Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

KONVENCIJA
PAR INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJU IZMANTOŠANU MUITAS VAJADZĪBĀM, KAS IZSTRĀDĀTA, PAMATOJOTIES UZ LĪGUMA PAR EIROPAS SAVIENĪBU K 3.PANTU

Šīs konvencijas AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, Eiropas Savienības dalībvalstis,

ATSAUCOTIES uz Eiropas Savienības Padomes 1995. gada 23. jūlija aktu;

ATGĀDINOT saistības Konvencijā par savstarpēju palīdzību muitas pārvalžu starpā, kas parakstīta Romā 1967. gada 7. septembrī;

UZSKATOT, ka Kopienas teritorijā un pie Kopienas ārējām robežām muitas pārvaldes kopā ar citām kompetentām iestādēm atbild par to, lai tiktu novērsti, izmeklēti un pārvarēti ne tikai Kopienas noteikumu pārkāpumi, bet arī valstu noteikumu pārkāpumi, jo īpaši to likumu pārkāpumi, kas paredzēti Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 36. un 223. pantā;

UZSKATOT, ka visu veidu nelikumīgas tirdzniecības attīstība nopietni apdraud cilvēku veselību, sabiedrības morāli un drošību;

PĀRLIECĪBĀ, ka ir jānostiprina sadarbība muitas pārvalžu starpā atbilstīgi noteikumiem Eiropas Padomes Konvencijā par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi, kura tika pieņemta Strasbūrā 1981. gada 28. janvārī, paredzot procedūras, kas ļaus muitas pārvaldēm darboties vienoti un apmainīties ar personas vai cita veida datiem par nelikumīgas tirdzniecības darbībām, izmantojot jaunu šāda tipa informācijas pārvaldības un pārraides tehnoloģiju;

PATUROT PRĀTĀ to, ka savā ikdienas darbā muitas pārvaldēm ir jāpiemēro gan Kopienas, gan valstu noteikumi un ka tāpēc noteikti jāgādā, lai Kopienas un valstu noteikumi par savstarpēju palīdzību un administratīvo sadarbību abos sektoros pēc iespējas tiktu izstrādāti paralēli,

IR VIENOJUŠĀS PAR ŠĀDIEM NOTEIKUMIEM.

I nodaļa

DEFINĪCIJAS

1. pants

Šajā konvencijā:

1) termins "valsts likumi" nozīmē kādas dalībvalsts normatīvos aktus, kuru piemērošana pilnīgi vai daļēji ir šīs dalībvalsts muitas pārvaldes kompetencē, par

- preču kustību, uz ko attiecas aizliegumi, ierobežojumi vai kontrole, jo īpaši saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 36. un 223. pantu,

- par darbībām nolūkā nodot, konvertēt, noklusēt vai slēpt īpašumu vai ieņēmumus, kas tieši vai netieši gūti vai izmantoti, piekopjot nelikumīgu tirdzniecību ar narkotikām starptautiskā līmenī;

2) termins "personas dati" nozīmē jebkuru informāciju par identificētu vai identificējamu indivīdu;

3) termins "datu piegādātājdalībvalsts" nozīmē valsti, kurā ievada datus muitu informācijas sistēmā.

II nodaļa

MUITU INFORMĀCIJAS SISTĒMAS IZVEIDE

2. pants

1. Dalībvalstu muitu pārvaldes izveido un uztur kopīgu automatizētu informācijas sistēmu atbilstoši muitu vajadzībām, kas še turpmāk saukta par "muitu informācijas sistēmu".

2. Muitu informācijas sistēmas mērķis saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem ir palīdzēt novērst, izmeklēt un saukt pie atbildības par smagiem valstu likumu pārkāpumiem, izmantojot ātru informācijas izplatīšanu, kas ļauj kāpināt dalībvalstu muitas pārvalžu sadarbības un kontroles procedūru efektivitāti.

III nodaļa

MUITU INFORMĀCIJAS SISTĒMAS DARBĪBA UN IZMANTOŠANA

3. pants

1. Muitu informācijas sistēmu veido centrālā datu bāze, kas ir pieejama, izmantojot termināļus katrā dalībvalstī. Tajā ietilpst vienīgi dati, tostarp arī personas dati, kas ir vajadzīgi, lai sasniegtu mērķi, kā paredzēts 2. panta otrajā daļā, kuri iedalīti šādās kategorijās:

i) preces,

ii) transportlīdzekļi,

iii) uzņēmumi,

iv) personas,

v) krāpšanas tendences,

vi) pieejamā ekspertīze.

2. Komisija nodrošina muitu informācijas sistēmas infrastruktūras tehnisko vadību saskaņā ar normām, ko paredz Padomē pieņemtie izpildes pasākumi.

Komisija sniedz pārskatu par vadību komitejai, kas minēta 16. pantā.

3. Komisija dara zināmu pieņemto tehniskās vadības īstenošanas kārtību iepriekš minētajai komitejai.

4. pants

Ciktāl tas ir vajadzīgs, lai sasniegtu sistēmas mērķi, dalībvalstis nosaka, kādi elementi iekļaujami muitu informācijas sistēmā atbilstoši katrai kategorijai 3. panta i) līdz vi) punktā. Personas datus nekādā gadījumā nedrīkst norādīt datu kategorijās, kas paredzētas 3. panta v) un vi) punktā. Sistēmā ievadītie dati nav plašāki par šādiem datiem:

i) uzvārds, pirmslaulību uzvārds, priekšvārds un aizgūtais vārds;

ii) dzimšanas datums un vieta;

iii) nacionālā piederība;

iv) dzimums;

v) visas īpašās faktiskās un pastāvīgās auguma īpatnības;

vi) datu iekļaušanas iemesls;

vii) ierosinātā darbība;

viii) brīdinājuma kods, kas norāda, ka persona jau bijusi bruņota, varmācīga vai bēguļojusi no iestādēm.

