Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.
NOLĪGUMS
par 1982.gada 10.decembra Apvienoto Nāciju Jūras tiesību konvencijas īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību

VALSTIS, KAS IR ŠĀ NOLĪGUMA PUSES,

atsaucoties uz attiecīgām 1982.gada 10.decembra Apvienoto Nāciju Jūras tiesību konvencijas normām,

apņemoties nodrošināt transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu,

apņēmušās šajā nolūkā uzlabot starpvalstu sadarbību,

aicinot karoga valstis, ostas valstis un piekrastes valstis efektīvāk īstenot saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kas pieņemti attiecībā uz šādiem krājumiem,

cenšoties risināt jo īpaši tās problēmas, kas norādītas Apvienoto Nāciju Apkārtējās vides un attīstības konferences pieņemtās Agenda 21 17. nodaļas C iedaļā, t.i., ka atklātās jūras zvejniecību pārvaldība daudzās jomās ir neatbilstīga un ka daži resursi ir pārtērēti; atzīmējot to, ka pastāv problēmas ar nereglamentētu zvejniecību, pārmērīgu līdzekļu kapitalizāciju, pārāk lielu floti, kuģu karogu maiņu ar nolūku, lai izvairītos no kontroles, nepietiekoši selektīviem zvejas rīkiem, maz ticamām datubāzēm un nepietiekamu starpvalstu sadarbību,

apņemoties piekopt atbildīgu zveju,

apzinādamās vajadzību izvairīties no negatīvas ietekmes uz jūras vidi, saglabāt bioloģisko daudzveidību, uzturēt jūras ekosistēmu integritāti un samazināt iespēju, ka zvejas darbību rezultātā iestājas ilgtermiņa vai neatgriezeniskas sekas,

atzīstot vajadzību pēc specifiskas palīdzības, ieskaitot finanšu, zinātnisko un tehnoloģisko palīdzību, lai jaunattīstības valstis varētu efektīvi piedalīties transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanā, pārvaldībā un ilgtspējīgā izmantošanā,

būdamas pārliecinātas, ka šiem mērķiem vislabāk kalpotu nolīgums par attiecīgo Konvencijas noteikumu īstenošanu, un ka tas palīdzētu saglabāt starptautisko mieru un drošību,

apliecinot, ka jautājumus, ko nereglamentē Konvencija vai šis nolīgums, joprojām reglamentē vispārējo starptautisko tiesību normas un principi,

ir vienojušās PAR ŠO.

I DAĻA

VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

1. pants

Termini un darbības joma

1. Šajā nolīgumā

a) "Konvencija" nozīmē 1982.gada 10.decembra apvienoto Nāciju Jūras tiesību Konvencija;

b) "saglabāšanas un pārvaldības pasākumi" ir pasākumi, lai saglabātu un pārvaldītu vienu vai vairākas dzīvo jūras resursu sugas, kurus pieņem un piemēro saskaņā ar attiecīgām starptautisko tiesību normām, kā tas izriet no Konvencijas un šā nolīguma;

c) "zivis" ir arī mīkstmieši un vēžveidīgie, izņemot tos, kas pieder pie sedentārām (sēdošām) sugām, kā noteikts konvencijas 77. pantā; un

d) "forums" ir sadarbības mehānisms, ko divas vai vairāk valstis izveidojušas saskaņā ar Konvenciju un šo nolīgumu, lai inter alia ieviestu transzonālo zivju krājumu vai tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanas un pārvaldības pasākumus kādā apakš­rajonā vai rajonā.

2. a) "Dalībvalstis" ir tās valstis, kurām šis nolīgums ir saistošs un attiecībā uz kurām tas ir spēkā.

b) Šo nolīgumu mutatis mutandis piemēro

i) visiem Konvencijas 305. panta 1. punkta c), d) un e) apakšpunktā minētajiem subjektiem un

ii) ievērojot 47. pantu, visiem subjektiem, kas Konvencijas IX pielikuma 1. pantā minēti kā "starptautiskas organizācijas" un kas kļūst par šā nolīguma pusi. Tik lielā mērā uz šiem subjektiem attiecina apzīmējumu "Dalībvalstis".

3. Šo nolīgumu mutatis mutandis piemēro citiem zvejojošiem subjektiem, kuru kuģi zvejo atklātā jūrā.

2. pants

Mērķis

Šā nolīguma mērķis ir nodrošināt transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, efektīvi īstenojot attiecīgās Konvencijas normas.

3. pants

Piemērošana

1. Ja vien nav paredzēts citādi, šo nolīgumu piemēro transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanai un pārvaldībai zonās ārpus valsts jurisdikcijas, izņemot 6. un 7. pantu, ko piemēro arī šo krājumu saglabāšanai un pārvaldībai valsts jurisdikcijā esošās zonās, pakļaujoties dažādajiem tiesiskajiem režīmiem, ko piemēro valsts jurisdikcijā esošās zonās un zonās ārpus valsts jurisdikcijas, kā tas paredzēts Konvencijā.

2. Piemērojot savas suverēnās tiesības, lai izmantotu un pētītu, saglabātu un pārvaldītu transzonālo zivju krājumus un tālu migrējošo zivju krājumus valsts jurisdikcijā esošās zonās, piekrastes valsts mutatis mutandis piemēro 5. pantā uzskaitītos vispārējos principus.

3. Valstis atbilstīgi novērtē jaunattīstības valstu spēju piemērot 5., 6. un 7. pantu valsts jurisdikcijā esošās zonās un to vajadzību pēc palīdzības, kā paredzēts šajā nolīgumā. Šim nolūkam VII daļu mutatis mutandis piemēro attiecībā uz valsts jurisdikcijā esošām zonām.

4. pants

Attiecības starp šo nolīgumu un Konvenciju

Nekas šajā nolīgumā neskar valstu tiesības, jurisdikciju un pienākumus, kas noteikti Konvencijā. Šo nolīgumu interpretē un piemēro Konvencijas kontekstā un saskaņā ar to.

II DAĻA

TRANSZONĀLO ZIVJU KRĀJUMU UN TĀLU MIGRĒJOŠO ZIVJU KRĀJUMU SAGLABĀŠANA UN PĀRVALDĪBA

5. pants

Vispārējie principi

Lai saglabātu un pārvaldītu transzonālo zivju un tālu migrējošo zivju krājumus, piekrastes valstis un atklātā jūrā zvejojošas valstis, īstenojot to pienākumu sadarboties saskaņā ar Konvenciju:

a) pieņem pasākumus, lai nodrošinātu transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu ilgtermiņa saglabāšanu un virzītos uz mērķi tos optimāli izmantot;

b) nodrošina to, ka šie pasākumi pamatojas uz vislabāko pieejamo zinātnisko pamatojumu un ir paredzēti, lai saglabātu vai atjaunotu krājumus tādā līmenī, kad tie spēj sniegt maksimālu ilgtspējīgu produktivitāti, novērtējot ar atbilstīgiem vides un ekonomiskiem faktoriem, tai skaitā jaunattīstības valstu īpašām vajadzībām un ņemot vērā zvejas veidus, krājumu savstarpējo atkarību un vispārēji ieteiktus minimālos starptautiskos standartus, apakš­rajonu, rajonu vai globālā līmenī;

c) ievēro piesardzības pieeju saskaņā ar 6. pantu;

d) novērtē zvejas, citas cilvēka darbības un vides faktoru ietekmi uz mērķa krājumiem un sugām, kas pieder pie vienas ekosistēmas, saistītas ar tiem vai ir atkarīgas no mērķa krājumiem;

e) ja vajadzīgs, pieņem saglabāšanas un pārvaldības pasākumus attiecībā uz tām sugām, kas pieder pie mērķa krājumu ekosistēmas, saistītas ar vai ir atkarīgas no mērķa krājumiem, lai saglabātu vai atjaunotu šo sugu populāciju virs tāda līmeņa, kurā to atjaunošanās var kļūt nopietni apdraudēta;

f) samazina piesārņojumu, atkritumus, izmetumus, ar pazaudētiem vai pamestiem rīkiem iegūtas nozvejas, tādu zivju un citu ne zivju sugu nozvejas, kas ir piezveja (še turpmāk "piezvejas sugas"), kā arī ietekmi uz saistītām vai atkarīgām sugām, jo īpaši apdraudētām sugām, ar pasākumiem, kas ciktāl iespējams ietver selektīvu, videi drošu un rentablu zvejas rīku un paņēmienu attīstību un izmantošanu;

g) aizsargā jūras vides bioloģisko daudzveidību;

h) veic pasākumus, lai novērstu vai izskaustu pārzveju un pārlieku lielu zvejas kapacitāti, kā arī lai nodrošinātu to, ka zvejas piepūle nepārsniedz tādu līmeni, kas ir savienojama ar zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu;

i) ievēro to zvejnieku intereses, kas zvejo kā amatierzvejnieki un pašpatēriņam;

j) savlaicīgi ievāc un apmainās ar pil­nīgiem un precīziem datiem par zvejas darbībām inter alia attiecībā uz kuģu atrašanās vietu, mērķa sugu nozveju, piezveju un zvejas piepūli, kā noteikts I pielikumā, kā arī informāciju, ko iegūst no valsts un starptautiskām izpētes programmām;

k) sekmē un veic zinātniskus pētījumus, kā arī attīsta piemērotas tehnoloģijas, kas veicina saglabāšanu un pārvaldību zivsaimniecībā; un

l) īsteno un ievieš saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, piemērojot efektīvu novērošanu, kontroli un uzraudzību.

6. pants

Piesardzības pieejas piemērošana

1. Valstis plaši piemēro piesardzības pieeju transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanai, pārvaldībai un izmantošanai, lai aizsargātu dzīvos jūras resursus un saglabātu jūras vidi.

2. Valstis rīkojas vēl uzmanīgāk, ja informācija ir neskaidra, apšaubāma vai neatbilstīga. Tas, ka nav pieejama atbilstīga zinātniska informācija, nav attaisnojums, lai atliktu saglabāšanas un pārvaldības pasākumus vai tos neveiktu vispār.

3. Īstenojot piesardzības pieeju, valstis

a) uzlabo lēmumu pieņemšanu zivsaimniecības resursu saglabāšanas un pārvaldības jomā, iegūstot un apmainoties ar vislabāko pieejamo zinātnisko informāciju, kā arī piemērojot uzlabotus paņēmienus darbībai riska un neskaidrības apstākļos;

b) piemēro II pielikumā izklāstītās vadlīnijas un, pamatojoties uz vislabāko pieejamo zinātnisko informāciju, nosaka atskaites punktus katram krājumam un veicamās darbības, ja šos punktus pārsniedz;

c) ņem vērā, inter alia, neskaidrības saistībā ar krājumu lielumu un produktivitāti, atskaites punktiem, krājumu stāvokli attiecībā pret šiem punktiem, saistībā ar zivju mirstības līmeni un izplatību, zvejas ietekmi uz piezvejas sugām un ar tām saistītām vai no tām atkarīgām sugām, kā arī esošos un paredzamos okeāna, vides un sociāli ekonomiskos apstākļus; un

d) attīsta datu vākšanas un pētījumu programmas, lai izvērtētu zvejas ietekmi uz piezvejas sugām un ar tām saistītām vai no tām atkarīgām sugām un šo sugu vidi, kā arī pieņem plānus, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu šo sugu saglabāšanu un aizsargātu īpaši apdraudētas to dzīvotnes.

4. Valsts veic pasākumus, lai nodrošinātu to, ka, tuvojoties atskaites punktiem, tie netiks pārsniegti. Ja tos pārsniedz, valstis nekavējoties veic 3. punkta b) apakšpunktā noteiktās darbības, lai atjaunotu krājumus.

5. Ja ir apdraudēts mērķa krājumu vai piezvejas sugu un ar tām saistīto vai no tām atkarīgo sugu stāvoklis, valstis šīs sugas un to krājumus pastiprināti novēro, lai novērtētu to stāvokli, kā arī saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāti. Šos pasākumus regulāri pārskata, ņemot vērā jaunu informāciju.

6. Attiecībā uz jaunu vai pētniecisku zveju, valstis pēc iespējas drīz pieņem piesardzības saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, inter alia ietverot arī nozvejas limitus un zvejas piepūles limitus. Šie pasākumi paliek spēkā tik ilgi, līdz ir pieejamas pietiekošas ziņas, kas ļauj novērtēt zvejas ietekmi uz krājumu ilgtermiņa saglabāšanu. Pamatojoties uz šo novērtējumu, īsteno saglabāšanas un pārvaldības pasākumus. Šie pasākumi, ja vajadzīgs, paredz pakāpenisku zvejas attīstību.

