Starptautiskās telekomunikāciju savienības konstitūcija

UZMANĪBU! Vietnei pielāgotais Google meklētājs (ātrais meklētājs) meklēšanas rezultātos šobrīd neietver daļu tiesību aktu. Problēma tiek risināta, tomēr lūdzam ņemt vērā, ka tiešā veidā Google meklētāja darbību ietekmēt nevaram. Aicinām izmantot vietnes izvērsto meklētāju.

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI

LV EN

uz sākumu

Izvērstā meklēšana

Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?

Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.

Starptautiskais līgums precizēts ar Saeimas Ārlietu komisijas 04.10.2023. lēmumu.

Starptautiskās Telesakaru savienības konstitūcija

Ženēva, 1992.gada 22.decembris*

* konsolidētais teksts ar grozījumiem, kas pieņemti Pilnvaroto pārstāvju konferencēs (Kioto 1994. un Mineapolise 1998.) un stājušies spēkā ar 2000.gada 1.janvāri

PREAMBULA

1	Pilnīgi atzīstot katras valsts suverēnās tiesības veidot savas telekomunikācijas un ņemot vērā telekomunikāciju pieaugošo lomu miera saglabāšanā un visu valstu ekonomiskajā un sociālajā attīstībā, valstis - šīs Konstitūcijas, kas ir Starptautiskās Telesakaru Savienības pamatinstruments un Starptautiskās Telesakaru Savienības Konvencijas (turpmāk "Konvencija"), kas papildina Konstitūciju, - Puses, nolūkā veicināt miermīlīgas attiecības, sadarbību starp tautām, ekonomisku un sociālu attīstību, pielietojot efektīvus telekomunikāciju pakalpojumus, ir vienojušās par sekojošo:
I sadaļa VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI 1.pants Savienības mērķi
2	1. Savienības mērķi ir šādi:
3	a) uzturēt un paplašināt starptautisko sadarbību starp visām tās Dalībvalstīm visa veida telekomunikāciju pilnveidošanas un racionālas izmantošanas nolūkos;
3a	abis) veicināt un uzlabot tiesību subjektu un organizāciju piedalīšanos Savienības darbā, un sekmēt auglīgu sadarbību un partnerattiecības starp to un Dalībvalstīm Savienības uzdevumos iekļauto vispārējo mērķu īstenošanai;
4	b) veicināt un piedāvāt tehnisku palīdzību jaunattīstības valstīm telekomunikāciju jomā, veicināt arī šādas tehniskās palīdzības ieviešanai nepieciešamo materiālo, cilvēku un finansu resursu mobilizāciju, kā arī informācijas pieejamību;
5	c) veicināt tehnisko iekārtu attīstīšanu un to efektīvu darbību nolūkā uzlabot telekomunikāciju pakalpojumu efektivitāti, vairojot to noderīgumu un padarot tos pēc iespējas vispārpieejamus sabiedrībai;
6	d) veicināt jauno telekomunikāciju tehnoloģiju priekšrocību pieejamību visiem pasaules iedzīvotājiem;
7	e) veicināt telekomunikāciju pakalpojumu lietošanu ar mērķi sekmēt miermīlīgas attiecības;
8	f) harmonizēt Dalībvalstu darbības un veicināt auglīgu un konstruktīvu sadarbību un partnerattiecības starp Dalībvalstīm un Sektoru Dalībniekiem šo uzdevumu izpildē;
9	g) sadarbībā ar citām, ar telekomunikācijām saistītajām pasaules un reģionālajām starpvaldību un nevaldību organizācijām veicināt starptautiskā līmenī plašāku pieeju telekomunikācijām globālajā informācijas ekonomikā un sabiedrībā.
10	2. Šajā nolūkā Savienība:
11	a) nodrošina radiofrekvenču spektra diapazona sadalīšanu, radiofrekvenču piešķiršanu un radiofrekvenču piešķiršanas reģistrāciju un attiecībā uz kosmiskajiem pakalpojumiem - visu attiecīgo ģeostacionāro satelītu orbītu orbitālo pozīciju vai jebkuru attiecīgo citās orbītās esošo satelītu raksturlielumu reģistrāciju nolūkā novērst kaitīgas ietekmes rašanos uz dažādu valstu radiostaciju darbību;
12	b) koordinē pūliņus, kuru mērķis ir novērst kaitīgas ietekmes rašanos uz dažādu valstu radiostaciju darbību un pilnveidot radiofrekvenču spektra izmantošanu radiosakaru pakalpojumiem, kā arī ģeostacionāro satelītu un citu satelītu orbītu izmantošanu;
13	c) sekmē apmierinošas pakalpojumu kvalitātes telekomunikāciju standartizāciju pasaulē;
14	d) sekmē starptautisko sadarbību un solidaritāti tehniskās palīdzības sniegšanā jaunattīstības valstīm un telekomunikāciju iekārtu un tīklu izveidē, to attīstībā un pilnveidošanā jaunattīstības valstīs, izmantojot visus tās rīcībā esošos līdzekļus, tajā skaitā, piedaloties Apvienoto Nāciju Organizācijas attiecīgajās programmās, kā arī izmantojot savus resursus;
15	e) koordinē centienus, lai saskaņotu telekomunikāciju iekārtu attīstību, īpaši to, kuras izmanto kosmisko tehniku, lai pilnībā realizētu to sniegtās iespējas;
16	f) sekmē sadarbību starp Dalībvalstīm un Sektoru Dalībniekiem nolūkā noteikt likmes pēc iespējas zemākā līmenī, taču tā, lai nodrošinātu efektīvu darbību, kā arī ņemot vērā nepieciešamību uzturēt neatkarīgu telekomunikāciju finansiālo pārvaldi uz stipriem pamatiem;
17	g) kooperējoties telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanā, veicina pasākumus cilvēku dzīvības drošības garantēšanai;
18	h) veic pētījumus, izstrādā noteikumus, pieņem rezolūcijas, formulē rekomendācijas un viedokļus, kā arī vāc un publicē informāciju par telekomunikācijām;
19	i) strādājot ar starptautiskām finansu un attīstības organizācijām, veicina priekšrocības dodošu un izdevīgu kredītlīniju atvēršanu sociālu projektu attīstībai, to skaitā tādu, kuri virzīti uz telekomunikāciju pakalpojumu nodrošināšanu valstu izolētākajos apgabalos;
19a	j) veicina ieinteresēto tiesību subjektu dalību Savienības aktivitātēs un sadarbību ar reģionālām un citām organizācijām Savienības mērķu īstenošanai.
2.pants Savienības sastāvs
20	Starptautiskā Telesakaru Savienība ir starpvaldību organizācija, kurā Dalībvalstis un Sektoru Dalībnieki ar skaidri noteiktām tiesībām un pienākumiem sadarbojas Savienības mērķu īstenošanai. Ņemot vērā universalitātes principu un vēlmi, lai Savienībā būtu pārstāvētas valstis no visas pasaules, Savienības sastāvā var būt:
21	a) jebkura Valsts, kura ir Starptautiskās Telesakaru Savienības Dalībvalsts un ir Puse jebkurai Starptautiskai telekomunikāciju konvencijai pirms šīs Konstitūcijas un Konvencijas spēkā stāšanās;
22	b) jebkura cita valsts - Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalsts, kura pievienojas šai Konstitūcijai un Konvencijai saskaņā ar šīs Konstitūcijas 53.pantu;
23	c) jebkura cita valsts, kura nav Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalsts, kura ir iesniegusi pieteikumu dalībai Savienībā, un kura pēc tam, kad šādu pieteikumu ir apstiprinājušas divas trešdaļas no Savienības Dalībvalstīm, pievienojas šai Konstitūcijai un Konvencijai atbilstoši šīs Konstitūcijas 53.panta noteikumiem. Ja šāds pieteikums ir iesniegts laika posmā starp divām pilnvaroto pārstāvju konferencēm, Ģenerālsekretārs konsultē Savienības Dalībvalstis; Dalībvalsts tiek uzskatīta par atturējušos, ja tā četru mēnešu laikā pēc lūguma izteikt savu viedokli saņemšanas nav sniegusi atbildi.
3.pants Dalībvalstu un Sektoru Dalībnieku tiesības un pienākumi
24	1. Dalībvalstīm un Sektoru Dalībniekiem ir šajā Konstitūcijā un Konvencijā noteiktas tiesības un pienākumi.
25	2. Dalībvalstu tiesības attiecībā uz to piedalīšanos Savienības konferencēs, sanāksmēs un konsultācijās ir šādas:
26	a) visām Dalībvalstīm ir tiesības piedalīties konferencēs, tikt ievēlētām Padomē, un tām ir tiesības nominēt kandidātus Savienības amatpersonu vēlēšanām vai Radio lietu valdes locekļu vēlēšanām;
27	b) saskaņā ar šīs Konstitūcijas nr.169 un nr.210 noteikumiem, katrai Dalībvalstij ir viena balss visās pilnvaroto pārstāvju konferencēs, visās pasaules konferencēs un visās Sektoru asamblejās un pētījumu grupu sanāksmēs, un, ja tā ir Padomes Dalībvalsts, visās Padomes sesijās. Reģionālajās konferencēs balsstiesības ir tikai Dalībvalstīm no attiecīgā reģiona;
28	c) saskaņā ar šīs Konstitūcijas nr.169 un nr.210 noteikumiem, katrai Dalībvalstij ir viena balss arī visās konsultācijās, kuras notiek sarakstes ceļā. Konsultāciju gadījumos attiecībā uz reģionālām konferencēm, balsstiesības ir tikai Dalībvalstīm no attiecīgā reģiona.
28a	3. Ņemot vērā dalību Savienības aktivitātēs, Sektoru Dalībniekiem ir tiesības pilnvērtīgi piedalīties tā Sektora, kura dalībnieki tie ir, pasākumos atbilstoši šīs Konstitūcijas un Konvencijas noteikumiem:
28b	a) tie var būt par Sektora asambleju un sanāksmju un pasaules telekomunikāciju attīstības konferenču vadītājiem un vadītāju vietniekiem;
28c	b) tiem ir tiesības saskaņā ar Konvencijas attiecīgajiem noteikumiem un Pilnvaroto pārstāvju konferences attiecīgajiem šajā sakarā pieņemtajiem lēmumiem piedalīties Jautājumu un Rekomendāciju pieņemšanā, kā arī tādu lēmumu pieņemšanā, kuri attiecas uz Sektora darba metodēm un procedūrām.
4.pants Savienības instrumenti
29	1. Savienības instrumenti ir:
	- šī Starptautiskās Telesakaru Savienības Konstitūcija;
	- Starptautiskās Telesakaru Savienības Konvencija
	un
	- Administratīvie noteikumi.
30	2. Šī Konstitūcija, kuras noteikumus papildina Konvencijas noteikumi, ir Savienības pamatinstruments.
