* konsolidētais teksts ar
grozījumiem, kas pieņemti Pilnvaroto pārstāvju konferencēs (Kioto
1994. un Mineapolise 1998.) un stājušies spēkā ar 2000.gada
1.janvāri
1 |
Pilnīgi atzīstot katras valsts suverēnās tiesības veidot
savas telekomunikācijas un ņemot vērā telekomunikāciju
pieaugošo lomu miera saglabāšanā un visu valstu ekonomiskajā
un sociālajā attīstībā, valstis - šīs Konstitūcijas, kas ir
Starptautiskās Telekomunikāciju Savienības pamatinstruments
un Starptautiskās Telekomunikāciju Savienības Konvencijas
(turpmāk "Konvencija"), kas papildina Konstitūciju, - Puses,
nolūkā veicināt miermīlīgas attiecības, sadarbību starp
tautām, ekonomisku un sociālu attīstību, pielietojot
efektīvus telekomunikāciju pakalpojumus, ir vienojušās par
sekojošo: |
I sadaļa |
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI |
1.pants |
Savienības mērķi |
2 |
1. Savienības mērķi ir šādi: |
3 |
a) uzturēt un paplašināt starptautisko sadarbību starp
visām tās Dalībvalstīm visa veida telekomunikāciju
pilnveidošanas un racionālas izmantošanas nolūkos; |
3a |
abis) veicināt un uzlabot tiesību subjektu un
organizāciju piedalīšanos Savienības darbā, un sekmēt auglīgu
sadarbību un partnerattiecības starp to un Dalībvalstīm
Savienības uzdevumos iekļauto vispārējo mērķu
īstenošanai; |
4 |
b) veicināt un piedāvāt tehnisku palīdzību jaunattīstības
valstīm telekomunikāciju jomā, veicināt arī šādas tehniskās
palīdzības ieviešanai nepieciešamo materiālo, cilvēku un
finansu resursu mobilizāciju, kā arī informācijas
pieejamību; |
5 |
c) veicināt tehnisko iekārtu attīstīšanu un to efektīvu
darbību nolūkā uzlabot telekomunikāciju pakalpojumu
efektivitāti, vairojot to noderīgumu un padarot tos pēc
iespējas vispārpieejamus sabiedrībai; |
6 |
d) veicināt jauno telekomunikāciju tehnoloģiju
priekšrocību pieejamību visiem pasaules iedzīvotājiem; |
7 |
e) veicināt telekomunikāciju pakalpojumu lietošanu ar
mērķi sekmēt miermīlīgas attiecības; |
8 |
f) harmonizēt Dalībvalstu darbības un veicināt auglīgu un
konstruktīvu sadarbību un partnerattiecības starp
Dalībvalstīm un Sektoru Dalībniekiem šo uzdevumu
izpildē; |
9 |
g) sadarbībā ar citām, ar telekomunikācijām saistītajām
pasaules un reģionālajām starpvaldību un nevaldību
organizācijām veicināt starptautiskā līmenī plašāku pieeju
telekomunikācijām globālajā informācijas ekonomikā un
sabiedrībā. |
10 |
2. Šajā nolūkā Savienība: |
11 |
a) nodrošina radiofrekvenču spektra diapazona sadalīšanu,
radiofrekvenču piešķiršanu un radiofrekvenču piešķiršanas
reģistrāciju un attiecībā uz kosmiskajiem pakalpojumiem -
visu attiecīgo ģeostacionāro satelītu orbītu orbitālo
pozīciju vai jebkuru attiecīgo citās orbītās esošo satelītu
raksturlielumu reģistrāciju nolūkā novērst kaitīgas ietekmes
rašanos uz dažādu valstu radiostaciju darbību; |
12 |
b) koordinē pūliņus, kuru mērķis ir novērst kaitīgas
ietekmes rašanos uz dažādu valstu radiostaciju darbību un
pilnveidot radiofrekvenču spektra izmantošanu radiosakaru
pakalpojumiem, kā arī ģeostacionāro satelītu un citu satelītu
orbītu izmantošanu; |
13 |
c) sekmē apmierinošas pakalpojumu kvalitātes
telekomunikāciju standartizāciju pasaulē; |
14 |
d) sekmē starptautisko sadarbību un solidaritāti
tehniskās palīdzības sniegšanā jaunattīstības valstīm un
telekomunikāciju iekārtu un tīklu izveidē, to attīstībā un
pilnveidošanā jaunattīstības valstīs, izmantojot visus tās
rīcībā esošos līdzekļus, tajā skaitā, piedaloties Apvienoto
Nāciju Organizācijas attiecīgajās programmās, kā arī
izmantojot savus resursus; |
15 |
e) koordinē centienus, lai saskaņotu telekomunikāciju
iekārtu attīstību, īpaši to, kuras izmanto kosmisko tehniku,
lai pilnībā realizētu to sniegtās iespējas; |
16 |
f) sekmē sadarbību starp Dalībvalstīm un Sektoru
Dalībniekiem nolūkā noteikt likmes pēc iespējas zemākā
līmenī, taču tā, lai nodrošinātu efektīvu darbību, kā arī
ņemot vērā nepieciešamību uzturēt neatkarīgu telekomunikāciju
finansiālo pārvaldi uz stipriem pamatiem; |
17 |
g) kooperējoties telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanā,
veicina pasākumus cilvēku dzīvības drošības
garantēšanai; |
18 |
h) veic pētījumus, izstrādā noteikumus, pieņem
rezolūcijas, formulē rekomendācijas un viedokļus, kā arī vāc
un publicē informāciju par telekomunikācijām; |
19 |
i) strādājot ar starptautiskām finansu un attīstības
organizācijām, veicina priekšrocības dodošu un izdevīgu
kredītlīniju atvēršanu sociālu projektu attīstībai, to skaitā
tādu, kuri virzīti uz telekomunikāciju pakalpojumu
nodrošināšanu valstu izolētākajos apgabalos; |
19a |
j) veicina ieinteresēto tiesību subjektu dalību
Savienības aktivitātēs un sadarbību ar reģionālām un citām
organizācijām Savienības mērķu īstenošanai. |
2.pants |
Savienības sastāvs |
20 |
Starptautiskā Telekomunikāciju Savienība ir starpvaldību
organizācija, kurā Dalībvalstis un Sektoru Dalībnieki ar
skaidri noteiktām tiesībām un pienākumiem sadarbojas
Savienības mērķu īstenošanai. Ņemot vērā universalitātes
principu un vēlmi, lai Savienībā būtu pārstāvētas valstis no
visas pasaules, Savienības sastāvā var būt: |
21 |
a) jebkura Valsts, kura ir Starptautiskās
Telekomunikāciju Savienības Dalībvalsts un ir Puse jebkurai
Starptautiskai telekomunikāciju konvencijai pirms šīs
Konstitūcijas un Konvencijas spēkā stāšanās; |
22 |
b) jebkura cita valsts - Apvienoto Nāciju Organizācijas
dalībvalsts, kura pievienojas šai Konstitūcijai un
Konvencijai saskaņā ar šīs Konstitūcijas 53.pantu; |
23 |
c) jebkura cita valsts, kura nav Apvienoto Nāciju
Organizācijas dalībvalsts, kura ir iesniegusi pieteikumu
dalībai Savienībā, un kura pēc tam, kad šādu pieteikumu ir
apstiprinājušas divas trešdaļas no Savienības Dalībvalstīm,
pievienojas šai Konstitūcijai un Konvencijai atbilstoši šīs
Konstitūcijas 53.panta noteikumiem. Ja šāds pieteikums ir
iesniegts laika posmā starp divām pilnvaroto pārstāvju
konferencēm, Ģenerālsekretārs konsultē Savienības
Dalībvalstis; Dalībvalsts tiek uzskatīta par atturējušos, ja
tā četru mēnešu laikā pēc lūguma izteikt savu viedokli
saņemšanas nav sniegusi atbildi. |
3.pants |
Dalībvalstu un Sektoru Dalībnieku |
tiesības un pienākumi |
24 |
1. Dalībvalstīm un Sektoru Dalībniekiem ir šajā
Konstitūcijā un Konvencijā noteiktas tiesības un
pienākumi. |
25 |
2. Dalībvalstu tiesības attiecībā uz to
piedalīšanos Savienības konferencēs, sanāksmēs un
konsultācijās ir šādas: |
26 |
a) visām Dalībvalstīm ir tiesības piedalīties
konferencēs, tikt ievēlētām Padomē, un tām ir tiesības
nominēt kandidātus Savienības amatpersonu vēlēšanām vai Radio
lietu valdes locekļu vēlēšanām; |
27 |
b) saskaņā ar šīs Konstitūcijas nr.169 un nr.210
noteikumiem, katrai Dalībvalstij ir viena balss visās
pilnvaroto pārstāvju konferencēs, visās pasaules konferencēs
un visās Sektoru asamblejās un pētījumu grupu sanāksmēs, un,
ja tā ir Padomes Dalībvalsts, visās Padomes sesijās.