7. Ja dabas parādībai ir ievērojama negatīva ietekme uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu stāvokli, valstis pieņem ārkārtas saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, lai nodrošinātu to, ka zvejas darbības šo negatīvo ietekmi nesaasina. Valstis šādus ārkārtas pasākumus pieņem arī tad, ja zvejas darbības ievērojami apdraud zivju krājumu ilgtspējību. Ārkārtas pasākumiem ir pagaidu raksturs, un tie pamatojas uz vislabāko pieejamo zinātnisko pamatojumu.

7. pants

Saglabāšanas un pārvaldības pasākumu savstarpējā atbilstība

1. Neskarot piekrastes valstu suverēnās tiesības pētīt un izmantot, saglabāt un pārvaldīt dzīvos jūras resursus to jurisdikcijā esošās zonās, kā paredzēts Konvencijā, kā arī visu valstu pilsoņu tiesības zvejot atklātā jūrā saskaņā ar Konvenciju,

a) attiecībā uz transzonālo zivju krājumiem, attiecīgās piekrastes valstis un tās valstis, kuru pilsoņi zvejo šos krājumus blakus esošajā atklātās jūras zonā, cenšas tieši vai ar III daļā izstrādāto attiecīgo sadarbības mehānismu palīdzību vienoties par pasākumiem, kas vajadzīgi šo krājumu saglabāšanai blakus esošajā atklātās jūras apgabalā;

b) attiecībā uz tālu migrējošo zivju krājumiem, attiecīgās piekrastes valstis un citas valstis, kuru pilsoņi šīs sugas rajonā zvejo, tieši vai ar III daļā izstrādāto attiecīgo sadarbības mehānismu palīdzību sadarbojas ar nolūku nodrošināt šo krājumu saglabāšanu un sekmēt to optimālu izmantošanu visā rajonā gan valstu jurisdikcijā esošajās zonās, gan ārpus tām.

2. Saglabāšanas un pasākumi, kas pieņemti attiecībā uz atklāto jūru, un tie, kas pieņemti attiecībā uz valsts jurisdikcijā esošām zonām, ir savstarpēji atbilstīgi, lai nodrošinātu transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību kopumā. Tādēļ piekrastes valstīm un tām valstīm, kas zvejo atklātā jūrā, ir pienākums sadarboties, lai izveidotu savstarpēji atbilstīgus pasākumus attiecībā uz minētajiem krājumiem. Nosakot savstarpēji atbilstīgus saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, valstis

a) ņem vērā saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, ko saskaņā ar Konvencijas 61. pantu attiecībā uz tām pašām sugām ir pieņēmušas un piemēro piekrastes valstis to jurisdikcijā esošās zonās, kā arī nodrošina to, ka pasākumi, kas noteikti attiecībā uz šīm sugām atklātā jūrā, nemazina minēto pasākumu efektivitāti;

b) ņem vērā pasākumus, par kuriem attiecīgās piekrastes valstis un tās valstis, kas zvejo atklātā jūrā, iepriekš vienojušās un ko ievieš un piemēro atklātā jūrā saskaņā ar Konvenciju attiecībā uz tām pašām sugām;

c) ņem vērā pasākumus, par kuriem apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizācija vai forums ir iepriekš vienojies, un kurus ievieš un piemēro saskaņā ar Konvenciju attiecībā uz tām pašām sugām;

d) ņem vērā krājumu bioloģisko vienotību un citas bioloģiskās īpašības, kā arī saistību starp krājumu izplatību, zvejas un ģeogrāfiskajām īpatnībām attiecīgajā rajonā, ieskaitot to, ciktāl krājumi ir sastopami un cik daudz tos nozvejo valsts jurisdikcijā esošajās zonās;

e) ņem vērā attiecīgo piekrastes valstu un to valstu, kas zvejo atklātajā jūrā, atkarību no attiecīgajiem krājumiem; un

f) nodrošina to, ka minētajiem pasākumiem nav kaitīgu seku uz dzīvajiem jūras resursiem kopumā.

3. Īstenojot savu pienākumu sadarboties, valstis dara visu vajadzīgo, lai saprātīgā laika posmā vienotos par savstarpēji atbilstīgiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.

4. Ja nevar panākt vienošanos saprātīgā laika posmā, jebkura attiecīgā valsts var sākt VIII daļā paredzētās strīdu izšķiršanas procedūras.

5. Kamēr nav panākta vienošanās par savstarpēji atbilstīgiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, attiecīgās valstis sapratnes un sadarbības garā cenšas panākt vienošanos par pagaidu praktiskiem pasākumiem. Ja šādu vienošanos nav iespējams panākt, jebkura attiecīgā valsts, lai izveidotu pagaidu pasākumus, var nodot strīdu izskatīšanai tiesā vai tribunālā saskaņā ar VIII daļā izklāstītajām strīdu izšķiršanas procedūrām.

6. Pagaidu kārtībā vai pasākumos, par ko panākta vienošanās vai kas noteikti atbilstīgi 5. punktam, ņem vērā šīs daļas noteikumus; pienācīgi ievēro visu iesaistīto valstu tiesības un pienākumus, tie neapdraud un nekavē galīgās vienošanās panākšanu par savstarpēji atbilstīgiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem un neskar strīda izšķiršanas procesa galīgo iznākumu.

7. Piekrastes valstis tieši vai ar attiecīgā apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizāciju vai forumu starpniecību, vai citā atbilstīgā veidā regulāri informē tās valstis, kas apakšrajonā vai rajonā zvejo atklātā jūrā, par pasākumiem, ko tās ir pieņēmušas attiecībā uz transzonālo zivju krājumiem un tālu migrējošo zivju krājumiem to jurisdikcijā esošajās zonās.

8. Valstis, kas zvejo atklātā jūrā, tieši vai ar attiecīgā apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizāciju vai forumu starpniecību vai citā atbilstīgā veidā regulāri informē citas ieinteresētas valstis par pasākumiem, ko tās ir pieņēmušas, lai regulētu to kuģu veiktās zvejas darbības, kuri ar minēto valstu karogu atklātā jūrā zvejo minētos krājumus.

III DAĻA

STARPTAUTISKĀS SADARBĪBAS MEHĀNISMI ATTIECĪBĀ UZ TRANSZONĀLO ZIVJU UN TĀLU MIGRĒJOŠO ZIVJU KRĀJUMIEM

8. pants

Sadarbība attiecībā uz saglabāšanu un pārvaldību

1. Piekrastes valstis un tās valstis, kas zvejo atklātā jūrā, saskaņā ar Konvenciju tieši vai ar attiecīgā apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizāciju vai forumu starpniecību sadarbojas attiecībā uz transzonālo zivju krājumiem un tālu migrējošo zivju krājumiem, ņemot vērā apakšrajona vai rajona īpatnības, lai nodrošinātu šādu krājumu efektīvu saglabāšanu un pārvaldību.

2. Valstis godprātīgi un nekavējoties apspriežas jo īpaši tad, ja pierādījumi liecina, ka attiecīgos transzonālo zivju krājumus un tālu migrējošo zivju krājumus apdraud pārmērīga izmantošana vai ja attiecībā uz šiem krājumiem tiek attīstīta jauna zvejniecība. Apspriešanos šajā nolūkā var uzsākt pēc jebkuras ieinteresētas valsts lūguma ar mērķi ieviest atbilstīgu kārtību, lai nodrošinātu minēto krājumu saglabāšanu un pārvaldību. Kamēr vienošanās par minēto kārtību nav panākta, valstis ievēro šā nolīguma noteikumus un rīkojas godprātīgi un, ņemot vērā citu valstu tiesības, intereses un pienākumus.

3. Ja apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizācija vai forums ir tiesīgs noteikt saglabāšanas un pārvaldības pasākumus attiecībā uz konkrētiem transzonālo vai tālu migrējošo zivju krājumiem, valstis, kas šos krājumus zvejo atklātā jūrā, un attiecīgās piekrastes valstis pilda savu pienākumu sadarboties, kļūstot par šīs organizācijas loceklēm, foruma dalībniecēm vai, piekrītot piemērot saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, ko ieviesusi šāda organizācija vai forums. Valstis, kurām ir patiesa interese par zvejniecību, var kļūt par šādas organizācijas loceklēm vai foruma dalībniecēm. Dalības nosacījumi šādā organizācijā vai forumā neliedz valstīm kļūt par biedru vai piedalīties tajā, tos nepiemēro tā, lai diskriminētu kādu valsti vai valstu grupu, kam attiecīgajā zvejniecībā ir patiesa interese.

4. Tikai tām valstīm, kas ir šādas organizācijas locekles vai foruma dalībnieces vai kas piekrīt piemērot šādas organizācijas vai foruma izstrādātos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, var būt pieejami zvejas resursi, kam šos pasākumus piemēro.

5. Ja nav tādas apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizācijas vai foruma, kas pieņem saglabāšanas un pārvaldības pasākumus attiecībā uz kādiem konkrētiem transzonālo zivju krājumiem vai tālu migrējošo zivju krājumiem, apakš­rajona vai rajona attiecīgās piekrastes valstis un tās valstis, kas minētos krājumus zvejo atklātā jūrā, sadarbojas, lai šādu organizāciju izveidotu, vai darbojas citos atbilstīgos forumos, lai nodrošinātu minēto krājumu saglabāšanu un pārvaldību, kā arī piedalās šādas organizācijas vai foruma darbā.

6. Jebkurai valstij, kas gatavojas iesniegt priekšlikumu par to, ka būtu jārīkojas starpvaldību organizācijai, kas ir kompetenta attiecībā uz dzīvajiem resursiem, ja šādai rīcībai būtu nopietna ietekme uz saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, ko jau ieviesusi kompetenta apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizācija vai forums, šajā organizācijā vai forumā būtu jāapspriežas ar tās locekļiem vai dalībniekiem. Ciktāl iespējams, šādai apspriešanai būtu jānotiek pirms priekšlikuma iesniegšanas starpvaldību organizācijai.

9. pants

Apakšrajona un rajona zvejniecības pārvaldības organizācijas un forumi

1. Veidojot apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizācijas vai piedaloties apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības forumos attiecībā uz transzonālo zivju krājumiem un tālu migrējošo zivju krājumiem, valstis inter alia vienojas par

a) krājumiem, kam piemēro saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, ņemot vērā attiecīgo krājumu bioloģiskās īpatnības un zvejas raksturu;

b) piemērošanas zonu, ņemot vērā 7. panta 1. punktu, kā arī apakšrajona vai rajona īpatnības, ieskaitot sociāli ekonomiskos, ģeogrāfiskos un vides faktorus;

c) saistību starp jaunās organizācijas vai foruma darbu un jebkuras jau pastāvošas zvejniecības pārvaldības organizācijas vai foruma lomu, mērķiem un darbību; un

d) mehānismiem, ar kuru palīdzību organizācija vai forums iegūs zinātnisko padomu un pārskatīs krājumu stāvokli, tai skaitā, ja vajadzīgs, zinātniskas padomdevējas organizācijas izveidi.

2. Valstis, kas sadarbojas apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizācijas vai foruma izveidē, informē citas valstis, par kurām ir zināms, ka tām ir patiesa interese par šādas sadarbības organizācijas vai foruma darbību.

10. pants

Apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizāciju un forumu funkcijas

Īstenojot savu pienākumu sadarboties apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizācijās vai forumos, valstis

a) vienojas par un ievēro saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, lai nodrošinātu transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu ilgtermiņa saglabāšanu;

b) vienojas, ja vajadzīgs, par dalības tiesībām, piemēram, pieļaujamās nozvejas vai zvejas piepūles lieluma noteikšanu;

c) pieņem un piemēro vispārēji ieteiktus starptautiskus obligātos standartus attiecībā uz zvejas darbību atbildīgu veikšanu;

d) iegūst un novērtē zinātnisko padomu, pārskata krājumu stāvokli un izvērtē zvejas ietekmi uz piezvejas sugām un ar tām saistītajām vai no tām atkarīgajām sugām;

e) vienojas par standartiem attiecībā uz datu par krājumu nozveju vākšanu, ziņošanu, pārbaudi un apmaiņu;

f) apkopo un izplata precīzus un pil­nīgus statistikas datus, kā norādīts I pielikumā, lai nodrošinātu to, ka ir pieejams vislabākais zinātniskais padoms, tomēr vajadzības gadījumā, saglabā konfidencialitāti;

g) sekmē un veic zinātnisku krājumu novērtējumu un ar to saistītus pētījumus un izplata to rezultātus;

h) izveido piemērotus sadarbības mehānismus efektīvai novērošanai, kontrolei, uzraudzībai un izpildes nodrošināšanai;

i) vienojas par līdzekļiem, kā nodrošināt jauno organizācijas locekļu vai foruma dalībnieku intereses;

j) vienojas par lēmumu pieņemšanas kārtību, kas veicina savlaicīgu un efektīvu saglabāšanas un pārvaldības pasākumu pieņemšanu;

k) veicina strīdu izšķiršanu mierīgā ceļā saskaņā ar VIII daļas noteikumiem;

l) nodrošina to atbilstīgo valsts dienestu un nozaru pilnīgu sadarbību, īstenojot organizācijas vai foruma ieteikumus un lēmumus; un

m) atbilstīgi informē sabiedrību par organizācijas vai foruma pieņemtajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.

