Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.
Parīzes saprašanās memorands par ostas valsts kontroli

Beļģijas

Kanādas1

Horvātijas 2

Dānijas

Igaunijas3

Somijas

Francijas

Vācijas (Federatīvās Republikas)

Grieķijas

Islandes4

Īrijas

Itālijas

Latvijas5

Nīderlandes

Norvēģijas

Polijas6

Portugāles

Krievijas Federācijas7

Slovēnijas8

Spānijas

Zviedrijas

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes

Jūras administrācijas (turpmāk tekstā - administrācijas)

Ņemot vērā Eiropas reģionālās konferences par kuģošanas drošību 1980.gada 2.decembrī pieņemto gala deklarāciju, kurā uzsvērta nepieciešamība palielināt kuģošanas drošību un jūras vides aizsardzību, kā arī vajadzība uzlabot dzīves un darba apstākļus uz kuģiem;

Uzsverot progresu, ko šajā nozarē sasniegusi Starptautiskā Jūras organizācija (turpmāk - SJO) un Starptautiskā Darba organizācija;

Uzsverot arī Eiropas Savienības ieguldījumu augstākminēto mērķu sasniegšanā;

Apzinoties, ka kuģa karoga valsts administrācijas ir galvenokārt atbildīgas par efektīvu starptautiskajos aktos izklāstīto standartu pielietošanu;

Atzīstot, ka nepieciešama ostu valstu efektīva darbība, lai novērstu standartam neatbilstošu kuģu ekspluatāciju;

Atzīstot arī nepieciešamību izvairīties no kropļojošas konkurences starp ostām;

Būdamas pārliecinātas, ka šo mērķu sasniegšanai nepieciešama uzlabota un saskaņota ostas valsts kontroles sistēma, sadarbības stiprināšana un informācijas apmaiņa;

Ir panākušas šādu vienošanos:

1.daļa. Saistības

1.1 Katra administrācija īstenos šī Memoranda un tā Pielikumu, kas ir neatņemama šī Memoranda sastāvdaļa, nosacījumus.

1.2 Katra administrācija saglabās efektīvu ostas valsts kontroles sistēmu lai nodrošinātu, ka ārvalstu tirdzniecības kuģi, kas ienāk tās valsts ostā vai noenkurojas šādā ostā, bez diskriminācijas attiecībā uz kuģa karogu, atbilst standartiem, kas izklāstīti 2.daļā norādītajos saistošajos tiesību aktos. Katra administrācija drīkst veikt arī pārbaudes uz kuģiem, kuri piestājuši pie šīs administrācijas jurisdikcijā esošajām jūras iekārtām.

1.3 Katrai administrācijai ik gadu jāveic kuģu inspekcijas tādā apjomā, kas atbilst 25% no vidējā individuālo tirdzniecības kuģu skaita (turpmāk - "kuģi"), kas ienākuši šīs valsts ostās pēdējo trīs kalendāro gadu laikā, par kuriem ir pieejama statistika.

1.4 Katra administrācija konsultēsies, sadarbosies un apmainīsies ar informāciju ar citām administrācijām, lai sekmētu Memoranda mērķu sasniegšanu.

1.5 Katrai administrācijai vai citai institūcijai atbilstoši situācijai jāizstrādā attiecīgas procedūras ločiem un ostu pārvaldēm, lai nekavējoties informētu kompetento ostas valsts administrāciju par gadījumiem, kad savu pienākumu pildīšanas laikā tiek atklāti trūkumi, kas var ietekmēt kuģa drošību vai kas var radīt draudus jūras videi.

2.daļa. Saistošie tiesību akti

2.1 Šī Memoranda izpratnē 'saistošie tiesību akti' ir:

.1 1966.gada Starptautiskā konvencija par kravas marku (turpmāk - LL 66 konvencija)

.2 1966.gada Starptautiskās konvencijas par kravas marku 1988.gada protokols (turpmāk - LL PROT 88)

.3 1974.gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (turpmāk - SOLAS konvencija)

.4 1974.gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras 1978.gada protokols (turpmāk - SOLAS PROT 78)

.5 1974.gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras 1988.gada protokols (turpmāk - SOLAS PROT 88)

.6 1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņošanas novēršanu no kuģiem un tās 1978.gada un 1997.gada protokoli (turpmāk - MARPOL 73/78 konvencija)

.7 1978.gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu (turpmāk - STCW 78)

.8 1972.gada Konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (turpmāk - COLREG 72)

.9 1969.gada Starptautiskā konvencija par kuģu tilpības mērīšanu (turpmāk - Tilpības konvencija)

.10 Starptautiskās darba organizācijas (turpmāk - SDO) 1976.gada konvencija Nr.147 par minimālajām normām tirdzniecības kuģiem (turpmāk - SDO 147.konvencija)

.11 SDO 1976.gada Konvencijas par minimālajām normām tirdzniecības kuģiem 1996.gada protokols (turpmāk - SDO PROT 96)

.12 1992.gada Starptautiskā konvencija par civiltiesisko atbildību par naftas piesārņojuma izraisītiem zaudējumiem (turpmāk - CLC konvencija)

2.2 Attiecībā uz SDO 147.konvenciju un SDO PROT 96 katrai administrācijai ir jāpiemēro procedūras, kas izklāstītas 1.Pielikuma 7.daļā, piemērojot SDO publikāciju "Darba apstākļu inspekcija uz kuģiem: Ieteikumi pārbaudes norisei".

2.3 Katrai administrācijai ir jāpiemēro tie saistošie tiesību akti, kas ir spēkā un kuriem tā ir pievienojusies. Ja saistošais tiesību akts tiek grozīts, katrai administrācijai ir jāpiemēro tie grozījumi, kas ir spēkā un kurus tās valsts ir pieņēmusi. Šādi grozītais akts ir jāuzskata par šīs administrācijas 'saistošo tiesību aktu'.

2.4 Piemērojot saistošo tiesību aktu, administrācijām jānodrošina, ka to valstu, kas nav šī Memoranda dalībvalstis, kuģiem vai tādiem kuģiem, uz kuriem to izmēru dēļ neattiecas kāds no saistošajiem tiesību aktiem, netiktu piemēroti labvēlīgāki noteikumi. Šajā gadījumā administrācijām jāpiemēro procedūras, kas izklāstītas 1.pielikuma 3.daļā.

3.daļa. Inspekciju procedūras, trūkumu novēršana un aizturēšana

3.1 Pildot savas saistības, administrācijām ir jāveic inspekcijas, kas sastāv no kuģa apmeklējuma, lai pārbaudītu sertifikātus un dokumentus, kā tas noteikts 1.pielikuma 2.daļā. Turklāt administrācijām jāpārliecinās, ka apkalpe un kuģa vispārējais stāvoklis, ieskaitot mašīntelpas, dzīvojamās un dienesta telpas, un kuģa telpu higiēniskie apstākļi kopumā atbilst vispārpieņemtiem starptautiskiem standartiem.

Gadījumā, ja sertifikāti vai dokumenti nav derīgi, vai ir "skaidrs pamats" uzskatīt, ka kuģa vai kuģa aprīkojuma stāvoklis vai tā apkalpe būtiski atšķiras no attiecīgo tiesību aktu prasībām, ir jāveic detalizēta inspekcija, kā tas noteikts 1.pielikuma 5.daļā. "Skaidra pamata" piemēri ir minēti 1.pielikuma 4.daļā.

Administrācijām inspekcijās jāiekļauj atbilstības pārbaude kuģa operāciju veikšanai.

3.2 Administrācijām jānodrošina, ka inspekcijas saskaņā ar 3.daļas 3.1.punkta nosacījumiem tiek veiktas uz visiem kuģiem, kas nav pakļauti paplašinātai inspekcijai, ar prioritātes faktoru, kas lielāks kā 50 SIReNaC informācijas sistēmā, ar nosacījumu, ka ir pagājis vismaz vienu mēnesi ilgs periods, kopš veikta pēdējā inspekcija kādā no Memoranda reģiona ostām.

3.3 Kuģis, kas atbilst kādai no 1.pielikuma 8.daļas 8.2. punktā norādītajām kategorijām, tiek pakļauts paplašinātai inspekcijai 12 mēnešus pēc pēdējās paplašinātās inspekcijas, kas veikta kādā no Memoranda reģiona ostām.

Ja šāds kuģis tiek izvēlēts inspekcijai saskaņā ar 3.daļas 3.6. punktu, jāveic paplašinātā inspekcija. Tomēr laika periodā starp divām paplašinātām inspekcijām drīkst veikt arī inspekciju saskaņā ar 3.daļas 3.1. punktu.

Administrācijām jānodrošina, ka tiek veikta paplašinātā inspekcija uz kuģa, kuram šāda inspekcija ir obligāta saskaņā ar SIReNaC sistēmu, iebraucot pirmajā ostā 12 mēnešus pēc pēdējās paplašinātās inspekcijas.

3.4 Ja operatīvu iemeslu dēļ administrācija nav varējusi veikt inspekciju vai paplašinātu inspekciju kā noteikts attiecīgi 3.daļas 3.2. un 3.3.punktā, administrācijai nekavējoties jāinformē SIReNaC sistēma, ka šāda inspekcija nav notikusi.

3.5 Nekas šajās procedūrās neierobežo administrācijas darbību, veicot pasākumus savā jurisdikcijas zonā attiecībā uz saistošajos tiesību aktos noteikto prasību izpildi.

3.6 Izvēloties inspekcijai tādus kuģus, kas nav uzskaitīti 3.daļas 3.2. un 3.3. punktā, administrācijai jānosaka prioritātes kārtība, pamatojoties uz kritērijiem, kas minēti 1.pielikuma 1.daļā.

3.7 Administrācijām jācenšas izvairīties inspicēt tādus kuģus, kurus inspicējusi kāda cita administrācija pēdējo sešu mēnešu laikā, ja vien nav skaidra pamata inspekcijai. Inspekciju biežuma ierobežojums neattiecas uz kuģiem, kas minēti 3.daļas 3.6. un 3.2. punktā. Šajā gadījumā administrācijas drīkst inspicēt kuģi, ja to uzskata par nepieciešamu.

3.8 Inspekcijas veic attiecīgi kvalificētas personas, ko šim mērķim pilnvarojusi iesaistītā administrācija, kas pilda savus pienākumus, pamatojoties uz 7.pielikumā noteikto.

Ja administrācija nevar nodrošināt ar profesionālu ekspertu, kopā ar šīs administrācijas ostas valsts kontroles inspektoru inspekcijā var piedalīties attiecīgi kvalificēts eksperts. Ostas valsts kontroles inspektoram un personai, kas kopā ar viņu piedalās inspekcijā, nedrīkst būt komerciālas saistības ne inspekcijas ostā, ne uz inspicējamā kuģa, kā arī ostas valsts kontroles inspektors nedrīkst būt nodarbināts vai darboties tādas nevalstiskas organizācijas vārdā, kas izsniedz kuģa konvenciālos jeb klasifikācijas sertifikātus, vai kas veic inspekcijas, kuru rezultātā kuģiem tiek izsniegti šādi sertifikāti.

Katram ostas valsts kontroles inspektoram ir jāuzrāda identifikācijas dokuments, kuru izsniegusi viņa administrācija saskaņā ar nacionālo likumdošanu un kurā norādīts, ka attiecīgais ostas valsts kontroles inspektors ir pilnvarots veikt inspekcijas.

3.9.1 Katrai administrācijai jācenšas nodrošināt visu atklāto trūkumu novēršanu. Pie nosacījuma, ka veikti visi iespējamie pasākumi trūkumu novēršanai, izņemot tādus, kas minēti 3.daļas 3.10.1.punktā, kuģim var atļaut doties uz ostu, kur pilnībā var novērst šādus trūkumus.

3.9.2 Izņēmuma gadījumos, kad sākotnējās un detalizētās inspekcijas rezultātā tiek atklāts, ka kuģa un tā aprīkojuma vispārējais stāvoklis, ņemot vērā arī kuģa apkalpi un tās dzīves un darba apstākļus, neatbilst standartiem, administrācija drīkst inspekciju atlikt.

Inspekcija tiek atlikta, kamēr atbildīgās puses ir veikušas nepieciešamās darbības, lai panāktu, ka kuģis atbilst saistošo tiesību aktu prasībām.

Pirms inspekcijas atlikšanas administrācijai ir jāieprotokolē atklātie trūkumi, kuru dēļ kuģis tiek aizturēts, atbilstoši 1.pielikuma 9.daļas 9.3.3. un 9.3.4.punktā norādīto. Gadījumā, ja kuģis ir aizturēts un inspekcija ir atlikta, administrācijai pēc iespējas ātrāk par to jāziņo atbildīgajām pusēm. Ziņojumā jāiekļauj informācija par aizturēšanu. Turklāt jāpaziņo, ka inspekcija ir atlikta, kamēr administrācija nesaņems informāciju, ka kuģis atbilst attiecīgajām prasībām.

3.10.1 Gadījumos, kad trūkumi rada nepārprotamus draudus drošībai, veselībai vai apkārtējai videi, administrācijai jānodrošina, ka, izņemot 3.daļas 3.11.punktā noteikto, kuģis neiziet jūrā, kamēr draudi nav novērsti. Šo mērķu sasniegšanai jāveic attiecīgas darbības, kurās var iekļaut kuģa aizturēšanu vai formālu aizliegumu kuģim turpināt darbību sakarā ar atklātajām nepilnībām, kas kopā vai atsevišķi radītu ilgstošus draudus kuģa drošībai.

3.10.2 Par aizturēšanas gadījumu administrācijai nekavējoties rakstiski jāinformē karoga valsts administrācija*), ziņojumā iekļaujot inspekcijas protokolu. Ja nepieciešams, jāinformē arī atzītā organizācija, kas izdevusi klases apliecības vai attiecīgos sertifikātus karoga valsts administrācijas vārdā. Augstākminētās puses rakstiski jāinformē arī par kuģa atbrīvošanu.

3.10.3 Ja aizturēšanas iemesls ir bojājumi, kas radušies negadījumā un kas noticis kuģa pārgājiena laikā uz ostu, vai kravas operāciju laikā, paziņojums par kuģa aizturēšanu netiek izdots, ja:

.1 pienācīgi izpildītas prasības, kas paredzētas SOLAS-74 I/11(c) noteikumā par ziņošanu karoga valsts administrācijai, ieceltajam inspektoram vai atzītajai organizācijai, kas atbildīgi par attiecīgās apliecības izdošanu;

.2 pirms iebraukšanas ostā vai tiklīdz ir konstatēts kuģa bojājumu fakts, kuģa kapteinis vai īpašnieks iesniedzis sīku izklāstu par negadījuma apstākļiem un bojājumiem ostas valsts kontroles administrācijai, kā arī informējis par to, kādas ziņas ir sniegtas kuģa karoga valsts administrācijai;

.3 kuģis veic koriģējošas darbības, kas pēc administrācijas ieskatiem ir pietiekamas, un

.4 pēc ziņojuma par koriģējošo darbību pabeigšanas saņemšanas administrācija ir pārliecinājusies, ka trūkumi, kas apdraudēja drošību, veselību vai apkārtējo vidi, ir novērsti.

3.10.4 Ja kuģim nav derīgu ISM sertifikātu, jāpielieto šāda procedūra:

.1 Ja inspekcijas laikā tiek atklāts, ka kuģim, uz kuru inspekcijas dienā attiecas Starptautiskais Drošas pārvaldes kodekss (turpmāk - ISM kodekss), nav Atbilstības dokumenta noraksta vai kuģa Drošas pārvaldes apliecības, kas izdota saskaņā ar ISM kodeksu, administrācijai kuģis jāaiztur.

.2 Neskatoties uz to, ka kuģim nav dokumentācijas, kas uzskaitīta 3.daļas 3.10.4.punkta 1.apakšpunktā, ja inspekcijas laikā nav atklāti citi trūkumi, kas pamato kuģa aizturēšanu, administrācija drīkst atcelt kuģa aizturēšanu, lai izvairītos no ostas pārslogošanas. Ja šāds lēmums ir pieņemts, administrācijai jāinformē visas iesaistītās administrācijas.

.3 Administrācijām jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka visi kuģi, kuri 3.daļas 3.10.4.punkta 2.apakš­punktā minētajos apstākļos drīkst atstāt tās valsts ostu, netiktu ielaisti citā Memoranda reģiona ostā, izņemot gadījumus, kas minēti 3.daļas 3.12.3.punktā, kamēr kuģa īpašnieks vai operators ir uzrādījis derīgus kuģa sertifikātus saskaņā ar ISM Kodeksu tās valsts administrācijai, kas kuģi aizturējusi.

3.10.5 Iebraukšanas aizliegums ostās noteiktiem kuģiem

1. Administrācijām jānodrošina, ka kuģim, kas atbilst 3.Pielikuma A nodaļas nosacījumiem, aizliedz iebraukšanu Memoranda reģiona ostās, izņemot gadījumus, kas minēti 3.daļas 3.12.3.punktā, ja kuģis

- kuģo ar tās valsts, kas iekļauta "melnajā sarakstā", kas publicēts Memoranda gada pārskatā, un ir aizturēts vairāk kā divas reizes iepriekšējos 24 mēnešos kādā no Memoranda reģiona ostām;

- vai kuģo ar tādas valsts, kas Memoranda gada pārskatā raksturota kā "ļoti liela riska" vai "liela riska", karogu, un ir aizturēts vairāk kā vienu reizi pēdējo 36 mēnešu laikā kādā no Memoranda reģiona ostām.

Iebraukšanas aizlieguma orderis stājas spēkā, tiklīdz kuģim ir atļauts atstāt ostu, kurā tas aizturēts attiecīgi otro vai trešo reizi.

2. Lai veiktu 1.apakšpunktā minētās darbības, administrācijām jārīkojas saskaņā ar 3.Pielikuma B nodaļā minētajām procedūrām.

3.11 Ja trūkumus, kā rezultātā kuģis aizturēts saskaņā ar 3.10.1. punktu, nevar novērst inspekcijas ostā, administrācija var atļaut attiecīgajam kuģim doties uz tuvāko atbilstošo kuģu remonta rūpnīcu, kuru izvēlas kuģa kapteinis un administrācija ar nosacījumu, ka tiek ievēroti noteikumi, kādus paredzējusi karoga valsts kompetentā institūcija un kam piekritusi administrācija. Šādiem noteikumiem, kuri var paredzēt kravas izkraušanu un/vai īslaicīgus remontus, jānodrošina, ka kuģa tālāka kuģošana neapdraud pasažieru un apkalpes drošību un veselību, vai citus kuģus, kā arī pārmērīgi neapdraud jūras vidi.

Ja kuģis kuģa dokumentācijas vai kuģa konstrukcijas defektu un trūkumu dēļ neatbilst SJO rezolūcijas A. 744(18) prasībām un ir pieņemts lēmums nosūtīt kuģi uz kuģu remonta rūpnīcu, administrācija var pieprasīt, lai tiktu veikti nepieciešamie kuģa konstrukciju biezuma mērījumi tajā ostā, kurā kuģis aizturēts, pirms kuģim ir atļauts iziet jūrā.

Ja kuģis ir aizturēts tāpēc, ka nav aprīkots ar funkcionējošu reisa datu reģistrācijas sistēmu, kad tāda bijusi obligāta, un šo trūkumu nevar novērst aizturēšanas ostā, kompetentā institūcija var atļaut kuģim doties uz tuvāko atbilstošo ostu, kur to var novērst, vai pieprasīt, lai šis trūkums tiktu novērsts tuvāko 30 dienu laikā.

Šajā gadījumā administrācijai jāinformē tā reģiona, kurā atrodas nākamā kuģa ieiešanas osta, kompetentā valsts administrācija, kā arī puses, kas minētas 3.10.2.punktā, un vajadzības gadījumā arī citas attiecīgās institūcijas. Informācijā jāiekļauj inspekcijas gala ziņojums un plānotais kuģa pienākšanas laiks un vieta. Papildus informācija jāievada SIReNaC informācijas sistēmā. Administrācijai, kas saņem šādu ziņojumu, jāinformē ziņojumu sniegusī administrācija par veiktajām darbībām.

3.12.1 Administrācijām jāveic darbības, lai nodrošinātu, ka:

.1 3.10.1. vai 3.11.punktā minētie kuģi, kas dodas jūrā, bet neatbilst prasībām, ko inspekcijas ostā noteikusi administrācija; vai

.2 3.11. punktā minētie kuģi, kas atsakās ievērot attiecīgo saistošo tiesību aktu prasības un doties uz norādīto remonta rūpnīcu;

netiktu ielaisti nevienā Memoranda dalībvalsts ostā, kamēr kuģa īpašnieks vai operators nav uzrādījis administrācijai, kas atklājusi kuģa defektu, pierādījumus, ka kuģis pilnībā atbilst attiecīgajām saistošo tiesību aktu prasībām.

3.12.2 3.12.1.punkta 1.apakšpunktā minētajos gadījumos administrācijai, kas atklājusi kuģa defektu, nekavējoties jābrīdina citas administrācijas.

3.12.1.punkta 2.apkšpunktā minētajos gadījumos administrācijai, kuras valstī atrodas kuģu remonta rūpnīca, nekavējoties jābrīdina citas administrācijas.

Pirms iebraukšanas aizlieguma administrācija var pieprasīt konsultācijas ar iesaistītā kuģa karoga valsts administrāciju.

3.12.3 Neskatoties uz 3.12.1.punkta nosacījumiem, attiecīgās ostas valsts administrācija var atļaut kuģim ienākt konkrētā ostā nepārvaramas varas gadījumā vai īpašu drošības apsvērumu dēļ, vai lai mazinātu piesārņojuma risku, ar nosacījumu, ka kuģa īpašnieks, operators vai kapteinis veic adekvātus pasākumus, kas apmierina attiecīgās valsts kompetento institūciju un nodrošina drošu ienākšanu ostā.

3.13 3.10.2. un 3.11.punkta nosacījumi nedrīkst mazināt saistošo tiesību aktu vai procedūru prasības, ko noteikušas starp­tautiskas organizācijas attiecībā uz brīdināšanas un ziņošanas procedūrām, kas saistītas ar ostas valsts kontroli.

3.14 Administrācijām jānodrošina, ka, pabeidzot inspekciju, kuģa kapteinim tiktu iesniegts ziņojums par inspekciju, kurā ietverti inspekcijas rezultāti un izklāstītas darbības, kuras nepieciešams veikt.

3.15 Ja 3.1.punktā minētā inspekcija apstiprina vai atklāj trūkumus attiecībā uz saistošo tiesību aktu prasībām, kas pamato kuģa aizturēšanu, visas inspekcijas izmaksas normālā pārskata periodā sedz kuģa īpašnieks vai operators vai viņu pārstāvis ostas valstī.

Visas izmaksas par inspekcijām, ko veic administrācija saskaņā ar 3.12.1.punkta nosacījumiem, sedz kuģa īpašnieks vai operators.

Lēmumu par kuģa aizturēšanu neatceļ, kamēr nav veikta pilna samaksa par kuģa inspekciju vai arī nav sniegts pietiekams nodrošinājums izmaksu atlīdzināšanai.

3.16 Par iesaistītās valsts administrācijas lēmumu kuģi aizturēt vai aizliegt iebraukšanu citās ostās kuģa īpašnieks vai operators vai viņu pārstāvis attiecīgajā valstī var celt prasību tiesā. Šādas prasības iesniegšana nav pamats lēmuma par kuģa aizturēšanu vai iebraukšanas aizliegumu citās ostās atcelšanai. Administrācijai ir jāinformē aizturētā kuģa kapteinis par tiesībām sniegt prasību tiesā.

3.17 Administrācijām jāveic nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu, ka 5.pielikumā uzskaitītā informācija par inspicētajiem un aizturētajiem kuģiem tiktu publicēta vismaz reizi mēnesī.

3.18 Veicot inspekcijas saskaņā ar Memorandu, administrācijām jādara viss iespējamais, lai kuģis netiktu nepamatoti aizturēts vai aizkavēts. Šis Memorands neiespaido tiesības, kas noteiktas saistošajos tiesību aktos attiecībā uz zaudējumu atlīdzināšanu par nepamatotu kuģa aizturēšanu vai aizkavēšanu.

4.daļa. Informācijas sniegšana

4.1 Administrācijām jāsniedz informācija par inspekcijām, kas veiktas saskaņā ar Memorandu, un to rezultātiem, vadoties pēc procedūrām, kas izklāstītas 4.pielikumā.

4.2 Informāciju, kas minēta iepriekšējā punktā, var publicēt rakstiskā formā vai elektroniski, lai palīdzētu administrācijām informācijas, kas minēta 3.17.punktā, sniegšanā kā arī citos nolūkos saskaņā ar Komitejas, kas minēta 6.daļā, lēmumiem.

4.3 DSI, kas minēts 4.pielikumā, un Sekretariāts, kas minēts 6.daļas 4. punktā, var veicināt informācijas, kas iegūta no 4.pielikumā minētās informācijas sistēmas nemainītā veidā, publicēšanu elektroniski vai rakstiskā formā.

4.4 Ja inspekcijas vai aizturēšanas dati satur informāciju par privātpersonām, administrācijām jānodrošina šo personu privāto datu aizsardzība saskaņā ar attiecīgo starptautisko, Eiropas Kopienas un nacionālo likumdošanu un noteikumiem. Tomēr šāda aizsardzība neaizkavē informācijas sniegšanu par sabiedrībām, kuru kuģi ir inspicēti, vai iesaistīto fraktētāju vārdiem.

5.daļa. Ekspluatācijas pārkāpumi

Administrācijai pēc citas administrācijas pieprasījuma jācenšas savākt pierādījumus, ja radušās aizdomas par pārkāpumiem attiecībā uz COLREG 72 10.noteikumu un MARPOL 73/78 konvenciju. Ja radušās aizdomas, ka izdarīts pārkāpums saistībā ar kaitīgu vielu noplūdi, administrācijai pēc citas administrācijas pieprasījuma jāpārbauda ostā kuģis, kas iespējams izdarījis šādu pārkāpumu, lai iegūtu informāciju un, ja iespējams, paņemtu tās vielas paraugus, kas radījis piesārņojumu. Procedūras izplūdes noteikumu pārkāpumu izmeklēšanai ir uzskaitītas 2.pielikumā.

6.daļa. Organizācija

6.1 Tiek izveidota Komiteja, iekļaujot tajā pārstāvjus no katras administrācijas un Eiropas Kopienas Komisijas. Komitejas darbā un citās sanāksmēs pieaicina piedalīties konsultantus no katras starptautiskās valstiskās organizācijas, novērotājus un sabiedrotos.

