Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.

1990.gada Starptautiskā konvencija par gatavību, reaģēšanu un sadarbību naftas piesārņojuma gadījumā

Šīs Konvencijas Dalībvalstis,

apzinoties

nepieciešamību pasargāt apkārtējo dzīvo vidi kopumā un it īpaši jūras vidi,

atzīstot

nopietnos draudus jūras videi, ko rada naftas piesārņojums no kuģiem, ofšora vienībām, jūras ostām un naftas pieņemšanas iekārtām,

rūpējoties

par piesardzības un novēršanas pasākumu nozīmību, lai jau pirmsākumā izvairītos no naftas piesārņojuma, un nepieciešamību stingri piemērot spēkā esošos starptautiskos instrumentus, kas saistīti ar jūras kuģošanas drošību un jūras piesārņojuma novēršanu, īpaši 1974.gada Starptautisko konvenciju par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras ar grozījumiem un 1973.gada Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas grozīta ar tās 1978.gada protokolu, un arī straujo naftas kuģu un ofšora vienību konstrukcijas, izmantošanas un ekspluatācijas paaugstināto standartu attīstību,

tāpat rūpējoties

par to, ka naftas piesārņojuma gadījumā tūlītēja un efektīva rīcība ir būtiska, lai mazinātu zaudējumus, ko var izraisīt šāds negadījums,

pievēršot uzmanību

tam, cik nozīmīgi ir efektīvi priekšdarbi naftas piesārņojuma negadījumu novēršanai un kāda nozīme ir naftas un kuģošanas industrijai šajā sakarā,

uzsverot tālāk

savstarpējās palīdzības un starptautiskās sadarbības nozīmi, kas saistīta ar informācijas apmaiņas pasākumiem attiecībā uz valstu spēju reaģēt uz naftas piesārņojuma negadījumiem, gatavības plānu naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā izstrādāšanu, ziņojumu par nozīmīgu negadījumu apmaiņu, kas var ietekmēt jūras vidi vai piekrasti un attiecīgās valsts intereses, un attiecīgo līdzekļu, kas paredzēti cīņai ar jūras vides naftas piesārņojumu, izpēti un pilnveidošanu.

ņemot vērā

"piesārņotājs maksā" kā galveno starptautiskās vides aizsardzības tiesību principu,

ņemot vērā arī

starptautisko normatīvo aktu par atbildību un kompensāciju par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem nozīmi, ieskaitot 1969.gada Starptautisko konvenciju par civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem (CLC); un 1971.gada Starptautisko konvenciju par starptautiskā fonda nodibināšanu naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijai (FUND); un nepārvaramo nepieciešamību attiecībā uz CLC un FUND konvenciju 1984.gada protokolu spēkā stāšanos,

ņemot vērā

divpusējo un daudzpusējo līgumu un vienošanās noslēgšanas veicināšanas nozīmi, ieskaitot reģionālās konvencijas un vienošanās,

paturot prātā

Apvienoto Nāciju Jūras tiesību konvencijas būtiskos nosacījumus, īpaši tās XII daļas nosacījumus,

zinot nepieciešamību

veicināt starptautisko sadarbību un uzlabot pastāvošās nacionālās, reģionālās un vispasaules iespējas attiecībā uz naftas piesārņojumu, gatavību un reaģēšanu, ņemot vērā īpašās jaunattīstības un mazo salu valstu vajadzības,

uzskatot

, ka šos mērķus vislabāk var sasniegt, noslēdzot Starptautisko konvenciju par gatavību, reaģēšanu un sadarbību naftas piesārņojuma gadījumā,

vienojas

par sekojošo:

1. pants. Vispārējie nosacījumi

(1) Dalībvalstis apņemas, individuāli vai kopīgi, veikt visus nepieciešamos pasākumus saskaņā ar šās Konvencijas un tās Pielikuma nosacījumiem, lai būtu gatavas un reaģētu, ja noticis naftas piesārņojuma negadījums.

(2) Konvencijas Pielikums ir neatņemama šās Konvencijas sastāvdaļa un atsauce uz šo Konvenciju vienlaicīgi veido atsauci uz Pielikumu.

(3) Šī Konvencija nav piemērojama kara kuģiem, kara flotes palīgkuģiem vai citiem kuģiem, kuri atrodas valsts īpašumā vai pārvaldījumā un pašreizējā brīdī tiek izmantoti tikai nekomerciālu valdības mērķu īstenošanai. Tomēr katra dalībvalsts nodrošina, veicot nepieciešamos pasākumus, kas nevājina šādu kuģu, kas ir tās īpašums vai atrodas tās pārvaldījumā, ekspluatāciju vai ekspluatācijas iespējas, lai šādi kuģi darbojas tādā veidā, ciktāl tas ir pieņemams un iespējams, kas ir saskaņā ar šo Konvenciju.