11. pants

Jauni locekļi vai dalībnieki

Nosakot apakšrajona vai rajona zivsaimniecības pārvaldības organizācijas jaunu locekļu vai apakšrajona vai rajona zivsaimniecības pārvaldības foruma jaunu dalībnieku tiesību raksturu un apjomu,valstis inter alia ņem vērā

a) transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu stāvokli un pastāvošo zvejas piepūli zvejniecībā;

b) jauno un esošo locekļu vai dalībnieku attiecīgās intereses, zvejas veidus un zvejas praksi;

c) jauno un esošo locekļu vai dalībnieku attiecīgo ieguldījumu krājumu saglabāšanā un pārvaldībā, precīzu datu vākšanā un sniegšanā, kā arī krājumu zinātnisko pētījumu veikšanā;

d) to piekrastes zvejojošo kopienu vajadzības, kuras ir atkarīgas galvenokārt no šo krājumu zvejas;

e) to piekrastes valstu vajadzības, kuru ekonomika ir lielā mērā atkarīga no dzīvo jūras resursu izmantošanas; un

f) apakšrajona vai rajona jaunattīstības valstu intereses, kuru jurisdikcijā esošajās zonās krājumi ir sastopami.

12. pants

Atklātība apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizāciju un forumu darbībā

1. Valstis apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizācijās un forumos paredz atklātību lēmumu pieņemšanas procesā un citās darbībās.

2. Pārstāvjiem no starpvaldību organizācijām un nevalstiskām organizācijām, kas ir saistīti ar transzonālo zivju krājumiem un tālu migrējošo zivju krājumiem, tiek dotas iespējas piedalīties apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizāciju un forumu sēdēs kā novērotājiem vai, ja tas ir pieņemams, citādā statusā saskaņā ar attiecīgajā organizācijā vai forumā pieņemto kārtību. Minētā kārtība šajā sakarā nav nevajadzīgi ierobežojoša. Starpvaldību organizācijām un nevalstiskām organizācijām ir savlaicīgi pieejami minēto apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizāciju un forumu protokoli un ziņojumi, ievērojot noteikumus par piekļuvi tiem.

13. pants

Pastāvošo organizāciju un forumu stiprināšana

Valstis sadarbojas ar mērķi stiprināt pastāvošās apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizācijas un forumus, lai uzlabotu to efektivitāti attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanas un pārvaldības pasākumu izstrādi un īstenošanu.

14. pants

Informācijas vākšana, sniegšana un sadarbība zinātniskajos pētījumos

1. Lai izpildītu saistības saskaņā ar šo nolīgumu, valstis nodrošina to, ka zvejas kuģi, kas peld ar to karogu, sniedz visu informāciju, kas var būt vajadzīga. Šajā nolūkā valstis saskaņā ar I pielikumu

a) vāc un apmainās ar zinātniskiem, tehniskiem un statistiskiem datiem attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu zveju;

b) nodrošina to, ka savāc pietiekoši detalizētus datus, lai atvieglotu efektīvu krājumu novērtējumu, un ka tos iesniedz pietiekoši savlaicīgi, lai izpildītu apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizāciju vai forumu prasības; un

c) veic piemērotus pasākumus, lai pārliecinātos par šo datu pareizību.

2. Valstis sadarbojas vai nu tieši vai ar apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizāciju vai forumu starpniecību, lai

a) vienotos par sniedzamo datu veidu un formu, kādā tos minētajām organizācijām vai forumiem jāiesniedz, ņemot vērā krājumu un zvejas raksturu; un

b) attīstītu un dalītos ar analītisko tehniku un krājumu novērtēšanas metodēm, kā arī uzlabotu transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību

3. Saskaņā ar Konvencijas XIII daļu valstis tieši vai kompetentās starptautiskās organizācijās sadarbojas, lai stiprinātu zinātniskās izpētes kapacitāti zivsaimniecības nozarē un veicinātu zinātniskos pētījumus, kas saistīti ar transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību visu interesēs. Šajā nolūkā valsts vai kompetenta starp­tautiska organizācija, kas šādus pētījumus veic ārpus valstu jurisdikcijā esošām zonām, aktīvi veicina pētījuma rezultātu un ar to mērķiem un metodēm saistītās informācijas publicēšanu un izplatīšanu visām ieinteresētajām valstīm, kā arī, ciktāl tas praktiski iespējams, veicina šo valstu zinātnieku piedalīšanos šādos pētījumos.

15. pants

Slēgtās vai daļēji slēgtās jūras

Īstenojot šo nolīgumu slēgtā vai daļēji slēgtā jūrā, valstis ņem vērā šīs jūras dabiskās iezīmes, kā arī rīkojas saskaņā ar konvencijas IX daļu un citiem attiecīgiem tās noteikumiem.

16. pants

Atklātās jūras zonas, ko pilnīgi ietver kādas vienas valsts jurisdikcijā esoša zona

1. Valstis, kas zvejo transzonālo zivju krājumus un tālu migrējošo zivju krājumus atklātas jūras zonā, ko pilnīgi ietver kādas vienas valsts jurisdikcijā esoša zona, šī pēdējā valsts sadarbojas, lai izstrādātu attiecīgo krājumu saglabāšanas un pārvaldības pasākumus minētajā atklātās jūras zonā. Ievērojot zonas dabiskās iezīmes, valstis pievērš īpašu uzmanību atbilstīgu šo krājumu saglabāšanas un pārvaldības pasākumu izstrādei saskaņā ar 7. pantu. Paredzot pasākumus, ko piemēro atklātā jūrā, ievēro piekrastes valsts tiesības, pienākumus un intereses atbilstīgi Konvencijai, tie pamatojas uz vislabāko pieejamo zinātnisko pamatojumu un tajos ņem vērā arī visus saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, ko saistībā ar tiem pašiem krājumiem saskaņā ar Konvencijas 61. pantu pieņēmusi un piemēro piekrastes valsts tās jurisdikcijā esošajā zonā. Valstis arī vienojas par novērošanas, kontroles, uzraudzības un ieviešanas pasākumiem, lai nodrošinātu atbilstīgu saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem atklātā jūrā.

2. Saskaņā ar 8. pantu, valstis rīkojas godprātīgi un bez kavēšanās visādā veidā cenšas vienoties par saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, kas jāpiemēro, veicot zvejas darbības 1. punktā minētajā zonā. Ja saprātīgā laika posmā attiecīgās zvejojošās valstis un piekrastes valsts nespēj vienoties par šiem pasākumiem, tās, ievērojot 1. punktu, piemēro 7. panta 4., 5. un 6. punktu attiecībā uz pagaidu kārtību vai pasākumiem. Kamēr šāda pagaidu kārtība vai pasākumi nav pieņemti, attiecīgās valstis veic pasākumus attiecībā uz kuģiem, kas peld ar to karogu, lai tie neiesaistās zvejā, kas varētu apdraudēt attiecīgos krājumus.

IV DAĻA

VALSTIS, KAS NAV ATTIECĪGO ORGANIZĀCIJU LOCEKLES VAI FORUMU DALĪBNIECES

17. pants

Valstis, kas nav organizāciju locekles vai forumu dalībnieces

1. Valsti, kas nav apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizācijas locekle vai apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības foruma dalībniece un kas arī citādi nepiekrīt piemērot šajā organizācijā vai forumā izstrādātos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, tas neatbrīvo no pienākuma saskaņā ar Konvenciju un šo nolīgumu sadarboties, lai saglabātu un pārvaldītu attiecīgos transzonālo zivju un tālu migrējošo zivju krājumus.

2. Šāda valsts neatļauj kuģiem, kas peld ar tās karogu, veikt to transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu zveju, uz kuriem attiecas minētajā organizācijā vai forumā izstrādātie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi.

3. Valstis, kas ir apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizācijas locekles vai apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības foruma dalībnieces, atsevišķi vai kopā lūdz 1. panta 3. punktā minētām zvejas struktūras segmentiem, kuru zvejas kuģi atrodas attiecīgajā zonā, sadarboties ar minēto organizāciju vai forumu, īstenojot to izstrādātos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus ar nolūku cik plaši vien iespējams de facto piemērot šos pasākumus zvejas darbībām attiecīgajā zonā. Šādas zvejas struktūras gūst labumu no dalības zvejā proporcionāli savai apņemšanās pakļauties krājumu saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.

4. Valstis, kas ir šādas organizācijas locekles vai foruma dalībnieces, apmainās ar informāciju par to zvejas kuģu darbību, kas peld ar tādu valstu karogiem, kuras nav ne organizācijas locekles, ne foruma dalībnieces, un kas zvejo attiecīgos krājumus. Tās veic pasākumus saskaņā ar šo nolīgumu un starptautiskajām tiesībām, lai atturētu šos kuģus no darbībām, kas apdraud apakšrajonu vai rajonu saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāti.

V DAĻA

KAROGA VALSTS PIENĀKUMI

18. pants

Karoga valsts pienākumi

1. Valsts, kuras kuģi zvejo atklātā jūrā, veic pasākumus, kas var būt vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka kuģi ar tās karogu pakļaujas apakšrajona vai rajona saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, un ka šie kuģi neveic tādas darbības, kas apdraud šo pasākumu efektivitāti.

2. Valsts atļauj zvejot kuģiem, kas peld ar tās karogu, atklātā jūrā tikai tad, ja tā atbilstīgi Konvencijai un šim nolīgumam spēj efektīvi pildīt savus pienākumus attiecībā uz šiem kuģiem.

3. Pasākumi, ko valsts veic attiecībā uz kuģiem, kas peld ar tās karogu, ietver

a) šo kuģu kontroli atklātā jūrā, izmantojot zvejas licences un cita veida atļaujas saskaņā ar piemērojamo kārtību, kas izstrādāta apakšrajona, rajona vai globālā līmenī;

b) noteikumu izstrādi, lai

i) licencēm un pilnvarojumiem vai atļaujām piemērotas prasības un nosacījumus, kas ir pietiekoši, lai izpildītu savus apakšrajona, rajona vai globālos karoga valstij noteiktos pienākumus,

ii) aizliegtu atklātā jūrā zveju tiem kuģiem, kas nav atbilstoši licencēti vai pilnvaroti zvejai, vai kas zvejo atklātā jūrā citādi nekā noteikts saskaņā ar licences pilnvarojumu vai atļaujas prasībām un nolīgumiem,

iii) izvirzītu prasību, ka licencei vai pilnvarojumam vai atļaujai visu laiku ir jāatrodas uz atklātā jūrā zvejojoša kuģa klāja, un tā jāuzrāda, kad to kontroles nolūkos pieprasa atbilstīgi pilnvarota persona,

iv) nodrošinātu to, ka kuģi, kas peld ar tās karogu, neveic neatļautu zveju citu valstu jurisdikcijā esošās zonās;

c) to zvejas kuģu nacionālā saraksta izveidi, kuriem atļauts zvejot atklātā jūrā, kā arī nodrošināt ieinteresētām valstīm pēc to lūguma tiešu piekļuvi šā saraksta informācijai, ievērojot karoga valsts normatīvos aktus par šādas informācijas izplatīšanu;

d) prasības attiecībā uz zvejas kuģu un zvejas rīku marķēšanu identifikācijas nolūkā saskaņā ar vienotām un starptautiski atpazīstamām kuģu un zvejas rīku marķēšanas sistēmām, piemēram, ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas standarta noteikumiem zvejas kuģu marķēšanai un identifikācijai;

e) prasības savlaicīgi fiksēt un paziņot kuģa atrašanās vietu, mērķa sugu un piezvejas sugu nozveju, zvejas piepūli un citas saistītas ziņas attiecībā uz zveju saskaņā ar apakšrajona, rajona un globāliem standartiem šādu ziņu vākšanai;

f) prasība pārbaudīt mērķa sugu un piezvejas sugu nozveju ar tādiem līdzekļiem kā novērotāju programmas, kontroles sistēmas, izkraušanas ziņojumi, pārkraušanas uz citiem kuģiem uzraudzība un izkrauto lomu novērošana un tirgus statistika;

g) kuģu, to zvejas darbību un ar to saistītu darbību novērošanu, kontroli un uzraudzību inter alia,

i) īstenojot nacionālās kontroles sistēmas un apakšrajonu un rajonu sadarbības sistēmas nosacījumuizpildes nodrošināšanā saskaņā ar 21. un 22. pantu, ieskaitot prasību šiem kuģiem atļaut atbilstīgi pilnvarotu citu valstu inspektoru piekļuvi,

ii) īstenojot nacionālās novērotāju programmas un apakšrajona un rajona novērotāju programmas, kurās piedalās karoga valsts, ieskaitot prasību šiem kuģiem atļaut citu valstu novērotāju piekļuvi, lai veiktu darbības, par kurām ir vienošanās saskaņā ar minētajām programmām, un

iii) izstrādājot un ieviešot kuģu novērošanas sistēmas, ieskaitot, ja vajadzīgs, satelīta raidītāju sistēmas, saskaņā ar nacionālajām programmām un tādām programmām, par ko attiecīgās valstis vienojušās apakšrajona, rajona vai globālā līmenī;

h) noteikumus par pārkraušanu uz citiem kuģiem atklātā jūrā, lai nodrošinātu to, ka netiek apdraudēta saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāte;

i) zvejas darbību regulēšana, lai nodrošinātu atbilstību apakšrajona, rajona vai globāliem pasākumiem, ieskaitot tos, kuru mērķis ir samazināt piezvejas sugu nozvejas.