31	3. Šīs Konstitūcijas un Konvencijas noteikumus tālāk papildina Administratīvie noteikumi, kuri uzskaitīti zemāk un kuri regulē telekomunikāciju uzmantošanu, un kuri ir saistoši visām Dalībvalstīm:
	- Starptautiskie telekomunikāciju noteikumi,
	- Radio noteikumi.
32	4. Pretrunu gadījumā starp šīs Konstitūcijas noteikumiem un Konvencijas noteikumiem vai Administratīvajiem noteikumiem priekšroka ir Konstitūcijai. Pretrunu gadījumā starp Konvencijas noteikumiem un Administratīvajiem noteikumiem priekšroka ir Konvencijai.
5.pants Definīcijas
33	Ja konteksts nenosaka citādi:
34	a) šajā Konstitūcijā lietotajiem un tās Pielikumā, kurš ir Konstitūcijas neatņemama sastāvdaļa, definētajiem terminiem ir tāda nozīme, kāda noteikta šajā Pielikumā;
35	b) šīs Konstitūcijas Pielikumā nedefinētajiem terminiem, kas lietoti Konvencijā un definēti tās Pielikumā, kurš ir Konvencijas neatņemama sastāvdaļa, ir šajā Pielikumā noteiktā nozīme;
36	c) citiem terminiem, kas definēti Administratīvajos noteikumos, ir tajos noteiktā nozīme.
6.pants Savienības instrumentu ievērošana
37	1. Dalībvalstu pienākums ir ievērot šīs Konstitūcijas, Konvencijas un Administratīvo noteikumu nosacījumus visos telekomunikāciju birojos un stacijās, kuras ir izveidojušas vai ekspluatē šīs Dalībvalstis, kuras iesaistās starptautiskos pakalpojumos vai kuras ir spējīgas radīt kaitīgu ietekmi uz citu valstu radio pakalpojumiem, izņemot tos, kuri ir atbrīvoti no šādām saistībām saskaņā ar Konstitūcijas 48.panta noteikumiem.
38	2. Dalībvalstu pienākums ir arī veikt nepieciešamos pasākumus, lai mudinātu ievērot šīs Konstitūcijas, Konvencijas un Administratīvo noteikumu nosacījumus arī tādām aģentūrām, kuras šīs Dalībvalstis ir pilnvarojušas telekomunikāciju izveidei un ekspluatācijai, kuras iesaistās starptautiskos pakalpojumos vai kuras ir spējīgas radīt kaitīgu ietekmi uz citu valstu radio pakalpojumiem.
7.pants Savienības struktūra
39	Savienības struktūru veido:
40	a) Pilnvaroto pārstāvju konference, kas ir Savienības augstākais orgāns;
41	b) Padome, kura rīkojas Pilnvaroto pārstāvju konferences vārdā;
42	c) pasaules starptautisko telekomunikāciju konferences;
43	d) Radiosakaru sektors, ieskaitot pasaules un reģionālās radiosakaru konferences, radiosakaru asamblejas un Radio lietu valdi;
44	e) Telekomunikāciju standartizācijas sektors, ieskaitot pasaules telekomunikāciju standartizācijas asamblejas;
45	f) Telekomunikāciju attīstības sektors, ieskaitot pasaules un reģionālās telekomunikāciju attīstības konferences;
46	g) Ģenerālais Sekretariāts.
8.pants Pilnvaroto pārstāvju konference
47	1. Pilnvaroto pārstāvju konference sastāv no delegācijām, kuras pārstāv Dalībvalstis. To sasauc reizi četros gados.
48	2. Balstoties uz Dalībvalstu priekšlikumiem un ņemot vērā Padomes ziņojumus, Pilnvaroto pārstāvju konference:
49	a) nosaka vispārējo politiku šīs Konstitūcijas 1.pantā minēto Savienības mērķu īstenošanai;
50	b) izskata Padomes ziņojumus par Savienības aktivitātēm laika posmā pēc iepriekšējās pilnvaroto pārstāvju konferences un Savienības politiku un stratēģisko plānošanu;
51	c) pēc Savienības darba visu attiecīgo aspektu apspriešanas noteiktā laika posmā izveido Savienības budžeta bāzi un, ņemot vērā lēmumus, kuri pieņemti atbilstoši nr.50 minētajiem ziņojumiem, nosaka attiecīgos finansu limitus līdz nākamajai Pilnvaroto pārstāvju konferencei;
51a	cbis) izmantojot procedūras, kuras paredzētas šīs Konstitūcijas nr.161d - nr.161g, noteikt ieguldījuma vienību kopskaitu laika periodā līdz nākamajai Pilnvaroto pārstāvju konferencei, balstoties uz Dalībvalstu paziņotajām ieguldījuma klasēm;
52	d) nosaka ar Savienības personāla komplektēšanu saistītās vispārējās direktīvas un, ja nepieciešams, nosaka pamatalgas, algu skalas un pabalstu un pensiju sistēmu visām Savienības amatpersonām;
53	e) pārbauda Savienības rēķinus un, ja tie ir atbilstoši, apstiprina tos;
54	f) ievēl Dalībvalstis darbam Padomē;
55	g) ievēl Savienības vēlētās amatpersonas: Ģenerālsekretāru, Ģenerālsekretāra vietnieku un Sektoru Biroju Direktorus;
56	h) ievēl Radio lietu valdes locekļus;
57	i) izskata un, ja tas ir atbilstoši, pieņem priekšlikumus attiecībā uz Konstitūcijas un Konvencijas grozījumiem, kurus izvirzījušas Savienības Dalībvalstis saskaņā ar šīs Konstitūcijas 55.panta noteikumiem un atbilstošajiem Konvencijas noteikumiem;
58	j) noslēdz vai, ja nepieciešams, pārskata līgumus starp Savienību un citām starptautiskām organizācijām, izskata pagaidu līgumus ar šādām organizācijām, kurus Savienības vārdā noslēgusi Padome, un veic attiecībā uz tiem tādus pasākumus, kādus tā uzskata par piemērotiem;
58a	jbis) pieņem un groza konferenču un citu Savienības sanāksmju Procedūras noteikumus;
59	k) izskata citus telekomunikāciju jautājumus, kuriem nepieciešams risinājums.
59a	3. Izņēmuma kārtā laika posmā starp divām kārtējām Pilnvaroto pārstāvju konferencēm noteiktu jautājumu izskatīšanai var tikt sasaukta ārkārtas Pilnvaroto pārstāvju konference ar ierobežotu dienas kārtību:
59b	a) pamatojoties uz iepriekšējās kārtējās Pilnvaroto pārstāvju konferences lēmumu;
59c	b) ja divas trešdaļas no Savienības Dalībvalstīm katra atsevišķi izvirzījusi šādu prasību Ģenerālsekretāram;
59d	c) pēc Padomes priekšlikuma, ja tam piekrīt vismaz divas trešdaļas no Savienības Dalībvalstīm.
9.pants Vēlēšanu un ar tām saistīto jautājumu principi
60	1. Pilnvaroto pārstāvju konference jebkurās no nr.54 - nr.56 minētajām vēlēšanām garantē, ka:
61	a) Dalībvalstis Padomē tiek ievēlētas, ievērojot nepieciešamību pēc taisnīgas vietu sadales Padomē starp visiem pasaules reģioniem;
62	b) Ģenerālsekretāru, Ģenerālsekretāra vietnieku, Biroju Direktorus un Radio lietu valdes locekļus ievēl no kandidātiem, kurus izvirzījušas Dalībvalstis kā savus pilsoņus, un tiem visiem ir jābūt dažādu Dalībvalstu pilsoņiem, un, ievēlot tos, jāņem vērā vienlīdzīga dažādu pasaules reģionu ģeogrāfiskā pārstāvniecība; attiecībā uz ievēlētajām amatpersonām pienācīga uzmanība ir jāpievērš arī principiem, kuri ietverti šīs Konstitūcijas nr.154;
63	c) katrs no Radio lietu valdes locekļiem jāievēl individuāli; katra Dalībvalsts var izvirzīt tikai vienu kandidatūru.
64	2. Vēlēšanu procedūru nosaka Pilnvaroto pārstāvju konference. Noteikumi par amatā stāšanās kārtību, vakancēm un atkārtotu ievēlēšanu minēti Konvencijā.
10.pants Padome
65	1. (1) Padome sastāv no Dalībvalstīm, kuras ievēlējusi Pilnvaroto pārstāvju konference saskaņā ar šīs Konstitūcijas nr.61 noteikumiem.
66	(2) Katra attiecīgā Dalībvalsts nozīmē personu darbam Padomē, viņam var palīdzēt viens vai vairāki padomnieki.
67	2. Padome pati pieņem savus Procedūras noteikumus.
68	3. Laika posmā starp Pilnvaroto pārstāvju konferencēm Padome realizē Savienības vadības funkcijas Pilnvaroto pārstāvju konferences uzdevumā un tās piešķirto pilnvaru ietvaros.
69	4. (1) Padome veic visus pasākumus, lai atvieglotu Dalībvalstīm šīs Konstitūcijas, Konvencijas, Administratīvo noteikumu, Pilnvaroto pārstāvju konferences lēmumu un, kur tas nepieciešams, citu Savienības konferenču un sanāksmju lēmumu īstenošanu, kā arī pilda citus, Pilnvaroto pārstāvju konferences uzliktos pienākumus.
70	(2) Tā izskata plašus telekomunikāciju politikas jautājumus, ievērojot Pilnvaroto pārstāvju konferences nospraustās vadlīnijas nolūkā nodrošināt Savienības politikas un stratēģijas pilnīgu atbilstību nepārtraukti mainīgajai telekomunikāciju videi; tā gatavo pārskatu par Savienībai rekomendēto politiku un stratēģisko plānošanu, pievienojot tam ziņojumu par šādas politikas un stratēģijas finansiālajām sekām. Šajā nolūkā Padome izmanto materiālus, kurus sagatavojis Ģenerālsekretārs saskaņā ar nr.74a.
71	(3) Tā nodrošina Savienības darbības efektīvu koordinēšanu un veic efektīvu Ģenerālā Sekretariāta un triju Sektoru finansiālo kontroli.
72	(4) Saskaņā ar Savienības mērķiem tā veicina telekomunikāciju attīstību jaunattīstības valstīs ar visiem tās rīcībā esošajiem līdzekļiem, ieskaitot dalību Apvienoto Nāciju Organizācijas attiecīgajās programmās.
11.pants Ģenerālais Sekretariāts
73	1. (1) Ģenerālo Sekretariātu vada Ģenerālsekretārs, kuram palīdz viens Ģenerālsekretāra vietnieks.
73a	(2) Ģenerālsekretāra funkcijas ir noteiktas Konvencijā. Līdztekus tam Ģenerālsekretārs:
74	a) koordinē Savienības aktivitātes, sadarbojoties ar Koordinācijas komiteju;
74a	b) ar Koordinācijas komitejas palīdzību sagatavo materiālu, kurš nepieciešams ziņojuma sagatavošanai par Savienības politiku un stratēģiskajiem plāniem, kā arī koordinē plānu izpildi;
75	c) veic visas darbības Savienības resursu ekonomiskai izmantošanai, un ir atbildīgs Padomei par visu Savienības aktivitāšu administratīvajiem un finansiālajiem aspektiem;
76	d) rīkojas kā Savienības likumīgais pārstāvis.
76a	(3) Ģenerālsekretārs var būt par depozitāriju īpašos gadījumos saskaņā ar šīs Konstitūcijas 42.pantu.
77	2. Ģenerālsekretāra vietnieks ir atbildīgs Ģenerālsekretāram; viņš palīdz Ģenerālsekretāram tā pienākumu pildīšanā un pilda Ģenerālsekretāra uzticētos, īpašos uzdevumus. Ģenerālsekretāra prombūtnes laikā viņš pilda Ģenerālsekretāra pienākumus.