6.2 Komitejas sēdes notiek vienreiz gadā vai biežāk, ja tā tiek nolemts.

6.3 Komiteja apņemas:

.1 veikt īpašos pienākumus, kas tai uzticēti saskaņā ar Memorandu;

.2 ar visiem nepieciešamajiem līdzekļiem, ieskaitot seminārus ostas valsts kontroles inspektoriem, veicināt procedūru un prakses harmonizāciju attiecībā uz inspekcijām, trūkumu novēršanu, kuģu aizturēšanu un 2.daļas 2.4.punta piemērošanu;

.3 izstrādāt vadlīnijas un procedūras inspekciju veikšanai saskaņā ar Memorandu;

.4 izstrādāt un pārskatīt informācijas apmaiņas procedūras;

.5 kontrolēt citus jautājumus attiecībā uz Memoranda darbību un efektivitāti.

6.4. Tiek izveidots Sekretariāts, ko nodrošina Nīderlandes Satiksmes, sabiedrisko darbu un ūdens vadības ministrija, un tā centrālais birojs atrodas Hāgā.

6.5. Sekretariāts, kas darbojas Komitejas vadībā un tam pieejamo resursu iespēju robežās, apņemas:

.1 sagatavot sanāksmes, izplatīt dokumentus un nodrošināt tādu palīdzību, kāda nepieciešama Komitejai, lai tā pildītu savus pienākumus;

.2 veicināt informācijas apmaiņu, veikt procedūras, kas aprakstītas 4.pielikumā, un sagatavot ziņojumus, ja tas nepieciešams Memoranda mērķu sasniegšanai;

.3 veikt citas pasākumus, ja tādi nepieciešami, lai nodrošinātu efektīvu Memoranda darbību.

7.daļa. Grozījumi

7.1 Administrācijas var ierosināt veikt grozījumus Memorandā.

7.2 Ja tiek ierosināts veikt grozījumus Memoranda daļās, tiek piemērota šāda procedūra:

.1 ierosinātie grozījumi ir jāiesniedz Sekretariātam izskatīšanai Komitejā;

.2 grozījumus var apstiprināt, ja par tiem nobalsojušas divas trešdaļas no klātesošajiem administrāciju pārstāvjiem, kas piedalās balsojumā Komitejā. Šādi apstiprinātus grozījumus Sekretariāts izplata administrācijām apstiprināšanai;

.3 grozījumi tiek uzskatīti par pieņemtiem vai nu sešus mēnešus pēc tam, kad administrāciju pārstāvji Komitejā tos apstiprinājuši, vai pēc jebkura cita laika perioda, ko vienbalsīgi noteikuši administrāciju pārstāvji Komitejā grozījumu apstiprināšanas brīdī, ja attiecīgā laika periodā kāda no administrācijām nav iesniegusi Sekretariātam savus iebildumus;

.4 grozījumi stājas spēkā 60 dienas pēc to apstiprināšanas vai pēc jebkura cita laika perioda, ko vienbalsīgi noteikuši administrāciju pārstāvji Komitejā.

7.3 Ja tiek ierosināts veikt grozījumus Memoranda pielikumos, tiek piemērota šāda procedūra:

.1 ierosinātie grozījumi ir jāiesniedz Sekretariātam, kurš tos izsūta izskatīšanai pārējām administrācijām;

.2 grozījumi tiek uzskatīti par pieņemtiem pēc trīs mēnešu termiņa beigšanās no dienas, kurā Sekretariāts tos izplatījis, ja kāda no administrācijām rakstiskā formā nepieprasa grozījumu izskatīšanu Komitejā. Šajā gadījumā tiek pielietota procedūra, kas aprakstīta 7.daļas 7.2.punktā;

.3 grozījumi stājas spēkā 60 dienas pēc to apstiprināšanas vai pēc jebkura cita laika perioda, ko vienbalsīgi noteikušas administrācijas.

8.daļa

8.1 Šis Memorands nemazina citu starptautisko līgumu saistības un tiesības.

8.2 Eiropas piekrastes vai Ziemeļatlantijas baseina no Ziemeļamerikas līdz Eiropai piekrastes valsts, kas atbilst 6.pielikuma kritērijiem, var pievienoties Memorandam, ja tam piekrīt visas Memoranda administrācijas.

8.3 Brīdī, kad šis Memorands stājas spēkā, "Saprašanās Memorands starp noteiktām jūras administrācijām par tirdzniecības kuģu uzturēšanas standartiem", kas parakstīts Hāgā 1978.gada 2.martā, zaudē spēku.

8.4 Šis Memorands stājas spēkā 1982.gada 1.jūlijā.

8.5 Memoranda teksti angļu un franču valodā ir autentiski.

Parakstīts Parīzē angļu un franču valodā tūkstoš deviņi simti astoņdesmit otrā gada divdesmit sestajā janvārī.

1 Kanādas Jūras administrācija pievienojusies Memorandam 1994.gada 3.maijā; Kanādas Jūras administrācijai Memorands stājies spēkā 1994.gada 3.maijā.

2 Horvātijas Jūras administrācija pievienojusies Memorandam 1996.gada 8.novembrī. Horvātijas Jūras administrācijai Memorands stājies spēkā 1997.gada 1.janvārī.

3 Igaunijas Jūras administrācija pievienojusies Memorandam 2005.gada 12.maijā. Igaunijas Jūras administrācijai Memorands stājies spēkā 2005.gada 1.jūlijā.

4 Islandes Jūras administrācija pievienojusies Memorandam 2000.gada 11.maijā. Islandes Jūras administrācijai Memorands stājies spēkā 2000.gada 1.jūlijā.

5 Latvijas Jūras administrācija pievienojusies Memorandam 2005.gada 12.maijā. Latvijas Jūras administrācijai Memorands stājies spēkā 2005.gada 1.jūlijā.

6 Polijas Jūras administrācija pievienojusies Memorandam 1991.gada 27.novembrī. Polijas Jūras administrācijai Memorands stājies spēkā 1992.gada 1.janvārī.

7 Krievijas Federācijas Jūras administrācija pievienojusies Memorandam 1995.gada 10.novembrī. Krievijas Federācijas Jūras administrācijai Memorands stājies spēkā 1996.gada 1.janvārī.

8 Slovēnijas Jūras administrācija pievienojusies Memorandam 2003.gada 15.maijā; Slovēnijas Jūras administrācijai Memorands stājies spēkā 2003.gada 22.jūlijā.

1.pielikums
OSTAS VALSTS KONTROLES PROCEDŪRAS

Saturs

1.daļa. Prioritātes kuģu izvēlei inspekcijām

2.daļa. Apliecību un dokumentu pārbaude

3.daļa. Vienādas attieksmes princips

3.1 Tādu valstu, kas nav ratificējušas kādu no saistošajiem tiesību aktiem, kuģi

3.2 Kuģi, uz kuriem to izmēru dēļ konvencija neattiecas

4.daļa. Piemēri "skaidram pamatam", kas norāda uz nepieciešamību veikt detalizētu inspekciju

5.daļa. Detalizētās inspekcijas

5.1. Vispārējie jautājumi

5.2. Procedūras kuģa konstrukcijas un aprīkojuma inspekcijai

5.3. Mazgāšana ar jēlnaftu

5.4. Izkraušanas, nosusināšanas un iepriekšējās mazgāšanas darbības saskaņā ar MARPOL 73/78 konvencijas II pielikumu

5.5. Procedūras pārbaudei, vai apkalpe spēj veikt būtiskas kuģa operācijas

6.daļa. Apkalpes komplektēšana

6.1 Ievads

6.2 Apkalpes komplektēšanas pārbaude

6.3 Pārbaudes saskaņā ar STCW 78 nosacījumiem

7.daļa. 1976.gada konvencija par minimālajām normām tirdzniecības kuģiem (SDO 147) un SDO 147 1996.gada Protokols.

8.daļa Noteiktu kategoriju kuģu paplašinātās inspekcijas

8.1 Galvenie nosacījumi paplašinātajām inspekcijām

8.2 Kuģu kategorijas, kas pakļauti paplašinātajām inspekcijām

8.3 Procedūras paplašināto inspekciju veikšanai uz noteiktu kategoriju kuģiem.

9.daļa. Trūkumu novēršana un kuģa aizturēšana

9.1 Principi, kas regulē trūkumu novēršanu vai kuģa aizturēšanu

9.2 Aizturēšana saistībā ar minimālajiem apkalpes komplektēšanas standartiem un sertifikāciju

9.3 Procedūras visu izmēru kuģu aizturēšanai



1.daļa. Prioritātes kuģu izvēlei inspekcijām

1.1 Neskatoties uz prioritātes faktoru, kas noteikts 1.2.punktā, absolūta priekšroka dodama šādu kuģu inspekcijai:

.1 Kuģi, par kuriem loči vai ostas institūcijas ziņojušas saskaņā ar Memoranda 1.5. punktu;

.2 Kuģi, kas pārvadā bīstamus vai piesārņojošus produktus un kuri nav snieguši visu nepieciešamo informāciju attiecībā uz kuģa datiem, kuģa maršrutu un saistībā ar bīstamiem vai piesārņojošiem produktiem, kas tiek pārvadāti uz kompetentu ostas un piekrastes valsts institūciju;

.3 Kuģi, par kuriem ziņojusi cita administrācija;

.4 Kuģi, par kuģiem saņemta sūdzība no kapteiņa, apkalpes locekļa vai citas personas vai organizācijas, kurai ir pamatota interese par kuģa drošu darbību, dzīves un darba apstākļiem uz kuģa vai piesārņojuma novēršanu, ja vien iesaistītā administrācija neuzskata, ka šādam ziņojumam vai sūdzībai nav skaidra pamata; personas, kas sniegusi ziņojumu vai sūdzību, identitāte nedrīkst atklāt iesaistītā kuģa kapteinim vai īpašniekam;

.5 Kuģi, kas bijuši:

- ceļā uz ostu iesaistīti sadursmē, uzskrējuši uz sēkļa vai izmesti krastā,

- tiek apsūdzēti noteikumu pārkāpšanā attiecībā uz atbrīvošanos no kaitīgām vielām vai notekūdeņiem,

- veikuši nekontrolētus vai bīstamus manevrus, kuru laikā nav ievēroti SJO pieņemtie kuģu satiksmes noteikumi vai droša jūras prakse un kārtība, vai

- veikuši kādas citas darbības, kas apdraudējušas cilvēkus, īpašumu vai vidi;

.6 Kuģi, kuriem iepriekšējos sešos mēnešos drošības apsvērumu dēļ bijusi apturēta vai atņemta kuģa klase.

.7 Kuģi, kuri nav reģistrēti SIReNaC informācijas sistēmā.

1.2 Nosakot prioritātes kārtību kuģu inspekcijai, administrācijai jāņem vērā kārtība, kas kā prioritātes faktors norādīta SIReNaC informācijas sistēmā. Aprēķinot prioritātes faktoru ir būtiski šādi elementi,:

.1 Kuģis, kas ienāk Memoranda dalībvalsts ostā pirmo reizi vai nav tajā ienācis pēdējo 12 mēnešu laikā vai ilgāk. Ja šim nolūkam nepieciešamie dati nav pieejami, administrācijām jāizmanto SIReNaC dati un jāinspicē tie kuģi, kuri nav reģistrēti SIReNaC informācijas sistēmā kopš tās izveidošanas 1993.gada 1.janvārī;

.2 Kuģis, kuru pēdējo sešu mēnešu laikā nav inspicējusi neviena administrācija;

.3 Kuģis, kuru konvencionālās apliecības par kuģa konstrukciju un aprīkojumu saskaņā ar Konvenciju prasībām un klasifikācijas apliecības ir izsniegusi organizācija, ko attiecīgā administrācija nav pilnvarojusi;

.4 Kuģis, kas kuģo ar tādas valsts karogu, kas Memoranda gada pārskatā iekļauts "melnajā sarakstā";

.5 Kuģis, kam administrācija atļāvusi atstāt savas valsts ostu ar īpašiem nosacījumiem:

a) trūkums jānovērš pirms iziešanas no ostas

b) trūkums jānovērš nākamajā ieiešanas ostā

c) trūkumi jānovērš tuvāko 14 dienu laikā

d) trūkumu novēršanai paredzēti citi nosacījumi

e) ja kuģis veicis attiecīgās darbības un novērsis visus trūkumus;

.6 Kuģis, kam atklāti trūkumi iepriekšējās inspekcijas laikā, vadoties pēc trūkumu skaita;

.7 Kuģis, kas ir ticis aizturēts iepriekšējā ostā;

.8 Kuģis, kas kuģo ar tādas valsts karogu, kas nav ratificējusi kādu no saistošajiem tiesību aktiem;

.9 Kuģis, kam klasifikācijas apliecību izdevusi klasifikācijas sabiedrība, kam trūkumu koeficients pārsniedz vidējo;

.10 Kuģis, kura kategorija minēta šī pielikuma 8.daļā;

.11 Kuģis, kas vecāks par 13 gadiem.

2.daļa. Apliecību un dokumentu pārbaude

Sākotnējās inspekcijas laikā ostas valsts kontroles inspektoram jāpārbauda vismaz šādas apliecības un dokumenti, ja tie ir obligāti konkrētajam kuģim:

.1 Starptautiskā tilpības apliecība (1969);

.2 Pasažieru kuģa drošības apliecība;

.3 Kravas kuģa konstrukcijas drošības apliecība;

.4 Kravas kuģa aprīkojuma drošības apliecība;

.5 Kravas kuģa radio drošības apliecība;

.6 Izņēmuma apliecība un kravu saraksts (saskaņā ar SOLAS II-2/53.1.3 noteikumu);

.7 Kravas kuģa drošības apliecība;

.8 Atbilstības dokuments (SOLAS 74, II-2/54 noteikums)

.9 Bīstamo kravu īpašais saraksts vai deklarācija (manifests), vai detalizēts kravas plāns;

.10 Starptautiskā apliecība par piemērotību pārvadāt sašķidrinātu gāzi vai apliecība par piemērotību pārvadāt sašķidrinātu gāzi atkarībā no tā, kura ir piemērojama;

.11 Starptautiskā apliecība par piemērotību pārvadāt bīstamas ķīmiskas lejamkravas vai apliecība par piemērotību pārvadāt bīstamas ķīmiskas lejamkravas atkarībā no tā, kura ir piemērojama;

.12 Starptautiskā naftas piesārņojuma novēršanas apliecība;

.13 Starptautiskā apliecība par piesārņojuma novēršanu, pārvadājot kaitīgas lejamkravas tilpnēs;

.14 Starptautiskā kravas zīmes apliecība (1966);

.15 Starptautiskā kravas zīmes izņēmuma apliecība;

.16 Naftas operāciju žurnāla I un II daļa;

.17 Kuģa avārijas pasākumu plāns cīņai ar naftas piesārņojumu;

.18 Kravas operāciju žurnāls;

.19 Apliecība par kuģa drošu minimālo apkalpi;

.20 Kompetences sertifikāti, kas izdotai saskaņā ar STCW konvenciju;

.21 Medicīnas apliecības (skatīt SDO 73.konvenciju);

.22 Tabula par darba laika organizāciju uz kuģa (skatīt SDO 180.konvenciju un STCW95);

.23 Jūrnieku darba un atpūtas stundu reģistrācijas grāmata (SDO 180.konvencija);

.24 Noturības informācija;

.25 Atbilstības dokumenta noraksts un Drošas pārvaldes apliecība, kas izdota saskaņā ar ISM kodeksu;

.26 Apliecības attiecībā uz kuģa korpusa izturību un mehānismiem, ko izdevusi attiecīgā klasifikācijas sabiedrība (pārbaudi veic tikai tad, ja kuģis saglabā klasifikācijas sabiedrības noteikto klasi);

.27 Paplašināto apskašu aktu lieta (beramkravu kuģiem un naftas tankkuģiem);

.28 Ro-ro pasažieru kuģiem - informācija par A/A maksimālo attiecību;

.29 Dokuments, ar kuru atļauta graudu pārvadāšana;

.30 Speciāla pielietojuma kuģa drošības apliecība;

.31 Ātrgaitas kuģa drošības apliecība un atļauja izmantot ātrgaitas kuģi;

.32 Mobilo piekrastes urbšanas platformu drošības apliecība;

.33 Naftas tankkuģiem - uzskaite par naftas atsūknēšanas uzraudzības un kontroles sistēmu par pēdējo reisu balastā;

.34 Trauksmju saraksti, ugunsdrošības plāni un attiecībā uz pasažieru kuģiem - kuģa bojājumu novēršanas plāns, lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēma;

.35 Kuģa žurnāls attiecībā uz ierakstiem par mācībām un mācību trauksmēm un žurnāls ar ierakstiem par glābšanas līdzekļu un iekārtu pārbaudēm un apkopi;

.36 Ziņojumi par iepriekš veiktajām ostas valsts kontroles inspekcijām;

.37 Kravas nostiprināšanas rokasgrāmata;

.38 Ekspluatācijas ierobežojumu saraksts uz pasažieru kuģiem;

.39 Pasažieru kuģiem - plāns sadarbībai ar meklēšanas un glābšanas dienestiem;

.40 Beramkravu kuģa grāmata;

.41 Beramkravu kuģi iekraušanas/izkraušanas plāni;

.42 Atkritumu apsaimniekošanas plāns;

.43 Atkritumu žurnāls;

.44 Apliecinošs dokuments par apdrošināšanu vai jebkādu citu finansiālu nodrošinājumu attiecībā uz civiltiesisko atbildību par naftas piesārņojuma izraisītiem zaudējumiem;

.45 Starptautiskais kuģa aizsardzības sertifikāts (ISSC);

.46 Kuģa vēstures pieraksti

3.daļa. Vienādas attieksmes princips

3.1 Tādu valstu, kas nav ratificējušas kādu no saistošajiem tiesību aktiem, kuģi

Kuģim, kas kuģo ar tādas valsts, kas nav ratificējusi kādu no saistošajiem tiesību aktiem, karogu, un tādējādi tam nav apliecības, kas sniegtu ticamus pierādījumus, ka apstākļi uz kuģa ir apmierinoši, vai ja kuģa apkalpei nav derīgu STCW apliecību, ir jāveic detalizētā vai, ja iespējams, paplašinātā inspekcija. Veicot šādu inspekciju, ostas valsts kontroles inspektoram jāvadās pēc tādām pašām procedūrām kā inspicējot kuģus, kam attiecīgais tiesību akts ir saistošs.

Ja kuģim vai tā apkalpei ir kāda alternatīva apliecību forma, ostas valsts kontroles inspektors, veicot inspekciju, var ņemt vērā šīs dokumentācijas formu un saturu. Šāda kuģa un tā aprīkojuma stāvoklim, kā arī apkalpes kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem un karoga valsts drošas minimālās apkalpes standartiem ir jāatbilst attiecīgā tiesību akta nosacījumu mērķiem. Pretējā gadījumā kuģis tiek pakļauts tādiem ierobežojumiem, kādi nepieciešami, lai sasniegtu atbilstošu drošības un jūras vides aizsardzības līmeni.

3.2 Kuģi, uz kuriem to izmēru dēļ konvencija neattiecas

3.2.1 Ja kāds saistošais tiesību akts nav piemērojams kuģim tāpēc, ka tā izmēri ir ārpus konvencijas robežām, ostas valsts kontroles uzdevums ir novērtēt, vai kuģis atbilst standartiem attiecībā uz drošību, veselību vai vidi. Veicot šādu novērtējumu, ostas valsts kontroles inspektoram attiecīgi jāņem vērā tādi faktori, kā paredzamā reisa vai pakalpojuma ilgums un veids, kuģa izmērs un tips, uz kuģa esošais aprīkojums un kravas veids.

3.2.2 Veicot savas funkcijas, ostas valsts inspektoram jāņem vērā apliecības un cita dokumentācija, ko izdevusi karoga valsts administrācija vai tās pilnvarota organizācija. Ņemot vērā šādas apliecības un dokumentus un vadoties pēc vispārējā iespaida par kuģi, ostas valsts kontroles inspektoram profesionāli jānovērtē kuģis, izlemjot, vai un kādā veidā kuģis tiks dziļāk inspicēts. Veicot dziļāku inspekciju, ostas valsts kontroles inspektoram vajadzīgajā apjomā jāpievērš uzmanība šī pielikuma 3.2.3. punktā minētajiem elementiem. Šis saraksts nav jāuzskata par pilnīgu, bet paredzēts kā piemērs attiecīgi pārbaudāmajiem elementiem.

3.2.3 Svarīgākie elementi

3.2.3.1 Elementi attiecībā uz kravas markas piešķiršanas nosacījumiem:

.1 atklāto klāju hermētiskums;

.2 lūkas un kuģa atveru noslēgšanas ierīces;

.3 šļakatu necaurlaidīgās kuģa virsbūves atveru noslēgšanas ierīces;

.4 ūdensvārti;

.5 sānu notekas;

.6 ventilatori un gaisa vadi;

.7 noturības informācija.

3.2.3.2 Citi elementi attiecībā uz dzīvības drošību jūrā:

.1 dzīvības glābšanas līdzekļi;

.2 ugunsdzēšanas aprīkojums;

.3 galveno konstrukciju stāvoklis (tas ir, kuģa korpuss, klājs, lūku atveru noslēgšanas ierīces);

.4 galvenie mehānismi un elektriskās iekārtas;

.5 navigācijas aprīkojums, ieskaitot radioiekārtas.

3.2.3.3 Elementi attiecībā uz piesārņojuma novēršanu no kuģiem

.1 līdzekļi naftas un naftu saturošu šķidrumu izplūdes kontrolei, piemēram, naftu saturošā ūdens separators, filtrēšanas aprīkojums, citi līdzekļi (tanki naftas, naftas nosēdumu un naftu saturošā ūdens uzglabāšanai);

.2 līdzekļi, lai atbrīvotos no naftas, naftu saturošiem šķidrumiem;

.3 naftu saturošu šķidrumu atrašanās mašīntelpas bilžās;

.4 atkritumu savākšanas, uzglabāšanas un nodošanas līdzekļi.

3.2.4 Gadījumā, ja tiek atklāti trūkumi, kas ir bīstami drošībai, veselībai vai videi, ostas valsts kontroles inspektors, ja nepieciešams, var kuģi aizturēt, ņemot vērā šī pielikuma 3.2.1 punktā minētos faktorus, lai nodrošinātu, ka trūkums tiek novērsts, vai gadījumā, ja kuģim ir atļauts doties uz citu ostu, tas nerada skaidrus draudus drošībai, veselībai vai videi.

4.daļa. Piemēri "skaidram pamatam", kas norāda uz nepieciešamību veikt detalizētu inspekciju

Piemērojot Memoranda 3.1.punktu, "skaidrs pamats", kas norāda uz nepieciešamību veikt detalizētu inspekciju, ietver sekojošo:

.1 kuģim ir noteikta prioritāte inspekcijai saskaņā ar šī pielikuma 1.1.punktu un 1.2.3, 1.2.4, 1.2.5b, 1.2.5c un 1.2.8.punktu;

.2 pārbaudot apliecības un dokumentus, kas minēti šī pielikuma 2.daļā, tiek atklātas neprecizitātes vai arī dokumenti nav pienācīgi glabāti vai atjaunoti;

.3 ir pazīmes, ka apkalpes locekļi nevar pienācīgi sazināties savā starpā vai ar citām personām uz kuģa, vai ka kuģis nevar sazināties ar krasta institūcijām kopējā saprotamā valodā vai valodā, ko saprot attiecīgā krasta institūcija;

.4 ir pierādījumi, ka, veicot iekraušanas un citas operācijas, ir pārkāpti drošības noteikumi vai SJO nostādnes;

.5 naftas tankkuģa kapteinis nevar uzrādīt reģistrētus datus par naftas atsūknēšanas uzraudzības un kontroles sistēmas darbu attiecībā uz pēdējo pārgājienu balstā;

.6 nav atjaunots apkalpes pienākumu saraksts, vai apkalpes locekļi nezin savus pienākumus ugunsgrēka gadījumā vai saņemot pavēli pamest kuģi;

.7 viltus briesmu trauksmju signāliem neseko pienācīga trauksmes atsaukšanas procedūra;

.8 uz kuģa nav konvencijās paredzētā aprīkojuma vai netiek veiktas paredzētās procedūras;

.9 ostas valsts kontroles inspektoram radies vispārējs iespaids, ka pastāv nopietns korpusa un citu konstrukciju nodilums vai citi trūkumi, kas varētu apdraudēt kuģa konstrukciju hermētiskumu un integritāti;

.10 uz kuģa ir pārmērīgi antisanitāri apstākļi;

.11 ir informācija vai liecības, ka kapteinis vai apkalpe nepārzin būtiskas kuģa operācijas, kas saistītas ar kuģa drošību vai vides piesārņošanas novēršanu, vai arī tādas operācijas netiek veiktas;

.12 uz kuģa nav Tabulas par darba laika organizāciju un Jūrnieku darba un atpūtas stundu reģistrācijas grāmatas (skatīt SDO 180).

5.daļa. Detalizētās inspekcijas

5.1 Vispārējie jautājumi

5.1.1 Gadījumā, ja nav derīgu apliecību vai dokumentu vai konstatējot "skaidru pamatu", ostas valsts kontroles inspektoram:

.1 jāveic detalizētā inspekcija vietās, kur atklāts "skaidrs pamats";

.2 jāveic detalizētā inspekcijas citās nejauši izvēlētās vietās; un

.3 jāiekļauj inspekcijā pārbaude, vai apkalpe spēj veikt būtiskas kuģa operācijas;

5.1.2 Veicot detalizēto inspekciju, ostas valsts kontroles inspektoram jāņem vērā:

.1 šīs daļas nosacījumi;

.2 Starptautiskā bīstamo kravu pārvadāšanas kodeksa nosacījumi;

.3 šī pielikuma 6. un 7.daļas attiecīgie nosacījumi.

5.2 Procedūras kuģa konstrukcijas un aprīkojuma inspekcijai

Konstrukcija

5.2.1 Ostas valsts kontroles inspektora lēmumu par to, vai ir nepieciešams veikt pēc iespējas pilnīgāku kuģa korpusa konstrukciju inspekciju, kuģim atrodoties uz ūdens, nosaka ostas valsts kontroles inspektora iespaids par kuģa korpusa uzturēšanu un vispārējais stāvoklis uz klāja, stāvoklis kāpņu nodalījumos, uz sardzes tiltiņa, cauruļu izolācija un atrastas korodējušas konstrukcijas. Ja tiek atklāti konstrukciju bojājumi jeb korozija ievērojamās platībās un ar to saistīta karkasa deformācija, kas ietekmē kuģa jūrasspēju vai spēju izturēt lokālas slodzes, tas var būt par iemeslu kuģa aizturēšanai vai izraisīt nepieciešamību pārbaudīt kuģa zemūdens daļu. Pieņemot lēmumu, ostas valsts kontroles inspektoram jāņem vērā kuģa jūrasspēja, nevis kuģa vecums. Jānosaka nodiluma rezerve līdz minimāli pieļaujamajiem konstrukciju izmēriem. Bojājumi, kas neietekmē kuģa jūrasspēju, nevar izraisīt kuģa aizturēšanu, tāpat kā bojājumi, kas ir īslaicīgi, bet efektīvi izlaboti, lai kuģis varētu doties pārgājienā uz remonta ostu. Tomēr, vērtējot bojājumu ietekmi, ostas valsts kontroles inspektoram jāpievērš uzmanība apkalpes kajīšu stāvoklim un tam, vai bojājumi būtiski ietekmē apkalpes dzīves apstākļus.