4. Ja pastāv apakšrajona, rajona vai globāla novērošanas, kontroles un uzraudzības sistēma, par kuru ir vienošanās, valstis nodrošina to, ka pasākumi, ko tās uzliek par pienākumu kuģiem, kas peld ar to karogu, ir atbilstīgi šai sistēmai.

VI DAĻA

NOSACĪJUMU IEVĒROŠANA UN IZPILDES NODROŠINĀŠANA

19. pants

Nosacījumu ievērošana un to izpildes nodrošināšana no karoga valsts puses

1. Valsts nodrošina to, ka kuģi, kas peld ar tās karogu, ievēro apakšrajona vai rajona transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanas un pārvaldības pasākumus. Šajā nolūkā valsts

a) nodrošina šo pasākumu izpildi neatkarīgi no tā, kur pārkāpums notiek;

b) nekavējoties un pilnīgi izmeklē visus iespējamos apakšrajona vai rajona saglabāšanas un pārvaldības pasākumu pārkāpumus, ietverot, ja vajadzīgs, attiecīgo kuģu fizisku pārbaudi, un par izmeklēšanas gaitu un rezultātu tūlīt ziņo valstij, kas uz pārkāpumu norādījusi, kā arī attiecīgajām apakšrajona vai rajona organizācijām vai forumiem;

c) pieprasa visiem kuģiem, kas peld ar tās karogu, sniegt izmeklēšanu veicošajai iestādei informāciju par kuģa atrašanās vietu, nozveju, zvejas rīkiem, zvejas darbībām un ar to saistītām aktivitātēm iespējamā pārkāpuma vietā;

d) ja ir pieejami pietiekoši pierādījumi par pārkāpumu, lietu nosūta savām tiesību aizsardzības iestādēm ar nolūku nekavējoties uzsākt tiesvedību saskaņā ar tās tiesību aktiem un, ja vajadzīgs, arestē attiecīgo kuģi; un

e) ja saskaņā ar tās tiesību aktiem ir pierādīts, ka kuģis ir bijis iesaistīts nopietnā minēto pasākumu pārkāpšanā, nodrošina to, ka minētais kuģis neveic zvejas darbības atklātā jūrā līdz brīdim, kamēr visas karoga valsts sakarā ar pārkāpumu piemērotās sankcijas ir izpildītas.

2. Izmeklēšana un tiesvedība norisinās nekavējoties. Sankcijas, ko piemēro par pārkāpumiem, ir atbilstīgas, lai efektīvi nodrošinātu nosacījumu ievērošanu un atturētu no pārkāpumiem neatkarīgi no tā, kur tie notiek, kā arī atņem pārkāpējiem visu ieguvumu no nelikumīgas darbības. Pasākumi, kurus piemēro kapteiņiem un citām zvejas kuģu amatpersonām, ietver noteikumus, kas inter alia var ļaut atteikt, anulēt vai pārtraukt atļauju būt par kapteiņiem vai amatpersonām uz šādiem kuģiem.

20. pants

Starptautiskā sadarbība nosacījumu izpildes nodrošināšanai

1. Valstis tieši vai apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizācijās vai forumos sadarbojas, lai nodrošinātu apakšrajona un rajona transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanas un pārvaldības pasākumu ievērošanu un izpildi.

2. Karoga valsts, kas veic izmeklēšanu attiecībā uz iespējamu transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanas un pārvaldības pasākumu pārkāpumu, var lūgt citas valsts palīdzību, kuras sadarbība varētu būt noderīga, veicot izmeklēšanu. Visas valstis cenšas apmierināt saprātīgus karoga valsts lūgumus saistībā ar šādu izmeklēšanu.

3. Karoga valsts var uzsākt izmeklēšanu tieši, sadarbībā ar citām ieinteresētām valstīm vai ar attiecīgo apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizācijas vai foruma palīdzību. Informāciju par izmeklēšanas norisi un rezultātiem sniedz visām valstīm, kam ir interese par iespējamo pārkāpumu, vai kuras tas ir skāris.

4. Valstis palīdz viena otrai identificēt kuģus, par kuriem tiek ziņots, ka tie ir veikuši darbības, kas apdraud apakšrajona, rajona vai globālo saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāti.

5. Ciktāl to ļauj valstu tiesību akti, valstis paredz kārtību, kādā citu valstu tiesību aizsardzības iestādēm nodod pierādījumus attiecībā uz minēto pasākumu iespējamiem pārkāpumiem.

6. Ja ir pamats domāt, ka kuģis atklātā jūrā ir veicis nelikumīgu zveju piekrastes valsts jurisdikcijā esošā zonā, šā kuģa karoga valsts pēc attiecīgās piekrastes valsts lūguma nekavējoties vispusīgi izmeklē lietas apstākļus. Karoga valsts sadarbojas ar piekrastes valsti, šādos gadījumos veicot pienācīgus izpildes nodrošināšanas pasākumus, un var pilnvarot atbilstīgas piekrastes valsts iestādes uzkāpt uz kuģa un pārbaudīt to atklātā jūrā. Šis punkts neskar Konvencijas 111. panta piemērošanu.

7. Dalībvalstis, kas ir apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizācijas locekles vai apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības foruma dalībnieces, var rīkoties saskaņā ar starptautisko tiesību normām, tai skaitā šim mērķim izstrādātu apakšrajona vai rajona procedūru piemērošanu, lai atturētu kuģus, kuri veic darbības, kas apdraud šīs organizācijas vai foruma izstrādāto saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāti vai citādi tos pārkāpj, no zvejas atklātā jūrā attiecīgajā apakšrajonā vai rajonā līdz brīdim, kamēr karoga valsts veic atbilstīgus pasākumus.

21. pants

Apakšrajonu vai rajonu sadarbības nosacījumu izpildes nodrošināšana

1. Apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizācijas vai foruma aptvertajā atklātās jūras zonā, tāda dalībvalsts, kas ir šādas organizācijas locekle vai foruma dalībniece, lai nodrošinātu šīs organizācijas vai foruma izstrādāto transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanas un pārvaldības pasākumu ievērošanu, ar tās atbilstīgi pilnvarotu inspektoru starpniecību var uzkāpt uz zvejas kuģiem, kas peld ar citas šā nolīguma dalībvalsts karogu, un tos kontrolēt saskaņā ar 2. punktu, neatkarīgi no tā, vai šī dalībvalsts arī ir minētās organizācijas locekle vai foruma dalībvalsts.

2. Valstis apakšrajona vai rajona zvejniecību pārvaldības organizācijās vai forumos izstrādā uzkāpšanas uz kuģa un kontroles kārtību atbilstoši 1. punktam, kā arī citu šā panta noteikumu īstenošanas kārtību. Minētā kārtība ir saskaņā ar šo pantu un 22. pantā noteiktajām pamatprocedūrām, un tā nav diskriminējoša attiecībā uz valstīm, kas nav organizācijas locekles vai foruma dalībnieces. Uzkāpšanu uz kuģa un kontroli, kā arī tālākas nosacījumu izpildes nodrošināšanas darbības veic saskaņā ar minēto kārtību. Valstis rūpējas par pienācīgu publicitāti kārtībai, kas izstrādāta saskaņā ar šo punktu,.

3. Ja divos gados no šā Nolīguma pieņemšanas kādā organizācijā vai forumā minētā kārtība nav izstrādāta, uzkāpšanu uz kuģa un kontroli saskaņā ar 1. punktu, kā arī tālākas nosacījumu izpildes nodrošināšanas darbības līdz minētās kārtības izstrādei veic saskaņā ar šo pantu un 22. pantā noteiktajām pamatprocedūrām.

4. Pirms šajā pantā aprakstītās rīcības veikšanas kontrolējošās valstis tieši vai caur apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizāciju vai forumu informē visas valstis, kuru kuģi attiecīgajā apakšrajonā vai rajonā zvejo atklātā jūrā, par identifikācijas dokumentu, kāds ir izsniegts to atbilstīgi pilnvarotiem inspektoriem. Kuģi, ko izmanto uzkāpšanai uz kuģa un kontrolei, ir skaidri marķēti, un ir identificējams, ka tie ir valsts dienestā. Kļūstot par šā nolīguma Dalībvalsti, valsts nozīmē pilnvaroto iestādi, kas saņem paziņojumus atbilstīgi šim pantam, un caur apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizāciju vai forumu pienācīgi izplata informāciju par šo iestādi.

5. Ja pēc uzkāpšanas uz kuģa un kontroles veikšanas ir pietiekams pamats domāt, ka kuģis ir veicis tādas darbības, kas ir pretrunā ar 1. punktā minētajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, kontrolējošā valsts vajadzības gadījumā nodrošina pierādījumus un nekavējoties informē karoga valsti par iespējamo pārkāpumu.

6. Karoga valsts uz 5. punktā minēto paziņojumu atbild trīs darba dienās pēc tā saņemšanas vai arī citā laikposmā, ko var noteikt saskaņā ar 2. punktā izstrādāto kārtību, un

a) nekavējoties izpilda savu pienākumu veikt izmeklēšanu saskaņā ar 19. pantu, un ja pierādījumi to atļauj, veikt nosacījumu izpildes nodrošināšanas pasākumus attiecībā uz kuģi; šajā gadījumā nekavējoties informē kontrolējošo valsti par izmeklēšanas rezultātiem un veiktajiem nosacījumu izpildes nodrošināšanas pasākumiem, vai arī

b) pilnvaro kontrolējošo valsti veikt izmeklēšanu.

7. Ja karoga valsts pilnvaro kontrolējošo valsti izmeklēt iespējamo pārkāpumu, kontrolējošā valsts nekavējoties paziņo izmeklēšanas rezultātus karoga valstij. Ja pierādījumi to ļauj, karoga valsts izpilda savu pienākumu veikt nosacījumu izpildes nodrošināšanas pasākumus attiecībā uz kuģi. Karoga valsts var pilnvarot kontrolējošo valsti veikt tādus nosacījumus izpildes nodrošināšanas pasākumus, ko karoga valsts var īpaši norādīt attiecībā uz kuģi un kas atbilst karoga valsts tiesībām un pienākumiem saskaņā ar šo nolīgumu.

8. Ja pēc uzkāpšanas uz kuģa un kontroles veikšanas ir pietiekams pamats domāt, ka kuģis ir izdarījis nopietnu pārkāpumu, un karoga valsts vai nu nav atbildējusi, vai nav rīkojusies atbilstīgi 6. vai 7. punktam, inspektori var palikt uz kuģa , lai saglabātu pierādījumus, kā arī var lūgt kuģa kapteini palīdzēt tālākā izmeklēšanā, tai skaitā vajadzības gadījumā arī, nekavējoties novirzīt kuģi uz tuvāko piemēroto ostu vai uz kādu citu ostu, ko var norādīt saskaņā ar 2. punktā izstrādāto kārtību. Kontrolējošā valsts nekavējoties paziņo karoga valstij tās ostas nosaukumu, uz kuru kuģis dosies. Kontrolējošā valsts, karoga valsts un vajadzības gadījumā ostas valsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu kuģa apkalpes labklājību, neatkarīgi no valstiskās piederības.

9. Kontrolējošā valsts informē karoga valsti un attiecīgo organizāciju vai attiecīgā foruma dalībniekus par tālākas izmeklēšanas rezultātiem.

10. Kontrolējošā valsts prasa saviem inspektoriem ievērot vispārpieņemtos starp­tautiskos noteikumus, kārtību un praksi saistībā ar kuģa un apkalpes drošību, samazināt iejaukšanos zvejas darbībās un pēc iespējas izvairīties no darbībām, kas varētu negatīvi ietekmēt uz kuģa esošā nozvejas kvalitāti. Kontrolējošā valsts nodrošina to, ka uzkāpšana uz kuģa un kontrole nenotiek, nepārtraukti traucējot jebkuru zvejas kuģi.

