonas reisiem, tad par zīmīgu viļņu augstumu sezonas reisiem vienojas reisu galapunktu valdības.

Par jebkuru šādu līgumu, kas nav viena kuģa līgums, ne vēlāk kā pēc mēneša ir jāpaziņo Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Ģenerālsekretāram, kas informē SOLAS konvencijas dalībvalstu valdības, kā arī Eiropas Komisiju.

 

2.pielikums

Stabilitātes prasības attiecībā uz līgumu

Preambula

Pielietojums

Saskaņā ar šo līgumu pasažieru kuģiem ar ro-ro kravas vietām vai īpašās kategorijas vietām, kā tas ir noteikts Starptautiskās konvencijas par dzīvības aizsardzību uz jūras, ar grozījumiem, noteikumā II-2/3 ir jāatbilst šī līguma nosacījumiem ne vēlāk kā pirmajā ikgadējā inspekcijā, sekojot zemāk aprakstītajiem datumiem, atbilstoši A/Amax vērtībai, kā noteikts Esošo ro-ro pasažieru kuģu izdzīvošanas raksturojuma noteikšanas Aprēķina procedūras pielikumā, lietojot vienkāršoto metodi, pamatojoties uz Rezolūciju A.265 (VIII), ko izstrādājusi Kuģošanas drošības komiteja 1991.gada jūnijā 59.sesijā (MSC/ Circ.574):

  A/Amax vērtība Atbilstības datums
  Mazāk par 85% 1997.gada 1.aprīlis
  Mazāk par 90% 1998.gada 31.decembris
  Mazāk par 95% 1999.gada 31.decembris
  Mazāk par 97.5% 2000.gada 31.decembris
  97.5% vai vairāk 2001.gada 31.decembris, bet nevēlāk kā 2002.gada 1.oktobris

Stabilitātes standarti

1. Papildus SOLAS konvencijas noteikuma II-1/8 prasībām, ro-ro pasažieru kuģiem, ņemot vērā 2.daļas nosacījumus, ja tie ir piemērojami, ir jāatbilst sekojošam:

.1 8.noteikuma 2.3 daļas prasības ir jāizpilda, kad tiek ņemts vērā jūras ūdens hipotētiskais daudzums, kas, iespējams, ir uzkrājies uz pirmā klāja virs ro-ro kravas telpas iezīmētās ūdenslīnijas vai īpašas kategorijas telpas, kā noteikts noteikumā II-2/3, pieņemot, ka klājs ir bojāts (turpmāk - bojāts ro-ro klājs). 8.noteikuma citas prasības nav nepieciešams izpildīt pielietojot šajā līgumā noteiktos stabilitātes standartus1. Pieņemtais uzkrājies jūras ūdens daudzums ir jāaprēķina pamatojoties uz ūdens virsmas fiksēta augstuma:

(a) ro-ro klāja bojātā nodalījuma klāja malas zemākā punkta, vai

(b) kad bojātā klāja malas nodalījums ir iegrimis, tad aprēķināšana ir balstīta uz noteiktu augstumu virs mierīgas ūdens virsmas pilnā sānsveres un galsveres leņķī;

sekojoši:

0.5 m, ja atlikušais brīvsāns (fr) ir 0.3 m vai mazāk;

0.0 m, ja atlikušais brīvsāns (fr) ir 2.0 m vai vairāk; un

vidējie lielumi ir jānosaka ar lineāro interpolāciju, ja atlikušais brīvsāns (fr) ir 0.3 m vai vairāk, bet mazāk par 2,0 m;

kur atlikušais brīvsāns (fr) ir minimālais attālums starp bojāto ro-ro klāju un gala ūdenslīniju bojājuma vietā, bojājuma gadījumā neņemot vērā uz bojātā ro-rp klāja pieņemtā uzkrātā ūdens daudzuma ietekmi;

.2 kad ir uzstādīta augstas efektivitātes drenāžas sistēma, Administrācija var atļaut ūdens virsmas augstuma samazināšanu saskaņā ar Organizācijas2 izstrādātajiem ieteikumiem;

.3 kuģiem, kas veic reisus ģeogrāfiski ierobežotos rajonos, Administrācija var samazināt ūdens virsmas augstumu saskaņā ar punktu .1, aizstājot šādu ūdens virsmas augstumu sekojoši:

.3.1 0.0 m, ja zīmīgs viļņu augstums (hs) noteiktā rajonā ir 1.5 m vai mazāk;

.3.2 lielums, kas ir noteikts saskaņā ar punktu .1. ja zīmīgs viļņu augstums (hs) noteiktā rajonā ir 4.0 m vai augstāk;

.3.3 vidējais lielums ir jānosaka ar lineāro interpolāciju, ja zīmīgs viļņu augstums (hs) noteiktā rajonā ir 1.5 m vai vairāk, bet mazāk kā 4.0 m;

nosakot, ka sekojoši nosacījumi ir izpildīti:

.3.4 Administrācija ir pārliecinājusies, ka noteiktā rajonā pastāv zīmīgs viļņu augstums (hs), ar iespējamību, ka tas nepārsniegs vairāk kā 10%; un

.3.5 darbības rajons un, ja piemērojams, periodiski gada laikā, kuram ir noteikts zīmīgs viļņu augstuma (hs) lielums ir norādīts sertifikātos; un

.4 Administrācija, kā alternatīvu punktu .1 vai .3 prasībām, var atbrīvot no punktu .1 vai .3 prasību piemērošanas un akceptēt pierādījumu, kas izveidoti pēc modeļa testa, kas veikti vienam kuģim saskaņā ar Organizācijas3 izstrādāto modeļa testa metodes, kas ir norādītas šī dokumenta pielikumā, attaisnojot, ka kuģis neapgāzīsies nevienmērīga kuģu ceļa vissliktākajā vietā, kas aprakstīts 8.noteikuma 1.1 daļā, ar minētā noteikuma 4.daļā pieļauto bojājumu apmēru, un

.5 atsauce uz modeļa testa rezultātu akceptēšanu, kā ekvivalentu atbilstībai punktiem .1 vai .3; zīmīgs viļņa augstuma (hs) lielums, ko lieto modeļu testos, ir jānorāda kuģa sertifikātos.

.6 kapteinim nodotā informācija saskaņā ar 8.noteikuma 7.1 un 7.2 daļām, kas ir izstrādāta atbilstoši 2.3 līdz 2.3.4 daļām, ir jāpiemēro nemainītu ro-ro pasažieru kuģiem, kas ir apstiprināti saskaņa ar šim prasībām.

2. Novērtējot 1.daļā noteiktā uzkrātā jūras ūdens daudzuma ietekmi uz bojātā ro-ro klāja, ir jāņem vērā sekojošus nosacījumus:

.1 šķērsā vai gareniskā starpsiena ir jāuzskata par nebojātu, ja tās visas daļas guļ virsmas vertikāles iekšpusē kuģa abās pusēs, kas ir izvietotas attālumā no korpusa apšuvuma atbilstoši vienai piektdaļai kuģa platuma, kā tas ir noteikts 2.noteikumā, un nomērīts taisnlenķī uz centra līniju kravas zīmes apakšgrupas dziļākajā līmenī;

.2 gadījumos, kad kuģa korpuss ir struktūriski daļēji paplašināts saskaņā ar šī noteikuma nosacījumiem, rezultātā palielinās viena piektā daļa kuģa platuma, bet nedrīkst ietekmēt iekļūšanas izvietojumu esošajās starpsienās, cauruļvadu sistēmās utt., kas bija pieejamas pirms paplašināšanas;

.3 šķērso vai garenisko starpsienu hermētiskumam, kas tiek ņemts vērā, kā efektīvs līdzeklis pieņemto uzkrāto jūras ūdens ierobežošanai bojātā ro-ro klāja nodalījumā, jābūt proporcionālam ar drenāžas sistēmu, un jāiztur hidrostatiskais spiediens saskaņā ar aprēķināto bojājumu rezultātiem. Šādām starpsienām ir jābūt vismaz 4 m augstām, ja vien ūdens augstums ir mazāks par 0.5 m. Šādos gadījumos starpsienu augstumu var aprēķināt saskaņā ar sekojošo formulu:

Bh = 8h w

kur Bh = starpsienu augstums, un

Hw = ūdens augstums

Jebkurā gadījumā starpsienu minimālais augstums nedrīkst būt mazāks par 2.2m. Lai gan gadījumā, ja kuģis ir ar piekaramiem mašīnu klājiem, tad starpsienu minimālajam augstumam ir jābūt ne mazākam par mašīnu klāja augstumu, kad tas ir zemākā stāvoklī;