Reģionālajās konferencēs balsstiesības ir tikai Dalībvalstīm
no attiecīgā reģiona; |
28 |
c) saskaņā ar šīs Konstitūcijas nr.169 un nr.210
noteikumiem, katrai Dalībvalstij ir viena balss arī visās
konsultācijās, kuras notiek sarakstes ceļā. Konsultāciju
gadījumos attiecībā uz reģionālām konferencēm, balsstiesības
ir tikai Dalībvalstīm no attiecīgā reģiona. |
28a |
3. Ņemot vērā dalību Savienības aktivitātēs,
Sektoru Dalībniekiem ir tiesības pilnvērtīgi piedalīties tā
Sektora, kura dalībnieki tie ir, pasākumos atbilstoši šīs
Konstitūcijas un Konvencijas noteikumiem: |
28b |
a) tie var būt par Sektora asambleju un sanāksmju un
pasaules telekomunikāciju attīstības konferenču vadītājiem un
vadītāju vietniekiem; |
28c |
b) tiem ir tiesības saskaņā ar Konvencijas attiecīgajiem
noteikumiem un Pilnvaroto pārstāvju konferences attiecīgajiem
šajā sakarā pieņemtajiem lēmumiem piedalīties Jautājumu un
Rekomendāciju pieņemšanā, kā arī tādu lēmumu pieņemšanā, kuri
attiecas uz Sektora darba metodēm un procedūrām. |
4.pants |
Savienības instrumenti |
29 |
1. Savienības instrumenti ir: |
|
- šī Starptautiskās Telekomunikāciju Savienības
Konstitūcija; |
|
- Starptautiskās Telekomunikāciju Savienības
Konvencija |
|
un |
|
- Administratīvie noteikumi. |
30 |
2. Šī Konstitūcija, kuras noteikumus papildina
Konvencijas noteikumi, ir Savienības pamatinstruments. |
31 |
3. Šīs Konstitūcijas un Konvencijas noteikumus
tālāk papildina Administratīvie noteikumi, kuri uzskaitīti
zemāk un kuri regulē telekomunikāciju uzmantošanu, un kuri ir
saistoši visām Dalībvalstīm: |
|
- Starptautiskie telekomunikāciju noteikumi, |
|
- Radio noteikumi. |
32 |
4. Pretrunu gadījumā starp šīs Konstitūcijas
noteikumiem un Konvencijas noteikumiem vai Administratīvajiem
noteikumiem priekšroka ir Konstitūcijai. Pretrunu gadījumā
starp Konvencijas noteikumiem un Administratīvajiem
noteikumiem priekšroka ir Konvencijai. |
5.pants |
Definīcijas |
33 |
Ja konteksts nenosaka citādi: |
34 |
a) šajā Konstitūcijā lietotajiem un tās Pielikumā, kurš
ir Konstitūcijas neatņemama sastāvdaļa, definētajiem
terminiem ir tāda nozīme, kāda noteikta šajā Pielikumā; |
35 |
b) šīs Konstitūcijas Pielikumā nedefinētajiem terminiem,
kas lietoti Konvencijā un definēti tās Pielikumā, kurš ir
Konvencijas neatņemama sastāvdaļa, ir šajā Pielikumā noteiktā
nozīme; |
36 |
c) citiem terminiem, kas definēti Administratīvajos
noteikumos, ir tajos noteiktā nozīme. |
6.pants |
Savienības instrumentu ievērošana |
37 |
1. Dalībvalstu pienākums ir ievērot šīs
Konstitūcijas, Konvencijas un Administratīvo noteikumu
nosacījumus visos telekomunikāciju birojos un stacijās, kuras
ir izveidojušas vai ekspluatē šīs Dalībvalstis, kuras
iesaistās starptautiskos pakalpojumos vai kuras ir spējīgas
radīt kaitīgu ietekmi uz citu valstu radio pakalpojumiem,
izņemot tos, kuri ir atbrīvoti no šādām saistībām saskaņā ar
Konstitūcijas 48.panta noteikumiem. |
38 |
2. Dalībvalstu pienākums ir arī veikt
nepieciešamos pasākumus, lai mudinātu ievērot šīs
Konstitūcijas, Konvencijas un Administratīvo noteikumu
nosacījumus arī tādām aģentūrām, kuras šīs Dalībvalstis ir
pilnvarojušas telekomunikāciju izveidei un ekspluatācijai,
kuras iesaistās starptautiskos pakalpojumos vai kuras ir
spējīgas radīt kaitīgu ietekmi uz citu valstu radio
pakalpojumiem. |
7.pants |
Savienības struktūra |
39 |
Savienības struktūru veido: |
40 |
a) Pilnvaroto pārstāvju konference, kas ir Savienības
augstākais orgāns; |
41 |
b) Padome, kura rīkojas Pilnvaroto pārstāvju konferences
vārdā; |
42 |
c) pasaules starptautisko telekomunikāciju
konferences; |
43 |
d) Radiosakaru sektors, ieskaitot pasaules un reģionālās
radiosakaru konferences, radiosakaru asamblejas un Radio
lietu valdi; |
44 |
e) Telekomunikāciju standartizācijas sektors, ieskaitot
pasaules telekomunikāciju standartizācijas asamblejas; |
45 |
f) Telekomunikāciju attīstības sektors, ieskaitot
pasaules un reģionālās telekomunikāciju attīstības
konferences; |
46 |
g) Ģenerālais Sekretariāts. |
8.pants |
Pilnvaroto pārstāvju konference |
47 |
1. Pilnvaroto pārstāvju konference sastāv no
delegācijām, kuras pārstāv Dalībvalstis. To sasauc reizi
četros gados. |
48 |
2. Balstoties uz Dalībvalstu priekšlikumiem un
ņemot vērā Padomes ziņojumus, Pilnvaroto pārstāvju
konference: |
49 |
a) nosaka vispārējo politiku šīs Konstitūcijas 1.pantā
minēto Savienības mērķu īstenošanai; |
50 |
b) izskata Padomes ziņojumus par Savienības aktivitātēm
laika posmā pēc iepriekšējās pilnvaroto pārstāvju konferences
un Savienības politiku un stratēģisko plānošanu; |
51 |
c) pēc Savienības darba visu attiecīgo aspektu
apspriešanas noteiktā laika posmā izveido Savienības budžeta
bāzi un, ņemot vērā lēmumus, kuri pieņemti atbilstoši nr.50
minētajiem ziņojumiem, nosaka attiecīgos finansu limitus līdz
nākamajai Pilnvaroto pārstāvju konferencei; |
51a |
cbis) izmantojot procedūras, kuras paredzētas šīs
Konstitūcijas nr.161d - nr.161g, noteikt ieguldījuma vienību
kopskaitu laika periodā līdz nākamajai Pilnvaroto pārstāvju
konferencei, balstoties uz Dalībvalstu paziņotajām
ieguldījuma klasēm; |
52 |
d) nosaka ar Savienības personāla komplektēšanu saistītās
vispārējās direktīvas un, ja nepieciešams, nosaka pamatalgas,
algu skalas un pabalstu un pensiju sistēmu visām Savienības
amatpersonām; |
53 |
e) pārbauda Savienības rēķinus un, ja tie ir atbilstoši,
apstiprina tos; |
54 |
f) ievēl Dalībvalstis darbam Padomē; |
55 |
g) ievēl Savienības vēlētās amatpersonas:
Ģenerālsekretāru, Ģenerālsekretāra vietnieku un Sektoru
Biroju Direktorus; |
56 |
h) ievēl Radio lietu valdes locekļus; |
57 |
i) izskata un, ja tas ir atbilstoši, pieņem priekšlikumus
attiecībā uz Konstitūcijas un Konvencijas grozījumiem, kurus
izvirzījušas Savienības Dalībvalstis saskaņā ar šīs
Konstitūcijas 55.panta noteikumiem un atbilstošajiem
Konvencijas noteikumiem; |
58 |
j) noslēdz vai, ja nepieciešams, pārskata līgumus starp
Savienību un citām starptautiskām organizācijām, izskata
pagaidu līgumus ar šādām organizācijām, kurus Savienības
vārdā noslēgusi Padome, un veic attiecībā uz tiem tādus
pasākumus, kādus tā uzskata par piemērotiem; |
58a |
jbis) pieņem un groza konferenču un citu Savienības
sanāksmju Procedūras noteikumus; |
59 |
k) izskata citus telekomunikāciju jautājumus, kuriem
nepieciešams risinājums. |
59a |
3. Izņēmuma kārtā laika posmā starp divām kārtējām
Pilnvaroto pārstāvju konferencēm noteiktu jautājumu
izskatīšanai var tikt sasaukta ārkārtas Pilnvaroto pārstāvju
konference ar ierobežotu dienas kārtību: |
59b |
a) pamatojoties uz iepriekšējās kārtējās Pilnvaroto
pārstāvju konferences lēmumu; |
59c |
b) ja divas trešdaļas no Savienības Dalībvalstīm katra
atsevišķi izvirzījusi šādu prasību Ģenerālsekretāram; |
59d |
c) pēc Padomes priekšlikuma, ja tam piekrīt vismaz divas
trešdaļas no Savienības Dalībvalstīm. |
9.pants |
Vēlēšanu un ar tām saistīto jautājumu
principi |
60 |
1. Pilnvaroto pārstāvju konference jebkurās no
nr.54 - nr.56 minētajām vēlēšanām garantē, ka: |
61 |
a) Dalībvalstis Padomē tiek ievēlētas, ievērojot
nepieciešamību pēc taisnīgas vietu sadales Padomē starp
visiem pasaules reģioniem; |
62 |
b) Ģenerālsekretāru, Ģenerālsekretāra vietnieku, Biroju
Direktorus un Radio lietu valdes locekļus ievēl no
kandidātiem, kurus izvirzījušas Dalībvalstis kā savus
pilsoņus, un tiem visiem ir jābūt dažādu Dalībvalstu
pilsoņiem, un, ievēlot tos, jāņem vērā vienlīdzīga dažādu
pasaules reģionu ģeogrāfiskā pārstāvniecība; attiecībā uz
ievēlētajām amatpersonām pienācīga uzmanība ir jāpievērš arī
principiem, kuri ietverti šīs Konstitūcijas nr.154; |
63 |
c) katrs no Radio lietu valdes locekļiem jāievēl
individuāli; katra Dalībvalsts var izvirzīt tikai vienu
kandidatūru. |
64 |
2. Vēlēšanu procedūru nosaka Pilnvaroto pārstāvju
konference. Noteikumi par amatā stāšanās kārtību, vakancēm un
atkārtotu ievēlēšanu minēti Konvencijā. |
10.pants |
Padome |
65 |
1. (1) Padome sastāv no Dalībvalstīm, kuras
ievēlējusi Pilnvaroto pārstāvju konference saskaņā ar šīs
Konstitūcijas nr.61 noteikumiem. |
66 |
(2) Katra attiecīgā Dalībvalsts nozīmē personu darbam
Padomē, viņam var palīdzēt viens vai vairāki padomnieki. |
67 |
2. Padome pati pieņem savus Procedūras
noteikumus. |
68 |
3. Laika posmā starp Pilnvaroto pārstāvju
konferencēm Padome realizē Savienības vadības funkcijas
Pilnvaroto pārstāvju konferences uzdevumā un tās piešķirto
pilnvaru ietvaros. |
69 |
4. (1) Padome veic visus pasākumus, lai atvieglotu
Dalībvalstīm šīs Konstitūcijas, Konvencijas, Administratīvo
noteikumu, Pilnvaroto pārstāvju konferences lēmumu un, kur
tas nepieciešams, citu Savienības konferenču un sanāksmju
lēmumu īstenošanu, kā arī pilda citus, Pilnvaroto pārstāvju
konferences uzliktos pienākumus. |
70 |
(2) Tā izskata plašus telekomunikāciju politikas
jautājumus, ievērojot Pilnvaroto pārstāvju konferences
nospraustās vadlīnijas nolūkā nodrošināt Savienības politikas
un stratēģijas pilnīgu atbilstību nepārtraukti mainīgajai
telekomunikāciju videi; tā gatavo pārskatu par Savienībai
rekomendēto politiku un stratēģisko plānošanu, pievienojot
tam ziņojumu par šādas politikas un stratēģijas finansiālajām
sekām. Šajā nolūkā Padome izmanto materiālus, kurus
sagatavojis Ģenerālsekretārs saskaņā ar nr.74a. |
71 |
(3) Tā nodrošina Savienības darbības efektīvu
koordinēšanu un veic efektīvu Ģenerālā Sekretariāta un triju
Sektoru finansiālo kontroli. |
72 |
(4) Saskaņā ar Savienības mērķiem tā veicina
telekomunikāciju attīstību jaunattīstības valstīs ar visiem
tās rīcībā esošajiem līdzekļiem, ieskaitot dalību Apvienoto
Nāciju Organizācijas attiecīgajās programmās. |
11.pants |
Ģenerālais Sekretariāts |
73 |
1. (1) Ģenerālo Sekretariātu vada
Ģenerālsekretārs, kuram palīdz viens Ģenerālsekretāra
vietnieks. |
73a |
(2) Ģenerālsekretāra funkcijas ir noteiktas Konvencijā.