Nekādā gadījumā neiekļauj personas datus, kas paredzēti 6. panta pirmajā teikumā Konvencijā par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi, kuru Eiropas Padome pieņēma 1981. gada 28. janvārī Strasbūrā, kas še turpmāk saukta par "1981. gada Strasbūras konvenciju".

5. pants

1. Datus, kas attiecināmi uz kategorijām 3. panta i) līdz iv) punktā, iekļauj muitu informācijas sistēmā vienīgi novērošanas un ziņošanas, diskrētas novērošanas vai īpašas kontroles vajadzībām.

2. Ierosināto darbību vajadzībām, kuras minētas pirmajā daļā, personas datus, kas ietilpst 3. panta i) līdz iv) punkta kategorijās, var iekļaut muitu informācijas sistēmā vienīgi tad, ja īpaši ir pamatojums par iepriekš piekoptām nelikumīgām darbībām, ir faktiskas norādes, kas ļauj domāt, ka attiecīgā persona ir izdarījusi, izdara vai izdarīs smagus valsts likumu pārkāpumus.

6. pants

1. Ja tiek īstenotas 5. panta pirmajā daļā minētās ierosinātās darbības, šādas ziņas, pilnīgas vai daļējas, var tikt iegūtas un nosūtītas datu piegādātājdalībvalstij:

i) to, ka atrasta konkrēta prece, transportlīdzeklis, uzņēmums vai persona;

ii) kontroles vieta, laiks un iemesls;

iii) ceļojuma maršruts un mērķis;

iv) personas, kas ir kopā ar attiecīgo personu, vai personas attiecīgajā transportlīdzeklī;

v) izmantotais transportlīdzeklis;

vi) objekti, kas tiek transportēti;

vii) apstākļi, kādos tika atklāta prece, transportlīdzeklis, uzņēmums vai persona.

Gadījumā, kad šāda informācija ir iegūta, veicot diskrētu novērošanu, ir jāveic pasākumi, kas nodrošina, ka netiek apdraudēta novērošanas slepenība.

2. Sakarā ar īpašo kontroli, kas minēta 5. panta pirmajā daļā, personas, transportlīdzekļus un objektus var pārmeklēt, ciktāl to atļauj likumi, noteikumi un procedūras dalībvalstī, kur notiek pārmeklēšana. Ja kādas dalībvalsts likumi nepieļauj īpašo kontroli, minētā dalībvalsts to automātiski pārveido novērošanā un ziņošanā.

7. pants

1. Tieša pieeja muitu informācijas sistēmas datiem ir vienīgi katras dalībvalsts izraudzītajām valsts iestādēm. Šīs valsts iestādes ir muitu pārvaldes, bet var būt arī citas iestādes, kas saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts likumiem, noteikumiem un procedūrām ir kompetentas rīkoties, lai sasniegtu mērķi, kas paredzēts 2. panta otrajā daļā.

2. Katra dalībvalsts nosūta pārējām dalībvalstīm un komitejai, kas minēta 16. pantā, saskaņā ar pirmo daļu izraudzīto kompetento iestāžu sarakstu, kam ir atļauts tieši piekļūt muitu informācijas sistēmas datiem, attiecībā uz katru iestādi norādot, kuriem datiem tai var būt pieeja un kādiem nolūkiem.

3. Atkāpjoties no noteikumiem pirmajā un otrajā daļā, dalībvalstis ar vienprātīgu nolīgumu var atļaut starptautiskām vai reģionālām organizācijām pieeju muitu informācijas sistēmai. Šāds nolīgums īstenojams kā protokols, ko pievieno šai konvencijai. Pieņemot savu lēmumu, dalībvalstis ņem vērā visus spēkā esošus divpusējus nolīgumus un atzinumus, ko sniegusi kopīgā pārraudzības iestāde, kas minēta 18. pantā, par datu aizsardzības pasākumu pietiekamību.

8. pants

1. Dalībvalstis var izmantot muitu informācijas sistēmas datus vienīgi tam, lai sasniegtu mērķi, kas paredzēts 2. panta otrajā daļā; tomēr ar iepriekšēju atļauju un ievērojot nosacījumus, ko paredz dalībvalsts, kas attiecīgos datus ievadījusi sistēmā, tās var izmantot tos administratīviem un citiem nolūkiem. Šāds cits izmantojums saskan ar likumiem, noteikumiem un procedūrām dalībvalstī, kura vēlas tos izmantot, un atbilst 5.5. principam Eiropas Padomes Ministru komitejas 1987. gada 17. septembra Ieteikumā R (87)15.

2. Neskarot šā panta pirmo un ceturto daļu un 7. panta trešo daļu, katrā dalībvalstī muitu informācijas sistēmas datus var izmantot tikai attiecīgās dalībvalsts izraudzītās valsts iestādes, kuras saskaņā ar likumiem, noteikumiem un procedūrām minētajā dalībvalstī ir kompetentas rīkoties, lai sasniegtu mērķus, kas paredzēti 2. panta otrajā daļā.

3. Katra dalībvalsts nosūta pārējām dalībvalstīm un komitejai, kas minēta 16. pantā, to iestāžu sarakstu, kuras tā ir izraudzījusi saskaņā ar otro daļu.

4. Muitu informācijas sistēmas datus, ar iepriekšēju atļauju un ievērojot nosacījumus, ko noteikusi dalībvalsts, kas šos datus ievadījusi sistēmā, var nosūtīt iestādēm, kas nav tās iestādes, kas izraudzītas saskaņā ar otro daļu, valstīm ārpus Kopienas, starptautiskām vai reģionālām organizācijām, kas vēlas tos izmantot. Katra dalībvalsts veic īpašus pasākumus, lai nodrošinātu šo datu drošību, kad tos pārraida vai piegādā dienestiem, kas atrodas ārpus to teritorijas. Šo pasākumu aprakstu nosūta kopīgajai pārraudzības iestādei, kas minēta 18. pantā.

9. pants

1. Datu iekļaušanu muitu informācijas sistēmā regulē datu piegādātājdalībvalsts likumi, noteikumi un procedūras, ja vien šī konvencija neparedz stingrākus noteikumus.