II sadaļa RADIOSAKARU SEKTORS 12.pants Funkcijas un struktūra
78	1. (1) Radiosakaru sektora funkcijas, ņemot vērā jaunattīstības valstu īpašās intereses, ir īstenot Savienības mērķus, kā tie noteikti šīs Konstitūcijas 1.pantā, attiecībā uz radiosakariem:
	- nodrošinot racionālu, vienlīdzīgu, efektīvu un ekonomisku radiofrekvenču spektra izmantošanu visos radiosakaru pakalpojumos, ieskaitot tos, kuros izmanto ģeostacionāro satelītu vai citu satelītu orbītas, saskaņā ar šīs Konstitūcijas 44.panta noteikumiem, un
	- veicot pētījumus bez frekvenču diapazona ierobežojuma un pieņemot rekomendācijas radiosakaru jautājumos.
79	(2) Radiosakaru sektora un Telekomunikāciju standartizācijas sektora pienākumi tiek saskaņā ar atbilstošajiem Konvencijas noteikumiem pastāvīgi precizēti, abiem Sektoriem cieši sadarbojoties jautājumos, par kuriem ir kopīga interese. Radiosakaru, Telekomunikāciju standartizācijas un Telekomunikāciju attīstības sektori savu darbība cieši koordinē.
80	2. Radiosakaru sektora darbs notiek:
81	a) pasaules un reģionālajās radiosakaru konferencēs;
82	b) Radio lietu valdē;
83	c) radiosakaru asamblejās;
84	d) radiosakaru izpētes grupās;
84a	dbis) radiosakaru padomdevēja grupā;
85	e) Radiosakaru birojā, kuru vada ievēlēts Direktors.
86	3. Par Radiosakaru sektora locekļiem kļūst:
87	a) visu Dalībvalstu administrācijas - automātiski;
88	b) jebkurš tiesību subjekts vai organizācija, kura kļūst par Sektora Dalībnieku saskaņā ar attiecīgajiem Konvencijas noteikumiem.
13.pants Radiosakaru konferences un radiosakaru asamblejas
89	1. Pasaules radiosakaru konference var daļēji vai izņēmuma gadījumos pilnīgi grozīt Radio noteikumus un izskatīt jebkuru tās kompetencē esošu un tās dienas kārtībā iekļautu pasaules mēroga jautājumu; pārējie tās pienākumi noteikti Konvencijā.
90	2. Pasaules radiosakaru konferences parasti tiek sasauktas reizi divos vai trijos gados; taču, ievērojot attiecīgos Konvencijas noteikumus, šāda konference nav obligāti jāsasauc, un attiecīgi var tikt sasaukta papildus konference.
91	3. Radiosakaru asamblejas parasti tiek sasauktas reizi divos vai trijos gados un pēc notikšanas laika un vietas var noritēt vienlaicīgi ar pasaules radiosakaru konferencēm, lai tādā veidā uzlabotu Radiosakaru sektora efektivitāti un lietderību. Radiosakaru asamblejas nodrošina pasaules radiosakaru konferenču darbam nepieciešamo tehnisko bāzi un atbild uz visiem pasaules radiosakaru konferences pieprasījumiem. Radiosakaru asamblejas pienākumi ir noteikti Konvencijā.
92	4. Pasaules radiosakaru konferences, radiosakaru asamblejas un reģionālās radiosakaru konferences lēmumiem jebkurā gadījumā jāatbilst šīs Konstitūcijas un Konvencijas noteikumiem. Radiosakaru asamblejas vai reģionālas radiosakaru konferences lēmumiem vienmēr ir jāatbilst Radio noteikumiem. Pieņemot rezolūcijas un lēmumus, konferencēm ir jāņem vērā paredzamās finansiālās sekas, un tām ir jāizvairās no tādu rezolūciju un lēmumu pieņemšanas, kas varētu izraisīt izdevumu pieaugumu virs tiem finansu limitiem, kurus noteikusi Pilnvaroto pārstāvju konference.
14.pants Radio lietu valde
93	1. Radio lietu valde sastāv no vēlētiem locekļiem ar augstu kvalifikāciju radiosakaru jomā un praktisku pieredzi frekvenču piešķiršanā un izmantošanā. Katram valdes loceklim jāpārzina kāda noteikta pasaules apgabala ģeogrāfiskie, ekonomiskie un demogrāfiskie apstākļi. Savus pienākumu attiecībā uz Savienību viņi pilda neatkarīgi un darba apvienošanas kārtībā.
93a	1bis. Radio lietu valde sastāv no ne vairāk kā 12 locekļiem vai arī no tāda valdes locekļu skaita, kurš atbilst 6% no Dalībvalstu kopskaita; atkarībā, kurš valdes locekļu ir lielāks.
94	2. Radio lietu valdes pienākumos ietilpst:
95	a) Procedūras noteikumu pieņemšana, ņemot vērā tehniskos kritērijus, Radio noteikumus un visus lēmumus, kurus varētu būt pieņēmušas kompetentas radiosakaru konferences. Šos Procedūras noteikumus izmanto Direktors un Birojs, piemērojot Radio noteikumus, lai reģistrētu Dalībvalstu piešķirtās frekvences. Šie noteikumi ir atvērti komentāriem no administrāciju puses un ilgstošu nesaskaņu gadījumā jautājums iesniedzams tuvākai pasaules radiosakaru konferencei izskatīšanai;
96	b) jebkuras tādas lietas izskatīšana, kuru nevar atrisināt, piemērojot tai Procedūras noteikumus;
97	c) jebkuru papildus pienākumu pildīšana, kas saistīti ar frekvenču piešķiršanu un izmantošanu, kā tas norādīts šīs Konstitūcijas nr.78, saskaņā ar Radio noteikumos paredzētajām procedūrām, un kā to noteikusi kompetenta konference vai Padome ar Dalībvalstu vairākuma piekrišanu, gatavojoties šādai konferencei vai īstenojot šādas konferences lēmumus.
98	3. (1) Pildot valdes pienākumus, katrs Radio lietu valdes loceklis rīkojas nevis kā attiecīgas Dalībvalsts vai reģiona pārstāvis, bet kā starptautiskās sabiedrības interešu aizbildnis. Katram Valdes loceklim īpaši jāatturas no tādu lēmumu iespaidošanas, kuri attiecas uz locekļa tiešo administrāciju.
99	(2) Neviens Valdes loceklis nedrīkst pieprasīt vai saņemt norādījumus attiecībā par viņa pienākumu pildīšanu Savienības ietvaros no jebkuras valdības vai kāda tās locekļa, vai no jebkuras publiskas vai privātas organizācijas, vai personas. Valdes locekļiem ir jāatturas no jebkurām darbībām vai no piedalīšanās jebkura lēmuma pieņemšanā, ja tas varētu būt nesavietojami ar to statusu, kā tas definēts nr.98.
100	(3) Dalībvalstis un Sektoru Dalībnieki respektē Valdes locekļu pienākumu ekskluzīvo starptautisko raksturu un atturēsies no mēģinājumiem iespaidot tos Valdes locekļu pienākumu pildīšanas laikā.
101	4. Radio lietu valdes darba kārtība aprakstīta Konvencijā.
15.pants Radiosakaru pētniecības grupas un padomdevēja grupa
102	Radiosakaru pētniecības grupu un padomdevēja grupas attiecīgie pienākumi ir noteikti Konvencijā.
16.pants Radiosakaru birojs
103	Radiosakaru biroja Direktora funkcijas noteiktas Konvencijā.
III sadaļa TELEKOMUNIKĀCIJU STANDARTIZĀCIJAS SEKTORS 17.pants Funkcijas un struktūra
104	1. (1) Telekomunikāciju standartizācijas sektora funkcijas, ņemot vērā jaunattīstības valstu īpašās intereses, ir īstenot Savienības mērķus attiecībā uz telekomunikāciju standartizāciju, kā tas noteikts šīs Konstitūcijas 1.pantā, pētot tehniskos, operatīvos un tarifu jautājumus un apstiprinot rekomendācijas šajos jautājumos, ņemot vērā telekomunikāciju standartizāciju pasaules mērogā.
105	(2) Telekomunikāciju standartizācijas un Radiosakaru sektoru precīzie pienākumi tiek nepārtraukti pārskatīti, Sektoriem cieši sadarbojoties, ņemot vērā kopīgās intereses, saskaņā ar attiecīgajiem Konvencijas noteikumiem. Radiosakaru, Telekomunikāciju standartizācijas un Telekomunikāciju attīstības sektoriem darbs cieši jākoordinē.
106	2. Telekomunikāciju standartizācijas sektora darbs tiek veikts:
107	a) pasaules telekomunikāciju standartizācijas asamblejās;
108	b) telekomunikāciju standartizācijas pētnieciskajās grupās;
108a	bbis) telekomunikāciju standartizācijas padomdevēja grupā;
109	c) Telekomunikāciju standartizācijas birojā, kuru vada ievēlēts Direktors.
110	3. Par Telekomunikāciju standartizācijas sektora locekļiem kļūst:
111	a) visu Dalībvalstu administrācijas - automātiski;
112	b) jebkurš tiesību subjekts vai organizācija, kura kļūst Sektora dalībnieks saskaņā ar attiecīgajiem Konvencijas noteikumiem.
18.pants Pasaules telekomunikāciju standartizācijas asamblejas
113	1. Pasaules telekomunikāciju standartizācijas asambleju pienākumi ir noteikti Konvencijā.
114	2. Pasaules telekomunikāciju standartizācijas asamblejas parasti tiek sasauktas reizi četros gados; taču, ievērojot attiecīgos Konvencijas noteikumus, var tikt sasaukta papildus asambleja.
115	3. Pasaules telekomunikāciju standartizācijas asambleju lēmumiem visos gadījumos ir jābūt saskaņā ar šo Konstitūciju, Konvenciju un Administratīvajiem noteikumiem. Pieņemot rezolūcijas un lēmumus, asamblejas ņem vērā paredzamās finansiālās sekas, un tām ir jāizvairās no tādu rezolūciju un lēmumu pieņemšanas, kuri varētu izraisīt izdevumu pieaugumu virs tiem finansu limitiem, kurus noteikusi Pilnvaroto pārstāvju konference.
19.pants Telekomunikāciju standartizācijas pētnieciskā grupas un padomdevēja grupa
116	Telekomunikāciju standartizācijas pētniecisko grupu un padomdevējas grupas attiecīgie pienākumi ir noteikti Konvencijā.
20.pants Telekomunikāciju standartizācijas birojs
117	Telekomunikāciju standartizācijas biroja Direktora funkcijas noteiktas Konvencijā.
IV sadaļa TELEKOMUNIKĀCIJU ATTĪSTĪBAS SEKTORS 21.pants Funkcijas un struktūra
