VĪNES KONVENCIJA PAR OZONA SLĀŅA AIZSARDZĪBU

Preambula

Konvencijas Līgumslēdzējas puses,

apzinoties ozona slāņa izmaiņu iespējamo postošo iedarbību uz cilvēka veselību un vidi,

atsaucoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Konferences par cilvēka vidi Deklarācijas atbilstošajiem noteikumiem un, it īpaši, uz 21. principu, kurš paredz, ka "saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartu un starptautisko tiesību principiem, valstīm ir suverēnas tiesības izmantot savus resursus saskaņā ar savu vides politiku un tām ir pienākums nodrošināt, lai to jurisdikcijā un kontrolē notiekošā darbība nenodarītu kaitējumu videi citās valstīs vai apgabalos ārpus valsts jurisdikcijas darbības robežām",

ņemot vērā jauattīstības valstu apstākļus un īpašās vajādzības,

ievērojot darbu un pētījumus, ko veic kā starptautiskās, tā arī atsevišķu valstu organizācijas un, it īpaši, Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas Vispasaules plānu darbībai ar ozona slāni,

ievērojot arī piesardzības pasākumus ozona slāņa aizsardzībai, kas jau veikti valstiskā un starptautiskā līmenī,

apzinoties , ka pasākumi ozona slāņa aizsardzībai pret cilvēka darbības izraisītajām izmaiņām prasa starptautisku sadarbību un rīcību un tiem jābūt pamatotiem ar atbistošiem zinātniskiem un tehniskiem apsvērumiem,

apzinoties arī tālāku pētījumu un sistemātisku novērojumu nepieciešamību, lai tālāk attīstītu zinātni par ozona slāni un iespējamajām tā izmaiņu negatīvajām sekām,

apņemoties aizsargāt cilvēku veselību un vidi pret ozona slāņa izmaiņu nelabvēlīgo iedarbību

VIENOJUŠĀS PAR SEKOJOŠO:

 

1. pants

DEFINĪCIJAS

Konvencijas mērķiem:

1. "Ozona slānis" nozīmē atmosfēras ozona slāni virs planētas virsmas.

2. "Nelabvēlīgas izmaiņas" nozīmē izmaiņas fizikālajā vidē vai dzīvajā dabā, ieskaitot klimata izmaiņas, kurām ir būtiska kaitīga ietekme uz cilvēka veselību vai dabīgo un regulējamo ekosistēmu sastāvu, atjaunošanās spēju vai produktivitāti, vai uz materiāliem, ko izmanto cilvēks.

3. "Alternatīvās tehnoloģijas un iekārtas" nozīmē tehnoloģijas un iekārtas, kuru lietošana ļauj samazināt vai pilnīgi novērst tādu vielu izmeti, kuras nelabvēlīgi ietekmē vai varētu ietekmēt ozona slāni.

4. "Alternatīvās vielas" nozīmē vielas, kuras samazina, novērš vai atvaira nelabvēlīgo ietekmi uz ozona slāni.

5. "Līgumslēdzējas puses" ir Konvencijas Līgumslēdzējas puses, ja tekstā nav norādīts citādi.

6. "Reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija" ir noteikta reģiona suverēno valstu izveidota organizācija, kura ir kompetenta Konvencijas un tās protokolu regulējamos jautājumos un saskaņā ar tās iekšējo likumdošanu pilnvarota parakstīt, ratificēt, akceptēt, apstiprināt attiecīgos dokumentus vai pievienoties tiem.

7. "Protokoli" nozīmē Konvencijas protokolus.

 

2. pants

VISPĀRĒJĀS SAISTĪBAS

1. Līgumslēdzējas puses saskaņā ar Konvencijas un to spēkā esošo protokolu noteikumiem, kuru dalībvalstis tās ir, veic atbilstošus pasākumus, lai aizsargātu cilvēka veselību un vidi pret nelabvēlīgu ietekmi, kura ir vai varētu rasties tādas cilvēka darbības rezultātā, kura izmaina vai varētu izmainīt ozona slāni.