2. To, kā izmanto no muitu informācijas sistēmas iegūtus datus, tostarp to, kā veic kādu darbību saskaņā ar 5. pantu, kuru ierosinājusi datu piegādātājdalībvalsts, regulē likumi, noteikumi un procedūras dalībvalstī, kas izmanto šos datus, ja vien šī konvencija neparedz stingrākus noteikumus.

10. pants

1. Katra dalībvalsts izrauga kompetentu muitas pārvaldi, kas valstī atbild par muitu informācijas sistēmu.

2. Šī pārvalde atbild par to, lai attiecīgajā dalībvalstī muitu informācijas sistēmu izmantotu pareizi, un veic pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību šīs konvencijas noteikumiem.

3. Dalībvalstis cita citai dara zināmu kompetento pārvaldi, kas paredzēta pirmajā daļā.

IV nodaļa

DATU GROZĪŠANA

11. pants

1. Tikai datu piegādātājdalībvalsts ir tiesīga grozīt, papildināt, labot vai dzēst datus, kurus tā ievadījusi muitu informācijas sistēmā.

2. Ja datu piegādātājdalībvalsts konstatē vai uzzina, ka dati, kurus tā ievadījusi, ir faktiski kļūdaini vai ka tie ievadīti un glabāti pretēji šai konvencijai, tā pēc vajadzības tos groza, papildina, labo vai dzēš un par to brīdina pārējās dalībvalstis.

3. Ja kādai no dalībvalstīm ir pierādījumi, kas liek domāt, ka dati daļēji tiešām ir kļūdaini vai tika iekļauti un tiek glabāti pretrunā ar šo konvenciju, cik drīz vien tas ir iespējams, tā par to brīdina datu piegādātājdalībvalsti. Pēdējā minētā valsts pārbauda attiecīgos datus un vajadzības gadījumā tūlīt labo vai dzēš konkrēto datu daļu. Datu piegādātājdalībvalsts brīdina pārējās dalībvalstis par visiem labojumiem un likvidācijām, ko tā veikusi.

4. Ja, ievadot datus muitu informācijas sistēmā, kāda dalībvalsts konstatē, ka tās ziņojums satura ziņā vai attiecībā uz ierosināto darbību ir pretrunā ar iepriekšējo ziņojumu, tā tūlīt brīdina dalībvalsti, kas veica iepriekšējo ziņojumu. Tad abas dalībvalstis mēģina jautājumu atrisināt. Gadījumā, ja nevar panākt vienošanos, pirmo ziņojumu saglabā, bet tās jaunā ziņojuma daļas, kas nav pretrunā ar pirmo ziņojumu, iekļauj sistēmā.

5. Ievērojot šīs konvencijas noteikumus, gadījumā, kad kādā dalībvalstī tiesa vai cita šīs dalībvalsts kompetenta iestāde pieņem galīgo lēmumu grozīt, papildināt, labot vai dzēst datus muitu informācijas sistēmā, attiecīgās dalībvalstis abpusēji uzņemas piemērot šādu lēmumu. Gadījumā, kad šādi lēmumi, kurus pieņēmušas tiesas vai citas kompetentas iestādes dažādās dalībvalstīs, tostarp 15. panta ceturtajā daļā paredzētie lēmumi attiecībā uz labojumu vai likvidāciju, ir pretrunīgi, dalībvalsts, kas ievadījusi konkrētos datus sistēmā, tos izdzēš.

V nodaļa

DATU GLABĀŠANA

12. pants

1. Muitu informācijas sistēmā iekļautus datus glabā tikai tik ilgi, cik tas ir vajadzīgs, lai sasniegtu mērķi, kura dēļ tie tika iekļauti. Datu piegādātājdalībvalsts vismaz reizi gadā pārbauda vajadzību tos saglabāt.

2. Datu piegādātājdalībvalsts pārbaudes laikā var izlemt saglabāt šos datus līdz nākošajai pārbaudei, ja tas ir vajadzīgs, lai sasniegtu mērķus, kuru dēļ šie dati tika iekļauti sistēmā. Neskarot 15. pantu, ja lēmums saglabāt datus netiek pieņemts, tos automātiski pārvieto uz to muitu informācijas sistēmas daļu, kurai pieeja ir ierobežota saskaņā ar ceturto daļu.

3. Kad saskaņā ar otro daļu ir paredzēta muitu informācijas sistēmā glabātu datu pārvietošana, par to muitu informācijas sistēma automātiski vienu mēnesi iepriekš informē datu piegādātājdalībvalsti.

4. Saskaņā ar otro daļu pārvietotus datus vienu gadu turpina glabāt muitu informācijas sistēmā, bet, neskarot 15. pantu, tie ir pieejami tikai 16. pantā minētās komitejas pārstāvim vai pārraudzības iestādēm, kas minētas 17. panta pirmajā daļā vai 18. panta pirmajā daļā. Šajā laikā tos var aplūkot vienīgi, lai pārbaudītu to precizitāti un likumību, pēc tam tie ir jāizdzēš.

VI nodaļa

PERSONAS DATU AIZSARDZĪBA

13. pants

1. Katra dalībvalsts, kas plāno iegūt personas datus no muitu informācijas sistēmas vai tos ievadīt muitu informācijas sistēmā, ne vēlāk par brīdi, kad stājas spēkā šī konvencija, pieņem attiecīgus valsts tiesību aktus, kas nodrošina tādu personas datu aizsardzības līmeni, kas ir vismaz līdzvērtīgs tam, ko paredz 1981. gada Strasbūras konvencijas principi.

2. Dalībvalsts var iegūt personas datus no muitu informācijas sistēmas vai tos tur ievadīt, kad šīs dalībvalsts teritorijā stājusies spēkā kārtība, kas paredzēta, lai aizsargātu pirmajā daļā minētos datus. Dalībvalsts arī iepriekš izrauga vienu vai vairākas valsts pārraudzības iestādes saskaņā ar 17. pantu.