118	1. (1) Telekomunikāciju attīstības sektora funkcijās ietilpst Savienības mērķu realizācija saskaņā ar šīs Konstitūcijas 1.pantu, kā arī tā kompetencē esošo divējādo pienākumu veikšana kā Apvienoto Nāciju Organizācijas specializētai aģentūrai un arī kā izpildaģentūrai, kuras uzdevums ir realizēt projektus, kuri paredzēti saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas attīstības sistēmas vai citiem finansu pasākumiem, lai veicinātu telekomunikāciju attīstību, piedāvājot, organizējot un koordinējot tehnisko sadarbību un tehniskās palīdzības sniegšanu.
119	(2) Radiosakaru, Telekomunikāciju standartizācijas un Telekomunikāciju attīstības sektoru darbībai jābūt cieši saskaņotai jautājumos, kuri saistīti ar attīstību, saskaņā ar šīs Konstitūcijas attiecīgajiem noteikumiem.
120	2. Ievērojot iepriekš minēto, Telekomunikāciju attīstības sektors veic šādas īpašas funkcijas:
121	a) paaugstināt lēmēju izpratnes līmeni par telekomunikāciju svarīgo lomu nacionālās ekonomikas un sociālās attīstības programmā, un iespējamo izšķirošo politikas un struktūras jautājumu gadījumā sniegt nepieciešamo informāciju un padomu;
122	b) veicināt, balstoties uz partnerattiecībām, telekomunikāciju tīklu un pakalpojumu attīstību, paplašināšanos un darbību, īpaši jaunattīstības valstīs, ņemot vērā citu kompetentu institūciju darbību, uzlabojot iespējas cilvēku resursu attīstībai, plānošanai, pārvaldei, resursu mobilizācijai, pētījumiem un attīstībai;
123	c) sadarbojoties ar reģionālajām telekomunikāciju organizācijām un kā globāla, tā reģionāla mēroga attīstības finansēšanas institūcijām, palielināt telekomunikāciju augšanas iespējas, kontrolējot to attīstības programmā iekļauto projektu stāvokli, lai nodrošinātu pienācīgu izpildi;
124	d) veicinot labvēlīgu un uz priviliģētiem noteikumiem balstītu kredītu piešķiršanu un sadarbojoties ar starptautiskām un reģionālām finansu un attīstības organizācijām, aktivizēt resursu mobilizāciju, lai nodrošinātu palīdzību telekomunikāciju laukā jaunattīstības valstīm;
125	e) veicināt un koordinēt programmas, kuras paātrinātu nepieciešamo tehnoloģiju ieviešanu jaunattīstības valstīs, ievērojot izmaiņas un attīstību attīstīto valstu telekomunikāciju tīklos;
126	f) veicināt industrijas piedalīšanos telekomunikāciju attīstībā jaunattīstības valstīs, sniegt padomus atbilstošas tehnoloģijas izvēlē un pielietošanā jaunattīstības valstīs;
127	g) piedāvāt zinātniskās konsultācijas, organizēt vai sponsorēt nepieciešamo apmācību tehniskajos, ekonomiskajos, finansu, menedžmenta, vadīšanas un politikas jautājumos, ieskaitot īpašu projektu studēšanu telekomunikāciju jomā;
128	h) sadarboties ar citiem Sektoriem, Ģenerālo Sekretariātu un citām saistītām struktūrām, lai izstrādātu starptautisko un reģionālo telekomunikāciju tīklu tā, lai veicinātu to attīstības koordināciju ar mērķi nodrošināt telekomunikāciju pakalpojumus;
129	i) pildot augstāk minētās funkcijas, īpašu vērību veltīt vismazāk attīstīto valstu vajadzībām.
130	3. Telekomunikāciju attīstības sektora darbība notiek:
131	a) pasaules un reģionālajās telekomunikāciju attīstības konferencēs;
132	b) telekomunikāciju attīstības pētnieciskajās grupās;
132a	bbis) telekomunikāciju attīstības padomdevēja grupā;
133	c) Telekomunikāciju attīstības birojā, kuru vada vēlēts Direktors.
134	4. Par Telekomunikāciju attīstības sektora locekļiem kļūst:
135	a) visu Dalībvalstu administrācijas - automātiski;
136	b) jebkurš tiesību subjekts vai organizācija, kura kļūst Sektora Dalībniece saskaņā ar attiecīgajiem Konvencijas noteikumiem.
22.pants Telekomunikāciju attīstības konferences
137	1. Telekomunikāciju attīstības konferencēm jākļūst par forumiem, kuros tiek izskatīti un apspriesti telekomunikāciju attīstībai būtiski jautājumi, projekti un programmas Telekomunikāciju attīstības biroja direktīvu un ieteikumu nodrošināšanai.
138	2. Telekomunikāciju attīstības konferences ietver:
139	a) pasaules telekomunikāciju attīstības konferences;
140	b) reģionālās telekomunikāciju attīstības konferences.
141	3. Starp divām Pilnvaroto pārstāvju konferencēm jānotiek vienai pasaules mēroga telekomunikāciju attīstības konferencei un, vadoties no resursiem un prioritātēm, reģionālajām telekomunikāciju attīstības konferencēm.
142	4. Telekomunikāciju attīstības konferences nepieņem Noslēguma aktus. To slēdzieni ir rezolūciju, lēmumu, rekomendāciju vai ziņojumu formā. Šiem slēdzieniem visos gadījumos jābūt saskaņā ar šo Konstitūciju, Konvenciju un Administratīvajiem noteikumiem. Pieņemot rezolūcijas un lēmumus, konferencēm ir jāņem vērā paredzamās finansiālās sekas, un tām ir jāizvairās no tādu rezolūciju un lēmumu pieņemšanas, kuri varētu izraisīt izdevumu pieaugumu virs tiem finansu limitiem, kurus noteikusi Pilnvaroto pārstāvju konference.
143	5. Telekomunikāciju attīstības konferenču uzdevumi noteikti Konvencijā.
23.pants Telekomunikāciju attīstības pētniecības grupas un padomdevēja grupa
144	Telekomunikāciju attīstības pētniecības grupu un padomdevējas grupas pienākumi noteikti Konvencijā.
24.pants Telekomunikāciju attīstības birojs
145	Telekomunikāciju attīstības biroja funkcijas noteiktas Konvencijā.
V sadaļa PĀRĒJIE UZ SAVIENĪBAS DARBĪBU ATTIECINĀMIE NOTEIKUMI 25.pants Pasaules starptautisko telekomunikāciju konferences
146	1. Pasaules starptautisko telekomunikāciju konference var daļēji vai izņēmuma gadījumos pilnīgi pārskatīt Starptautiskos telekomunikāciju noteikumus un var izskatīt jebkuru pasaules mēroga jautājumu, kurš ir tās kompetencē un ir tās darba kārtībā.
147	2. Pasaules starptautisko telekomunikāciju konferenču lēmumiem visos gadījumos jābūt saskaņā ar šo Konstitūciju un Konvenciju. Pieņemot rezolūcijas un lēmumus, konferencēm jāņem vērā paredzamās finansiālās sekas, un tām ir jāizvairās no tādu rezolūciju un lēmumu pieņemšanas, kuri varētu izraisīt izdevumu pieaugumu virs tiem finansu limitiem, kurus noteikusi Pilnvaroto pārstāvju konference.
26.pants Koordinācijas komiteja
148	1. Koordinācijas komitejas sastāvā ietilpst Ģenerālsekretārs, Ģenerālsekretāra vietnieks un triju Biroju Direktori. To vada Ģenerālsekretārs, bet viņa prombūtnes laikā - Ģenerāldirektora vietnieks.
149	2. Koordinācijas komiteja darbojas kā iepriekšējas vadības komanda, kas sniedz padomus un praktisku palīdzību Ģenerālsekretāram visās administratīvajās, finansiālajās, informācijas un tehniskās kooperācijas lietās, kuras neietilpst kādā atsevišķa Sektora vai vienīgi Ģenerālā Sekretariāta kompetencē. Koordinācijas komiteja palīdz Ģenerālsekretāram risināt arī ārējo attiecību un publiskās informācijas jautājumus. Savos apsvērumos Komitejai jāņem vērā Konstitūcijas un Konvencijas noteikumi, Padomes lēmumi un Savienības kopīgās intereses.
27.pants Vēlētās amatpersonas un Savienības personāls
150	1. (1) Pildot pienākumus, gan vēlētas amatpersonas, gan Savienības personāls nedrīkst lūgt vai pieņemt instrukcijas no kādas valdības vai citas institūcijas, kas nav Savienības sastāvā. Tiem jāatturas no jebkuras darbības, kura nesaskan ar viņu starptautisko amatpersonu statusu.
151	(2) Dalībvalstis un Sektoru Dalībnieki respektē šo vēlēto amatpersonu un Savienības personāla pienākumu ekskluzīvo starptautisko raksturu un atturas no mēģinājumiem iespaidot tos viņu darba pienākumu pildīšanas laikā.
152	(3) Neviena vēlēta amatpersona vai Savienības personāla loceklis nedrīkst nekādā veidā piedalīties vai arī būt finansiāli ieinteresēts jebkura tāda uzņēmuma darbībā, kurš ir saistīts ar telekomunikācijām, izņemot, ja tas ietilpst viņa pienākumos. Tomēr terminu "finansiālā līdzdalība" nedrīkst attiecināt uz piešķirto pensiju summām, kuras uzkrātas iepriekšējās darbavietās.
153	(4) Lai nodrošinātu efektīvu Savienības darbību, tā Dalībvalsts, kuras pilsonis ir ievēlēts par Ģenerālsekretāru, Ģenerālsekretāra vietnieku vai Biroja Direktoru, atturas no šāda pilsoņa atsaukšanas laika posmā starp divām Pilnvaroto pārstāvju konferencēm.
154	2. Personāla komplektēšana un darba apstākļu noteikšana galvenokārt balstās uz nepieciešamību nodrošināt Savienībai augstākos efektivitātes, kompetences un integritātes standartus. Piešķirot nozīmi personāla izvēlei, jāņem vērā, cik tas iespējams, ģeogrāfiskais aspekts.
28.pants Savienības finanses
155	1. Savienības izdevumus sastāda:
156	a) Padomes izmaksas;
157	b) Ģenerālā Sekretariāta un Savienības Sektoru izmaksas;
158	c) Pilnvaroto pārstāvju konferenču un pasaules starptautisko telekomunikāciju konferenču izmaksas.
159	2. Savienības izdevumi tiek segti no šādiem avotiem:
159a	a) Savienības Dalībvalstu un Sektoru Dalībnieku ieguldījumi;
159b	b) citi ieņēmumi, kā tie noteikti Konvencijā vai Finansu nolikumā.
159c	2bis. Katra Dalībvalsts un Sektora Dalībnieks maksā summu, kas vienāda ar vienību skaitu tajā ieguldījuma klasē, kuru tas izvēlējies saskaņā ar nr.160 - 161i.
159d	2ter. Izdevumus, kuri radušies šīs Konstitūcijas nr.43 minētajām reģionālajām konferencēm, atbilstoši ieguldījuma klasei sedz visas attiecīgā reģiona Dalībvalstis un, ja tas ir aktuāli, uz tāda paša pamata arī citu reģionu Dalībvalstis, kuras ir piedalījušās šajās konferencēs.