5.2.2 Ostas valsts kontroles inspektoram jāpievērš īpaša uzmanība beramkravu kuģu un tankkuģu korpusu integritātei un jūrasspējai (SJO Rezolūcija A.744(18) ar grozījumiem).

5.2.3 Ostas valsts kontroles inspektora vērtējums par šādu kuģu korpusa drošību balstās uz "Paplašināto apskašu aktu lietu", kurai jābūt uz kuģa. Šajā lietā ir iekļauti ziņojumi par korpusa apskati, stāvokļa novērtējumu (kas tulkoti angļu valodā un ko apstiprinājusi karoga valsts administrācija), biezuma mērījumiem un apskates plānošanas dokumenti.

5.2.4 Ja "Paplašināto apskašu aktu lieta" norāda uz to, ka nepieciešama detalizētā kuģa konstrukcijas inspekcija, vai ja šādas lietas uz kuģa nav, ostas valsts kontroles inspektoram īpaša uzmanība jāpievērš attiecīgi korpusa konstrukciju stāvoklim, cauruļvadu sistēmām kravas telpās, sūkņu telpās, koferdamos, cauruļvadu tuneļos, balasta tankos un citās telpās kravas telpu rajonā.

5.2.5 Inspicējot beramkravu kuģus, ostas valsts kontroles inspektoram jāpārbauda, vai kravas nodalījumu konstrukcijās nav veikti redzami neatļauti remonti. Ja piemērojams, ostas valsts kontroles inspektoram jāpārliecinās, ka beramkravu kuģa grāmata ir apstiprināta, ka visi ierobežojumi, kas noteikti attiecībā uz cietajām beramkravām, ir ierakstīti grāmatā, ka beramkravu kuģa iekraušanas trīsstūris ir noturīgi marķēts un ka kravas nodalījumi ir aprīkoti ar ūdens līmeņa trauksmes zvanu.

Mašīntelpas

5.2.6 Ostas valsts kontroles inspektoram jānovērtē, vai mehānismu un elektrisko iekārtu stāvoklis var nodrošināt pietiekamu nepārtrauktu jaudu kuģa kustības nodrošināšanai un palīgfunkcijām.

5.2.7 Inspicējot mašīntelpas nodalījumus, ostas valsts kontroles inspektoram jāpārliecinās par apkalpošanas standartiem. Bojātas vai atvienotas ātrās noslēgšanas vārstu troses, atvienoti vai bojāti distances vadības stieņi vai mehānismu apturēšanas sistēmas, trūkstoši vārstu rokturi, redzamas pastāvīgas tvaika, ūdens, eļļas un degvielas noplūdes, netīras tanku virsmas un sateces vai mehānismu pamatņu pastiprināta korozija ir norādes uz to, ka mašīntelpas apkalpošanas organizācija ir neapmierinoša. Liels pagaidu remontu daudzums, tai skaitā žņaugi uz cauruļvadiem vai cementa kastes, norāda uz nevēlēšanos veikt pastāvīgus remontus.

5.2.8 Ja nav iespējams noteikt mehānismu stāvokli bez pārbaudes veikšanas, vispārējie trūkumi, tādi kā sūkņu blīvslēgu noplūdes, netīri ūdens mērinstrumentu stikli, nedarbojas spiediena mērinstrumenti, sarūsējuši drošības vārsti, nedarbojas vai atvienotas drošības vai kontroles iekārtas, periodiski nostrādā dīzeļdzinēja kartera drošības vārsti, nedarbojas vai ir neatbilstošs automātikas aprīkojums vai trauksmes sistēmas, ir noplūdes no katlu korpusa vai tā izplūdes kolektora, var izraisīt nepieciešamību veikt rūpīgu mašīnas žurnāla pārbaudi, kā arī mehānismu bojājumu vai avāriju pierakstu izpēti un pieprasīt mehānismu pārbaudi darbībā.

5.2.9 Ja nedarbojas viens no elektriskajiem ģeneratoriem, ostas valsts kontroles inspektoram jāpārbauda, vai jauda ir pietiekama, lai uzturētu galvenās un trauksmes iekārtas.

5.2.10 Ja ir acīmredzami nolaidības pierādījumi, ostas valsts kontroles inspektoram jāpaplašina pārbaudes loks, iekļaujot, piemēram, galvenās un rezerves stūres iekārtas pārbaudi, dzinēju automātisko apturēšanu pie maksimāliem apgriezieniem, spēka ķēdes slēdžus utt.

5.2.11 Jāatzīmē, ka viena vai vairāku augstākminēto trūkumu atklāšana pieļauj kuģa atzīšanu par prasībām neatbilstošu. Reālā situācija ir profesionāli jānovērtē katrā atsevišķā gadījumā.

Elementi, kas iespaido brīvsānu augstuma noteikšanu

5.2.12 Iespējams, ka ostas valsts kontroles inspektors ir nolēmis, ka korpusa inspekcija nav nepieciešama, bet ja novērots, ka apstākļi uz klāja nav apmierinoši, piemēram, bojātas lūku atveru noslēgšanas ierīces, sarūsējušas gaisa padeves caurules un ventilācijas ejas, ostas valsts kontroles inspektoram rūpīgāk jāpārbauda elementi, kas iespaido brīvsānu augstuma noteikšanu, pievēršot īpašu uzmanību noslēgšanas ierīcēm, līdzekļiem klāja atbrīvošanai no ūdens un pasākumiem attiecībā uz apkalpes aizsardzību.

Dzīvības glābšanas līdzekļi

5.2.13 Dzīvības glābšanas līdzekļu efektivitāte ir īpaši atkarīga no tā, kā apkalpe veic to apkopi un izmanto regulārajās mācībās. Laiks kopš pēdējās pārbaudes Aprīkojuma drošības apliecības saņemšanai var būt būtisks faktors aprīkojuma nolietošanās pakāpei, ja apkalpe to nav regulāri pārbaudījusi. Inspektoram jākonstatē ne tikai tas, ka uz kuģa nav viss konvencijās noteiktais aprīkojums, jeb ir sastopami acīmredzami defekti, tādi kā caurumi glābšanas laivās. Ostas valsts kontroles inspektoram jāmeklē arī aprīkojuma nelietošanas pazīmes vai kavēkļi glābšanas laivu nolaišanas aprīkojumā, ieskaitot krāsas uzkrāšanos, šarnīru iestrēgšanu, smērvielu trūkumu, bloku un faļļu stāvoklis un neatbilstošs klāja kravas izvietojums un nostiprinājums.

5.2.14 Ja šādas pazīmes ir acīmredzamas, ostas valsts kontroles inspektoram ir pamats veikt detalizētu visu glābšanas līdzekļu inspekciju. Šādā inspekcija var iekļaut glābšanas laivu nolaišanas pārbaudi. Pārbaudīt, vai glābšanas plosti un uzstādītās jūras evakuācijas sistēmas pārbaudītas apkopes servisa stacijā. Pārbaudīt izglābto cilvēku pacelšanas līdzekļus, glābšanas vestu un glābšanas riņķu skaitu un stāvokli, pārbaudīt, vai nav beidzies pirotehnikas derīguma termiņš. Pārbaudei nevajadzētu būt tik detalizētai, kā atjaunojot Aprīkojuma drošības apliecību, un vajadzētu tikt koncentrētai uz kuģa drošas atstāšanas būtību. Īpašos gadījumos jāveic pilna pārbaude Aprīkojuma drošības apliecības izsniegšanai.

Inspekcijas laikā jāpievērš uzmanība efektīvam aizborta apgaismojuma nodrošinājumam un darbībai, trauksmes izziņošanas līdzekļiem apkalpei un pasažieriem, kā arī ceļu apgaismojumam uz pulcēšanās vietām un iekāpšanas vietām glābšanas līdzekļos.

Ugunsdrošība

5.2.15 Neapmierinošs ugunsdzēšanas un klāja mazgāšanas maģistrāles un hidrantu stāvoklis un ugunsdzēšanas šļūteņu vai ugunsdzēšanas aparātu trūkums dzīvojamās telpās var būt par iemeslu nepieciešamībai veikt visa ugunsdzēšanas aprīkojuma sīkāku inspekciju. Papildus konvenciju prasību atbilstības pārbaudei ostas valsts kontroles inspektoram jāmeklē pierādījumi, ka ugunsgrēka risks ir augstāks par normālo; to var izraisīt nepietiekama tīrība mašīntelpā, kas kopā ar būtiskiem trūkumiem stacionārajā un pārvietojamajā ugunsdzēšanas aprīkojumā var būt par pamatu uzskatīt, ka kuģis ir standartiem neatbilstošs.

5.2.16 Ostas valsts kontroles inspektoram jāpārbauda ugunsdrošības plāns uz kuģa, lai iegūtu vispārēju priekšstatu par kuģa ugunsdrošības ierīcēm un izvērtētu to atbilstību konvenciju prasībām atkarībā no kuģa būves gada. Šaubas par konstruktīvajām aizsardzības metodēm ir jāadresē karoga valsts administrācijai, un ostas valsts kontroles inspektoram ir jāveic inspekcija, lai pārliecinātos par esošo ierīču efektivitāti.

5.2.17 Uguns izplatība var būt paātrināta, ja ugunsdrošās durvis nav gatavas nekavējošai darbībai. Ostas valsts kontroles inspektoram jāpārbauda šo durvju darbības un nofiksēšanas iespējas galveno zonu starpsienās un kāpņu nodalījumos un vietās, kas robežojas ar augsta uguns riska vietām kā galvenā mašīntelpa un kambīze, pievēršot īpašu uzmanību tām durvīm, kas atrodas atvērtā stāvoklī. Jāpievērš uzmanība arī galvenajām vertikālajām zonām, kas var būt mainītas, ierīkojot jaunas konstrukcijas. Papildus risks ugunsgrēka gadījumā ir dūmu izplatīšanās pa ventilācijas sistēmām. Atsevišķu pārbaudi var veikt aizbīdņiem un dūmu vārstiem, lai pārbaudītu to darbību. Ostas valsts kontroles inspektoram arī jāpārliecinās, ka ventilatorus var apturēt no vadības pults un ka ir pieejami līdzekļi galveno ventilācijas sistēmu pievadu un izeju noslēgšanai.

5.2.18 Jāpievērš uzmanība evakuācijas ceļu efektivitātei, pārliecinoties, ka galvenās durvis netiek turētas slēgtas un ka pārvietošanās ceļi un kāpnes nav aizšķērsotas.

Nosacījumi sadursmju novēršanai jūrā

5.2.19 Būtisks faktors drošības nodrošināšanai jūrā ir pilnīga atbilstība sadursmju novēršanas noteikumiem. Pamatojoties uz novērojumiem uz klāja, ostas valsts kontroles inspektoram jāizvērtē nepieciešamība veikt sīkāku signāluguņu, skaņu un briesmu signālu padošanas līdzekļu inspekciju.

Kravas kuģa konstrukcijas drošības apliecība

5.2.20 Kuģa vispārējais stāvoklis var likt ostas valsts kontroles inspektoram izvērtēt jautājumus, kas neattiecas uz drošības aprīkojumu un brīvsānu augstuma noteikšanu, bet tomēr ir saistīti ar kuģa drošību, piemēram, tādu elementu efektivitāte, kas saistīti ar Kravas kuģa konstrukcijas drošības apliecību, un var ietvert sūknēšanas sistēmas, līdzekļus gaisa un degvielas padeves noslēgšanai ugunsgrēka gadījumā, trauksmes sistēmas un avārijas elektroenerģijas padevi.

Kravas kuģa radio drošības apliecība

5.2.21 Kravas kuģa radio drošības apliecības un tai pievienotā radio aprīkojuma saraksta (forma R) derīgums var būt par pierādījumu attiecīgā aprīkojuma nodrošinājumam un efektivitātei, bet ostas valsts kontroles inspektoram jāpārliecinās, ka uz kuģa ir attiecīgi sertificēts personāls, kas spēj veikt ar šo aprīkojumu paredzētās darbības.

Prasības radio aprīkojuma uzturēšanai ir izklāstītas SOLAS 74 IV/15 noteikumā. Ir jāpārbauda radio žurnāls un radio ieraksti. Ja nepieciešams, var veikt aprīkojuma darbības pārbaudes.

Gadījumi, kad aprīkojuma daudzums uz kuģa pārsniedz konvencijā pieprasīto vai karoga valsts noteikto

5.2.22 Aprīkojumam uz kuģa, kas paredzēts situācijām, kad apdraudēta drošība vai piesārņojuma novēršanai, jābūt darba kārtībā. Ja šis aprīkojums nav darba kārtībā un tā daudzums pārsniedz tādu, kas noteikts attiecīgajā konvencijā un/vai ko pieprasa karoga valsts, tas ir jāsaremontē vai jānoņem no kuģa vai, ja nav iespējams to noņemt, jāatzīmē kā darboties nespējīgs.

5.3 Mazgāšana ar jēlnaftu

5.3.1 Iekārtu mazgāšanai ar jēlnaftu pārbaudes

Ostas valsts kontroles inspektoram ir jāpārliecinās, ka mazgāšana ar jēlnaftu tiek veikta uz visiem naftas tankkuģiem, uz kuriem ir jābūt attiecīgajām mazgāšanas sistēmām ar jēlnaftu vai sistēmām, kuras īpašnieks vai operators ir ierīkojis saskaņā ar MARPOL 73/78 konvencijas 1.pielikuma 13.noteikumu. Papildus ir jābūt nodrošinātai atbilstībai pārstrādātajai Konstrukcijas, Ekspluatācijas vai Vadības Specifikācijai mazgāšanai ar jēlnaftu (SJO Rezolūcija A.446(XI), kas izmainīta ar SJO Rezolūciju A.497(XII)). To vislabāk var izdarīt ostā, kurā kuģis tiek izkrauts.

5.3.2 Procedūras inspekcijām ostā, pārbaudot mazgāšanas ar jēlnaftu procedūras

Inspekcijas

5.3.2.1 Ostas valsts kontroles inspektoram ir jāveic attiecīgās darbības, lai pārliecinātos, ka mazgāšana ar jēlnaftu tankkuģos atbilst pastāvošajiem noteikumiem. Tomēr iepriekšminētais neatbrīvo terminālu operatorus un kuģa īpašnieku no viņu atbildības nodrošināt, ka darbības tiek veiktas saskaņā ar noteikumiem.

5.3.2.2 Inspekcijas laikā var pārbaudīt visu jēlnaftas mazgāšanas procesu vai tikai atsevišķus procesus. Tādējādi visu iesaistīto pušu interesēs ir, lai visu laiku tiktu veikti ieraksti kuģa žurnālā attiecībā uz mazgāšanas ar jēlnaftu operācijām, lai ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt veiktās darbības pirms inspekcijas veikšanas.

Kuģa apkalpe

5.3.2.3 Ir jāuzrāda sardzes atbildīgā persona un citas nozīmētās personas, kas atbild par jēlnaftas mazgāšanas operācijām. Pēc pieprasījuma tām jābūt gatavām uzrādīt savus kvalifikācijas dokumentus, atbilstoši pārstrādātās Konstrukciju, Ekspluatācijas un vadības Specifikācijas mazgāšanai ar jēlnaftu (SJO rezolūcija A.446(XI) noteikumu 5.2 un 5.3 prasībām ar SJO rezolūcijā A.497(XII) veiktajām izmaiņām.

5.3.2.4 Pārbaudi var beigt, iepazīstoties ar personu dokumentiem attiecībā uz šo jautājumu, ko izdevis kuģa operators vai apliecībām, ko izdevis apmācību centrs, kuru atzinusi administrācija. Šādu apkalpes locekļu skaitam jābūt vismaz tik lielam, cik norādīts Mazgāšanas ar jēlnaftu darbību un aprīkojuma rokasgrāmatā (COW rokasgrāmata).

Dokumentācija

5.3.2.5 Inspekcijas laikā jābūt pieejamiem šādiem dokumentiem:

.1 Starptautiskai naftas piesārņojuma novēršanas apliecībai (IOPP apliecība) un Konstrukcijas un Aprīkojuma sarakstam, lai noteiktu:

.1 vai kuģis ir aprīkots ar sistēmu mazgāšanai ar jēlnaftu kā noteikts MARPOL 73/78 konvencijas 1.pielikuma 13(6) vai (8) noteikumā;

.2 vai mazgāšanas ar jēlnaftu sistēma atbilst MARPOL 73/78 konvencijas 1.pielikuma 13(B) noteikumam;

.3 jēlnaftas mazgāšanas darbību un aprīkojuma rokasgrāmatas (COW rokasgrāmatas) derīgumu un datumu;

.4 apliecības derīgumu.

.2 apstiprinātai COW rokasgrāmatai;

.3 Naftas operāciju žurnālam; un

.4 kravas kuģa aprīkojuma drošības apliecībai, lai apstiprinātu, ka inertās gāzes sistēma atbilst SOLAS 74 II-2 daļas nosacījumiem ar grozījumiem.

Inertās gāzes sistēma

5.3.2.6 Atbilstoši inertās gāzes sistēmu noteikumiem jābūt uzstādītai aparatūrai, kas pastāvīgi norādītu un reģistrētu spiedienu un skābekļa saturu gāzē inertās gāzes piegādes maģistrālē laikā, kad inertā gāze tiek piegādāta. Pastāvīgajam reģistrētājam jānorāda, vai sistēma darbojusies apmierinoši pirms kravas izkraušanas un tās laikā.

5.3.2.7 Ja netiek ievēroti nosacījumi, kas norādīti COW rokasgrāmatā, mazgāšana jāpārtrauc, kamēr tiek atjaunoti apmierinoši apstākļi.

5.3.2.8 Jānosaka skābekļa līmenis katrā tankā, kuru paredzēts mazgāt. Izmantotajiem mēraparātiem jābūt kalibrētiem un pārbaudītiem, lai nodrošinātu, ka tie ir labā darba kārtībā. Ir jābūt pieejamiem mērījumu rezultātiem no tankiem, kas ir izmazgāti ostā pirms inspekcijas veikšanas. Var veikt pēkšņus papildus mērījumus.

Statiskā elektrība

5.3.2.9 Ir jāpārliecinās no ierakstiem kuģa kravas žurnālā vai, iztaujājot atbildīgo personu, ka ūdens saturs jēlnaftā ir samazināts kā to pieprasa labotās instrukcijas 6.7 daļa (SJO rezolūcija A.446(XI) ar SJO rezolūcijas A.497(XII) labojumiem.

Sakaru nodrošināšana

5.3.2.10 Ir jābūt nodrošinātiem efektīviem sakariem starp atbildīgo personu un pārējām personām, kas iesaistītas darbībās ar jēlnaftas mazgāšanu.

Noplūde uz klāja

5.3.2.11 Ostas valsts kontroles inspektoram ir jāpārliecinās, ka cauruļvadu sistēma mazgāšanai ar jēlnaftu ir pārbaudīta pret noplūdēm pirms kravas izkraušanas un ka pārbaudes rezultāti ir ierakstīti kuģa Naftas operāciju žurnālā.

Mašīntelpas norobežošana no naftas

5.3.2.12 Pārbaudot tanku mazgāšanas sildītāja (ja tāds ir) izolācijas stāvokli vai jebkuru tanku mazgāšanas sistēmas daļu, kas ieiet mašīntelpā, jāpārliecinās, ka kravas naftas produkti nevar nonākt mašīntelpā.

Jēlnaftas piemērotība

5.3.2.13 Vērtējot jēlnaftas piemērotību mazgāšanai ar jēlnaftu, jāņem vērā COW rokasgrāmatas 9.daļā norādītie kritēriji.

Pārbaudes lapa

5.3.2.14 Vadoties pēc ierakstiem Pārbaudes lapās, jānosaka, ka ir veiktas paredzētās pārbaudes darbības pirms mazgāšanas ar jēlnaftu un ka visi instrumenti darbojas pareizi. Var veikt arī pēkšņas pārbaudes atsevišķos punktos.

Mazgāšanas programmas

5.3.2.15 Ja tankkuģis tiek izkrauts vairākās ostās, Naftas operāciju žurnālā ir jānorāda, vai iepriekšēja tanku mazgāšana ar jēlnaftu notikusi iepriekšējā izkraušanās ostā vai jūrā. Ir jāpārliecinās, ka visi tanki, kuri tiks vai varbūt tiks izmantoti balastam nākamajā pārgājienā, tiktu mazgāti ar jēlnaftu pirms kuģis izbrauc no ostas. Nav noteikts, ka izkraušanās ostā obligāti jāmazgā tādi tanki, kas nav balasta tanki, ar nosacījumu, ka katrs no tādiem tankiem tiek mazgāts vismaz tā, kā noteikts SJO A.446(XI) Rezolūcijas pārstrādātās Specifikācijas 6.1 daļā, ar SJO A.498 (XII) Rezolūcijas labojumiem. Lai konstatētu, ka šīs prasības ir izpildītas, jāpārbauda ieraksti Naftas operāciju žurnālā.

5.3.2.16 Mazgāšanai ar jēlnaftu ir jābūt pabeigtai, pirms kuģis atstāj pēdējo izkraušanās ostu.

5.3.2.17 Ja tanki netiek mazgāti kādā no COW rokasgrāmatā ieteiktajiem veidiem, ostas valsts kontroles inspektoram jāpārliecinās, ka iemesls un ieteiktais alternatīvais tanku mazgāšanas veids ir pieņemams.

5.3.2.18 Mazgājot katru tanku, ir jāpārliecinās, ka darbības tiek veiktas saskaņā ar COW rokasgrāmatu un:

.1 ka uz klāja uzstādītie mehānismi un iegremdētie mehānismi darbojas pēc indikatoriem, skaņu paraugiem vai citām apstiprinātām metodēm;

.2 ka uz klāja uzstādītie mehānismi ir atbilstoši ieprogrammēti;

.3 ka mazgāšanas ilgums ir tāds kā noteikts; un

.4 ka vienlaicīgi izmantojamo mazgāšanas mašīnu skaits nepārsniedz noteikto.

Tanku nosusināšana

5.3.2.19 Minimālie kuģa galsveres parametri un kritēriji nosusināšanas darbību veikšanai ir norādīti COW rokasgrāmatā.

5.3.2.20 Visi tanki, kas ir mazgāti ar jēlnaftu, ir jānosusina. Nosusināšanas pietiekamība ir jāpārbauda, ar roku pārbaudot vismaz katra tanka pakaļgala rokas pārbaudes vietu vai ar tādiem līdzekļiem, kas norādīti COW rokasgrāmatā. Jāpārliecinās, ka nosusināšanas atbilstība ir pārbaudīta vai tiks pārbaudīta, pirms kuģis atstāj pēdējo izkraušanās ostu.

Balastēšana

5.3.2.21 Tanki, kas ar jēlnaftu mazgāti jūrā, ir jāreģistrē Naftas operāciju žurnālā. Šie tanki ir jāatstāj tukši starp izkraušanās ostām, lai tos inspicētu nākamajā izkraušanas ostā. Ja šie tanki ir paredzēti kā izbraukšanas balasts, tos var pieprasīt balastēt pašā izkraušanas sākumā. Šādai prasībai ir operatīvi iemesli kā arī tanki ir jābalastē izkraušanas laikā, ja kuģim ir ogļūdeņraža izplūdes. Ja tankus paredzēts pārbaudīt tukšā veidā, tad tas jādara uzreiz pēc tankkuģa pietauvošanās. Ja ostas valsts kontroles inspektors ierodas pēc tam, kad balasta pieņemšana jau ir sākusies, tanka dibenu vairs nevar pārbaudīt. Tomēr ir iespējama balasta ūdeņu virsmas pārbaude. Eļļas plēves biezums nedrīkst pārsniegt tādu, kas norādīts SJO A.446 (XI) Rezolūcijas labotās specifikācijas 4.2.10(b) daļā ar SJO A.497 (XII) Rezolūcijas labojumiem.

5.3.2.22 Tanki, kas paredzēti kā balasta tanki, ir norādīti COW rokasgrāmatā. Pēc kuģa kapteiņa vai atbildīgās personas ieskatiem izvēlas, kuri tanki nākamā reisa laikā tiks izmantoti kā balasta tanki. Pārbaudot ierakstus Naftas operāciju žurnālā jāpārliecinās, ka šie tanki ir mazgāti, pirms tankkuģis atstāj pēdējo izkraušanās ostu. Jāatzīmē, ka, ja tankkuģis starpposma ostā atkal iekrauj jēlnaftas kravu balastam paredzētajos tankos, tad šie tanki nav jāmazgā tieši šajā ostā, bet nākamajā ostā.

5.3.2.23 Vadoties pēc Naftas operāciju žurnāla, jāpārliecinās, ka tankos, kuri nav mazgāti ar jēlnaftu iepriekšējos reisos, nav ticis pieņemts papildus balasta ūdens.

5.3.2.24 Jāpārbauda, vai pārgājiena balasta tanki ir nosusināti, cik vien pilnīgi tas iespējams. Ja reisa balasts ir piepildīts caur kravas cauruļvadiem un sūkņiem, balasta nosusināšana var tikt novadīta citā kravas tankā vai uz krastu ar maza diametra speciāli šim mērķim paredzētu cauruļvadu.

5.3.2.25 Metodes, lai izvairītos no tvaiku noplūdes, ja tas konkrētā vietā tiek pieprasīts, ir uzrādītas COW rokasgrāmatā, un tās ir stingri jāievēro. Ostas valsts kontroles inspektoram jāpārliecinās par to ievērošanu.

5.3.2.26 Ir jāievēro tipveida balastēšanas procedūras, kas uzskaitītas COW rokasgrāmatā. Ostas valsts kontroles inspektoram jāpārliecinās par to ievērošanu.

5.3.2.27 Ja iziešanas balasts tiek mainīts, tā izliešanai jūrā jānotiek saskaņā ar MARPOL 73/78 konvencijas I pielikuma 9.noteikumu. Ir jāpārbauda Naftas operāciju žurnāls, lai pārliecinātos, ka kuģis to ievēro.

5.4 Izkraušanas, nosusināšanas un iepriekšējās mazgāšanas darbības saskaņā ar MARPOL 73/78 konvencijas II pielikumu

5.4.1 Procedūras izkraušanas, nosusināšanas un skalošanas darbību inspekcijai (galvenokārt izkraušanās ostās)

Ievads

5.4.1.1 Ostas valsts kontroles inspektoram vai inspektoram, ko ostas valsts administrācija pilnvarojusi veikt pārbaudi saskaņā ar MARPOL 73/78 konvencijas II pielikuma 8.noteikuma nosacījumiem, pilnībā jāpārzina MARPOL 73/78 konvencijas II pielikums un ostas noteikumi saistībā ar kravas operācijām, tanku mazgāšanu, piestātņu tīrīšanu, aizliegumu atrasties pie borta liellaivām utt.