Līdztekus tam Ģenerālsekretārs: |
74 |
a) koordinē Savienības aktivitātes, sadarbojoties ar
Koordinācijas komiteju; |
74a |
b) ar Koordinācijas komitejas palīdzību sagatavo
materiālu, kurš nepieciešams ziņojuma sagatavošanai par
Savienības politiku un stratēģiskajiem plāniem, kā arī
koordinē plānu izpildi; |
75 |
c) veic visas darbības Savienības resursu ekonomiskai
izmantošanai, un ir atbildīgs Padomei par visu Savienības
aktivitāšu administratīvajiem un finansiālajiem
aspektiem; |
76 |
d) rīkojas kā Savienības likumīgais pārstāvis. |
76a |
(3) Ģenerālsekretārs var būt par depozitāriju īpašos
gadījumos saskaņā ar šīs Konstitūcijas 42.pantu. |
77 |
2. Ģenerālsekretāra vietnieks ir atbildīgs
Ģenerālsekretāram; viņš palīdz Ģenerālsekretāram tā pienākumu
pildīšanā un pilda Ģenerālsekretāra uzticētos, īpašos
uzdevumus. Ģenerālsekretāra prombūtnes laikā viņš pilda
Ģenerālsekretāra pienākumus. |
II sadaļa |
RADIOSAKARU SEKTORS |
12.pants |
Funkcijas un struktūra |
78 |
1. (1) Radiosakaru sektora funkcijas, ņemot vērā
jaunattīstības valstu īpašās intereses, ir īstenot Savienības
mērķus, kā tie noteikti šīs Konstitūcijas 1.pantā, attiecībā
uz radiosakariem: |
|
- nodrošinot racionālu, vienlīdzīgu, efektīvu un
ekonomisku radiofrekvenču spektra izmantošanu visos
radiosakaru pakalpojumos, ieskaitot tos, kuros izmanto
ģeostacionāro satelītu vai citu satelītu orbītas, saskaņā ar
šīs Konstitūcijas 44.panta noteikumiem, un |
|
- veicot pētījumus bez frekvenču diapazona ierobežojuma
un pieņemot rekomendācijas radiosakaru jautājumos. |
79 |
(2) Radiosakaru sektora un Telekomunikāciju
standartizācijas sektora pienākumi tiek saskaņā ar
atbilstošajiem Konvencijas noteikumiem pastāvīgi precizēti,
abiem Sektoriem cieši sadarbojoties jautājumos, par kuriem ir
kopīga interese. Radiosakaru, Telekomunikāciju
standartizācijas un Telekomunikāciju attīstības sektori savu
darbība cieši koordinē. |
80 |
2. Radiosakaru sektora darbs notiek: |
81 |
a) pasaules un reģionālajās radiosakaru konferencēs; |
82 |
b) Radio lietu valdē; |
83 |
c) radiosakaru asamblejās; |
84 |
d) radiosakaru izpētes grupās; |
84a |
dbis) radiosakaru padomdevēja grupā; |
85 |
e) Radiosakaru birojā, kuru vada ievēlēts Direktors. |
86 |
3. Par Radiosakaru sektora locekļiem kļūst: |
87 |
a) visu Dalībvalstu administrācijas - automātiski; |
88 |
b) jebkurš tiesību subjekts vai organizācija, kura kļūst
par Sektora Dalībnieku saskaņā ar attiecīgajiem Konvencijas
noteikumiem. |
13.pants |
Radiosakaru konferences |
un radiosakaru asamblejas |
89 |
1. Pasaules radiosakaru konference var daļēji vai
izņēmuma gadījumos pilnīgi grozīt Radio noteikumus un
izskatīt jebkuru tās kompetencē esošu un tās dienas kārtībā
iekļautu pasaules mēroga jautājumu; pārējie tās pienākumi
noteikti Konvencijā. |
90 |
2. Pasaules radiosakaru konferences parasti tiek
sasauktas reizi divos vai trijos gados; taču, ievērojot
attiecīgos Konvencijas noteikumus, šāda konference nav
obligāti jāsasauc, un attiecīgi var tikt sasaukta papildus
konference. |
91 |
3. Radiosakaru asamblejas parasti tiek sasauktas
reizi divos vai trijos gados un pēc notikšanas laika un
vietas var noritēt vienlaicīgi ar pasaules radiosakaru
konferencēm, lai tādā veidā uzlabotu Radiosakaru sektora
efektivitāti un lietderību. Radiosakaru asamblejas nodrošina
pasaules radiosakaru konferenču darbam nepieciešamo tehnisko
bāzi un atbild uz visiem pasaules radiosakaru konferences
pieprasījumiem. Radiosakaru asamblejas pienākumi ir noteikti
Konvencijā. |
92 |
4. Pasaules radiosakaru konferences, radiosakaru
asamblejas un reģionālās radiosakaru konferences lēmumiem
jebkurā gadījumā jāatbilst šīs Konstitūcijas un Konvencijas
noteikumiem. Radiosakaru asamblejas vai reģionālas
radiosakaru konferences lēmumiem vienmēr ir jāatbilst Radio
noteikumiem. Pieņemot rezolūcijas un lēmumus, konferencēm ir
jāņem vērā paredzamās finansiālās sekas, un tām ir jāizvairās
no tādu rezolūciju un lēmumu pieņemšanas, kas varētu izraisīt
izdevumu pieaugumu virs tiem finansu limitiem, kurus
noteikusi Pilnvaroto pārstāvju konference. |
14.pants |
Radio lietu valde |
93 |
1. Radio lietu valde sastāv no vēlētiem locekļiem
ar augstu kvalifikāciju radiosakaru jomā un praktisku
pieredzi frekvenču piešķiršanā un izmantošanā. Katram valdes
loceklim jāpārzina kāda noteikta pasaules apgabala
ģeogrāfiskie, ekonomiskie un demogrāfiskie apstākļi. Savus
pienākumu attiecībā uz Savienību viņi pilda neatkarīgi un
darba apvienošanas kārtībā. |
93a |
1bis. Radio lietu valde sastāv no ne vairāk kā 12
locekļiem vai arī no tāda valdes locekļu skaita, kurš atbilst
6% no Dalībvalstu kopskaita; atkarībā, kurš valdes locekļu ir
lielāks. |
94 |
2. Radio lietu valdes pienākumos ietilpst: |
95 |
a) Procedūras noteikumu pieņemšana, ņemot vērā tehniskos
kritērijus, Radio noteikumus un visus lēmumus, kurus varētu
būt pieņēmušas kompetentas radiosakaru konferences. Šos
Procedūras noteikumus izmanto Direktors un Birojs, piemērojot
Radio noteikumus, lai reģistrētu Dalībvalstu piešķirtās
frekvences. Šie noteikumi ir atvērti komentāriem no
administrāciju puses un ilgstošu nesaskaņu gadījumā jautājums
iesniedzams tuvākai pasaules radiosakaru konferencei
izskatīšanai; |
96 |
b) jebkuras tādas lietas izskatīšana, kuru nevar
atrisināt, piemērojot tai Procedūras noteikumus; |
97 |
c) jebkuru papildus pienākumu pildīšana, kas saistīti ar
frekvenču piešķiršanu un izmantošanu, kā tas norādīts šīs
Konstitūcijas nr.78, saskaņā ar Radio noteikumos paredzētajām
procedūrām, un kā to noteikusi kompetenta konference vai
Padome ar Dalībvalstu vairākuma piekrišanu, gatavojoties
šādai konferencei vai īstenojot šādas konferences
lēmumus. |
98 |
3. (1) Pildot valdes pienākumus, katrs Radio lietu
valdes loceklis rīkojas nevis kā attiecīgas Dalībvalsts vai
reģiona pārstāvis, bet kā starptautiskās sabiedrības interešu
aizbildnis. Katram Valdes loceklim īpaši jāatturas no tādu
lēmumu iespaidošanas, kuri attiecas uz locekļa tiešo
administrāciju. |
99 |
(2) Neviens Valdes loceklis nedrīkst pieprasīt vai saņemt
norādījumus attiecībā par viņa pienākumu pildīšanu Savienības
ietvaros no jebkuras valdības vai kāda tās locekļa, vai no
jebkuras publiskas vai privātas organizācijas, vai personas.
Valdes locekļiem ir jāatturas no jebkurām darbībām vai no
piedalīšanās jebkura lēmuma pieņemšanā, ja tas varētu būt
nesavietojami ar to statusu, kā tas definēts nr.98. |
100 |
(3) Dalībvalstis un Sektoru Dalībnieki respektē Valdes
locekļu pienākumu ekskluzīvo starptautisko raksturu un
atturēsies no mēģinājumiem iespaidot tos Valdes locekļu
pienākumu pildīšanas laikā. |
101 |
4. Radio lietu valdes darba kārtība aprakstīta
Konvencijā. |
15.pants |
Radiosakaru pētniecības grupas |
un padomdevēja grupa |
102 |
Radiosakaru pētniecības grupu un padomdevēja grupas
attiecīgie pienākumi ir noteikti Konvencijā. |
16.pants |
Radiosakaru birojs |
103 |
Radiosakaru biroja Direktora funkcijas noteiktas
Konvencijā. |
III sadaļa |
TELEKOMUNIKĀCIJU |
STANDARTIZĀCIJAS SEKTORS |
17.pants |
Funkcijas un struktūra |
104 |
1. (1) Telekomunikāciju standartizācijas sektora
funkcijas, ņemot vērā jaunattīstības valstu īpašās intereses,
ir īstenot Savienības mērķus attiecībā uz telekomunikāciju
standartizāciju, kā tas noteikts šīs Konstitūcijas 1.pantā,
pētot tehniskos, operatīvos un tarifu jautājumus un
apstiprinot rekomendācijas šajos jautājumos, ņemot vērā
telekomunikāciju standartizāciju pasaules mērogā. |
105 |
(2) Telekomunikāciju standartizācijas un Radiosakaru
sektoru precīzie pienākumi tiek nepārtraukti pārskatīti,
Sektoriem cieši sadarbojoties, ņemot vērā kopīgās intereses,
saskaņā ar attiecīgajiem Konvencijas noteikumiem.
Radiosakaru, Telekomunikāciju standartizācijas un
Telekomunikāciju attīstības sektoriem darbs cieši
jākoordinē. |
106 |
2. Telekomunikāciju standartizācijas sektora darbs
tiek veikts: |
107 |
a) pasaules telekomunikāciju standartizācijas
asamblejās; |
108 |
b) telekomunikāciju standartizācijas pētnieciskajās
grupās; |
108a |
bbis) telekomunikāciju standartizācijas padomdevēja
grupā; |
109 |
c) Telekomunikāciju standartizācijas birojā, kuru vada
ievēlēts Direktors. |
110 |
3. Par Telekomunikāciju standartizācijas sektora
locekļiem kļūst: |
111 |
a) visu Dalībvalstu administrācijas - automātiski; |
112 |
b) jebkurš tiesību subjekts vai organizācija, kura kļūst
Sektora dalībnieks saskaņā ar attiecīgajiem Konvencijas
noteikumiem. |
18.pants |
Pasaules telekomunikāciju |
standartizācijas asamblejas |
113 |
1. Pasaules telekomunikāciju standartizācijas
asambleju pienākumi ir noteikti Konvencijā. |
114 |
2. Pasaules telekomunikāciju standartizācijas
asamblejas parasti tiek sasauktas reizi četros gados; taču,
ievērojot attiecīgos Konvencijas noteikumus, var tikt
sasaukta papildus asambleja. |
115 |
3. Pasaules telekomunikāciju standartizācijas
asambleju lēmumiem visos gadījumos ir jābūt saskaņā ar šo
Konstitūciju, Konvenciju un Administratīvajiem noteikumiem.