160	3. (1) Dalībvalstis un Sektoru Dalībnieki var brīvi izvēlēties ieguldījuma klasi Savienības izdevumu segšanai.
161	(2) Dalībvalstis savu izvēli izdara pilnvaroto pārstāvju konferencē atbilstoši ieguldījuma klašu skalai un šīs Konvencijas noteikumiem, kā arī zemāk noteiktajām procedūrām.
161a	(3) Sektoru Dalībnieki savu izvēli izdara atbilstoši ieguldījuma klašu skalai un šīs Konvencijas noteikumiem, kā arī zemāk noteiktajām procedūrām.
161b	3bis. (1) Savā sesijā pirms Pilnvaroto pārstāvju konferences Padome nosaka ieguldījuma vienības pagaidu summu, pamatojoties uz finansu plāna projektu attiecīgajam laika periodam un ieguldījuma vienību kopskaitu.
161c	(2) Ģenerālsekretārs informē Dalībvalstis un Sektoru Dalībniekus par ieguldījuma vienības pagaidu summu, kā tā noteikta saskaņā ar nr.161b, un uzaicina Dalībvalstis ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms Pilnvaroto pārstāvju konferences noteiktā atklāšanas datuma paziņot savu provizoriski izvēlēto ieguldījuma klasi.
161d	(3) Pilnvaroto pārstāvju konference savā pirmajā darba nedēļā nosaka ieguldījuma vienības summas, kuru saskaņā ar nr.161b un nr.161c ir noteicis Ģenerālsekretārs, provizorisko augšējo limitu, ņemot vērā visas izmaiņas ieguldījumu klasēs, par kurām Ģenerālsekretāram ir paziņojušas Dalībvalstis, kā arī tās ieguldījuma klases, kuras ir palikušas nemainīgas.
161e	(4) Ņemot vērā pārskatīto finansu plāna projektu, pilnvaroto pārstāvju konference nosaka ieguldījuma vienības summas galīgo augšējo limitu. Ģenerālsekretārs pēc tam uzaicina Dalībvalstis līdz pilnvaroto pārstāvju konferences darba priekšpēdējai nedēļai paziņot par savu galīgo izvēli attiecībā uz ieguldījuma klasi.
161f	(5) Dalībvalstis, kuras līdz pilnvaroto pārstāvju konferences noteiktajam datumam nav paziņojušas Ģenerālsekretāram par savu lēmumu, saglabā iepriekš izvēlēto ieguldījuma klasi.
161g	(6) Pēc tam pilnvaroto pārstāvju konference apstiprina galīgo finansu plānu, pamatojoties uz ieguldījuma vienību kopskaitu, kas atbilst Dalībvalstu izvēlētajām galīgajām ieguldījuma klasēm un Sektoru Dalībnieku ieguldījuma klasēm uz finansu plāna apstiprināšanas datumu.
161h	3ter. (1) Ģenerālsekretārs informē Sektoru Dalībniekus par ieguldījuma vienības summas galīgo augšējo limitu un uzaicina tos triju mēnešu laikā pēc pilnvaroto pārstāvju konferences slēgšanas paziņot par savu izvēlēto ieguldījuma klasi.
161i	(2) Sektoru Dalībnieki, kuri minētajā trīs mēnešu laikā nav paziņojuši Ģenerālsekretāram par savu lēmumu, saglabā iepriekš izvēlēto ieguldījuma klasi.
162	(3) Ieguldījuma klašu skalas grozījumi, kurus pieņēmusi pilnvaroto pārstāvju konference, attiecas uz to ieguldījuma klašu izvēli, kas tiks izdarīta nākamajā pilnvaroto pārstāvju konferencē.
163	(4) Dalībvalsts vai Sektora Dalībnieka izvēlētā ieguldījuma klase piemērojama, sākot ar pirmo divu gadu budžetu pēc pilnvaroto pārstāvju konferences.
164	izslēgts.
165	5. Izvēloties ieguldījuma klasi, Dalībvalsts nedrīkst to pazemināt vairāk par divām ieguldījuma klasēm, un Padomei ir jānorāda šai Dalībvalstij veids, kādā veidā šo pazeminājumu jāīsteno laika posmā starp divām pilnvaroto pārstāvju konferencēm. Tomēr ārkārtas apstākļu, piemēram, dabas katastrofu, gadījumā, kad tiek īstenotas starptautiskas palīdzības programmas pilnvaroto pārstāvju konference var atļaut lielāku ieguldījuma klašu pazeminājumu, ja to pieprasa Dalībvalsts, kura ir noteikusi, ka tā vairs nav spējīga maksāt savu ieguldījumu atbilstoši tās sākotnēji izvēlētajai klasei.
165a	5bis. Ārkārtas apstākļu, piemēram, dabas katastrofu, gadījumā, kad tiek īstenotas starptautiskas palīdzības programmas, Padome var atļaut ieguldījuma klašu pazeminājumu, ja to pieprasa Dalībvalsts, kura paziņojusi, ka tā vairs nav spējīga veikt savu ieguldījumu atbilstoši tās sākotnēji izvēlētajai klasei.
165b	5ter. Dalībvalstis un Sektoru Dalībnieki jebkurā laikā var izvēlēties ieguldījuma klasi, kura ir augstāka par jau izvēlēto klasi.
166	izslēgts.
167	izslēgts.
168	8. Dalībvalstis un Sektoru Dalībnieki maksā avansā savas ikgadējās ieguldījumu daļas, kuras aprēķinātas, balstoties uz Padomes apstiprināto divu gadu budžetu, kā arī uz visām Padomes apstiprinātajām korekcijām.
169	9. Dalībvalsts, kura nav izdarījusi maksājumus Savienībai, zaudē savas balsstiesības, kā tas noteikts šīs Konstitūcijas nr.27 un nr.28, tik ilgi, kamēr tās parādu summa ir vienāda vai pārsniedz tās ieguldījuma summu par diviem iepriekšējiem gadiem.
170	10. Sektoru Dalībnieku un citu starptautisko organizāciju finansiālos ieguldījumus nosaka Konvencijas īpašie noteikumi.
29.pants Valodas
171	1. (1) Savienības oficiālās darba valodas ir angļu, arābu, franču, krievu, ķīniešu un spāņu valoda.
172	(2) Saskaņā ar attiecīgiem Pilnvaroto pārstāvju konferences lēmumiem šīs valodas lieto Savienības dokumentu un tekstu sastādīšanā un publicēšanā, turklāt dokumentu forma un saturs visās valodās ir identisks. Šīs valodas tiek lietotas Savienības konferenču un sanāksmju laikā.
173	(3) Neatbilstību vai strīdu gadījumā priekšroka dodama tekstam franču valodā.
174	2. Gadījumā, ja visi konferences vai sanāksmes dalībnieki tam piekrīt, diskusijas var notikt tikai dažās no iepriekš minētajām valodām.
30.pants Savienības galvenā mītne
175	Savienības galvenā mītne atrodas Ženēvā.
31.pants Savienības tiesībspēja
176	Katras Dalībvalsts teritorijā Savienībai ir tāda tiesībspēja, kāda varētu būt nepieciešama, lai būtu iespējams realizēt tās funkcijas un īstenot tās mērķus.
32.pants Konferenču un citu sanāksmju procedūras noteikumi
177	1. Lai organizētu Savienības darbu, diskusijas, konferences un citas sanāksmes, tiek piemēroti Savienības konferenču un citu sanāksmju Procedūras noteikumi, kurus apstiprinājusi Pilnvaroto pārstāvju konference.
178	2. Konferences, sanāksmes un Padome var pieņemt tādus noteikumus, kādus tās uzskata par būtiskiem, lai papildinātu Procedūras noteikumus. Taču šādiem papildus noteikumiem ir jāatbilst šai Konstitūcijai, Konvencijai un nr.177 minētajiem Procedūras noteikumiem; konferenču vai asambleju pieņemtie noteikumi ir jāpublicē kā attiecīgās konferences vai asamblejas dokumenti.
VI sadaļa TELEKOMUNIKĀCIJU VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI 33.pants Publiskās tiesības izmantot starptautiskos telekomunikāciju pakalpojumus
179	Dalībvalstis atzīst publiskās tiesības veikt sazināšanos, izmantojot publiskās sazināšanās starptautiskos pakalpojumus. Pakalpojumiem, maksai un garantijām jābūt vienādai visiem lietotājiem katrā sazināšanās kategorijā bez jebkādām prioritātēm vai privilēģijām.
34. pants Telekomunikāciju apturēšana
180	1. Dalībvalstis patur tiesības saskaņā ar savām nacionālajām tiesību normām apturēt jebkuras privātas telegrammas pārraidīšanu, ja tā rada briesmas valsts drošībai vai ir pretrunā ar tās tiesību normām, sabiedrisko kārtību vai pieklājības normām, ar noteikumu, ka tās nekavējoties brīdinās nosūtīšanas biroju par šādas telegrammas vai jebkuras tās daļas apturēšanu, izņemot gadījumus, kad šāds brīdinājums var būt bīstams valsts drošībai.
181	2. Dalībvalstis patur arī tiesības saskaņā ar savām nacionālajām tiesību normām atslēgt jebkuras citas privātas telekomunikācijas, ja tās rada briesmas valsts drošībai vai ir pretrunā ar tās tiesību normām, sabiedrisko kārtību vai pieklājības normām.
35. pants Pakalpojumu pārtraukšana
182	Katra Dalībvalsts patur tiesības pārtraukt starptautiskos telekomunikāciju pakalpojumus gan kopumā, gan tikai noteiktus kontaktus un/vai noteiktus sazināšanās veidus - izejošus, ienākošus vai tranzīta, ar noteikumu, ka tā nekavējoties ar Ģenerālsekretāra starpniecību paziņos par šādu savu rīcību visām pārējām Dalībvalstīm.
36. pants Atbildība
183	Dalībvalstis neuzņemas nekādu atbildību pret starptautisko telekomunikāciju pakalpojumu lietotājiem, īpaši, attiecībā uz pretenzijām par zaudējumu atlīdzību.
37. pants Telekomunikāciju slepenība
184	1. Dalībvalstis apņemas veikt visus iespējamos pasākumus, kuri savietojami ar izmantoto telekomunikāciju sistēmu, nolūkā nodrošināt starptautiskās sazināšanās slepenību.
185	2. Tajā pašā laikā Dalībvalstis patur tiesības pārraidīt starptautisko korespondenci kompetentām institūcijām, lai nodrošinātu to valstu likumu ievērošanu vai starptautisko konvenciju, kuru puses tās ir, noteikumu pildīšanu.
38.pants Telekomunikāciju kanālu un iekārtu uzstādīšana, ekspluatācija un aizsardzība
186	1. Dalībvalstis veiks nepieciešamos pasākumus, lai pie vislabākajiem tehniskajiem nosacījumiem nodrošinātu tādu kanālu un iekārtu uzstādīšanu, kuras vajadzīgas ātrai un nepārtrauktai starptautisko telekomunikāciju apmaiņai.
187	2. Iespēju robežās šie kanāli un iekārtas jāapkalpo, izmantojot praktiskajā pieredzē pārbaudītās labākās metodes un procedūras. Tās jāuztur labā darba kārtībā un tām jāatbilst jaunākajiem zinātnes un tehnikas sasniegumiem.
