Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.

Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgums par savstarpēju klasificētās informācijas aizsardzību

Latvijas Republikas valdība un Igaunijas Republikas valdība (turpmāk tekstā - Puses),

vienojušās noturēt sarunas par politikas un drošības jautājumiem un paplašināt un stiprināt politisko, militāro un ekonomisko sadarbību;

apzinoties, ka sadarbības rezultātā var rasties nepieciešamība apmainīties ar klasificēto informāciju starp Pusēm;

vēloties garantēt drošību klasificētajai informācijai, kuru marķējusi vienas Puses kompetenta iestāde vai kas marķēta vienas Puses kompetentā iestādē, ja informācija tiek nodota otrai Pusei ar īpaši pilnvarotu institūciju vai aģentūru starpniecību, lai nodrošinātu valsts pārvaldes vajadzības, vai ja informācija tiek nodota starp valstu publisko vai privāto tiesību institūcijām noslēgto vienošanos vai līgumu ietvaros;

vēloties izveidot noteikumu kopumu, kas regulē savstarpējo klasificētās informācijas aizsardzību, kas attiektos uz noslēdzamajiem sadarbības līgumiem un līgumiem, kuru noslēgšanas rezultātā būtu nepieciešama klasificētās informācijas apmaiņa,

ir vienojušās par sekojošo:

1. pants

Definīcijas un ekvivalenti

(1) Šajā līgumā termins "klasificētā informācija" nozīmē:

a) Latvijas Republikā

- informācija, kas satur valsts noslēpumu, proti, militāru, politisku, ekonomisku, zinātnisku, tehnisku vai jebkuru citu informāciju, kas iekļauta sarakstā, ko apstiprinājis Ministru kabinets un kuras nozaudēšana vai nesankcionēta izpaušana var apdraudēt nacionālo drošību, ekonomiskās vai politiskās intereses;

b) Igaunijas Republikā

- valsts noslēpums; jebkura veida informācija, neatkarīgi no tās fiksēšanas veida, kurai valsts drošības nodrošināšanas interesēs nepieciešama aizsardzība no izpaušanas un kura ir Igaunijas Republikas jurisdikcijā esošs īpašuma objekts vai kuru radījusi Igaunijas Republika vai kura radīta Igaunijas Republikai, ja informācija ir klasificēta kā valsts noslēpums un marķēta saskaņā ar likumā noteiktu procedūru;

(2) Saskaņā ar augstāk minēto, Puses vienojas, ka sekojošās klasifikācijas pakāpes ir ekvivalentas un atbilst klasifikācijas pakāpēm, kas paredzētas katras Puses valsts tiesību aktos:

Latvijas Republika

SEVIŠĶI SLEPENI

SLEPENI

KONFIDENCIĀLI

Igaunijas Republika

TÄIESTI SALAJANE TOP SECRET

SALAJANE SECRET

KONFIDENTSIAALNE CONFIDENTIAL

 

2. pants

Nacionālie pasākumi

(1) Puses saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem īsteno visus pasākumus, lai aizsargātu saskaņā ar šo Līgumu nododamo vai klasificētā līguma izpildes gaitā radīto klasificēto informāciju. Šādai klasificētajai informācijai nodrošināma tāda pati aizsardzība kā nacionālajai klasificētajai informācijai ar attiecīgu klasifikācijas pakāpi.

(2) Puses nepieļauj, ka klasificētā informācija ir pieejama trešajām personām bez iepriekšējas šo informāciju marķējušās institūcijas piekrišanas. To Puses īpaši ņem vērā, piemērojot reģistrēšanas un izpaušanas noteikumus. Klasificētā informācija lietojama tikai iepriekš noteiktiem mērķiem.

(3) Pieeja klasificētajai informācijai, kuru var iegūt saskaņā ar šo Līgumu, tiek atļauta tikai tām personām, kurām darba vai oficiālo funkciju izpildes laikā ir nepieciešamība to zināt un kuras ir ieguvušas atļauju pēc nepieciešamās drošības pārbaudes izturēšanas , kurai jābūt vismaz tikpat stingrai, kā tai, ko veic, lai piešķirtu pieeju klasificētajai informācijai ar atbilstošo klasifikācijas pakāpi.

(4) Puses nodrošina un ir atbildīgas par nepieciešamo drošības uzraudzību savu valstu teritorijas robežās un par klasificētās informācijas aizsardzību regulējošo tiesību aktu ievērošanu.

(5) Ja citā Pušu noslēgtajā līgumā paredzēti stingrāki noteikumi attiecībā uz klasificētās informācijas apmaiņu vai aizsardzību, tiek piemēroti šie stingrākie noteikumi.