Dokumentācija

5.4.1.2 Inspekcijai attiecībā uz šo daļu ir nepieciešami sekojoši dokumenti:

.1 Starptautiskā apliecība par kuģa piemērotību pārvadāt bīstamas ķīmiskas lejamkravas (turpmāk - CoF apliecība) vai Starptautiskā apliecība par piesārņošanas novēršanu, pārvadājot kaitīgas lejamkravas tilpnēs (turpmāk - NLS apliecība);

.2 kravas plāns un iekraušanas dokuments;

.3 procedūru un aprīkojuma rokasgrāmata (turpmāk - P un A rokasgrāmata); un

.4 Kravas operāciju žurnāls.

Informācija no kuģa apkalpes

5.4.1.3 Ostas valsts kontroles inspektoram vai inspektoram, ko pilnvarojusi ostas valsts administrācija, ir svarīgs sekojošais:

.1 kuģa paredzētā iekraušanas un izkraušanas programma;

.2 vai izkraušanas un nosusināšanas darbības var veikt saskaņā ar P un A rokasgrāmatu, un, ja nē, iemesls, kāpēc to nevar darīt;

.3 ierobežojumi, ja tādi ir, efektīvai nosusināšanas sistēmas darbībai (tas ir, pretspiediens, apkārtesošā gaisa temperatūra, nepareiza darbošanās utt.);

.4 vai kuģis dodas uz, paliek vai atstāj Īpašo rajonu; un

.5 vai kuģim nepieciešama atbrīvošana no tanku skalošanas un atbrīvošanās no nogulsnēm izkraušanās ostā.

5.4.1.4 Ja tanku mazgāšana paredzēta bez ūdens izmantošanas, jāinformē ostas valsts kontroles inspektors vai ostas valsts administrācijas pilnvarotais inspektors par tanku mazgāšanas procedūru un nogulšņu likvidēšanu.

5.4.1.5 Ja Kravas operāciju žurnālā savlaicīgi nav veikti ieraksti, ir jānodrošina visa informācija par neizpildītajām skalošanas un nogulšņu nodošanas operācijām.

Informācija no termināla personāla

5.4.1.6 Termināla personālam ir jā­sniedz informācija par ierobežojumiem, kas uzlikti kuģim attiecībā uz pretspiedienu un/vai pieņemšanas iekārtām.

Kontrole

5.4.1.7 Uzkāpjot uz kuģa un iepazīstoties ar kapteini vai atbildīgo virsnieku, ostas valsts kontroles inspektors vai ostas valsts administrācijas pilnvarotais inspektors pārbauda nepieciešamos dokumentus.

5.4.1.8 Dokumentācija tiek izmantota, lai konstatētu:

.1 kādas kaitīgas šķidras vielas, ir jāizkrauj, to kategorijas un izvietojums (kravas plāns, P un A rokasgrāmata);

.2 kādas ir esošās skalošanas sistēmas iespējas un ierobežojumi, ja tāda ir (P un A rokasgrāmata);

.3 kuriem tankiem nepieciešama iepriekšēja skalošana, izmazgātos atkritumus novadot pieņemšanas iekārtās (iekraušanas dokuments un kravas temperatūra);

.4 kuriem tankiem nepieciešama iepriekšēja skalošana, izmazgātos atkritumus novadot vai nu pieņemšanas iekārtās vai jūrā (P un A rokasgrāmata, iekraušanas dokuments un kravas temperatūra);

.5 skalošanas darbības un/vai neizpildītās nogulšņu nodošanas operācijas (Kravas operāciju žurnāls); un

.6 kurus tankus nedrīkst mazgāt ar ūdeni dēļ tajos esošajām vielām (P un A rokasgrāmata).

5.4.1.9 Neskatoties uz iepriekšējās skalošanas operācijām, kas norādītas šī pielikuma 5.4.1.8.punktā, ir svarīga šāda informācija (P un A rokasgrāmata):

.1 spiediens, kas nepieciešams tanku mazgāšanas mašīnām;

.2 viena tanku mazgāšanas mašīnas cikla ilgums un izmantotā ūdens daudzums;

.3 mazgāšanas programmas atkarībā no tankos esošajām vielām;

.4 vajadzīgā mazgāšanas ūdens temperatūra; un

.5 īpašās procedūras.

5.4.1.10 Saskaņā ar MARPOL 73/78 konvencijas II pielikuma 8.noteikumu ostas valsts kontroles inspektoram vai ostas valsts administrācijas pilnvarotajam inspektoram jāpārliecinās, ka izkraušanas, nosusināšanas un/vai skalošanas operācijas tiek veiktas saskaņā ar informāciju, kas iegūta saskaņā ar šī pielikuma 5.4.1.2 punktu (dokumentācija). Ja to nav iespējams izdarīt, jāveic alternatīvas darbības, lai pārliecinātos, ka kuģis nedodas jūrā ar lielāku nogulšņu daudzumu nekā norādīts attiecīgi MARPOL 73/78 konvencijas II pielikuma 5 A noteikumā. Ja nogulšņu daudzumu nevar samazināt ar alternatīviem līdzekļiem, ostas valsts kontroles inspektoram vai ostas valsts administrācijas pilnvarotajam inspektoram jāinformē sava administrācija.

5.4.1.11 Jārūpējas par to, lai nodrošinātu, ka termināla kravas šļūtenes un cauruļu sistēmas netiktu iztukšotas atpakaļ uz kuģa.

5.4.1.12 Ja kuģis ir atbrīvots no noteiktām sūknēšanas efektivitātes prasībām saskaņā ar MARPOL 73/78 konvencijas II pielikuma 5A noteikumu vai pieprasa izņēmuma piešķiršanu noteiktām nosusināšanas vai iepriekšējas skalošanas procedūrām saskaņā ar MARPOL 73/78 konvencijas II pielikuma 8.noteikumu, ir jāņem vērā šādu izņēmumu nosacījumi. Tas attiecas uz:

.1 5A(6) noteikumu. Kuģis ir uzbūvēts pirms 1986.gada 1.jūlija un ir atbrīvots no prasības samazināt tā nogulšņu daudzumu līdz noteiktiem apjomiem (tas ir, B kategorijas vielas 0.3 m3 vai 1 m3 un C kategorijas vielas 0.9 m3 vai 3m3). Ja kravas tanks tiek mazgāts vai balastēts, ir nepieciešama skalošana, novadot iepriekšējās skalošanas ūdeņus krasta savākšanas iekārtās. CoF apliecībā vai NLS apliecībā jābūt norādēm, ka kuģis veic tikai ierobežotus reisus;

.2 5A(7) noteikumu. Kuģim nekad nav jābalastē kravas tanki un tanku mazgāšana vajadzīga tikai remontam vai dokošanai. CoF apliecībā vai NLS apliecībā ir jābūt uzrādītai izņēmuma specifikai. Katram kravas tankam ir jābūt sertificētam vienas konkrētas vielas pārvadāšanai;

.3 8(2)(b)(i), 8(5)(b)(i), 8(6)(c)(i) un 8(7)(c)(i) noteikumiem. Kravas tanki netiek mazgāti vai balastēti pirms nākamās kravas uzņemšanas;

.4 8(2)(b)(ii), 8(5)(b)(ii), 8(6)(c)(ii) un 8(7)(c)(ii) noteikumiem. Pēc kravas tanku mazgāšanas skalošanas ūdeņu nodošana savākšanas iekārtās tiek veikta citā ostā. Rakstiskā formā jāapstiprina, ka tajā ostā ir šim mērķim piemērotas savākšanas iekārtas; un

.5 8(2)(b)(iii), 8(5)(b)(iii), 8(6)(c)(iii) un 8(7)(c)(iii) noteikumiem. Kravas nogulsnes var likvidēt ar ventilācijas palīdzību.

5.4.1.13 Ostas valsts kontroles inspektoram vai ostas valsts administrācijas pilnvarotajam pārstāvim jāapstiprina Kravas operāciju žurnāla J nodaļu, ja ir piešķirts izņēmums saskaņā ar šī pielikuma 5.4.1.12.punkta 3.apakšpunktu, 5.4.1.12.punkta 4.apakš­punktu un 5.4.1.12.punkta 5.apakš­punktu vai ja tankam, no kura izkrautas A kategorijas vielas, ir veikta skalošana saskaņā ar P un A rokasgrāmatu.

5.4.1.14 A kategorijas vielām, alternatīvi MARPOL 73/78 konvencijas II pielikuma 8(3) noteikumam, nogulšņu koncentrācija ir jānosaka, vadoties pēc procedūrām, kuras nosaka katra ostas valsts. Šajā gadījumā ostas valsts kontroles inspektoram vai ostas valsts administrācijas pilnvarotajam inspektoram ir Kravas operāciju žurnāla K nodaļā jāapstiprina, ka ir sasniegta vajadzīgā nogulšņu koncentrācija.

5.4.1.15 Papildus šī pielikuma 5.4.1.13 punktam ostas valsts kontroles inspektoram vai ostas valsts administrācijas pilnvarotajam inspektoram ir jāapstiprina Kravas operāciju žurnāls, ja viņi ir bijuši liecinieki, ka ir izkrautas B, C un D kategorijas vielas un notikusi tanku skalošana vai nosusināšana saskaņā ar P un A rokasgrāmatu.

5.4.1.16 Ostas valsts kontroles inspektoram vai ostas valsts administrācijas pilnvarotajam inspektoram ir jāzina, ka produktu tankkuģis drīkst pārvadāt noteiktas "naftveidīgas" indīgas šķidrās vielas. Šīm vielām ir jābūt uzrādītām IOPP apliecībā. Pārbaudot kuģus, kas pārvadā šādas vielas, jāpiemēro kontroles procedūras saskaņā ar MARPOL 73/78 konvencijas I pielikumu. Ostas valsts kontroles inspektoram vai ostas valsts administrācijas pilnvarotajam inspektoram, kas veic kontroli saskaņā ar MARPOL 73/78 konvencijas II pielikuma 8.noteikumu, pilnībā jāpārzina MARPOL 73/78 konvencijas I pielikums.

5.5 Procedūras pārbaudei, vai apkalpe spēj veikt būtiskas kuģa operācijas

5.5.1 Veicot detalizēto inspekciju, ostas valsts kontroles inspektors nedrīkst tajā iekļaut operāciju pārbaudes vai uzspiest fiziskas prasības, kuras pēc kapteiņa domām var pakļaut briesmām kuģa drošību, apkalpi, pasažierus, kontroles inspektorus vai kravu.

5.5.2 Veicot operāciju kontroli, ostas valsts kontroles inspektors iespēju robežās nedrīkst traucēt normālās kuģa darbības kā kravas iekraušana un izkraušana un stabilizēšana, par kurām ir atbildīgs kapteinis, kā arī ostas valsts kontroles inspektors nedrīkst pieprasīt tādu operatīvo darbības veidu demonstrēšanu, kas varētu nevajadzīgi aizkavēt kuģi.

5.5.3 Pēc kuģa operāciju veikšanas prasmes atbilstības novērtēšanas ostas valsts kontroles inspektoram ir jāveic profesionāls novērtējums, lai noteiktu, vai apkalpes operatīvā gatavība kopumā ir pietiekamā līmenī, lai ļautu kuģim kuģot, neapdraudot kuģi vai personas uz kuģa vai neradot nesaprātīgus piesārņojuma draudus jūras videi.

Trauksmju saraksti

5.5.4 Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai apkalpes locekļi pārzin savus pienākumus, kas norādīti trauksmes sarakstā.

5.5.5 Ostas valsts kontroles inspektors var pārliecināties, vai trauksmes saraksti ir izvietoti skaidri redzamās vietās uz kuģa, ieskaitot sardzes tiltiņu, mašīntelpu un apkalpes dzīvojamās telpas. Nosakot trauksmju saraksta atbilstību noteikumiem, ostas valsts kontroles inspektors pārbauda, vai:

.1 trauksmes sarakstā ir norādīti dažādiem apkalpes locekļiem noteiktie pienākumi;

.2 trauksmes sarakstā norādīti virsnieki, kam jānodrošina, ka dzīvības glābšanas līdzekļi un ugunsdzēšanas aprīkojums tiek uzturēts labā stāvoklī un var tikt nekavējoties izmantots;

.3 trauksmes sarakstā norādīti aizvietotāji vadošajām personām, kuras var kļūt darba nespējīgas, ņemot vērā, ka dažādos trauksmes gadījumos jāveic dažādas darbības;

.4 trauksmes sarakstā ir norādīti apkalpes locekļu pienākumi avārijas gadījumā attiecībā uz pasažieriem;

.5 uz pasažieru kuģiem izmantotā trauksmes saraksta forma ir apstiprināta un ka tas iztulkots darba valodā, ja tā nav oficiālā valoda.

5.5.6 Lai noteiktu, vai trauksmes saraksts nav novecojis, ostas valsts kontroles inspektors var pieprasīt atjaunotu apkalpes sarakstu, ja tāds ir, lai to pārbaudītu. Šim mērķim var izmantot arī citus iespējamos līdzekļus, piemēram, Apliecību par minimālo apkalpes sastāvu.

5.5.7 Ostas valsts kontroles inspektors var noteikt, vai pienākumi, kas noteikti apkalpes locekļiem, kas apkalpo glābšanas līdzekļus (glābšanas laivas vai glābšanas plostus), atbilst noteikumiem, un pārbaudīt, vai katram glābšanas līdzeklim ir nozīmēts atbildīgais virsnieks vai sertificētā persona. Tomēr karoga valsts administrācija, pienācīgi novērtējot reisa veidu, cilvēku skaitu uz kuģa un kuģa īpašības, var atļaut personām, kas iesaistītas darbībās ar glābšanas plostiem, būt atbildīgām par glābšanas plostiem augstākminēto kvalificēto personu vietā. Glābšanas laivu gadījumā ir jābūt nozīmētai otrai atbildīgajai personai.

5.5.8 Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai apkalpes locekļi ir iepazīstināti ar viņiem uzticētajiem pienākumiem trauksmes sarakstā un pārzina vietas, kur viņiem jāpilda savi pienākumi.

Sazināšanās

5.5.9 Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai vadošie apkalpes locekļi var sazināties savā starpā un ar pasažieriem, ja tādi ir, tā, lai netiktu ietekmēta kuģa droša darbība it īpaši ārkārtas situācijās.

5.5.10 Ostas valsts kontroles inspektors var vērsties pie kapteiņa, lai uzzinātu, kādas ir kuģa darba valodas, un var pārbaudīt, vai šī valoda ir ierakstīta kuģa žurnālā.

5.5.11 Ostas valsts kontroles inspektors var pārliecināties, vai vadošie apkalpes locekļi saprot viens otru inspekcijas vai mācību laikā. Apkalpes locekļiem, kas nozīmēti palīdzēt pasažieriem, ir jābūt gataviem avārijas gadījumā sniegt pasažieriem nepieciešamo informāciju.

Meklēšanas un glābšanas plāns

5.5.11 bis Pasažieru kuģiem, kas kursē noteiktos maršrutos, ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai uz kuģa ir apstiprināts plāns sadarbībai ar attiecīgajiem meklēšanas un glābšanas dienestiem avārijas gadījumā.

Avārijas mācības

5.5.12 Ostas valsts kontroles inspektoram jākontrolē mācību norise uz kuģa un jāpārbauda mācību trauksmju datumi un laiki, kas ierakstīti kuģa žurnālā, kā noteikusi administrācija. Ostas valsts kontroles inspektoram, kurš bijis klāt ugunsgrēka un kuģa atstāšanas mācībās, jāpārliecinās, ka apkalpes locekļi pārzina savus pienākumus un atbilstošos kuģa iekārtu un aprīkojuma izmantošanas veidus.

Ugunsgrēka mācību trauksmes

5.5.13 Ostas valsts kontroles inspektors var novērot ugunsgrēka mācību trauksmi, ko veic apkalpes locekļi, kam trauksmes sarakstā uzticēti šādi pienākumi. Pēc konsultēšanās ar kuģa kapteini, mācību ugunsgrēka trauksmēm var izvēlēties vienu vai vairākas vietas uz kuģa. Uz šo vietu/vietām nosūta apkalpes locekli, kurš iedarbina avārijas trauksmes sistēmu vai izmanto citus līdzekļus, lai izziņotu trauksmi.

5.5.14 Noteiktajā vietā ostas valsts kontroles inspektors kādam apkalpes loceklim raksturo, kāda veida ugunsgrēks ir izcēlies, un novēro, kā ziņojums par ugunsgrēku tiek nodots komandtiltiņam vai bojājumu kontroles centram. Šajā brīdī vairākums kuģu dod skaņas signālu apkalpei, lai sasauktu kopā ugunsdzēsības partijas pulcēšanās vietā. Ostas valsts kontroles inspektoram jāvēro, kā ugunsdzēsības vienība ierodas ugunsgrēka vietā, sagatavo aprīkojumu un dzēš mācību ugunsgrēku. Grupu vadītājiem jābūt gataviem dot attiecīgas pavēles savai vienībai un ziņot komandtiltiņam vai bojājumu kontroles centram par esošo stāvokli. Ugunsdzēšanā iesaistītā apkalpes locekļi tiek vērtēti pēc to sagatavotības un aprīkojuma izmantošanas prasmes. Ostas valsts kontroles inspektoram jāpārliecinās, ka visas iekārtas tiek pilnībā sakomplektētas. Apkalpes reakciju gadījumā, ja kāds ir ievainots, var pārbaudīt, izvēloties apkalpes locekli kā iespējamo ievainoto. Ostas valsts kontroles inspektoram ir jānovēro, kā tiek nodota informācija un kā rīkojas ievainotais un pirmās palīdzības sniegšanas komanda. Ievainotā pārvietošana pa šaurām ejām, durvīm vai kāpnēm ir sarežģīta un tai nepieciešama pieredze.

5.5.15 Mācības iespēju robežās jānovada tā, it kā būtu īsta trauksmes situācija.

5.5.16 Mācībās jāiesaista arī tie apkalpes locekļi, kam uzticēti citi pienākumi ugunsgrēka trauksmes gadījumā, tādi kā avārijas ģeneratora, CO2 telpas, vai avārijas sūkņu apkalpošana. Ostas valsts kontroles inspektors var lūgt šiem apkalpes locekļiem izskaidrot savus pienākumus un, ja iespējams, parādīt, ka viņi ir ar tos apguvuši.

5.5.17 Uz pasažieru kuģiem īpaša uzmanība jāpievērš to apkalpes locekļu darbībai, kam uzticēta ar ugunsdrošu durvju un ugunsdrošības aizbīdņu noslēgšana. Mācību laikā imitētajās ugunsgrēka vietās atbildīgajām personām ir jāveic darbības ar aizvēršanas iekārtām. Apkalpes locekļiem, kas nav iesaistīti ugunsdzēšanas komandā, galvenokārt ir jāatrodas pasažieru dzīvojamo telpu vietās, lai palīdzētu pasažieru evakuācijā. Šiem apkalpes locekļiem ir jāizskaidro savi pienākumi un dažādo trauksmes signālu nozīme un jānorāda divi evakuācijas ceļi no attiecīgās vietas un pasažieru pārbaudes vietām. Apkalpes locekļiem, kam uzticēts palīdzēt pasažieriem, jābūt spējīgiem sniegt vismaz tik daudz informācijas, lai parādītu pasažieriem ceļu uz atbilstošajām trauksmes un pulcēšanās vietām.

Kuģa atstāšanas mācības

5.5.18 Pēc konsultācijas ar kuģa kapteini ostas valsts kontroles inspektors var pieprasīt kuģa atstāšanas demonstrēšanu ar vienu vai vairākiem glābšanas līdzekļiem. Šādas demonstrēšanas pamatā ir pārliecināties, kā glābšanas līdzekļus vada un ar tiem darbojas tie apkalpes locekļi, kam trauksmes sarakstā paredzēti šādi pienākumi. Ja iespējams, ostas valsts kontroles inspektoram šajās mācībās jāiekļauj arī dežūrlaivas. SOLAS 74 III nodaļā ir norādītas īpašās prasības kuģa atstāšanas mācībām un treniņiem, no kurām sevišķi svarīgi ir sekojoši principi.

5.5.19 Mācības iespēju robežās jānovada tā, it kā būtu īsta avārijas situācija.

5.5.20 Kuģa atstāšanas mācībās jāiekļauj:

.1 apkalpes (un pasažieru) sapulcēšana pulcēšanās vietās, izmantojot noteiktos signālus un pārliecinoties, ka viņi sapratuši pavēli atstāt kuģi kā tas noteikts trauksmes sarakstā;

.2 ziņošana vadības posteņiem un sagatavošanās pienākumu pildīšanai, kas noteikti trauksmes sarakstā;

.3 pārbaude, vai (pasažieri un) apkalpe ir pietiekami trenēta;

.4 pārbaude, vai glābšanas vestes ir pareizi uzvilktas;

.5 vismaz vienas glābšanas laivas nolaišana pēc nepieciešamās sagatavošanās;

.6 glābšanas laivu dzinēju palaišana un darbināšana; un

.7 laivceltņu, ko lieto glābšanas plostu nolaišanā, izmantošana;

.8 kajītēs iesprostoto pasažieru meklēšanas un glābšanas mācības;

.9 instrukcijas radio dzīvības glābšanas ierīču lietošanai;

.10 trauksmes un kuģa atstāšanas vietu avārijas apgaismojuma pārbaude; un

.11 ja kuģis ir aprīkots ar jūras evakuācijas sistēmām, procedūru, kas paredzētas šādu sistēmu atvēršanai, pārbaudes līdz brīdim, kad tūlīt seko to īsta atvēršana.

5.5.21 Ja glābšanas laiva, ko nolaiž ūdenī mācību laikā, nav dežūrlaiva, ūdenī jānolaiž arī dežūrlaiva, pārbaudot, ka tā tiek uzcelta uz kuģa un nolaista ūdenī iespējami īsākā laikā. Ostas valsts kontroles inspektoram jāpārliecinās, ka apkalpes locekļi pārzin savus pienākumus, kas viņiem uzticēti kuģa atstāšanas operāciju laikā, un ka par glābšanas aprīkojumu atbildīgajam apkalpes loceklim ir pilnīgas zināšanas par glābšanas līdzekļu aprīkojumu un darbībām ar tiem.

5.5.22 Dzīvības glābšanas līdzekļi ir jā­glabā tādā gatavības stāvoklī, lai divi apkalpes locekļi varētu tos sagatavot darbībai un nolaišanai ūdenī mazāk kā 5 minūtēs.

5.5.23 Uz pasažieru kuģiem attiecas prasība, lai glābšanas laivas un nolaižamie glābšanas plosti būtu gatavi nolaišanai 30 minūšu laikā.

5.5.24 Uz kravas kuģiem attiecas prasība, lai glābšanas laivas un nolaižamie glābšanas plosti būtu gatavi nolaišanai 10 minūšu laikā.

Avārijas kontroles plāns un Kuģa avārijas pasākumu plāns cīņai ar naftas piesārņojumu (SOPEP)

5.5.25 Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai uz pasažieru kuģa ir avārijas kontroles plāns un vai attiecīgie apkalpes locekļi pārzina savus pienākumus un darbības ar kuģa iekārtām un aprīkojumu, kas paredzēts bojājumu novēršanai un rīcībai jūras piesārņošanas gadījumā.

5.5.26 Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai kuģa virsnieki pārzina avārijas novēršanas rokasgrāmatu, kurai ir jābūt viņiem pieejamai, saturu vai avārijas kontroles plānu.

5.5.27 Virsniekiem var lūgt izskaidrot darbības, kas jāveic dažādos avārijas apstākļos.

5.5.28 Virsniekiem var lūgt izskaidrot arī ūdensnecaurlaidīgo nodalījumu robežas, to atveres ar noslēgšanas līdzekļiem un to distances vadības atrašanās vietas, kā arī veicamos pasākumus sānsveres, kas radusies ūdens ieplūšanas rezultātā, korekcijai.

5.5.29 Virsniekiem ir jābūt vispusīgām zināšanām par kāda nodalījuma bojājumu un tā radītās pārplūšanas ietekmi uz kuģa diferentu un stabilitāti, un par veicamajiem pretpasākumiem.

5.5.30 Šī pielikuma 5.5.25. līdz 5.5.29.punkta nosacījumi tiek attiecīgi piemēroti kravas kuģu bojājumu kontroles plānam un visu kuģu SOPEP. Ja iespējams, ostas valsts kontroles inspektors uz beramkravu kuģiem var pārbaudīt, vai virsnieki pārzina kravas nodalījumu applūšanas scenāriju un instrukcijas evakuācijas gatavībai.

Ugunsdrošības plāns

5.5.31 Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai uz kuģa ir ugunsdrošības plāns vai bukleti un vai apkalpes locekļi pārzina ugunsdrošības plānā vai bukletā sniegto informāciju.

5.5.32 Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai ugunsdrošības plāns ir pastāvīgi izlikts kuģa virsnieku zināšanai. Alternatīvi katram virsniekam ir jābūt nodrošinātam ar bukletu, kas satur informāciju, kas dota ugunsdrošības plānā, un vienai kopijai vienmēr jābūt pieejamai uz kuģa redzamā vietā. Plāni un bukleti jāatjauno, visas izmaiņas ierakstot tajos cik ātri vien iespējams.

5.5.33 Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai atbildīgās personas, īpaši tās, kas iesaistītas trauksmes sarakstā minēto pienākumu pildīšanā, pārzina informāciju, kas sniegta ugunsdrošības plānā vai bukletā, un zina, kā rīkoties ugunsgrēka gadījumā.

5.5.34 Ostas valsts kontroles inspektors var pārliecināties, vai atbildīgie virsnieki pārzina galvenos konstrukcijas elementus, kas veido ugunsdrošos nodalījumus un iekļūšanas līdzekļus dažādiem nodalījumiem.

Lēmuma pieņemšanas atbalsta sistēma pasažieru kuģu kapteiņiem

5.5.34 bis Pasažieru kuģiem ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai uz tiltiņa ir lēmuma pieņemšanas atbalsta sistēma rīcībai ārkārtas situācijās, kas sastāv vismaz no iespiesta avārijas plāna vai plāniem.

Operācijas uz komandtiltiņa

5.5.35 Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai virsnieki, kas atbildīgi par navigācijas sardzi, pārzina komandtiltiņa vadību un navigācijas aprīkojumu (ieskaitot elektroniskās kartes, ja tādas ir), stūres režīma pārslēgšanu no automātiskā uz manuālo un otrādi, un kuģa manevrēšanas spējas.

5.5.36 Virsniekam, kas atbildīgs par navigācijas sardzi, ir jāzina visa drošības un navigācijas aprīkojuma atrašanās vieta un vadība. Pie tam šim virsniekam jāpārzina procedūras, kas attiecas uz kuģa navigāciju dažādos apstākļos, un visa pieejamā informācija.