.4 speciālām konstrukcijām, piemēram, tādām kā pilna platuma piekaramiem klājiem un plašām borta šahtām, var akceptēt citus starpsienu augstumus, kas ir balstīti uz detalizētiem modeļu testiem;

.5 novērtētā uzkrātā jūras ūdens daudzuma iedarbību nav nepieciešams ņemt vērā jebkuram bojātā ro-ro klāja nodalījumam, nosakot, ka šādam nodalījumam katrā klāja pusē ir vienmērīgi izvietoti ūdens vārti gar nodalījuma bortiem, kas atbilst sekojošam:

.5.1 A > 0.3 l

kur A ir ūdens vārtu kopējā platība m2 klāja katrā pusē; un

l ir nodalījuma garums m;

.5 2 kuģim ir jāuztur atlikušo brīvsānu vismaz 1.0 m visliktākajā bojājuma gadījumā, neņemot vērā pieņemtā ūdens daudzuma ietekmi uz bojātā ro-ro klāja; un

.5.3 šādus ūdens vārtus ir jāizvieto 0.6 m augstuma robežās virs bojātā ro-ro klāja, un zemākai bortu malai ir jābūt 2 cm robežās virs bojātā ro-ro klāja; un

.5.4 šādus ūdens vārtus ir jāapgādā ar slēgšanas ierīcēm vai vārstiem, lai novērstu ūdens iekļūšanu uz ro-ro klāja, kamēr pieļaujamais ūdens, kurš var uzkrāties uz ro-ro klāja noplūst; un

.6 kad šķērssiena virs ro-ro klāja tiek uzskatīta par bojātu, abus nodalījumus, kas šķērso šķērssienu ir jāuzskata par appludinātiem tādā pašā ūdens virsmas augstumā, kā tas ir aprēķināts augstāk minētajās 1.1 un 1.3 daļās.

 

Papildinājums

MODEĻA TESTA METODE

1. Mērķi

Līguma 1.4 daļā noteiktajos stabilitātes prasību testos, kuģim, vissliktākajā bojājuma gadījuma scenārijā, ir jāpierāda spēja izturēt 3.da|ā noteikto jūras viļņošanos.

2. Kuģa modelis

2.1 Modelim ārēji un iekšēji ir jābūt īsta kuģa kopijai - sevišķi visās bojātajās vietās, kuram ir ūdens plūšanas un appludināšanas procesa efekts. Bojājumam ir jāattēlo vissliktākā bojājuma gadījums saskaņā ar SOLAS noteikuma II-1/8 (SOLAS 90) 2.3.2 daļu. Papildus tests ir nepieciešams kuģa vidusdaļas ķīļa bojājuma gadījumā, ja vislielākā bojājuma vieta saskaņā ar SOLAS 90 ir ārpus "+/-" 10% Lpp attālumā no kuģa vidusdaļas. Papildus tests ir nepieciešams, ja ro-ro telpas tiek pieņemtas par bojātām.

2.2 Modelim ir jāatbilst sekojošam:

.1 attālumam starp perpendikulāriem (Lpp) ir jābūt vismaz 3 m;

.2 korpusam ir jābūt pietiekami tievam zonās, kurās šai pazīmei ir ietekme uz rezultātiem;

.3 kustības raksturojumam jābūt veidotam kā īstam kuģim, pievēršot īpašu uzmanību kuģa griešanās rādiusa mērogam gareniski zvalstoties un šūpojoties gaitā. Iegrimes, gatavības, sānsveres un gravitācijas centram ir jāattēlo vislielākā bojājuma gadījums;

.4 galvenās konstrukcijas pazīmes, tādas kā ūdensdrošas starpsienas, gaisa noplūdes u.c., virs un zem starpsienu klāja, kas var izbeigties asimetriskā plūsmā, ir jākonstruē pareizi, cik tālu tas ir realizējams, lai attēlotu reālo situāciju;

.5 sākuma bojājuma veidam ir jābūt sekojošam:

.5.1 taisnleņķa sāna profilam ar platumu, kas ir noteikts SOLAS noteikumā II-1/8.4.1 un neierobežotā vertikālā apjomā;

.5.2 vienādsānu trijstūra profilam horizontālā līmenī ar augstumu, kas ir vienāds ar B/5 saskaņā ar SOLAS noteikumu II-1/8.4.2.