3. pants

Klasificēto līgumu sagatavošana

Ja viena Puse ir nolēmusi slēgt līgumu, kura izpildei nepieciešama pieeja klasificētajai informācijai vai klasificētās informācijas (klasificēto līgumu) izmantošana, ar personu, kas atrodas otras Puses jurisdikcijā, tad Puse pirms līguma slēgšanas vēršas pie otras Puses kompetentās institūcijas, lai iegūtu apstiprinājumu, ka norādītais piegādātājs ir izturējis drošības pārbaudi atbilstoši klasifikācijas līmenim un veic nepieciešamos drošības pasākumus, lai nodrošinātu adekvātu klasificētās informācijas aizsardzību. Sniegtie apstiprinājumi ietver atbildības uzņemšanos nodrošināt, ka drošības pasākumi, ko veiktu pārbaudītais piegādātājs, ir atbilstoši nacionālajiem noteikumiem par klasificētās informācijas aizsardzību un ka to uzraudzīs par piegādātāju atbildīga kompetenta institūcija.

4. pants

Klasificēto līgumu izpilde

(1) Par pasūtītāju atbildīgā institūcija garantē to, ka klasificētā informācija, kas jānogādā vai jāsagatavo līguma ietvaros, tiek marķēta ar noteiktu klasifikācijas pakāpi. Pēc otras Puses institūcijas, kas atbildīga par līguma piegādātāju, lūguma par pasūtītāju atbildīgā institūcija iesniedz klasifikācijas pakāpju, ar kurām informācija ir marķēta, sarakstu (drošības klasifikācijas un pārbaužu saraksts) . Šādā gadījumā pasūtītājs arī paziņo otras Puses institūcijai, kas atbildīga par līguma piegādātāju, ka piegādātājs, apstrādājot tam uzticēto klasificēto informāciju, ir uzņēmies atbildību pret pasūtītāju izpildīt nacionālās drošības noteikumus, kas aizsargā klasificēto informāciju, un, ja nepieciešams, sniegt paskaidrojumus attiecīgajai kompetentajai valsts institūcijai (slepenības nodrošināšanas raksts).

(2) Ja par piegādātāju atbildīgā institūcija ir pieprasījusi un saņēmusi drošības klasifikācijas un pārbaužu sarakstu no institūcijas, kas atbildīga par pasūtītāju, par piegādātāju atbildīgā institūcija rakstiski apstiprina saņemšanas faktu un nosūta sarakstu piegādātājam.

(3) Visos gadījumos par piegādātāju atbildīgā institūcija garantē to, ka piegādātājs apstrādā tās līguma daļas, kuru slepenībai saskaņā ar slepenības nodrošināšanas rakstu nepieciešama aizsardzība, kā pret viņa valsts klasificēto informāciju, un atbilstoši attiecīgajai klasifikācijas pakāpei iesniegtajā drošības klasifikācijas un pārbaužu sarakstā .

(4) (1) un (3) punkti attiecas arī uz gadījumiem, kad kompetenta institūcija atļauj slēgt klasificētās informācijas papildus līgumus.

(5) Puses nodrošina, lai klasificētais līgums tiek noslēgts vai darbs ar tām līguma daļām, kurām nepieciešama slepenības aizsardzība, sākas tikai tad, kad līguma piegādātājs ir veicis vai savlaicīgi sagatavojies veikt nepieciešamos pasākumus slepenības aizsardzībai.

5. pants

Marķēšana

(1) Nosūtīto klasificēto informāciju marķē institūcija vai institūcijā, kas atbildīga par saņēmēju, ar atbilstošu klasifikācijas pakāpi, kā norādīts 1.panta 2.punktā.

(2) Kopijas un tulkojumus marķē un apstrādā tādā pašā veidā kā oriģinālus.

(3) Marķēšanas prasības attiecas arī uz klasificēto informāciju, kas sakarā ar klasificēto līgumu radusies saņēmējvalstī.

(4) Klasifikācijas pakāpes groza vai atceļ par saņēmēju vai klasificēto informāciju atbildīgā institūcija pēc izcelsmes valsts kompetentās institūcijas lūguma. Izcelsmes valsts kompetentā institūcija paziņo otras Puses kompetentajai institūcijai sešas nedēļas iepriekš par tās nodomu grozīt vai atcelt klasifikācijas pakāpi.

6. pants

Klasificētās informācijas nodošana

 

(1) Klasificēto informāciju, kā likums, no vienas valsts uz otru nosūta ar diplomātisko vai militāro kurjeru. Kompetentās institūcijas apstiprina informācijas saņemšanas faktu un nodod informāciju adresātam saskaņā ar klasificētās informācijas aizsardzību regulējošajiem nacionālajiem tiesību aktiem.

(2) Kompetentās institūcijas drīkst vienoties, ka īpaši izstrādāta projekta gadījumā, kopumā vai ar ierobežojumiem , ievērojot (3) punktā minētos noteikumus, klasificēto informāciju var nosūtīt arī citādi nekā ar diplomātisko vai militāro kurjeru, ja šis kurjers nevajadzīgi sarežģītu transportēšanu vai līguma izpildi.

(3) Šī panta (2) punktā norādītajos gadījumos:

- transportētājam ir tiesības piekļūt attiecīgā klasifikācijas līmeņa informācijai;

- izcelsmes aģentūra saglabā sūtītās informācijas sarakstu; viena saraksta kopija tiek nogādāta adresātam nosūtīšanai kompetentajai institūcijai;

- klasificētā informācija tiek iesaiņota saskaņā ar prasībām, kas attiecas uz valsts informācijas nosūtīšanu;

- klasificētā informācija tiek nodota, pretī saņemot juridisku dokumentu nodošanas akta vai kvīts veidā;

- transportētājam ir kurjera apliecība, kuru izdevusi par izcelsmes vai saņēmējaģentūru atbildīga drošības institūcija.