2. pants. Definīcijas

Šajā Konvencijā:

(1) Ar "naftu" saprot naftu jebkurā veidā, tajā skaitā jēlnaftu, degvielu, nogulsnes, naftas atkritumus un pārstrādes produktus.

(2) Ar "naftas piesārņojuma negadījumu" saprot gadījumu vai gadījumu virkni, kuriem ir tāda pati izcelsme, kura rezultāts ir vai var būt naftas izplūde, un kuri rada vai var radīt draudus jūras videi vai piekrastei, vai attiecīgām vienas vai vairāku valstu interesēm, un kurš prasa ārkārtēju rīcību vai cita veida steidzīgu reaģēšanu.

(3) Ar "kuģi" saprot jebkura veida kuģi, kurš darbojas jūras vidē un ietver zemūdens spārnu laivas, gaisa spilvenu satiksmes līdzekļus, iegremdējamus satiksmes līdzekļus, un jebkura veida peldošas vienības.

(4) Ar "ofšora vienību" saprot jebkuru nostiprinātu vai peldošu ofšora iekārtu vai vienību, kas veic gāzes vai naftas pētīšanas, izmantošanas vai ražošanas darbības, vai naftas iekraušanu vai izkraušanu.

(5) Ar "jūras ostām un naftas apstrādes iekārtām" saprot tādas iekārtas, kuras rada naftas piesārņojuma risku un ietver, tajā skaitā, jūras ostas, naftas terminālus, cauruļvadus un citas naftas apstrādes iekārtas.

(6) Ar "Organizāciju" saprot Starptautisko Jūrniecības organizāciju.

(7) Ar "Ģenerālsekretāru" saprot Organizācijas Ģenerālsekretāru.

3. pants. Naftas piesārņojuma avārijas plāns

(1) (a) Katra Dalībvalsts pieprasa, lai uz kuģa, kas brauc ar tās karogu, atrastos kuģa naftas piesārņojuma avārijas plāns, kā to pieprasa un kas ir saskaņā ar Organizācijas pieņemtajiem nosacījumiem šo mērķu īstenošanai.

(b) Kuģis, uz kura ir jābūt naftas piesārņojuma avārijas plānam, saskaņā ar (a) apakšpunktu, ir pakļauts inspekcijai, kamēr tas atrodas Dalībvalsts jurisdikcijas ostā vai ofšora terminālā, ko veic pienācīgi pilnvarotas Dalībvalsts amatpersonas saskaņā ar praksi, ko paredz spēkā esošie starptautiskie līgumi vai tās nacionālā likumdošana.

(2) Katra Dalībvalsts pieprasa, lai ofšora vienību operatoriem saskaņā ar tās jurisdikciju, būtu pieejams naftas piesārņojuma avārijas plāns, kas ir saskaņots ar nacionālo sistēmu, kas izveidota saskaņā ar 6.pantu un ir apstiprināts, ievērojot kompetentās nacionālās varas iestādes noteikto procedūru.

(3) Katra Dalībvalsts pieprasa, lai varas iestādēm vai atbildīgajiem operatoriem, kas ir atbildīgi par šādām jūras ostām un naftas apstrādes iekārtām saskaņā ar tās jurisdikciju, ja tas uzskatāms par atbilstošu, būtu naftas piesārņojuma avārijas plāni vai līdzīgi dokumenti, kas ir saskaņoti ar nacionālo sistēmu, kas izveidota saskaņā ar 6.pantu un ir apstiprināti ievērojot kompetentās nacionālās varas iestādes noteikto procedūru.

4. pants. Naftas piesārņojuma negadījuma

paziņošanas procedūras

(1) Katra Dalībvalsts:

(a) pieprasa kuģu kapteiņiem vai citām personām, kuras ir atbildīgas par kuģi, kas brauc zem tās karoga, un personām, kuras ir atbildīgas par ofšora vienībām, kuras atrodas tās jurisdikcijā, nekavējoties ziņot par katru gadījumu attiecībā uz tās kuģi vai ofšora vienību, kas saistīts ar naftas izplūdi vai iespējamo izplūdi:

(i) attiecībā uz kuģi - tuvākajai piekrastes valstij;

(ii) attiecībā uz ofšora vienību - piekrastes valstij, kuras jurisdikcijai vienība ir pakļauta;

(b) pieprasa kuģu kapteiņiem vai citām personām, kuras ir atbildīgas par kuģi, kas brauc zem tās karoga, un personām, kuras ir atbildīgas par ofšora vienībām, kuras atrodas tās jurisdikcijā, nekavējoties ziņot par katru novēroto gadījumu jūrā attiecībā uz naftas izplūdi vai naftas klātbūtni:

(iii) attiecībā uz kuģi - tuvākajai piekrastes valstij;

(iv) attiecībā uz ofšora vienību - piekrastes valstij, kuras jurisdikcijai vienība ir pakļauta;

(c) pieprasa personām, kuras ir atbildīgas par jūras ostām un naftas apstrādes iekārtām, kas atrodas tās jurisdikcijā, nekavējoties ziņot kompetentām nacionālām pārvaldes institūcijām par katru gadījumu, kas saistīts ar naftas izplūdi vai iespējamo izplūdi, vai naftas konstatēšanu;

(d) dod norādījumus tās jūras inspekcijas kuģiem vai lidmašīnām un citiem attiecīgajiem dienestiem vai amatpersonām, lai tie nekavējoties ziņotu kompetentajām nacionālajām pārvaldes institūcijām vai, atkarībā no gadījuma, tuvākajai piekrastes valstij par katru novēroto gadījumu jūrā vai jūras ostā, vai naftas apstrādes iekārtā, kas saistīts ar naftas izplūdi vai naftas konstatēšanu;

(e) pieprasa civilās aviācijas lidmašīnu pilotiem nekavējoties ziņot tuvākai piekrastes valstij par katru novēroto gadījumu jūrā, kas saistīts ar naftas izplūdi vai naftas konstatēšanu.

(2) (1) punkta (a)(i) apakšpunktā minētos ziņojumus veic saskaņā ar Organizācijas izstrādātajām prasībām, kas balstās uz ieteikumiem un vispārējiem principiem, kurus pieņēmusi Organizācija. (1) punkta (a) (ii), (b), (c) un (d) apakšpunktos minētos ziņojumus veic saskaņā ar Organizācijas pieņemtajiem vadošajiem norādījumiem un vispārējiem principiem tādā mērā, kāds ir atbilstošs.

5. pants. Rīcība, saņemot ziņojumu

par naftas piesārņojumu

(1) Ja Dalībvalsts saņem 4.pantā minēto ziņojumu vai informāciju par piesārņojumu no citiem avotiem, tā:

(a) novērtē notikumu, nosakot vai tas ir vai nav naftas piesārņojuma negadījums;

(b) novērtē veidu, apjomu un naftas piesārņojuma negadījuma iespējamās sekas; un

(c) tad nekavējoties informē visas valstis, kuru intereses ir skartas vai var tikt skartas, notiekot šādam naftas piesārņojuma negadījumam, ar pievienotu

(i) novērtējuma izklāstījumu un katru darbību, ko tā ir veikusi vai plāno veikt saistībā ar negadījumu, un

(ii) atbilstošu tālāko informāciju,

kamēr tiek lemts kā rīkoties, lai reaģētu uz negadījumu, vai, kamēr šādas valstis vienojas kopīgai rīcībai.

(2) Ja naftas piesārņojuma gadījuma smaguma pakāpe to attaisno, Dalībvalsts tieši vai, atbilstoši, ar attiecīgās reģionālās organizācijas starpniecību vai citādā veidā nodrošina Organizāciju ar (1) punkta (b) un (c) apakšpunktos minēto informāciju.

(3) Ja naftas piesārņojuma gadījuma smaguma pakāpe to attaisno, citas valstis, kuras tas ietekmējis, tiek mudinātas informēt Organizāciju tieši vai, atbilstoši, ar attiecīgo reģionālo organizāciju vai citu vienošanos starpniecību par to izdarīto draudu pakāpes novērtējumu attiecībā uz viņu interesēm un jebkuru veikto vai plānoto darbību.

(4) Dalībvalstis izmanto, cik tas praktiski iespējams, Organizācijas izstrādāto ziņojumu sistēmu par naftas piesārņojumu, veicot informācijas apmaiņu un sazinoties ar citām valstīm un Organizāciju.

6. pants. Nacionālās un reģionālās

gatavības un reaģēšanas sistēmas

(1) Katra Dalībvalsts izveido nacionālo sistēmu, kas nekavējoties un efektīvi reaģē uz naftas piesārņojuma negadījumiem. Šī sistēma ietver vismaz šādas prasības:

(a) izveidot:

(i) kompetentu nacionālo pārvaldes institūciju vai institūcijas, kas atbild par gatavību un reaģēšanu naftas piesārņojuma gadījumā;

(ii) nacionālo operacionālo saziņas punktu vai punktus, kas ir atbildīgi par naftas piesārņojuma ziņojumu saņemšanu un nosūtīšanu, kas minēti 4. pantā; un

(iii) institūciju, kura ir pilnvarota darboties valsts vārdā, lai lūgtu palīdzību vai lemtu par to, vai sniegt lūgto palīdzību;

(b) nacionālo gatavības plānu par gatavību un reaģēšanu, kas ietver dažādu iesaistīto organizāciju, publisko vai privāto, organizatoriskās saistības ņemot vērā Organizācijas vadošos norādījumus.