3. Eksperimentu procedūra

3.1 Modelis ir jāpakļauj ilglaicīgai un neregulārai jūras viļņu plūsmai JON-SWAP noteiktajā apjomā ar zīmīgu viļņu augstumu Hs, kā tas ir noteikts stabilitātes prasību 1.3 daļā un kuram ir sekojošs augstākās pakāpes pastiprinājuma faktors γ un augstākās pakāpes periods Tp:

.1 Tp = 4 √Hs ar γ = 3.3; un

.2 Tp ir vienāds ar bojāta kuģa, kuram nav ūdens uz klāja pie noteiktas slodzes, šūpošanās rezonējošam periodam, bet ne augstāk, kā 6 √Hs un ar γ = 1.

3.2 Modelim ir brīvi jādreifē un tas jānovieto dvarsā (90° kurss) ar bojāto virsmu pret pretī nākošiem viļņiem. Attiecībā pret modeli nedrīkst pielietot metodi, lai tas neizturētu apgāšanos. Ja kuģis ir stateniski appludinātā stāvoklī, pret bojājumu ir jāveic 1° sānsvere.

3.3 Katrai smailei ir jāveic vismaz 5 (pieci) periodiski eksperimenti. Testa perioda ilgumam katrā norisē jābūt tādam, ka ir sasniegts nemainīgs stāvoklis, bet norisei jābūt ne mazāk kā 30 minūtes pilnā laika apmērā. Katrā testā ir jālieto dažādas viļņu īstenošanas metodes.

3.4 Ja neviens no eksperimentiem nebeidzas ar bojājumiem, eksperimenti ir jāatkārto 5 reizes katrā no diviem noteiktajiem viļņu stāvokļiem vai, kā alternatīva, modelim ir jādod viens papildus sānsveres leņķis bojājumiem, un eksperiments ir jāatkārto 2 reizes katrā no diviem noteiktajiem viļņu stāvokļiem. Eksperimentu nolūks ir vislabākajā veidā parādīt izdzīvošanas spēju pret apgāšanos abos virzienos.

3.5 Tests ir jāveic sekojošos bojājumu gadījumos:

.1 vissliktākais bojājuma gadījumā attiecībā uz zonu zem GZ līnijas saskaņā ar SOLAS; un

.2 vissliktākajā kuģa vidusdaļas bojājuma gadījumā attiecībā uz atlikušajiem brīvsāniem kuģa vidusdaļas zonā, ja to prasa 2.1 punkts.

4. Izdzīvošanas kritēriji

4.1. Jāuzskata, ka kuģis ir izturējis testu, ja ir sasniegts nemainīgs stāvoklis sekojošā testa reizē, kā to prasa 3.3 punkts, bet ņemot vērā 4.2 punktu.

4.2. Šūpošanās vairāk kā 30° leņķī pret vertikālo asi, kas notiek biežāk kā 20% šūpošanās ciklā vai noturīgā sānsverē, kas ir lielāka par 20°, tad tas ir jāuzskata par apgāšanās gadījumu pat tad, ja ir sasniegts nemainīgs stāvoklis.

5. Testa apstiprināšana

5.1 Administrācijas pienākums ir iepriekš apstiprināt modeļa testa programmu. Turklāt, ir jāņem vērā, ka mazākie bojājumi var paredzēt vissliktāko scenārija gadījumu.

5.2 Tests ir jāpieraksta un jāuzņem video, vai jādokumentē ar citiem vizuāliem līdzekļiem, lai fiksētu visu attiecīgo kuģa un testa rezultātu informāciju. Video un ziņojums kopā ar Administrācijas akceptēto testu ir jāiesniedz Organizācijai.

 

1 Ieteikumi standartam tiks izstrādāti.

2 Atsaucas uz "ieteikumiem...".

3 Atsaucas uz "modeļa testa metode", kas ir šī dokumenta pielikumā.

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Starpt. org.:
Veids:
 starptautisks dokuments
 daudzpusējs
Pieņemts:
 28.02.1996.
Stājas spēkā:
 04.02.2004.
Pieņemšanas vieta: 
Stokholma
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 169, 02.12.2003.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
  • Citi saistītie dokumenti
1415
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)