Pieņemot rezolūcijas un lēmumus, asamblejas ņem vērā
paredzamās finansiālās sekas, un tām ir jāizvairās no tādu
rezolūciju un lēmumu pieņemšanas, kuri varētu izraisīt
izdevumu pieaugumu virs tiem finansu limitiem, kurus
noteikusi Pilnvaroto pārstāvju konference. |
19.pants |
Telekomunikāciju standartizācijas |
pētnieciskā grupas |
un padomdevēja grupa |
116 |
Telekomunikāciju standartizācijas pētniecisko grupu un
padomdevējas grupas attiecīgie pienākumi ir noteikti
Konvencijā. |
20.pants |
Telekomunikāciju standartizācijas
birojs |
117 |
Telekomunikāciju standartizācijas biroja Direktora
funkcijas noteiktas Konvencijā. |
IV sadaļa |
TELEKOMUNIKĀCIJU |
ATTĪSTĪBAS SEKTORS |
21.pants |
Funkcijas un struktūra |
118 |
1. (1) Telekomunikāciju attīstības sektora
funkcijās ietilpst Savienības mērķu realizācija saskaņā ar
šīs Konstitūcijas 1.pantu, kā arī tā kompetencē esošo
divējādo pienākumu veikšana kā Apvienoto Nāciju Organizācijas
specializētai aģentūrai un arī kā izpildaģentūrai, kuras
uzdevums ir realizēt projektus, kuri paredzēti saskaņā ar
Apvienoto Nāciju Organizācijas attīstības sistēmas vai citiem
finansu pasākumiem, lai veicinātu telekomunikāciju attīstību,
piedāvājot, organizējot un koordinējot tehnisko sadarbību un
tehniskās palīdzības sniegšanu. |
119 |
(2) Radiosakaru, Telekomunikāciju standartizācijas un
Telekomunikāciju attīstības sektoru darbībai jābūt cieši
saskaņotai jautājumos, kuri saistīti ar attīstību, saskaņā ar
šīs Konstitūcijas attiecīgajiem noteikumiem. |
120 |
2. Ievērojot iepriekš minēto, Telekomunikāciju
attīstības sektors veic šādas īpašas funkcijas: |
121 |
a) paaugstināt lēmēju izpratnes līmeni par
telekomunikāciju svarīgo lomu nacionālās ekonomikas un
sociālās attīstības programmā, un iespējamo izšķirošo
politikas un struktūras jautājumu gadījumā sniegt
nepieciešamo informāciju un padomu; |
122 |
b) veicināt, balstoties uz partnerattiecībām,
telekomunikāciju tīklu un pakalpojumu attīstību,
paplašināšanos un darbību, īpaši jaunattīstības valstīs,
ņemot vērā citu kompetentu institūciju darbību, uzlabojot
iespējas cilvēku resursu attīstībai, plānošanai, pārvaldei,
resursu mobilizācijai, pētījumiem un attīstībai; |
123 |
c) sadarbojoties ar reģionālajām telekomunikāciju
organizācijām un kā globāla, tā reģionāla mēroga attīstības
finansēšanas institūcijām, palielināt telekomunikāciju
augšanas iespējas, kontrolējot to attīstības programmā
iekļauto projektu stāvokli, lai nodrošinātu pienācīgu
izpildi; |
124 |
d) veicinot labvēlīgu un uz priviliģētiem noteikumiem
balstītu kredītu piešķiršanu un sadarbojoties ar
starptautiskām un reģionālām finansu un attīstības
organizācijām, aktivizēt resursu mobilizāciju, lai
nodrošinātu palīdzību telekomunikāciju laukā jaunattīstības
valstīm; |
125 |
e) veicināt un koordinēt programmas, kuras paātrinātu
nepieciešamo tehnoloģiju ieviešanu jaunattīstības valstīs,
ievērojot izmaiņas un attīstību attīstīto valstu
telekomunikāciju tīklos; |
126 |
f) veicināt industrijas piedalīšanos telekomunikāciju
attīstībā jaunattīstības valstīs, sniegt padomus atbilstošas
tehnoloģijas izvēlē un pielietošanā jaunattīstības
valstīs; |
127 |
g) piedāvāt zinātniskās konsultācijas, organizēt vai
sponsorēt nepieciešamo apmācību tehniskajos, ekonomiskajos,
finansu, menedžmenta, vadīšanas un politikas jautājumos,
ieskaitot īpašu projektu studēšanu telekomunikāciju
jomā; |
128 |
h) sadarboties ar citiem Sektoriem, Ģenerālo Sekretariātu
un citām saistītām struktūrām, lai izstrādātu starptautisko
un reģionālo telekomunikāciju tīklu tā, lai veicinātu to
attīstības koordināciju ar mērķi nodrošināt telekomunikāciju
pakalpojumus; |
129 |
i) pildot augstāk minētās funkcijas, īpašu vērību veltīt
vismazāk attīstīto valstu vajadzībām. |
130 |
3. Telekomunikāciju attīstības sektora darbība
notiek: |
131 |
a) pasaules un reģionālajās telekomunikāciju attīstības
konferencēs; |
132 |
b) telekomunikāciju attīstības pētnieciskajās
grupās; |
132a |
bbis) telekomunikāciju attīstības padomdevēja grupā; |
133 |
c) Telekomunikāciju attīstības birojā, kuru vada vēlēts
Direktors. |
134 |
4. Par Telekomunikāciju attīstības sektora
locekļiem kļūst: |
135 |
a) visu Dalībvalstu administrācijas - automātiski; |
136 |
b) jebkurš tiesību subjekts vai organizācija, kura kļūst
Sektora Dalībniece saskaņā ar attiecīgajiem Konvencijas
noteikumiem. |
22.pants |
Telekomunikāciju attīstības
konferences |
137 |
1. Telekomunikāciju attīstības konferencēm jākļūst
par forumiem, kuros tiek izskatīti un apspriesti
telekomunikāciju attīstībai būtiski jautājumi, projekti un
programmas Telekomunikāciju attīstības biroja direktīvu un
ieteikumu nodrošināšanai. |
138 |
2. Telekomunikāciju attīstības konferences
ietver: |
139 |
a) pasaules telekomunikāciju attīstības konferences; |
140 |
b) reģionālās telekomunikāciju attīstības
konferences. |
141 |
3. Starp divām Pilnvaroto pārstāvju konferencēm
jānotiek vienai pasaules mēroga telekomunikāciju attīstības
konferencei un, vadoties no resursiem un prioritātēm,
reģionālajām telekomunikāciju attīstības konferencēm. |
142 |
4. Telekomunikāciju attīstības konferences
nepieņem Noslēguma aktus. To slēdzieni ir rezolūciju, lēmumu,
rekomendāciju vai ziņojumu formā. Šiem slēdzieniem visos
gadījumos jābūt saskaņā ar šo Konstitūciju, Konvenciju un
Administratīvajiem noteikumiem. Pieņemot rezolūcijas un
lēmumus, konferencēm ir jāņem vērā paredzamās finansiālās
sekas, un tām ir jāizvairās no tādu rezolūciju un lēmumu
pieņemšanas, kuri varētu izraisīt izdevumu pieaugumu virs
tiem finansu limitiem, kurus noteikusi Pilnvaroto pārstāvju
konference. |
143 |
5. Telekomunikāciju attīstības konferenču uzdevumi
noteikti Konvencijā. |
23.pants |
Telekomunikāciju attīstības |
pētniecības grupas |
un padomdevēja grupa |
144 Telekomunikāciju attīstības
pētniecības grupu un padomdevējas grupas pienākumi noteikti
Konvencijā. |
24.pants |
Telekomunikāciju attīstības birojs |
145 |
Telekomunikāciju attīstības biroja funkcijas noteiktas
Konvencijā. |
V sadaļa |
PĀRĒJIE UZ SAVIENĪBAS DARBĪBU |
ATTIECINĀMIE NOTEIKUMI |
25.pants |
Pasaules starptautisko |
telekomunikāciju konferences |
146 |
1. Pasaules starptautisko telekomunikāciju
konference var daļēji vai izņēmuma gadījumos pilnīgi
pārskatīt Starptautiskos telekomunikāciju noteikumus un var
izskatīt jebkuru pasaules mēroga jautājumu, kurš ir tās
kompetencē un ir tās darba kārtībā. |
147 |
2. Pasaules starptautisko telekomunikāciju
konferenču lēmumiem visos gadījumos jābūt saskaņā ar šo
Konstitūciju un Konvenciju. Pieņemot rezolūcijas un lēmumus,
konferencēm jāņem vērā paredzamās finansiālās sekas, un tām
ir jāizvairās no tādu rezolūciju un lēmumu pieņemšanas, kuri
varētu izraisīt izdevumu pieaugumu virs tiem finansu
limitiem, kurus noteikusi Pilnvaroto pārstāvju
konference. |
26.pants |
Koordinācijas komiteja |
148 |
1. Koordinācijas komitejas sastāvā ietilpst
Ģenerālsekretārs, Ģenerālsekretāra vietnieks un triju Biroju
Direktori. To vada Ģenerālsekretārs, bet viņa prombūtnes
laikā - Ģenerāldirektora vietnieks. |
149 |
2. Koordinācijas komiteja darbojas kā iepriekšējas
vadības komanda, kas sniedz padomus un praktisku palīdzību
Ģenerālsekretāram visās administratīvajās, finansiālajās,
informācijas un tehniskās kooperācijas lietās, kuras
neietilpst kādā atsevišķa Sektora vai vienīgi Ģenerālā
Sekretariāta kompetencē. Koordinācijas komiteja palīdz
Ģenerālsekretāram risināt arī ārējo attiecību un publiskās
informācijas jautājumus. Savos apsvērumos Komitejai jāņem
vērā Konstitūcijas un Konvencijas noteikumi, Padomes lēmumi
un Savienības kopīgās intereses. |
27.pants |
Vēlētās amatpersonas |
un Savienības personāls |
150 |
1. (1) Pildot pienākumus, gan vēlētas
amatpersonas, gan Savienības personāls nedrīkst lūgt vai
pieņemt instrukcijas no kādas valdības vai citas
institūcijas, kas nav Savienības sastāvā. Tiem jāatturas no
jebkuras darbības, kura nesaskan ar viņu starptautisko
amatpersonu statusu. |
151 |
(2) Dalībvalstis un Sektoru Dalībnieki respektē šo vēlēto
amatpersonu un Savienības personāla pienākumu ekskluzīvo
starptautisko raksturu un atturas no mēģinājumiem iespaidot
tos viņu darba pienākumu pildīšanas laikā. |
152 |
(3) Neviena vēlēta amatpersona vai Savienības personāla
loceklis nedrīkst nekādā veidā piedalīties vai arī būt