5.5.37 Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt arī to, cik labi virsnieki pārzina visu viņiem pieejamo informāciju saistībā ar kuģa manevrēšanas īpašībām, dzīvības glābšanas signāliem, navigācijas publikāciju korektūru, pārbaudes lapām attiecībā uz tiltiņa procedūrām, instrukcijām, rokasgrāmatām utt.

5.5.38 Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, cik labi virsnieki pārzina tādas procedūras kā aprīkojuma periodiskie testi un pārbaudes, sagatavošanās pienākšanai un atiešanai, stūres režīma maiņa, signalizēšana, sakaru nodrošināšana, manevrēšana, ārkārtas situācijas un ieraksti kuģa žurnālā.

5.5.38.1 Atļaujā vadīt ātrgaitas kuģi (POHSC) ietilpst ierobežojumi attiecībā uz maksimālo nozīmīgu viļņu augstumu (un vēja ātrumu transportlīdzekļiem uz gaisa spilvena), kādā kuģis drīkst darboties. Veicot ātrgaitas kuģu pārbaudes, ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt pēc kuģa žurnāla un ierakstiem par laika apstākļiem, vai šie ierobežojumi tiek ievēroti. Ostas valsts kontroles inspektors var atklāt, ka reiss bija jāpabeidz laika apstākļos, kas ir sliktāki kā atļauts, bet jaunu reisu šādos apstākļos nedrīkst sākt.

5.5.38.2 Jāpārbauda arī procedūras laika prognozes iegūšanai pirms katra reisa. Viļņu augstuma prognozei ir jābūt visam reisa periodam. Ja apstākļi ir kritiski, kapteinim jāievāc ziņas no ostas valsts meteoroloģijas dienestiem vai apkārtējiem kuģiem. Ja šādu procedūru nav, jāpieprasa, lai īpašnieki veic attiecīgas korekcijas. Ostas valsts kontroles inspektoram jāpārbauda situācijas, kad kuģa žurnālā norādīts, ka faktiskie laika apstākļi bijuši būtiski labāki par prognozētajiem. Papildus pierādījumiem var izmantot iepriekšējās laika prognozes (tas ir, faktiskie laika apstākļi noteiktā periodā) no ostas meteoroloģiskā dienesta, bet tāda informācija būtu jāpieprasa tikai tad, ja ir nopietnas šaubas. Ja ātrgaitas kuģis ir pārkāpis laika apstākļu ierobežojumus, var nosūtīt brīdinājuma vēstuli kuģa īpašniekam un kopiju karoga valstij.

Kravas operācijas

5.5.39 Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai kuģa apkalpes locekļi, kam uzdoti pienākumi attiecībā uz kravu un kravas aprīkojumu, pārzina šos pienākumus, iespējamos apdraudējumus no kravas un pasākumus, kas jāveic šajā sakarā.

5.5.39 bis Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai kapteinim ir vajadzīgā rakstiskā informācija par drošības pasākumiem kravas pareizai novietošanai un drošai pārvadāšanai.

5.5.40 Attiecībā uz cietajām beramkravām ostas valsts kontroles inspektoram ir jāpārbauda, vai kravas iekraušana tiek veikta saskaņā ar kuģa iekraušanas plānu un izkraušana saskaņā ar kuģa izkraušanas plānu, kas ir saskaņots ar kuģi un terminālu, ņemot vērā informāciju, ko sniedz kraušanas kontroles datorsistēma, ja tāda ir uzstādīta.

5.5.41 Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai atbildīgais apkalpes loceklis pārzina attiecīgos Beramkravu drošas prakses kodeksa nosacījumus, īpaši tos, kas attiecas uz mitruma ierobežojumiem un kravas izvietošanu, un kā arī Drošas prakses kodeksa kokmateriālu pārvadāšanai uz kuģa klāja un Kravu drošas kraušanas un nostiprināšanas kodeksa nosacījumus.

5.5.42 Daži cietie materiāli, ko pārvadā kā beramkravas, transportēšanas laikā var izraisīt draudus to ķīmiskās dabas vai fizisko īpatnību dēļ. SOLAS VI/2 un Cieto beramkravu drošas prakses kodeksa 2.daļā ir doti galvenie piesardzības pasākumi. Cieto beramkravu drošas prakses kodeksa 4.daļā iekļauti kravas nosūtītāja pienākumi, lai nodrošinātu visu nepieciešamo informāciju kravas drošai transportēšanai. Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai kravas nosūtītājs ir sniedzis kapteinim visu nepieciešamo informāciju, ieskaitot visas attiecīgās testu apliecības.

5.5.43 Kravām, kuras paredzēts sašķidrināt, īpašie piesardzības pasākumi ir norādīti Beramkravu drošas prakses kodeksa 7.daļā. ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai tiek pildīti visi piesardzības pasākumi, īpašu uzmanību pievēršot to kuģu noturībai, kas iesaistīti sašķidrināšanai paredzēto kravu un cieto bīstamo atkritumu pārvadāšanā.

5.5.44 Virsniekiem, kas atbildīgi par kraušanas darbiem un kravas operācijām, un naftas tankkuģu, ķīmisko tankkuģu un sašķidrinātās gāzes tankkuģu galvenajiem apkalpes locekļiem ir jāpārzina krava un kravas aprīkojums un drošības pasākumi kā noteikts attiecīgajās Starptautiskā kodeksa par kuģu konstrukciju un aprīkojumu, kuri pārvadā bīstamas ķīmiskās vielas kā lejamkravas (IBC kodekss) un Starptautiskā kodeksa par kuģu konstrukciju un aprīkojumu, kuri pārvadā sašķidrinātas gāzes kā lejamkravu (IGC kodekss) daļās.

5.5.45 Norādījumi graudu beramkravu pārvadāšanai doti SOLAS 74 VI nodaļas C daļā un Starptautiskajā graudu beramkravu drošas pārvadāšanas kodeksā (SJO rezolūcija MSC.23(59)).

5.5.46 Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai operāciju, kravas nostiprināšanas un iekraušanas rokasgrāmatās ir ietverta attiecīgā informācija drošām iekraušanas un izkraušanas operācijām ostā un pārvadāšanas apstākļos.

Darbības ar mehānismiem

5.5.47 Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai atbildīgais kuģa personāls pārzina savus pienākumus attiecībā uz tādu mehānismu ekspluatāciju kā:

.1 avārijas un rezerves strāvas avoti;

.2 rezerves stūres iekārta;

.3 bilžu un ugunsdzēsības sūkņi; un

.4 jebkurš cits aprīkojums, kas ir svarīgs avārijas situācijā.

5.5.48 Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai atbildīgais kuģa personāls pārzina cita starpā:

.1 Avārijas ģenerators:

.1.1 darbības, kas jāveic pirms dzinēja iedarbināšanas;

.1.2 dažādās dzinēja iedarbināšanas iespējas savienojumā ar iedarbināšanas strāvas avotu; un

.1.3 procedūras gadījumā, ja pirmais dzinēja iedarbināšanas mēģinājums ir neveiksmīgs.

.2 Dežūrējošais palīgdzinējs:

.2.1 iespējas iedarbināt dzinēju automātiski vai ar roku;

.2.2 aptumšošanas tests; un

.2.3 slodžu sadales sistēma.

5.5.49 Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai atbildīgais kuģa personāls pārzina:

.1 kāda ir kuģa stūres iekārtas sistēma;

.2 kā ir norādīts, kura stūres iekārta darbojas; un

.3 kādas darbības nepieciešamas, lai iedarbinātu papildus stūres iekārtu.

5.5.50 Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai atbildīgais kuģa personāls cita starpā pārzina:

.1 Bilžu sūkņi:

.1.1 uz kuģa uzstādīto bilžu sūkņu skaitu un atrašanās vietas (ieskaitot avārijas bilžu sūkņus);

.1.2 visu bilžu sūkņu iedarbināšanas procedūras;

.1.3 kā rīkoties ar sistēmas vārstiem; un

.1.4 biežākos bilžu sūkņu darbības traucējumus un iespējas tos novērst.

.2 Ugunsdzēsības sūkņi:

.2.1 uz kuģa uzstādīto ugunsdzēsības sūkņu skaitu un atrašanās vietas (ieskaitot avārijas ugunsdzēsības sūkņus);

.2.2 visu šo sūkņu iedarbināšanas procedūras;

.2.3 kā rīkoties ar sistēmas vārstiem.

5.5.51 Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai atbildīgais kuģa personāls cita starpā pārzina:

.1 glābšanas laivas un/vai dežūrlaivas dzinēja iedarbināšanu un tehnisko apkopi;

.2 to sistēmu, kuras parastos apstākļos tiek vadītas no navigācijas tiltiņa, vietējās vadības procedūras;

.3 radio iekārtu avārijas un neatkarīgo elektriskās strāvas avotu izmantošanu;

.4 akumulatoru apkalpošanas procedūras;

.5 avārijas apstāšanos, ugunsgrēka atklāšanas sistēmas un trauksmes sistēmas, darbību ar ūdensnecaurlaidīgajām un ugunsdrošajām durvīm; un

.6 galveno un palīgdzinēju ūdens dzesēšanas un eļļošanas sistēmas vadības pārslēgšanu no automātiskās uz manuālo

Rokasgrāmatas, instrukcijas utt.

5.5.52 Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai attiecīgie apkalpes locekļi saprot rokasgrāmatās, instrukcijās utt. sniegto informāciju, kas saistīta ar drošu kuģa un tā aprīkojuma stāvokli un ekspluatāciju, un ka viņi pārzina prasības attiecībā uz tehnisko apkopi, periodiskajām pārbaudēm, treniņiem, mācībām un ierakstu veikšanu kuģa žurnālos.

5.5.53 Uz kuģa cita starpā ir jābūt sekojošai informācijai, un ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai tā ir valodā vai valodās, ko saprot apkalpes locekļi, un vai iesaistītie apkalpes locekļi pārzina to saturu un var attiecīgi rīkoties:

.1 instrukcijas attiecībā uz visu kuģa ugunsdzēšanas un uguns ierobežošanas iekārtu un aprīkojuma uzturēšanu un lietošanu ir jāizvieto kopā, un tām jāatrodas viegli pieejamā vietā;

.2 katrai personai uz kuģa ir jābūt nodrošinātai ar skaidri saprotamām instrukcijām, pēc kurām vadīties avārijas gadījumā;

.3 kuģa klājiem jābūt pēc kārtas numurētiem. Pasažieru kajītēs jābūt izliktiem plāniem, kuros norādīta atrašanās vieta uz kuģa un avārijas izejas. Tāpat pasažieru kajītēs jābūt izliktām ilustrācijām un instrukcijām attiecīgajās valodās, kurās sniegta informācija par pulcēšanās vietu, par darbībām, kas pasažieriem jāveic avārijas gadījumā, un veidiem, kā uzvilkt glābšanas vestes. Šai informācijai jābūt izvietotai un skaidri redzamai arī pulcēšanās vietās un pasažieru telpās.

.4 dzīvības glābšanas līdzekļu un to ūdenī nolaišanas vadības ierīču tuvumā vai uz tiem jābūt plakātiem un zīmēm, kurās norādīti vadības ierīču uzdevumi un procedūras darbībām ar attiecīgo iekārtu un kas sniedz vajadzīgās instrukcijas vai brīdinājumus;

.5 instrukcijas dzīvības glābšanas līdzekļu tehniskajai apkopei uz kuģa;

.6 katrā apkalpes koptelpā un atpūtas telpā vai katrā apkalpes locekļa kajītē jābūt apmācību rokasgrāmatai. Apmācību rokasgrāmatā, kas var sastāvēt no vairākiem sējumiem, ietilpst ilustrētas, viegli saprotamā veidā izklāstītas instrukcijas un informācija par glābšanas aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa, un labāko izdzīvošanas veidu;

.7 Kuģa avārijas pasākumu plāns cīņai ar naftas piesārņojumu saskaņā ar MARPOL 73/78 konvencijas I pielikuma 26.noteikumu; un

.8 noturības grāmata, attiecīgie noturības plāni un noturības informācija.

Nafta un naftas maisījumi no mašīntelpām

5.5.54 Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai tiek ievēroti visi MARPOL 73/78 konvencijas I pielikuma operāciju nosacījumi, ņemot vērā:

.1 radīto naftas nosēdumu daudzumu;

.2 naftas nosēdumu un bilžu ūdeņu tanku ietilpību; un

.3 sateču ūdens separatora ražīgumu.

5.5.55 Ir jāveic Naftas operāciju žurnāla pārbaude. Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai ir izmantotas pieņemšanas iekārtas un atzīmēt šajās iekārtās atklātās neatbilstības.

5.5.56 Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai atbildīgais virsnieks pārzina darbības ar naftas nosēdumiem un bilžu ūdeņiem. Attiecīgos punktus norādījumos darbībām ar sistēmām naftas atkritumu savākšanai no kuģa mašīntelpām var izmantot kā ieteikumu. Ņemot vērā augstākminēto, ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai naftas nosēdumu tanka brīvais tilpums ir pietiekams nākamā reisa laikā paredzamajiem saražotajiem nosēdumiem. Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai kuģiem, kam karoga valsts administrācija ir piešķīrusi izņēmumu attiecībā uz MARPOL 73/78 konvencijas I pielikuma 16(1) un (2) noteikuma prasību izpildi, visi naftu saturošie bilžu ūdeņi tiek saglabāti uz kuģa, lai vēlāk tos nodotu pieņemšanas iekārtās.

5.5.57 Ja pieņemšanas iekārtas citās ostās nav izmantotas to neatbilstības dēļ, ostas valsts kontroles inspektoram ir jāiesaka kapteinim ziņot par pieņemšanas iekārtas neatbilstību kuģa karoga valstij saskaņā ar 1989.gada 25.aprīļa MEPC/Circ.215.

Tankkuģu kravas nodalījumu iekraušanas, izkraušanas un tīrīšanas procedūras

5.5.58 Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai ir ievēroti visi MARPOL 73/78 konvencijas I un II pielikuma nosacījumi, ņemot vērā tankkuģa tipu un pārvadātās kravas tipu, ieskaitot Naftas operāciju žurnāla un Kravas operāciju žurnāla pārbaudi.

Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai ir izmantotas pieņemšanas iekārtas un atzīmēt šajās iekārtās atklātās neatbilstības.

5.5.59 Norādījumi attiecībā uz naftas tankkuģu iekraušanas, izkraušanas un tīrīšanas procedūru kontroli ir doti šī pielikuma 5.3.1. un 5.3.2.punktā, kurās izklāstītas procedūras mazgāšanas ar jēlnaftu operāciju kontrolei.

5.5.60 Norādījumi attiecībā uz tankkuģu, kas pārvadā kaitīgās šķidrās vielas kā lejamkravas, iekraušanas, izkraušanas un tīrīšanas procedūru kontroli ir doti šī pielikuma 5.4.1.punktā, kurā izklāstītas procedūras izkraušanas, nosusināšanas un skalošanas operāciju pārbaudei.

5.5.61 Ja pieņemšanas iekārtas citās ostās nav izmantotas to neatbilstības dēļ, ostas valsts kontroles inspektoram ir jāiesaka kapteinim ziņot par pieņemšanas iekārtas neatbilstību kuģa karoga valstij saskaņā ar 1998.gada 18.novembra MEPC/Circ.349.

5.5.62 Ja kuģim, uz kura ir kaitīgo šķidro vielu nogulsnes vairāk nekā kuģim atļauts nopludināt jūrā pārbrauciena laikā, ir atļauts doties uz nākamo ostu, ir jāpārliecinās, ka šī osta nogulsnes pieņems. Tajā pašā laikā jāinformē šī osta, ja tas ir iespējams.

Bīstamās kravas un kaitīgas vielas iepakojumā

5.5.63 Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai uz kuģa ir obligātie dokumenti iepakotu bīstamo kravu un kaitīgo vielu pārvadāšanai, vai bīstamās kravas un kaitīgās vielas ir pareizi novietotas un atdalītas un vai apkalpes locekļi pārzina būtiskākās darbības, kas avārijas situācijā jāveic saistībā ar šādi iepakotu kravu.

5.5.64 Kuģa tipam un kravas nodalījumiem uz kuģiem, kas uzbūvēti pēc 1984.gada 1.septembra bīstamu kravu pārvadāšanai, jāatbilst SOLAS 74 II-2/54 noteikuma, kā arī II-2/53 noteikuma (kravas kuģiem) un II-2/3 noteikuma (pasažieru kuģiem) prasībām, ja vien šīs prasības jau netiek pildītas saskaņā ar citiem Konvencijas nosacījumiem. Vienīgais pieļaujamais izņēmums ir bīstamo kravu pārvadāšana ierobežotos daudzumos.

5.5.65 MARPOL 73/78 konvencijas III pielikumā ietverti nosacījumi, kas jāievēro, pārvadājot iepakotas kaitīgas vielas, kuras ir uzskaitītas IMDG kodeksā kā jūras piesārņotāji. Kravām, kuras ir noteiktas kā jūras piesārņotāji, ir jābūt apzīmētām un izvietotām saskaņā ar MARPOL 73/78 konvencijas III pielikumu.

5.5.66 Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai uz kuģa ir Atbilstības dokuments un vai kuģa personāls pārzina šo dokumentu, ko izsniegusi karoga valsts administrācija kā pierādījumu konstrukcijas un aprīkojuma atbilstībai prasībām. Papildus var pārbaudīt:

.1 vai bīstamās kravas ir nostiprinātas saskaņā ar kravas nostiprināšanas rokasgrāmatu un izvietotas uz kuģa saskaņā ar Atbilstības dokumentu, izmantojot bīstamo preču sarakstu vai izvietošanas plānu, ko pieprasa SOLAS 74 VII nodaļa. Šo sarakstu vai izvietošanas plānu var apvienot ar to, ko pieprasa MARPOL 73/78 konvencijas III pielikums;

.2 vai nav iespējama viegli uzliesmojošu vai toksisku šķidro vielu netīša sūknēšana gadījumā, ja šīs vielas tiek pārvadātas zemklāja kravas nodalījumos; vai

.3 vai kuģa personāls pārzina attiecīgos pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanas rokasgrāmatas un Avārijas procedūru uz kuģiem, kas pārvadā bīstamās preces, nosacījumus.

Atkritumi

5.5.67 Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai tiek ievēroti visi MARPOL 73/78 konvencijas V pielikuma nosacījumi. Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai ir izmantotas pieņemšanas iekārtas un atzīmēt šajās iekārtās atklātās neatbilstības.

5.5.68 MEPC divdesmit devītajā sesijā tika apstiprināti "Norādījumi MARPOL 73/78 konvencijas V pielikuma ieviešanai"*), un tie ir publicēti. Viens no šo norādījumu mērķiem ir palīdzēt kuģu operatoriem rīkoties saskaņā ar V pielikuma prasībām un valsts iekšējiem likumiem.

5.5.69 Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai:

.1 kuģa personāls pārzina šos norādījumus, īpaši 3.daļu "Potenciālā atkritumu daudzuma samazināšana" un 4.daļu "Procedūras darbībām ar kuģa atkritumiem un to uzglabāšanai";

.2 kuģa personāls pārzina MARPOL 73/78 konvencijas V pielikuma prasības attiecībā uz atbrīvošanos no atkritumiem īpašajā rajonā un ārpus tā un pārzina rajonus, kas noteikti kā īpašie rajoni saskaņā ar MARPOL 73/78 konvencijas V pielikumu; un

.3 kuģa personāls pārzina atkritumu apsaimniekošanas plāna procedūras atkritumu savākšanai, glabāšanai, apstrādei un likvidēšanai un procedūras Atkritumu uzskaites žurnāla vešanai.

5.5.70 Ja pieņemšanas iekārtas citās ostās nav izmantotas to neatbilstības dēļ, ostas valsts kontroles inspektoram ir jāiesaka kapteinim ziņot par pieņemšanas iekārtas neatbilstību kuģa karoga valstij saskaņā ar 1989.gada 25.aprīļa MEPC/Circ.215.

*) skatīt SJO publikāciju IMO-656, "Norādījumi MARPOL 73/78 V pielikuma ieviešanai".

6.daļa. Apkalpes komplektēšana

6.1 Ievads

Galvenie principi ostas valsts kontrolei attiecībā uz apkalpes komplektēšanu uz ārzemju kuģa ir noteikt atbilstību ar:

.1 karoga valsts drošas apkalpes komplektēšanas prasībām. Ja rodas šaubas, jākonsultējas ar karoga valsti; un

.2 starptautiskajiem nosacījumiem, kas izklāstīti SOLAS 74, STCW 78 un SJO rezolūcijā A.890(21).

.3 SDO 147 nosacījumiem, kas cita starpā atsaucas uz SDO 53.konvencijas 3. un 4. paragrāfu.

6.2 Apkalpes komplektēšanas kontrole

6.2.1 Ja kuģa apkalpe ir sakomplektēta saskaņā ar drošas apkalpes dokumentu vai līdzvērtīgu dokumentu, ko izsniegusi karoga valsts, ostas valsts kontroles inspektoram jāatzīst, ka kuģa apkalpe ir droši sakomplektēta, ja vien nav skaidri redzams, ka dokuments izsniegts, neievērojot saistošajos tiesību aktos noteiktos principus. Šajā gadījumā ostas valsts kontroles inspektoram jārīkojas saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas šī pielikuma 6.2.3.punktā.

6.2.2 Ja faktiskais apkalpes locekļu skaits vai sastāvs neatbilst drošas apkalpes dokumentam, ostas valsts kontroles inspektoram jāpieprasa karoga valstij skaidrojums, vai kuģim atļaut vai neatļaut iziet jūrā ar esošo apkalpes locekļu skaitu un sastāvu.

Šāds pieprasījums un atbilde var tikt sniegti ar jebkuriem piemērotiem līdzekļiem un jebkura dalībvalsts var pieprasīt šos sakarus veikt rakstiskā veidā. Ja patiesais apkalpes locekļu skaits vai sastāvs netiek sakārtots atbilstoši drošas apkalpes komplektēšanas dokumentam vai karoga valsts neiesaka ļaut kuģim doties jūrā, kuģi var aizturēt, ja atbilstoši ir ņemti vērā šī pielikuma 9.2.punktā noteiktie kritēriji.

6.2.3 Ja uz kuģa nav drošas apkalpes komplektēšanas vai tam līdzvērtīga dokumenta, ostas valstij jāpieprasa karoga valstij precizēt nepieciešamo apkalpes locekļu skaitu un tās sastāvu un izdot šo dokumentu cik ātri iespējams.

Gadījumā, ja faktiskais apkalpes locekļu skaits un sastāvs neatbilst tam, ko noteikusi karoga valsts, jāpielieto šī pielikuma 6.2.2.punktā norādītā procedūra.

Ja karoga valsts nesniedz atbildi uz pieprasījumu, tas tiek uzskatīts par skaidru pamatu detalizētai inspekcijai, lai pārliecinātos, vai apkalpes locekļu skaits un sastāvs atbilst principiem, kas izklāstīti šī pielikuma 6.1.punktā. Kuģim var atļaut doties jūrā tikai tad, ja tas var to droši darīt, ņemot vērā aizturēšanas kritērijus, kas uzskaitīti šī pielikuma 9.2.punktā. Katrā no šādiem gadījumiem minimālie piemērojamie standarti nevar būt stingrāki kā tie, kas attiecas uz kuģiem, kas kuģo ar ostas valsts karogu.

6.3 Kontrole saskaņā ar STCW 78 nosacījumiem

6.3.1 Nemazinot ostas valsts kontroles inspektoru tiesības un pienākumus attiecībā uz sazināšanās iespējām un informāciju uz kuģa, ostas valsts kontroles inspektora veiktā kontrole aprobežojas ar:

.1 pārbaudi, vai visiem uz kuģa strādājošajiem jūrniekiem, kam ir jābūt sertificētiem, ir atbilstošs kompetences sertifikāts vai derīgs atbrīvojums, vai dokumentāli pierādījumi, ka karoga valsts administrācijā ir iesniegts pieteikums pēc apstiprinājuma;

.2 pārbaudi, vai uz kuģa strādājošo jūrnieku skaits un kompetences sertifikāti atbilst attiecīgās karoga valsts administrācijas drošas apkalpes komplektēšanas prasībām; un

.3 novērtēšanu, vai kuģa apkalpe ir spējīga uzturēt konvencijas prasībām atbilstošus sardzes pildīšanas standartus, ja ir skaidrs pamats uzskatīt, ka šādi standarti netiek uzturēti, jo ir noticis kāds no sekojošā:

.1 kuģis ir bijis iesaistīts sadursmē, uzskrējis uz sēkļa vai izmests krastā, vai;

.2 kuģim atrodoties reisā, uz enkura vai pie piestātnes, no kuģa ir noplūdušas vielas, kas ir pretrunā ar jebkuru starptautisku konvenciju, vai

.3 kuģis ir veicis nepareizus vai nedrošus manevrus, neievērojot SJO pieņemtos kustības priekšnoteikumus vai drošas navigācijas praksi un procedūras, vai

.4 kuģis tiek ekspluatēts veidā, kas rada briesmas personām, īpašumam vai videi.

6.3.2 Novērtējot sardzes pildīšanas standartus, ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai sardzes grafikā ir skaidri norādīti atpūtas laiki, vai grafiki ir izlikti viegli sasniedzamā vietā, un vai visām personām, kas pilda sardzes virsnieka vai ierindas sardzes jūrnieka pienākumus, katrā 24 stundu periodā ir paredzēta vismaz 10 stundu atpūta, no kurām 6 stundas ir pēc kārtas un 70 stundu atpūta katrā septiņu dienu periodā. Šie periodi nav jāievēro avārijas, mācību vai citu sevišķi svarīgu kuģa operāciju gadījumā, kuras jāatzīmē kuģa žurnālā. Sardzes grafiku var sastādīt arī saskaņā ar SDO 180.konvencijas (skatīt 7.daļu) prasībām.

7.daļa. 1976.gada konvencija Nr.147 par minimālajām normām tirdzniecības kuģiem un tās 1996.gada protokols

7.1 inspekcijas uz kuģiem saskaņā ar ILO 147 un ILO 147 PROT 96 attiecas uz:

.1 1973.gada Konvenciju par minimālo vecumu (Nr.138),

1936.gada (pārskatīto) Konvenciju par minimālā vecuma noteikšanu darbā uz jūras (Nr.58),

1920.gada Konvenciju par minimālā vecuma noteikšanu darbā uz jūras (Nr.7);

.2 1946.gada Konvenciju par jūrnieku veselības pārbaudēm (Nr.73);

.3 1970.gada Konvenciju par nelaimes gadījumu novēršanu (jūrnieki) (Nr.134) (4. un 7.pants);

.4 1949.gada (pārskatīto) Konvenciju par apkalpju telpām (Nr.92);

.5 1946.gada Konvenciju par (kuģa apkalpju) pārtiku un ēdināšanu (Nr.68) (5.pants);

.6 1970.gada Konvenciju par apkalpju telpām (papildus nosacījumi) (Nr.133);

.7 1996.gada Konvenciju par jūrnieku darba stundām un kuģu apkalpes komplektēšanu (Nr.180);

.8 1936.gada Konvenciju par virsnieku kompetences sertifikātiem (Nr.53).