188	3. Dalībvalstis savas jurisdikcijas ietvaros īstenos šo kanālu un iekārtu drošību.
189	4. Ja vien īpaši līgumi nesatur citus noteikumus, katrai Dalībvalstij jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu tās kontrolē esošo starptautisko telekomunikāciju līniju uzturēšanu.
189a	5. Dalībvalstis atzīst nepieciešamību veikt praktiskus pasākumus, lai novērstu traucējumus telekomunikāciju iekārtu darbībā pārējo Dalībvalstu jurisdikcijas teritorijā jebkura veida elektroierīču un iekārtu ekspluatācijas dēļ.
39.pants Paziņojumi par pārkāpumiem
190	Lai atvieglotu šīs Konstitūcijas 6.panta noteikumu piemērošanu, Dalībvalstis apņemas informēt un, ja vajadzīgs, sniegt palīdzību viena otrai attiecībā uz Konstitūcijas, Konvencijas un Administratīvo noteikumu pārkāpumiem.
40.pants Ar cilvēku dzīvības drošību saistīto telekomunikāciju prioritāte
191	Starptautiskie telekomunikāciju pakalpojumi ir prioritāri attiecībā pret citām telekomunikācijām, ja tās saistītas ar cilvēka dzīvības drošību uz jūras, sauszemes, gaisā vai kosmosā, kā arī Pasaules Veselības aizsardzības organizācijas īpaši steidzamas telekomunikācijas epidemioloģiskajos jautājumos.
41.pants Valdības telekomunikāciju prioritāte
192	Valdības telekomunikācijas, kuras atbilst Konstitūcijas 40. un 46.pantā minētajiem noteikumiem (skat. Konstitūcijas Pielikuma nr.1014), bauda prioritāti attiecībā pret citām telekomunikācijām tādā mērā, kādā to pieprasījis nosūtītājs.
42.pants Īpašie pasākumi
193	Dalībvalstis rezervē sev, to atzītām ekspluatācijas aģentūrām un citām attiecīgi pilnvarotām aģentūrām tiesības slēgt īpašus pasākumus telekomunikāciju jautājumos, kas neattiecas uz Dalībvalstīm kopumā. Taču šādi pasākumi nedrīkst būt pretrunā ar šīs Konstitūcijas, Konvencijas un Administratīvo noteikumu prasībām tiktāl, cik tas attiecas uz kaitīgiem traucējumiem, kurus šāda darbība varētu izraisīt pārējo Dalībvalstu radiosakariem, un kopumā tiktāl, cik tas attiecas uz tādiem tehniskiem traucējumiem, kurus šāda darbība varētu izraisīt pārējo Dalībvalstu citiem telekomunikāciju pakalpojumiem.
43.pants Reģionālās konferences, vienošanās un organizācijas
194	Dalībvalstis rezervē tiesības sasaukt reģionālas konferences, slēgt reģionālas vienošanās un veidot reģionālas organizācijas nolūkā rast risinājumu tādiem telekomunikāciju jautājumiem, kurus var atrisināt reģionālā ceļā. Šādas vienošanās nedrīkst būt pretrunā nedz ar Konstitūciju, nedz ar Konvenciju.
VII sadaļa ĪPAŠIE RADIO NOTEIKUMI 44.pants Radiofrekvenču spektra un ģeostacionāro satelītu un citu satelītu orbītu izmantošana
195	1. Dalībvalstīm jācenšas ierobežot izmantojamo frekvenču skaitu un spektru līdz minimāli nepieciešamajam, kas ļautu nodrošināt vajadzīgo pakalpojumu sniegšanu. Lai sasniegtu šo mērķi, tām jācenšas pēc iespējas īsākā laikā ieviest pēdējos zinātnes sasniegumus.
196	2. Izmantojot frekvenču diapazonus radio pakalpojumiem, Dalībvalstīm jāņem vērā, ka radiofrekvences un ar tām saistītās orbītas, ieskaitot ģeostacionāro orbītu, ir ierobežoti dabas resursi un ka tie jāizmanto racionāli, efektīvi un ekonomiski, atbilstoši Radio noteikumu nosacījumiem, tā lai valstīm vai valstu grupām būtu vienlīdzīgas iespējas piekļūt šīm orbītām un frekvencēm, ņemot vērā jaunattīstības valstu īpašās vajadzības un konkrēto valstu ģeogrāfisko stāvokli.
45.pants Kaitīgā interference
197	1. Visas stacijas, neatkarīgi no tā, kādam mērķim tās paredzētas, jāveido un jāizmanto tā, lai tās neizraisītu kaitīgu interferenci citu Dalībvalstu vai atzītu ekspluatācijas aģentūru radio pakalpojumiem vai sakariem, vai citu attiecīgi autorizētu ekspluatācijas aģentūru darbībai, kuras sniedz radio pakalpojumus un kuras darbojas saskaņā ar Radio noteikumu nosacījumiem.
198	2. Katra Dalībvalsts apņemas pieprasīt, lai tās atzītās ekspluatācijas aģentūras un citas šim nolūkam attiecīgi autorizētās ekspluatācijas aģentūras ievērotu nr.197 noteikumus.
199	3. Dalībvalstis atzīst arī nepieciešamību veikt visa veida praktiskus pasākumus, lai novērstu traucējumus radio pakalpojumiem vai sakariem, kas minēti nr.197, jebkura veida elektroierīču un iekārtu ekspluatācijas radītās kaitīgās interferences dēļ.
46.pants Briesmu signāli un ziņojumi
200	Radio stacijām obligāti jādod priekšroka briesmu signālu un ziņojumu pieņemšanai neatkarīgi no to izcelsmes, tādā pašā veidā jāatbild uz šiem ziņojumiem un nekavējoties jāveic šajā sakarā nepieciešamie pasākumi.
47.pants Viltus vai maldinošu briesmu, steidzamības, drošības vai identifikācijas signāli
201	Dalībvalstis apņemas veikt nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu viltus vai maldinošu briesmu, steidzamības, drošības vai identifikācijas signālu pārraidīšanu vai cirkulāciju, un sadarboties, lai atrastu un identificētu to jurisdikcijā atrodošās stacijas, kuras raida šādus signālus.
48.pants Iekārtas nacionālo aizsardzības spēku vajadzībām
202	1. Dalībvalstis saglabā pilnīgu brīvību attiecībā uz militārām radio iekārtām.
203	2. Taču šiem objektiem iespēju robežās jāievēro noteikumi, kuri attiecas uz palīdzības sniegšanu briesmu signālu gadījumā un uz tiem pasākumiem, kuri veicami, lai novērstu kaitīgo interferenci, kā arī jāievēro tie Administratīvie noteikumi, kuri attiecas uz emisijas veidiem un izmantojamām frekvencēm atkarībā no šo militāro objektu sniegtā pakalpojuma veida.
204	3. Tādos gadījumos, ja šie objekti piedalās sabiedriskās korespondences pakalpojumu vai citu pakalpojumu sniegšanā, uz kuriem attiecas Administratīvie noteikumi, tiem pilnībā jāatbilst šādu pakalpojumu sniegšanai paredzētajiem noteikumiem.
VIII sadaļa ATTIECĪBAS AR APVIENOTO NĀCIJU ORGANIZĀCIJU, CITĀM STARPTAUTISKAJĀM ORGANIZĀCIJĀM UN NE-DALĪBVALSTĪM 49.pants Attiecības ar Apvienoto Nāciju Organizāciju
205	Attiecības starp Apvienoto Nāciju Organizāciju un Starptautisko Telesakaru Savienību noteiktas nolīgumā, kas noslēgts starp šīm divām organizācijām.
50.pants Attiecības ar citām starptautiskajām organizācijām
206	Pilnīgas starptautiskas koordinācijas telekomunikāciju jautājumos veicināšanas nolūkos Savienībai jāsadarbojas ar tām starptautiskajām organizācijām, kurām ir ar telekomunikācijām saistītas intereses un darbība.
51.pants Attiecības ar ne-Dalībvalstīm
207	Katra Dalībvalsts patur sev un atzītām ekspluatācijas aģentūrām tiesības noteikt nosacījumus, kurus ņemot vērā, tā pieļaus telekomunikāciju apmaiņu ar valstīm, kuras nav Savienības Dalībvalstis. Ja kāds telekomunikāciju ziņojums, kurš sāk savu ceļu šādas valsts teritorijā, tiek akceptēts Dalībvalstī, tas ir jāpārraida un, tiktāl, cik tas iet pa Dalībvalsts telekomunikāciju kanāliem, tam ir jāpiemēro šī Konstitūcija, Konvencija un Administratīvie noteikumi un parastās samaksas likmes.
IX sadaļa NOBEIGUMA NOTEIKUMI 52.pants Ratifikācija, akceptēšana vai apstiprināšana
208	1. Jebkura parakstījusies Dalībvalsts saskaņā ar tās konstitucionālajiem noteikumiem ar vienu instrumentu ratificē, akceptē vai apstiprina vienlaicīgi gan šo Konstitūciju, gan Konvenciju. Šis instruments pēc iespējas ātrāk tiek deponēts Ģenerālsekretāram. Ģenerālsekretārs paziņo Dalībvalstīm par katra šāda instrumenta deponēšanu.
209	2. (1) Divus gadus pēc šīs Konstitūcijas un Konvencijas spēkā stāšanās datuma parakstījušās Dalībvalstis, pat ja tās vēl nav deponējušas ratifikācijas, akceptēšanas vai apstiprinājuma instrumentu saskaņā ar nr.208 noteikumiem, bauda tās tiesības, kuras Dalībvalstīm ir piešķirtas saskaņā ar šīs Konstitūcijas nr.25 - nr.28.
210	(2) Kad ir beidzies divu gadu periods pēc šīs Konstitūcijas un Konvencijas spēkā stāšanās datuma, tās parakstījušās Dalībvalstis, kuras vēl nav deponējušas ratifikācijas, akceptēšanas vai apstiprināšanas instrumentu saskaņā ar nr.208 noteikumiem, zaudē tiesības balsot visās Savienības konferencēs, visās Padomes sesijās, jebkurā Sektoru sanāksmē, kā arī visās sarakstes veida konsultācijās, kuras tiek organizētas saskaņā ar Konstitūcijas un Konvencijas noteikumiem, kamēr šīs valstis nav deponējušas šādu instrumentu. Pārējās tās tiesības, izņemot balsstiesības, netiek skartas.
211	3. Pēc Konstitūcijas un Konvencijas stāšanās spēkā saskaņā ar Konstitūcijas 58.pantu, ratifikācijas, akceptēšanas vai apstiprināšanas instruments stājas spēkā datumā, kurā tas deponēts Ģenerālsekretāram.
53.pants Pievienošanās
212	1. Jebkura Dalībvalsts, kura nav parakstījusi šo Konstitūciju un Konvenciju, vai saskaņā ar šīs Konstitūcijas 2.pantu jebkura cita šajā pantā minēta valsts, jebkurā laikā var pievienoties šai Konstitūcijai un Konvencijai. Šāda pievienošanās jāveic vienlaicīgi ar vienu instrumentu, kurš attiecas gan uz Konstitūciju, gan Konvenciju.
213	2. Pievienošanās instruments jādeponē Ģenerālsekretāram, kurš paziņo Dalībvalstīm par katra tāda instrumenta deponēšanu, kad tas ir saņemts, un nosūta Dalībvalstīm šī instrumenta apliecinātu kopiju.