2. Šajā nolūkā Līgumslēdzējas puses, atbilstoši to rīcībā esošajiem līdzekļiem un savām iespējām:

(a) sadarbosies, veicot sistemātiskus novērojumus, pētījumus un informācijas apmaiņu, lai dziļāk izzinātu un izvērtētu cilvēka darbības ietekmi uz ozona slāni un ozona slāņa izmaiņu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi;

(b) veiks atbilstošus likumdošanas vai administratīvus pasākumus un sadarbosies atbilstošo programmatisko pasākumu saskaņošanā, lai kontrolētu, ierobežotu, samazinātu vai novērstu to jurisdikcijā un kontrolē esošo cilvēka darbību, ja tiktu konstatēts, ka šīs darbības rezultātā notikušām vai iespējamām izmaiņām ozona slānī ir vai varētu būt nelabvēlīga ietekme;

(c) sadarbosies saskaņotu pasākumu, procedūru un standartu izstrādāšanā Konvencijas izpildei, protokolu un pielikumu pieņemšanas nolūkā;

(d) sadarbosies ar kompetentām starptautiskām institūcijām, lai efektīvi pildītu Konvenciju un protokolus, kuru dalībnieces tās ir.

3. Konvencijas noteikumi nekādā veidā neskar Līgumslēdzēju pušu tiesības sakaņā ar starptautiskajām tiesībām papildus 1. un 2. paragrafā paredzētajiem veikt pasākumus valsts teritorijā, tie neskar arī Līgumslēdzēju pušu jau iepriekšpieņemtos valstiskos papildus pasākumus, ja vien šie pasākumi nav nesavienojami ar to pienākumiem, kas noteikti Konvencijā.

4. Šī panta piemērošana balstīsies uz atbilstošiem zinātniski-tehniskiem apsvērumiem.

 

3. pants

PĒTĪJUMI UN SISTEMĀTISKI NOVĒROJUMI

1. Līgumslēdzējas puses apņemas noteiktā kārtībā uzsākt, tieši vai caur kompetentām starptautiskām institūcijām, pētījumu un zinātnisko novērtējumu vadīšanu un sadarbosies šādās jomās:

(a) fizikālie un ķīmiskie procesi, kas var ietekmēt ozona slāni;

(b) cilvēka veselība un citas bioloģiska rakstura sekas, kas rodas jebkādu ozona slāņa izmaiņu, it sevišķi tādu, kuras rodas Saules ultravioletā starojuma ar bioloģisko efektu (UV-B) izmaiņu rezultātā;

(c) klimata efekti, kuri rodas jebkādu ozona slāņa izmaiņu rezultātā;

(d) jebkādu ozona slāņa izmaiņu un sekojošu UV-B radiācijas intensitātes izmaiņu ietekme uz cilvēka izmantotajiem dabiskiem un mākslīgiem materiāliem;

(e) vielas, pielietojums, procesi un darbības, kas var ietekmēt ozona slāni, un to kumulatīvā iedarbība;

(f) alternatīvās vielas un tehnoloģijas;

(g) atbilstošie sociāli-ekonomiskie jautājumi;

un jautājumi, kas sīkāk aplūkoti I un II pielikumā.

2. Līgumslēdzējas puses apņemas noteiktā kārtībā, pašas vai caur kompetentām starptautiskām institūcijām un pilnībā ievērojot valstisko likumdošanu un svarīgas patreizējās darbības kā valstiskā, tā arī starptautiskā līmenī, veicināt un nodibināt, kā to paredz I pielikums, kopīgas vai savstarpēji papildinošas ozona slāņa stāvokļa un citu būtisku parametru novērojumu programmas .

3. Līgumslēdzējas puses apņemas, tieši vai caur kompetentām starptautiskām institūcijām sadarboties, lai nodrošinātu pētījumu un novērojumu datu vākšanu, pārbaudi un regulāru un savlaicīgu nosūtīšanu caur atbilstošiem pasaules datu centriem.

 

4. pants

SADARBĪBA LIKUMDOŠANAS,ZINĀTNES UN TEHNIKAS JOMĀS

1. Līgumslēdzējas puses atvieglos un veicinās ar Konvenciju saistītās zinātniskās, tehniskās, sociāli ekonomiskās, komerciālās un juridiskās informācijas apmaiņu kā sīkāk izskaidrots II pielikumā. Šādu informāciju sniegs institūcijām, par kurām Līgumslēdzējas puses vienojušās. Jebkura šāda institūcija, ja tā saņem informāciju, kuru piegādātājpuse uzskata par konfedenciālu, garantēs šīs informācijas neizpaušanu un apkopos to tā, lai tās konfedencialitāte saglabātos līdz brīdim, kad šī informācija kļūst piejama visām Līgumslēdzējām pusēm.