Inspekcijas attiecībā uz kompetences sertifikātiem ir aprakstītas šī pielikuma 6.daļā. Veicot augstākminētajos punktos .1 un .7 norādīto konvenciju kontroli, ostas valsts kontroles inspektoram, pamatojoties uz šī pielikuma 4.daļā noteiktajiem "skaidra pamata" piemēriem un viņa profesionālo novērtējumu, jāizlemj, vai kuģim jāveic detalizētā inspekcija. Visas sūdzības par apstākļiem uz kuģa ir rūpīgi jāizmeklē un jāveic nepieciešamās darbības. Pamatojoties uz savu profesionālo vērtējumu, ostas valsts kontroles inspektoram jānosaka, vai apstākļi uz kuģa rada briesmas apkalpes drošībai vai veselībai, un nepieciešams uzlabot apstākļus uz kuģa vai, ja nepieciešams, kuģi aizturēt, kamēr nav veiktas attiecīgas korektīvās darbības. Procedūras ziņošanai par aizturēšanu ir izklāstītas 4.pielikumā.

7.2 Ostas valsts kontroles inspektoram, veicot inspekciju saskaņā ar šī pielikuma 7.1 punktu, papildus jāņem vērā apsvērumu, kas minēti SDO publikācijā "Darba un sadzīves apstākļu pārbaude uz kuģa: Norādījumi procedūrām" un SJO/SDO norādījumi attiecībā uz jūrnieku darba grafiku sastādīšanu un jūrnieku darba un atpūtas stundu uzskaites tabulu sastādīšanu.

7.3 Konvencijas, kas ir saistošas, veicot šī pielikuma 7.4.punktā paredzētās darbības:

.1 1926.gada Konvencija par jūrnieku darba līgumiem (Nr.22);

.2 1926.gada Konvencija par jūrnieku repatriāciju (Nr.23);

.3 1936.gada Kuģu īpašnieku atbildības konvencija (jūrnieku slimību un traumu gadījumos) (Nr.55),

1936.gada Konvencija par jūrnieku apdrošināšanu slimību gadījumā (Nr.56),

1969.gada Konvencija par medicīnisko palīdzību un slimības pabalstiem;

.4 1948.gada Konvencija par asociāciju brīvību un tiesību aizsardzību, apvienojoties organizācijās (Nr.87);

.5 1949.gada Konvencija par tiesībām uz apvienošanos organizācijās un kolektīvo līgumu slēgšanu (Nr.98);

.6 1958.gada Konvencija par jūrnieku nacionālajām personas apliecībām (Nr.108);

.7 1971.gada Konvencija par darba ņēmēju pārstāvniecību (Nr.135);

.8 1987.gada Konvencija par jūrnieku veselības aizsardzību un medicīnisko aprūpi (Nr.164);

.9 1987.gada (pārstrādātā) Konvencija par jūrnieku repatriāciju (Nr.166).

7.4 Ja ostas valsts kontroles inspektors ir saņēmis ziņojumu, paziņojumu vai sūdzību, ka šī pielikuma 7.3 punktā minēto konvenciju standarti netiek pildīti, administrācijai, ja iespējams - ar pierādījumiem, par to jāinformē karoga valsts administrācija un SDO tālāku darbību veikšanai.

7.5 Tās SDO publikācijas "Darba un sadzīves apstākļu pārbaude uz kuģa: Norādījumi procedūrām" daļas, kas attiecas uz:

.1 kontroles procedūrām nacionālo karogu kuģiem;

.2 profesionālajām mācībām;

.3 virsnieku kompetences sertifikātiem (ko nosaka STCW95);

.4 darba stundām un apkalpes komplektēšanu (ko nosaka SDO180/STCW95);

nevar uzskatīt par būtiskiem nosacījumiem kuģu inspekcijām, bet tikai par informāciju ostas valsts kontroles inspektoriem.

8.daļa. Noteiktu kategoriju kuģu paplašinātās inspekcijas

8.1 Galvenie nosacījumi kuģu paplašinātajām inspekcijām

Kuģis, kas atbilst šī pielikuma 8.2. punktā norādītajām kategorijām, ir pakļauts paplašinātai inspekcijai vienu reizi 12 mēnešos. Tomēr šādi kuģi var tikt pakļauti inspekcijām, kas minētas memoranda 3.1.punktā. Paplašinātās inspekcijas ir jāveic saskaņā ar 8.3. punktā norādītajām procedūrām.

8.2 Kuģu kategorijas, kas pakļauti paplašinātajām inspekcijām

8.2.1 Naftas tankkuģi ar tilpību, kas lielāka par 3000 BT un vecāki par 15 gadiem, skaitot no uzbūvēšanas dienas, kura norādīta kuģa drošības apliecībā.

8.2.2 Beramkravu kuģi, kas vecāki par 12 gadiem, skaitot no uzbūvēšanas dienas, kura norādīta kuģa drošības apliecībā.

8.2.3 Pasažieru kuģi, kas vecāki par 15 gadiem, izņemot ro-ro prāmjus un ātrgaitas pasažieru kuģus, kas kursē noteiktos maršrutos, saskaņā ar Padomes direktīvu 1999/35/EC.

8.2.4 Gāzu un ķīmisku vielu tankkuģi, kas vecāki par 10 gadiem, skaitot no uzbūvēšanas dienas, kura norādīta kuģa drošības apliecībā.

8.3 Procedūras paplašināto inspekciju veikšanai uz noteiktu kategoriju kuģiem

8.3.1 Paplašinātās inspekcijas programmā iekļauj vismaz šādus jautājumus, ņemto vērā pārbaužu praktisko iespējamību vai ierobežojumus saistībā ar cilvēku, kuģa vai ostas drošību. Ostas valsts kontroles inspektoram jāzina, ka tas var apdraudēt noteiktu kuģa operāciju veikšanas drošību, piemēram, kravas operācijas, ja šo inspekciju laikā tiek pieprasīts veikt testus, kas tieši ietekmē kravu.

8.3.2 Visi kuģi (šī pielikuma 8.2. punktā minētās kategorijas):

.1 elektrības padeves pārtraukšana un avārijas ģeneratora iedarbināšana;

.2 avārijas apgaismojuma pārbaude;

.3 avārijas ugunsdzēsības sūkņa darbība, pievienojot galvenajai ugunsdzēsības maģistrālei divas šļūtenes;

.4 bilžu sūkņu darbība;

.5 ūdensnecaurlaidīgo durvju aizvēršana;

.6 glābšanas laivas nolaišana ūdenī;

.7 avārijas tālvadības apstādināšanas pārbaude katliem, ventilācijas un degvielas sūkņiem;

.8 stūres iekārtas, ieskaitot avārijas stūres iekārtu, pārbaude;

.9 radioiekārtu avārijas strāvas avotu pārbaude;

.10 naftu saturošo ūdeņu separatora pārbaude un, ja iespējams, izmēģinājums.

8.3.3 Naftas tankkuģi:

Papildus šī pielikuma 8.3.2 punktā uzskaitītajam, šādi elementi tiek iekļauti paplašinātajā naftas tankkuģu inspekcijā:

.1 stacionārā putu ugunsdzēšanas sistēma uz klāja;

.2 ugunsdzēšanas aprīkojums kopumā;

.3 ugunsdrošības aizbīdņu pārbaude mašīntelpā, sūkņu telpā un dzīvojamās telpās;

.4 inertās gāzes spiediena un skābekļa satura tajā pārbaude;

.5 balasta tanki: jāpārbauda vismaz viens balasta tanks kravas tanku zonā vispirms no tanka lūkas/iekļūšanas vietas no klāja un, ja ir skaidrs pamats turpmākai pārbaudei, arī ieejot tajā;

.6 pārbaude, vai uz kuģa ir šādi dokumenti, ko apstiprinājusi karoga valsts vai klasifikācijas sabiedrība:

(1) ziņojumi par kuģa konstrukciju apsekojumiem,

(2) ziņojumi par stāvokļa novērtējumu,

(3) ziņojumi par konstrukciju biezuma mērījumiem,

(4) apraksta dokuments, kas noteikts SJO rezolūcijā A.744(18).

8.3.4 Beramkravu kuģi:

Papildus šī pielikuma 8.3.2 punktā uzskaitītajam, šādi elementi tiek iekļauti paplašinātajā beramkravu kuģu inspekcijā:

.1 klāja mehānismu pamatu iespējamā korozija;

.2 lūku vāku iespējamā deformācija vai korozija;

.3 iespējamās plaisas vai lokāla korozija šķērsvirziena starpsienās;

.4 piekļūšana kravas tilpnēm;

.5 pārbaude, vai uz kuģa ir šādi dokumenti, ko apstiprinājusi karoga valsts vai klasifikācijas sabiedrība:

(1)ziņojumi par kuģa konstrukciju apsekojumiem,

(2)ziņojumi par stāvokļa novērtējumu,

(3)ziņojumi par konstrukciju biezuma mērījumiem,

(4)apraksta dokuments, kas noteikts SJO rezolūcijā A.744(18).

8.3.5 Gāzu un ķīmiskie tankkuģi:

Papildus šī pielikuma 8.3.2 punktā uzskaitītajam, šādi elementi tiek iekļauti paplašinātajā gāzu un ķīmisko tankkuģu inspekcijā:

.1 kravas tanku kontroles un drošības iekārtas, kas saistītas ar temperatūru, spiedienu un nepiepildītu tilpumu;

.2 skābekļa analīzes un eksplozijas iespējamības noteikšanas iekārtas, tajā skaitā to kalibrēšana. Ķīmisko vielu noteikšanas iekārtu pieejamība (silfons) ar pietiekamu skaitu gāzes detektorcauruļu konkrētai kravai, kas tiek pārvadāta;

.3 vai glābšanas komplekti kajītēs nodrošina pietiekamu elpošanas un redzes aizsardzību katrai personai uz kuģa (ja tas prasīts produktiem, kas uzskaitīti Starptautiskajā apliecībā par kuģa piemērotību pārvadāt bīstamas ķīmiskas lejamkravas vai Apliecībā par kuģa piemērotību pārvadāt sašķidrinātu gāzi, skatoties, kas piemērojams);

.4 vai pārvadājamais produkts ir iekļauts Starptautiskajā apliecībā par kuģa piemērotību pārvadāt bīstamas ķīmiskas lejamkravas vai Apliecībā par kuģa piemērotību pārvadāt bīstamas ķīmiskas lejamkravas vai Apliecībā par kuģa piemērotību pārvadāt sašķidrinātu gāzi, skatoties, kas piemērojams;

.5 stacionārās ugunsdzēšanas iekārtas uz klāja, kas, atkarībā no pārvadājamā produkta, var būt kā putu, tā sausu ķīmisko vielu vai cita veida;

8.3.6 Pasažieru kuģi:

Papildus šī pielikuma 8.3.2 punktā uzskaitītajam, šādi elementi tiek iekļauti paplašinātajā pasažieru kuģu inspekcijā:

.1 ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes sistēmas;

.2 ugunsdrošo durvju aizvēršana;

.3 kuģa vispārējā avārijas radio translācijas sistēma;

.4 ugunsgrēka mācību trauksme, kuras laikā demonstrē ugunsdzēsēja ekipējuma komplektus un piedalās daļa no pasažieru apkalpojošā personāla;

.5 vadošo apkalpes locekļu zināšanas par kuģa Avārijas kontroles plānu.

Nepieciešamības gadījumā ar kuģa kapteiņa vai operatora piekrišanu inspekciju var turpināt, kuģim esot reisā no vienas memoranda dalībvalsts ostas uz citu. Ostas valsts kontroles inspektori nedrīkst kavēt kuģa darbību un izraisīt situācijas, kas pēc kapteiņa uzskatiem varētu apdraudēt pasažieru, komandas vai kuģa drošību.

9.daļa. Trūkumu novēršana un kuģa aizturēšana

9.1 Principi trūkumu novēršanai vai kuģa aizturēšanai

Pieņemot lēmumu par trūkumu novēršanu vai kuģa aizturēšanu, ostas valsts kontroles inspektoram jāņem vērā detalizētās inspekcijas, kas veiktas saskaņā ar Memoranda 3.daļu, rezultāti un jāvadās pēc šī pielikuma 6.daļā un 9.3 punktā norādītajām procedūrām.

Ostas valsts kontroles inspektoram jāizmanto savs profesionālais vērtējums, nosakot, vai kuģi aizturēt, līdz tiks novērsti trūkumi, vai ļaut kuģim doties jūrā, neskatoties uz noteiktiem trūkumiem, ja tie nerada draudus drošībai, veselībai vai videi, ņemot vērā paredzētā reisa konkrētos apstākļus. Attiecībā uz minimālajiem apkalpes komplektēšanas standartiem un SDO 147.konvencijas un SDO 147 PROT 96 nosacījumiem ir jāņem vērā īpašās procedūras, kas izklāstītas šī pielikuma 6. un 7. daļā.

9.2 Kuģa aizturēšana saistībā ar minimālajiem apkalpes komplektēšanas standartiem un sertifikāciju

Pirms kuģis tiek aizturēts saistībā ar nepilnīgiem kuģa apkalpes komplektēšanas standartiem vai sertifikāciju, ir jāņem vērā sekojošais, īpaši pievēršot uzmanību šī pielikuma 9.3.4.9 punktam:

.1 paredzētā reisa un pakalpojuma garums un veids;

.2 vai konstatētais trūkums rada draudus kuģiem, personām uz kuģa vai videi;

.3 vai ir iespējams nodrošināt kuģa apkalpes locekļu attiecīgos atpūtas laikus;

.4 kuģa izmērs un tips, uzstādītais aprīkojums; un

.5 kravas veids.

9.3 Procedūras visu izmēru kuģu aizturēšanai.

9.3.1 Ievads

Šīs procedūras ir jāpiemēro, ja kuģa inspekcijas laikā tiek atklātas nepilnības. Tās paredzētas kā norādījumi ostas valsts kontroles inspektoriem un nav jāuzskata par kuģa pārbaudes lapu.

9.3.2 Galvenie kritēriji

Izmantojot savu profesionālo vērtējumu, lai lemtu par kuģa aizturēšanu, ostas valsts kontroles inspektoram jāpiemēro šādi kritēriji:

.1 Laiks: kuģi, kas nevar droši doties jūrā, ir jāaiztur pirmās inspekcijas laikā, neskatoties uz laiku, kādu kuģis uzturēsies ostā;

.2 Kritērijs: kuģis ir jāaiztur, ja trūkumi uz kuģa ir tik nopietni, ka ostas valsts kontroles inspektors uzskata par nepieciešamu atgriezties uz kuģa, lai pārliecinātos, ka tie ir novērsti pirms kuģis dodas jūrā.

Ostas valsts kontroles inspektora vajadzība atgriezties uz kuģa klasificē trūkumu nopietnību. Tomēr katrā gadījumā tas netiek uzlikts par pienākumu, bet nozīmē, ka administrācijai tādā vai citādā veidā, bet priekšroku dodot vēl vienam kuģa apmeklējumam, jāpārbauda, vai trūkumi ir novērsti pirms izbraukšanas no ostas.

9.3.3 Galveno kritēriju piemērošana

Pieņemot lēmumu, vai uz kuģa atrastie trūkumi ir pietiekoši nopietni, lai kuģi aizturētu, ostas valsts kontroles inspektoram ir jānovērtē, vai:

.1 kuģim ir attiecīgi derīgas apliecības un cita dokumentācija;

.2 uz kuģa ir apkalpe kā to pieprasa dokuments par drošu minimālo apkalpi.

Inspekcijas laikā ostas valsts kontroles inspektoram jānovērtē, vai kuģis un/vai apkalpe var:

.3 droši kuģot nākamā reisa laikā;

.4 droši izvietot, pārvadāt un pārraudzīt kravas stāvokli visa nākamā reisa laikā;

.5 droši ekspluatēt mašīntelpu visa nākamā reisa laikā;

.6 uzturēt vajadzīgo dzinējiekārtas un stūres iekārtas darbību visa nākamā reisa laikā;

.7 ja nepieciešams, efektīvi dzēst ugunsgrēkus jebkurā vietā uz kuģa visa nākamā reisa laikā;

.8 ja nepieciešams, atstāt kuģi ātri un droši un, ja nepieciešams, izpildīt glābšanas operācijas visa nākamā reisa laikā;

.9 nepieļaut vides piesārņošanu visa nākamā reisa laikā;

.10 uzturēt pietiekamu stabilitāti visa nākamā reisa laikā;

.11 uzturēt pietiekamu ūdensnecaurlaidību visa nākamā reisa laikā;

.12 ja nepieciešams, uzturēt sakarus briesmu situācijās visa nākamā reisa laikā;

.13 uzturēt drošus un veselībai nekaitīgus apstākļus uz kuģa visa nākamā reisa laikā;

.14 nodrošināt maksimālu informācijas daudzumu avārijas gadījumā (izmantojot reisa datu reģistratoru).

Ja kāds no šo vērtējumu rezultātiem ir negatīvs un ņemot vērā visus atklātos trūkumus, ir nopietni jāapsver kuģa aizturēšanas nepieciešamība. Vairāku mazāk svarīgu trūkumu kombinācija tāpat var būt pamatojums kuģa aizturēšanai.

9.3.4 Trūkumu saraksts, kuru dēļ var kuģi aizturēt

Lai palīdzētu ostas valsts kontroles inspektoram izmantot šīs procedūras, zemāk seko trūkumu saraksts, kas sagrupēts attiecīgi pēc konvencijām vai kodeksiem un kuri ir pietiekoši nopietni, lai būtu par pamatu kuģa aizturēšanai. Šo sarakstu nevar uzskatīt par izsmeļošu, tomēr tas jāizmanto par attiecīgo elementu paraugu. Trūkumi kuģa aizturēšanai STCW 78 jomās, kas minēti šī pielikuma 9.3.4.9 punktā, ir vienīgais pamats kuģa aizturēšanai saistībā ar šo konvenciju.

9.3.4.1 Vispārīgie jautājumi

.1 nav derīgu apliecību un citu dokumentu, ko pieprasa attiecīgie tiesību akti. Tomēr kuģiem, kas kuģo ar tādu valstu karogiem, kas nav konvencijas (attiecīgo tiesību aktu) dalībvalstis, vai nav ieviesušas kādu citu tiesību aktu, nav obligāts pienākums saņemt konvencijās vai citos tiesību aktos paredzētās apliecības. Tāpēc minēto apliecību trūkums nevar būt par tiešu iemeslu tādu kuģu aizturēšanai. Tomēr, piemērojot "vienādas attieksmes" principu, pirms kuģa iziešanas jūrā nepieciešama būtiska kuģa atbilstība šī punkta prasībām.

9.3.4.2 Jomas, ko regulē SOLAS konvencija (atsauces dotas iekavās):

.1 pienācīgi nedarbojas dzeniekārta vai citu būtiski mehānismi, kā arī elektroiekārtas;

.2 nav pietiekami tīra mašīntelpa, bilžās ir pārlieku daudz eļļaina ūdens, cauruļu izolācija, tajā skaitā mašīntelpas izplūdes cauruļu izolācija, ir nosmērēta ar naftas produktiem, pienācīgi nedarbojas bilžu atsūknēšanas iekārtas;

.3 pienācīgi nedarbojas avārijas ģenerators, apgaismojums, akumulatori un slēdži;

.4 pienācīgi nedarbojas galvenā un avārijas stūres iekārta;

.5 nav individuālo dzīvības glābšanas līdzekļu, kolektīvo glābšanas līdzekļu un to nolaišanas iekārtu, glābšanas līdzekļu skaits ir nepietiekošs vai tie ir būtiski nolietojušies;

.6 nav ugunsgrēka atklāšanas sistēmu, ugunsgrēka trauksmes signalizācijas, ugunsdzēšanas aprīkojuma, stacionāro ugunsdzēšanas iekārtu, ventilācijas vārstu, ugunsdrošības aizbīdņu un degvielas padeves ātrās noslēgšanas ierīču, tās neatbilst prasībām vai ir būtiski nolietojušās un nespēj pildīt savas funkcijas;

.7 uz tankkuģu kravas klāja nav atbilstošu ugunsdzēsības līdzekļu vai tie ir būtiski nolietojušies, vai nedarbojas;

.8 nav gaitas uguņu, signālzīmju vai skaņas signālu, tie neatbilst prasībām vai ir būtiski nolietojušies;

.9 nav radioiekārtu sakaru nodrošināšanai briesmu gadījumos vai drošības nolūkos vai tās pienācīgi nedarbojas;

.10 nav atbilstošu navigācijas iekārtu vai tās pienācīgi nedarbojas, ņemot vērā SOLAS V/12(o) noteikumu;

.11 nav koriģētu navigācijas karšu vai citu navigācijas publikāciju, kas nepieciešamas paredzētajam pārgājienam, ņemot vērā to, ka var izmantot elektroniskās kartes un ECDIS informācijas sistēmu kā papīra karšu aizstājējas;

.12 kravas sūkņu telpās nav nedzirksteļojošas izplūdes ventilācijas (SOLAS II-2/59.3.1 noteikums);

.13 nopietni trūkumi kuģa ekspluatācijas organizācijā, kas noteikta šī pielikuma 5.5 punktā;

.14 apkalpes locekļu skaits, komplektēšana vai kvalifikācijas neatbilst apliecībai "Par drošu kuģa minimālo apkalpi";

.15 netiek veikta paplašināto apsekošanu programma saskaņā ar SOLAS XI nodaļas 2.noteikumu;

.16 nav vai nedarbojas reisa datu reģistrators (RDR), ja tā izmantošana ir obligāta.

9.3.4.3 Jomas, ko regulē Starptautiskais ķīmisko beramkravu (lejamkravu) kodekss (IBC) (atsauces dotas iekavās):

.1 tādu vielu pārvadāšana, kas nav minētas Piemērotības apliecībā, vai nav informācijas par kravu (16.2);

.2 nav augsta spiediena drošības iekārtu vai tās ir bojātas (8.2.3);

.3 nedroša vai kodeksa prasībām neatbilstoša elektroinstalācija (10.2.3);

.4 dzirksteļošanas avoti bīstamās vietās, kas minētas 10.2 punktā (11.3.15);

.5 īpašu prasību pārkāpumi (15);

.6 pārsniegts maksimāli pieļaujamais kravas daudzums vienā tankā (16.1);

.7 jūtīgu produktu nepietiekama siltumizolācija (16.6).

9.3.4.4 Jomas, ko regulē Starptautiskais sašķidrināto gāzu pārvadāšanas kodekss (IGC) (atsauces dotas iekavās):

.1 tādu vielu pārvadāšana, kas nav minētas Piemērotības apliecībā, vai nav informācijas par kravu (18.1);

.2 nav dzīvojamo vai dienesta telpu noslēgšanas ierīču (3.2.6);

.3 starpsienas nav gāzes necaurlaidīgas (3.3.2);

.4 bojātas gaisa slūžas (3.6);

.5 nav ātrās noslēgšanas vārstu vai tie ir bojāti (6.5);

.6 nav drošības vārstu vai tie ir bojāti (8.2);

.7 nedrošas vai kodeksam neatbilstošas elektroinstalācijas (10.2.4);

.8 kravas telpās nedarbojas ventilācija (12.1);

.9 nedarbojas kravas tilpņu spiediena trauksmes signalizācija (13.4.1);

.10 bojāts gāzes detektors vai toksiskās gāzes detektors (13.6);

.11 tiek pārvadātas vielas, ko nepieciešams inhibitēt, ja kuģim nav derīga inhibitēšanas sertifikāta (17/19).

9.3.4.5 Jomas, ko regulē LL 66 konvencija:

.1 uz klāja un korpusa apšuvuma ievērojamās platībās atklāti bojājumi, korozija vai apšuvuma un ar to saistītā karkasa deformācija, kas ietekmē kuģa jūrasspēju vai spēju izturēt lokālas slodzes, ja vien nav veikti atbilstoši pagaidu remontdarbi tā, lai varētu nokļūt līdz ostai, kur paredzēts veikt pilnvērtīgus remonta darbus;

.2 konstatēts kuģa nepietiekamas noturības gadījums;

.3 nav pietiekamas un uzticamas informācijas atzītā formā, kas ātri un vienkārši ļautu kuģa kapteinim veikt kuģa iekraušanu un nostabilizēšanu tādā veidā, ka jebkurā brīdī visos mainīgos pārgājiena apstākļos tik uzturēta droša noturības rezerve, un netiek pieļautas nepieņemamas slodzes uz kuģa konstrukcijām;

.4 nav kuģa atveru noslēgšanas iekārtu, lūku noslēgšanas aprīkojuma un ūdensnecaurlaidīgu durvju vai tās būtiski nolietotas vai bojātas;

.5 kuģis ir pārkrauts;

.6 nav iegrimes zīmju vai nav iespējams tās nolasīt.

9.3.4.6 Jomas, ko regulē MARPOL 73/8 konvencijas I pielikums (atsauces dotas iekavās):

.1 nav naftas produktus saturoša ūdens filtrēšanas aprīkojuma, naftas izplūdes uzraudzības un kontroles sistēmas vai 15 ppm trauksmes signalizācijas aprīkojuma vai tas ir būtiski nolietojies, vai atbilstoši nedarbojas;

.2 sateču ūdeņu vai naftas produktu atlieku uzglabāšanas tanku tilpums nav pietiekošs paredzētajam reisam;

.3 nav pieejams naftas operāciju žurnāls (20(5));

.4 ierīkots nelikumīgs atsūknēšanas apvedceļš;

.5 nav apskates ziņojuma, vai tas neatbilst konvencijas 13.G(3)(b) noteikumam.

9.3.4.7 Jomas, ko regulē MARPOL 73/78 konvencijas II pielikums (atsauces dotas iekavās):

.1 nav P&A rokasgrāmatas;

.2 krava nav sadalīta kategorijās (3(4));

.3 nav pieejams kravas žurnāls (9(6));

.4 tiek pārvadātas naftai līdzīgas vielas, neievērojot attiecīgās prasības (14);

.5 ierīkots nelikumīgs atsūknēšanas apvedceļš.

9.3.4.8 Jomas, ko regulē MARPOL 73/78 konvencijas V pielikums:

.1 nav atkritumu apsaimniekošanas plāna;

.2 nav pieejams atkritumu žurnāls;

.3 kuģa personāls nepārzina atkritumu apsaimniekošanas plānā noteiktās atkritumu nodošanas/izmešanas prasības.