214	3. Pēc Konstitūcijas un Konvencijas stāšanās spēkā saskaņā ar Konstitūcijas 58.panta noteikumiem pievienošanās instruments stājas spēkā datumā, kurā tas deponēts Ģenerālsekretāram, un tādā gadījumā, ja nav norādīts īpašs spēkā stāšanās termiņš.
54.pants Administratīvie noteikumi
215	1. Administratīvie noteikumi, kā tas noteikts Konstitūcijas 4.pantā, ir saistošs starptautisks instruments, kas pakļaujas Konstitūcijas un Konvencijas noteikumiem.
216	2. Konstitūcijas un Konvencijas ratifikācija, akceptēšana vai apstiprināšana, vai arī pievienošanās tām saskaņā ar Konstitūcijas 52. un 53.pantu, prasa arī valstu piekrišanu, ka arī Administratīvie noteikumi, kurus pieņēmušas kompetentas pasaules konferences pirms Konstitūcijas un Konvencijas parakstīšanas datuma, ir tām saistoši. Tāda piekrišana pakļaujas jebkurai atrunai, kura izdarīta Administratīvo noteikumu parakstīšanas vai grozīšanas laikā, tādā mērā, kādā atruna tiek saglabāta ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta iesniegšanas brīdī.
216a	2bis. Nr.216 minētie Administratīvie noteikumi paliek spēkā saskaņā ar tām izmaiņām, kuras var tikt izdarītas, piemērojot šīs Konstitūcijas nr.89 un nr.146. Visas Administratīvo noteikumu izmaiņas, gan daļējas, gan pilnīgas, stājas spēkā izmaiņās norādītajā datumā vai datumos tikai attiecībā uz tām Dalībvalstīm, kuras pirms šāda datuma vai datumiem ir paziņojušas Ģenerālsekretāram par savu piekrišanu attiecīgajām izmaiņām.
217	izslēgts.
217a	3bis. Dalībvalsts paziņo par savu piekrišanu daļējām vai pilnīgām Administratīvo noteikumu izmaiņām, deponējot Ģenerālsekretāram ratifikācijas, akceptēšanas vai apstiprināšanas instrumentu, vai pievienošanās instrumentu attiecībā uz izmaiņām, vai paziņo Ģenerālsekretāram, ka tai šīs izmaiņas ir saistošas.
217b	3ter. Dalībvalsts var arī paziņot Ģenerālsekretāram, ka šīs Konstitūcijas vai Konvencijas grozījumu, kas izdarīti saskaņā ar Konstitūcijas 55.pantu vai Konvencijas 42.pantu, ratifikācija, akceptēšana vai apstiprināšana, vai pievienošanās tiem nozīmē saistību uzņemšanos ievērot jebkuras, gan daļējas, gan pilnīgas izmaiņas Administratīvajos noteikumos, kuras apstiprinājusi kompetenta konference, pirms minēto Konstitūcijas vai Konvencijas grozījumu parakstīšanas.
217c	3quater. Nr.217b minētais paziņojums jāsniedz brīdī, kad Dalībvalsts deponē šīs Konstitūcijas vai Konvencijas grozījumu ratifikācijas, akceptēšanas vai apstiprināšanas instrumentu, vai instrumentu par pievienošanos grozījumiem.
217d	3penter. Jebkuras Administratīvo noteikumu izmaiņas, sākot no to spēkā stāšanās datuma, tiek piemērotas pagaidu kārtībā attiecībā uz visām Dalībvalstīm, kuras ir parakstījušas izmaiņas un nav paziņojušas Ģenerālsekretāram par savu piekrišanu ievērot saistības saskaņā ar nr.217a un nr.217b. Šāda pagaidu piemērošana stājas spēkā vienīgi tad, ja attiecīgā Dalībvalsts neiebilst pret to grozījuma parakstīšanas brīdī.
218	4. Šāda pagaidu piemērošana attiecībā uz Dalībvalsti turpinās, līdz tā paziņo Ģenerālsekretāram par savu lēmumu attiecībā uz saistību uzņemšanos ievērot šīs izmaiņas.
219	izslēgts.
220	izslēgts.
221	izslēgts.
221a	5bis. Ja kāda Dalībvalsts nepaziņo Ģenerālsekretāram par savu lēmumu attiecībā uz saistību saskaņā ar nr.218 trīsdesmit sešu mēnešu laikā pēc attiecīgo izmaiņu stāšanās spēkā datuma vai datumiem, tad tiek uzskatīts, ka šai Dalībvalstij šīs izmaiņas ir saistošas.
221b	5ter. Jebkura pagaidu piemērošana nr.217d nozīmē vai jebkura saistību uzņemšanās nr.221a nozīmē var tikt pakļauta jebkurai atrunai, par ko attiecīgā Dalībvalsts paziņo izmaiņu parakstīšanas brīdī. Jebkura saistību uzņemšanās nr.216a, nr.217a, nr.217b un nr.218 lietotajā nozīmē var tikt pakļauta jebkurai atrunai, par ko attiecīgā Dalībvalsts paziņo Administratīvo noteikumu vai to izmaiņu parakstīšanas brīdī, paredzot, ka tā uztur prasību par atrunu brīdī, kad tā paziņo Ģenerālsekretāram par saistību uzņemšanos.
222	izslēgts.
223	7. Ģenerālsekretārs nekavējoties informē Dalībvalstis par visiem paziņojumiem, kuri saņemti šī panta ietvaros.
55.pants Noteikumi par Konstitūcijas grozīšanu
224	1. Jebkura Dalībvalsts var izteikt priekšlikumu par jebkuru šīs Konstitūcijas grozījumu. Visiem šādiem priekšlikumiem, lai nodrošinātu to savlaicīgu nodošanu izskatīšanai visām Dalībvalstīm un attiecīgi izskatīšanu visās Dalībvalstīs, jāatrodas pie Ģenerālsekretāra ne vēlāk kā astoņus mēnešus pirms paredzētā Pilnvaroto pārstāvju konferences atklāšanas datuma. Ģenerālsekretārs pēc iespējas ātrāk, taču ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms augstāk minētā datuma, izsūta šos priekšlikumus visām Dalībvalstīm.
225	2. Tomēr jebkurus priekšlikumus par to grozījumu izmaiņām, kuri iesniegti saskaņā ar nr.224, jebkura Dalībvalsts vai tās delegācija Pilnvaroto pārstāvju konferencē var iesniegt jebkurā laikā.
226	3. Kvorumu, kurš nepieciešams Pilnvaroto pārstāvju konferences plenārsēdē, lai apspriestu jebkuru priekšlikumu par Konstitūcijas grozījumiem vai grozījumu izmaiņām, veido vairāk nekā puse no Pilnvaroto pārstāvju konferencē akreditētajām delegācijām.
227	4. Lai grozījums, kā arī jebkuras tā izmaiņas tiktu pieņemtas kopumā, Plenārsēdē tām jāsaņem atbalsts no vismaz divām trešdaļām Pilnvaroto pārstāvju konferencē akreditēto delegāciju, kurām ir balsošanas tiesības.
228	5. Ja vien šī panta iepriekšējos punktos nav noteikts savādāk, tad ir piemērojami vispārējie noteikumi attiecībā uz konferencēm, un konferenču un citu sanāksmju Procedūras noteikumi.
229	6. Visi šīs Konstitūcijas grozījumi, kurus apstiprinājusi Pilnvaroto pārstāvju konference, viena grozījumu instrumenta veidā, stājas spēkā konferences noteiktajā datumā Dalībvalstīm, kuras līdz šim datumam deponējušas instrumentu gan par šīs Konstitūcijas, gan par grozījumu ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu, vai pievienošanos tiem. Šāda grozījumu instrumenta tikai vienas daļas ratifikācija, akceptēšana vai apstiprināšana nav pieļaujama.
230	7. Ģenerālsekretārs paziņo visām Dalībvalstīm par katra ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta deponēšanu.
231	8. Pēc grozījuma stāšanās spēkā ratifikācija, akceptēšana, apstiprināšana vai pievienošanās saskaņā ar Konstitūcijas 52. un 53.panta noteikumiem attiecas uz grozīto Konstitūciju.
232	9. Pēc jebkura grozījuma stāšanās spēkā Ģenerālsekretārs reģistrē to Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartas 102.panta noteikumiem. Šīs Konstitūcijas nr.241 attiecas uz jebkuru šādu grozījumu.
56.pants Strīdu izšķiršana
233	1. Strīdus, kuri attiecas uz šīs Konstitūcijas, Konvencijas vai Administratīvo noteikumu interpretāciju vai piemērošanu, Dalībvalstis var atrisināt sarunu ceļā, pa diplomātiskajiem kanāliem vai saskaņā ar procedūrām, kuras nosaka divpusēji vai daudzpusēji starp šīm valstīm noslēgti līgumi attiecībā uz starptautisku strīdu izšķiršanu, vai arī kādā citā savstarpēji saskaņotā veidā.
234	2. Ja neviena no šīm strīdu atrisināšanas metodēm netiek akceptēta, jebkura Dalībvalsts, kura ir iesaistīta šādā strīdā, var iesniegt to šķīrējtiesā saskaņā ar Konvencijā noteikto procedūru.
235	3. Papildu Protokols par strīdu obligātu nokārtošanu attiecībā uz šo Konstitūciju, Konvenciju un Administratīvajiem noteikumiem ir piemērojams Dalībvalstīm, kuras ir parakstījušas šo Protokolu.
57.pants Konstitūcijas un Konvencijas denonsēšana
236	1. Katrai Dalībvalstij, kura ir ratificējusi, akceptējusi, apstiprinājusi šo Konstitūciju un Konvenciju vai pievienojusies tām, ir tiesības tās denonsēt. Šādā gadījumā Konstitūcija un Konvencija tiek denonsēta vienlaicīgi ar viena instrumenta palīdzību, sniedzot paziņojumu par to Ģenerālsekretāram. Pēc šāda paziņojuma saņemšanas Ģenerālsekretārs informē par to pārējās Dalībvalstis.
237	2. Šāda denonsēšana stājas spēkā pēc viena gada termiņa beigšanās no datuma, kurā Ģenerālsekretārs saņēmis paziņojumu par denonsēšanu.
58.pants Stāšanās spēkā un ar to saistītie jautājumi
238	1. Šī Konstitūcija un Konvencija stājas spēkā 1994.gada 1.jūlijā tām Dalībvalstīm, kuras līdz šim datumam ir iesniegušas savus ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentus.
239	2. Spēkā stāšanās datumā, kurš norādīts nr.238, Konstitūcija un Konvencija attiecībā uz to Pusēm, anulē un aizstāj Nairobi 1982.gadā noslēgto Starptautisko Elektrosakaru konvenciju.
240	3. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartas 102.panta noteikumiem Savienības Ģenerālsekretārs reģistrē Konstitūciju un Konvenciju Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātā.
241	4. Šīs Konstitūcijas un Konvencijas oriģināls, kurš sastādīts angļu, arābu, franču, krievu, ķīniešu un spāņu valodā, tiek deponēts Savienības arhīvā. Ģenerālsekretārs nosūta visām parakstītājām Dalībvalstīm apliecinātu Konstitūcijas un Konvencijas kopiju pieprasītajā valodā.
242	5. Ja rodas neatbilstības starp Konstitūcijas un Konvencijas dažādu valodu variantiem, priekšroka dodama tekstam franču valodā.