11. Šā panta nozīmē nopietns pārkāpums ir

a) zveja bez derīgas licences, pilnvarojuma vai atļaujas, ko saskaņā ar 18. panta 3. punkta a) apakšpunktu izsniegusi karoga valsts;

b) nozvejas un ar to saistīto ziņu precīzu ierakstu neuzturēšana, kā to prasa attiecīga apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizācija vai forums, vai tāda nopietna dezinformācija attiecībā uz nozveju, kas ir pretrunā ar organizācijas vai foruma prasībām;

c) zveja lieguma zonā, zveja aizlieguma laikā vai zveja pēc attiecīgas apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizācijas vai foruma noteiktās kvotas sasniegšanas;

d) tādu krājumu tieša zveja, uz kuriem attiecas moratorijs vai kuru zveja ir aizliegta;

e) aizliegtu zvejas rīku izmantošana;

f) zvejas kuģa marķējuma, identitātes vai reģistrācijas datu viltošana vai slēpšana;

g) ar izmeklēšanu saistītu pierādījumu slēpšana, viltošana vai iznīcināšana;

h) vairāki kārtēji pārkāpumi, kas kopā ir ievērojams saglabāšanas un pārvaldības pasākumu pārkāpums; vai

i) citi pārkāpumi, ko var īpaši norādīt saskaņā ar attiecīgo apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizāciju vai forumu izstrādātu kārtību.

12. Neskarot citus šā panta noteikumus, karoga valsts jebkurā laikā var veikt darbības, lai izpildītu savas saistības atbilstīgi 19. pantam attiecībā uz iespējamu pārkāpumu. Ja kuģis atrodas kontrolējošās valsts pārziņā, tā pēc karoga valsts pieprasījuma atbrīvo kuģi un sniedz pilnīgu informāciju par izmeklēšanas gaitu un rezultātiem.

13. Šis pants neskar karoga valsts tiesības veikt jebkādus pasākumus, ieskaitot soda piemērošanu, saskaņā ar tās normatīviem aktiem.

14. Šo pantu piemēro mutatis mutandis uzkāpšanai uz kuģa un kontrolei, ko veic tāda Dalībvalsts, kas ir apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizācijas locekle vai apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības foruma dalībniece un kurai ir pietiekams pamats domāt, ka zvejas kuģis ar citas Dalībvalsts karogu ir veicis tādas darbības, kas ir pretrunā ar 1. punktā minētajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem minētās organizācijas vai foruma aptvertajā atklātā jūrā, un pēc tam šis kuģis tā paša zvejas brauciena laikā ir iebraucis kontrolējošās valsts jurisdikcijā esošā zonā.

15. Ja apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizācijā vai forumā ir izstrādāts alternatīvs mehānisms, kas efektīvi novirza tās locekļu vai tā dalībnieku pienākumu atbilstīgi šim Nolīgumam nodrošināt šīs organizācijas vai foruma izstrādāto saglabāšanas un pārvaldības pasākumu ievērošanu, šīs organizācijas locekļi vai foruma dalībnieki var vienoties 1. punktu piemērot tikai savā starpā attiecībā uz saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, kas ir izstrādāti attiecīgajai atklātās jūras zonai.

16. Pasākumi, ko attiecībā uz kuģiem, kas ir veikuši darbības, kuras ir pretrunā apakšrajona vai rajona saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, veic valstis, kas nav karoga valsts, ir proporcionāli pārkāpuma smagumam.

17. Ja ir pietiekams pamats domāt, ka zvejas kuģim atklātā jūrā nav valsts piederības, valsts pārstāvji var uzkāpt uz kuģa un veikt kontroli. Ja pierādījumi to ļauj, valsts var veikt atbilstīgus pasākumus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

18. Valstis ir atbildīgas par bojājumiem vai zaudējumiem, kas izriet no to rīcības saskaņā ar šo pantu, ja šī rīcība ir nelikumīga vai nepārsniedz to, kas ievērojot pieejamo informāciju, būtu saprātīgi šī panta noteikumu īstenošanai.

22. pants

Pamatprocedūras uzkāpšanai uz kuģa un kontrolei saskaņā ar 21. pantu

1. Kontrolējošā valsts nodrošina to, ka tās atbilstīgi pilnvarotie inspektori

a) uzrāda pilnvaras apstiprinošus dokumentus kuģa kapteinim un sniedz to attiecīgo saglabāšanas un pārvaldības pasākumu vai noteikumu teksta kopiju, kas ir spēkā attiecīgajā atklātās jūras zonā minēto pasākumu īstenošanai;

b) nosūta paziņojumu karoga valstij par uzkāpšanas uz kuģa un kontroles laiku;

c) uzkāpšanas uz kuģa un kontroles laikā netraucē kuģa kapteinim sazināties ar karoga valsts pilnvarotām iestādēm;

d) iesniedz ziņojuma kopiju kapteinim un karoga valsts iestādēm par uzkāpšanu uz kuģa un kontroli, norādot tajā jebkādus iebildumus vai paziņojumus, ko kapteinis vēlas iekļaut ziņojumā;

e) pabeidzot kontroli, nekavējoties atstāj kuģi, ja netiek atrasti nopietna pārkāpuma pierādījumi; un

f) izvairās no spēka piemērošanas, izņemot, ciktāl nepieciešams, lai nodrošinātu inspektoru drošību un tad, ja inspektoriem traucē veikt to pienākumus. Lietotais spēks nepārsniedz attiecīgajiem apstākļiem atbilstošu līmeni.

2. Kontrolējošās valsts atbilstīgi pilnvarotiem inspektoriem ir tiesības kontrolēt kuģi, tā licenci, zvejas rīkus, aprīkojumu, reģistrus, kuģa telpas, zivis un zivju produktus, kā arī dokumentus, kas vajadzīgi, lai pārliecinātos par attiecīgo saglabāšanas un pārvaldības pasākumu ievērošanu.

3. Karoga valsts nodrošina to, ka kuģu kapteiņi

a) piekrīt un veicina un drošu inspektoru uzkāpšanai uz kuģa;

b) sadarbojas un palīdz veikt kuģa kontroli saskaņā ar minētajām procedūrām;

c) nekavē, neiebaida un netraucē inspektoriem veikt savus pienākumus;

d) uzkāpšanas uz kuģa un kontroles laikā, inspektoriem ļauj sazināties ar karoga valsts un kontrolējošās valsts iestādēm;

e) nodrošina inspektoriem ērtības saprātīgā līmenī vajadzības gadījumā, ieskaitot pārtiku un kajīti;

f) veicina inspektoru drošu nokāpšanu no kuģa.

4. Ja kuģa kapteinis atsakās piekrist uzkāpšanai uz kuģa un kontrolei saskaņā ar šo un 21. pantu, karoga valsts sniedz norādījumus kuģa kapteinim nekavējoties piekrist uzkāpšanai uz kuģa un kontrolei, un, ja kapteinis šim norādījumam nepakļaujas, anulē kuģim pilnvarojumu zvejai un liek kuģim nekavējoties atgriezties ostā, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar vispārpieņemtiem starptautiskiem noteikumiem, procedūrām un praksi saistībā ar drošību jūrā, uzkāpšana uz kuģa un kontrole ir jāatliek. Karoga valsts informē kontrolējošo valsti par savu rīcību, ja rodas šajā punktā minētie apstākļi.

23. pants

Pasākumi, ko veic ostas valsts

1. Ostas valstij ir tiesības un pienākums veikt pasākumus saskaņā ar starptautisko tiesību normām, lai veicinātu apakšrajonu, rajonu un globālo saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāti. Veicot šādus pasākumus, ostas valsts ne formāli, ne faktiski nediskriminē kādas valsts kuģus.

2. Ostas valsts, inter alia, var pārbaudīt dokumentus, zvejas rīkus un nozveju uz zvejas kuģiem, ja šie kuģi ir brīvprātīgi iebraukuši tās ostās vai terminālos atklātā jūrā.

3. Valstis var pieņemt noteikumus, kas dod tiesības attiecīgajām valsts pilnvarotajām iestādēm aizliegt izkraušanu un pārkraušanu, ja atklāj, ka loms ir iegūts tādā veidā, ka apdraud apakšrajonu, rajonu vai globālo saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāti atklātā jūrā.

4. Nekas šajā pantā netraucē valstīm izmantot savu suverenitāti ostās, kas atrodas to teritorijā, saskaņā ar starptautisko tiesību normām.

VII DAĻA

JAUNATTĪSTĪBAS VALSTU VAJADZĪBAS

24. pants

Jaunattīstības valstu īpašo vajadzību atzīšana

1. Valstis pilnībā atzīst jaunattīstības valstu īpašās vajadzības saistībā ar transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību, kā arī šo krājumu zvejas attīstīšanu. Šim nolūkam valstis tieši vai ar ANO Attīstības programmas, ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas un citu specializētu aģentūru, Pasaules vides fonda, ilgtspējīgas attīstības komisijas un citu atbilstīgu starptautisko un reģionālo organizāciju un forumu palīdzību sniedz atbalstu jaunattīstības valstīm.

2. Īstenojot savu pienākumu sadarboties, lai izstrādātu transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, valstis ņem vērā jaunattīstības valstu īpašās vajadzības, jo īpaši

a) to jaunattīstības valstu jūtīgumu, kas ir atkarīgas no dzīvo jūras resursu izmantošanas, ieskaitot to iedzīvotāju vai iedzīvotāju daļas vajadzību pēc pārtikas nodrošināšanu;

b) vajadzību izvairīties no negatīvas ietekmes uz un nodrošināt pieejamību zvejai pašpatēriņam, maza apjoma un amatier­zvejniekiem, zvejniecībā strādājošām sievietēm kā arī šo valstu vietējiem iedzīvotājiem, jo īpaši mazās salu jaunattīstības valstīs;

c) vajadzību nodrošināt to, ka šie pasākumi tieši vai netieši nenoved pie neproporcionāla sloga jaunattīstības valstīm uzņemties saglabāšanas pasākumus.

25. pants

Sadarbības veidi ar jaunattīstības valstīm

1. Valstis tieši vai ar apakšrajona, rajona vai globālās organizācijas starpniecību sadarbojas, lai

a) veicinātu jaunattīstības valstu, jo īpaši vismazāk attīstīto valstu un mazo salu jaunattīstības valstu spēju saglabāt un pārvaldīt transzonālo un tālu migrējošo zivju krājumus un attīstīt šādu krājumu zveju;

b) palīdzētu jaunattīstības valstīm, jo īpaši vismazāk attīstītajām valstīm un mazām salu jaunattīstības valstīm, lai tās varētu piedalīties šo krājumu nozvejā atklātā jūrā, ieskaitot piekļuves atvieglošanu šo krājumu zvejniecībai atbilstīgi 5. un 11. pantam;

c) atvieglotu jaunattīstības valstu dalību apakšrajona un rajona zvejniecības pārvaldības organizācijās un forumos.

2. Sadarbība ar jaunattīstības valstīm šajā pantā noteiktajos nolūkos ietver finansiālas palīdzības, ar cilvēku resursu attīstību saistītas palīdzības un tehniskas palīdzības sniegšanu, tehnoloģiju nodošanu, ieskaitot sadarbību kopuzņēmumos, kā arī padomdevēju un konsultatīvus pakalpojumus.

3. Šo palīdzību, inter alia, jo īpaši novirza

a) uzlabotai transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanai un pārvaldībai, vācot, ziņojot, pārbaudot, apmainoties un analizējot datus par zveju un ar to saistītu informāciju;

b) krājumu novērtēšanai un zinātniskiem pētījumiem;

c) novērošanai, kontrolei, uzraudzībai, nosacījumu ievērošanas un izpildes nodrošināšanai, ieskaitot mācības un kapacitātes pilnveidošanu vietējā līmenī, nacionālo un reģionālonovērotāju programmu izveidei un finansēšanai, kā arī piekļuvei tehnoloģijām un aprīkojumam.

26. pants

Īpaša palīdzība šā Nolīguma īstenošanā

1. Valstis sadarbojas, izveidojot īpašus fondus, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm šā Nolīguma īstenošanā, ieskaitot palīdzību šīm valstīm segt izmaksas, kas saistītas ar to strīdu izšķiršanas procedūrām, kuros tās var būt iesaistītas kā puses.

2. Valstīm un starptautiskajām organizācijām būtu jāpalīdz jaunattīstības valstīm izveidot jaunas apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizācijas vai forumus vai stiprināt esošās organizācijas un forumus transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanai un pārvaldībai.

VIII DAĻA

STRĪDU IZŠĶIRŠANA MIERĪGĀ CEĻĀ

27. pants

Pienākums izšķirt strīdus mierīgā ceļā

Valstu pienākums ir izšķirt savus strīdus sarunu, izmeklēšanas, starpniecības, samierināšanās, arbitrāžas vai tiesas ceļā, vēršoties pie reģionālām aģentūrām vai forumiem, vai ar citiem mierīgiem līdzekļiem pēc savas izvēles.