9.3.4.9 Jomas, ko regulē STCW 78 konvencija:

.1 apkalpes locekļiem nav kompetences sertifikātu, derīgu pagaidu atļauju, vai arī tie nevar uzrādīt dokumentālu pierādījumu par to, ka karoga valsts administrācijai ir iesniegts pieteikums pēc apstiprinājuma;

.2 nav ievērotas karoga valsts administrācijas noteiktās drošas apkalpes komplektēšanas prasības;

.3 klāja vai mašīnas sardzes kārtība neatbilst prasībām, kādas konkrētam kuģim noteikusi karoga valsts administrācija;

.4 sardzē nav personas, kura būtu kvalificēta rīkoties ar drošai kuģošanai, drošiem radio sakariem vai jūras piesārņošanas novēršanai būtiski svarīgu aprīkojumu;

.5 nav pierādījumu profesionālai piemērotībai veikt pienākumus, kas jūrniekiem uzdoti attiecībā uz kuģa drošību un piesārņojuma novēršanu;

.6 nav iespējams nodrošināt pirmo sardzi, uzsākot pārgājienu, vai turpmākās sardzes maiņas ar cilvēkiem, kas būtu pietiekami atpūtušies un citādi piemēroti sardzes pienākumu veikšanai.

9.3.4.10 Jomas, ko regulē SDO konvencijas:

.1 nav pietiekošu pārtikas krājumu reisam līdz nākamajai ostai;

.2 nav pietiekošu dzeramā ūdens krājumu reisam līdz nākamajai ostai;

.3 uz kuģa ir galēji antisanitāri apstākļi;

.4 nav apkures iespēju dzīvojamās telpās uz kuģiem, kuri kuģo rajonos, kur var būt īpaši zema temperatūra;

.5 pārmērīgi daudz atkritumu, koridori un dzīvojamās telpas aizsprostotas ar aprīkojumu un kravu, vai pastāv citi bīstami apstākļi;

.6 skaidrs pierādījums tam, ka apkalpes locekļi, kuriem jānodrošina pirmo sardzi vai nākamo sardzes maiņu, ir pārāk noguruši.

9.3.4.11 Situācijas, kuras var nebūt par pamatu kuģa aizturēšanai, bet kurās ir jāaptur, piemēram, kravas operācijas:

.1 ja pienācīgi nedarbojas (vai nav pienācīgi uzturēta) inertās gāzes sistēma vai ar kravu saistīts aprīkojums, vai mehānismi, tas ir uzskatāms par pietiekamu pamatu kravas operāciju apturēšanai.

2.pielikums
IZMEKLĒŠANAS PROCEDŪRAS PAR MARPOL 73/78 KONVENCIJAS PRASĪBU PĀRKĀPUMIEM

Saturs

1.daļa Procedūras attiecībā uz MARPOL 73/78 konvencijas I un II pielikumā noteiktajām prasībām par vielu atsūknēšanu

2.daļa MARPOL 73/78 konvencijas I pielikumā noteikto prasību attiecībā uz naftas atsūknēšanu pārkāpumi

3.daļa MARPOL 73/78 konvencijas I pielikumā noteikto prasību attiecībā uz naftas atsūknēšanu pārkāpumu iespējamo pierādījumu uzskaitījums

3.1 Darbības, kas jāveic, pamanot naftas piesārņojumu

3.2 Izmeklēšana uz kuģa

3.3 Izmeklēšana krastā

3.4 Iepriekš neminēta informācija

3.5 Secinājumi

4.daļa MARPOL 73/78 konvencijas II pielikumā noteikto prasību attiecībā uz vielu atsūknēšanu pārkāpumi

5.daļa MARPOL 73/78 konvencijas II pielikumā noteikto prasību attiecībā uz vielu atsūknēšanu pārkāpumu iespējamo pierādījumu uzskaitījums

5.1 Darbības, kas jāveic, pamanot naftas piesārņojumu

5.2 Izmeklēšana uz kuģa

5.3 Izmeklēšana krastā

5.4 Informācija, kas neietilpst iepriekšminētajā

5.5 Secinājumi

1.daļa. Procedūras attiecībā uz MARPOL 73/78 konvencijas I un II pielikumā noteiktajām prasībām par vielu atsūknēšanu

1.1 Ostas valsts kontroles inspektoram pēc paziņojuma par iespējamu MARPOL 73/78 konvencijas I un II pielikumā noteikto atsūknēšanas prasību neievērošanu saņemšanas jārīkojas saskaņā ar procedūrām, kas uzskaitītas šī pielikuma 2. un 3. daļā, lai izmeklētu MARPOL 73/78 konvencijas I pielikumā noteikto atsūknēšanas prasību neievērošanu, un šī pielikuma 4. un 5. daļā, lai izmeklētu MARPOL 73/78 konvencijas II pielikumā noteikto atsūknēšanas prasību neievērošanu.

1.2 Veicot pārbaudi sakarā ar MARPOL 73/78 konvencijas I un II pielikumā noteikto atsūknēšanas prasību iespējamo neievērošanu, ostas valsts kontroles inspektoram īpaši jāņem vērā SJO rezolūcijas A.787(19) 3.4.1 līdz 3.4.13 punktu nosacījumi, un ostas valsts administrācijas instrukcijas, kas balstītas uz šiem nosacījumiem.

1.3 Ja izmeklēšanas laikā ostas valsts inspektors ir atklājis trūkumus, kas ir acīmredzami bīstami drošībai, veselībai vai videi, jāpiemēro Memoranda 3.10.1 punkta prasības.

2.daļa. MARPOL 73/78 konvencijas I pielikumā noteikto prasību attiecībā uz naftas atsūknēšanu pārkāpumi

2.1 Šī pielikuma 2. un 3.daļas nosacījumi ir paredzēti, lai noteiktu informāciju, kas ir bieži nepieciešama karoga valsts administrācijai, lai celtu apsūdzību sakarā ar šādiem iespējamiem pārkāpumiem.

2.2 Sagatavojot ostas valsts ziņojumu par trūkumiem, kas saistīti ar atsūknēšanas prasību pārkāpumiem, krasta vai ostas valsts administrācijām ir ieteicams vadīties pēc iespējamo pierādījumu saraksta, kas norādīts šī pielikuma 3. daļā. Šajā sakarā jāņem vērā, ka:

.1 ziņojuma mērķis ir sniegt iegūstamo datu optimālu salīdzinājumu, tomēr, ja visu informāciju nav iespējams nodrošināt, jāsniedz tik daudz informācijas, cik iespējams;

.2 visai ziņojumā sniegtajai informācijai ir jābūt pamatotai ar faktiem, kuri kopumā varētu pārliecināt ostas vai krasta valsti par notikušo pārkāpumu.

2.3 Papildus ostas valsts ziņojumam par trūkumiem ostas vai krasta administrācijai ir jāsastāda ziņojums, pamatojoties uz iespējamo pierādījumu sarakstu. Ir svarīgi, lai šiem ziņojumiem tiktu pievienoti tādi dokumenti kā:

.1 piesārņojuma konstatētāja paziņojums. Papildus šī pielikuma 3. daļā pieprasītajai informācijai paziņojumā jāie­kļauj apsvērumi, kas likuši konstatētājam secināt, kas šis ir vienīgais iespējamais piesārņojuma avots.;

.2 ziņojumi par paraugu ņemšanu no naftas plankuma un kuģa. Šajos ziņojumos jānorāda paraugu ņemšanas vieta un laiks, jānorāda personas, kas ņēmušas paraugus, un saņemšanas kvītis, kurās norādītas personas, kas uzraudzījušas paraugu ņemšanas procesu un saņēmušas paraugus;

.3 ziņojumi par no naftas plankuma un no kuģa ņemto paraugu analīzēm; ziņojumā jāiekļauj analīžu rezultāti, izmantotās metodes apraksts, atsauce uz zinātnisko dokumentāciju, kas apliecina izmantotās metodes precizitāti un pamatojumu, vai tās kopija, un personu, kas veikušas analīzes, vārdi un pieredze;

.4 ostas valsts kontroles inspektora, kas pārbaudījis kuģi, ziņojums, viņa amats un organizācija;

.5 aptaujāto personu ziņojumi;

.6 liecinieku ziņojumi;

.7 naftas plankuma fotogrāfijas;

.8 Naftas operāciju žurnāla, Kuģa žurnāla, atsūknēšanas ierakstu utt. attiecīgo lappušu kopijas.

Visu novērojumu, fotogrāfiju un dokumentācijas pareizībai ir jābūt apliecinātai ar parakstu. Visas apliecības, apstiprinājumi un apliecinājumi jāveic saskaņā ar tās valsts likumiem, kas tos izdevusi. Visiem ziņojumiem jābūt tās personas parakstītiem, kas ziņojumu ir sastādījusi, ja iespējams, to paraksta arī liecinieki. Jābūt norādītam ziņojuma sastādīšanas datumam. Virs vai zem paraksta skaidri salasāmā veidā jābūt ierakstītiem to personu vārdiem, kas parakstījušas ziņojumus.

2.4 Šī pielikuma 2.2 un 2.3 punktā minētais ziņojums ir jānosūta karoga valsts administrācijai. Ja krasta valsts, kas konstatējusi piesārņojumu, un ostas valsts, kas veic izmeklēšanu uz kuģa, nav viena un tā pati, valstij, kas veic minēto izmeklēšanu, ir jānosūta iegūto dokumentu kopijas valstij, kas konstatējusi piesārņojumu un pieprasījusi izmeklēšanu.

3.daļa. MARPOL 73/78 konvencijas I pielikumā noteikto prasību attiecībā uz naftas atsūknēšanu pārkāpumu iespējamo pierādījumu uzskaitījums

3.1 Darbības, kas jāveic, pamanot naftas piesārņojumu

3.1.1 Ziņas par kuģi vai kuģiem, kas tiek turēti aizdomās par pārkāpuma izdarīšanu

.1 Kuģa vārds

.2 Iemesli, kāpēc kuģis tiek turēts aizdomās

.3 Novērošanas vai identificēšanas datums un laiks (UTC)

.4 Kuģa atrašanās vieta

.5 Karoga valsts un pieraksta osta

.6 Kuģa tips (piemēram, tankkuģis, kravas kuģis, pasažieru kuģis, zvejas kuģis), izmēri (aptuvenā tonnāža) un citi aprakstoši dati (piemēram, virsbūves krāsa un skursteņa marķējums)

.7 Iegrimes stāvoklis (piekrauts vai ar balastu)

.8 Aptuvenais kurss un ātrums

.9 Naftas plankuma izvietojums attiecībā pret kuģi (piemēram, kuģa pakaļgalā, kreisajā pusē, pie labā borta)

.10 Kuģa daļa, no kuras novērota noplūde

.11 Vai noplūde novērsta, kad kuģis pamanīts vai izsaukts pa radio

3.1.2 Ziņas par naftas plankumu

.1 Konstatēšanas datums un laiks (UTC), ja tas atšķiras no šī pielikuma 3.1.1.punkta 3.apakšpunktā minētā

.2 Naftas plankuma atrašanās vieta garuma un platuma grādos, ja tas atšķiras no šī pielikuma 3.1.1.4 punktā minētā

.3 Aptuvenais attālums jūras jūdzēs līdz tuvākajam orientierim krastā

.4 Aptuvenais naftas plankuma izmērs (garums, platums un kāds virsmas laukuma procents noklāts ar naftu)

.5 Naftas plankuma fiziskais apraksts (virziens un forma, piemēram, nepārtraukta, gabalaina vai vējrindām)

.6 Naftas plankuma izskats (norādīt kategorijas)

.1 A kategorija: tikko pamanāms labvēlīgos gaismas apstākļos

.2 B kategorija: pamanāms sudrabots spīdums uz ūdens virsmas

.3 C kategorija: var pamanīt pirmās krāsas pēdas

.4 D kategorija: spilgts krāsu savienojums

.5 E kategorija: krāsas sāk kļūt blāvas

.6 F kategorija: krāsas ir daudz tumšākas

.7 Debesu stāvoklis (spilgta saule, apmācies utt.), gaismas krišanas virziens un redzamība (kilometros) konstatēšanas brīdī

.8 Jūras stāvoklis

.9 Vēja ātrums un virziens

.10 Straumes ātrums un virziens

3.1.3 Konstatētāja/u identifikācija

.1 Konstatētāja vārds

.2 Organizācija, kuru konstatētājs pārstāv (ja tāda ir)

.3 Konstatētāja statuss šajā organizācijā

.4 Konstatēšana notikusi no lidaparāta/kuģa/krasta/citādi

.5 Kuģa vai lidaparāta nosaukums, no kura notikusi konstatēšana

.6 Konkrēta atrašanās vieta kuģim, lidaparātam, krastā vai citādi, no kurienes notikusi konstatēšana

.7 Darbības, kādās konstatētājs bija iesaistīts, kad notika konstatēšana, piemēram: patrulēšana, reiss, lidojums (pa ceļam no....uz...), utt.

3.1.4 Konstatēšanas metodes un dokumentācija

.1 Vizuāli

.2 Parastas fotogrāfijas

.3 Tālvadības uztveres ieraksti un/vai tālvadības uztveres fotogrāfijas

.4 No naftas plankuma paņemtie paraugi

.5 Jebkāds cits konstatēšanas veids (konkretizēt)

Piezīme: Noplūdes fotogrāfijai vajadzētu būt krāsainai. Fotogrāfijas var sniegt šādu informāciju: ka jūrā redzamā viela ir nafta; ka jūrā izplūdušās naftas daudzums pārsniedz Konvencijā pieļauto; ka nafta izplūst vai ir izplūdusi no konkrētā kuģa; atpazīt kuģi

Pieredze rāda, ka augstākminēto var panākt ar šādām trīs fotogrāfijām:

.1 ziņas par naftas plankumu, fotografējot gandrīz vertikāli no augstuma, kas mazāks par 300 metriem, lai saule būtu fotogrāfam aiz muguras;

.2 vispārējs skats uz kuģi un naftas plankumu, parādot, ka nafta izplūst no konkrētā kuģa; un

.3 ziņas par kuģi, lai to varētu atpazīt.

3.1.5 Cita informācija, ja ir nodibināti radiosakari

.1 Kuģa kapteinis ir informēts par piesārņojumu

.2 Kapteiņa paskaidrojums

.3 Kuģa pēdējā osta

.4 Kuģa nākamā osta

.5 Kuģa kapteiņa un kuģa īpašnieka vārds

.6 Kuģa pazīšanās signāls

3.2 Izmeklēšana uz kuģa

3.2.1 IOPP apliecības inspekcija

.1 Kuģa vārds

.2 Pazīšanās signāls

.3 Pieraksta osta

.4 Kuģa tips

.5 Izdošanas datums un vieta

.6 Apstiprinājuma datums un vieta

Piezīme: Ja kuģim nav IOPP apliecības, jāsniedz visa pieejamā informācija.

3.2.2 IOPP apliecības pielikumu inspekcija

.1 IOPP apliecības pielikuma 2., 3., 4., 5. un 6.daļas attiecīgie punkti (izņemot naftas tankkuģus)

.2 IOPP apliecības pielikuma 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. punkts (naftas tank­kuģiem)

Piezīme: ja kuģim nav IOPP apliecības, jāsniedz ziņas par aprīkojumu un iekārtām uz kuģa, kas paredzētas jūras piesārņojuma novēršanai.

3.2.3 Naftas operāciju žurnāla inspekcija

.1 Naftas operāciju žurnāla I daļas attiecīgo lappušu kopijas, kas parāda periodu par pēdējām 30 dienām pirms ziņojuma par noplūdi

.2 Naftas operāciju žurnāla II daļas (ja uz kuģa tāds ir) attiecīgo lappušu kopijas, kas parāda pilnu kuģa iekraušanas/izkraušanas/noturības un tanku tīrīšanas ciklu. Jānoņem arī tanku shēmu kopijas.

3.2.4 Kuģa žurnāla inspekcija

.1 Pēdējā osta, iziešanas datums, iegrime priekšgalā un pakaļgalā

.2 Pašreizējā osta, ienākšanas datums, iegrime priekšgalā un pakaļgalā

.3 Kuģa atrašanās vieta brīdī, kad saņemts ziņojums par noplūdi, vai aptuveni tajā laikā

.4 Pārbaude uz vietas, vai kuģa žurnālā minētās pozīcijas atbilst Naftas operāciju žurnālā minētajām.

3.2.5 Citu kuģa dokumentu inspekcija

Citi pierādījumiem nozīmīgi dokumenti (ja nepieciešams, jānoņem kopijas) kā:

.1 pēdējie tanku uzmērīšanas akti

.2 uzraudzības un kontroles aprīkojuma veiktie pieraksti

3.2.6 Kuģa inspekcija

.1 Kuģa aprīkojuma atbilstība IOPP apliecības pielikumam

.2 Paņemtie paraugi. No kādām kuģa vietām paņemti.

.3 Naftas pēdas aizborta atsūknēšanas atveru tuvumā

.4 Mašīntelpas stāvoklis un bilžu saturs

.5 Naftas produktus saturošā ūdens separatora, filtrēšanas aprīkojuma un trauksmes, apturēšanas vai uzraudzības ierīču stāvoklis

.6 Nogulšņu un/vai uzglabāšanas tanku saturs

.7 Vērā ņemamas noplūdes avoti

Naftas tankkuģiem ir būtiski arī šādi papildus pierādījumi:

.8 Nafta uz atdalītā tīrā balasta virsmas

.9 Stāvoklis sūkņu telpu bilžās

.10 Stāvoklis sistēmā mazgāšanai ar jēlnaftu

.11 Stāvoklis inertās gāzes sistēmā

.12 Stāvoklis atsūknēšanas uzraudzības un kontroles sistēmā

.13 Nostādināšanas tanku stāvoklis (aptuvenais eļļas un ūdens daudzums)

3.2.7 Incidentā iesaistīto personu ziņojumi

Ja Naftas operāciju žurnāla I daļa nav pienācīgi aizpildīta, jāsaņem atbildes uz šādiem jautājumiem:

.1 Vai brīdī, kas norādīts avārijas ziņojumā, notika noplūde (nejauša vai tīša)?

.2 Vai atsūknēšana no bilžām tiek kontrolēta automātiski?

.3 Ja jā, kad šī sistēma pēdējoreiz tika darbināta un kad šī sistēma pēdējoreiz tika ieslēgta manuālajā režīmā?

.4 Ja nē, kurā datumā un cikos notika pēdējā bilžu nopludināšana?

.5 Kurā datumā un cikos notika pēdējā naftas nogulšņu nopludināšana un kā tā tika veikta?

.6 Vai parasti bilžu atsūknēšana notiek tieši jūrā vai bilžu ūdens vispirms tiek savākts tankā? Jānorāda savākšanas tanks

.7 Vai pēdējā laikā dīzeļdegvielas tanki ir izmantoti kā balasta tanki?

Ja Naftas operāciju žurnāla II daļa nav pienācīgi aizpildīta, vajag saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem:

.8 Kāds bija kravas/balasta izvietojums uz kuģa brīdī, kad tas izgāja no pēdējās ostas?

.9 Kāds bija kravas/balasta izvietojums uz kuģa, kad tas ienāca pašreizējā ostā?

.10 Kad un kur tika veikta pēdējā iekraušana?

.11 Kad un kur tika veikta pēdējā izkraušana?

.12 Kad un kur notika pēdējā netīrā balasta atsūknēšana?

.13 Kad un kur notika pēdējā kravas tanku tīrīšana?

.14 Kad un kur notika pēdējā mazgāšana ar jēlnaftu un kuri tanki tika mazgāti?

.15 Kad un kur notika pēdējā noliešana no nostādināšanas tankiem?

.16 Kāds ir šķidruma līmenis nostādināšanas tankos un atbilstošais uzmērījumu augstums?

.17 Kurā tankā bija netīrais balasts pēdējā balasta pārgājiena laikā (ja kuģis iebrauca ostā ar balastu)?

.18 Kurā tankā bija tīrais balasts pēdējā balasta pārgājiena laikā (ja kuģis iebrauca osta ar balastu)?

Papildus var noderēt arī šāda informācija:

.19 Ziņas par pašreizējo kuģa pārgājienu (iepriekšējās ostas, nākamās ostas, pārvadājumu veids)

.20 Dīzeļdegvielas un balasta tanku saturs

.21 Iepriekšējā un nākošā bunkurēšana, dīzeļdegvielas tips

.22 Pieņemšanas iekārtu spēja vai nespēja uzņemt naftas atkritumus pašreizējā pārgājiena laikā

.23 Dīzeļdegvielas iekšējā pārsūknēšana pašreizējā pārgājiena laikā

Naftas tankkuģiem var noderēt arī šāda informācija

.24 Pārvadājumu veids, kādā kuģis ir iesaistīts kā īss/garš reiss, jēlnaftas vai naftas produktu pārvadāšana

.25 Kuri tanki ir tīri, kuri netīri

.26 Paredzētie vai veiktie remonti kravas tankos

Dažāda informācija:

.27 Komentāri attiecībā uz kuģa aprīkojumu

.28 Komentāri attiecībā uz ziņojumu par piesārņojumu

.29 Citi komentāri

3.3. Izmeklēšana krastā

3.3.1 Naftas paraugu analīze

Jānorāda paraugu analīžu metodes un rezultāti

3.3.2 Papildus informācija

Var būt noderīga papildus informācija par kuģi, kas iegūta no termināla personāla, tanku tīrīšanas veicējiem vai krasta pieņemšanas iekārtām.

Piezīme: Ja iespējams, jebkura informācija, kas minēta šajā punktā, ir jāapstiprina ar attiecīgiem dokumentiem kā parakstīti ziņojumi, pavadzīmes, kvītis utt.

3.4. Iepriekš neminēta informācija

3.5. Secinājumi

3.5.1 Izmeklētāja tehnisko secinājumu apkopojums

3.5.2 Norādes uz attiecīgajiem MARPOL 73/78 I pielikuma nosacījumiem, par kuru pārkāpšanu kuģis tiek turēts aizdomās.

3.5.3 Vai izmeklēšanas rezultāti ir pierādījuši trūkumu ziņojuma faktus?

4.daļa. MARPOL 73/78 II pielikumā noteikto prasību attiecībā uz vielu atsūknēšanu pārkāpumi

4.1 Šī pielikuma 4. un 5.daļas nosacījumi paredzēti, lai noteiktu informāciju, kas karoga valsts administrācijai būs nepieciešama lietas ierosināšanai par MARPOL 73/78 II pielikumā noteikto atsūknēšanas prasību pārkāpšanu.

4.2 Sastādot ostas valsts ziņojumu par trūkumiem, kas saistīti ar atsūknēšanas prasību pārkāpumiem, krasta vai ostas valsts administrācijām ieteicams vadīties pēc iespējamo pierādījumu saraksta, kas norādīts šī pielikuma 5. daļā. Šajā sakarā jāņem vērā, ka:

.1 ziņojuma mērķis ir sniegt iegūto datu optimālu salīdzinājumu; tomēr, ja visu informāciju nevar nodrošināt, jāsniedz tik daudz informācijas, cik iespējams; un

.2 ir svarīgi, lai visa ziņojumā iekļautā informācija tiktu apstiprināta ar faktiem, kas, kopumā ņemot, varētu pārliecināt ostas vai krasta valsts administrāciju, ka ir noticis pārkāpums; un

.3 ja izplūdušais produkts varēja būt nafta, uz to attiecas MARPOL 73/78 I pielikuma II papildinājuma 2.pielikums.

4.3 Papildus ostas valsts ziņojumam par trūkumiem ostas vai krasta administrācijai ir jāsastāda ziņojums, pamatojoties uz iespējamo pierādījumu sarakstu. Ir svarīgi, lai šiem ziņojumiem tiktu pievienoti tādi dokumenti kā:

.1 konstatētāja paziņojums par piesārņojumu. Papildus šī pielikuma 3.daļā pieprasītajai informācijai paziņojumā jāiekļauj apsvērumi, kas likuši konstatētājam secināt, kas šis ir vienīgais iespējamais piesārņojuma avots.;

.2 ziņojumi par paraugu ņemšanu no izplūdušās vielas plankuma un kuģa. Šajos ziņojumos jānorāda paraugu ņemšanas vieta un laiks, jānorāda personas, kas ņēmušas paraugus, un saņemšanas kvītis, kurās norādītas personas, kas uzraudzījušas paraugu ņemšanas procesu un saņēmušas paraugus;

.3 ziņojumi par izplūdušās vielas plankuma un kuģa paraugu analīzēm; ziņojumā jāiekļauj analīžu rezultāti, izmantotās metodes apraksts, atsauce uz zinātnisko dokumentāciju, kas apliecina izmantotās metodes precizitāti un pamatojumu, vai tās kopija, un personu, kas veikušas analīzes, vārdi un pieredze;

.4 ostas valsts kontroles inspektora, kas pārbaudījis kuģi, ziņojums, viņa amats un organizācija;

.5 aptaujāto personu ziņojumi;

.6 liecinieku ziņojumi;

.7 izplūdušās vielas plankuma fotogrāfijas;

.8 Kravas operāciju žurnāla, Kuģa žurnāla, atsūknēšanas pierakstu utt. attiecīgo lappušu kopijas.

Visu novērojumu, fotogrāfiju un dokumentācijas pareizībai ir jābūt apliecinātai ar parakstu. Visas apliecības, apstiprinājumi un apliecinājumi jāveic saskaņā ar tās valsts likumiem, kas tos izdevusi. Visiem ziņojumiem jābūt tās personas parakstītiem, kas ziņojumu ir sastādījusi, ja iespējams, to paraksta arī liecinieki. Jābūt norādītam ziņojuma sastādīšanas datumam. Virs vai zem paraksta skaidri salasāmā veidā jābūt ierakstītiem to personu vārdiem, kas parakstījušas ziņojumus.

4.4 Šī pielikuma 4.2 un 4.3 punktā minētais ziņojums ir jānosūta karoga valsts administrācijai. Ja krasta valsts, kas konstatējusi piesārņojumu, un ostas valsts, kas veic izmeklēšanu uz kuģa, nav viena un tā pati, valstij, kas veic minēto izmeklēšanu, ir jānosūta iegūto dokumentu kopijas valstij, kas konstatējusi piesārņojumu un pieprasījusi izmeklēšanu.