(2) Papildus tam, katra Dalībvalsts, iespēju robežās, individuāli vai ar divpusēju vai daudzpusēju sadarbību, un atbilstoši, sadarbojoties ar naftas un kuģošanas nozares pārstāvjiem, ostu pārvaldēm un citām attiecīgām institūcijām, izveido:

(a) nepieciešamo aprīkojumu, kas paredzēts cīņai ar naftas piesārņojumu, atbilstoši riska pakāpei, un to lietošanas instrukcijas;

(b) apmācības programmu par organizāciju reaģēšanu naftas piesārņojuma gadījumā un attiecīgā personāla apmācību;

(c) detalizētus plānus un sazināšanās iespējas naftas piesārņojuma gadījumā. Šādām iespējām jābūt pieejamām nepārtraukti; un

(d) reaģēšanas mehānismu vai kārtību, lai koordinētu reaģēšanu naftas piesārņojuma gadījumā, iekļaujot, ja nepieciešams, iespējas mobilizēt nepieciešamos resursus.

(3) Katra Dalībvalsts nodrošina Organizāciju ar pašreizējo informāciju tieši vai ar attiecīgo reģionālo organizāciju vai vienošanos starpniecību attiecībā uz:

(a) izvietojumu, telekomunikāciju datiem un, ja iespējams, (1) (a) punktā minēto institūciju un vienību atbildības zonām;

(b) informāciju par piesārņojuma novēršanas aprīkojumu un kompetenci jautājumos par naftas piesārņojumu un glābšanu uz jūras, kuras pēc pieprasījuma ir pieejamas no citām valstīm; un

(c) tās nacionālo gatavības plānu.

7. pants. Starptautiskā sadarbība

naftas piesārņojuma gadījumā

(1) Dalībvalstis vienojas, ka saskaņā ar to spējām un attiecīgo resursu iespējām, tās sadarbosies un konsultēs, nodrošinās tehnisko atbalstu un aprīkojumu, lai reaģētu naftas piesārņojuma gadījumā, ja to attaisno šāda negadījuma smaguma pakāpe, pēc jebkuras Dalībvalsts, kuru šis negadījums ir ietekmējis vai var ietekmēt, pieprasījuma. Šādas palīdzības izdevumu segšana balstās uz šās Konvencijas pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(2) Dalībvalsts, kas ir pieprasījusi palīdzību, var lūgt Organizāciju piedalīties (1) punktā minēto izmaksu provizoriskā finansējuma avotu identificēšanā.

(3) Saskaņā ar spēkā esošajiem starptautiskajiem līgumiem katra Dalībvalsts veic nepieciešamos juridiskos un administratīvos pasākumus, lai atvieglotu:

(a) kuģu, lidmašīnu un cita veida iesaistīto transportlīdzekļu ienākšanu un izmantošanu tās teritorijā, lai reaģētu uz naftas piesārņojuma negadījumu, vai personāla, kravas, izejvielu vai aprīkojuma pārvietošanu, kas ir nepieciešams, lai rīkotos šādā negadījumā; un

(b) personāla, kravu, izejvielu un aprīkojuma, kas minēti (a) apakšpunktā ātru pārvietošanu uz, caur un no tās teritorijas.

8. pants. Pētniecība un izveide

(1) Dalībvalstis vienojas sadarboties tieši vai, ja nepieciešams, ar Organizācijas vai attiecīgās reģionālās organizācijas vai vienošanās starpniecību, lai veicinātu un apmainītos ar izpētes un attīstības programmu rezultātiem attiecībā uz jaunāko tehnoloģiju uzlabošanai gatavībai un reaģēšanai naftas piesārņojuma gadījumā, ieskaitot novērošanas, izplatīšanās apturēšanas, atjaunošanas, izklīdināšanas, attīrīšanas vai citādu naftas piesārņojuma seku mazināšanas vai atvieglošanas tehnoloģiju un tehniku.

(2) Šajā nolūkā Dalībvalstis apņemas izveidot tieši vai, atbilstoši, ar Organizācijas vai attiecīgās reģionālās organizācijas starpniecību vai, noslēdzot vienošanos, nepieciešamās saiknes starp Dalībvalstu pētniecības institūcijām.

