Latvijas Republikas valdības
un Krievijas Federācijas valdības vienošanās
par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas
jomā
Latvijas Republikas valdība un Krievijas Federācijas
valdība, turpmāk Puses,
atzīstot, ka sadarbība ārkārtējo situāciju novēršanas un
likvidēšanas jomā veicinās abu valstu labklājību un
drošību,
apzinoties bīstamību, ko abām valstīm rada ārkārtējās
situācijas,
ievērojot, ka apmaiņa ar zinātniski tehnisko informāciju
ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā ir abu Pušu
interesēs,
ņemot vērā tādu ārkārtējo situāciju rašanās iespējamību,
kas nevar tikt likvidētas tikai ar vienas Puses spēkiem un
līdzekļiem, un vajadzību pēc abu valstu koordinētām darbībām ar
mērķi novērst un likvidēt ārkārtējās situācijas,
balstoties uz abu valstu ekoloģisko sistēmu savstarpējo
atkarību, kas prasa sadarbības īstenošanu ārkārtējo situāciju
novēršanā un likvidēšanā,
vienojās par sekojošo:
l.
pants
Termini
Šajā Vienošanās lietotajiem terminiem ir šādas
nozīmes:
"kompetentā iestāde" - iestāde, ko katra no Pusēm nozīmē
ar šīs Vienošanās īstenošanu saistīto darbu vadībai un
koordinācijai;
"pieprasošā Puse" - Puse, kas vēršas pie otras Puses ar
lūgumu nosūtīt palīdzības sniegšanas grupas, inventāru un
palīdzības materiālus;
"sniedzošā Puse" - Puse, kas izpilda otras Puses lūgumu
nosūtīt palīdzības sniegšanas grupas, inventāru un palīdzības
materiālus;
"palīdzības sniegšanas grupa" - sniedzošās Puses
organizēta speciālistu (ekspertu) grupa, kas paredzēta palīdzības
sniegšanai un ir nodrošināta ar nepieciešamo
inventāru;
"ārkārtējā situācija" - situācija noteiktā teritorijā,
kas ir izveidojusies avārijas, bīstamas dabas parādības,
katastrofas, stihiskas vai citas nelaimes rezultātā un kas var
radīt vai ir radījusi cilvēku upurus, kaitējumu cilvēku veselībai
vai videi, būtiskus materiālos zaudējumus un cilvēku dzīves
apstākļu traucējumus;
"ārkārtējās situācijas zona" - teritorija, kurā ir
notikusi ārkārtējā situācija;
"ārkārtējas situācijas novēršana" - savlaicīgi veiktu
pasākumu kopums, kas ir vērsts uz maksimāli iespējamu ārkārtējās
situācijas iespējamības riska samazināšanu, kā arī uz cilvēku
veselības saglabāšanu, videi nodarītā kaitējuma un materiālo
zaudējumu samazināšanu tā rašanās gadījumā;
"ārkārtējās situācijas likvidēšana" - glābšanas un citi
neatliekamie darbi, kas tiek veikti rodoties ārkārtējai
situācijai un kas ir vērsti uz cilvēku dzīvības glābšanu un
veselības saglabāšanu, videi nodarīto kaitējuma apjoma un
materiālo zaudējumu samazināšanu, kā arī uz ārkārtējās situācijas
zonas lokalizāciju, raksturīgo bīstamo faktoru darbības
pārtraukšanu;
"glābšanas darbi" - darbības cilvēku, materiālo un
kultūras vērtību glābšanai, vides aizsardzībai ārkārtējās
situācijas zonā, ārkārtējo situāciju lokalizācijai un tai
raksturīgo bīstamo faktoru likvidēšanai vai to novēršanai līdz
minimāli iespējamajam iedarbības līmenim;
"inventārs" - materiāli, tehniskie un transporta
līdzekļi, palīdzības sniegšanas grupas aprīkojums un palīdzības
sniegšanas grupas dalībnieku personīgais aprīkojums;
"palīdzības materiāli" - materiālie līdzekļi, kuri ir
paredzēti izdalei to iedzīvotāju vidū, kas ir cietuši ārkārtējās
situācijas rezultātā;
"trešās valstis" - valstis, kuru valdības nav šīs
Vienošanās dalībnieces.