finansiāli ieinteresēts jebkura tāda uzņēmuma darbībā, kurš
ir saistīts ar telekomunikācijām, izņemot, ja tas ietilpst
viņa pienākumos. Tomēr terminu "finansiālā līdzdalība"
nedrīkst attiecināt uz piešķirto pensiju summām, kuras
uzkrātas iepriekšējās darbavietās. |
153 |
(4) Lai nodrošinātu efektīvu Savienības darbību, tā
Dalībvalsts, kuras pilsonis ir ievēlēts par Ģenerālsekretāru,
Ģenerālsekretāra vietnieku vai Biroja Direktoru, atturas no
šāda pilsoņa atsaukšanas laika posmā starp divām Pilnvaroto
pārstāvju konferencēm. |
154 |
2. Personāla komplektēšana un darba apstākļu
noteikšana galvenokārt balstās uz nepieciešamību nodrošināt
Savienībai augstākos efektivitātes, kompetences un
integritātes standartus. Piešķirot nozīmi personāla izvēlei,
jāņem vērā, cik tas iespējams, ģeogrāfiskais aspekts. |
28.pants |
Savienības finanses |
155 |
1. Savienības izdevumus sastāda: |
156 |
a) Padomes izmaksas; |
157 |
b) Ģenerālā Sekretariāta un Savienības Sektoru
izmaksas; |
158 |
c) Pilnvaroto pārstāvju konferenču un pasaules
starptautisko telekomunikāciju konferenču izmaksas. |
159 |
2. Savienības izdevumi tiek segti no šādiem
avotiem: |
159a |
a) Savienības Dalībvalstu un Sektoru Dalībnieku
ieguldījumi; |
159b |
b) citi ieņēmumi, kā tie noteikti Konvencijā vai Finansu
nolikumā. |
159c |
2bis. Katra Dalībvalsts un Sektora Dalībnieks
maksā summu, kas vienāda ar vienību skaitu tajā ieguldījuma
klasē, kuru tas izvēlējies saskaņā ar nr.160 - 161i. |
159d |
2ter. Izdevumus, kuri radušies šīs Konstitūcijas
nr.43 minētajām reģionālajām konferencēm, atbilstoši
ieguldījuma klasei sedz visas attiecīgā reģiona Dalībvalstis
un, ja tas ir aktuāli, uz tāda paša pamata arī citu reģionu
Dalībvalstis, kuras ir piedalījušās šajās konferencēs. |
160 |
3. (1) Dalībvalstis un Sektoru Dalībnieki var
brīvi izvēlēties ieguldījuma klasi Savienības izdevumu
segšanai. |
161 |
(2) Dalībvalstis savu izvēli izdara pilnvaroto pārstāvju
konferencē atbilstoši ieguldījuma klašu skalai un šīs
Konvencijas noteikumiem, kā arī zemāk noteiktajām
procedūrām. |
161a |
(3) Sektoru Dalībnieki savu izvēli izdara atbilstoši
ieguldījuma klašu skalai un šīs Konvencijas noteikumiem, kā
arī zemāk noteiktajām procedūrām. |
161b |
3bis. (1) Savā sesijā pirms Pilnvaroto pārstāvju
konferences Padome nosaka ieguldījuma vienības pagaidu summu,
pamatojoties uz finansu plāna projektu attiecīgajam laika
periodam un ieguldījuma vienību kopskaitu. |
161c |
(2) Ģenerālsekretārs informē Dalībvalstis un Sektoru
Dalībniekus par ieguldījuma vienības pagaidu summu, kā tā
noteikta saskaņā ar nr.161b, un uzaicina Dalībvalstis ne
vēlāk kā vienu nedēļu pirms Pilnvaroto pārstāvju konferences
noteiktā atklāšanas datuma paziņot savu provizoriski izvēlēto
ieguldījuma klasi. |
161d |
(3) Pilnvaroto pārstāvju konference savā pirmajā darba
nedēļā nosaka ieguldījuma vienības summas, kuru saskaņā ar
nr.161b un nr.161c ir noteicis Ģenerālsekretārs, provizorisko
augšējo limitu, ņemot vērā visas izmaiņas ieguldījumu klasēs,
par kurām Ģenerālsekretāram ir paziņojušas Dalībvalstis, kā
arī tās ieguldījuma klases, kuras ir palikušas
nemainīgas. |
161e |
(4) Ņemot vērā pārskatīto finansu plāna projektu,
pilnvaroto pārstāvju konference nosaka ieguldījuma vienības
summas galīgo augšējo limitu. Ģenerālsekretārs pēc tam
uzaicina Dalībvalstis līdz pilnvaroto pārstāvju konferences
darba priekšpēdējai nedēļai paziņot par savu galīgo izvēli
attiecībā uz ieguldījuma klasi. |
161f |
(5) Dalībvalstis, kuras līdz pilnvaroto pārstāvju
konferences noteiktajam datumam nav paziņojušas
Ģenerālsekretāram par savu lēmumu, saglabā iepriekš izvēlēto
ieguldījuma klasi. |
161g |
(6) Pēc tam pilnvaroto pārstāvju konference apstiprina
galīgo finansu plānu, pamatojoties uz ieguldījuma vienību
kopskaitu, kas atbilst Dalībvalstu izvēlētajām galīgajām
ieguldījuma klasēm un Sektoru Dalībnieku ieguldījuma klasēm
uz finansu plāna apstiprināšanas datumu. |
161h |
3ter. (1) Ģenerālsekretārs informē Sektoru
Dalībniekus par ieguldījuma vienības summas galīgo augšējo
limitu un uzaicina tos triju mēnešu laikā pēc pilnvaroto
pārstāvju konferences slēgšanas paziņot par savu izvēlēto
ieguldījuma klasi. |
161i |
(2) Sektoru Dalībnieki, kuri minētajā trīs mēnešu laikā
nav paziņojuši Ģenerālsekretāram par savu lēmumu, saglabā
iepriekš izvēlēto ieguldījuma klasi. |
162 |
(3) Ieguldījuma klašu skalas grozījumi, kurus pieņēmusi
pilnvaroto pārstāvju konference, attiecas uz to ieguldījuma
klašu izvēli, kas tiks izdarīta nākamajā pilnvaroto pārstāvju
konferencē. |
163 |
(4) Dalībvalsts vai Sektora Dalībnieka izvēlētā
ieguldījuma klase piemērojama, sākot ar pirmo divu gadu
budžetu pēc pilnvaroto pārstāvju konferences. |
164 |
izslēgts. |
165 |
5. Izvēloties ieguldījuma klasi, Dalībvalsts
nedrīkst to pazemināt vairāk par divām ieguldījuma klasēm, un
Padomei ir jānorāda šai Dalībvalstij veids, kādā veidā šo
pazeminājumu jāīsteno laika posmā starp divām pilnvaroto
pārstāvju konferencēm. Tomēr ārkārtas apstākļu, piemēram,
dabas katastrofu, gadījumā, kad tiek īstenotas starptautiskas
palīdzības programmas pilnvaroto pārstāvju konference var
atļaut lielāku ieguldījuma klašu pazeminājumu, ja to pieprasa
Dalībvalsts, kura ir noteikusi, ka tā vairs nav spējīga
maksāt savu ieguldījumu atbilstoši tās sākotnēji izvēlētajai
klasei. |
165a |
5bis. Ārkārtas apstākļu, piemēram, dabas
katastrofu, gadījumā, kad tiek īstenotas starptautiskas
palīdzības programmas, Padome var atļaut ieguldījuma klašu
pazeminājumu, ja to pieprasa Dalībvalsts, kura paziņojusi, ka
tā vairs nav spējīga veikt savu ieguldījumu atbilstoši tās
sākotnēji izvēlētajai klasei. |
165b |
5ter. Dalībvalstis un Sektoru Dalībnieki jebkurā
laikā var izvēlēties ieguldījuma klasi, kura ir augstāka par
jau izvēlēto klasi. |
166 |
izslēgts. |
167 |
izslēgts. |
168 |
8. Dalībvalstis un Sektoru Dalībnieki maksā avansā
savas ikgadējās ieguldījumu daļas, kuras aprēķinātas,
balstoties uz Padomes apstiprināto divu gadu budžetu, kā arī
uz visām Padomes apstiprinātajām korekcijām. |
169 |
9. Dalībvalsts, kura nav izdarījusi maksājumus
Savienībai, zaudē savas balsstiesības, kā tas noteikts šīs
Konstitūcijas nr.27 un nr.28, tik ilgi, kamēr tās parādu
summa ir vienāda vai pārsniedz tās ieguldījuma summu par
diviem iepriekšējiem gadiem. |
170 |
10. Sektoru Dalībnieku un citu starptautisko
organizāciju finansiālos ieguldījumus nosaka Konvencijas
īpašie noteikumi. |
29.pants |
Valodas |
171 |
1. (1) Savienības oficiālās darba valodas ir
angļu, arābu, franču, krievu, ķīniešu un spāņu valoda. |
172 |
(2) Saskaņā ar attiecīgiem Pilnvaroto pārstāvju
konferences lēmumiem šīs valodas lieto Savienības dokumentu
un tekstu sastādīšanā un publicēšanā, turklāt dokumentu forma
un saturs visās valodās ir identisks. Šīs valodas tiek
lietotas Savienības konferenču un sanāksmju laikā. |
173 |
(3) Neatbilstību vai strīdu gadījumā priekšroka dodama
tekstam franču valodā. |
174 |
2. Gadījumā, ja visi konferences vai sanāksmes
dalībnieki tam piekrīt, diskusijas var notikt tikai dažās no
iepriekš minētajām valodām. |
30.pants |
Savienības galvenā mītne |
175 |
Savienības galvenā mītne atrodas Ženēvā. |
31.pants |
Savienības tiesībspēja |
176 |
Katras Dalībvalsts teritorijā Savienībai ir tāda
tiesībspēja, kāda varētu būt nepieciešama, lai būtu iespējams
realizēt tās funkcijas un īstenot tās mērķus. |
32.pants |
Konferenču un citu sanāksmju |
procedūras noteikumi |
177 |
1. Lai organizētu Savienības darbu, diskusijas,
konferences un citas sanāksmes, tiek piemēroti Savienības
konferenču un citu sanāksmju Procedūras noteikumi, kurus
apstiprinājusi Pilnvaroto pārstāvju konference. |
178 |
2. Konferences, sanāksmes un Padome var pieņemt
tādus noteikumus, kādus tās uzskata par būtiskiem, lai
papildinātu Procedūras noteikumus. Taču šādiem papildus
noteikumiem ir jāatbilst šai Konstitūcijai, Konvencijai un
nr.177 minētajiem Procedūras noteikumiem; konferenču vai
asambleju pieņemtie noteikumi ir jāpublicē kā attiecīgās
konferences vai asamblejas dokumenti. |
VI sadaļa |
TELEKOMUNIKĀCIJU |
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI |
33.pants |
Publiskās tiesības izmantot
starptautiskos |
telekomunikāciju pakalpojumus |
179 |
Dalībvalstis atzīst publiskās tiesības veikt sazināšanos,
izmantojot publiskās sazināšanās starptautiskos pakalpojumus.