3. Lai nodrošinātu to, ka pareizi piemēro šīs konvencijas datu aizsardzības noteikumus, katrā dalībvalstī muitu informācijas sistēmu uzskata par datu krātuvi, uz ko attiecas valsts noteikumi, kas minēti pirmajā daļā, un visi stingrāki noteikumi šajā konvencijā.

14. pants

1. Ievērojot 8. panta pirmo daļu, katra dalībvalsts gādā par to, lai tādu personas datu izmantojums, kas iegūti no muitu informācijas sistēmas, nolūkā, kas atšķiras no 2. panta otrajā daļā paredzētā mērķa, būtu pretrunā ar tās likumiem, noteikumiem un procedūrām.

2. Datus var pavairot vienīgi tehniskām vajadzībām ar nosacījumu, ka šāda kopija ir vajadzīga 7. pantā minēto iestāžu informācijas meklējumiem. Ievērojot 8. panta pirmo daļu, personas datus, ko ievadījusi cita dalībvalsts, nevar kopēt no muitu informācijas sistēmas citā valsts datu krātuvē.

15. pants

1. Personu tiesības attiecībā uz personas datiem muitu informācijas sistēmā, jo īpaši to piekļuves tiesības, tiek īstenotas saskaņā ar likumiem, noteikumiem un procedūrām dalībvalstī, kur šādas tiesības izmanto.

Ja attiecīgās dalībvalsts likumi, noteikumi un procedūras to paredz, 17. pantā paredzētā valsts pārraudzības iestāde lemj, vai ziņas ir jāsniedz un pēc kādas procedūras.

Dalībvalsts, kas nav piegādājusi attiecīgos datus, var nosūtīt datus vienīgi tad, ja tā vispirms devusi datu piegādātājdalībvalstij iespēju pieņemt savu nostāju.

2. Dalībvalsts, kam iesniegts pieteikums par pieeju personas datiem, atsaka pieeju, ja tas var kaitēt 5. panta pirmajā daļā minētajā ziņojumā norādītās darbības īstenošanai vai apdraudēt citu tiesības un brīvības. Pieeju atsaka vienmēr laikā, kad tiek veikta diskrēta novērošana vai novērošana un ziņošana.

3. Katrā dalībvalstī jebkura persona saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts likumiem, noteikumiem un procedūrām var uzdot, lai tiktu izlaboti vai dzēsti personas dati, kas attiecas uz to, ja šie dati ir faktiski kļūdaini vai iekļauti un tiek glabāti muitu informācijas sistēmā pretēji mērķim, kas noteikts šīs konvencijas 2. panta otrajā daļā, vai noteikumiem 1981. gada Strasbūras konvencijas 5. pantā.

4. Katrā dalībvalstī jebkura persona saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts likumiem, noteikumiem un procedūrām var iesniegt prasību vai, vajadzības gadījumā, sūdzību tiesā vai iestādē, kas ir kompetenta saskaņā ar šīs dalībvalsts likumiem, noteikumiem un procedūrām, sakarā ar personas datiem, kas attiecībā uz to iekļauti muitu informācijas sistēmā, lai

i) tiktu izlaboti vai dzēsti faktiski kļūdaini personas dati;

ii) lai tiktu izlaboti vai dzēsti personas dati, kas iekļauti vai tiek glabāti muitu informācijas sistēmā pretēji šai konvencijai;

iii) lai iegūtu pieeju personas datiem;

iv) lai iegūtu kompensāciju saskaņā ar 21. panta otro daļu.

Attiecīgās dalībvalstis uzņemas savstarpēji īstenot galīgos lēmumus, kurus pieņēmusi tiesa vai cita kompetenta iestāde saskaņā ar i), ii) un iii) punktu.

5. Norāde šajā pantā un 11. panta piektajā daļā uz "galīgu lēmumu" nenozīmē, ka dalībvalstij ir jāpārsūdz lēmums, ko pieņēmusi tiesa vai cita kompetenta iestāde.

VII nodaļa

IESTĀŽU SISTĒMA

16. pants

1. Izveido komiteju, ko veido dalībvalstu muitu pārvalžu pārstāvji. Savus lēmumus attiecībā uz otrās daļas pirmā ievilkuma noteikumiem komiteja pieņem vienprātīgi, bet lēmumus attiecībā uz otrās daļas otrā ievilkuma noteikumiem - ar divu trešdaļu balsu vairākumu. Komiteja apstiprina savu reglamentu ar vienprātīgu lēmumu.

2. Komiteja atbild

- par šīs konvencijas noteikumu izpildi un pareizu piemērojumu, neskarot 17. panta pirmajā daļā un 18. panta pirmajā daļā minēto iestāžu pilnvaras;

- par to, lai muitu informācijas sistēma tehniski un funkcionāli darbotos pareizi. Komiteja veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu 12. un 19. pantā paredzēto pasākumu pareizu piemērojumu attiecībā uz muitu informācijas sistēmu. Šā panta piemērošanas nolūkā komitejai var būt tieša pieeja muitu informācijas sistēmā ievadītajiem datiem un tiesības tos izmantot.

3. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļu komiteja reizi gadā ziņo Padomei par to, cik efektīva ir muitu informācijas sistēma, un, vai tā darbojas pareizi, vajadzības gadījumā izvirzot priekšlikumus.

4. Komisija piedalās komitejas darbā.

VIII nodaļa

PERSONAS DATU AIZSARDZĪBAS PĀRRAUDZĪBA

17. pants

1. Katra dalībvalsts izrauga vienu vai vairākas valsts pārraudzības iestādes, kas atbild par personas datu aizsardzību, lai tās neatkarīgi pārraudzītu šāda tipa muitu informācijas sistēmā ievadītus datus.

Pārraudzības iestādes saskaņā ar attiecīgiem savas valsts likumiem veic neatkarīgu pārraudzību un pārbaudes, lai nodrošinātu, ka muitu informācijas sistēmā glabāto datu apstrāde un izmantojums nebūtu pretrunā ar attiecīgās personas tiesībām. Šai nolūkā pārraudzības iestādēm ir pieeja muitu informācijas sistēmai.