28. pants

Strīdu izcelšanās nepieļaušana

Valstis sadarbojas, lai nepieļautu strīdu izcelšanos. Šim nolūkam valstis vienojas par efektīvu un ātru lēmumu pieņemšanas kārtību apakšrajona un rajona zvejniecības pārvaldības organizācijās un forumos, un ja vajadzīgs, stiprina esošās lēmumu pieņemšanas procedūras.

29. pants

Tehniska rakstura strīdi

Ja strīds attiecas uz tehniska rakstura jautājumu, attiecīgās valstis var to nodot pašu izveidotai ad hoc ekspertu komisijai. Komisija apspriežas ar attiecīgajām valstīm un cenšas ātri izšķirt strīdu, nepiemērojot saistošo strīdu izšķiršanas kārtības.

30. pants

Strīdu izšķiršanas kārtība

1. Konvencijas XV daļā izklāstītos noteikumus par strīdu izšķiršanu saistībā ar šā Nolīguma interpretāciju vai piemērošanu mutatis mutandis piemēro visiem strīdiem starp šā Nolīguma dalībvalstīm neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav Konvencijas dalībvalstis.

2. Konvencijas XV daļā izklāstītos noteikumus par strīdu izšķiršanu piemēro mutatis mutandis visiem tiem strīdiem starp šā Nolīguma dalībvalstīm, kas attiecas uz tāda apakšrajona, rajona vai globāla zvejniecības nolīguma, kas ir saistīts ar transzonālo zivju krājumiem vai tālu migrējošo zivju krājumiem, interpretāciju vai piemērošanu un kurā tās ir dalībvalstis, ieskaitot visus strīdus attiecībā uz šo krājumu saglabāšanu un pārvaldību, neatkarīgi no tā, vai tās ir arī Konvencijas dalībvalstis.

3. Kārtību, kurai piekritusi kāda šā Nolīguma dalībvalsts un Konvencijas dalībvalsts atbilstīgi Konvencijas 287. pantam, piemēro strīdu izšķiršanai saskaņā ar šo daļu, ja vien minētā Dalībvalsts, parakstot, ratificējot vai pievienojoties nolīgumam, nav piekritusi citai kārtībai atbilstīgi 287. pantam šajā daļā minēto strīdu izšķiršanai.

4. Šā Nolīguma dalībvalsts, kas nav Konvencijas dalībvalsts, parakstot vai ratificējot šo nolīgumu, tam pievienojoties, vai jebkurā laikā pēc tam, iesniedzot rakstveida deklarāciju, var brīvi izvēlēties vienu vai vairākus konvencijas 287. panta 1. punktā uzskaitītos veidus šajā daļā minēto strīdu izšķiršanai. Konvencijas 287. pantu piemēro minētajai deklarācijai, kā arī jebkuriem strīdiem, kur attiecīgā valsts ir iesaistīta un uz ko neattiecas spēkā esoša deklarācija. Šajā daļā minēto strīdu izšķiršanai samierināšanas un arbitrāžas nolūkos atbilstīgi konvencijas V, VII un VIII pielikumiem šādai valstij ir tiesības noteikt samierinātājus, arbitrus un ekspertus, ko iekļauj V pielikuma 2. pantā, VII pielikuma 2. pantā un VIII pielikuma 2. pantā minētajos sarakstos.

5. Tiesa vai tribunāls, kam saskaņā ar šo daļu ir nodots strīds, piemēro attiecīgos Konvencijas un šā Nolīguma noteikumus, attiecīga apakšrajona, rajona vai globāla zvejniecības nolīguma noteikumus, kā arī vispārpieņemtus dzīvo jūras resursu saglabāšanas un pārvaldības standartus un citas starptautisko tiesību normas, kas nav pretrunā ar Konvenciju, lai nodrošinātu attiecīgo transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu.

31. pants

Pagaidu pasākumi

1. Kamēr saskaņā ar šo daļu norisinās strīda izšķiršana, strīdā iesaistītās puses visādā veidā cenšas panākt vienošanos par pagaidu praktiskiem pasākumiem.

2. Neskarot konvencijas 290. pantu, tiesa vai tribunāls, kam saskaņā ar šo daļu strīds ir nodots, var noteikt pagaidu pasākumus, ko tā uzskata par piemērotiem attiecīgajos apstākļos, lai pasargātu strīdā iesaistīto pušu tiesības vai novērstu kaitējumu attiecīgajiem krājumiem, kā arī 7. panta 5. punktā un 16. panta 2. punktā noteiktajos apstākļos.

3. Šā Nolīguma dalībvalsts, kas nav Konvencijas dalībvalsts, var paziņot, ka, neskatoties uz Konvencijas 290. panta 5. punktu, Starptautiskajam Jūras Tiesību tribunālam nav tiesību noteikt, mainīt vai atsaukt pagaidu pasākumus bez attiecīgās valsts piekrišanas.

32. pants

Strīdu izšķiršanas kārtības piemērošanas ierobežojumi

Šim nolīgumam piemēro arī Konvencijas 297.panta 3.punkta noteikumus.

IX DAĻA

VALSTIS, KAS NAV ŠĀ NOLĪGUMA PUSES

33. pants

Valstis, kas nav šā Nolīguma puses

1. Dalībvalstis mudina valstis, kas nav šā Nolīguma puses, kļūt par tādām un pieņemt ar to saskaņotus tiesību aktus.

2. Dalībvalstis veic ar šo Nolīgumu un starptautiskajām tiesībām saskaņotus pasākumus, lai atturētu kuģus ar tādu valstu karogiem, kas nav nolīguma puses, no tādu darbību veikšanas, kas apdraud šā nolīguma efektīvu īstenošanu.

X DAĻA

GODPRĀTĪBA UN TIESĪBU ĻAUNPRĀTĪGA IZMANTOŠANA

34. pants

Godprātība un tiesību ļaunprātīga izmantošana

Puses godprātīgi izpilda saistības, ko tās uzņēmušās saskaņā ar šo Nolīgumu un neizmanto ļaunprātīgi šajā Nolīgumā atzītās tiesības.

XI DAĻA

ATBILDĪBA UN SAISTĪBAS

35. pants

Atbildība un saistības

Puses saskaņā ar starptautiskajām tiesībām ir atbildīgas par bojājumiem vai zaudējumiem, ko tās ir nodarījušas saistībā ar šo Nolīgumu.

XII DAĻA

PĀRSKATA KONFERENCE

36. pants

Pārskata konference

1. Četrus gadus pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā ANO ģenerālsekretārs sasauc konferenci, lai izvērtētu šā Nolīguma efektivitāti transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanas un pārvaldības pasākumu nodrošināšanā. Ģenerālsekretārs uz konferenci uzaicina visas dalībvalstis un tās valstis un subjektus, kam ir tiesības kļūt par šā Nolīguma pusēm, kā arī starpvaldību un nevalstiskas organizācijas, kas ir tiesīgas piedalīties kā novērotājas.

2. Konferencē pārskata un izvērtē šā nolīguma noteikumu atbilstību un, ja vajadzīgs, iesaka veidu, kā stiprināt to saturu un īstenošanas paņēmienus, lai labāk pievērstos joprojām pastāvošām problēmām transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanā un pārvaldībā.

XIII DAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

37. pants

Parakstīšana

Šis Nolīgums ir atvērts parakstīšanai visām valstīm un citiem 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem subjektiem, un tas paliek atvērts parakstīšanai ANO galvenajā mītnē 12 mēnešus sākot no 1995. gada 4. decembra.

38. pants

Ratifikācija

Valstīm un citiem 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem subjektiem šo Nolīgumu ir jāratificē. Ratifikācijas dokumentus deponē ANO ģenerālsekretāram.

39. pants

Pievienošanās

Šis Nolīgums paliek atvērts, lai tam varētu pievienoties valstis un citi 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētie subjekti. Pievienošanās dokumentus deponē ANO ģenerālsekretāram.

40. pants

Stāšanās spēkā

1. Šis Nolīgums stājas spēkā pēc trīsdesmit dienām, skaitot no dienas, kad deponēts trīsdesmitais ratifikācijas vai pievienošanās dokuments.

2. Attiecībā uz katru valsti vai subjektu, kas Nolīgumu ratificē vai tam pievienojas pēc trīsdesmitā ratifikācijas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas, šis nolīgums stājas spēkā trīsdesmitajā dienā, skaitot no dienas, kad deponēts tā ratifikācijas vai pievienošanās dokuments.

41. pants

Pagaidu piemērošana

1. Valsts vai cits subjekts, kas piekrīt šā Nolīguma pagaidu piemērošanai, rakstveidā paziņojot depozitārijam, to piemēro pagaidu kārtībā. Pagaidu piemērošana stājas spēkā no paziņojuma saņemšanas dienas.

2. Valsts vai subjekts izbeidz Nolīguma pagaidu piemērošanu tad, kad Nolīgums attiecībā uz to stājas spēkā, vai arī, kad valsts vai subjekts depozitārijam rakstveidā paziņo par nodomu izbeigt Nolīguma pagaidu piemērošanu.

42. pants

Atrunas un izņēmumi

Šim Nolīgumam nav pieļaujamas nekādas atrunas vai izņēmumi.

43. pants

Deklarācijas un paziņojumi

Šā Nolīguma 42. pants nekavē valsti vai citu subjektu, parakstot, ratificējot vai pievienojoties šim Nolīgumam, izdarīt deklarācijas vai paziņojumus, neatkarīgi no to nosaukuma vai formulējuma, ar nolūku, inter alia, saskaņot savus tiesību aktus ar šā Nolīguma noteikumiem, ar nosacījumu, ka šo deklarāciju vai paziņojumu jēga nav izslēgt vai mainīt šā Nolīguma noteikumu juridiskās sekas, to piemērojot attiecīgai valstij vai citam subjektam.

44. pants

Saistība ar citiem nolīgumiem

1. Šis Nolīgums nemaina tās dalībvalstu tiesības un pienākumus, kas rodas no citiem ar šo Nolīgumu savietojamiem Nolīgumiem un kas netraucē citām dalībvalstīm izmantot savas tiesības vai pildīt pienākumus atbilstīgi šim Nolīgumam.

2. Divas vai vairākas dalībvalstis var slēgt nolīgumus, kas izmaina vai atliek šā Nolīguma noteikumu darbību un ko piemēro tikai attiecībās starp šīm valstīm ar nosacījumu, ka šādi Nolīgumi neattiecas uz noteikumiem, atkāpe no kuriem nav savietojama ar šā Nolīguma mērķa un nolūka efektīvu izpildi, un ar nosacījumu, ka šādi nolīgumi neskar šajā Nolīgumā ietverto pamatprincipu piemērošanu un ka šādu nolīgumu noteikumi netraucē citām dalībvalstīm izmantot savas tiesības vai pildīt pienākumus saskaņā ar šo Nolīgumu.

3. Dalībvalstis, kas gatavojas noslēgt 2. punktā minēto nolīgumu, ar šā Nolīguma depozitārija starpniecību paziņo pārējām dalībvalstīm par savu nodomu slēgt šādu nolīgumu un izmaiņām vai atlikšanu, ko tas paredz.

45. pants

Grozījumi

1. Dalībvalsts ar ANO ģenerālsekretāram adresētu rakstveida paziņojumu var ierosināt šā Nolīguma grozījumus un lūgt sasaukt konferenci, lai iesniegtos grozījumus izskatītu. Ģenerālsekretārs izsūta šo paziņojumu visām Nolīguma dalībvalstīm. Ja sešos mēnešos pēc paziņojuma izsūtīšanas ne mazāk kā puse no Nolīguma dalībvalstīm uz lūgumu sniedz pozitīvu atbildi, ģenerālsekretārs sasauc konferenci.

2. Lēmumu pieņemšanas kārtība saskaņā ar 1. punktu sasauktā grozījumu konferencē ir tāda pati, kā ANO Konferencē par transzonālo un tālu migrējošo zivju krājumiem piemērojamā kārtība, ja vien konference nenolemj citādi. Konferencē visādā veidā būtu jācenšas panākt vienošanos par grozījumiem vienprātības ceļā, un jābalso par tiem būtu tikai tad, ja vienprātību nekādā veidā nav iespējams panākt.

3. Pēc to pieņemšanas grozījumi 12 mēnešus ir atvērti parakstīšanai dalībvalstīm ANO galvenajā mītnē, ja vien pašā grozījumā nav paredzēts citādi.

4. Visiem šā Nolīguma grozījumiem piemēro tā 38., 39., 47. un 50. pantu.

5. Šā Nolīguma grozījumi dalībvalstīm, kas tos ratificē vai tiem pievienojas, stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tam, kad ratifikācijas vai pievienošanās dokumentus ir iesniegušas divas trešdaļas dalībvalstu. Pēc tam, kad ir deponēts noteiktais skaits minēto ratifikācijas dokumentu, katrai dalībvalstij, kas ratificē grozījumu vai tam pievienojas turpmāk, grozījums stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc ratifikācijas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas.