Pakalpojumiem, maksai un garantijām jābūt vienādai visiem
lietotājiem katrā sazināšanās kategorijā bez jebkādām
prioritātēm vai privilēģijām. |
34. pants |
Telekomunikāciju apturēšana |
180 |
1. Dalībvalstis patur tiesības saskaņā ar savām
nacionālajām tiesību normām apturēt jebkuras privātas
telegrammas pārraidīšanu, ja tā rada briesmas valsts drošībai
vai ir pretrunā ar tās tiesību normām, sabiedrisko kārtību
vai pieklājības normām, ar noteikumu, ka tās nekavējoties
brīdinās nosūtīšanas biroju par šādas telegrammas vai
jebkuras tās daļas apturēšanu, izņemot gadījumus, kad šāds
brīdinājums var būt bīstams valsts drošībai. |
181 |
2. Dalībvalstis patur arī tiesības saskaņā ar
savām nacionālajām tiesību normām atslēgt jebkuras citas
privātas telekomunikācijas, ja tās rada briesmas valsts
drošībai vai ir pretrunā ar tās tiesību normām, sabiedrisko
kārtību vai pieklājības normām. |
35. pants |
Pakalpojumu pārtraukšana |
182 |
Katra Dalībvalsts patur tiesības pārtraukt starptautiskos
telekomunikāciju pakalpojumus gan kopumā, gan tikai noteiktus
kontaktus un/vai noteiktus sazināšanās veidus - izejošus,
ienākošus vai tranzīta, ar noteikumu, ka tā nekavējoties ar
Ģenerālsekretāra starpniecību paziņos par šādu savu rīcību
visām pārējām Dalībvalstīm. |
36. pants |
Atbildība |
183 |
Dalībvalstis neuzņemas nekādu atbildību pret
starptautisko telekomunikāciju pakalpojumu lietotājiem,
īpaši, attiecībā uz pretenzijām par zaudējumu atlīdzību. |
37. pants |
Telekomunikāciju slepenība |
184 |
1. Dalībvalstis apņemas veikt visus iespējamos
pasākumus, kuri savietojami ar izmantoto telekomunikāciju
sistēmu, nolūkā nodrošināt starptautiskās sazināšanās
slepenību. |
185 |
2. Tajā pašā laikā Dalībvalstis patur tiesības
pārraidīt starptautisko korespondenci kompetentām
institūcijām, lai nodrošinātu to valstu likumu ievērošanu vai
starptautisko konvenciju, kuru puses tās ir, noteikumu
pildīšanu. |
38.pants |
Telekomunikāciju kanālu un iekārtu |
uzstādīšana, ekspluatācija un
aizsardzība |
186 |
1. Dalībvalstis veiks nepieciešamos pasākumus, lai
pie vislabākajiem tehniskajiem nosacījumiem nodrošinātu tādu
kanālu un iekārtu uzstādīšanu, kuras vajadzīgas ātrai un
nepārtrauktai starptautisko telekomunikāciju apmaiņai. |
187 |
2. Iespēju robežās šie kanāli un iekārtas
jāapkalpo, izmantojot praktiskajā pieredzē pārbaudītās
labākās metodes un procedūras. Tās jāuztur labā darba kārtībā
un tām jāatbilst jaunākajiem zinātnes un tehnikas
sasniegumiem. |
188 |
3. Dalībvalstis savas jurisdikcijas ietvaros
īstenos šo kanālu un iekārtu drošību. |
189 |
4. Ja vien īpaši līgumi nesatur citus noteikumus,
katrai Dalībvalstij jāveic nepieciešamie pasākumi, lai
nodrošinātu tās kontrolē esošo starptautisko telekomunikāciju
līniju uzturēšanu. |
189a |
5. Dalībvalstis atzīst nepieciešamību veikt
praktiskus pasākumus, lai novērstu traucējumus
telekomunikāciju iekārtu darbībā pārējo Dalībvalstu
jurisdikcijas teritorijā jebkura veida elektroierīču un
iekārtu ekspluatācijas dēļ. |
39.pants |
Paziņojumi par pārkāpumiem |
190 |
Lai atvieglotu šīs Konstitūcijas 6.panta noteikumu
piemērošanu, Dalībvalstis apņemas informēt un, ja vajadzīgs,
sniegt palīdzību viena otrai attiecībā uz Konstitūcijas,
Konvencijas un Administratīvo noteikumu pārkāpumiem. |
40.pants |
Ar cilvēku dzīvības drošību saistīto |
telekomunikāciju prioritāte |
191 |
Starptautiskie telekomunikāciju pakalpojumi ir prioritāri
attiecībā pret citām telekomunikācijām, ja tās saistītas ar
cilvēka dzīvības drošību uz jūras, sauszemes, gaisā vai
kosmosā, kā arī Pasaules Veselības aizsardzības organizācijas
īpaši steidzamas telekomunikācijas epidemioloģiskajos
jautājumos. |
41.pants |
Valdības telekomunikāciju prioritāte |
192 |
Valdības telekomunikācijas, kuras atbilst Konstitūcijas
40. un 46.pantā minētajiem noteikumiem (skat. Konstitūcijas
Pielikuma nr.1014), bauda prioritāti attiecībā pret citām
telekomunikācijām tādā mērā, kādā to pieprasījis
nosūtītājs. |
42.pants |
Īpašie pasākumi |
193 |
Dalībvalstis rezervē sev, to atzītām ekspluatācijas
aģentūrām un citām attiecīgi pilnvarotām aģentūrām tiesības
slēgt īpašus pasākumus telekomunikāciju jautājumos, kas
neattiecas uz Dalībvalstīm kopumā. Taču šādi pasākumi
nedrīkst būt pretrunā ar šīs Konstitūcijas, Konvencijas un
Administratīvo noteikumu prasībām tiktāl, cik tas attiecas uz
kaitīgiem traucējumiem, kurus šāda darbība varētu izraisīt
pārējo Dalībvalstu radiosakariem, un kopumā tiktāl, cik tas
attiecas uz tādiem tehniskiem traucējumiem, kurus šāda
darbība varētu izraisīt pārējo Dalībvalstu citiem
telekomunikāciju pakalpojumiem. |
43.pants |
Reģionālās konferences, |
vienošanās un organizācijas |
194 |
Dalībvalstis rezervē tiesības sasaukt reģionālas
konferences, slēgt reģionālas vienošanās un veidot reģionālas
organizācijas nolūkā rast risinājumu tādiem telekomunikāciju
jautājumiem, kurus var atrisināt reģionālā ceļā. Šādas
vienošanās nedrīkst būt pretrunā nedz ar Konstitūciju, nedz
ar Konvenciju. |
VII sadaļa |
ĪPAŠIE RADIO NOTEIKUMI |
44.pants |
Radiofrekvenču spektra un
ģeostacionāro |
satelītu un citu satelītu orbītu
izmantošana |
195 |
1. Dalībvalstīm jācenšas ierobežot izmantojamo
frekvenču skaitu un spektru līdz minimāli nepieciešamajam,
kas ļautu nodrošināt vajadzīgo pakalpojumu sniegšanu. Lai
sasniegtu šo mērķi, tām jācenšas pēc iespējas īsākā laikā
ieviest pēdējos zinātnes sasniegumus. |
196 |
2. Izmantojot frekvenču diapazonus radio
pakalpojumiem, Dalībvalstīm jāņem vērā, ka radiofrekvences un
ar tām saistītās orbītas, ieskaitot ģeostacionāro orbītu, ir
ierobežoti dabas resursi un ka tie jāizmanto racionāli,
efektīvi un ekonomiski, atbilstoši Radio noteikumu
nosacījumiem, tā lai valstīm vai valstu grupām būtu
vienlīdzīgas iespējas piekļūt šīm orbītām un frekvencēm,
ņemot vērā jaunattīstības valstu īpašās vajadzības un
konkrēto valstu ģeogrāfisko stāvokli. |
45.pants |
Kaitīgā interference |
197 |
1. Visas stacijas, neatkarīgi no tā, kādam mērķim
tās paredzētas, jāveido un jāizmanto tā, lai tās neizraisītu
kaitīgu interferenci citu Dalībvalstu vai atzītu
ekspluatācijas aģentūru radio pakalpojumiem vai sakariem, vai
citu attiecīgi autorizētu ekspluatācijas aģentūru darbībai,
kuras sniedz radio pakalpojumus un kuras darbojas saskaņā ar
Radio noteikumu nosacījumiem. |
198 |
2. Katra Dalībvalsts apņemas pieprasīt, lai tās
atzītās ekspluatācijas aģentūras un citas šim nolūkam
attiecīgi autorizētās ekspluatācijas aģentūras ievērotu
nr.197 noteikumus. |
199 |
3. Dalībvalstis atzīst arī nepieciešamību veikt
visa veida praktiskus pasākumus, lai novērstu traucējumus
radio pakalpojumiem vai sakariem, kas minēti nr.197, jebkura
veida elektroierīču un iekārtu ekspluatācijas radītās
kaitīgās interferences dēļ. |
46.pants |
Briesmu signāli un ziņojumi |
200 |
Radio stacijām obligāti jādod priekšroka briesmu signālu
un ziņojumu pieņemšanai neatkarīgi no to izcelsmes, tādā pašā
veidā jāatbild uz šiem ziņojumiem un nekavējoties jāveic šajā
sakarā nepieciešamie pasākumi. |
47.pants |
Viltus vai maldinošu briesmu,
steidzamības, |
drošības vai identifikācijas signāli |
201 |
Dalībvalstis apņemas veikt nepieciešamos pasākumus, lai
nepieļautu viltus vai maldinošu briesmu, steidzamības,
drošības vai identifikācijas signālu pārraidīšanu vai
cirkulāciju, un sadarboties, lai atrastu un identificētu to
jurisdikcijā atrodošās stacijas, kuras raida šādus
signālus. |
48.pants |
Iekārtas nacionālo aizsardzības |
spēku vajadzībām |
202 |
1. Dalībvalstis saglabā pilnīgu brīvību attiecībā
uz militārām radio iekārtām. |
203 |
2. Taču šiem objektiem iespēju robežās jāievēro
noteikumi, kuri attiecas uz palīdzības sniegšanu briesmu
signālu gadījumā un uz tiem pasākumiem, kuri veicami, lai
novērstu kaitīgo interferenci, kā arī jāievēro tie
Administratīvie noteikumi, kuri attiecas uz emisijas veidiem
un izmantojamām frekvencēm atkarībā no šo militāro objektu
sniegtā pakalpojuma veida. |
204 |
3. Tādos gadījumos, ja šie objekti piedalās
sabiedriskās korespondences pakalpojumu vai citu pakalpojumu
sniegšanā, uz kuriem attiecas Administratīvie noteikumi, tiem
pilnībā jāatbilst šādu pakalpojumu sniegšanai paredzētajiem
noteikumiem. |
VIII sadaļa |
ATTIECĪBAS AR APVIENOTO NĀCIJU |
ORGANIZĀCIJU, CITĀM |
STARPTAUTISKAJĀM ORGANIZĀCIJĀM UN
NE-DALĪBVALSTĪM |
49.pants |
Attiecības ar Apvienoto Nāciju
Organizāciju |
205 |
Attiecības starp Apvienoto Nāciju Organizāciju un
Starptautisko Telekomunikāciju Savienību noteiktas nolīgumā,
kas noslēgts starp šīm divām organizācijām. |
50.pants |
Attiecības ar citām |
starptautiskajām organizācijām |
206 |
Pilnīgas starptautiskas koordinācijas telekomunikāciju