2. Jebkura persona no jebkuras valsts pārraudzības iestādes var prasīt, lai tā pārbaudītu muitu informācijas sistēmā ievadītus personas datus, kas attiecas uz viņu, un to, kā minētie dati tiek izmantoti. Minētās tiesības regulē likumi, noteikumi un procedūras dalībvalstī, kur veikts attiecīgais pieprasījums. Ja šos datus ievadījusi cita dalībvalsts, pārbaudi veic ciešā sadarbībā ar šīs citas dalībvalsts pārraudzības iestādi.

18. pants

1. Izveido kopīgu pārraudzības iestādi. To veido divi pārstāvji no katras dalībvalsts, kuri nāk no vienas vai vairākām neatkarīgām valsts pārraudzības iestādēm katrā no šīm valstīm.

2. Kopīgā pārraudzības iestāde veic savu uzdevumu saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem un 1981. gada Strasbūras konvencijas noteikumiem, ņemot vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas 1987. gada 17. septembra Ieteikumu R (87)15.

3. Kopīgā pārraudzības iestāde ir kompetenta pārraudzīt muitu informācijas sistēmas darbību, pārbaudīt visas piemērojuma vai iztulkošanas grūtības, kas var rasties sistēmas darbības laikā, izpētīt grūtības, kas var rasties sakarā ar neatkarīgo pārraudzību, ko īsteno dalībvalstu pārraudzības iestādes, vai īstenojot indivīdu sistēmpieejas tiesības, kā arī izstrādāt priekšlikumus, lai rastu kopīgus problēmu risinājumus.

4. Lai kopīgā pārraudzības iestāde varētu veikt savus uzdevumus, tai ir pieeja muitu informācijas sistēmai.

5. Kopīgās pārraudzības iestādes izstrādātos ziņojumus pārsūta iestādēm, kam valsts pārraudzības iestādes iesniedz savus ziņojumus.

IX nodaļa

MUITU INFORMĀCIJAS SISTĒMAS DROŠĪBA

19. pants

1. Visus nepieciešamos administratīvos drošības pasākumus

i) attiecībā uz muitu informācijas sistēmas termināļiem savās valstīs veic dalībvalstu kompetentās iestādes;

ii) attiecībā uz muitu informācijas sistēmu un termināļiem, kas atrodas tajās pašās telpās, kur atrodas sistēma un ko izmanto tehniskām vajadzībām un trešajā daļā paredzētajām pārbaudēm, veic komiteja, kas minēta 16. pantā.

2. Jo īpaši kompetentās iestāde un 16. pantā minētā komiteja veic pasākumus:

i) lai personas bez atļaujas nevarētu piekļūt iekārtām, ko izmanto datu apstrādei;

ii) lai personas bez atļaujas nevarētu lasīt, kopēt, grozīt vai likvidēt datus vai datu nesējus;

iii) lai nepieļautu, ka datus ievada, iegūst, groza vai dzēš neatļauti;

iv) lai personām bez atļaujas nebūtu pieejas muitu informācijas sistēmas datiem, izmantojot datu pārraides iekārtas;

v) lai attiecībā uz muitu informācijas sistēmas izmantojumu garantētu, ka personām ar atļaujām būtu pieejas tiesības, kas ļauj piekļūt tikai tiem datiem, kas atbilst to kompetencei;

vi) lai garantētu, ka to, kurām iestādēm var pārraidīt datus ar datu pārraides iekārtām, var pārbaudīt un konstatēt;

vii) lai garantētu, ka pēc datu ievadīšanas var pārbaudīt un konstatēt, kādi dati ievadīti muitu informācijas sistēmā, kad un kas to ir veicis, kā arī pārraudzīt šo datu apskati;

viii) lai novērstu to, ka laikā, kad pārraida datus vai transportē datu nesējus, var neatļauti nolasīt, nokopēt, grozīt vai dzēst datus.

3. Komiteja, kas minēta 16. pantā, pārrauga muitu informācijas sistēmas datu apskatu, lai pārbaudītu, vai veiktie meklējumi bija atļauti un vai tos veikuši lietotāji ar atļaujām. Pārbauda vismaz 1% veikto meklējumu. Šo meklējumu un šo pārbaužu pārskatu ievada sistēmā, un tas kalpo vienīgi iepriekš minētajām pārbaudēm, ko veic 16. pantā paredzētā komiteja un 17. un 18. pantā paredzētās pārraudzības iestādes, un to dzēš pēc sešiem mēnešiem.

20. pants

Kompetentās muitas pārvaldes, kas minētas šīs konvencijas 10. panta pirmajā daļā, atbild par 19. pantā paredzētajiem drošības pasākumiem attiecībā uz termināļiem, kas atrodas attiecīgās dalībvalsts teritorijā, pārbaudēm, kas paredzētas 12. panta pirmajā un otrajā daļā, kā arī par šīs konvencijas pareizu piemērojumu, ciktāl tas ir vajadzīgs saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts likumiem, noteikumiem un procedūrām.

X nodaļa

ATBILDĪBA UN PIENĀKUMI

21. pants

1. Katra dalībvalsts atbild par to, lai dati, ko tā ievadījusi muitu informācijas sistēmā, būtu precīzi, aktuāli un saskaņā ar likumu. Katra dalībvalsts atbild arī par to, lai būtu izpildīti 1981. gada Strasbūras konvencijas 5. panta noteikumi.

2. Katra dalībvalsts saskaņā ar saviem likumiem, noteikumiem un procedūrām atbild par kaitējumu, kas nodarīts kādai personai sakarā ar muitu informācijas sistēmas izmantojumu attiecīgajā dalībvalstī.

Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad kaitējums nodarīts sakarā ar to, ka datu piegādātājdalībvalsts ievadījusi kļūdainus datus vai ievadījusi tos pretēji šai konvencijai.