5.daļa. MARPOL 73/78 konvencijas II pielikumā noteikto prasību attiecībā uz vielu atsūknēšanu pārkāpumu iespējamo pierādījumu uzskaitījums

5.1 Darbības, kas jāveic, pamanot piesārņojumu

5.1.1 Ziņas par kuģi vai kuģiem, kas tiek turēti aizdomās par pārkāpuma izdarīšanu

.1 Kuģa vārds

.2 Iemesli, kāpēc kuģis tiek turēts aizdomās

.3 Novērošanas vai identificēšanas datums un laiks (UTC)

.4 Kuģa atrašanās vieta

.5 Karoga valsts un pieraksta osta

.6 Kuģa tips (piemēram, tankkuģis, kravas kuģis, pasažieru kuģis, zvejas kuģis), izmēri (aptuvenā tonnāža) un citi aprakstoši dati (piemēram, virsbūves krāsa un skursteņa marķējums)

.7 Iegrimes stāvoklis (piekrauts vai ar balastu)

.8 Aptuvenais kurss un ātrums

.9 Naftas plankuma izvietojums attiecībā pret kuģi (piemēram, kuģa pakaļgalā, kreisajā pusē, pie labā borta)

.10 Kuģa daļa, no kuras novērota noplūde

.11 Vai noplūde novērsta, kad kuģis pamanīts vai izsaukts pa radio

5.1.2 Ziņas par izplūdušās vielas plankumu

.1 Konstatēšanas datums un laiks (UTC), ja tas atšķiras no šī pielikuma 5.1.1.punkta 3.apakšpunkta minētā

.2 Plankuma atrašanās vieta garuma un platuma grādos, ja tas atšķiras no šī pielikuma 5.1.1.punkta 4.apakšpunktā minētā

.3 Aptuvenais attālums jūras jūdzēs līdz tuvākajai sauszemei

.4 Kartēs norādītais ūdens dziļums

.5 Naftas plankuma aptuvenais izmērs (garums, platums un kāds virsmas laukuma procents noklāts ar izplūdušo vielu)

.6 Naftas plankuma fiziskais apraksts (virziens un forma, piemēram, nepārtraukta, gabalaina vai vējrindām)

.7 Plankuma krāsa

.8 Debesu stāvoklis (spilgta saule, apmācies utt.), gaismas krišanas virziens un redzamība (kilometros) konstatēšanas brīdī

.9 Jūras stāvoklis

.10 Vēja ātrums un virziens

.11 Straumes ātrums un virziens

5.1.3 Ziņas par konstatētāju

.1 Konstatētāja vārds

.2 Organizācija, kuru konstatētājs pārstāv (ja tāda ir)

.3 Konstatētāja statuss šajā organizācijā

.4 Konstatēšana notikusi no lidaparāta/kuģa/krasta/citādi

.5 Kuģa vai lidaparāta nosaukums, no kura notikusi konstatēšana

.6 Konkrēta atrašanās vieta kuģim, lidaparātam, krastā vai citādi, no kurienes notikusi konstatēšana

.7 Darbības, kādās konstatētājs bija iesaistīts, kad notika konstatēšana, piemēram: patrulēšana, pārgājiens, lidojums (pa ceļam no....uz...), utt.

5.1.4 Konstatēšanas metodes un dokumentācija

.1 Vizuāli

.2 Parastas fotogrāfijas

.3 Tālvadības uztveres ieraksti un/vai tālvadības uztveres fotogrāfijas

.4 No izplūdušās vielas plankuma paņemtie paraugi

.5 Jebkāds cits konstatēšanas veids (konkretizēt)

Piezīme: Noplūdes fotogrāfijai vajadzētu būt krāsainai. Vislabākos rezultātus var sasniegt ar šādām trīs fotogrāfijām:

.1 ziņas par naftas plankumu, fotografējot gandrīz vertikāli no augstuma, kas mazāks par 300 metriem, lai saule būtu fotogrāfam aiz muguras;

.2 vispārējs skats uz kuģi un piesārņojuma plankumu, parādot, ka piesārņojošā viela izplūst no konkrētā kuģa; un

.3 ziņas par kuģi, lai to varētu atpazīt.

5.1.5 Cita informācija, ja ir nodibināti radiosakari

.1 Kuģa kapteinis ir informēts par piesārņojumu

.2 Kapteiņa paskaidrojums

.3 Kuģa pēdējā osta

.4 Kuģa nākamā osta

.5 Kuģa kapteiņa un kuģa īpašnieka vārds

.6 Kuģa pazīšanās signāls

5.2 Izmeklēšana uz kuģa

5.2.1 Apliecības inspekcija (CoF vai NLS apliecība)

.1 Kuģa vārds

.2 Pazīšanās signāls

.3 Pieraksta osta

.4 Kuģa tips

.5 Izdošanas datums un vieta

.6 Apstiprinājuma datums un vieta

5.2.2 P un A rokasgrāmatas inspekcija

.1 II pielikuma vielu saraksts, kuras kuģis drīkst pārvadāt

.2 Ierobežojumi tankiem, kuros šīs vielas drīkst pārvadāt

.3 Vai kuģis ir aprīkots ar efektīvu paraugu noņemšanas sistēmu

.4 Nogulšņu daudzums, kas atklāts pārbaudes laikā

5.2.3 Kravas operāciju žurnāla pārbaude

Jānokopē attiecīgās Kravas operāciju žurnāla lappuses, lai iegūtu pilnīgu informāciju par kuģa iekraušanu/izkraušanu/balastu un tanku tīrīšanas ciklu. Jānoņem arī tanku shēmu kopijas.

5.2.4 Kuģa žurnāla inspekcija

.1 Pēdējā ieiešanas osta, iziešanas datums, iegrime priekšgalā un pakaļgalā

.2 Pašreizējā osta, ienākšanas datums, iegrime priekšgalā un pakaļgalā

.3 Kuģa atrašanās vieta brīdī, kad saņemts ziņojums par noplūdi, vai aptuveni tajā laikā

.4 Pārbaude uz vietas, vai Kravas operāciju žurnālā norādītie laiki attiecībā uz atsūknēšanām atbilst kuģa atrašanās vietai pietiekošā attālumā no krasta, atbilst vajadzīgajam kuģa ātrumam un vajadzīgajam ūdens dziļumam

5.2.5 Citu kuģa dokumentu pārbaude

Citi pierādījumiem svarīgi dokumenti (nepieciešamības gadījumā jānoņem kopijas) ir:

.1 pašreizējās vai iepriekš pārvadātās kravas dokumenti kā arī attiecīgā informācija par nepieciešamo izkraušanas temperatūru, viskozitāti un/vai kušanas temperatūru

.2 ieraksti par vielas temperatūru izkraušanas laikā

.3 Monitoringa aprīkojumu, ja tāds ir, veiktie pieraksti.

5.2.6 Kuģa inspekcija

.1 Kuģa aprīkojums saskaņā ar P un A rokasgrāmatu

.2 Noņemtie paraugi; no kādām kuģa vietām ņemti

.3 Vērā ņemamas noplūdes avoti

.4 Kravas atlikumi uz atdalītā tīrā balasta virsmas

.5 Stāvoklis sūkņu telpu bilžās

.6 Atsūknēšanas uzraudzības sistēmas stāvoklis

.7 Nostādināšanas tanku saturs (aptuvenais ūdens un atlikumu daudzums)

5.2.7 Incidentā iesaistīto personu ziņojumi

Ja Kravas operāciju žurnāls nav pienācīgi aizpildīts, vajag saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem:

.1 Vai avārijas ziņojumā norādītajā laikā notika noplūde (nejauša vai tīša)

.2 Kuri tanki tiks piepildīti ostā?

.3 Kuri tanki bijā jāmazgā, atrodoties jūrā? Vai tanki bija iepriekš mazgāti?

.4 Kad un kur tie tika tīrīti?

.5 Kādu vielu nogulsnes tajos bija?

.6 Kas tika izdarīts ar no tanka izskalotajām nogulsnēm?

.7 Vai nostādināšanas tanka vai kravas tanka, kas izmantots kā nostādināšanas tanks, saturs tika atsūknēts jūrā?

.8 Kad un kur notika atsūknēšana?

.9 Kāds ir nostādināšanas tanka vai kravas tanka, kas izmantots kā nostādināšanas tanks, saturs?

.10 Kurā tankā atradās netīrais balasts pēdējā balasta pārgājiena laikā (ja kuģis iebrauca ar balastu)?

.11 Kurā tankā atradās tīrais balasts pēdējā balasta pārgājiena laikā (ja kuģis iebrauca ar balastu)?

.12 Ziņas par kuģa pašreizējo pārgājienu (iepriekšējās ostas, nākamās ostas, pārvadājumu veids

.13 Pieredzētie sarežģījumi ar nodošanu krasta pieņemšanas iekārtās

.14 Pieredzētie sarežģījumi ar efektīvām paraugu noņemšanas operācijām

.15 Kuri tanki ir tīri vai netīri pienākšanas brīdī?

.16 Veiktie vai paredzētie remontdarbi kravas tankiem

Dažāda informācija

.17 Komentāri attiecībā uz kuģa aprīkojuma stāvokli

.18 Komentāri attiecībā uz ziņojumu par piesārņojumu

.19 Citi komentāri

5.3 Izmeklēšana krastā

5.3.1 Paraugu analīzes

Jānorāda paraugu analīžu metodes un rezultāti

5.3.2 Papildus informācija

Var būt noderīga papildus informācija par kuģi, kas iegūta no termināla personāla, tanku tīrīšanas veicējiem vai krasta pieņemšanas iekārtām.

Piezīme: Ja iespējams, jebkura informācija, kas minēta šajā punktā, ir jāapstiprina ar attiecīgiem dokumentiem kā parakstīti ziņojumi, pavadzīmes, kvītis utt.

5.3.3 Informācija no iepriekšējās izkraušanas ostas termināla

.1 Apstiprinājums, ka kuģis izkrauts, no tā noņemti paraugi un tam veikta iepriekšējā mazgāšana saskaņā ar P un A rokasgrāmatu

.2 Sarežģījumu raksturojums, ja tādi bijuši

.3 Administrāciju noteiktie ierobežojumi saskaņā ar kuriem kuģim atļauts doties jūrā

.4 Ierobežojumi attiecībā uz krasta pieņemšanas iekārtām

5.4 Iepriekš neminēta informācija

5.5 Secinājumi

.1 Izmeklētāja tehnisko secinājumu apkopojums

.2 Norādes uz attiecīgajiem MARPOL 73/78 II pielikuma nosacījumiem, par kuru pārkāpšanu kuģis tiek turēts aizdomās.

.3 Vai izmeklēšanas rezultāti ir pierādījuši trūkumu ziņojuma faktus?

3.pielikums
IEBRAUKŠANAS AIZLIEGUMS OSTĀS NOTEIKTIEM KUĢIEM
A. Kuģu kategorijas, kurām var aizliegt iebraukšanu (kā noteikts Memoranda 3.10.5.punkta 1.apakšpunktā)

.1 Gāzes un ķimikāliju tankkuģi;

.2 Beramkravu kuģi;

.3 Naftas tankkuģi;

.4 Pasažieru kuģi.

B. Procedūras saistībā ar iebraukšanas aizliegumu ostā (kā noteikts Memoranda 3.10.5. punkta 2.apakšpunktā)

.1 Ja ir konstatēta atbilstība Memoranda 3.10.5.punkta 2.apakšpunta nosacījumiem un kuģis ir aizturēts attiecīgi otro vai trešo reizi, ostas administrācijai rakstveidā ir jāinformē kuģa kapteinis un kuģa īpašnieks vai operators par kuģa iebraukšanas aizlieguma orderi.

Kompetentajai administrācijai jāinformē arī karoga valsts administrācija, iesaistītā klasifikācijas sabiedrība, Jūrlietu administratīvais centrs (turpmāk - DSI) un Sekretariāts.

Kuģa iebraukšanas aizlieguma orderis stājas spēkā uzreiz pēc atļaujas izsniegšanas kuģim iziet jūrā pēc tam, kad trūkumi, kas bijuši par pamatu kuģa aizturēšanai, ir novērsti.

.2 Lai panāktu iebraukšanas aizlieguma ordera atcelšanu, kuģa īpašniekam vai operatoram jāiesniedz oficiāls pieprasījums tās valsts administrācijai, kas izsniegusi orderi. Šim pieprasījumam jāpievieno karoga valsts administrācijas izsniegta apliecība, kas liecina, ka kuģis pilnībā atbilst attiecīgo starptautisko konvenciju prasībām. Vajadzības gadījumā kopā ar pieprasījumu atcelt iebraukšanas orderi jāiesniedz arī klasifikācijas sabiedrības, kuras klase bijusi piešķirta šim kuģim, izdota apliecība, kas apliecina, ka kuģis atbilst klasifikācijas sabiedrības noteiktajiem klases standartiem.

.3 Iebraukšanas aizlieguma orderi var atcelt tikai pēc atkārtotas kuģa inspekcijas, kuru veic tās valsts administrācija, kura izdevusi iebraukšanas aizlieguma orderi, un ja administrācija ir saņēmusi pierādījumus, ka kuģis pilnībā atbilst attiecīgajām starptautisko konvenciju prasībām. Inspekcijas vietu saskaņo kuģa īpašnieks ar orderi izdevušās valsts administrāciju.

Ja šī saskaņotā osta ir Memoranda reģiona osta, šīs ostas valsts kompetentā administrācija ar tās valsts administrācijas, kas izdevusi iebraukšanas aizliegumu ostā, piekrišanu drīkst atļaut kuģim ienākt attiecīgajā ostā tikai tādēļ, lai veiktu atkārtotu inspekciju un pārbaudītu, vai kuģis atbilst 2.daļā minētajām prasībām.

Atkārtotā inspekcija tiek veikta paplašinātās inspekcijas apjomā, un tās laikā jāpārbauda vismaz šī Memoranda I pielikuma 8.3 punktā minētie elementi.

Visus ar paplašināto inspekciju sais­tītos izdevumus sedz kuģa īpašnieks vai operators.

.4 Ja paplašinātas inspekcijas rezultāti apmierina administrāciju, kas izsniegusi iebraukuma aizlieguma orderi, iebraukuma aizlieguma orderis ir jāatceļ un rakstiski jāinformē par to kuģa īpašnieks vai operators.

Administrācijai rakstiski jāinformē arī karoga valsts administrācija, iesaistītā klasifikācijas sabiedrība, Jūrlietu informatīvais centrs un Sekretariāts.

.5 Informācija par kuģiem, kuriem aizliegts iebraukt Memoranda reģiona ostās, jāievieto SIReNaC sistēmā un jāpublicē saskaņā ar šī Memoranda 3.17 punkta nosacījumiem.
4.pielikums
INSPEKCIJU INFORMĀCIJAS SISTĒMA
1 Lai palīdzētu administrācijām izvēlēties kuģus, ko pārbaudīt savās ostās, administrācijas jānodrošina ar aktuālu informāciju par individuālu ārzemju karoga kuģu inspekcijām reģiona ostās pēdējos sešos mēnešos.

2 Francijas Transporta ministrijas DSI ir atbildīgs par inspekciju informācijas sistēmas vadīšanu un uzturēšanu.

3 Šiem mērķiem administrācijas apņemas nodrošināt DSI ar informāciju par savas valsts ostās inspicētajiem kuģiem, priekšroku dodot elektroniskai datu pārraidei. Informāciju ieteicams ievietot inspekciju datu bāzē katru dienu elektroniski, tiešā veidā.

4 Ātrākai informācijas apmaiņai informācijas sistēmā tiek izmantota sakaru iespēja, kas ļauj atsevišķām administrācijām tiešā, elektroniskā veidā apmainīties ar ziņojumiem, ieskaitot ziņojumus, kas norādīti Memoranda 3.11 punktā, un informācijas apmaiņu par darbības nosacījumu neievērošanu saskaņā ar Memoranda 5.daļu.

5 Šī pielikuma 3. un 4.daļā minētā informācija ir jāievada standartizētā formā un saskaņā ar standarta procedūrām, kas izklāstītas Jūrlietu administratīvā centra informācijas sistēmas lietotāju rokasgrāmatā.

6 Apstrādājot informāciju, Jūrlietu administratīvais centrs nedrīkst mainīt administrāciju sniegtos datus, izņemot gadījumus, kas minēti standarta procedūrās, ar nosacījumu, ka tiek saglabāti noteikti darbību kodi. Citos gadījumos Jūrlietu administratīvais centrs drīkst mainīt datus tikai pēc tās administrācijas lūguma, kas tos iesniegusi.

7 Jūrlietu administratīvajam centram jāorganizē datu apstrāde saskaņā ar šī pielikuma 3.daļu ar nosacījumu, ka dati ir viegli pieejami gan konsultatīviem mērķiem, gan to aktualizēšanai saskaņā ar procedūrām, kas izklāstītas Jūrlietu administratīvā centra informācijas sistēmas lietotāju rokasgrāmatā.

8 Ja izņēmuma apstākļos šī pielikuma 3. un 4.daļā minēto informāciju nav iespējams sniegt elektroniski, inspekcijas ziņojumā minētā informācija jānosūta pa faksu vai alternatīvā informācijas apmaiņas sistēmā.

9 Sekretariātam Komitejas vadībā ir jānodrošina informācija administratīviem mērķiem, piemēram, statistikas informācija. Tai ir jābūt balstītai uz datiem, ko sniedz Jūrlietu administratīvais centrs.

10 Iepriekšējos punktos minētā informācijas sistēma ir jāuztur tik ilgi, kamēr Memorands ir spēkā.

Nepārtraukti jāveic sistēmas kvalitātes uzraudzības un, ja nepieciešams, uzlabošanas darbi.

11 Jūrlietu administratīvajam centram ar administrācijas piekrišanu ir administrācijas vārdā jāiesniedz SJO ziņojumi par aizturēšanu saskaņā ar SOLAS 74 I/19 noteikumu, MARPOL 73/78 11.punktu, LL 66 21.punktu un STCW 78 X nodaļu.

12 Jūrlietu administratīvajam centram ar administrācijas piekrišanu ir administrācijas vārdā jāiesniedz SDO ziņojumi par aizturēšanu saskaņā ar SDO 147 konvencijas 4.nodaļu.
5.pielikums
INFORMĀCIJAS PUBLICĒŠANA PAR KUĢU AIZTURĒŠANU UN INSPEKCIJĀM
(saskaņā ar Memoranda 3.17. punktu)


I. Informācijā par aizturētajiem kuģiem ir jāiekļauj šādas ziņas:

- kuģa vārds;

- SJO numurs;

- kuģa tips;

- bruto tilpība

- būves gads, kas norādīts kuģa drošības apliecībā;

- kuģa īpašnieka vai operatora vārds vai nosaukums un adrese;

- ja kuģī pārvadā šķidras vai cietas beramkravas, fraktētāja, kas atbild par kuģa izvēli, vārds un adrese, un frakta tips;

- karoga valsts;

- klasifikācijas sabiedrība vai sabiedrības, kuras konkrētam kuģim izdevušas klasifikācijas apliecības, ja tādas ir;

- klasifikācijas sabiedrība vai sabiedrības, vai kāds cits subjekts, kas konkrētam kuģim karoga valsts administrācijas vārdā izdevis konvencijās paredzētās apliecības, minot arī attiecīgās apliecības;

- iepriekšējās paplašinātās inspekcijas osta un datums, vajadzības gadījumā norādot, vai ir dots rīkojums par aizturēšanu;

- osta un datums, kad notikusi pēdējā speciālā pārbaude, kā arī organizācijas nosaukums, kura šo pārbaudi veikusi;

- aizturēšanas reižu skaits pēdējos 24 mēnešos;

- aizturēšanas valsts un osta;

- datums, kurā atcelts lēmums par aizturēšanu;

- aizturēšanas ilgums dienās;

- atklāto trūkumu skaits un skaidri un precīzi formulēti aizturēšanas iemesli;

- pasākumu apraksts, ko veikusi kompetentā administrācija vai klasifikācijas sabiedrība, reaģējot uz kuģa aizturēšanu;

- ja kuģim ir aizliegta iebraukšana Memoranda reģiona ostās - skaidri un precīzi formulēti šī aizlieguma iemesli;

- norāde, vai klasifikācijas sabiedrība vai cita privāta struktūra, kas veikusi attiecīgo apsekošanu, ir atbildīga par trūkumiem, kas atsevišķi vai visi kopā devusi iemeslu aizturēšanai;

- to pasākumu apraksts, kas veikti gadījumos, kad kuģim dota atļauja reisam uz tuvāko piemēroto remonta rūpnīcu, vai
kad kuģim aizliegta iebraukšana visās Memoranda reģiona ostās.

II. Informācijā par inspicējamiem kuģiem jāiekļauj šādas ziņas:

- kuģa vārds;

- SJO numurs;

- kuģa tips;

- bruto tilpība;

- būves gads;

- kuģa īpašnieka vai operatora vārds vai nosaukums un adrese;

- ja kuģis pārvadā šķidras vai cietas beramkravas, fraktētāja, kas atbild par kuģa izvēli, nosaukums un adrese, un frakta tips;

- karoga valsts;

- klasifikācijas sabiedrība vai sabiedrības, kuras konkrētam kuģim izdevušas klasifikācijas apliecības, ja tādas ir;

- klasifikācijas sabiedrība vai sabiedrības vai jebkurš cits subjekts, kas konkrētam kuģim karoga valsts vārdā izdevis konvencijās paredzētās apliecības, minot arī attiecīgās apliecības;

- inspekcijas valsts, osta un datums;

- trūkumu skaits un raksturs.
6.pielikums
KVALITĀTES KRITĒRIJI PIEDERĪBAI MEMORANDAM SASKAŅĀ AR MEMORANDA 8.2 PUNKTU
Kvalitātes kritēriji.

Tādas valsts, kas atbilst Memoranda 8.2. punktā norādītajiem ģeogrāfiskajiem kritērijiem, Jūras administrācija var kļūt par Memoranda pilntiesīgu locekli ar nosacījumu, ka tiek izpildīti šādi kvalitātes kritēriji:

1 šādai Jūras administrācijai stingri jāievēro Memoranda saistības ar nolūku ieguldīt kopīgas pūles, lai novērstu nestandarta kuģu darbību;

2 šādai Jūras administrācijai ir jāratificē visi saistošie tiesību akti pirms piederības iegūšanas;

3 šādai Jūras administrācijai ir jābūt materiāltehniski pietiekoši nodrošinātai, lai atbilstoši realizētu atbilstību starptautiskajiem jūrlietu standartiem saistībā ar kuģošanas drošību, piesārņojuma novēršanu un dzīvošanas un darba apstākļiem uz savas valsts karoga kuģiem, ieskaitot atbilstoši kvalificētu inspektoru pieņemšanu darbā, lai darbotos administrācijas vārdā un apmierinātu Komiteju, kas izveidota saskaņā ar Memoranda 6.1 punktu;

4 šādai Jūras administrācijai ir jābūt materiāli tehniski pietiekoši nodrošinātai, lai pilnībā atbilstu visiem Memoranda nosacījumiem un varētu izpildīt tajā paredzētās darbības un saistības, ieskaitot atbilstoši kvalificētu ostas valsts kontroles inspektoru pieņemšanu darbā, lai darbotos administrācijas vārdā un apmierinātu Komiteju, kas izveidota saskaņā ar Memoranda 6.1 punktu;

5 Jūras administrāciju, kuras karogs ir parādījies aizturēšanas sarakstā, pārsniedzot vidējo procentuālo aizturēšanas skaitu, kas publicēts ikgadējā atskaitē trīs gadus pirms pieteikuma iesniegšanas kļūšanai par pilntiesīgu dalībvalsti, nevar uzņemt par Memoranda pilntiesīgu dalībvalsti;

6 šādai Jūras administrācijai, kļūstot par memoranda dalībvalsti, jānodrošina elektroniska piekļuve informācijas sistēmai, kas noteikta 4.pielikumā;

7 šādai Jūras administrācijai ir jāparaksta finansiāla vienošanās par Memoranda dalības maksas veikšanu un, kļūstot par memoranda dalībvalsti, jāveic iemaksas Memoranda budžetā kā noteikusi Komiteja, kas izveidota saskaņā ar Memoranda 6.1 punktu.

Atbilstības augstākminētajiem nosacījumiem novērtēšana attiecas uz katru gadījumu atsevišķi un nerada precedentu ne turpmākiem gadījumiem, ne esošajām Memoranda dalībvalstīm, ne potenciālajiem līguma parakstītājiem.
7.pielikums
MINIMĀLĀS PRASĪBAS OSTAS VALSTS KONTROLES INSPEKTORIEM
1. Pildot Memoranda 3.8 punkta nosacījumus, ostas valsts kontroles inspektoram ir jābūt atbilstoši kvalificētam un pilnvarotam no administrācijas puses veikt ostas valsts kontroles inspekcijas.

2. Atbilstoši kvalificētam ostas valsts kontroles inspektoram ir jābūt vismaz viena gada pieredzei karoga valsts kontroles inspektora amatā, veicot inspekcijas un kuģa apliecību izdošanu saskaņā ar saistošajiem tiesību aktiem, un vismaz vienai no šādām kvalifikācijām:

.1 kapteiņa diploms, kas dod tiesības vadīt kuģi ar tilpību 1600BT un lielāku (skatīt STCW II/2.noteikumu), vai

.2 vecākā mehāniķa diploms, kas dod tiesības strādāt uz kuģa, kura galvenā dzinēja jauda ir 3000KW un lielāka (skatīt STCW III/2.noteikumu), vai

.3 nokārtots eksāmens kuģu būves inženiera, mehānikas inženiera vai inženiera ar jūrniecības jomu saistītā specialitātē un darba pieredze šajā specialitātē vismaz 5 gadus.

Inspektoriem, kuru kvalifikācijas atbilst šī pielikuma 2.1 un 2.2 punkta prasībām, nepieciešama vismaz piecu gadu darba pieredze jūrā atbilstoši vai nu klāja vai mašīnas apkalpes virsnieka amatā.

3. Alternatīvi ostas valsts kontroles inspektors tiek uzskatīts par atbilstoši kvalificētu, ja:

.1 ir iegūta attiecīga augstākā izglītība vai izieta cita līdzīga apmācība, un

.2 ir izieta apmācība un iegūta kvalifikācija kuģošanas drošības inspektoru skolā, un

.3 ir iegūta vismaz 2 gadu pieredze karoga valsts kontroles inspektora amatā, veicot inspekcijas un apliecību izdošanu saskaņā ar saistošajiem tiesību aktiem.

4. Atbilstoši kvalificētam ostas valsts kontroles inspektoram ir jāprot mutiski un rakstiski kontaktēties ar jūrniekiem valodās, kuras visbiežāk izmanto jūrā.

5. Atbilstoši kvalificētam ostas valsts kontroles inspektoram ir attiecīgi jāpārzina saistošo tiesību aktu prasības un attiecīgās ostas valsts kontroles procedūras.

6. Ostas valsts kontroles inspektori, kuri neatbilst augstākminētajām prasībām, drīkst strādāt par inspektoriem, ja administrācija viņus pieņēmusi darbā pirms 1996.gada 1.jūlija.
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Starpt. org.:
Valsts:
 Beļģija
 Kanāda
 Dānija
 Igaunija
 Somija
 Francija
 Vācija
 Grieķija
 Islande
 Īrija
 Itālija
 Latvijas Republika
 Nīderlande
 Norvēģija
 Portugāle
 Polija
 Krievija
 Slovēnija
 Spānija
 Zviedrija
 Lielbritānija
Veids:
 starptautisks dokuments
 daudzpusējs
Pieņemts:
 26.01.1982.
Stājas spēkā:
 01.07.1982.
Parakstīts:
 01.01.1982.
Pieņemšanas vieta: 
Parīze
Ratificēja:
 Ministru kabinets
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 158, 05.10.2005.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Saistītie dokumenti
1160
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)