6. Grozījumā var paredzēt, ka, lai grozījums stātos spēkā, ir vajadzīgs lielāks vai mazāks skaits ratifikāciju vai pievienošanos, nekā norādīts šajā pantā.

7. Valsti, kas kļūst par šā Nolīguma pusi pēc grozījumu stāšanās spēkā saskaņā ar 5. punktu, ja vien tā nav izteikusi atšķirīgu nodomu:

a) uzskata par grozītā Nolīguma pusi;

b) uzskata par negrozītā Nolīguma pusi attiecībā uz jebkuru dalībvalsi, kam grozījums nav saistošs.

46. pants

Denonsēšana

1. Dalībvalsts ar rakstveida paziņojumu ANO ģenerālsekretāram var denonsēt šo Nolīgumu un var norādīt šādas rīcības iemeslus. Iemeslu nenorādīšana neietekmē denonsēšanas spēkā esamību. Denonsēšana stājas spēkā vienu gadu pēc paziņojuma saņemšanas dienas, ja vien paziņojumā nav noteikts vēlāks datums.

2. Denonsēšana nekādā veidā neskar dalībvalstu pienākumu pildīt šajā Nolīgumā ietvertās saistības, ko tai neatkarīgi no šā Nolīguma uzliek starptautisko tiesību normas.

47. pants

Starptautisku organizāciju dalība

1. Ja Konvencijas IX pielikuma 1. pantā minētā starptautiskā organizācija nav kompetenta visos šā Nolīguma regulētajos jautājumos, šīs starptautiskās organizācijas dalībai Nolīgumā mutatis mutandis piemēro Konvencijas IX pielikumu, izņemot šādus minētā pielikuma noteikumus:

a) 2. panta pirmais teikums,

b) 3. panta 1. punkts.

2. Ja Konvencijas IX pielikuma 1. pantā minētā starptautiskā organizācija ir kompetenta visos šajā Nolīguma ietvertajos jautājumos, tās dalībai Nolīgumā piemēro šādus noteikumus:

a) parakstīšanas vai pievienošanās brīdī šai organizācijai jāsniedz paziņojums, ka

i) tā ir kompetenta visos šajā nolīgumā ietvertajos jautājumos,

ii) šī iemesla dēļ tās dalībvalstis nekļūs par dalībvalstīm, izņemot attiecībā uz to teritorijām, par ko starptautiskā organizācija neatbild,

iii) tā uzņemas valstu tiesības un pienākumus atbilstīgi šim Nolīgumam;

b) šīs starptautiskās organizācijas dalība nekādā gadījumā nepiešķir kādas starptautiskās organizācijas tiesības tās dalībvalstīm saskaņā ar šo Nolīgumu;

c) ja starptautiskas organizācijas saistības atbilstīgi šim Nolīgumam ir pretrunā ar tās saistībām atbilstīgi starptautiskās organizācijas izveidošanas līgumam vai ar to saistītiem aktiem, noteicošās ir saistības atbilstīgi šim Nolīgumam.

48. pants

Pielikumi

1. Pielikumi ir šā Nolīguma neatņemama sastāvdaļa un, ja vien skaidri nav norādīts citādi, atsauce uz šo Nolīgumu vai kādu tā daļu ir arī atsauce uz attiecīgajiem pielikumiem.

2. Dalībvalstis pielikumus var periodiski pārskatīt. Pārskatīšana balstās uz zinātniskiem un tehniskiem apsvērumiem. Neskatoties uz 45. panta noteikumiem, ja izmaiņas pielikumā dalībvalstu sanāksmē pieņem, panākot vienprātību, tās ietver šajā Nolīgumā un tās stājas spēkā no pieņemšanas dienas vai no citas dienas, ko var noteikt grozījumos. Ja izmaiņas šādā sanāksmē nepieņem vienprātīgi, piemēro 45. pantā noteikto grozīšanas kārtību.

49. pants

Depozitārijs

Šā Nolīguma un tā grozījumu vai izmaiņu depozitārijs ir ANO ģenerālsekretārs.

50. pants

Autentiskie teksti

Šā Nolīguma teksts ir vienlīdz autentisks angļu, arābu, franču, krievu, ķīniešu un spāņu valodā.

To apliecinot, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo Nolīgumu.

Atvērts parakstīšanai Ņujorkā tūkstoš deviņi simti deviņdesmit piektā gada 4. decembrī kā viens oriģināleksemplārs arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodā.

I pielikums

STANDARTA PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ INFORMĀCIJAS VĀKŠANU UN APMAIŅU

1. pants

Vispārīgie principi

1. Informācijas savlaicīga vākšana, apkopošana un analīze ir būtiska, lai efektīvi saglabātu un pārvaldītu transzonālo un tālu migrējošo zivju krājumus. Tādēļ tiek prasīts vākt un apkopot informāciju no šo krājumu zvejniecības atklātā jūrā un valsts jurisdikcijā esošās zonās, un tas būtu jādara tā, lai ļautu veikt statistiskas nozīmes analīzi zvejniecības resursu saglabāšanas un pārvaldības nolūkā. Šie dati ietver nozvejas un zvejas piepūles statistiku, kā arī citu ar zvejniecību saistītu informāciju, piemēram, informāciju attiecībā uz kuģiem un citus datus zvejas piepūles standartizācijai. Savāktajai informācijai jāietver arī datus par piezvejas sugām un ar zveju saistītām vai no tām atkarīgām sugām. Visu informāciju būtu jāpārbauda, lai nodrošinātu tās precizitāti. Nodrošina neapkopotās informācijas konfidencialitāti. Šīs informācijas izplatīšanu veic saskaņā ar noteikumiem, pēc kādiem to paredzēts sniegt.

2. Jaunattīstības valstīm sniedz palīdzību, ieskaitot mācības, kā arī finansiālu un tehnisku palīdzību, lai palielinātu to kapacitāti saglabāt un pārvaldīt dzīvos jūras resursus. Palīdzību būtu jākoncentrē uz to, lai attīstītu kapacitāti, īstenojot datu vākšanu un pārbaudi, novērotāju programmas, informācijas analīzi un pētījumu projektus, kas palīdz krājumu novērtējumam. Pēc iespējas plašāk jāiesaista jaunattīstības valstu zinātniekus un apsaimniekotājus transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanā un pārvaldībā.

2. pants

Datu vākšanas, apkopošanas un apmaiņas principi

Nosakot informācijas vākšanas, apkopošanas un apmaiņas parametrus par transzonālo un tālu migrējošo zivju krājumu zvejas darbībām, ņem vērā šādus vispārīgus principus:

a) valstīm būtu jānodrošina tas, ka informācija tiek vākta no kuģiem, kas peld ar to karogu, par zvejas darbībām saskaņā ar katra zvejas veida darbības īpašībām (piemēram, par katru atsevišķu tralējumu, katru āķu jedas vai riņķvada izlikšanu, katru daudzumu, ko nozvejo ar āķiem, un par katru dienu, ko zvejo ar velcēšanu un pietiekoši detalizētu, lai atvieglotu efektīvu krājumu novērtēšanu;

b) valstīm būtu jānodrošina tas, ka zvejas datus pārbauda ar attiecīgas sistēmas palīdzību;

c) valstīm būtu jāapkopo ar zveju saistīti dati un citi papildinoši zinātniski dati, kas noteiktā formā un savlaicīgi iesniedzami attiecīgajai apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizācijai vai forumam, ja tādi ir. Ja tādu nav, valstīm būtu jāsadarbojas, lai apmainītos ar informāciju tieši vai ar citu sadarbības mehānismu palīdzību, par ko tās var vienoties;

d) valstīm apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizācijās vai forumos vai arī citādi būtu jāvienojas par datu specifikāciju un formu, kādā tos jāsniedz, saskaņā ar šo pielikumu un, ievērojot krājumu un šo krājumu zvejas īpašības attiecīgajā rajonā. Minētajām organizācijām vai forumiem būtu jālūdz valstīm, kas nav to locekles vai dalībnieces, sniegt informāciju par attiecīgām zvejas darbībām, ko veic kuģi, kas peld ar to karogiem;

e) šīs organizācijas vai forumi apkopo informāciju un savlaicīgi un noteiktā formā dara to pieejamu visām ieinteresētajām valstīm atbilstīgi organizācijas vai foruma izstrādātiem noteikumiem un nosacījumiem; un

f) zinātniekiem no karoga valsts un no attiecīgas apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizācijas vai foruma būtu attiecīgi kopīgi vai atsevišķi jāanalizē minētie dati.

3. pants

Zvejas pamatdati

1. Valstis vāc un dara pieejamu atbilstīgai apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizācijai vai forumam šādus datu veidus, kas ir pietiekoši detalizēti, lai veicinātu efektīvu krājumu novērtēšanu saskaņā ar pieņemto kārtību:

a) nozvejas laika periodi un piepūle pa zvejas veidiem un flotēm;

b) kopējā nozveja - skaits, nominālais svars vai abi pa sugām (mērķa sugas un piezvejas sugas) kā vajadzīgs katram zvejas veidam. (ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija ir noteikusi, ka nominālais svars ir izkrautās nozvejas dzīvsvara ekvivalents);

c) statistiku par izmetumiem vajadzības gadījumā, ieskaitot to novērtējumu, izsakot kā skaitu vai nominālo svaru pa sugām, kā vajadzīgs katram zvejas veidam;

d) katram zvejas veidam atbilstošu zvejas piepūles statistiku;

e) zvejas vietu, datumu un zvejas laiku, kā arī, ja vajadzīgs, citu statistiku par zvejas darbībām.

2. Valstis, ja vajadzīgs, savāc un iesniedz atbilstīgai apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizācijai vai forumam arī informāciju, kas palīdz krājumu novērtēšanai, ieskaitot

a) nozvejas sastāvu pēc garuma, svara un dzimuma;

b) citu bioloģisko informāciju, kas palīdz krājumu novērtēšanai, piemēram, informāciju par vecumu, augšanu, papildinājumu, izplatību un krājumu identitāti; un

c) citus atbilstīgus pētījumus, tai skaitā skaitlisko uzskaiti, biomasas un hidroakustisko uzskaiti, pētījumus par apkārtējās vides faktoriem, kas ietekmē krājumu lielumu, kā arī okeanogrāfisko un ekoloģisko izpēti.

4. pants

Dati un informācija par kuģiem

1. Valstīm būtu jāvāc šādi ar kuģiem saistīti dati, lai standartizētu flotu sastāvu un kuģu zvejas jaudu, kā arī lai savstarpēji pārvērstu dažādus piepūles pasākumus, analizējot nozvejas un zvejas piepūles datus:

a) kuģa identifikācija, karogs un reģistrācijas osta;

b) kuģa tips;

c) kuģa specifikācijas (piemēram, materiāls, no kura tas būvēts, būvēšanas gads, reģistrētais garums, bruto reģistrētā tonnāža, galveno dzinēju jauda, tilpņu lielums un nozvejas uzglabāšanas metodes);

d) zvejas rīku apraksts (piemēram, veidi, rīku specifikācijas un daudzums).

2. Karoga valsts ievāc šādu informāciju:

a) navigācijas un atrašanās vietas noteikšanas līdzekļi;

b) sakaru iekārtas un starptautiskā radiosignāla zīme;

c) apkalpes lielums.

5. pants

Ziņošana

Valsts nodrošina to, ka kuģi, kas peld ar tās karogu, pietiekoši bieži, atbilstīgi valsts prasībām un reģionālām vai starp­tautiskām saistībām, nosūta nacionālās zivsaimniecības administrācijai, un ja ir vienošanās arī atbilstīgajai apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizācijai datus no zvejas žurnāla par nozveju un zvejas piepūli, ieskaitot datus par zvejas darbībām atklātā jūrā. Šos datus, ja vajadzīgs, nosūta pa radio, teleksu, telefaksu vai satelīta pārraides sistēmu, vai ar citiem līdzekļiem.

6. pants

Informācijas pārbaude

Valstis vai, ja vajadzīgs, apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizācijas, vai forumi izstrādā mehānismus šādu zvejas datu pārbaudei:

a) atrašanās vietas pārbaude ar kuģu novērošanas sistēmu palīdzību;

b) zinātnisko novērotāju programmas, lai novērotu nozveju, zvejas piepūli, nozveju sastāvu (mērķa sugas un piezvejas sugas) un citus zvejas darbību rādītājus;

c) ziņojumi par kuģa reisu, izkraušanu un pārkraušanu uz citu kuģi;

d) paraugu ņemšana ostā.