(3) Dalībvalstis vienojas sadarboties tieši vai ar Organizācijas vai attiecīgās reģionālās organizācijas starpniecību vai, noslēdzot vienošanos, veicināt, pēc nepieciešamības, regulāru starptautisko simpoziju organizēšanu par attiecīgajiem jautājumiem, ieskaitot tehnoloģijas sasniegumus tehnikai un aprīkojumam, kas paredzēta cīņai ar naftas piesārņojumu.

(4) Dalībvalstis vienojas veicināt ar Organizācijas vai citas kompetentas starptautiskas organizācijas starpniecību progresīvu standartu izstrādāšanu tehnikai un aprīkojumam, kas paredzēti cīņai naftas piesārņojumu.

9. pants. Tehniskā sadarbība

(1) Dalībvalstis apņemas tieši vai, pēc nepieciešamības, ar Organizācijas un citu starptautisko institūciju starpniecību nodrošināt atbalstu, attiecībā uz gatavību un reaģēšanu naftas piesārņojuma gadījumā, tām Dalībvalstīm, kuras pieprasa tehnisko palīdzību, lai :

(a) apmācītu personālu;

(b) nodrošinātu attiecīgās tehnoloģijas, aprīkojuma un iekārtu pieejamību;

(c) atvieglotu citus pasākumus un jautājumus, lai sagatavotos un reaģētu uz naftas piesārņojuma negadījumiem; un

(d) ierosinātu veidot kopējās izpētes un attīstības programmas.

(2) Dalībvalstis apņemas aktīvi sadarboties saskaņā ar to nacionālo likumdošanu, noteikumiem un politiku tehnoloģijas nodošanā, kas izmantojama gatavībai un reaģēšanai naftas piesārņojuma gadījumā.

10. pants. Divpusējās un daudzpusējās

sadarbības veicināšana

attiecībā uz gatavību un reaģēšanu

Dalībvalstis cenšas noslēgt divpusējus un daudzpusējus līgumus par gatavību un reaģēšanu naftas piesārņojuma gadījumā. Šādu līgumu kopijas nosūta Organizācijai, kuras ir pieejamas pēc Dalībvalstu pieprasījuma.

11. pants. Saistība ar citām

Konvencijām un starptautiskajiem līgumiem

Nekas šajā Konvencijā nav izskaidrojams tādējādi, lai grozītu jebkuras Dalībvalsts tiesības un pienākumus, ko tās pilda saskaņā ar citām konvencijām vai starptautiskajiem līgumiem.

12. pants. Institūciju vienošanās

(1) Dalībvalstis pilnvaro Organizāciju saskaņā ar tās līgumiem un atbilstošu resursu pieejamību, lai atbalstītu darbību, veikt šādas funkcijas un darbības:

(a) informatīvie pakalpojumi:

(i) pēc pieprasījuma saņemt, salīdzināt un izplatīt informāciju, ko nosūtījušas Dalībvalstis (kā piemēru skatīt 5.panta (2) un (3) apakšpunktu, 6.panta (3) un (10) apakšpunktu un atbilstošo informāciju, kas iegūta no citiem avotiem; un

(ii) nodrošināt palīdzību izmaksu provizoriskā finansējuma avotu identificēšanā (kā piemēru skatīt 7.panta (2) apakšpunktu);

(b) izglītība un apmācība:

(i) veicināt apmācību naftas piesārņojuma gadījuma gatavības un reaģēšanas jomā (kā piemēru skatīt 9.pantu); un

(ii) veicināt starptautisko simpoziju noturēšanu (kā piemēru skatīt 8.panta (3) apakšpunktu);

(c) tehniskie pakalpojumi;

(i) veicināt pētījumu un pilnveidojumu sadarbību (kā piemēru skatīt 8.panta (1), (2) un (4) apakšpunktu un 9.panta (1) (d) apakšpunktu);

(ii) sniegt padomu valstīm, kuras veido nacionālo vai reģionālo reaģēšanas sistēmu; un

(iii) analizēt Dalībvalstu nosūtīto informāciju (kā piemēru skatīt 5.panta (2) un (3) apakšpunktu, 6.panta (3) apakšpunktu un 8.panta (1) apakšpunktu) un atbilstošo informāciju, kas saņemta no citiem avotiem un sniegt valstīm padomu vai informāciju;

(d) tehniskā palīdzība:

(i) veicināt tehniskās palīdzības sniegšanas nosacījumus valstīm, kuras veido nacionālās vai reģionālās reaģēšanas iespējas; un

(ii) vecināt tehniskās palīdzības un padomu sniegšanu pēc to valstu pieprasījuma, kuras nonākušas saskarsmē ar lielu naftas piesārņojumu.