2. Līgumslēdzējas puses sadarbosies saskaņā ar savu valstisko likumdošanu, normatīviem un praksi un ņemot vērā īpaši jaunattīstības valstu vajadzības, tieši vai caur kompetentām starptautiskām institūcijām, tehnoloģijas un zināšanu attīstības un izplatīšanas veicināšanā. Šādu sadarbību īpaši realizēs:

(a) atvieglojot citām Līgumslēdzēju pusēm alternatīvo tehnoloģiju iegūšanu;

(b) nodrošinot tās ar informāciju par alternatīvajām tehnoloģijām un iekārtām un apgādājot ar speciālām rokasgrāmatām un instrukcijām;

(c) piegādājot pētījumu un sistemātisku novērojumu veikšanai nepieciešamās iekārtas un aparatūru;

(d) sagatavojot nepieciešamo zinātnisko un tehnisko personālu.

 

5. pants

INFORMĀCIJAS NOSŪTĪŠANA

Līgumslēdzējas puses caur sekretariātu uz 6. panta pamata dibinātajai Līgumslēdzēju pušu konferencei nosūta informāciju par pasākumiem, kurus tās veic, lai izpildītu Konvenciju un protokolus, kuru dalībnieces tās ir, tādā formā un tik bieži kā to nosaka atbilstošo dalībvalstu sanāksmju dokumenti.

 

6. pants

LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU KONFERENCE

1. Līdz ar šo ir nodibināta Līgumslēdzēju pušu konference. Līgumslēdzēju pušu konferences pirmo sanāksmi sasauc saskaņā ar 7. panta noteikumiem uz laiku izveidotais sekretariāts ne vēlāk kā gadu pēc Konvencijas stāšanās spēkā. Turpmāk Līgumslēdzēju pušu konferences kārtējās sanāksmes sasauc periodiski ar starplaiku, ko nosaka Konference savā pirmajā sanāksmē.

2. Līgumslēdzēju pušu konferences ārkārtējās sanāksmes sasauc tad, ja Konference uzskata to par nepieciešamu, vai arī pēc vienas Līgumslēdzējas puses rakstiska pieprasījuma ar nosacījumu, ka sešu mēnešu laikā pēc tam, kad Sekretariāts iepazīstinājis puses ar šo lūgumu, to atbalstīs ne mazāk kā trešā daļa Līgumslēdzēju pušu.

3. Līgumslēdzēju pušu konference vienprātīgi saskaņo un pieņem kā savus tā arī savu palīginstitūciju, kuras tā varētu dibināt, procedūras noteikumus un finansu noteikumus, kā arī sekretariāta darbu regulējošus finansu nosacījumus.

4. Līgumslēdzēju pušu konference pastāvīgi seko Konvencijas izpildei un, bez tam:

(a) nosaka saskaņā ar 5. pantu iesniedzamās informācijas nodošanas formu un periodiskumu un izskata šādu informāciju, kā arī jebkuras palīginstitūcijas iesniegtos ziņojumus;

(b) izskata zinātnisko informāciju par ozona slāni, tā iespējamām izmaiņām un jebkuru šādu izmaiņu iespējamām sekām;

(c) veicina saskaņā ar 2. pantu atbilstošās politikas, stratēģijas un pasākumu saskaņošanu, lai līdz minimumam samazinātu tādu vielu izmeti, kuras izraisa vai varētu izraisīt ozona slāņa izmaiņas, un izstrādā rekomendācijas par jebkuriem citiem ar Konvenciju saistītiem pasākumiem;

(d) pieņem saskaņā ar 3. un 4. pantu pētījumu, sistemātisku novērojumu, zinātniskās un tehniskās sadarbības, informācijas apmaiņas un tehnoloģiju un zināšanu nodošanas programmas;

(e) apsver un pieņem, ja nepieciešams, saskaņā ar 9. un 10. pantu, Konvencijas un tās pielikumu labojumus;