2.pants
Kompetentās iestādes
Pušu kompetentās iestādes ir:
no Latvijas puses - Latvijas Republikas Valsts
ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Latvijas Republikas
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests;
no Krievijas puses - Krievijas Federācijas Civilās
aizsardzības, ārkārtējo situāciju un stihisko nelaimju seku
likvidēšanas lietu ministrija.
Gadījumā, ja mainās Pušu kompetento iestāžu nosaukumi
vai tiek nozīmētas citas kompetentās iestādes, Puses pa
diplomātiskiem kanāliem rakstiski informē viena otru par
to.
3.pants
Sadarbības formas
Sadarbība šīs Vienošanās ietvaros paredz:
sadarbības nodrošināšanu Pušu kompetento iestāžu starpā,
tajā skaitā pasākumos, kas ir saistīti ar palīdzības sniegšanu
trešajām valstīm ārkārtējo situāciju likvidēšanā;
ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas pasākumu
plānošanu un veikšanu;
pieredzes apmaiņu par iedzīvotāju sagatavošanu darbībām
ārkārtējās situācijās;
zinātniski pētniecisku projektu kopīgu plānošanu,
izstrādāšanu un īstenošanu, apmaiņu ar zinātniski tehnisko
literatūru un pētniecisko darbu rezultātiem;
apmaiņu ar informāciju, periodiskiem izdevumiem,
metodisko un citu literatūru, video un foto
materiāliem;
kopīgu konferenču, semināru, darba apspriežu, mācību,
treniņu un specializēto izstāžu organizēšanu;
speciālistu sagatavošanu saskaņā ar līgumiem otras Puses
valsts mācību iestādēs un stažieru, pasniedzēju, zinātnieku un
speciālistu apmaiņu;
citas darbības ārkārtējo situāciju novēršanas un
likvidēšanas jomā, kas var būt saskaņotas starp Pušu
kompetentajām iestādēm.
4.pants
Kopīgā komisija
Šīs Vienošanās īstenošanai paredzēto pasākumu
realizēšanai Pušu kompetentās iestādes izveido kopīgu komisiju
sadarbībai ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā.
Tās sastāvu, funkcijas un darba kārtību nosaka komisijas
nolikums, kuru apstiprina Pušu kompetento iestāžu
vadītāji.
5.pants
Paziņošana par ārkārtējām situācijām
Pušu kompetentas iestādes rakstiski (bet īpaši
steidzamos gadījumos mutiski) angļu valodā (ja Pušu kompetentas
iestādes nevienojas citādi) nekavējoties apmainās ar informāciju
par ārkārtējām situācijām, kas var izplatīties otras Puses valsts
teritorijā.
6.pants
Palīdzības sniegšana ārkārtējo situāciju likvidēšanā
1. Institūcijas, kas nosūta lūgumus par palīdzības
sniegšanu, ir Puses.
2. Palīdzības sniegšanu īsteno, pamatojoties uz lūgumu,
kurā pieprasošā Puse nosūta informāciju par ārkārtējās situācijas
raksturu, norādot nepieciešamās palīdzības sniegšanas veidu,
apjomu un termiņus.
3. Sniedzošā Puse visīsākajos termiņos izskata lūgumu un
informē pieprasošo Pusi par palīdzības sniegšanas iespējām,
apjomu un nosacījumiem.
4. Sniedzošās Puses palīdzības sniegšanas grupu darbības
vadīšanu un koordinēšanu īsteno pieprasošās Puses kompetentā
iestāde ar šo grupu vadītāju starpniecību.
5. Palīdzību ārkārtējo situāciju likvidēšanā sniedz,
nosūtot palīdzības sniegšanas grupas, palīdzības materiālus vai
citā pieprasītā formā.
6. Palīdzības sniegšanas grupas veic glābšanas un citus
neatliekamus darbus ārkārtējās situācijas zonā.
7. Pieprasošā Puse informē palīdzības sniegšanas grupu
vadītājus par apstākļiem un nepieciešamības gadījumā nodrošina
šīm grupām tulkus un sakaru līdzekļus, kā arī nodrošina apsardzi,
bezmaksas medicīniskos pakalpojumus un veic to darbības
koordināciju.