Pielikums

Starptautiskās Telesakaru Savienības Konstitūcijā, Konvencijā un Administratīvajos noteikumos

1001	Savienības iepriekšminēto instrumentu nolūkā terminiem ir šāda nozīme:
1001a	Dalībvalsts:	valsts, kura, piemērojot šīs konstitūcijas 2.pantu, ir Starptautiskās Telesakaru Savienības dalībvalsts.
1001b	Sektora dalībnieks:	tiesību subjekts vai organizācija, kas pilnvarota piedalīties Sektoru aktivitātēs saskaņā ar Konvencijas 19.pantu.
1002	Administrācija:	Jebkurš valdības departaments vai dienests, kurš atbildīgs par saistību pildīšanu, kuras uzliek Starptautiskās Telesakaru Savienības Konstitūcija, Starptautiskās Telesakaru Savienības Konvencija un Administratīvie noteikumi.
1003	Kaitīgā interference:	Ietekme, kura apdraud radionavigācijas dienesta vai citu drošības dienestu darbu, vai arī nopietni vājina, kavē vai atkārtoti pārtrauc radiosakaru pakalpojumus, kuri tiek sniegti saskaņā ar Radio noteikumiem.
1004	Publiskā korespondence:	Jebkura telekomunikācija, kura birojiem un stacijām sakarā ar to publisko statusu jāpieņem pārraidīšanai.
1005	Delegācija:	Delegātu un nepieciešamības gadījumā jebkuru pārstāvju, padomnieku, atašeju vai tulku kopums, kurus nosūtījusi viena Dalībvalsts. Jebkurai Dalībvalstij ir tiesības veidot Delegāciju pēc saviem ieskatiem. Tā var iekļaut savas delegācijas sastāvā delegātu, padomnieku vai atašeju statusā personas, kuras pieder kādai saskaņā ar attiecīgajiem Konvencijas noteikumiem pilnvarotam tiesību subjektam vai organizācijai.
1006	Delegāts:	Persona, kuru Savienības Dalībvalsts valdība nosūtījusi uz Pilnvaroto pārstāvju konferenci, vai arī persona, kura pārstāv Savienības Dalībvalsts valdību vai arī administrāciju Savienības konferencē vai sanāksmē.
1007	Ekspluatācijas aģentūra:	Jebkura persona, kompānija, korporācija vai valdības iestāde, kas izmanto starptautisko telekomunikāciju pakalpojumu veikšanai paredzētas iekārtas vai arī, sniedzot šādus pakalpojumus, spēj radīt kaitīgu interferenci.
1008	Atzīta ekspluatācijas aģentūra:	Jebkura ekspluatācijas aģentūra, kā tas definēts iepriekš, kas sniedz publiskās korespondences vai raidījumu pakalpojumus un kura pakļaujas tās Dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas aģentūras centrālais birojs, prasībām pildīt Konstitūcijas 6.pantā minētos noteikumus. Šīs prasības atzītai ekspluatācijas aģentūrai var izvirzīt arī Dalībvalsts, kura atļāvusi izveidot šādu aģentūru un sniegt telekomunikāciju pakalpojumus tās teritorijā.
1009	Radiosakari:	Telekomunikācija ar radio viļņu palīdzību.
1010	Raidīšanas pakalpojums:	Radiosakaru pakalpojums, kad raidījumi ir domāti tieši uztveršanai. Šie pakalpojumi ietver skaņas pārraidīšanu, televīzijas pārraides vai arī citus pārraidīšanas veidus.
1011	Starptautisks telekomunikāciju pakalpojums:	Telekomunikāciju piedāvājums starp telekomunikāciju birojiem un stacijām, kuri atrodas vai pieder dažādām valstīm.
1012	Telekomunikācija:	Jebkura zīmju, signālu, rakstveida ziņojumu, tēlu un skaņu pārraidīšana, emisija vai uztveršana ar vadu, radio, optisko vai citu elektromagnētisko sistēmu palīdzību.
1013	Telegramma:	Rakstu darbs, kuru adresātam pārraida pa telegrāfu. Ja nav īpašu norāžu, šis termins ietver arī radio telegrammas.
1014	Valdības telekomunikācijas:	Telekomunikācijas, kuru nosūtītāji vai arī atbildētāji uz iepriekš minētajām telekomunikācijām ir: - valsts vadītājs; - valdības vadītājs vai valdības locekļi; - sauszemes, jūras vai gaisa militāro spēku virspavēlnieki; - diplomātiskie vai konsulārie darbinieki; - Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs; - Apvienoto Nāciju Organizācijas galveno institūciju vadītāji; - Starptautiskā tiesa.
1015	Privātās telegrammas:	Telegrammas, kuras neietilpst valdības un dienestu telegrammu kategorijās.
1016	Telegrāfija:	Telekomunikācijas veids, kurā pārraidītā informācija, to saņemot, tiek uztverta grafiska dokumenta veidā; Atsevišķos gadījumos pārraidītā informācija var tikt izsniegta citā veidā vai arī var tikt uzkrāta vēlākai lietošanai.
1016	Piezīme:	Grafiskajā dokumentā ieraksta informāciju pastāvīgi, un tā var tikt uzkrāta un vēlāk lietota kā uzziņu materiāls; tā var būt rakstīta vai drukāta, vai fiksēta tēla veidā.
1017	Telefonija:	Telekomunikācijas veids, kurš vispirms paredzēts informācijas apmaiņai sarunas formā.

Tiesību akta pase

Statuss:

Spēkā esošs

Starpt. org.:

Starptautiskā Telesakaru savienība

Veids:

starptautisks dokuments
daudzpusējs

Pieņemts:

22.12.1992.

Stājas spēkā:

01.06.2001.

Pieņemšanas vieta:

Ženēva

Ratificēja:

Saeima

Nav

Starptautiskā Telekomunikāciju Savienība

Publicēts:

, 46, 21.03.2001.

Dokumenta valoda:

Saistītie dokumenti

Paziņojums par spēkā stāšanos
Grozījumi
Citi saistītie dokumenti

Ar manām piezīmēm
Ar lielāka izmēra fontu
Drukāt tiesību aktu

Pieņemts		Stājas spēkā		Dokumenta Nr.
	līdz		līdz

Publicēts LV		Zaudējis spēku		Redakcija uz
	līdz		līdz

Izdevējs		Veids