3. Ja dalībvalsts, pret kuru izvirzīta prasība sakarā ar kļūdainiem datiem, nav dalībvalsts, kas sniegusi šos datus, konkrētās dalībvalstis mēģina vienoties par kompensācijas summu varbūtējo proporciju, ko dalībvalsts, kas piegādājusi šos datus, atmaksā šai citai dalībvalstij. Šādi apstiprinātas summas atmaksā pēc pieprasījuma.

22. pants

1. Katra dalībvalsts sedz izdevumus sakarā ar muitu informācijas sistēmas darbību, kas rodas, dalībvalstīm izmantojot muitu informācijas sistēmu savās teritorijās.

2. Dalībvalstis sedz pārējos izdevumus, kas radušies, īstenojot šo konvenciju, izņemot tos, kurus nevar nošķirt no muitu informācijas sistēmas darbības Kopienas muitas un lauksaimniecības noteikumu piemērošanas nolūkiem. Katras dalībvalsts iemaksas daļu nosaka saskaņā ar nacionālā kopprodukta attiecību pret dalībvalstu nacionālo kopproduktu kopsummu par gadu pirms gada, kurā radušies izdevumi.

Šajā daļā "nacionālais kopprodukts" ir nacionālais kopprodukts, ko nosaka saskaņā ar Padomes 1989. gada 13. februāra Direktīvu 89/130/EEK, Euratom par to, kā saskaņojama nacionālā kopprodukta apkopošana tirgus cenās 1, vai visiem citiem Kopienas instrumentiem, kas to groza vai aizstāj.

XI nodaļa

PIEMĒROJUMS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

23. pants

Dalībvalstu iestādes tieši apmainās ar informāciju, ko sniedz saskaņā ar konvenciju.

24. pants

1. Šo konvenciju pieņem dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām.

2. Dalībvalstis informē Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāru par konstitucionālo prasību izpildi šīs konvencijas pieņemšanai.

3. Šī konvencija stājas spēkā deviņdesmit dienas pēc tam, kad pēdējā dalībvalsts ir iesniegusi otrajā daļā norādīto paziņojumu par šīs formalitātes izpildi.

25. pants

1. Šai konvencijai var pievienoties jebkura valsts, kas kļuvusi par Eiropas Savienības dalībvalsti.

2. Šīs konvencijas tekstam, ko sagatavojusi Eiropas Savienības Padome, ir jābūt autentiskam tās valsts valodā, kas pievienojusies.

3. Pievienošanās dokumenti glabājas depozitārijā.

4. Šī konvencija stājas spēkā attiecībā uz jebkuru tai pievienojušos valsti deviņdesmit dienas pēc datuma, kad deponēts pievienošanās dokuments vai konvencijas spēkā stāšanās datumā, ja tā vēl nav stājusies spēkā minētā deviņdesmit dienu perioda izbeigšanās laikā.

26. pants

1. Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs darbojas kā šīs konvencijas depozitārijs.

2. Depozitārijs publicē "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī" informāciju par dokumentu pieņemšanas un pievienošanās gaitu, deklarācijām un atrunām, kā arī visus citus paziņojumus attiecībā uz šo konvenciju.

27. pants

1. Visi dalībvalstu strīdi par šīs konvencijas iztulkošanu vai piemērošanu sākotnēji ir jāizskata Padomē saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā noteikto kārtību nolūkā panākt risinājumu.

Ja sešu mēnešu laikā risinājums nav atrasts, viena no strīdā iesaistītajām pusēm šajā jautājumā var vērsties Eiropas Kopienu Tiesā.

2. Sakarā ar jebkuru strīdu, kas radies starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un Eiropas Kopienu Komisiju, par šīs konvencijas piemērojumu, ko nevar atrisināt sarunu ceļā, var vērsties Tiesā.

________________________

1 OJ No L 49, 21. 2. 1989, p. 26.

LĪGUMS
PAR KONVENCIJAS PAR INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJU IZMANTOŠANU MUITAS VAJADZĪBĀM, KAS IZSTRĀDĀTA, PAMATOJOTIES UZ LĪGUMA PAR EIROPAS SAVIENĪBU K 3.PANTU, PAGAIDU PIEMĒROŠANU STARP NOTEIKTĀM EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTĪM

Oficiālais Žurnāls C 316, 27/11/1995 p. 0058-0064

LĪGUMS par Konvencijas par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K 3.pantu, pagaidu piemērošanu starp noteiktām Eiropas Savienības dalībvalstīm (95/C 316/04)

BEĻĢIJAS KARALISTE,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERĀLĀ REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS HERCOGISTE,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

Eiropas Savienības dalībvalstis un 1995. gada 26. jūlija Konvencijas par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K 3.pantu, (turpmāk - "Konvencija") parakstītāji,

ŅEMOT VĒRĀ Konvencijas iepriekšējas piemērošanas svarīgumu;

IEVĒROJOT to, ka Līguma par Eiropas Savienību K 7. pants, šī līguma VI daļas noteikumi neliedz ciešākas sadarbības veidošanu vai attīstību starp divām vai vairākām dalībvalstīm tiktāl, cik šāda sadarbība nav pretrunā ar minētā līguma VI daļu vai neierobežo to;

IEVĒROJOT to, ka Konvencijas pagaidu piemērošana starp noteiktām Eiropas Savienības dalībvalstīm nebūs pretrunā ar Līguma par Eiropas Savienību VI daļā paredzēto sadarbību vai neierobežos to,

IR VIENOJUŠĀS PAR SEKOJOŠO:

1.pants

Šajā līgumā:

- "Konvencija" ir konvencija par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K 3.pantu,

- "Augstās līgumslēdzējas puses" ir Eiropas Savienības dalībvalstis, Konvencijas dalībnieces,

- "Puses" ir Eiropas Savienības dalībvalstis, šī līguma dalībnieces.