(2) Veicot šajā pantā noteiktās darbības, Organizācija cenšas stiprināt valstu spējas individuāli vai, noslēdzot reģionālās vienošanās, sagatavoties un cīnīties ar naftas piesārņojumu, vadoties pēc valstu pieredzes, reģionāliem līgumiem un rūpniecības nozaru līgumiem un īpaši uzsverot jaunattīstības valstu vajadzības.

(3) Šā panta nosacījumus piemēro saskaņā ar Organizācijas izstrādātu un uzraudzītu programmu.

13. pants. Konvencijas novērtējums

Dalībvalstis Organizācijas ietvaros novērtē Konvencijas efektivitāti, ņemot vērā tās mērķus, īpaši attiecībā uz sadarbības un palīdzības sniegšanas principiem.

14. pants. Grozījumi

(1) Konvenciju var grozīt saskaņā ar kādu no sekojošos punktos noteiktajām procedūrām.

(2) Grozījums pēc izskatīšanas Organizācijā:

(a) jebkuru šās Konvencijas grozījumu, ko ierosina Dalībvalsts, iesniedz Organizācijai un Ģenerālsekretārs to nosūta visiem Organizācijas Dalībniekiem un visām Dalībvalstīm vismaz sešus mēnešus pirms to izskatīšanas.

(b) jebkuru grozījumu, kas ierosināts un nosūtīts augstākminētajā kārtībā, iesniedz izskatīšanai Organizācijas Jūras vides aizsardzības komitejā apspriešanai.

(c) Konvencijas Dalībvalstis, vai tās ir vai nav Organizācijas Dalībnieces, ir tiesīgas piedalīties Jūras vides aizsardzības komitejas darbā.

(d) Grozījumus pieņem tikai ar klātesošo un balsojošo Konvencijas Dalībvalstu divu trešdaļu balsu vairākumu.

(e) Ja tie ir pieņemti saskaņā ar (d) apakšpunktu, Ģenerālsekretārs nosūta grozījumus akceptēšanai visām Konvencijas Dalībvalstīm.

(f) (i) Konvencijas Pielikuma vai panta grozījums ir uzskatāms par akceptētu datumā, kurā to ir akceptējušas divas trešdaļas Dalībvalstu.

(ii) Papildinājuma grozījums ir uzskatāms par akceptētu, noslēdzoties laika posmam, kuru noteikusi Jūras vides aizsardzības komiteja to pieņemšanas laikā, un kurš nevar būt mazāks par desmit mēnešiem, ja vien šajā laikā Ģenerālsekretārs nav saņēmis iebildumus vismaz no vienas trešdaļas Dalībvalstu.

(g) (i) Konvencijas panta vai Pielikuma grozījums, kas pieņemts saskaņā ar (f) (i) apakšpunktu, stājas spēkā pēc sešiem mēnešiem, skaitot no datuma, kurā tas ir uzskatāms par akceptētu attiecībā uz Dalībvalstīm, kuras ir paziņojušas Ģenerālsekretāram par akceptēšanu.

(ii) Papildinājuma grozījums, kas ir akceptēts saskaņā ar (f) (ii) apakšpunktu, stājas spēkā pēc sešiem mēnešiem, skaitot no datuma, kurā tas ir uzskatāms par akceptētu attiecībā uz visām Dalībvalstīm, izņemot tās, kuras pirms šī datuma ir iebildušas pret to. Dalībvalsts jebkurā laikā var atsaukt iepriekš nosūtītos iebildumus, iesniedzot Ģenerālsekretāram ziņojumu šajā jautājumā.

(3) Grozījums, ko izdara Konference:

(a) pēc Dalībvalsts pieprasījuma, ko atbalsta viena trešdaļa Dalībvalstu, Ģenerālsekretārs sasauc Konvencijas Dalībvalstu Konferenci, lai izskatītu Konvencijas grozījumus;

(b) grozījumu, ko pieņēmusi šāda Konference ar tās Dalībvalstu klātesošo un balsojošo divu trešdaļu balsu vairākumu, Ģenerālsekretārs nosūta visām Dalībvalstīm akceptēšanai;

(c) ja vien Konferencē nenolemj citādi, grozījums ir uzskatāms par akceptētu un stājas spēkā saskaņā ar (2)(f) un (g) punktā noteikto procedūru.

(4) Grozījuma, kurš rada Pielikuma vai Papildinājuma papildināšanu, pieņemšana un spēkā stāšanās notiek saskaņā procedūru, kas piemērojama Pielikuma grozījumam.

