Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.

 

Tulkojums

PASAULES PASTA SAVIENĪBAS VISPĀRĪGAIS REGLAMENTS

Saturs

I nodaļa

Savienības struktūru darbība

Pants

101.

Kongresu un ārkārtas kongresu organizēšana un sasaukšana

102.

Administratīvās padomes sastāvs, darbība un sanāksmes

103.

Informācija par Administratīvās padomes darbību

104.

Pasta darbības padomes sastāvs, darbība un sanāksmes

105.

Informācija par Pasta darbības
padomes darbību

106.

Konsultatīvās komitejas sastāvs, darbība un sanāksmes

107.

Informācija par Konsultatīvās
komitejas darbību

108.

Kongresu reglaments

109.

Starptautiskā biroja darba valodas

110.

Dokumentos, debatēs un oficiālajā korespondencē lietotās valodas

II nodaļa

Starptautiskais birojs

111.

Starptautiskā biroja ģenerāldirektora un ģenerāldirektora vietnieka ievēlēšana

112.

Ģenerāldirektora pienākumi

113.

Ģenerāldirektora vietnieka
pienākumi

114.

Savienības struktūru sekretariāts

115.

Dalībvalstu saraksts

116.

Informācija. Atzinumi. Dokumentu interpretācijas un grozījumu
pieprasījumi. Aptaujas. Pienākumi norēķinu veikšanā

117.

Tehniskā sadarbība

118.

Veidlapas, kuras piegādā
Starptautiskais birojs

119.

Ierobežoto apvienību dokumenti un īpaši nolīgumi

120.

Savienības žurnāls

121.

Divgadu ziņojums par Savienības darbu

III nodaļa

Priekšlikumu iesniegšanas un izskatīšanas procedūra

122.

Procedūra priekšlikumu iesniegšanai Kongresā

123.

Procedūra priekšlikumu iesniegšanai Pasta darbības padomē par jaunu reglamentu sagatavošanu atbilstoši Kongresa lēmumiem

124.

Procedūra priekšlikumu iesniegšanai kongresu starplaikā

125.

Priekšlikumu izskatīšana kongresu starplaikā

126.

Paziņojums par lēmumiem, kas
pieņemti kongresu starplaikā

127.

Kongresu starplaikā pieņemto
reglamentu un citu lēmumu
stāšanās spēkā

IV nodaļa

Finansējums

128.

Savienības izdevumu noteikšana un kontrole

129.

Automātiskās sankcijas

130.

Iemaksu klases

131.

Samaksa par Starptautiskā biroja veiktajām piegādēm

V nodaļa

Šķīrējtiesa

132.

Šķīrējtiesas procedūra

VI nodaļa

Noslēguma noteikumi

133.

Nosacījumi priekšlikumu
apstiprināšanai par Vispārīgo
reglamentu

134.

Priekšlikumi par nolīgumiem ar
Apvienoto Nāciju Organizāciju

135.

Vispārīgā reglamenta stāšanās
spēkā un darbības laiks

 

Pasaules Pasta savienības Vispārīgais reglaments

Ņemot vērā 22.panta 2.punktu Pasaules Pasta savienības konstitūcijā, kas noslēgta Vīnē 1964.gada 10.jūlijā, apakšā parakstījušās Savienības dalībvalstu valdību pilnvarotās personas, kopīgi vienojoties un saskaņā ar Konstitūcijas 25.panta 4.punktu, ir izstrādājušas šo Vispārīgo reglamentu, kas nodrošina Konstitūcijas piemērošanu un Savienības darbību.

 

I nodaļa

Savienības struktūru darbība

101.pants

Kongresu un ārkārtas kongresu organizēšana un sasaukšana (Konstitūcijas 14. un 15.pants)

1. Dalībvalstu pārstāvji sanāk Kongresā, kas notiek ne vēlāk kā četrus gadus pēc iepriekšējā kongresa gada beigām.

2. Katru dalībvalsti Kongresā pārstāv viena vai vairākas pilnvarotās personas, kurām valdība piešķīrusi nepieciešamās pilnvaras. Ja nepieciešams, dalībvalsts var noslēgt vienošanos, ka to pārstāv citas dalībvalsts delegācija. Tomēr ar to jāsaprot, ka, pārstāvot savu valsti, delegācija var pārstāvēt vēl tikai vienu dalībvalsti.

3. Debatēs katrai dalībvalstij ir tiesības uz vienu balsi, ņemot vērā 129.pantā paredzētās sankcijas.

4. Katrā kongresā jāizraugās valsts, kurā notiks nākamais kongress. Ja izvēle izrādās nepiemērota, pēc konsultēšanās ar citu valsti Administratīvā padome ir pilnvarota to izraudzīties kongresa organizēšanai.

5. Pēc konsultēšanās ar Starptautisko biroju uzņemošās valsts valdība nosaka kongresa sasaukšanas galīgo datumu un precīzu norises vietu. Gadu pirms šī datuma uzņemošās valsts valdībai jānosūta uzaicinājums katras Savienības dalībvalsts valdībai. Šo uzaicinājumu var nosūtīt tieši vai ar citas valsts valdības, vai Starptautiskā biroja ģenerāldirektora starpniecību.

6. Ja kongress jāsasauc bez uzņemošās valsts valdības, Starptautiskais birojs ar Administratīvās padomes piekrišanu un pēc konsultēšanās ar Šveices Konfederācijas valdību veic nepieciešamos pasākumus, lai kongresu sasauktu un organizētu valstī, kurā atrodas Savienības mītne. Tādā gadījumā Starptautiskais birojs pilda uzņemošās valsts valdības funkcijas.

7. Pēc konsultēšanās ar Starptautisko biroju ārkārtas kongresa sasaukšanas ierosinātājas dalībvalstis nosaka šī kongresa sasaukšanas vietu.

8. Ārkārtas kongresiem pēc analoģijas piemēro 2. - 6.punktu.

102.pants

Administratīvās padomes sastāvs, darbība un sanāksmes (Konstitūcijas 17.pants)

1. Administratīvajā padomē ir četrdesmit viens loceklis, kas pilda savas funkcijas laika posmā starp diviem kongresiem.

2. Kongresu uzņemošā valsts pārņem priekšsēdētāja amatu. Ja minētā valsts atsakās no šīm tiesībām, tā kļūst par de jure locekli, un tādējādi ģeogrāfiskā grupa, kurai tā pieder, iegūst savā rīcībā papildu vietu, uz kuru neattiecas 3. punkta ierobežojošie nosacījumi. Šajā gadījumā Administratīvā padome ievēl priekšsēdētāja amatā vienu no dalībvalstīm, kas ir uzņemošās valsts ģeogrāfiskajā grupā.

3. Pārējos četrdesmit Administratīvās padomes locekļus ievēl Kongress, pamatojoties uz taisnīgu ģeogrāfisko sadalījumu. Vismaz pusi no Administratīvās padomes sastāva jāatjauno katrā kongresā; nevienu padomes locekli nedrīkst izvēlēties trīs kongresos pēc kārtas.

4. Katrs Administratīvās padomes loceklis ieceļ savu pārstāvi, kurš ir kompetents pasta jautājumos.

5. Par amatpienākumu izpildi Administratīvās padomes locekļi atalgojumu nesaņem. Padomes darbības izdevumus sedz Savienība.

6. Administratīvās padomes funkcijas ir šādas:

6.1. uzraudzīt Savienības darbību kongresu starplaikā, nodrošinot atbilstību Kongresa lēmumiem, izskatot jautājumus par valdības politiku pasta jomā un ņemot vērā starptautisko normatīvu pilnveidošanu attiecībā uz pakalpojumu tirdzniecību un konkurenci;

6.2. atbilstoši savai kompetencei apsvērt un apstiprināt jebkuru darbību, kas nepieciešama starptautisko pasta pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanai, uzlabošanai un pakalpojumu modernizācijai;

6.3. sekmēt, koordinēt un uzraudzīt visus pasta tehniskās palīdzības veidus, īstenojot starptautisko tehnisko sadarbību;

6.4. izskatīt un apstiprināt Savienības gada budžetu un gada pārskatus;

6.5. ja nepieciešams, atļaut pārsniegt izdevumu maksimālo limitu saskaņā ar 128.panta 3. - 5. punktu;

6.6. izstrādāt UPU Finanšu reglamentu;

6.7. izstrādāt noteikumus, kas reglamentē Rezervju fondu;

6.8. izstrādāt noteikumus, kas reglamentē Īpašo fondu;

6.9. izstrādāt noteikumus, kas reglamentē Īpašās darbības fondu;

6.10. izstrādāt noteikumus, kas reglamentē Brīvprātīgo fondu;

6.11. nodrošināt Starptautiskā biroja darbības kontroli;

6.12. pēc lūguma un saskaņā ar 130.panta 6.punkta nosacījumiem atļaut izvēlēties zemāku iemaksu klasi;

6.13. pēc lūguma un ņemot vērā valstu viedokļus, kuras ir attiecīgās ģeogrāfiskās grupas locekles, atļaut mainīt ģeogrāfisko grupu;

6.14. izstrādāt Personāla noteikumus un dienesta nosacījumus ievēlētajām amatpersonām;

6.15. izveidot vai likvidēt amatus Starptautiskajā birojā, ņemot vērā ierobežojumus, ko uzliek noteiktais izdevumu limits;

6.16. izstrādāt Sociālā fonda noteikumus;

6.17. apstiprināt Starptautiskā biroja sagatavoto divgadu ziņojumu un Savienības finansiālās darbības pārskatu un, ja nepieciešams, sniegt par tiem komentārus;

6.18. lai pildītu savas funkcijas, lemt par kontaktiem, kas jānodibina ar pasta administrācijām;