jautājumos veicināšanas nolūkos Savienībai jāsadarbojas ar
tām starptautiskajām organizācijām, kurām ir ar
telekomunikācijām saistītas intereses un darbība. |
51.pants |
Attiecības ar ne-Dalībvalstīm |
207 |
Katra Dalībvalsts patur sev un atzītām ekspluatācijas
aģentūrām tiesības noteikt nosacījumus, kurus ņemot vērā, tā
pieļaus telekomunikāciju apmaiņu ar valstīm, kuras nav
Savienības Dalībvalstis. Ja kāds telekomunikāciju ziņojums,
kurš sāk savu ceļu šādas valsts teritorijā, tiek akceptēts
Dalībvalstī, tas ir jāpārraida un, tiktāl, cik tas iet pa
Dalībvalsts telekomunikāciju kanāliem, tam ir jāpiemēro šī
Konstitūcija, Konvencija un Administratīvie noteikumi un
parastās samaksas likmes. |
IX sadaļa |
NOBEIGUMA NOTEIKUMI |
52.pants |
Ratifikācija, akceptēšana vai
apstiprināšana |
208 |
1. Jebkura parakstījusies Dalībvalsts saskaņā ar
tās konstitucionālajiem noteikumiem ar vienu instrumentu
ratificē, akceptē vai apstiprina vienlaicīgi gan šo
Konstitūciju, gan Konvenciju. Šis instruments pēc iespējas
ātrāk tiek deponēts Ģenerālsekretāram. Ģenerālsekretārs
paziņo Dalībvalstīm par katra šāda instrumenta
deponēšanu. |
209 |
2. (1) Divus gadus pēc šīs Konstitūcijas un
Konvencijas spēkā stāšanās datuma parakstījušās Dalībvalstis,
pat ja tās vēl nav deponējušas ratifikācijas, akceptēšanas
vai apstiprinājuma instrumentu saskaņā ar nr.208 noteikumiem,
bauda tās tiesības, kuras Dalībvalstīm ir piešķirtas saskaņā
ar šīs Konstitūcijas nr.25 - nr.28. |
210 |
(2) Kad ir beidzies divu gadu periods pēc šīs
Konstitūcijas un Konvencijas spēkā stāšanās datuma, tās
parakstījušās Dalībvalstis, kuras vēl nav deponējušas
ratifikācijas, akceptēšanas vai apstiprināšanas instrumentu
saskaņā ar nr.208 noteikumiem, zaudē tiesības balsot visās
Savienības konferencēs, visās Padomes sesijās, jebkurā
Sektoru sanāksmē, kā arī visās sarakstes veida konsultācijās,
kuras tiek organizētas saskaņā ar Konstitūcijas un
Konvencijas noteikumiem, kamēr šīs valstis nav deponējušas
šādu instrumentu. Pārējās tās tiesības, izņemot
balsstiesības, netiek skartas. |
211 |
3. Pēc Konstitūcijas un Konvencijas stāšanās spēkā
saskaņā ar Konstitūcijas 58.pantu, ratifikācijas,
akceptēšanas vai apstiprināšanas instruments stājas spēkā
datumā, kurā tas deponēts Ģenerālsekretāram. |
53.pants |
Pievienošanās |
212 |
1. Jebkura Dalībvalsts, kura nav parakstījusi šo
Konstitūciju un Konvenciju, vai saskaņā ar šīs Konstitūcijas
2.pantu jebkura cita šajā pantā minēta valsts, jebkurā laikā
var pievienoties šai Konstitūcijai un Konvencijai. Šāda
pievienošanās jāveic vienlaicīgi ar vienu instrumentu, kurš
attiecas gan uz Konstitūciju, gan Konvenciju. |
213 |
2. Pievienošanās instruments jādeponē
Ģenerālsekretāram, kurš paziņo Dalībvalstīm par katra tāda
instrumenta deponēšanu, kad tas ir saņemts, un nosūta
Dalībvalstīm šī instrumenta apliecinātu kopiju. |
214 |
3. Pēc Konstitūcijas un Konvencijas stāšanās spēkā
saskaņā ar Konstitūcijas 58.panta noteikumiem pievienošanās
instruments stājas spēkā datumā, kurā tas deponēts
Ģenerālsekretāram, un tādā gadījumā, ja nav norādīts īpašs
spēkā stāšanās termiņš. |
54.pants |
Administratīvie noteikumi |
215 |
1. Administratīvie noteikumi, kā tas noteikts
Konstitūcijas 4.pantā, ir saistošs starptautisks instruments,
kas pakļaujas Konstitūcijas un Konvencijas noteikumiem. |
216 |
2. Konstitūcijas un Konvencijas ratifikācija,
akceptēšana vai apstiprināšana, vai arī pievienošanās tām
saskaņā ar Konstitūcijas 52. un 53.pantu, prasa arī valstu
piekrišanu, ka arī Administratīvie noteikumi, kurus
pieņēmušas kompetentas pasaules konferences pirms
Konstitūcijas un Konvencijas parakstīšanas datuma, ir tām
saistoši. Tāda piekrišana pakļaujas jebkurai atrunai, kura
izdarīta Administratīvo noteikumu parakstīšanas vai
grozīšanas laikā, tādā mērā, kādā atruna tiek saglabāta
ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai
pievienošanās instrumenta iesniegšanas brīdī. |
216a |
2bis. Nr.216 minētie Administratīvie noteikumi
paliek spēkā saskaņā ar tām izmaiņām, kuras var tikt
izdarītas, piemērojot šīs Konstitūcijas nr.89 un nr.146.
Visas Administratīvo noteikumu izmaiņas, gan daļējas, gan
pilnīgas, stājas spēkā izmaiņās norādītajā datumā vai datumos
tikai attiecībā uz tām Dalībvalstīm, kuras pirms šāda datuma
vai datumiem ir paziņojušas Ģenerālsekretāram par savu
piekrišanu attiecīgajām izmaiņām. |
217 |
izslēgts. |
217a |
3bis. Dalībvalsts paziņo par savu piekrišanu
daļējām vai pilnīgām Administratīvo noteikumu izmaiņām,
deponējot Ģenerālsekretāram ratifikācijas, akceptēšanas vai
apstiprināšanas instrumentu, vai pievienošanās instrumentu
attiecībā uz izmaiņām, vai paziņo Ģenerālsekretāram, ka tai
šīs izmaiņas ir saistošas. |
217b |
3ter. Dalībvalsts var arī paziņot
Ģenerālsekretāram, ka šīs Konstitūcijas vai Konvencijas
grozījumu, kas izdarīti saskaņā ar Konstitūcijas 55.pantu vai
Konvencijas 42.pantu, ratifikācija, akceptēšana vai
apstiprināšana, vai pievienošanās tiem nozīmē saistību
uzņemšanos ievērot jebkuras, gan daļējas, gan pilnīgas
izmaiņas Administratīvajos noteikumos, kuras apstiprinājusi
kompetenta konference, pirms minēto Konstitūcijas vai
Konvencijas grozījumu parakstīšanas. |
217c |
3quater. Nr.217b minētais paziņojums jāsniedz
brīdī, kad Dalībvalsts deponē šīs Konstitūcijas vai
Konvencijas grozījumu ratifikācijas, akceptēšanas vai
apstiprināšanas instrumentu, vai instrumentu par
pievienošanos grozījumiem. |
217d |
3penter. Jebkuras Administratīvo noteikumu
izmaiņas, sākot no to spēkā stāšanās datuma, tiek piemērotas
pagaidu kārtībā attiecībā uz visām Dalībvalstīm, kuras ir
parakstījušas izmaiņas un nav paziņojušas Ģenerālsekretāram
par savu piekrišanu ievērot saistības saskaņā ar nr.217a un
nr.217b. Šāda pagaidu piemērošana stājas spēkā vienīgi tad,
ja attiecīgā Dalībvalsts neiebilst pret to grozījuma
parakstīšanas brīdī. |
218 |
4. Šāda pagaidu piemērošana attiecībā uz
Dalībvalsti turpinās, līdz tā paziņo Ģenerālsekretāram par
savu lēmumu attiecībā uz saistību uzņemšanos ievērot šīs
izmaiņas. |
219 |
izslēgts. |
220 |
izslēgts. |
221 |
izslēgts. |
221a |
5bis. Ja kāda Dalībvalsts nepaziņo
Ģenerālsekretāram par savu lēmumu attiecībā uz saistību
saskaņā ar nr.218 trīsdesmit sešu mēnešu laikā pēc attiecīgo
izmaiņu stāšanās spēkā datuma vai datumiem, tad tiek
uzskatīts, ka šai Dalībvalstij šīs izmaiņas ir
saistošas. |
221b |
5ter. Jebkura pagaidu piemērošana nr.217d nozīmē
vai jebkura saistību uzņemšanās nr.221a nozīmē var tikt
pakļauta jebkurai atrunai, par ko attiecīgā Dalībvalsts
paziņo izmaiņu parakstīšanas brīdī. Jebkura saistību
uzņemšanās nr.216a, nr.217a, nr.217b un nr.218 lietotajā
nozīmē var tikt pakļauta jebkurai atrunai, par ko attiecīgā
Dalībvalsts paziņo Administratīvo noteikumu vai to izmaiņu
parakstīšanas brīdī, paredzot, ka tā uztur prasību par atrunu
brīdī, kad tā paziņo Ģenerālsekretāram par saistību
uzņemšanos. |
222 |
izslēgts. |
223 |
7. Ģenerālsekretārs nekavējoties informē
Dalībvalstis par visiem paziņojumiem, kuri saņemti šī panta
ietvaros. |
55.pants |
Noteikumi par Konstitūcijas grozīšanu |
224 |
1. Jebkura Dalībvalsts var izteikt priekšlikumu
par jebkuru šīs Konstitūcijas grozījumu. Visiem šādiem
priekšlikumiem, lai nodrošinātu to savlaicīgu nodošanu
izskatīšanai visām Dalībvalstīm un attiecīgi izskatīšanu
visās Dalībvalstīs, jāatrodas pie Ģenerālsekretāra ne vēlāk
kā astoņus mēnešus pirms paredzētā Pilnvaroto pārstāvju
konferences atklāšanas datuma. Ģenerālsekretārs pēc iespējas
ātrāk, taču ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms augstāk minētā
datuma, izsūta šos priekšlikumus visām Dalībvalstīm. |
225 |
2. Tomēr jebkurus priekšlikumus par to grozījumu
izmaiņām, kuri iesniegti saskaņā ar nr.224, jebkura
Dalībvalsts vai tās delegācija Pilnvaroto pārstāvju
konferencē var iesniegt jebkurā laikā. |
226 |
3. Kvorumu, kurš nepieciešams Pilnvaroto pārstāvju
konferences plenārsēdē, lai apspriestu jebkuru priekšlikumu
par Konstitūcijas grozījumiem vai grozījumu izmaiņām, veido
vairāk nekā puse no Pilnvaroto pārstāvju konferencē
akreditētajām delegācijām. |
227 |
4. Lai grozījums, kā arī jebkuras tā izmaiņas
tiktu pieņemtas kopumā, Plenārsēdē tām jāsaņem atbalsts no
vismaz divām trešdaļām Pilnvaroto pārstāvju konferencē
akreditēto delegāciju, kurām ir balsošanas tiesības. |
228 |
5. Ja vien šī panta iepriekšējos punktos nav
noteikts savādāk, tad ir piemērojami vispārējie noteikumi
attiecībā uz konferencēm, un konferenču un citu sanāksmju
Procedūras noteikumi. |
229 |
6. Visi šīs Konstitūcijas grozījumi, kurus
apstiprinājusi Pilnvaroto pārstāvju konference, viena
grozījumu instrumenta veidā, stājas spēkā konferences
noteiktajā datumā Dalībvalstīm, kuras līdz šim datumam