7. pants

Datu apmaiņa

1. Karoga valstīm ar atbilstīgās apakš­rajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizāciju vai forumu starpniecību jāapmainās ar savāktajiem datiem ar citām karoga valstīm un attiecīgajām piekrastes valstīm. Minētās organizācijas vai forumi savlaicīgi un saskaņotā formā apkopo datus un dara tos pieejamus visām ieinteresētajām valstīm atbilstīgi šajās organizācijās un forumos izstrādātiem noteikumiem un nosacījumiem, tajā pašā laikā, saglabājot neapkopoto datu konfidencialitāti. Šīm organizācijām un forumiem būtu ciktāl iespējams jāizveido datu bāžu sistēmas, kas ļauj efektīvi piekļūt datiem.

2. Globālā līmenī datu vākšanu un izplatīšanu veic ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas palīdzību. Ja nepastāv apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizācija vai forums, minētā organizācija var darīt to pašu arī apakšrajona vai rajona līmenī, vienojoties ar attiecīgajām valstīm.

II pielikums

VADLĪNIJAS PIESARDZĪBAS ATSKAITES PUNKTU

PIEMĒROŠANAI TRANSZONĀLU ZIVJU KRĀJUMU UN

TĀLU MIGRĒJOŠO ZIVJU KRĀJUMU SAGLABĀŠANĀ UN PĀRVALDĪBĀ

1. Piesardzības atskaites punkts ir novērtēta vērtība, ko iegūst, izmantojot apstiprinātu zinātnisku procedūru, un kas atbilst resursu un zvejniecības stāvoklim. To var izmantot kā vadlīniju zvejniecības pārvaldībai.

2. Būtu jāizmanto divi šādi piesardzības atskaites punktu veidi: saglabāšanas jeb robežas atskaites punkti un pārvaldības jeb mērķa atskaites punkti. Robežas atskaites punkti nosaka ietvaru, kuru nolūks ir noturēt ieguvi drošās bioloģiskās robežās, kurās krājumi var sniegt maksimālo ilgtspējīgo nozveju. Mērķa atskaites punktu nolūks ir sasniegt pārvaldības mērķus.

3. Piesardzības atskaites punktiem būtu jābūt atsevišķi katram izmantojamajam krājumam, lai, inter alia, norādītu uz atražošanās kapacitāti, katra krājuma elastīgumu un krājumus izmantojošās zvejas raksturu, kā arī citus mirstības cēloņus un galvenos neskaidrības avotus.

4. Pārvaldības stratēģijas mērķis ir censties saglabāt vai atjaunot iegūstamo krājumu populāciju un, ja vajadzīgs, ar tiem saistītu vai no tiem atkarīgu sugu populāciju tādā līmenī, kas atbilst iepriekš noteiktiem piesardzības atskaites punktiem. Šos atskaites punktus izmanto, lai sāktu iepriekš noteiktas saglabāšanas un pārvaldības darbības. Pārvaldības stratēģijas ietver arī pasākumus, ko var īstenot tad, kad piesardzības atskaites punkti ir gandrīz sasniegti.

5. Zvejniecības pārvaldības stratēģijas nodrošina to, ka robežas atskaites punktu pārsniegšanas iespējamība ir ļoti neliela. Ja krājumi samazinās zem robežas atskaites punkta vai pastāv risks, ka tie var samazināties zem šāda robežas atskaites punkta, būtu jāuzsāk saglabāšanas un pārvaldības darbības, lai veicinātu krājumu atjaunošanos. Zvejas pārvaldības stratēģijas nodrošina to, ka caurmērā netiek pārsniegts mērķa atskaites punktu līmenis.

6. Ja informācija atskaites punktu noteikšanai kādai zvejniecībai nav pietiekoša vai tās nav vispār, nosaka pagaidu atskaites punktus. Pagaidu atskaites punktus var noteikt pēc analoģijas ar līdzīgiem un labāk pārzinātiem krājumiem. Šādās situācijās zvejniecību pastiprināti novēro, lai ļautu pārskatīt pagaidu atskaites punktus, kad ir pieejama labāka informācija.

7. Zivju mirstības līmenis, no kura atvasina maksimālo ilgtspējīgo nozveju, būtu jāuzskata par minimālo standartu, nosakot atskaites robežpunktus. Attiecībā uz krājumiem, kas nav pārzvejoti, zvejniecības pārvaldības stratēģijas nodrošina to, ka zivju mirstība nepārsniedz to līmeni, kas atbilst maksimālai ilgtspējīgai nozvejai, un ka biomasa nesamazinās zem iepriekš noteikta sliekšņa. Attiecībā uz pārzvejotiem krājumiem, kā atjaunošanas mērķi var izmantot biomasu, kas nodrošinātu maksimālu ilgtspējīgu nozveju.

B PIELIKUMS

Deklarācija par Eiropas Kopienas kompetenci attiecībā uz jautājumiem, ko regulē Nolīgums par 1982. gada 10. decembra Apvienoto Nāciju Jūras tiesību konvencijas īstenošanu, kas attiecas uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību

(Deklarācija saskaņā ar Nolīguma 47. pantu)

1. Nolīguma par Apvienoto Nāciju Jūras tiesību konvencijas īstenošanu, kas attiecas uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību 47. panta 1. punkts paredz, ka tad, ja konvencijas IX pielikuma 1. pantā minētā starptautiskā organizācija nav kompetenta visos Nolīgumā ietvertajos jautājumos, šīs starptautiskās organizācijas dalībai Nolīgumā mutatis mutandis piemēro konvencijas IX pielikumu (izņemot 2. panta pirmo teikumu un 3. panta 1. punktu).

2. Kopienas dalībvalstis pašlaik ir Beļģijas Karaliste, Dānijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika, Grieķijas Republika, Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Īrija, Itālijas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste, Nīderlandes Karaliste, Austrijas Republika, Portugāles Republika, Somijas Republika, Zviedrijas Karaliste un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste.

3. Nolīgumu par Apvienoto Nāciju Jūras tiesību konvencijas īstenošanu, kas attiecas uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību, ievērojot Eiropas Kopienai nodoto kompetenci, piemēro tām teritorijām, kurās piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un atbilstīgi tajā izstrādātajiem nosacījumiem, jo īpaši līguma 227. pantam.

4. Deklarāciju nepiemēro tajās dalībvalstu teritorijās, kurās nepiemēro minēto līgumu, un tā neierobežo lēmumus vai nostājas, ko attiecīgās dalībvalstis atbilstīgi Nolīgumam var pieņemt šo teritoriju vārdā un interesēs.

I. JAUTĀJUMI, KUROS KOPIENAI IR EKSKLUZĪVA KOMPETENCE

5. Kopiena uzsver, ka dalībvalstis tai ir nodevušas savu kompetenci attiecībā uz dzīvo jūras resursu saglabāšanu un pārvaldību. Tādēļ šajā jomā atbilstīgus tiesību aktus (kuru izpildi nodrošina dalībvalstis) pieņem Kopiena un savas kompetences robežās uzņemas ārējas saistības ar trešām valstīm vai kompetentām organizācijām.

Šī kompetence attiecas uz valsts zvejniecības jurisdikcijā esošiem ūdeņiem un atklāto jūru.

6. Kopienai ir reglamentējoša kompetence, ko starptautiskās tiesības piešķir kuģa karoga valstij, noteikt jūras zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, ko piemēro kuģiem, kas peld ar dalībvalstu karogiem, un nodrošināt to, ka dalībvalstis pieņem noteikumus, kas ļauj minētos pasākumus īstenot.

7. Tomēr pasākumi, ko piemēro zvejas kuģu kapteiņiem un citām amatpersonām, piemēram, dienesta atļauju atteikšana, atņemšana vai atņemšana uz laiku, ir dalībvalstu kompetencē saskaņā ar to tiesību aktiem.

Pasākumi saistībā ar karoga valsts jurisdikciju pār saviem kuģiem atklātā jūrā, jo īpaši, noteikumi, piemēram, attiecībā uz zvejas kuģu kontroles pārņemšanu un nodošanu, ko veic valstis, kas nav šo kuģu karoga valstis, starptautiska sadarbība attiecībā uz izpildes nodrošināšanu un kontroles atgūšana pār saviem kuģiem ir dalībvalstu kompetencē saskaņā ar Kopienas tiesībām.

II. JAUTĀJUMI, KUROS KOMPETENTA IR GAN KOPIENA, GAN TĀS DALĪBVALSTIS

8. Gan Kopiena, gan tās dalībvalstīm ir dalīta kompetence šādos Nolīgumā ietvertos jautājumos: jaunattīstības valstu vajadzības, zinātniskie pētījumi, ostas valsts veicamie pasākumi un pasākumi, ko pieņem attiecībā uz valstīm, kas nav rajona zvejniecības pārvaldības organizāciju locekles un nav šā Nolīguma puses.

Gan Kopienai, gan tās dalībvalstīm piemēro šādus noteikumus:

- vispārīgie noteikumi: (1., 4. pants, un 34. līdz 50. pants),

- strīdu izšķiršana: (VIII daļa).

C PIELIKUMS

Skaidrojošās deklarācijas, ko Kopienai un tās dalībvalstīm jādeponē, ratificējot nolīgumu

1. Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis saprot, ka termini "ģeogrāfiskās īpatnības", "apakšrajona vai rajona īpatnības", "sociāli ekonomiskie, ģeogrāfiskie un vides faktori", "minētās jūras dabiskās īpašības" vai citi līdzīgi termini, ko lieto attiecībā uz ģeogrāfisku rajonu neskar valstu tiesības un pienākumus atbilstīgi starptautisko tiesību normām.

2. Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis saprot, ka nevienu šā Nolīguma noteikumu nevar skaidrot tā, ka tas ir pretrunā ar atklātās jūras brīvības principu, kas ir atzīts starptautisko tiesību normās.

3. Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis saprot, ka termins "valstis, kuru pilsoņi zvejo atklātā jūrā" nerada jaunu pamatu jurisdikcijai, kas balstās uz to personu pilsonību, kas zvejo atklātā jūrā, apejot karoga valsts jurisdikciju.

4. Nolīgums nesniedz valstīm tiesības saglabāt vai piemērot vienpusējus pasākumus pārejas posmā, kā minēts 21. panta 3. punktā. Beidzoties šim posmam, ja nav panākta vienošanās, valstis rīkojas vienīgi saskaņā ar Nolīguma 21. un 22. panta noteikumiem.

5. Attiecībā uz 21. panta piemērošanu, Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis saprot, ka tad kad karoga valsts paziņo, ka tā saskaņā ar 19. pantu gatavojas izmantot savas pilnvaras attiecībā uz zvejas kuģi ar tās karogu, kontrolējošās valsts iestādes attiecībā uz šo kuģi neveic nekādas tālākas darbības atbilstīgi 21. pantam.

Strīdus saistībā ar šo jautājumu izšķir saskaņā ar nolīguma VIII daļā izklāstītajiem noteikumiem. Valsts nevar izmantot šāda veida strīdu, lai saglabātu kontroli pār kuģi, kas nepeld ar tās karogu.

Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis turklāt uzskata, ka vārdu "nelikumīgs" Nolīguma 21. panta 18. punktā skaidro visa Nolīguma un, jo īpaši, tā 4. un 35. panta kontekstā.

6. Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis atkārto, ka visas valstis savstarpējās attiecībās atturas no spēka draudiem vai spēka lietošanas saskaņā ar vispārējiem starptautisko tiesību principiem, Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem un ANO Jūras tiesību konvenciju.

Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis turklāt uzsver, ka spēka piemērošana, kā minēts 22. pantā, ir ārkārtas pasākums, kam jāpamatojas uz visstingāko atbilstību proporcionalitātes principam, un ka par tā ļaunprātīgu izmantošanu kontrolējošās valsts nes starptautisku atbildību. Visus nepakļaušanās gadījumus atrisina mierīgā ceļā un saskaņā ar piemērojamu strīdu izšķiršanas kārtību.

Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis turklāt uzskata, ka attiecīgie noteikumi un nosacījumi par uzkāpšanu uz kuģa un kontroli būtu jāizstrādā tālāk piemērotās rajona un apakšrajona zvejniecības saglabāšanas un pārvaldības organizācijās un forumos saskaņā ar atbilstīgiem starptautisko tiesību principiem.

7. Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis saprot, ka, piemērojot 21. panta 6., 7. un 8. panta noteikumus, karoga valsts var paļauties savas tiesību sistēmas prasībām, atbilstīgi kurai tiesību aizsardzības iestāžu ziņā ir lemt par to, vai saukt vainīgo pie atbildības, vai nē, ņemot vērā visus lietas apstākļus. Karoga valsts lēmumus saskaņā ar minētajām prasībām neuztver kā neatbildēšanu vai nerīkošanos.

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Starpt. org.:
Veids:
 starptautisks dokuments
 daudzpusējs
Pieņemts:
 04.08.1995.
Stājas spēkā:
 07.03.2007.
Pieņemšanas vieta: 
Ņujorka
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 178, 08.11.2006.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
  • Citi saistītie dokumenti
1330
0
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"