6.19. pēc konsultēšanās ar Pasta darbības padomi lemt par kontaktiem, kas jānodibina ar organizācijām, kuras nav de jure novērotāji, izskatīt un apstiprināt Starptautiskā biroja ziņojumus par UPU attiecībām ar citām starptautiskām struktūrām un pieņemt lēmumus, ko tā uzskata par piemērotiem šādu attiecību turpināšanai un veicamajām darbībām; pēc konsultēšanās ar Pasta darbības padomi un ģenerālsekretāru noteiktā kārtībā izraudzīties un uzaicināt starptautiskas organizācijas, asociācijas, uzņēmumus un kvalificētas personas tikt pārstāvētām īpašās Kongresa un tā komitejas sanāksmēs, kad tas ir Savienības vai Kongresa darba interesēs, un uzdot ģenerāldirektoram izsūtīt nepieciešamos uzaicinājumus;

6.20. ja to uzskata par nepieciešamu, noteikt principus, kas Pasta darbības padomei jāievēro, izskatot jautājumus, kam ir būtiska finansiāla ietekme (tarifi, gala maksa, tranzīta maksa, aviopasta sūtījumu pamattarifi un vēstuļu korespondences sūtījumu nosūtīšana uz ārvalstīm); rūpīgi sekot šo jautājumu izskatīšanai, pārskatīt un apstiprināt Pasta darbības padomes priekšlikumus par attiecīgajiem jautājumiem, lai nodrošinātu atbilstību iepriekšminētajiem principiem;

6.21. pēc Kongresa, Pasta darbības padomes vai pasta administrāciju lūguma veikt administratīvo, likumdošanas un juridisko problēmu izpēti saistībā ar Savienību vai starptautiskajiem pasta pakalpojumiem; Administratīvajai padomei jāizlemj, vai ir lietderīgi kongresu starplaikā uzsākt pasta administrāciju pieprasīto izpēti minētajās jomās;

6.22. izstrādāt priekšlikumus, ko saskaņā ar 124.pantu paredzēts iesniegt apstiprināšanai Kongresā vai pasta administrācijās;

6.23. ja nepieciešams, atbilstoši savai kompetencei apstiprināt Pasta darbības padomes ieteikumus reglamentu vai jaunas procedūras pieņemšanai līdz laikam, kamēr Kongress pieņems lēmumu attiecīgajā jautājumā;

6.24. izskatīt Pasta darbības padomes sagatavoto gada pārskatu un jebkurus Padomes iesniegtos priekšlikumus;

6.25. iesniegt Pasta darbības padomei jautājumus izskatīšanai saskaņā ar 104. panta 9.16 punktu;

6.26. 101.panta 4.punktā paredzētajā gadījumā izraudzīties valsti, kurā notiks nākamais kongress;

6.27. noteiktā kārtībā un pēc konsultēšanās ar Pasta darbības padomi noteikt Kongresa darba veikšanai nepieciešamo komiteju skaitu un precizēt to funkcijas;

6.28. pēc konsultēšanās ar Pasta darbības padomi un apstiprināšanas Kongresā izraudzīties dalībvalstis, kas ir gatavas:

- uzņemties Kongresa priekšsēdētāja vietnieka pienākumus un komiteju priekšsēdētāju un priekšsēdētāju vietnieku pienākumus, pēc iespējas ievērojot dalībvalstu taisnīgu ģeogrāfisko sadalījumu, un

- piedalīties Kongresa ierobežoto komiteju darbā;

6.29. izskatīt un apstiprināt iesniegšanai Kongresā stratēģiskā plāna projektu, ko izstrādājusi Pasta darbības padome ar Starptautiskā biroja atbalstu; pamatojoties uz Pasta darbības padomes ieteikumiem, izskatīt un apstiprināt Kongresā pieņemtā plāna ikgadējo pārskatīšanu un konsultēties ar Pasta darbības padomi par plāna pilnveidošanu un ikgadējo precizēšanu;

6.30. izveidot sistēmu Konsultatīvās komitejas organizēšanai un veicināt Konsultatīvās komitejas darbības organizēšanu saskaņā ar 106. panta nosacījumiem;

6.31. izstrādāt kritērijus dalībai Konsultatīvajā komitejā un apstiprināt vai noraidīt dalības pieteikumus saskaņā ar šiem kritērijiem, nodrošinot, lai pieteikumu apstrāde notiktu paātrinātā procesā starp Administratīvās padomes sanāksmēm;

6.32. iecelt Konsultatīvās komitejas locekļus;

6.33. saņemt un apspriest Konsultatīvās komitejas ziņojumus un ieteikumus un izskatīt Konsultatīvās komitejas ieteikumus iesniegšanai Kongresā.

7. Pirmajā sanāksmē, ko sasauc Kongresa priekšsēdētājs, Administratīvā padome no savu locekļu vidus ievēl četrus priekšsēdētāja vietniekus un izstrādā savu reglamentu.

8. Administratīvo padomi sasauc priekšsēdētājs, un tā principā sanāk vienreiz gadā Savienības galvenajā mītnē.

9. Pārvaldības komitejā ir Administratīvās padomes priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieki, Administratīvās padomes komiteju priekšsēdētāji un Stratēģiskās plānošanas darba grupas priekšsēdētājs. Šī komiteja sagatavo un vada katras Administratīvās padomes sēdes darbu. Administratīvās padomes vārdā tā apstiprina Starptautiskā biroja sagatavoto gada pārskatu par Savienības darbu un veic jebkuru citu uzdevumu, ko Administratīvā padome tai uzdod veikt, vai ja tāda nepieciešamība rodas stratēģiskās plānošanas procesā.

10. Katra Administratīvās padomes locekļa pārstāvim, kas piedalās sanāksmēs, izņemot sanāksmes, kas notiek Kongresa laikā, ir tiesības uz ceļa izdevumu atlīdzību par lidojumu turp un atpakaļ ekonomiskajā klasē vai dzelzceļa biļeti turp un atpakaļ pirmajā klasē, vai uz atlīdzību par izdevumiem, kas radušies, ceļojot ar jebkuru citu transporta līdzekli, bet ar nosacījumu, ka summa nepārsniedz biļetes cenu turp un atpakaļ ekonomiskajā klasē. Tādas pašas tiesības piešķir komiteju, darba grupu vai citu struktūru locekļiem, kad tie sanāk ārpus Kongresa un padomes sēdēm.

11. Pasta darbības padomes priekšsēdētājs pārstāv šo struktūru Administratīvās padomes sanāksmēs, kuru darba kārtībā ir viņa vadīto struktūru interesējoši jautājumi.

12. Konsultatīvās komitejas priekšsēdētājs pārstāv Konsultatīvo komiteju Administratīvās padomes sanāksmēs, ja darba kārtībā ir Konsultatīvo komiteju interesējoši jautājumi.

13. Lai nodrošinātu efektīvu sadarbību starp abām struktūrām, Pasta darbības padome var iecelt pārstāvjus, kas piedalās Administratīvās padomes sanāksmēs kā novērotāji.

14. Tās valsts pasta administrāciju, kurā notiek Administratīvās padomes sēde, uzaicina piedalīties sanāksmēs novērotāja statusā, ja minētā valsts nav Administratīvās padomes locekle.

15. Administratīvā padome var uzaicināt uz sanāksmēm bez balsstiesībām jebkuru starptautisku organizāciju, jebkuru asociācijas vai uzņēmuma pārstāvi vai kvalificētu personu, kuru tā vēlas iesaistīt savā darbā. Ar tādiem pašiem nosacījumiem tā var uzaicināt arī vienu vai vairākas dalībvalstu pasta administrācijas, kuras skar darba kārtības jautājumi.

16. Administratīvās padomes plenārsēdēs un komiteju sanāksmēs var piedalīties šādi novērotāji bez balsstiesībām, ja viņi to lūdz:

16.1. Pasta darbības padomes locekļi;

16.2. Konsultatīvās komitejas locekļi;

16.3. Administratīvās padomes darbā ieinteresētas starpvaldību institūcijas;

16.4. citas Savienības dalībvalstis.

17. Loģisku apsvērumu dēļ Administratīvā padome var ierobežot to novērotāju skaitu, kas piedalās sanāksmēs. Tā var ierobežot arī viņu tiesības izteikties debatēs.

18. Administratīvās padomes locekļiem aktīvi jāpiedalās tās darbā. Novērotājiem pēc to lūguma var atļaut sadarboties veicamajā izpētes darbā, ievērojot nosacījumus, ko Padome var noteikt tās darba efektivitātes un lietderības nodrošināšanai. Tos var uzaicināt arī vadīt darba grupas vai projektu grupas, ja viņiem ir profesionālā pieredze vai zināšanas. Novērotāju piedalīšanās notiek bez papildu izdevumiem Savienībai.

19. Izņēmuma gadījumos novērotājiem var liegt līdzdalību sanāksmē vai kādā sanāksmes daļā vai ierobežot viņu tiesības saņemt dokumentus, ja tas nepieciešams sanāksmes tēmas vai dokumentu konfidencialitātes dēļ. Par šiem ierobežojumiem drīkst lemt jebkura iesaistītā struktūra vai tās priekšsēdētājs, katru gadījumu izskatot atsevišķi. Par katru atsevišķo gadījumu jāziņo Administratīvajai padomei un Pasta darbības padomei, ja tie attiecas uz jautājumiem, kas interesē Pasta darbības padomi. Ja Administratīvā padome atzīst par nepieciešamu, pēc konsultēšanās ar Pasta darbības padomi tā attiecīgos gadījumos var ierobežojumus pārskatīt.

103.pants

Informācija par Administratīvās padomes darbību

1. Pēc katras sēdes Administratīvā padome informē Savienības dalībvalstis, ierobežotās apvienības un Konsultatīvās komitejas locekļus par savu darbu, nosūtot tiem, cita starpā, kopsavilkuma pārskatu, rezolūcijas un lēmumus.

2. Administratīvā padome sagatavo Kongresam vispusīgu ziņojumu par tās darbu un nosūta to Savienības dalībvalstu pasta administrācijām un Konsultatīvās komitejas locekļiem vismaz divus mēnešus pirms Kongresa atklāšanas.

104.pants

Pasta darbības padomes sastāvs, darbība un sanāksmes (Konstitūcijas 18.pants)

1. Pasta darbības padomē ir četrdesmit locekļu, kas pilda savas funkcijas laika posmā starp diviem kongresiem.

2. Pasta darbības padomes locekļus ievēl Kongress, pamatojoties uz noteiktu ģeogrāfisko sadalījumu. Divdesmit četras vietas rezervē jaunattīstības valstīm un sešpadsmit - attīstītām valstīm. Vismaz vienu trešdaļu Padomes sastāva atjauno katrā kongresā.

3. Katrs Pasta darbības padomes loceklis ieceļ savu pārstāvi, kura pienākumos ir sniegt Savienības dokumentos minētos pakalpojumus.

4. Pasta darbības padomes izdevumus sedz Savienība. Padomes locekļi atalgojumu nesaņem. Pasta darbības padomē iesaistīto pasta administrāciju pārstāvju ceļa un uzturēšanās izdevumus sedz minētās administrācijas. Tomēr katram tās valsts pārstāvim, kuru saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas izstrādātajiem sarakstiem uzskata par esošu neizdevīgos apstākļos, izņemot sanāksmes, kas notiek Kongresa laikā, ir tiesības saņemt ceļa izdevumu atlīdzību vai nu par lidojumu turp un atpakaļ ekonomiskajā klasē vai dzelzceļa biļeti turp un atpakaļ pirmajā klasē, vai atlīdzību par izdevumiem, kas radušies, ceļojot ar jebkuru citu transporta līdzekli, bet ar nosacījumu, ka summa nepārsniedz biļetes cenu par lidojumu turp un atpakaļ ekonomiskajā klasē.

5. Pirmajā sanāksmē, ko sasauc un atklāj Kongresa priekšsēdētājs, Pasta darbības padome no savu locekļu vidus ievēl Padomes priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku, komiteju priekšsēdētājus un Stratēģiskās plānošanas darba grupas priekšsēdētāju.

6. Pasta darbības padome izstrādā savu reglamentu.

7. Principā Pasta darbības padome sanāk katru gadu Savienības galvenajā mītnē. Sanāksmes dienu un vietu nosaka Padomes priekšsēdētājs ar Administratīvās padomes priekšsēdētāja un Starptautiskā biroja ģenerāldirektora piekrišanu.

8. Pārvaldības komitejā ir Pasta darbības padomes priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks, Pasta darbības padomes komiteju priekšsēdētāji un Stratēģiskās plānošanas darba grupas priekšsēdētājs. Šī komiteja sagatavo un vada katras Pasta darbības padomes sēdes darbu un veic visus uzdevumus, ko Pasta darbības padome tai uzdod, vai ja nepieciešamība tos veikt rodas stratēģiskās plānošanas procesā.

9. Pasta darbības padomes funkcijas ir šādas:

9.1. veikt svarīgāko darbības, komerciālo, tehnisko, ekonomiskās un tehniskās sadarbības problēmu izpēti, kuras interesē visu dalībvalstu pasta administrācijas, ieskaitot jautājumus, kam ir būtiska finansiāla ietekme (tarifi, galamaksa, tranzīta maksa, aviopasta pārvadājumu tarifi, pasta paku tarifi un vēstuļu korespondences sūtījumu nosūtīšana uz ārvalstīm) un sagatavot informāciju, atzinumus un ieteikumus par rīcību šajos jautājumos;

9.2. sešu mēnešu laikā pēc Kongresa beigām pārskatīt Savienības reglamentus, ja vien tas nelemj citādi; ja steidzami nepieciešams, Pasta darbības padome var grozīt minētos reglamentus arī citās sēdēs; abos gadījumos Pasta darbības padomei ir saistoši Administratīvās padomes norādījumi par būtiskiem politikas un pamatprincipu aspektiem;

9.3. koordinēt praktiskus pasākumus starptautisko pasta pakalpojumu attīstībai un uzlabošanai;

9.4. veikt jebkuru darbību, kas nepieciešama starptautisko pasta pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanai, uzlabošanai un pakalpojumu modernizācijai, ko apstiprina Administratīvā padome atbilstoši tās kompetencei;

9.5. izstrādāt priekšlikumus, ko saskaņā ar 125.pantu iesniedz apstiprināšanai Kongresā vai pasta administrācijās; ja šie priekšlikumi attiecas uz jautājumiem, kas ir Administratīvās padomes kompetencē, tie jāapstiprina šai padomei;

9.6. pēc dalībvalsts pasta administrācijas lūguma izskatīt jebkuru priekšlikumu, ko minētā pasta administrācija nosūta Starptautiskajam birojam saskaņā ar 124.pantu, sagatavot par to komentārus un uzdot Starptautiskajam birojam pievienot šos komentārus priekšlikumam pirms tā iesniegšanas apstiprināšanai dalībvalstu pasta administrācijās;

9.7. ja nepieciešams un ir lietderīgi, pēc Administratīvās padomes apstiprinājuma un konsultēšanās ar visām pasta administrācijām, ieteikt pieņemt reglamentu vai jaunu procedūru līdz laikam, kamēr Kongress pieņems lēmumu attiecīgajā jautājumā;

9.8. ja prakses vienādība ir būtiska, atbilstoši savai kompetencei sagatavot un izdot pasta administrācijām ieteikumu veidā tehnoloģisko, darbības un citu procesu standartus; ja nepieciešams, līdzīgā veidā izdot šo standartu grozījumus;

9.9. konsultējoties ar Administratīvo padomi un pamatojoties uz tās apstiprinājumu, izanalizēt Starptautiskā biroja izstrādāto stratēģiskā plāna projektu, kas jāiesniedz izskatīšanai Kongresā; katru gadu pārskatīt Kongresā apstiprināto plānu sadarbībā ar Stratēģiskās plānošanas darba grupu un Starptautisko biroju un arī ar Administratīvās padomes apstiprinājumu;

9.10. apstiprināt tās Starptautiskā biroja sagatavotā Savienības gada pārskata daļas par Savienības darbu, kas attiecas uz Pasta darbības padomes pienākumiem un funkcijām;

9.11. lai pildītu savas funkcijas, pieņemt lēmumu par kontaktiem, kas jānodibina ar pasta administrācijām;

9.12. veikt izglītības un profesionālās apmācības problēmu izpēti, kas interesē jaunās un jaunattīstības valstis;

9.13. veikt nepieciešamos pasākumus, lai izpētītu un publiskotu konkrētu valstu eksperimentu rezultātus un sasniegumus tehniskajā, darbības, saimnieciskajā un profesionālās apmācības jomā, par ko interesējas pasta dienesti;

9.14. izpētīt pasta dienestu pašreizējo stāvokli un vajadzības jaunajās un jaunattīstības valstīs un sagatavot piemērotus ieteikumus par veidiem un līdzekļiem pasta dienestu darbības uzlabošanai šajās valstīs;

9.15. konsultējoties ar Administratīvo padomi, veikt atbilstošus pasākumus tehniskās sadarbības jomā ar visām Savienības dalībvalstīm, bet jo īpaši ar jaunajām un jaunattīstības valstīm;

9.16. izskatīt jebkurus citus jautājumus, ko Pasta darbības padomei iesniedz kāds Pasta darbības padomes loceklis, Administratīvā padome vai jebkuras dalībvalsts pasta administrācija;

9.17. saņemt un apspriest Konsultatīvās komitejas ziņojumus un ieteikumus un, ja tie attiecas uz jautājumiem, kas interesē Pasta darbības padomi, izskatīt un komentēt Konsultatīvās komitejas ieteikumus iesniegšanai Kongresā;

9.18. iecelt Konsultatīvās komitejas locekļus.

10. Pamatojoties uz Kongresā pieņemto UPU stratēģisko plānu un jo īpaši uz tā daļu, kas attiecas uz Savienības pastāvīgo struktūru stratēģiju, Pasta darbības padome pirmajā sēdē pēc Kongresa sagatavo pamatdarba programmas projektu, kurš ietver virkni taktisku paņēmienu stratēģijas īstenošanai. Šī pamatdarba programma, kurā iekļauj ierobežotu skaitu projektu par visas puses interesējošiem aktuāliem jautājumiem, jāpārskata katru gadu, ņemot vērā jaunos apstākļus un prioritātes, kā arī stratēģiskajā plānā veiktās izmaiņas.

11. Lai nodrošinātu efektīvu sadarbību starp abām struktūrām, Administratīvā padome var iecelt pārstāvjus, kas piedalās Pasta darbības padomes sanāksmēs kā novērotāji.

12. Pasta darbības padomes plenārsēdēs un komiteju sanāksmēs var piedalīties šādi novērotāji bez balsstiesībām, ja viņi to lūdz:

12.1. Administratīvās padomes locekļi;

12.2. Konsultatīvās komitejas locekļi;

12.3. Pasta darbības padomes darbā ieinteresētas starpvaldību institūcijas;

12.4. citas Savienības dalībvalstis.

13. Loģisku apsvērumu dēļ Pasta darbības padome var ierobežot to novērotāju skaitu, kas piedalās sanāksmēs. Tā var ierobežot arī viņu tiesības izteikties debatēs.

14. Pasta darbības padomes locekļiem aktīvi jāpiedalās tās darbā. Novērotājiem pēc to lūguma var atļaut sadarboties veicamajā izpētes darbā, ievērojot nosacījumus, ko Padome var noteikt tās darba efektivitātes un lietderības nodrošināšanai. Novērotājus var uzaicināt arī vadīt darba grupas vai projektu grupas, ja viņiem ir profesionālā pieredze vai zināšanas. Novērotāju piedalīšanās notiek bez papildu izdevumiem Savienībai.

15. Izņēmuma gadījumos novērotājiem var liegt līdzdalību sanāksmē vai kādā sanāksmes daļā vai ierobežot viņu tiesības saņemt dokumentus, ja tas nepieciešams sanāksmes tēmas vai dokumentu konfidencialitātes dēļ. Par šiem ierobežojumiem drīkst lemt jebkura iesaistītā struktūra vai tās priekšsēdētājs, katru gadījumu izskatot atsevišķi. Par katru atsevišķo gadījumu jāziņo Administratīvajai padomei un Pasta darbības padomei. Ja Administratīvā padome atzīst par nepieciešamu, pēc konsultēšanās ar Pasta darbības padomi tā attiecīgajos gadījumos var ierobežojumus pārskatīt.

16. Konsultatīvās komitejas priekšsēdētājs pārstāv šo struktūru Pasta darbības padomes sanāksmēs, ja darba kārtībā ir Konsultatīvo komiteju interesējoši jautājumi.

17. Pasta darbības padome var uzaicināt piedalīties sanāksmēs bez balsstiesībām:

17.1. jebkuru starptautisku organizāciju vai kvalificētu personu, kuru tā vēlas iesaistīt savā darbā;

17.2. dalībvalstu pasta administrācijas, kas nav pārstāvētas Pasta darbības padomē;

17.3. jebkuru asociāciju vai uzņēmumu, ar kuru tā vēlas konsultēties par savu darbu.

105.pants

Informācija par Pasta darbības padomes darbību

1. Pēc katras sēdes Pasta darbības padome informē Savienības dalībvalstis, ierobežotās apvienības un Konsultatīvās komitejas locekļus par savu darbu, nosūtot tiem, cita starpā, kopsavilkuma pārskatu, rezolūcijas un lēmumus.

2. Pasta darbības padome sagatavo Administratīvajai padomei gada pārskatu par savu darbu.

3. Pasta darbības padome sagatavo Kongresam vispusīgu ziņojumu par savu darbu un nosūta to Savienības dalībvalstu pasta administrācijām un Konsultatīvās komitejas locekļiem vismaz divus mēnešus pirms Kongresa atklāšanas.

106.pants

Konsultatīvās komitejas sastāvs, darbība un sanāksmes

1. Konsultatīvās komitejas mērķis ir pārstāvēt plaša starptautiskā pasta sektora intereses un nodrošināt sistēmu efektīva dialoga uzturēšanai starp iesaistītajām personām. Tajā ir nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv klientus, piegādes pakalpojumu sniedzējus, darbinieku organizācijas, preču un pakalpojumu piegādātājus pasta sektoram, kā arī privātpersonu organizācijas un uzņēmumus, kam ir interese par starptautiskiem pasta pakalpojumiem. Ja šādas organizācijas ir reģistrētas, tām jābūt reģistrētām kādā Savienības dalībvalstī. Administratīvā padome un Pasta darbības padome no sava vidus ieceļ locekļus Konsultatīvajā komitejā. Izņemot Administratīvās padomes un Pasta darbības padomes ieceltos locekļus, par līdzdalību Konsultatīvajā komitejā jālemj Administratīvās padomes noteiktajā pieteikumu iesniegšanas un apstiprināšanas procesā saskaņā ar 102.panta 6.31.punktu.

2. Katrs Konsultatīvās komitejas loceklis ieceļ savu pārstāvi.

3. Konsultatīvās komitejas darbības izmaksas sadala starp Savienību un komitejas locekļiem, kā to nosaka Administratīvā padome.

4. Konsultatīvās komitejas locekļi nesaņem atalgojumu vai jebkādu citu atlīdzību.

5. Pēc katra kongresa Konsultatīvā komiteja veic reorganizāciju saskaņā ar Administratīvās padomes izstrādātajiem pamatnoteikumiem. Administratīvās padomes priekšsēdētājs vada Konsultatīvās komitejas organizatorisko sanāksmi, kurā ievēl tās priekšsēdētāju.

6. Pēc konsultēšanās ar Pasta darbības padomi un vienošanās ar Administratīvo padomi Konsultatīvā komiteja nosaka savu iekšējo struktūru un izstrādā savu reglamentu, ņemot vērā Savienības pamatprincipus.

7. Konsultatīvā komiteja sanāk divas reizes gadā. Principā sanāksmes notiek Savienības galvenajā mītnē vienlaicīgi ar Administratīvās padomes un Pasta darbības padomes sanāksmēm. Sanāksmes dienu un vietu nosaka Konsultatīvās komitejas priekšsēdētājs ar Administratīvās padomes priekšsēdētāja, Pasta darbības padomes priekšsēdētāja un Starptautiskā biroja ģenerāldirektora piekrišanu.

8. Konsultatīvā komiteja izstrādā savu programmu saskaņā ar šādām funkcijām:

8.1. izskatīt Administratīvās padomes un Pasta darbības padomes dokumentus un ziņojumus. Izņēmuma gadījumos tiesības saņemt konkrētus tekstus un dokumentus var būt ierobežotas, ja tas nepieciešams sanāksmes tēmas vai dokumenta konfidencialitātes dēļ. Par šiem ierobežojumiem drīkst lemt jebkura iesaistītā struktūra vai tās priekšsēdētājs, katru gadījumu izskatot atsevišķi. Par katru atsevišķo gadījumu jāziņo Administratīvajai padomei un Pasta darbības padomei, ja tie attiecas uz jautājumiem, kas interesē Pasta darbības padomi. Ja Administratīvā padome atzīst par nepieciešamu, pēc konsultēšanās ar Pasta darbības padomi tā attiecīgajos gadījumos var ierobežojumus pārskatīt.

8.2. apzināt un apspriest Konsultatīvās komitejas locekļiem svarīgus jautājumus;

8.3. izskatīt jautājumus, kas ietekmē pasta pakalpojumu sektoru, un sniegt ziņojumus par šiem jautājumiem;

8.4. dot ieguldījumu Administratīvās padomes un Pasta darbības padomes darbā, tostarp iesniegt ziņojumus un ieteikumus, un sniegt atzinumus pēc abu padomju lūguma;

8.5. sniegt Kongresam ieteikumus, ko apstiprina Administratīvā padome un, ja tie attiecas uz jautājumiem, kas interesē Pasta darbības padomi, pēdējā tos izskata un sniedz komentārus;

9. Administratīvās padomes priekšsēdētājs un Pasta darbības padomes priekšsēdētājs pārstāv šīs struktūras Konsultatīvās komitejas sanāksmēs, ja sanāksmju darba kārtībā ir jautājumi, kas interesē minētās struktūras.

10. Lai nodrošinātu efektīvu sadarbību ar Savienības struktūrām, Konsultatīvā komiteja var iecelt pārstāvjus, kas piedalās Kongresa, Administratīvās padomes, Pasta darbības padomes un attiecīgo komiteju sanāksmēs kā novērotāji bez balsstiesībām.

11. Ja Konsultatīvās komitejas locekļi lūdz, viņi var piedalīties plenārsēdēs un Administratīvās padomes un Pasta darbības padomes komiteju sanāksmēs saskaņā ar 102.panta 16.punktu un 104.panta 12.punktu. Viņi var piedalīties arī projekta grupu un darba grupu darbā saskaņā ar 102.panta 18.punkta un 104.panta 14.punkta nosacījumiem. Konsultatīvās komitejas locekļi var piedalīties Kongresa darbā kā novērotāji bez balsstiesībām.

12. Konsultatīvās komitejas sēdēs var piedalīties šādi novērotāji bez balsstiesībām, ja viņi to lūdz:

12.1. Pasta darbības padomes un Administratīvās padomes locekļi;

12.2. Konsultatīvās komitejas darbā ieinteresētas starpvaldību institūcijas;

12.3. ierobežotās apvienības;

12.4. pārējās Savienības dalībvalstis.

13. Loģisku apsvērumu dēļ Konsultatīvā komiteja var ierobežot to novērotāju skaitu, kas piedalās sanāksmēs. Tā var ierobežot arī viņu tiesības izteikties debatēs.

14. Izņēmuma gadījumos novērotājiem var liegt līdzdalību sanāksmē vai kādā sanāksmes daļā vai ierobežot viņu tiesības saņemt dokumentus, ja tas nepieciešams sanāksmes tēmas vai dokumentu konfidencialitātes dēļ. Par šiem ierobežojumiem drīkst lemt jebkura iesaistītā struktūra vai tās priekšsēdētājs, katru gadījumu izskatot atsevišķi. Par katru atsevišķo gadījumu jāziņo Administratīvajai padomei un Pasta darbības padomei, ja tie attiecas uz jautājumiem, kas interesē Pasta darbības padomi. Ja Administratīvā padome atzīst par nepieciešamu, pēc konsultēšanās ar Pasta darbības padomi tā attiecīgajos gadījumos var ierobežojumus pārskatīt.

15. Starptautiskais birojs ģenerāldirektora personā ir atbildīgs par Konsultatīvās komitejas nodrošināšanu ar sekretariātu.

107. pants

Informācija par Konsultatīvās komitejas darbību

1. Pēc katras sēdes Konsultatīvā komiteja informē Administratīvo padomi un Pasta darbības padomi par savu darbu, nosūtot minēto struktūru priekšsēdētājiem, cita starpā, kopsavilkuma pārskatu par sanāksmēm, savus ieteikumus un viedokļu izklāstu.

2. Konsultatīvā komiteja sagatavo Administratīvajai padomei gada darbības pārskatu un nosūta kopiju Pasta darbības padomei. Šo pārskatu iekļauj Administratīvās padomes dokumentos, kurus nosūta Savienības dalībvalstīm un ierobežotajām apvienībām saskaņā ar 103.pantu.

3. Konsultatīvā komiteja sagatavo Kongresam vispusīgu ziņojumu par savu darbu un nosūta to Savienības dalībvalstu pasta administrācijām vismaz divus mēnešus pirms Kongresa atklāšanas.

108. pants

Kongresu reglaments (Konstitūcijas 14. pants)

1. Darba organizācijai un debašu vadīšanai Kongress piemēro Kongresu reglamentu.

2. Katrā kongresā var izdarīt grozījumus reglamentā saskaņā ar šī reglamenta noteikumiem.

109.pants

Starptautiskā biroja darba valodas

Starptautiskā biroja darba valodas ir franču un angļu valoda.

110.pants

Dokumentos, debatēs un oficiālajā korespondencē lietotās valodas

1. Savienības dokumentos lieto franču, angļu, arābu un spāņu valodu. Ķīniešu, vācu, portugāļu un krievu valodu lieto ar nosacījumu, ka šajās valodās izdod tikai svarīgākos pamatdokumentus. Citas valodas var lietot ar nosacījumu, ka dalībvalstis, kas to pieprasa, sedz visas radušās izmaksas.

2. Dalībvalsts vai valstis, kas ir pieprasījušas valodu, kura nav oficiālā valoda, veido valodas grupu.

3. Starptautiskais birojs publicē dokumentus oficiālajā valodā un valodās, kas noteiktajā kārtībā iekļautas valodas grupās, tieši vai ar šo grupu reģionālo biroju starpniecību atbilstoši procedūrām, kas saskaņotas ar Starptautisko biroju. Publicēšanu dažādās valodās veic saskaņā ar kopēju standartu.

4. Dokumentus, ko Starptautiskais birojs publicē tieši, dažādās pieprasītajās valodās izsūta pēc iespējas vienlaicīgi.

5. Korespondences apmaiņa starp pasta administrācijām un Starptautisko biroju, starp biroju un ārējām struktūrām notiek jebkurā valodā, kādā Starptautiskajam birojam ir pieejams tulkošanas dienests.

6. Tulkošanas izmaksas jebkurā valodā, ieskaitot tās izmaksas, kas rodas piemērojot 5.punktu, sedz valodas grupa, kas šo valodu pieprasījusi. Dalībvalstis, kas lieto oficiālo valodu, par neoficiālo dokumentu tulkošanu maksā vienreizēju iemaksu, un šīs iemaksas vienības apjoms ir tāds pats kā tas, ko sedz dalībvalstis, kuras lieto otru Starptautiskā biroja darba valodu. Visas citas ar dokumentu piegādi saistītās izmaksas sedz Savienība. Ar Kongresa lēmumu nosaka izmaksu maksimālo limitu, ko Savienība sedz par dokumentu izdošanu ķīniešu, vācu, portugāļu un krievu valodā.

7. Izmaksas, ko sedz valodas grupa, sadala starp šīs grupas locekļiem proporcionāli to iemaksām Savienības izdevumu segšanā. Šīs izmaksas var sadalīt starp valodas grupas locekļiem saskaņā ar citu sistēmu ar nosacījumu, ka attiecīgās valstis tam piekrīt un informē Starptautisko biroju par savu lēmumu ar grupas pārstāvja starpniecību.

8. Starptautiskais birojs veic jebkuras izmaiņas dalībvalsts pieprasītās valodas izvēlē laika posmā, kas nedrīkst pārsniegt divus gadus.

9. Diskusijām Savienības struktūru sanāksmēs ir pieņemama franču, angļu, spāņu un krievu valoda, izmantojot tulkošanas sistēmu - ar elektroniskām iekārtām vai bez tām, - kuru izvēlas pēc sanāksmes organizētāju ieskatiem konsultējoties ar Starptautiskā biroja ģenerāldirektoru un attiecīgām dalībvalstīm.

10. 9.punktā minētajās diskusijās un sanāksmēs tāpat pieņemamas ir citas valodas.

11. Delegācijas, kas lieto citas valodas, vienojas par sinhrono tulkošanu vienā no 9.punktā minētajām valodām, vai nu izmantojot šajā pašā punktā minēto sistēmu, ja ir iespējams izdarīt nepieciešamās tehniskās modifikācijas, vai arī uzaicinot individuālus tulkus.

12. Tulkošanas pakalpojumu izmaksas sadala starp dalībvalstīm, kas lieto vienu un to pašu valodu, proporcionāli to iemaksām Savienības izdevumu segšanā. Tomēr elektronisko iekārtu uzstādīšanas un uzturēšanas izmaksas sedz Savienība.

13. Pasta administrācijas var vienoties par savstarpējā oficiālā sarakstē lietojamo valodu. Ja šādas vienošanās nav, lieto franču valodu.

II nodaļa

Starptautiskais birojs

111. pants

Starptautiskā biroja ģenerāldirektora un ģenerāldirektora vietnieka ievēlēšana

1. Starptautiskā biroja ģenerāldirektoru un ģenerāldirektora vietnieku ievēl Kongress uz laika posmu starp diviem kongresiem un minimālo amata pilnvaru laiku četriem gadiem. Atkārtoti amatā viņus var ievēlēt tikai vienu reizi. Ja vien Kongress nelemj citādi, viņi sāk pildīt amatpienākumus nākamā gada 1. janvārī pēc kongresa gada beigām.

2. Vismaz septiņus mēnešus pirms Kongresa atklāšanas Starptautiskā biroja ģenerāldirektors nosūta dalībvalstu valdībām memorandu, uzaicinot tās iesniegt pieteikumus (ja tādi ir) ģenerāldirektora un ģenerāldirektora vietnieka amatam, vienlaikus norādot, vai amatā esošo ģenerāldirektoru un ģenerāldirektora vietnieku interesē sākotnējā pilnvaru laika atjaunošana. Pieteikumus ar pievienotu dzīves aprakstu (curriculum vitae) Starptautiskajam birojam jāsaņem vismaz divus mēnešus pirms Kongresa atklāšanas. Kandidātiem jābūt to dalībvalstu pilsoņiem, kuras tos izvirza. Starptautiskais birojs sagatavo Kongresam vēlēšanu dokumentus. Ģenerāldirektora un ģenerāldirektora vietnieka vēlēšanas notiek, balsojot aizklāti, un pirmo ievēlē ģenerāldirektoru.

3. Ja ģenerāldirektora amats ir brīvs, ģenerāldirektora vietnieks pārņem ģenerāldirektora amatpienākumus līdz tā pilnvaru laika beigām; viņam ir tiesības tikt ievēlētam šajā amatā un viņu automātiski apstiprina par kandidātu ar nosacījumu, ka iepriekšējais kongress nav atjaunojis viņa kā ģenerāldirektora vietnieka sākotnējo pilnvaru laiku un ka viņš paziņo par savu ieinteresētību kandidēt uz ģenerāldirektora amatu.

4. Ja ģenerāldirektora un ģenerāldirektora vietnieka amata vietas atbrīvojas vienlaikus, Administratīvā padome ievēlē ģenerāldirektora vietnieku uz laika posmu līdz nākamajam kongresam, pamatojoties uz pieteikumiem, kas saņemti pēc vakanču izziņošanas. Pieteikumu iesniegšanai pēc analoģijas piemēro 2.punktu.

5. Ja atbrīvojas ģenerāldirektora vietnieka amata vieta, Administratīvā padome pēc ģenerāldirektora priekšlikuma uzdod vienam no Starptautiskā biroja D2 pakāpes direktoriem pārņemt ģenerāldirektora vietnieka amatpienākumus līdz nākamā kongresa sasaukšanai.

112. pants

Ģenerāldirektora pienākumi

1. Ģenerāldirektors organizē, pārvalda un vada Starptautisko biroju un ir tā likumīgais pārstāvis. Viņš ir pilnvarots klasificēt amatus pakāpēs no G1 līdz D2 un iecelt un paaugstināt amatpersonas šajās pakāpēs. Iecelšanai pakāpēs no P1 līdz D2 viņam jāapsver kandidātu profesionālā kvalifikācija, kurus iesaka to dalībvalstu pasta administrācijas, kurās kandidāti ir pilsoņi vai veic savu profesionālo darbību, ņemot vērā taisnīgu ģeogrāfisko sadalījumu attiecībā uz kontinentiem un valodām. Pakāpes D2 amata vietas iespēju robežās jāieņem kandidātiem no dažādiem reģioniem, kas nav ģenerāldirektora un ģenerāldirektora vietnieka izcelsmes reģioni, ņemot vērā galvenos apsvērumus par Starptautiskā biroja darba efektivitāti. Ja iecelšanai amatā nepieciešama īpaša kvalifikācija, ģenerāldirektors ir tiesīgs pieņemt pieteikumus no amata kandidātiem, neņemot vērā iepriekšminētos ierobežojošos nosacījumus. Ieceļot amatā jaunu amatpersonu, viņam jāņem vērā arī tas, ka principā personām, kas ieņem amatus pakāpēs D2, D1 un P5, ir jābūt dažādu Savienības dalībvalstu pilsoņiem. Lai Starptautiskā biroja amatpersonu paaugstinātu pakāpēs D2, D1 un P5, ģenerāldirektoram šis princips nav jāpiemēro. Turklāt darbā pieņemšanas procesā prasība par taisnīgu ģeogrāfisko un valodu sadalījumu jāierindo aiz nopelniem. Reizi gadā ģenerāldirektors informē Administratīvo padomi par iecelšanu amatā un paaugstinājumiem pakāpēs P4 līdz D2.

2. Ģenerāldirektora pienākumi ir šādi:

2.1. būt par Savienības dokumentu uzglabātāju un par starpnieku pievienošanās Savienībai vai Savienībā uzņemšanas procedūrā un izstāšanās procedūrā no Savienības;

2.2. paziņot visu dalībvalstu valdībām Kongresa pieņemtos lēmumus;

2.3. paziņot visām pasta administrācijām par Pasta darbības padomes izstrādātajiem vai pārskatītajiem reglamentiem;

2.4. sagatavot Savienības gada budžeta projektu pēc iespējas zemākā padotības līmenī saskaņā ar Savienības prasībām un noteiktā laikā iesniegt to Administratīvajai padomei izskatīšanai; pēc Administratīvās padomes apstiprinājuma iepazīstināt dalībvalstis ar Savienības budžetu un to izpildīt;

2.5. izpildīt īpašus uzdevumus, kurus lūdz veikt Savienības struktūras, un tos darbus, kas paredzēti Savienības dokumentos;

2.6. rīkoties, lai sasniegtu Savienības struktūru izvirzītos mērķus atbilstoši izstrādātajai politikai un pieejamiem finanšu līdzekļiem;

2.7. iesniegt priekšlikumus un ierosinājumus Administratīvajai padomei vai Pasta darbības padomei;

2.8. pēc Kongresa noslēguma saskaņā ar Pasta darbības padomes reglamentu iesniegt priekšlikumus Pasta darbības padomei par izmaiņām, kuras nepieciešams izdarīt reglamentos, pamatojoties uz Kongresa lēmumiem;

2.9. pamatojoties uz Pasta darbības padomes izdotajām direktīvām, sagatavot tai stratēģiskā plāna projektu iesniegšanai Kongresā un ikgadējās pārskatīšanas projektu;

2.10. nodrošināt Savienības pārstāvību;

2.11. būt par starpnieku starp:

- Pasaules Pasta savienību un ierobežotajām apvienībām;

- Pasaules Pasta savienību un Apvienoto Nāciju Organizāciju;

- Pasaules Pasta savienību un starptautiskām organizācijām, kuru darbībā Savienība ir ieinteresēta;

- Pasaules Pasta savienību un starptautiskām organizācijām, asociācijām vai uzņēmumiem, ar kuriem Savienības struktūras vēlas konsultēties vai iesaistīties to darbā;

2.12. uzņemties Savienības struktūru ģenerālsekretāra pienākumus un, ņemot vērā Vispārīgā reglamenta īpašos noteikumus, šajā statusā jo īpaši uzraudzīt:

- Savienības struktūru darba sagatavošanu un organizēšanu;

- dokumentu, ziņojumu un protokolu izstrādāšanu, pavairošanu un izplatīšanu;

- sekretariāta darbu Savienības struktūru sanāksmēs;

2.13. piedalīties Savienības struktūru sanāksmēs un diskusijās bez balsstiesībām, bet ar iespēju būt pārstāvētam.

113.pants

Ģenerāldirektora vietnieka pienākumi

1. Ģenerāldirektora vietnieks palīdz ģenerāldirektoram un ir ģenerāldirektora padotībā.

2. Ģenerāldirektora prombūtnē vai ja viņš nevar pildīt savus pienākumus, viņa funkcijas pilda ģenerāldirektora vietnieks. Tas pats attiecas uz ģenerāldirektora amata vakanci saskaņā ar 111.panta 3.punktu.

114.pants

Savienības struktūru sekretariāts (Konstitūcijas 14., 15., 17., un 18.pants)

Ģenerāldirektors ir atbildīgs par to, ka Starptautiskais birojs nodrošina Savienības struktūru sekretariāta darbību. Sekretariāts nosūta visus dokumentus, ko publicē pēc katras sēdes, attiecīgās struktūras dalībvalstu pasta administrācijām, to valstu pasta administrācijām, kuras nav struktūras locekles, bet sadarbojas veicamajā izpētē, ierobežotajām apvienībām un citu dalībvalstu pasta administrācijām, kas tos lūdz.

115.pants

Dalībvalstu saraksts (Konstitūcijas 2.pants)

Starptautiskais birojs sagatavo un pastāvīgi precizē Savienības dalībvalstu sarakstu, norādot tajā katras dalībvalsts iemaksu klasi, ģeogrāfisko grupu un tās pozīciju attiecībā uz Savienības dokumentiem.

116.pants

Informācija. Atzinumi. Dokumentu interpretācijas un grozījumu pieprasījumi. Aptaujas. Pienākumi norēķinu veikšanā (Konstitūcijas 20.pants, Vispārīgāreglamenta 124., 125. un 126.pants)

1. Starptautiskais birojs vienmēr ir Administratīvās padomes, Pasta darbības padomes un pasta administrāciju rīcībā, lai sniegtu jebkuru nepieciešamo informāciju par jautājumiem, kas attiecas uz pasta pakalpojumiem.

2. Starptautiskais birojs konkrēti vāc, salīdzina, publicē un izplata visu veidu informāciju, kas ir noderīga starptautiskajiem pasta pakalpojumiem, pēc iesaistīto pušu lūguma sniedz atzinumu par strīdīgiem jautājumiem, rīkojas, ja saņemti pieprasījumi par Savienības dokumentu interpretāciju un grozījumiem, parasti veic tādu izpētes, redakcionālo vai dokumentēšanas darbu, kas noteikts Savienības dokumentos vai ko birojam var uzdot izpildei Savienības interesēs.

3. Lai konkrētā jautājumā noskaidrotu citu pasta administrāciju viedokli, Starptautiskais birojs pēc pasta administrāciju lūguma veic arī aptaujas. Aptaujas rezultātam nav balsojuma statusa, un tas nav oficiāli saistošs.

4. Starptautiskais birojs var darboties kā klīringa (bezskaidras naudas norēķinu) centrs visu veidu norēķinu veikšanai par pasta pakalpojumiem.

117.pants

Tehniskā sadarbība (Konstitūcijas 1.pants)

Starptautiskais birojs pilnveido visu veidu tehnisko sadarbību pasta jomā starptautiskās tehniskās sadarbības sistēmā.

118.pants

Veidlapas, kuras piegādā Starptautiskais birojs (Konstitūcijas 20.pants)

Starptautiskais birojs ir atbildīgs par starptautisko atbildes kuponu izgatavošanu un piegādi uz to pasta administrāciju rēķina, kas tos pasūta.

119.pants

Ierobežoto apvienību dokumenti un īpaši nolīgumi (Konstitūcijas 8.pants)

1. Ierobežoto apvienību biroji vai arī viena no līgumslēdzējām pusēm nosūta Starptautiskajam birojam divas ierobežoto apvienību dokumentu un to īpašo nolīgumu kopijas, kas noslēgti saskaņā ar Konstitūcijas 8.pantu.

2. Starptautiskais birojs nodrošina, ka ierobežoto apvienību dokumenti un īpašie nolīgumi neietver nosacījumus, kas ir mazāk labvēlīgi sabiedrībai nekā tie, ko paredz Savienības dokumenti, un informē pasta administrācijas par šādu apvienību un nolīgumu esamību. Starptautiskais birojs informē Administratīvo padomi par jebkuru pārkāpumu, ko atklāj, piemērojot šo normu.

120.pants

Savienības žurnāls

Starptautiskais birojs, izmantojot pieejamos dokumentus, izdod žurnālu arābu, ķīniešu, angļu, franču, vācu, krievu un spāņu valodā.

121.pants

(Konstitūcijas 20.pants, Vispārīgā reglamenta 102.panta 6.17.punkts) Divgadu ziņojums par Savienības darbu

Starptautiskais birojs izstrādā un Administratīvā padome apstiprina divgadu ziņojumu par Savienības darbu, un nosūta to pasta administrācijām, ierobežotajām apvienībām un Apvienoto Nāciju Organizācijai.

III nodaļa

Priekšlikumu iesniegšanas un izskatīšanas procedūra

122. pants

Procedūra priekšlikumu iesniegšanai Kongresā (Konstitūcijas 29.pants)

1. Ņemot vērā 2. un 5.punktā minētos izņēmumus, dalībvalstu pasta administrācijas iesniedz Kongresam visu veidu priekšlikumus saskaņā ar šādu procedūru:

a) priekšlikumus pieņem, ja Starptautiskais birojs tos saņem vismaz sešus mēnešus pirms Kongresa atklāšanas dienas;

b) redakcionālus priekšlikumus nepieņem sešus mēnešus pirms Kongresa atklāšanas dienas;

c) tos priekšlikumus par satura būtību, ko Starptautiskais birojs saņem četrus līdz sešus mēnešus pirms Kongresa atklāšanas dienas, pieņem tikai tad, ja tos atbalsta vismaz divas pasta administrācijas;

d) tos priekšlikumus par satura būtību, ko Starptautiskais birojs saņem divus līdz četrus mēnešus pirms Kongresa atklāšanas dienas, pieņem tikai tad, ja tos atbalsta vismaz astoņas pasta administrācijas; pēc minētā termiņa beigām priekšlikumus nepieņem;

e) atbalsta deklarācijas iesniedz Starptautiskajā birojā tajā pašā termiņā kā priekšlikumus, uz kuriem tās attiecas.

2. Priekšlikumi par Konstitūciju vai Vispārīgo reglamentu Starptautiskajam birojam jāsaņem vismaz sešus mēnešus pirms Kongresa atklāšanas; netiek izskatīti priekšlikumi, kuri saņemti pēc minētās dienas, taču pirms Kongresa atklāšanas, ja vien Kongress par to nelemj ar divām trešdaļām Kongresā pārstāvēto valstu vairākumu un ja vien nav izpildīti 1.punkta nosacījumi.

3. Parasti katram priekšlikumam ir tikai viens mērķis, un tajā ir iekļautas tikai tās izmaiņas, kuras ir pamatotas ar šo mērķi.

4. Pasta administrācijas iesniedz priekšlikumus ar virsrakstu "Redakcionāls priekšlikums" un Starptautiskais birojs tos publicē ar numuru, aiz kura norādīts burts R. Priekšlikumus, kuriem nav šīs norādes, bet kuri, pēc Starptautiskā biroja viedokļa, attiecas tikai uz redakcionāliem jautājumiem, publicē ar attiecīgu anotāciju; Starptautiskais birojs izstrādā šo priekšlikumu sarakstu Kongresam.

5. 1. un 4.punktā paredzēto procedūru nepiemēro priekšlikumiem par Kongresu reglamentu un jau izteiktu priekšlikumu grozījumiem.

123.pants

Procedūra priekšlikumu iesniegšanai Pasta darbības padomē par jaunu reglamentu sagatavošanu atbilstoši Kongresa lēmumiem

1. Pasaules Pasta konvencijas reglamentus un Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem izstrādā Pasta darbības padome atbilstoši Kongresa lēmumiem.

2. Priekšlikumus, kas izriet no ierosinātajiem grozījumiem Konvencijā vai Nolīgumā par pasta maksājumu pakalpojumiem, iesniedz Starptautiskajā birojā vienlaicīgi ar tiem priekšlikumiem Kongresam, uz kuriem tie attiecas. Tos var iesniegt vienas dalībvalsts pasta administrācija bez citu dalībvalstu pasta administrāciju atbalsta. Šādus priekšlikumus izplata visām dalībvalstīm ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms Kongresa atklāšanas.

3. Citus priekšlikumus par reglamentiem, ko Pasta darbības padome izskata, sagatavojot jaunos reglamentus sešu mēnešu laikā pēc Kongresa noslēguma, iesniedz Starptautiskajam birojam vismaz divus mēnešus pirms Kongresa atklāšanas.

4. Priekšlikumi par nepieciešamajām izmaiņām reglamentos atbilstoši Kongresa lēmumiem, kurus iesniedz dalībvalstu pasta administrācijas, Starptautiskajam birojam jāsaņem ne vēlāk kā divus mēnešus pirms Pasta darbības padomes darba uzsākšanas. Šādus priekšlikumus izplata visām dalībvalstīm ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms Pasta darbības padomes darba uzsākšanas.

124.pants

Procedūra priekšlikumu iesniegšanai kongresu starplaikā (Konstitūcijas 29.pants, Vispārīgā reglamenta 116.pants)

1. Katrs priekšlikums par Konvenciju vai nolīgumiem, ko pasta administrācija iesniedz kongresu starplaikā, tiek pieņemts izskatīšanai tikai tad, ja to atbalsta vismaz divas citas pasta administrācijas. Šādi priekšlikumi netiek izskatīti, ja Starptautiskais birojs vienlaicīgi nesaņem nepieciešamo skaitu atbalsta deklarāciju.

2. Šos priekšlikumus nosūta citām pasta administrācijām ar Starptautiskā biroja starpniecību.

3. Priekšlikumiem par reglamentiem nav nepieciešamas atbalsta deklarācijas, bet Pasta darbības padome tos izskata tikai tad, ja piekrīt, ka tie izskatāmi steidzamības kārtā.

125.pants

Priekšlikumu izskatīšana kongresu starplaikā (Konstitūcijas 29.pants, Vispārīgā reglamenta 116. un 124.pants)

1. Katram priekšlikumam par Konvenciju, nolīgumiem un to noslēguma protokoliem piemēro šādu procedūru: ja dalībvalsts pasta administrācija ir nosūtījusi priekšlikumu Starptautiskajam birojam, tas pārsūta šo priekšlikumu izskatīšanai visām dalībvalstu pasta administrācijām. Priekšlikumu izskatīšanas un komentāru nosūtīšanas termiņš Starptautiskajam birojam ir divi mēneši. Grozījumus izdarīt nav atļauts. Kad pagājuši divi mēneši, Starptautiskais birojs nosūta dalībvalstu pasta administrācijām visus saņemtos komentārus un uzaicina katru dalībvalsts pasta administrāciju balsot par vai pret priekšlikumu. Uzskata, ka dalībvalstu pasta administrācijas atturas, ja tās neiesūta savu balsojumu divu mēnešu laikā. Iepriekšminētos termiņus skaita no Starptautiskā biroja cirkulāru izdošanas dienas.

2. Priekšlikumus par grozījumiem reglamentos izskata Pasta darbības padome.

3. Ja priekšlikums attiecas uz nolīgumu vai tā noslēguma protokolu, 1.punktā minētajā procedūrā drīkst piedalīties tikai to dalībvalstu pasta administrācijas, kas ir šā nolīguma puses.

126.pants

Paziņojums par lēmumiem, kas pieņemti kongresu starplaikā (Konstitūcijas 29.pants, Vispārīgā reglamenta 124. un 125.pants)

1. Ar paziņojumu dalībvalstu valdībām Starptautiskā biroja ģenerāldirektors apstiprina Konvencijā, nolīgumos un šo dokumentu noslēguma protokolos izdarītos grozījumus.

2. Starptautiskais birojs paziņo pasta administrācijām par grozījumiem, ko Pasta darbības padome izdarījusi reglamentos un to noslēguma protokolos. Tas pats attiecas uz interpretāciju, kas minēta Konvencijas 36. panta 3.2.punktā un atbilstošo nolīgumu noteikumos.

127.pants

Kongresu starplaikā pieņemto reglamentu un citu lēmumu stāšanās spēkā

1. Reglamenti stājas spēkā tajā pašā dienā un ir spēkā tikpat ilgi kā Kongresā apstiprinātie dokumenti.

2. Saskaņā ar 1. punktu kongresu starplaikā pieņemtie lēmumi par Savienības dokumentu grozījumiem stājas spēkā agrākais trīs mēnešus pēc to paziņošanas.

IV nodaļa

Finansējums

128. pants

Savienības izdevumu noteikšana un kontrole (Konstitūcijas 22.pants)

1. Atbilstoši 2. - 6.panta nosacījumiem ar Savienības struktūru darbību saistītie ikgadējie izdevumi 2005. un nākamajos gados nedrīkst pārsniegt šādas summas: 37 000 000 Šveices franku no 2005. līdz 2008.gadam. 2008.gada limits attiecas arī uz nākamajiem gadiem, ja 2008.gadā plānotais kongress tiek atlikts uz vēlāku laiku.

2. Izdevumi, kas attiecas uz nākamā kongresa sasaukšanu (sekretariāta ceļa izdevumi, transporta izmaksas, sinhronās tulkošanas iekārtu uzstādīšanas izmaksas, dokumentu kopēšanas izmaksas kongresa laikā u. c.) nedrīkst pārsniegt 2 900 000 Šveices franku.

3. Administratīvajai padomei ir atļauts pārsniegt 1. un 2.punktā noteiktos limitus, ņemot vērā algas likmju, pensiju iemaksu vai pabalstu apjoma pieaugumu, ieskaitot piemaksu par amata izpildi, ko apstiprinājusi Apvienoto Nāciju Organizācija piemērošanai saviem darbiniekiem, kas strādā Ženēvā.

4. Administratīvajai padomei ir arī atļauts katru gadu saskaņā ar Šveices patēriņa cenu indeksu koriģēt citu izdevumu apjomu, izņemot personāla izmaksas.

5. Neatkarīgi no 1.punktā noteiktā, Administratīvā padome vai ļoti steidzamos gadījumos - ģenerāldirektors - drīkst atļaut noteikto limitu pārsniegšanu, lai segtu kapitālremonta un neparedzētu remontdarbu izmaksas Starptautiskā biroja ēkā, bet ar nosacījumu, ka pārsnieguma summa nedrīkst būt lielāka par 125 000 Šveices franku gadā.

6. Ja netraucēta Savienības darba nodrošināšanai 1. un 2.punktā atļautie kredīti izrādās nepietiekami, tos drīkst pārsniegt tikai ar Savienības dalībvalstu vairākuma piekrišanu. Jebkurai apspriešanai jāietver pilnīgs to faktu apraksts, kas pamato šādu lūgumu.

7. Valstis, kas pievienojas Savienībai vai iegūst Savienības dalībvalsts statusu, kā arī valstis, kas izstājas no Savienības, veic iemaksas par visu gadu, kurā pievienošanās vai izstāšanās stājas spēkā.

8. Pamatojoties uz Administratīvās padomes izstrādāto budžetu, dalībvalstis veic avansa iemaksas Savienības ikgadējo izdevumu segšanai. Šīs iemaksas jāveic ne vēlāk kā finanšu gada pirmajā dienā, uz kuru budžets attiecas. Pēc minētās dienas par neiemaksātajām summām Savienības labā tiek iekasēti procentu maksājumi, kuru likme ir 3% gadā par pirmajiem sešiem mēnešiem un 6% gadā sākot no septītā mēneša.

9. Ja obligāto iemaksu parāds, neieskaitot procentu maksājumus, ko Savienības dalībvalsts ir parādā Savienībai, ir vienāds vai lielāks par šīs dalībvalsts iemaksām iepriekšējos divos finanšu gados, dalībvalsts saskaņā ar Administratīvās padomes noteikto kārtību var neatsaucami cedēt Savienībai visu vai daļu summas, ko minētajai dalībvalstij ir parādā citas dalībvalstis. Kredīta cedēšanas noteikumus paredz nolīgumā, kas noslēgts starp dalībvalsti, tās debitoriem/kreditoriem un Savienību.

10. Dalībvalsts, kas juridisku vai citu iemeslu dēļ nevar veikt šādu cedēšanu, uzņemas izstrādāt grafiku savu parādu pakāpeniskai nomaksāšanai.

11. Izņemot ārkārtas situācijas, obligāto iemaksu parādu atgūšana Savienībai nedrīkst pārsniegt desmit gadus.

12. Izņēmuma gadījumos Administratīvā padome var atbrīvot dalībvalsti no visas procentu parāda summas vai kādas tās daļas maksājumiem, ja valsts ir samaksājusi visu parāda pamatsummu.

13. Atbilstoši parādu pakāpeniskas nomaksāšanas grafikam, ko Administratīvā padome apstiprinājusi norēķiniem par parādiem, dalībvalsts var tikt atbrīvota arī no visiem uzkrāto vai vēl uzkrājamo procentu vai to daļas maksājumiem; tomēr šādu atbrīvojumu piešķir, ja pilnībā un precīzi tiek izpildīts parādu pakāpeniskas nomaksāšanas grafiks apstiprinātajā termiņā, kas nepārsniedz desmit gadus.

14. Lai segtu deficītu Savienības finansējumā, izveido Rezerves fondu, kura apjomu nosaka Administratīvā padome. Šo fondu uztur galvenokārt no budžeta pārpalikuma. To var izmantot arī budžeta līdzsvarošanai vai dalībvalstu iemaksu summas samazināšanai.

15. Attiecībā uz īslaicīgu finansējuma deficītu, Šveices Konfederācijas valdība piešķir nepieciešamos īstermiņa aizdevumus saskaņā ar abpusējas vienošanās nosacījumiem. Šai valdībai bez maksas jāuzrauga Starptautiskā biroja uzskaite un grāmatvedība, ņemot vērā Kongresā noteiktos kredītu limitus.

129. pants

Automātiskās sankcijas

1. Dalībvalsts, kas nespēj veikt 128.panta 9.punktā paredzēto cedēšanu un nepiekrīt iesniegt Starptautiskā biroja ierosināto parādu pakāpeniskas nomaksāšanas grafiku saskaņā ar 128.panta 10.punktu vai neievēro grafika termiņus, automātiski zaudē tiesības balsot Kongresā, Administratīvās padomes un Pasta darbības padomes sanāksmēs un zaudē tiesības būt par šo padomju locekli.

2. Automātiskās sankcijas tiek atceltas un zaudē spēku, tiklīdz attiecīgā dalībvalsts ir samaksājusi nokavēto obligāto iemaksu pamatsummu un procentus, ko tā ir parādā Savienībai, vai piekritusi iesniegt parādu pakāpeniskas nomaksāšanas grafiku.

130.pants

Iemaksu klases (Konstitūcijas 21.pants, Vispārīgā reglamenta 115. un 128.pants)

1. Savienības izdevumu segšanai dalībvalstis veic iemaksas atbilstoši iemaksu klasei, kurā tās iekļautas. Minētās klases ir šādas:

50 vienību klase;

45 vienību klase;

40 vienību klase;

35 vienību klase;

30 vienību klase;

25 vienību klase;

20 vienību klase;

15 vienību klase;

10 vienību klase;

5 vienību klase;

3 vienību klase;

1 vienības klase;

0,5 vienību klasi rezervē vismazāk attīstītām valstīm, kuras uzskaitījusi Apvienoto Nāciju Organizācija, un citām valstīm, kuras norādījusi Administratīvā padome.

2. Neatkarīgi no 1.punktā uzskaitītajām iemaksu klasēm, jebkura dalībvalsts drīkst iemaksāt vairāk nekā 50 vienības.

3. Saskaņā ar Konstitūcijas 21.panta 4.punktā noteikto procedūru dalībvalstij pievienojoties Savienībai vai tiekot tajā uzņemtai, to iekļauj vienā no iepriekš minētajām iemaksu klasēm.

4. Pēc tam dalībvalstis var mainīt iemaksu klasi ar nosacījumu, ka par šo maiņu tiek paziņots Starptautiskam birojam vismaz divus mēnešus pirms Kongresa atklāšanas. Šis paziņojums, par ko informē Kongresu, stājas spēkā dienā, kad stājas spēkā Kongresa izstrādātie finanšu noteikumi. Dalībvalstis, kas noteiktajā laikā nav paziņojušas par nodomu mainīt iemaksu klasi, paliek tajā pašā iemaksu klasē.

5. Dalībvalstis nedrīkst pieprasīt, lai tās vienā reizē pazeminātu vairāk nekā par vienu klasi.

6. Tomēr tādos ārkārtas gadījumos kā dabas katastrofas, kad nepieciešamas starptautiskas palīdzības programmas, Administratīvā padome vienu reizi kongresu starplaikā var atļaut iemaksu klases pazemināšanu uz laiku, ja kāda dalībvalsts to lūdz un pierāda, ka vairs nespēj veikt iemaksas sākotnēji izraudzītajā klasē. Tādos pašos apstākļos Administratīvā padome var atļaut iemaksu klases pazemināšanu valstīm, kas nav vismazāk attīstītās valstis, bet jau ir iekļautas 1 vienības klasē, pārceļot tās uz laiku 0,5 vienību klasē.

7. Piemērojot 6.punktu, Administratīvā padome var atļaut pazemināt iemaksu klasi uz laiku, kas nepārsniedz 2 gadus, vai līdz nākamajam kongresam atkarībā no tā, kurš termiņš pienāk agrāk. Pēc noteiktā termiņa beigām attiecīgā valsts automātiski atgriežas sākotnējā iemaksu klasē.

8. Neatkarīgi no 4. un 5.punktā noteiktā, pāreja augstākā iemaksu klasē nekādi netiek ierobežota.

131.pants

Samaksa par Starptautiskā biroja veiktajām piegādēm (Vispārīgā reglamenta 118.pants)

Par Starptautiskā biroja veiktajām maksas piegādēm pasta administrācijām maksājumi jāveic iespējami īsākā laika posmā - vēlākais sešu mēnešu laikā no nākamā mēneša pirmās dienas pēc rēķina izsūtīšanas. Pēc minētā termiņa beigām par nesamaksātajām summām iekasē procentus Savienības labā ar procentu likmi 5% gadā, ko aprēķina, skaitot no minētā termiņa beigu datuma.

V nodaļa

Šķīrējtiesa

132.pants

Šķīrējtiesas procedūra (Konstitūcijas 32.pants)

1. Ja strīds jāizšķir šķīrējtiesā, katra pasta administrācija, kas ir puse izskatāmajā lietā, izvēlas kādas dalībvalsts pasta administrāciju, kas nav tieši iesaistīta strīdā. Ja vairākas pasta administrācijas iesaistās kopējā lietā, šīs normas izpratnē tās uzskata par vienu pasta administrāciju.

2. Ja viena no pasta administrācijām, kas ir puse izskatāmajā lietā, neizsaka priekšlikumu par šķīrējtiesu sešu mēnešu laikā, Starptautiskais birojs pēc pieprasījuma aicina konkrēto pasta administrāciju iecelt šķīrējtiesnesi vai ieceļ to pats saskaņā ar tam deleģētajām pilnvarām.

3. Puses izskatāmajā lietā var vienoties par viena šķīrējtiesneša iecelšanu, un tas var būt Starptautiskais birojs.

4. Šķīrējtiesnešu lēmums jāpieņem ar balsu vairākumu.

5. Ja ir vienāds balsu skaits, jautājuma izšķiršanai šķīrējtiesneši izvēlas strīdā neiesaistītu citu pasta administrāciju. Ja šķīrējtiesneši nespēj vienoties par izvēli, šo pasta administrāciju ieceļ Starptautiskais birojs no pasta administrāciju vidus, kuras nav ieteikuši šķīrējtiesneši.

6. Ja strīds attiecas uz kādu nolīgumu, šķīrējtiesnešus drīkst izraudzīties tikai no tām pasta administrācijām, kas ir šī nolīguma puses.

VI nodaļa

Noslēguma noteikumi

133.pants

Nosacījumi priekšlikumu apstiprināšanai par Vispārīgo reglamentu

Kongresam iesniegtie priekšlikumi par Vispārīgo reglamentu stājas spēkā, kad tos apstiprina vairākums Kongresā pārstāvēto dalībvalstu ar balsstiesībām. Vismaz divām trešdaļām balsstiesīgo Savienības dalībvalstu jābūt klāt balsošanas laikā.

134.pants

Priekšlikumi par nolīgumiem ar Apvienoto Nāciju Organizāciju (Konstitūcijas 9.pants)

133.pantā minētie apstiprināšanas nosacījumi vienādi attiecas uz priekšlikumiem, kuru mērķis ir grozīt nolīgumus, kas noslēgti starp Pasaules Pasta savienību un Apvienoto Nāciju Organizāciju, ciktāl šie nolīgumi neparedz nosacījumus, kas groza tajos ietvertās normas.

135.pants

Vispārīgā reglamenta stāšanās spēkā un darbības laiks

Šis Vispārīgais reglaments stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī un ir spēkā nenoteiktu laiku.

To apliecinot, dalībvalstu valdību pilnvarotās personas ir parakstījušas šo Vispārīgo reglamentu vienā eksemplārā, ko deponē Starptautiskā biroja ģenerāldirektoram. Pasaules Pasta savienības Starptautiskais birojs nosūta katrai pusei Vispārīgā reglamenta kopiju.

Bukarestē, 2004.gada 5.oktobrī

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Starpt. org.:
Veids:
 starptautisks dokuments
 daudzpusējs
Pieņemts:
 10.07.1964.
Stājas spēkā:
 01.01.2006.
Pievienošanās:
 05.10.2004.
Pieņemšanas vieta: 
Bukareste
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 116, 30.07.2008.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
  • Citi saistītie dokumenti
1043
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)