deponējušas instrumentu gan par šīs Konstitūcijas, gan par
grozījumu ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu, vai
pievienošanos tiem. Šāda grozījumu instrumenta tikai vienas
daļas ratifikācija, akceptēšana vai apstiprināšana nav
pieļaujama. |
230 |
7. Ģenerālsekretārs paziņo visām Dalībvalstīm par
katra ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai
pievienošanās instrumenta deponēšanu. |
231 |
8. Pēc grozījuma stāšanās spēkā ratifikācija,
akceptēšana, apstiprināšana vai pievienošanās saskaņā ar
Konstitūcijas 52. un 53.panta noteikumiem attiecas uz grozīto
Konstitūciju. |
232 |
9. Pēc jebkura grozījuma stāšanās spēkā
Ģenerālsekretārs reģistrē to Apvienoto Nāciju Organizācijas
Sekretariātā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartas
102.panta noteikumiem. Šīs Konstitūcijas nr.241 attiecas uz
jebkuru šādu grozījumu. |
56.pants |
Strīdu izšķiršana |
233 |
1. Strīdus, kuri attiecas uz šīs Konstitūcijas,
Konvencijas vai Administratīvo noteikumu interpretāciju vai
piemērošanu, Dalībvalstis var atrisināt sarunu ceļā, pa
diplomātiskajiem kanāliem vai saskaņā ar procedūrām, kuras
nosaka divpusēji vai daudzpusēji starp šīm valstīm noslēgti
līgumi attiecībā uz starptautisku strīdu izšķiršanu, vai arī
kādā citā savstarpēji saskaņotā veidā. |
234 |
2. Ja neviena no šīm strīdu atrisināšanas metodēm
netiek akceptēta, jebkura Dalībvalsts, kura ir iesaistīta
šādā strīdā, var iesniegt to šķīrējtiesā saskaņā ar
Konvencijā noteikto procedūru. |
235 |
3. Papildu Protokols par strīdu obligātu
nokārtošanu attiecībā uz šo Konstitūciju, Konvenciju un
Administratīvajiem noteikumiem ir piemērojams Dalībvalstīm,
kuras ir parakstījušas šo Protokolu. |
57.pants |
Konstitūcijas un Konvencijas
denonsēšana |
236 |
1. Katrai Dalībvalstij, kura ir ratificējusi,
akceptējusi, apstiprinājusi šo Konstitūciju un Konvenciju vai
pievienojusies tām, ir tiesības tās denonsēt. Šādā gadījumā
Konstitūcija un Konvencija tiek denonsēta vienlaicīgi ar
viena instrumenta palīdzību, sniedzot paziņojumu par to
Ģenerālsekretāram. Pēc šāda paziņojuma saņemšanas
Ģenerālsekretārs informē par to pārējās Dalībvalstis. |
237 |
2. Šāda denonsēšana stājas spēkā pēc viena gada
termiņa beigšanās no datuma, kurā Ģenerālsekretārs saņēmis
paziņojumu par denonsēšanu. |
58.pants |
Stāšanās spēkā un ar to saistītie
jautājumi |
238 |
1. Šī Konstitūcija un Konvencija stājas spēkā
1994.gada 1.jūlijā tām Dalībvalstīm, kuras līdz šim datumam
ir iesniegušas savus ratifikācijas, akceptēšanas,
apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentus. |
239 |
2. Spēkā stāšanās datumā, kurš norādīts nr.238,
Konstitūcija un Konvencija attiecībā uz to Pusēm, anulē un
aizstāj Nairobi 1982.gadā noslēgto Starptautisko
Elektrosakaru konvenciju. |
240 |
3. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas
Hartas 102.panta noteikumiem Savienības Ģenerālsekretārs
reģistrē Konstitūciju un Konvenciju Apvienoto Nāciju
Organizācijas Sekretariātā. |
241 |
4. Šīs Konstitūcijas un Konvencijas oriģināls,
kurš sastādīts angļu, arābu, franču, krievu, ķīniešu un spāņu
valodā, tiek deponēts Savienības arhīvā. Ģenerālsekretārs
nosūta visām parakstītājām Dalībvalstīm apliecinātu
Konstitūcijas un Konvencijas kopiju pieprasītajā valodā. |
242 |
5. Ja rodas neatbilstības starp Konstitūcijas un
Konvencijas dažādu valodu variantiem, priekšroka dodama
tekstam franču valodā. |
Pielikums |
Starptautiskās
Telekomunikāciju |
Savienības Konstitūcijā, |
Konvencijā |
un Administratīvajos
noteikumos |
lietoto terminu
definīcijas |
1001 |
Savienības iepriekšminēto instrumentu |
|
nolūkā terminiem ir šāda nozīme: |
1001a |
Dalībvalsts: |
valsts, kura, piemērojot šīs |
|
|
konstitūcijas 2.pantu, ir |
|
|
Starptautiskās Telekomuni- |
|
|
kāciju Savienības dalībvalsts. |
1001b |
Sektora |
tiesību subjekts vai organi- |
|
dalībnieks: |
zācija, kas pilnvarota pieda- |
|
|
līties Sektoru aktivitātēs |
|
|
saskaņā ar Konvencijas |
|
|
19.pantu. |
1002 |
Adminis- |
Jebkurš valdības departa- |
|
trācija: |
ments vai dienests, kurš |
|
|
atbildīgs par saistību pildī- |
|
|
šanu, kuras uzliek Starptau- |
|
|
tiskās Telekomunikāciju |
|
|
Savienības Konstitūcija, |
|
|
Starptautiskās Telekomuni- |
|
|
kāciju Savienības Konvencija |
|
|
un Administratīvie noteikumi. |
1003 |
Kaitīgā |
Ietekme, kura apdraud radio- |
|
interference: |
navigācijas dienesta vai citu |
|
|
drošības dienestu darbu, vai |
|
|
arī nopietni vājina, kavē vai |
|
|
atkārtoti pārtrauc radiosakaru |
|
|
pakalpojumus, kuri tiek |
|
|
sniegti saskaņā ar Radio |
|
|
noteikumiem. |
1004 |
Publiskā |
Jebkura telekomunikācija, |
|
korespon- |
kura birojiem un stacijām |
|
dence: |
sakarā ar to publisko statusu |
|
|
jāpieņem pārraidīšanai. |
1005 |
Delegācija: |
Delegātu un nepieciešamības |
|
|
gadījumā jebkuru pārstāvju, |
|
|
padomnieku, atašeju vai tulku |
|
|
kopums, kurus nosūtījusi |
|
|
viena Dalībvalsts. |
|
|
Jebkurai Dalībvalstij ir |
|
|
tiesības veidot Delegāciju |
|
|
pēc saviem ieskatiem. Tā |
|
|
var iekļaut savas delegācijas |
|
|
sastāvā delegātu, padomnieku |
|
|
vai atašeju statusā personas, |
|
|
kuras pieder kādai saskaņā |
|
|
ar attiecīgajiem Konvencijas |
|
|
noteikumiem pilnvarotam |
|
|
tiesību subjektam vai |
|
|
organizācijai. |
1006 |
Delegāts: |
Persona, kuru Savienības |
|
|
Dalībvalsts valdība nosūtījusi |
|
|
uz Pilnvaroto pārstāvju kon- |
|
|
ferenci, vai arī persona, kura |
|
|
pārstāv Savienības Dalīb- |
|
|
valsts valdību vai arī admi- |
|
|
nistrāciju Savienības konfe- |
|
|
rencē vai sanāksmē. |
1007 |
Eksplua- |
Jebkura persona, kompānija, |
|
tācijas |
korporācija vai valdības |
|
aģentūra: |
iestāde, kas izmanto starp- |
|
|
tautisko telekomunikāciju |
|
|
pakalpojumu veikšanai |
|
|
paredzētas iekārtas vai arī, |
|
|
sniedzot šādus pakalpojumus, |
|
|
spēj radīt kaitīgu interferenci. |
1008 |
Atzīta |
Jebkura ekspluatācijas aģen- |
|
eksplua- |
tūra, kā tas definēts iepriekš, |
|
tācijas |
kas sniedz publiskās kores- |
|
aģentūra: |
pondences vai raidījumu |
|
|
pakalpojumus un kura |
|
|
pakļaujas tās Dalībvalsts, |
|
|
kuras teritorijā atrodas aģen- |
|
|
tūras centrālais birojs, |
|
|
prasībām pildīt Konstitūcijas |
|
|
6.pantā minētos noteikumus. |
|
|
Šīs prasības atzītai eksplua- |
|
|
tācijas aģentūrai var izvirzīt |
|
|
arī Dalībvalsts, kura atļāvusi |
|
|
izveidot šādu aģentūru un |
|
|
sniegt telekomunikāciju |
|
|
pakalpojumus tās teritorijā. |
1009 |
Radiosakari: |
Telekomunikācija ar radio |
|
|
viļņu palīdzību. |
1010 |
Raidīšanas |
Radiosakaru pakalpojums, |
|
pakalpojums: |
kad raidījumi ir domāti tieši |
|
|
uztveršanai. Šie pakalpojumi |
|
|
ietver skaņas pārraidīšanu, |
|
|
televīzijas pārraides vai arī |
|
|
citus pārraidīšanas veidus. |
1011 |
Starptautisks |
Telekomunikāciju piedāvā- |
|
telekomu- |
jums starp telekomunikāciju |
|
nikāciju |
birojiem un stacijām, kuri |
|
pakalpojums: |
atrodas vai pieder dažādām |
|
|
valstīm. |
1012 |
Telekomu- |
Jebkura zīmju, signālu, rakst- |
|
nikācija: |
veida ziņojumu, tēlu un skaņu |
|
|
pārraidīšana, emisija vai |
|
|
uztveršana ar vadu, radio, |
|
|
optisko vai citu elektromag- |
|
|
nētisko sistēmu palīdzību. |
1013 |
Telegramma: |
Rakstu darbs, kuru adresātam |
|
|
pārraida pa telegrāfu. Ja nav |
|
|
īpašu norāžu, šis termins |
|
|
ietver arī radio telegrammas. |
1014 |
Valdības |
Telekomunikācijas, kuru |
|
telekomu- |
nosūtītāji vai arī atbildētāji |
|
nikācijas: |
uz iepriekš minētajām |
|
|
telekomunikācijām ir: |
|
|
- valsts vadītājs; |
|
|
- valdības vadītājs vai |
|
|
valdības locekļi; |
|
|
- sauszemes, jūras vai gaisa |
|
|
militāro spēku virspavēlnieki; |
|
|
- diplomātiskie vai |
|
|
konsulārie darbinieki; |
|
|
- Apvienoto Nāciju Orga- |
|
|
nizācijas Ģenerālsekretārs; |
|
|
- Apvienoto Nāciju Orga- |
|
|
nizācijas galveno institūciju |
|
|
vadītāji; |
|
|
- Starptautiskā tiesa. |
1015 |
Privātās |
Telegrammas, kuras neietilpst |
|
telegrammas: |
valdības un dienestu |
|
|
telegrammu kategorijās. |
1016 |
Telegrāfija: |
Telekomunikācijas veids, |
|
|
kurā pārraidītā informācija, |
|
|
to saņemot, tiek uztverta |
|
|
grafiska dokumenta veidā; |
|
|
Atsevišķos gadījumos |
|
|
pārraidītā informācija var |
|
|
tikt izsniegta citā veidā vai |
|
|
arī var tikt uzkrāta vēlākai |
|
|
lietošanai. |
|
Piezīme: |
Grafiskajā dokumentā |
|
|
ieraksta informāciju |
|
|
pastāvīgi, un tā var tikt |
|
|
uzkrāta un vēlāk lietota kā |
|
|
uzziņu materiāls; tā var būt |
|
|
rakstīta vai drukāta, vai |
|
|
fiksēta tēla veidā. |
1017 |
Telefonija: |
Telekomunikācijas veids, |
|
|
kurš vispirms paredzēts |
|
|
informācijas apmaiņai |
|
|
sarunas formā. |