2.pants

Konvenciju starp Augstajām līgumslēdzējām pusēm - šī līguma dalībniecēm, jāpiemēro pagaidām ar trešā mēneša pirmo dienu pēc tam, kad astoņas Augstākās līgumslēdzējas puses ir nodevušas glabāšanā dokumentu par šī Līguma apstiprināšanu, akceptēšanu vai ratificēšanu.

3.pants

Pārejas noteikumus, kas nepieciešami Konvencijas pagaidu piemērošanai, pieņem pēc to Augsto līgumslēdzēju pušu kopējās vienošanās, attiecībā uz kurām Konvencija tiek piemērota pagaidām, un konsultējoties ar citām Augstajām līgumslēdzējām pusēm. Pagaidu piemērošanas laikā Augstās līgumslēdzējas puses, kas darbojas pēc kopējas vienošanās ciešā saiknē ar Eiropas Savienības Komisiju, realizē Komitejas funkcijas, kas paredzētas Konvencijas 16.pantā. Konvencijas 7.panta trešajai daļai un 16.pantam šī perioda laikā nav jābūt izpildītam.

4.pants

1. Šis līgums ir atvērts to dalībvalstu parakstīšanai, kuras ir parakstījušas Konvenciju. Tas ir apstiprināšanas, akceptēšanas vai ratifikācijas objekts. Tas stājas spēkā trešā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad astoņas Augstās līgumslēdzējas puses ir nodevušas glabāšanā dokumentu par apstiprināšanu, akceptēšanu vai ratificēšanu.

2. Attiecībā uz katru Augsto līgumslēdzēju pusi, kura ir nodevusi glabāšanā dokumentu par apstiprināšanu, akceptēšanu vai ratificēšanu vēlāk par šo datumu, šis līgums stājas spēkā trešā mēneša pirmajā dienā pēc šādas nodošanas.

3. Dokumenti par apstiprināšanu, akceptēšanu vai ratifikāciju jānodod glabāšanā Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretāram, kurš darbojas kā depozitārijs.

5.pants

Šo līgumu, kas vienā eksemplārā izstrādāts dāņu, holandiešu, angļu, somu, franču, vācu, grieķu, īru, itāļu, portugāļu, spāņu un zviedru valodā, kuru teksts ir vienādi autentisks, nodod glabāšanā Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretāram, kurš nosūta apstiprinātu kopiju katrai no pusēm.

6.pants

Ar Konvencijas stāšanos spēkā šis Līgums zaudē spēku.

To apliecinot, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo līgumu.

Parakstīts Briselē tūkstoš deviņsimt deviņdesmit piektā gada divdesmit sestajā jūlijā vienā eksemplārā dāņu, holandiešu, angļu, somu, franču, vācu, grieķu, īru, itāļu, portugāļu, spāņu un zviedru valodā, kuru teksts ir vienādi autentisks, nododot šo oriģinālu glabāšanā Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretāra arhīvos.

Paraksti

41997A0520 (02)

PROTOKOLS
PAR EIROPAS KOPIENU TIESAS SNIEGTO KONVENCIJAS PAR INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJU IZMANTOŠANU MUITAS VAJADZĪBĀM IZTULKOŠANU, PIEŅEMOT PREJEDICIĀLUS NOLĒMUMUS, KAS IZSTRĀDĀTS, PAMATOJOTIES UZ LĪGUMA PAR EIROPAS SAVIENĪBU K 3.PANTU, DEKLARĀCIJA PAR VIENLAICĪGU MINĒTĀS KONVENCIJAS UN PROTOKOLA PIEŅEMŠANU UN DEKLARĀCIJA, KAS SNIEGTA SASKAŅĀ AR PROTOKOLA 2. PANTU

Oficiālais Žurnāls C 151, 20/05/1997 p.0016-0028

PROTOKOLS par Eiropas Kopienu Tiesas sniegto Konvencijas par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām iztulkošanu, pieņemot prejudiciālus nolēmumus, kas izstrādāts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K 3.pantu,

AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, kurus jāpievieno Konvencijai:

1.pants

Eiropas Kopienu Tiesai tiek piešķirta jurisdikcija saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti šajā Protokolā, pieņemt prejudiciālus nolēmumus attiecībā uz Konvencijas par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām iztulkošanu.

2.pants

1. Ar deklarācijas sniegšanu šī Protokola parakstīšanas laikā vai jebkurā laikā pēc tam, katrai dalībvalstij jāakceptē Eiropas Kopienu Tiesas jurisdikcija pieņemt prejudiciālus nolēmumus attiecībā uz Konvencijas par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām iztulkošanu saskaņā ar otrās daļas "a" vai "b" punktā minētajiem noteikumiem.

2. Dalībvalsts, sniedzot deklarāciju saskaņā ar pirmo daļu, var norādīt, ka:

a) šīs valsts jebkura tiesa vai tribunāls, pret kuru nolēmumiem saskaņā ar nacionālo likumdošanu nav atbilstošu tiesas līdzekļu, var pieprasīt Eiropas Kopienu Tiesai pieņemt prejudiciālu nolēmumu attiecībā uz jautājumu, kas radies izskatāmā lietā pirms tās iztiesāšanas, un saistībā ar Konvencijas par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām iztulkošanu, ja šī tiesa vai tribunāls nolemj, ka nolēmums par šo jautājumu ir nepieciešams, lai varētu pieņemt spriedumu, vai

b) šīs valsts jebkura tiesa vai tribunāls var pieprasīt Eiropas Kopienu Tiesai sniegt prejudiciālu nolēmumu par jautājumu, kas radies izskatāmā lietā pirms tās iztiesāšanas un saistībā ar Konvencijas par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām iztulkošanu, ja šī tiesa vai tribunāls nolemj, ka nolēmums par šo jautājumu ir nepieciešams, lai varētu pieņemt spriedumu.