8. Sniedzošā Puse apdrošina palīdzības sniegšanas grupu
dalībnieku veselību un dzīvību.
9. Palīdzības sniegšanas grupu inventāram jābūt
pietiekošam, lai varētu veikt autonomās darbības 72 stundas.
Krājumu izbeigšanas gadījumā pieprasošā Puse bez maksas nodrošina
minētās grupas ar tālākajam darbam nepieciešamo.
7.
pants
Robežas šķērsošanas noteikumi palīdzības sniegšanas grupām un to
uzturēšanās režīms pieprasošās Puses valsts teritorijā
1. Vīzas vai tranzītvīzas (ja palīdzība ārkārtējās
situācijas likvidēšanā tiek sniegta trešajām valstīm) palīdzības
sniegšanas grupu dalībniekiem izsniedz steidzamības kārtībā, tajā
skaitā noteiktajās valsts robežas šķērsošanas vietās, uzrādot
derīgus personu apliecinošus un pieprasošās Puses šādā statusā
atzītus dokumentus, palīdzības sniegšanas grupas dalībnieku
sarakstu, inventāra un palīdzības materiālu sarakstu, sniedzošās
Puses kompetentās iestādes izsniegto dokumentu, kas apstiprina
palīdzības sniegšanas grupas vadītāja pilnvaras, kā arī
pieprasošās Puses vai tranzīta gadījumā trešās valsts rakstisku
lūgumu par palīdzības sniegšanu.
2. Palīdzības sniegšanas grupu dalībnieku robežas
pārbaudi, šķērsojot pieprasošās Puses valsts robežu, veic
paredzētajās valsts robežas šķērsošanas vietās ārpus
kārtas.
3. Kinoloģisko grupu, kas ir palīdzības sniegšanas grupu
sastāvā, robežšķērsošanu un uzturēšanos pieprasošās Puses valsts
teritorijā nosaka karantīnas noteikumi, kas ir spēkā tās valsts
teritorijā.
4. Palīdzības sniegšanas grupu dalībniekiem, uzturoties
pieprasošās Puses valsts teritorijā, ir jāievēro šīs valsts
normatīvie akti.
5. Palīdzības sniegšanas grupu pārvietošanās, to
inventāra un palīdzības materiālu pārvadāšana notiek, izmantojot
autotransportu, dzelzceļa transportu, ūdens transportu vai gaisa
transportu. Personām, kas vada attiecīgos transportlīdzekļus, ir
jābūt dokumentiem, kas dod tiesības tos vadīt, un
transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībām (izņemot dzelzceļa
ritošā sastāva reģistrācijas apliecības).
6. Transportlīdzekļu veidu izmantošanas kārtību nosaka
Pušu kompetentās iestādes pēc saskaņošanas ar Pušu valstu
attiecīgajām institūcijām.
8.pants
Inventāra un palīdzības materiālu ievešana un izvešana palīdzības
sniegšanai ārkārtējo situāciju likvidēšanā
1. Inventārs un palīdzības materiāli, kas tiek ievesti
pieprasošās Puses valsts teritorijā un izvesti no sniedzošās
Puses valsts teritorijas palīdzības sniegšanai ārkārtējo
situāciju likvidēšanā, ir atbrīvoti no muitas nodevām, nodokļiem
katras Puses valstu normatīvajos aktos paredzētajā
kārtībā.
2. Inventāra un palīdzības materiālu muitas dokumentu
noformēšana notiek vienkāršotā veidā un prioritārā kārtībā uz
Pušu kompetento iestāžu izsniegto paziņojumu pamata, kuros
norādīts palīdzības sniegšanas grupu sastāvs, ievedamā vai
izvedamā inventāra un palīdzības materiālu
uzskaitījums.
3. Palīdzības sniegšanas grupām ir aizliegts pārvadāt
jebkādas preces, izņemot inventāru un palīdzības
materiālus.
4. Pēc palīdzības sniegšanas darbu beigšanas ievestais
inventārs ir jāizved no pieprasošās Puses valsts
teritorijas.
5. Ja cietušajiem nepieciešams sniegt neatliekamo
medicīnisko palīdzību, pieprasošās Puses valsts teritorijā pēc
saskaņošanas ar to var tikt ievests noteiktais daudzums
medicīnisko preparātu, kas satur narkotiskās un psihotropās
vielas, kurus nenodod pieprasošajai Pusei un pielieto tikai
ārstniecības personāls ar atbilstošu kvalifikāciju pieprasošās
Puses pārstāvju kontrolē. Palīdzības sniegšanas laikā
neizlietotie medicīniskie preparāti, kas satur narkotiskās un
psihotropās vielas, jānogādā atpakaļ sniedzošās Puses valsts
teritorijā.
6. Medicīnisko preparātu, kas satur narkotiskās un
psihotropās vielas, ievešana un izvešana notiek katras Puses
valsts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
7. Šī panta noteikumus piemēro, arī ievedot un izvedot
inventāru, kas ir nepieciešams kopēju mācību
veikšanai.
9.
pants
Gaisa kuģu izmantošana
1. Sniedzošās Puses kompetentā iestāde paziņo
pieprasošās Puses kompetentajai iestādei par lēmumu palīdzības
sniegšanai izmantot gaisa kuģus, norādot gaisa kuģu reģistrācijas
valstis, skaitu, tipu, reģistrācijas numurus un pazīšanās zīmes,
katra gaisa kuģa ekipāžas locekļu skaitu un pasažieru skaitu, to
lidojuma maršrutus (pacelšanās un nolaišanās vietu un laiku),
gaisa pārvadātāju, lidojuma pasūtītāju un kravas aprakstu (ar
inventāra un palīdzības materiālu uzskaitījumu).
2. Pieprasošā Puse dod tiesības gaisa kuģim, kas pārvadā
palīdzības sniegšanas grupas, inventāru un palīdzības materiālus,
kas paceļas no otras Puses valsts teritorijas, izmantot gaisa
koridorus saskaņā ar starptautiskiem līgumiem un navigācijas
noteikumiem.
3. Lidojumi tiek īstenoti saskaņā ar katras Puses valsts
normatīvajos aktos paredzētajiem noteikumiem.
4. Gaisa kuģa robežkontroli un muitas kontroli veic
gaisa kuģu nolaišanās vietās.
10.pants
Tranzīts
1. Saskaņā ar šo Vienošanos Puses nodrošina nepieciešamo
atbalstu, atļaujot palīdzības sniegšanas grupu, inventāra un
palīdzības materiālu tranzītu caur savu valstu teritorijām, lai
veiktu pasākumus, kas ir saistīti ar palīdzības sniegšanu
trešajām valstīm ārkārtējo situāciju likvidēšanā. Pie tam
attiecībā uz palīdzības sniegšanas grupu, inventāra un palīdzības
materiālu sauszemes tranzītu piemēro šīs Vienošanās 7. un 8.
panta noteikumus.
2. Katra Puse nodrošina palīdzības sniegšanas grupu,
inventāra un palīdzības materiālu gaisa tranzītu, lai veiktu
pasākumus, kas ir saistīti ar palīdzības sniegšanu trešajām
valstīm ārkārtējo situāciju likvidēšanā.
11.pants
Izdevumu atlīdzināšana
1. Pieprasošā Puse atlīdzina sniedzošai Pusei izdevumus,
kas ir saistīti ar palīdzības sniegšanu, pamatojoties uz
savstarpēju aktu par palīdzības sniegšanas izdevumiem, kuru
parakstījuši abu Pušu kompetento iestāžu pārstāvji, ja Puses nav
vienojušās citādi.
2. Pieprasošā Puse apmaksā medicīniskos un
transportēšanas izdevumus palīdzības sniegšanas grupas dalībnieku
ievainojuma vai nāves gadījumā, ja tas ir noticis pieprasošās
Puses valsts teritorijā, pildot ar šīs Vienošanās īstenošanu
saistītus uzdevumus.
3. Pieprasošai Pusei ir tiesības jebkurā brīdī atsaukt
savu lūgumu par palīdzības sniegšanu tai, šajā gadījumā
sniedzošai Pusei ir tiesības saņemt tās jau izdarīto izdevumu
kompensāciju.