(5) Jebkura Dalībvalsts, kas nav apstiprinājusi panta vai Pielikuma grozījumu saskaņā ar (2)(f)(i) punktu vai Pielikuma vai Papildinājuma papildinājumu saskaņā ar (4) punktu vai ir nosūtījušas iebildumu Papildinājuma grozījumam saskaņā ar (2)(f)(ii) punktu, nav uzskatāma par Dalībvalsti tikai attiecībā uz šāda grozījuma piemērošanu. Šādu attieksmi izbeidz, iesniedzot akcepta ziņojumu saskaņā ar (2)(f)(i) punktu vai atsaucot iebildumus saskaņā ar (2)(g)(ii) punktu.

(6) Ģenerālsekretārs informē visas Dalībvalstis par jebkuru grozījumu, kas stājas spēkā saskaņā ar šo pantu un par datumu, kurā grozījums stājas spēkā.

(7) Katru paziņojumu par akceptēšanu, iebildumiem vai iebildumu atsaukšanu attiecībā uz grozījumiem saskaņā ar šo pantu, rakstiskā veidā nosūta Ģenerālsekretāram, kurš informē Dalībvalstis par šādu paziņojumu un tā saņemšanas datumu.

(8) Konvencijas Papildinājums ietver tikai tehniska rakstura nosacījumus.

15. pants. Parakstīšana, ratificēšana,

akceptēšana, apstiprināšana un pievienošanās

Šī Konvencija ir atklāta parakstīšanai Organizācijas vadības mītnē no 1990.gada 30.novembra līdz 1991.gada 29. novembrim un pēc tam paliek atklāta, lai pievienotos. Jebkura valsts var kļūt par šīs Konvencijas Dalībvalsti:

(a) parakstot, bez atrunas par ratificēšanu, akceptēšanu, vai apstiprināšanu; vai

(b) parakstot, ar atrunu par ratificēšanu, akceptēšanu vai apstiprināšanu, ar sekojošu ratificēšanu, akceptēšanu vai apstiprināšanu; vai

(c) pievienojoties.

(3) Ratificēšana, akceptēšana, apstiprināšana vai pievienošanās veicama, deponējot Ģenerālsekretāram formālu instrumentu.

16. pants. Stāšanās spēkā

(1) Šī Konvencija stājas spēkā pēc divpadsmit mēnešiem, skaitot no datuma, kurā ne mazāk kā piecpadsmit valstis ir parakstījušas to bez atrunas par ratificēšanu, akceptēšanu, apstiprināšanu vai ir deponējušas attiecīgos ratificēšanas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentus saskaņā ar 15. pantu.

(2) Attiecībā uz valstīm, kuras ir deponējušas ratificēšanas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentus attiecībā uz šo Konvenciju pēc tam, kad izpildītas prasības par tās spēkā stāšanos, bet pirms spēkā stāšanās datuma, ratificēšana, akceptēšana, apstiprināšana vai pievienošanās stājas spēkā šīs Konvencijas spēkā stāšanās datumā vai pēc trīs mēnešiem, skaitot no instrumenta deponēšanas datuma, atkarībā no tā, kas notiek vēlāk.

(3) Valstīm, kuras ir deponējušas ratificēšanas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentus pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās datuma, šī Konvencija stājas spēkā pēc trīs mēnešiem, skaitot no instrumenta deponēšanas datuma.

(4) Pēc datuma, kurā šīs Konvencijas grozījumi ir uzskatāmi par akceptētiem saskaņā ar 14.pantu, jebkurš deponētais ratificēšanas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instruments piemērojams tādējādi grozītajai Konvencijai.

17. pants. Denonsēšana

(1) Šo Konvenciju var denonsēt jebkura Dalībvalsts jebkurā laikā pēc pieciem gadiem, skaitot no datuma, kurā Konvencija stājas spēkā attiecībā uz šo Dalībvalsti.

(2) Denonsēšanu veic, par to rakstiskā veidā paziņojot Ģenerālsekretāram.

(3) Denonsēšana stājas spēkā pēc divpadsmit mēnešiem, skaitot no brīža, kad Ģenerālsekretārs saņēmis ziņojumu par denonsēšanu vai noslēdzoties tādam ilgākam laika periodam, kādu var noteikt ziņojumā.

18. pants. Depozīts

(1) Šo Konvenciju deponē Ģenerālsekretāram.

(2) Ģenerālsekretārs:

(a) informē visas valstis, kuras ir parakstījušas šo Konvenciju vai pievienojušās tai:

(i) par katru jaunu parakstīšanu vai ratificēšanas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta deponēšanu un to veikšanas datumu;

(ii) šīs Konvencijas spēkā stāšanās datumu; un

(iii) katru šīs Konvencijas denonsēšanas instrumenta deponēšanu un tā saņemšanas datumu un datumu, kurā denonsēšana stājas spēkā;

(b) šīs Konvencijas apstiprinātas kopijas nosūta visu valstu valdībām, kuras ir parakstījušas šo Konvenciju vai pievienojušās tai.