3.pants

1. Tiek piemērots Protokols par Eiropas Kopienu Tiesas statūtiem un šīs tiesas procesuālajiem noteikumiem.

2. Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas statūtiem katra dalībvalsts, neatkarīgi no tā, vai tā ir sniegusi deklarāciju saskaņā ar 2.pantu vai nav, ir tiesīga Eiropas Kopienu Tiesai iesniegt lietas pārskatu vai rakstiskas piezīmes gadījumos, kas izriet no 1.panta.

4.pants

1. Šo Protokolu pieņem dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām.

2. Dalībvalstis informē depozitāriju par to attiecīgo konstitucionālo prasību izpildi šī Protokola pieņemšanai un tam pievieno katru deklarāciju, kas sniegta saskaņā ar 2.pantu.

3. Šis protokols stājas spēkā 90 dienas pēc tam, kad pēdējā dalībvalsts, kura ir Eiropas Savienības dalībvalsts laikā, kad Padome pieņēmusi Aktu, ar ko izstrādā šo Protokolu, ir iesniegusi otrajā daļā norādīto deklarāciju par šīs formalitātes izpildi. Tomēr, tas visātrāk var stāties spēkā tajā pašā laikā, kad stājas spēkā Konvencija par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām.

5.pants

1. Protokolam var pievienoties jebkura valsts, kura ir kļuvusi par Eiropas Savienības dalībvalsti.

2. Pievienošanās dokumenti glabājas depozitārijā.

3. Šī Protokola tekstam, ko sagatavojusi Eiropas Savienības Padome, ir jābūt autentiskam tās valsts valodā, kura pievienojas.

4. Šis Protokols stājas spēkā attiecībā uz jebkuru tai pievienojušos valsti deviņdesmit dienas pēc datuma, kad deponēts pievienošanās instruments vai šī Protokola spēkā stāšanās datumā, ja tas vēl nav stājies spēkā minētā deviņdesmit dienu perioda izbeigšanās laikā.

6.pants

Katra valsts, kura kļūst par Eiropas Savienības dalībvalsti un pievienojas Konvencijai par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām saskaņā ar 25.pantu, akceptē šī Protokola noteikumus.

7.pants

1. Grozījumus šajā Protokolā var ierosināt jebkura dalībvalsts, kura ir Augstā līgumslēdzēja puse. Katru ierosinājumu grozīt Protokolu nosūta depozitārijam, kurš to nosūta Padomei.

2. Grozījumus pieņem Padome, kura ierosina, ka dalībvalstīm tos jāpieņem saskaņā ar viņu attiecīgajām konstitucionālajām prasībām.

3. Pieņemtie grozījumi stājas spēkā saskaņā ar 4.panta noteikumiem.

8.pants

1. Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretārs darbojas kā šī Protokola depozitārijs.

2. Depozitārijs publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī ar šo Protokolu saistītos paziņojumus vai instrumentus.

To apliecinot, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo protokolu.

Parakstīts Briselē tūkstoš deviņsimt deviņdesmit sestā gada divdesmit devītajā novembrī vienā eksemplārā dāņu, holandiešu, angļu, somu, franču, vācu, grieķu, īru, itāļu, portugāļu, spāņu un zviedru valodā, kuru teksts ir vienādi autentisks.

Paraksti

Deklarācija par vienlaicīgu Konvencijas par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām un Protokola par Eiropas Kopienu Tiesas sniegto šīs Konvencijas iztulkošanu, pieņemot prejudiciālus nolēmumus, pieņemšanu

Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvji, sanākot Padomē,

Padomes akta, ar kuru izstrādā Protokolu par Eiropas Kopienu Tiesas sniegto Konvencijas par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām iztulkošanu, pieņemot prejudiciālus lēmumus, parakstīšanas laikā,

Vēloties nodrošināt to, ka iepriekš minētā Konvencija no tās spēkā stāšanās tiek iztulkota tik efektīvi un vienveidīgi, cik iespējams,

Atzīstot gatavību atbilstoši rīkoties, lai nodrošinātu, ka nacionālās procedūras Konvencijas par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām un Protokola, kas attiecas uz tās iztulkošanu, pieņemšanai ir vienlaicīgi izpildītas, cik ātri vien iespējams.

To apliecinot, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo deklarāciju.

Parakstīts Briselē tūkstoš deviņi simti deviņdesmit sestā gada divdesmit devītajā novembrī.

Paraksti

Deklarācija, kas sniegta saskaņā ar Protokola 2.pantu

Šī Protokola parakstīšanas laikā zemāk minētās valstis deklarē, ka tās akceptē Eiropas Kopienu Tiesas jurisdikciju saskaņā ar Protokola 2.pantā minēto kārtību:

Īrija un Portugāles Republika saskaņā ar kārtību, kas minēta Protokola 2.panta otrās daļas "a" punktā;

Vācijas Federatīvā Republika, Grieķijas Republika, Francijas Republika, Nīderlandes Karaliste, Austrijas Republika, Somijas Republika un Zviedrijas Karaliste saskaņā ar kārtību, kas minēta Protokola 2.panta otrās daļas "b" punktā.

DEKLARĀCIJA

Vācijas Federatīvā Republika, Grieķijas Republika, Nīderlandes Karaliste un Austrijas Republika saglabā tiesības paredzēt savā nacionālajā likumdošanā, ka, ja lietā, kuru nav iztiesājusi nacionālā tiesa vai tribunāls, kuru nolēmumiem saskaņā ar nacionālo likumdošanu nav atbilstošu tiesas līdzekļu, rodas jautājums saistībā ar Konvencijas par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām iztulkošanu, šī tiesa vai tribunāls prasīs nodot lietu Eiropas Kopienu Tiesai.

Dānijas Karaliste un Spānijas Karaliste sniegs deklarāciju pieņemšanas laikā.

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Starpt. org.:
Veids:
 starptautisks dokuments
 daudzpusējs
Pieņemts:
 26.07.1995.
Stājas spēkā:
 25.12.2005.
Pieņemšanas vieta: 
Brisele
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Ir
Deklarācija: Nav
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 69 (3017), 01.05.2004.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
  • Atruna
  • Citi saistītie dokumenti
1332
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva