Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.

Līgums starp Latvijas Republikas valdību un Dānijas Karalistes valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību

Preambula

Latvijas Republikas valdība un Dānijas Karalistes valdība,

Vēloties radīt labvēlīgus apstākļus ieguldījumiem abās valstīs un veicināt sadarbību starp abu valstu uzņēmumiem, kas sekmētu produktīvu resursu izlietošanu,

Atzīstot, ka abpusēji godīga un taisnīga vienošanās par ieguldījumiem kalpos šim mērķim,

Vienojas par sekojošo:

1.pants

Šajā līgumā:

(1) Termins "ieguldījums" nozīmē jebkura veida aktīvus, kas saistīti ar ekonomiska rakstura darbību ar mērķi izveidot ilgstošus ekonomiskos sakarus starp ieguldītāju un uzņēmumu neatkarīgi no tiesiskās formas, tai skaitā kopuzņēmumus un jebkuru kapitāla daļu, uz kuru ieguldītājam ir tiesības, kā arī jebkuru kapitāla vērtības pieaugumu, ieskaitot:

(i) akcijas, kapitāla daļas vai jebkura cita veida līdzdalība sabiedrībās, kas reģistrētas vienā no līgumslēdzējas puses teritorijām;

(ii) reinvestētā peļņa, prasījums par maksājumu vai citas tiesības, kas saistītas ar pakalpojumiem, kuriem ir finansiāla vērtība;

(iii) kustamais un nekustamais īpašums, kā arī jebkuras citas tiesības kā ķīlas tiesības saistībās, priekšrocību tiesības, garantijas tiesības un jebkuras citas līdzīgas tiesības, kuras saskaņā ar likumu noteiktas līgumslēdzējas puses teritorijā un kurā izcēlies īpašuma jautājums;

(iv) rūpnieciskā un intelektuālā īpašuma tiesības, tehnoloģija, firmas zīmes, firmas prestižs, know-how un jebkuras citas līdzīgas tiesības;

(v) koncesijas saskaņā ar likumu vai līgumu, ieskaitot koncesijas uz dabas resursu izmantošanu;

(vi) preces, kuras saskaņā ar nomas līgumu un saskaņā ar šo līgumu par ieguldījumiem nodotas nomnieka rīcībā vienas līgumslēdzējas puses teritorijā saskaņā ar tās likumiem un normatīvajiem aktiem un kurām jānodrošina ne mazāk labvēlīgs režīms kā ieguldījumiem.

(2) Termins "peļņa" nozīmē naudas līdzekļus, kuri rodas saistībā ar ieguldījumiem, tajā skaitā peļņu, procentus, kapitāla ienākumus, dividendes, autoratlīdzību un citus maksājumus. Šādiem līdzekļiem un reinvestīcijas gadījumā līdzekļiem, kuri radušies no reinvestīcijas, jābūt aizsargātiem tāpat kā ieguldījumiem.

(3) Termins "ieguldītājs" attiecībā uz katru līgumslēdzēju pusi nozīmē:

(a) Fiziskas personas, kurām ir kādas līgumslēdzējas puses pilsoņa statuss saskaņā ar tās likumdošanu;

(b) Ikvienu patstāvīgu ekonomisku vienību, kas izveidota saskaņā ar līgumslēdzējas puses likumiem, atzīta kā juridiska persona, kā korporācijas, firmas, asociācijas, finansu attīstības institūcijas, fondi vai līdzīgas ekonomiskas vienības, neatkarīgi no tā, vai to atbildība ir ierobežota, vai arī tās darbība ir vai nav vērsta uz peļņas gūšanu.

(4) Termins "teritorija" attiecībā uz katru līgumslēdzēju pusi nozīmē tās suverēno teritoriju un jūras un zemūdens teritoriju, uz kuru saskaņā ar starptautiskajām tiesībām izplatās līgumslēdzējas puses suverenitāte, suverēnas tiesības vai jurisdikcija.

Šis līgums neattiecas uz Fareru salām un Grenlandi, izņemot 14.pantā paredzēto gadījumu.

(5) "Līgumslēdzēja puse" atkarībā no konteksta nozīmē Latvijas Republiku vai Dānijas Karalisti.

(6) Termins "bez vilcināšanās" uzskatāms par izpildāmu, ja pārvedums izdarīts tādā laika periodā, kā to prasa starptautiskās finansu paražas un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā.

2.pants

Ieguldījumu veicināšana

Katra līgumslēdzēja puse pieņems otras līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumus saskaņā ar tās likumdošanu un administratīvo praksi un, cik iespējams, veicinās šādus ieguldījumus, ieskaitot pārstāvniecību atvēršanas veicināšanu.

3.pants

Ieguldījumu aizsardzība

(1) Katras līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumi vienmēr baudīs godīgu un taisnīgu attieksmi un pilnīgu aizsardzību un drošību otras līgumslēdzējas puses teritorijā. Neviena no līgumslēdzējām pusēm nekādā gadījumā ar nepamatotiem vai diskriminējošiem pasākumiem nekavēs ieguldījumu pārvaldi, uzturēšanu, izmantošanu, lietošanu vai likvidāciju otras līgumslēdzējas puses teritorijā.

Katrai līgumslēdzējai pusei jāievēro visas pieņemtās saistības attiecībā uz otras līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumiem.

(2) Neviena līgumslēdzēja puse tās teritorijā nevar pakļaut otras līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumus vai ienākumus no tiem režīmam, kas būtu mazāk labvēlīgs nekā tas, kurš tiek piešķirts savu vai jebkuras trešās valsts ieguldītāju ieguldījumiem vai ienākumiem no tiem, kaut arī šie nosacījumi ir labvēlīgāki no ieguldītāja viedokļa.

(3) Neviena līgumslēdzēja puse tās teritorijā nevar pakļaut otras līgumslēdzējas puses ieguldītājus attiecībā uz to ieguldījumu vai ienākumu pārvaldīšanu, uzturēšanu, lietošanu vai likvidēšanu režīmam, kas būtu mazāk labvēlīgs nekā tas, kurš tiek piešķirts saviem vai jebkuras trešās valsts ieguldītājiem, kaut arī šie nosacījumi ir labvēlīgāki no ieguldītāja viedokļa.

4.pants

Izņēmumi

(1) Šī līguma noteikumi par ne mazāk labvēlīga statusa piešķiršanu kā tas, kas attiecināts uz līgumslēdzējas puses vai jebkuras trešās valsts ieguldītājiem, neuzliek līgumslēdzējai pusei pienākumu attiecināt uz otras līgumslēdzējas puses ieguldītājiem priekšrocības vai privilēģijas, kas izriet no:

(a) esošas vai jaundibināmas muitas ūnijas, reģionālas ekonomiskas organizācijas vai līdzīga starptautiska līguma, kurā līgumslēdzēja puse ir vai var kļūt dalībnieks;

(b) starptautiska līguma vai vienošanās, kas pilnībā vai galvenokārt saistīta ar nodokļu aplikšanu vai iekšējo likumdošanas aktu, kas pilnībā vai galvenokārt saistīts ar nodokļu aplikšanu.

(2) Šī līgums 7.panta 1.daļas nosacījumi nevar ierobežot abu līgumslēdzēju pušu tiesības veikt aizsardzības pasākumus attiecībā uz kapitāla pārvietošanos ar nosacījumu, ka šādi pasākumi veikti saskaņā ar daudzpusējiem līgumiem, kuros līgumslēdzēja puse ir vai var kļūt par dalībnieci.

5.pants

Ekspropriācija un kompensācija

Abu līgumslēdzēju pušu ieguldītāju ieguldījumi netiks nacionalizēti, ekspropriēti vai pakļauti pasākumiem, kam ir līdzvērtīgas sekas nacionalizācijai vai ekspropriācijai (turpmāk tekstā - "ekspropriācija") otras līgumslēdzējas puses teritorijā, izņemot ar sabiedrības interesēm saistītām vajadzībām un no ekspropriējošās puses iekšējās nepieciešamības, balstoties uz nediskriminējošiem nosacījumiem un sniedzot tūlītēju, atbilstošu un efektīvu kompensāciju. Šādai kompensācijai jālīdzinās atsavināmo ieguldījumu tirgus vērtībai, kas pastāvēja pirms ekspropriācijas veikšanas vai kāda pastāvēja brīdī, kad par to kļuva vispār zināms. Tā jāveic bez novilcināšanās, iekļaujot LIBOR procentus līdz maksājuma izdarīšanas dienai, jātiek realizētai konvertējamā valūtā un jābūt brīvi pārvedamai. Tam jābūt tiesiski pamatotam, lai sniegtu ieguldītājam tiesības nekavējoties izskatīt pret ieguldījumu veikto pasākumu tiesiskumu un to novērtējumu saskaņā ar principiem, kas minēti šajā pantā, un atbilstoši ekspropriāciju veicošās līgumslēdzējas puses teritorijā spēkā esošai likumdošanai.

6.pants

Zaudējumu atlīdzība

Vienas līgumslēdzējas puses ieguldītāji, kuru ieguldījumi otras līgumslēdzējas puses teritorijā cieš zaudējumus sakarā ar karu vai citu bruņotu konfliktu, sacelšanos, ārkārtēju stāvokli, dumpi vai nemieriem otras līgumslēdzējas puses teritorijā, saņems no otras līgumslēdzējas puses apiešanos attiecībā uz restitūciju, kompensāciju vai citu atlīdzības veidu, ne mazāk labvēlīgu kā to, ko iepriekšējā līgumslēdzēja puse attiecina uz saviem ieguldītājiem vai uz ikvienas trešās valsts ieguldītājiem (kaut arī šie nosacījumi ir vairāk labvēlīgi no ieguldītāja viedokļa). Maksājumiem, izrietošiem no šī panta nosacījumiem, jābūt brīvi pārvedamiem, veiktiem bez vilcināšanās, un tiem jāiekļauj LIBOR procenti līdz maksājuma dienai un jārealizē konvertējamā valūtā.

7.pants

Kapitāla un ienākumu pārvedumi un repatriācija

(1) Katrai līgumslēdzējai pusei bez vilcināšanās jāatļauj veikt tālāk minēto vērtību pārvedumus no:

(a) ieguldīto kapitālu vai pilnīgas vai daļējas likvidācijas ieņēmumus, vai ieguldījumu atsavinājumus;

(b) realizētā ienākumus;

(c) maksājumus, kuri izdarīti, atmaksājot kreditētos ieguldījumus un procentus, kas saistāmi ar kredīta dzēšanu;

(d) apstiprināto darba algas daļu ekspatriantiem, kuriem ir atļauts strādāt saistībā ar ieguldījumiem, kas veikti otras līgumslēdzējas puses teritorijā.

(2) Valūtas pārvedumi atbilstoši 5., 6.panta (1) daļai un šī panta noteikumiem jāizdara konvertējamā valūtā, kurā ticis veikts ieguldījums vai, ja ieguldītājs piekrīt, jebkurā citā konvertējamā valūtā pēc oficiālā apmaiņas kursa, kuru pārveduma veikšanas dienā ir noteikusi tās līgumslēdzējas puses centrālā banka, no kuras tiek veikts pārvedums.

8.pants

Aizvietošanas princips

Ja viena līgumslēdzēja puse vai kāds tās nozīmēts pārstāvis veic maksājumus kādam no tās ieguldītājiem saskaņā ar garantiju, ko tā devusi attiecībā uz ieguldījumu veikšanu otras līgumslēdzējas puses teritorijā, tad otrai līgumslēdzējai pusei ir jāatzīst:

(a) tiesību nodošana, pamatojoties uz likumiem vai tiesiskām darbībām attiecīgā valstī par jebkurām ieguldītāja tiesībām vai prasībām attiecībā uz iepriekšējo līgumslēdzējas pusi vai uz tās nozīmēto pārstāvi; kā arī

(b) ka iepriekšējā līgumslēdzēja puse vai tās nozīmētais pārstāvis ir pilnvarots izmantot tiesības un pieteikt ieguldītāja prasības, un uzņemties saistības attiecībā uz ieguldījumu.

9.pants

Strīdi starp līgumslēdzēju pusi un ieguldītāju

(1) Ikviens strīds, kurš var izcelties starp vienas līgumslēdzējas puses ieguldītāju un otru līgumslēdzēju pusi saistībā ar ieguldījumu šīs otras līgumslēdzējas puses teritorijā, tiek apspriests starp pusēm.

(2) Ja strīdu starp vienas līgumslēdzējas puses ieguldītāju un otru līgumslēdzējas pusi nevar atrisināt trīs mēnešu laikā, ieguldītājs ir apveltīts ar tiesībām iesniegt lietu:

(a) Starptautiskajā Ieguldījumu Strīdu Izskatīšanas centrā, kurš darbojas saskaņā ar 1965.gada 18.marta Vašingtonas Konvencijas par Ieguldījumu Strīdu Izšķiršanu starp Valstīm un citu Valstu pilsoņiem, vai gadījumā, ja abas līgumslēdzējas puses nav šīs Konvencijas dalībnieces, tad

(b) to var iesniegt arbitram vai starptautiskajā ad hoc arbitrāžas tiesā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijas arbitrāžas noteikumiem. Strīda puses var rakstiski vienoties pārveidot šos noteikumus. Arbitrāžas spriedums būs galīgs un saistošs abām strīda pusēm.

10.pants

Strīdi starp līgumslēdzējām pusēm

(1) Strīdi starp līgumslēdzējām pusēm, kas saistīti ar šī līguma iztulkošanu vai piemērošanu, ja iespējams, tiks izšķirti abu līgumslēdzēju pušu sarunās.

(2) Ja šādu strīdu nav iespējams izšķirt triju mēnešu laikā no sarunu sākšanās, tad tas tiks iesniegts arbitrāžas tiesā pēc kādas no līgumslēdzējas puses lūguma.

(3) Šāda arbitrāžas tiesa tiek izveidota katram atsevišķam gadījumam šādā veidā: triju mēnešu laikā pēc lūguma saņemšanas arbitrāžā katra līgumslēdzēja puse ieceļ vienu arbitrāžas locekli, kuri abi izvēlas trešās valsts pilsoni, kas pēc līgumslēdzēju pušu apstiprinājuma tiek iecelts par tiesas priekšsēdētāju. Priekšsēdētājs tiek nozīmēts triju mēnešu laikā pēc abu iepriekš minēto arbitrāžas locekļu iecelšanas datuma.

(4) Ja minētā laika periodā nepieciešamās iecelšanas nav veiktas, tad katra līgumslēdzēja puse, ja nepastāv cita vienošanās, var uzaicināt Starptautiskās Tiesas Prezidentu veikt nepieciešamās iecelšanas. Ja Prezidents ir kādas līgumslēdzējas puses pilsonis vai arī, ja viņš nevar veikt šīs funkcijas kādu citu iemeslu dēļ, tad Viceprezidents tiek lūgts veikt nepieciešamās iecelšanas. Ja Viceprezidents ir kādas līgumslēdzējas puses pilsonis vai ja arī ir kādi citi iemesli, kas aizkavē minēto funkciju veikšanu, tad iecelšanu veic nākamais pēc ieņemamā amata Starptautiskās Tiesas loceklis, kurš nav kādas līgumslēdzējas puses pilsonis un kuram nav arī nekādi citi iemesli, kuri varētu viņu aizkavēt no iepriekšminēto funkciju veikšanas.

(5) Arbitrāžas tiesa piemēro šī līguma nosacījumus, citus līgumus, kuri noslēgti starp līgumslēdzējām pusēm, starptautiskajās tiesībās pieņemtās procedūras noteikumiem. Tā pieņem lēmumus ar balsu vairākumu. Tādam lēmumam ir jābūt galīgam un saistošam abām līgumslēdzējām pusēm. Arbitrāžas tiesa nosaka pati savu procedūru.

(6) Katra līgumslēdzēja puse sedz izmaksas par savu tiesas locekli, kas pārstāv tās intereses arbitrāžas procesā. Priekšsēdētāja un cita atlikušās izmaksas līgumslēdzējas puses segs līdzīgās daļās.

11.pants

Labojumi

Līdz ar līguma stāšanos spēkā vai jebkurā vēlākā laikā šī līguma nosacījumos var tikt izdarīti labojumi saskaņā ar panākto vienošanos starp līgumslēdzējām pusēm. Šādi labojumi stājas spēkā, kad līgumslēdzējas puses paziņojušas viena otrai, ka ir izpildītas konstitucionālās prasības par to stāšanos spēkā.

12.pants

Konsultācijas

Ikviena līgumslēdzēja puse var ierosināt otrai pusei noturēt konsultācijas par jebkuru jautājumu, kas skar dotā līguma piemērošanu. Šīs konsultācijas jānotur pēc vienas no līgumslēdzējas puses priekšlikuma vietā un laikā, par kuru agrāk panākta vienošanās pa diplomātiskajiem kanāliem.

13.pants

Līguma piemērošana

Šī līguma nosacījumi tiks attiecināti uz vienas līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumiem otras līgumslēdzējas puses teritorijā, kas veikti pēc 1987.gada 1.janvāra.

14.pants

Teritoriālā izplatība

Līdz ar šī līguma stāšanos spēkā vai jebkurā vēlākā laikā šī līguma nosacījumi var tikt attiecināti uz Fareru salām un Grenlandi, pamatojoties uz līgumslēdzēju pušu vienošanos, apmainoties ar Notām.

15.pants

Līguma stāšanās spēkā

Līgums stājas spēkā trīsdesmit dienas pēc datuma, kad līgumslēdzēju pušu Valdības ir darījušas viena otrai zināmu, ka konstitucionālās prasības, kas saistītas ar šī līguma stāšanos spēkā, ir izpildītas.

16.pants

Darbības ilgums un izbeigšanās

(1) Šis līgums būs spēkā desmit gadus un tiks pagarināts uz nenoteiktu laiku, ja vien pēc sākotnējo desmit gadu termiņa notecēšanas kāda no līgumslēdzējām pusēm rakstveidā nepaziņo otrai līgumslēdzējai pusei par savu nodomu to izbeigt. Paziņojums par līguma izbeigšanu stāsies spēkā vienu gadu pēc tam, kad to ir saņēmusi otra līgumslēdzēja puse.

(2) Attiecībā uz ieguldījumiem, kas veikti līdz dienai, kad paziņojums par līguma izbeigšanos stājies spēkā, 1.-10.panta nosacījumi būs spēkā vēl desmit gadus pēc līguma izbeigšanās datuma.

Šo apliecinot, apakšā parakstījušies, atbilstoši pilnvaroti Valdību pārstāvji ir parakstījuši šo līgumu.

Līgums noslēgts Kopenhāgenā 1992.gada 30.martā divos oriģināleksemplāros latviešu, dāņu un angļu valodā, turklāt visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Strīdu gadījumā noteicošais spēks ir līguma tekstam angļu valodā.

Latvijas Republikas Dānijas Karalistes

valdības vārdā valdības vārdā

Arnis Kalniņš Poul Schlūter

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēku zaudējis
Spēku zaudējis
Valsts:
 Dānija
Veids:
 starptautisks dokuments
 divpusējs
Stājas spēkā:
 18.11.1994.
Parakstīts:
 30.03.1992.
Parakstīšanas vieta: 
Kopenhāgena
Zaudē spēku:
 28.02.2021.
Ratificēja:
 Augstākā Padome
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 466/469, 22.12.2000.
Saistītie dokumenti
  • Saistītie dokumenti
303
0
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"