4. Izdevumus atlīdzina 30 darba dienu laikā pēc
sniedzošās Puses prasības saņemšanas, ja Puses nav vienojušās
citādi.
5. Apdrošināšanas noformēšanas izdevumus neiekļauj
palīdzības sniegšanas kopējos izdevumos un
neatlīdzina.
6. Sniedzošā Puse pieprasošās Puses valsts teritorijā ir
atbrīvota no maksas par gaisa kuģu lidojumu, nosēšanos un
stāvēšanu lidostās un pacelšanos no tās, kā arī no maksas par
aeronavigācijas pakalpojumiem, ja Puses nevienojas
citādāk.
12.
pants
Zaudējumu atlīdzināšana
1. Ja ar šīs Vienošanās saistīto uzdevumu izpildes gaitā
palīdzības sniegšanas grupas dalībnieks nodara kaitējumu fiziskai
vai juridiskai personai pieprasošās Puses valsts teritorijā,
zaudējumus atlīdzina pieprasošā Puse saskaņā ar pieprasošās Puses
valsts normatīvajiem aktiem.
2. Sniedzošā Puse sedz zaudējumus, kurus palīdzības
grupas dalībnieks radījis tādu darbību ietvaros, kas nav tieši
saistītas ar palīdzības sniegšanu, fiziskai vai juridiskai
personai, pieprasošās Puses valsts teritorijā, saskaņā ar
pieprasošās Puses valsts normatīvajiem aktiem.
13.
pants
Informācijas izmantošana
Informāciju, ko saņem šīs Vienošanās ietvaros noteikto
darbību veikšanas rezultātā, izņemot informāciju, kas nav
pakļauta izpaušanai, saskaņā ar katras Puses normatīvajiem
aktiem, publicē un izmanto saskaņā ar katras Puses valstu parasto
praksi un normatīvajiem aktiem, ja Pušu kompetento iestāžu
pārstāvji nav rakstiski vienojušies citādi.
14.
pants
Strīdu risināšana
Strīdus starp Pusēm, kas ir saistīti ar šīs Vienošanās
interpretēšanu un piemērošanu, risina sarunu ceļā Pušu
kompetentās iestādes.
Strīdus, kas šādā veidā nav atrisināmi, Puses risina
konsultāciju un sarunu ceļā.
15.pants
Saistība ar citiem starptautiskiem līgumiem
Šī Vienošanās neietekmē Pušu tiesības un pienākumus, kas
izriet no citiem starptautiskiem līgumiem, kuru dalībnieces ir
Pušu valstis.
16.pants
Vienošanās izdarāmie grozījumi
Šo Vienošanos var grozīt pēc Pušu savstarpējas
vienošanās, ko noformē kā atsevišķus protokolus, kas stājas spēkā
šīs Vienošanās 17.pantā noteiktajā kartībā.
17.pants
Nobeiguma noteikumi
1. Šī Vienošanās stājas spēkā datumā, kad pa
diplomātiskajiem kanāliem saņemts pēdējais rakstiskais paziņojums
par to, ka Puses ir izpildījušas valstu iekšējās procedūras, kas
nepieciešamas, lai tā stātos spēkā.
2. Šī Vienošanās ir noslēgta uz nenoteiktu laiku un
paliek spēkā 90 dienas no datuma, kurā viena no Pusēm pa
diplomātiskajiem kanāliem saņem rakstisku paziņojumu no otras
Puses par nodomu izbeigt tās darbību.
3. Šīs Vienošanās darbības izbeigšana neietekmē ar tās
izpildi saistīto uzsākto, bet līdz tās darbības izbeigšanai
nepabeigto pasākumu īstenošanu, ja vien Puses nevienojas
citādi.
Parakstīta Maskavā 2011.gada 20.decembrī divos
eksemplāros, katrs latviešu un krievu valodās, turklāt abiem
tekstiem ir vienāds spēks.
Latvijas Republikas valdības vārdā
Linda
Mūrniece
iekšlietu ministre
|
Krievijas Federācijas valdības vārdā
Sergejs
Šoigu
ārkārtējo situāciju ministrs
|