(4) Nosūtot lielu klasificētās informācijas apjomu, kompetentā institūcija katrā konkrētā gadījumā norāda transporta veidu, maršrutu un pavadošo apsardzi.

7. pants

Vizītes

(1) Personai, kas ieradusies no vienas Puses valsts teritorijas, pieeja klasificētajai informācijai un aģentūrai, kas ar to strādā otras Puses teritorijā, tiek garantēta tikai ar iepriekšēju apmeklētās Puses kompetentās institūcijas atļauju. Atļaujas tiek izsniegtas tikai personām, kuras pēc nepieciešamās drošības pārbaudes izturēšanas ir ieguvušas tiesības piekļūt klasificētajai informācijai.

(2) Apmeklētāji par savu vizīti iepriekš informē apmeklējamās Puses kompetento institūciju saskaņā ar procedūru, kas ir spēkā apmeklējamās valsts teritorijā. Abu Pušu kompetentās institūcijas informē viena otru par vizītēm, sīkākām ziņām iepriekšējā paziņojumā un nodrošina personas datu aizsardzību.

8. pants

Klasificētās informācijas aizsardzības prasību pārkāpšana

(1) Ja nesankcionēta klasificētās informācijas atklāšana pretēji noteikumiem nav novērsta, tiek nojausta vai ir apstiprināta, par to nekavējoties tiek ziņots otrai Pusei.

(2) Klasificētās informācijas aizsardzības prasību pārkāpumus izmeklē tās Puses kompetentās institūcijas un tiesas, kuras kompetencē atrodas šis jautājums, un izmeklēšana tiek veikta saskaņā ar Puses tiesību aktiem. Pēc vienas Puses lūguma otra Puse līdzdarbojas izmeklēšanā un tiek informēta par rezultātiem.

9. pants

Drošības pasākumu īstenošanas gaitā radušies izdevumi

Viena Puse neatlīdzina otras Puses institūcijām izdevumus, kuri radušies saistībā ar drošības pasākumu izpildi.

10. pants

Kompetentās institūcijas

Puses ar diplomātisko kanālu starpniecību informē viena otru par kompetentajām institūcijām Līguma izpildei.

11. pants

Konsultācijas un grozījumi

(1) Pušu kompetentās institūcijas informē viena otru par to valstu teritorijā spēkā esošajiem tiesību aktiem, kas regulē klasificētās informācijas aizsardzību.

(2) Lai nodrošinātu ciešu sadarbību Līguma izpildē, kompetentās institūcijas sniedz konsultācijas viena otrai pēc vienas no tām lūguma.

(3) Viena Puse atļauj otras Puses drošības institūcijām vai citai institūcijai, par kuru ir savstarpēja vienošanās, apmeklēt savas valsts teritoriju, lai precizētu ar tās drošības institūcijām otras Puses uzticētās klasificētās informācijas aizsardzības procedūras un pasākumus. Katra Puse sniedz palīdzību šīm institūcijām, nodrošinot adekvātu informācijas, kuru tai uzticējusi otra Puse, aizsardzību. Šī darba specifiku nosaka kompetentās institūcijas.

(4) Katra Puse var jebkurā laikā lūgt grozīt Līgumu. Ja viena Puse ir rakstiski izteikusi šādu lūgumu, Puses uzsāk sarunas par Līguma grozījumiem.

12. pants

Stāšanās spēkā un darbības izbeigšanās

(1) Šis līgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku. Puses rakstiski informē viena otru par to, ka ir pabeigta nepieciešamā iekšējā juridiskā procedūra, lai līgums stātos spēkā. Līgums stājas spēkā datumā, kad ir saņemts pēdējais paziņojums.

(2) Katra Puse var izbeigt Līguma darbību, rakstiski par to paziņojot sešus mēnešus iepriekš. Pēc Līguma darbības izbeigšanās visa klasificētā informācija, kas nosūtīta vai ko sagatavojis valsts līguma piegādātājs saskaņā ar Līgumu, tiek aizsargāta saskaņā ar 2. panta (1) punktu tik ilgi, cik to nosaka marķējums.

Noslēgts Tartu, 2000. gada 26.maijā, divos eksemplāros latviešu, igauņu un angļu valodās. Atšķirīgas interpretācijas gadījumā noteicošais ir teksts angļu valodā.

 

Latvijas Republikas valdības vārdā Indulis Bērziņš ārlietu ministrs

Igaunijas Republikas valdības vārdā Toomas Hendrik Ilves ārlietu ministrs

 

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēku zaudējis
Spēku zaudējis
Valsts:
 Igaunija
Veids:
 starptautisks dokuments
 divpusējs
Stājas spēkā:
 11.08.2000.
Parakstīts:
 26.05.2000.
Zaudē spēku:
 20.07.2011.
Ratificēja:
 Ministru kabinets
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 318/320, 13.09.2000.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
108
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)