(3) Tiklīdz šī Konvencija stājas spēkā, tās apstiprinātās kopijas nosūta Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram reģistrēšanai un publicēšanai saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102.pantu.

19. pants. Valodas

Šī Konvencija sastādīta vienā eksemplārā angļu, arābu, franču, krievu, ķīniešu, un spāņu valodā, visi teksti ir vienlīdz autentiski.

To apliecinot

, apakšā parakstījušies savu valdību pienācīgi pilnvaroti pārstāvji, parakstījuši šo Konvenciju.

Parakstīta

Londonā tūkstoš deviņi simti deviņdesmitā gada trīsdesmitajā novembrī.

 

Pielikums

Sniegtās palīdzības izmaksu atlīdzināšana

(1) (a) Ja vien līgums par finansiālo kārtību, kas regulē Dalībvalstu, kas iesaistītas naftas piesārņojuma negadījumā, rīcību, ir noslēgts kā divpusējs vai daudzpusējs līgums pirms noticis naftas piesārņojuma negadījums, Dalībvalstis sedz savu attiecīgo pasākumu izmaksas, kas saistītas ar piesārņojumu, saskaņā ar (i) apakšpunktu vai (ii) apakšpunktu.

(i) Ja pasākumus veikusi viena Dalībvalsts, atsaucoties uz citas Dalībvalsts lūgumu, tā Dalībvalsts, kura lūdz palīdzību, atlīdzina tās Dalībvalsts, kura sniegusi palīdzību, veikto pasākumu izmaksas. Dalībvalsts, kura lūgusi palīdzību, var atsaukt savu lūgumu jebkurā laikā, bet tādā gadījumā tā sedz izmaksas, kuras jau ir radušās vai plānotas tai Dalībvalstij, kas sniedz palīdzību.

(ii) Ja Dalībvalsts akciju veikusi pati uz savu iniciatīvu, Dalībvalsts pati sedz tās veikto pasākumu izmaksas.

(b)(a) apakšpunktā noteiktie principi ir piemērojami, ja vien ieinteresētās Dalībvalstis individuāli nav vienojušās savādāk.

(2) Ja nav bijusi citāda vienošanās, veikto pasākumu izmaksas, ko izdarījusi Dalībvalsts pēc citas Dalībvalsts lūguma, taisnīgi aprēķina saskaņā ar Dalībvalsts, kura sniedz palīdzību, likumdošanu un pašreizējo praksi attiecībā uz šādu izmaksu atlīdzību.

(3) Dalībvalsts, kura lūdz palīdzību un Dalībvalsts, kura sniedz palīdzību, kur tas ir piemērojams, sadarbojas, veicot jebkādu darbību attiecībā uz kompensācijas prasību. Šajā nolūkā iesaistītajām Dalībvalstīm ir jāievēro pastāvošā likumdošana. Ja tādā veidā noslēgtais darījums nesedz pilnu kompensācijas izmaksu apjomu, kuras radušās palīdzības sniegšanas operācijās, Dalībvalsts, kas lūgusi palīdzību var lūgt Dalībvalstij, kas sniegusi palīdzību, atteikties no izmaksu atlīdzības, kas pārsniedz kompensētās summas, vai samazināt izmaksas, kuras aprēķinātas saskaņā ar (2) punktu. Tā var arī lūgt šādu izmaksu atlīdzības atlikšanu. Izskatot šādu lūgumu, Dalībvalstis, kuras sniedz palīdzību, izskata jaunattīstības valstu vajadzības.

(4) Šīs Konvencijas noteikumi nav interpretējami tā, lai tie kaut kādā veidā ietekmētu Dalībvalstu tiesības panākt atlīdzinājumu no trešajām personām attiecībā uz piesārņojuma novēršanas pasākumiem vai piesārņojuma draudiem saskaņā ar citiem nacionālo un starptautisko tiesību piemērojamiem nosacījumiem un likumiem. Īpaša uzmanība pievēršama 1969.gada Starptautiskajai konvencijai par civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem un 1971.gada Starptautiskajai konvencijai par Starptautiskā fonda nodibināšanu naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijai vai jebkuriem sekojošiem šo Konvenciju grozījumiem.

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Starpt. org.:
Veids:
 starptautisks dokuments
 daudzpusējs
Pieņemts:
 30.11.1990.
Stājas spēkā:
 28.02.2002.
Pieņemšanas vieta: 
Londona
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 250/251, 05.07.2000.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
  • Citi saistītie dokumenti
1291
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)