(f) izskata jebkura protokola un jebkura tā pielikuma labojumus un, ja tā tiek nolemts, rekomendē šāda protokola dalībvalstīm tos pieņemt;

(g) izskata un pieņem, ja nepieciešams, saskaņā ar 10. pantu, papildu pielikumus Konvencijai;

(h) izskata un pieņem, ja nepieciešams, saskaņā ar 8 pantu, protokolus;

(i) dibina tādas palīginstitūcijas, kādas uzskata par nepieciešamām Konvencijas īstenošanai;

(j) izmanto, ja tas ir lietderīgi, kompetentu starptautisku institūciju un zinātnisku komiteju, tai skaitā Vispasaules Meteoroloģiskās organizācijas un Vispasaules Veselības organizācijas, kā arī Ozona slāņa koordinācijas komitejas pakalpojumus zinātnisku pētījumu un sistemātisku novērojumu jomā, kā arī citās ar Konvencijas mērķiem saistītās jomās, un atbilstoši izmanto no šādām institūcijām un komitejām iegūto informāciju;

(k) apsver un veic jebkurus papildu pasākumus, kādi var būt vajadzīgi Konvencijas mērķu sasniegšanai.

5. Apvienoto Nāciju Organizāciju, tās specializētās aģentūras un Starptautisko atomenerģijas aģentūru, kā arī jebkuru valsti, kura nav Konvencijas Līgumslēdzēja puse, Līgumslēdzēju pušu konferences sanāksmēs var pārstāvēt novērotāji. Jebkuras nacionālas vai starptautiskas, valstiskas vai nevalstiskas institūcijas vai aģentūras, kuras ir kompetentas ar ozona slāņa aizsardzību saistītās jomās un kuras ir informējušas Sekretariātu par savu vēlēšanos būt pārstāvētām Līgumslēdzēju pušu konferencē kā novērotājiem, var tikt uzaicinātas piedalīties, ja vien pret to neiebilst vismaz trešā daļa klātesošo Līgumslēdzēju pušu. Novērotāju uzaicināšanu un piedalīšanos regulē Līgumslēdzēju pušu konferences pieņemtie procedūras noteikumi.

 

7. pants

SEKRETARIĀTS

1. Sekretariāta funkcijas ir:

(a) organizēt un apkalpot sanāksmes kā tas paredzēts 6., 8., 9. un 10. pantā;

(b) sagatavot un nodot ziņojumus, kas pamatojas uz informāciju, kas saņemta saskaņā ar 4. un 5. panta noteikumiem, kā arī uz informāciju, kas saņemta no saskaņā ar 6. pantu dibināto palīginstitūciju sanāksmēm;

(c) pildīt jebkurā protokolā noteiktās funkcijas;

(d) sagatavot ziņojumus par savu darbību pildot Konvencijas uzliktās funkcijas un iesniegt tās Līgumslēdzēju pušu konferencei;

(e) nodrošināt nepieciešamo darbības koordināciju ar citām atbilstošām starptautiskām institūcijām un, tai skaitā, iesaistīties tādās administratīvās un līguma saistībās, kādas var būt nepieciešamas savu funkciju efektīvai izpildei;

(f) izpildīt citas funkcijas, kādas var noteikt Līgumslēdzēju pušu konference.

2. Sekretariāta funkcijas līdz Līgumslēdzēju pušu konferences pirmās sanāksmes, kas sasaukta saskaņā ar 6. pantu, noslēgumam pagaidām pilda Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programma. Savā pirmajā sanāksmē Līgumslēdzēju pušu konference dibina Sekretariātu no tām jau eksistējošām kompetentām starptautiskām organizācijām, kuras izteikušas gatavību pildīt Konvencijā noteiktās sekretariāta funkcijas.

 

8. pants

PROTOKOLU PIEŅEMŠANA

1. Līgumslēdzēju pušu konference sanāksmē saskaņā ar 2. pantu var pieņemt protokolus .

2. Jebkura piedāvāta protokola tekstu sekretariāts nodod Līgumslēdzējām pusēm ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms šādas sanāksmes.

 

9. pants

KONVENCIJAS VAI PROTOKOLA LABOJUMI

1. Jebkura Līgumslēdzēja puse var ierosināt labojumus Konvencijai vai jebkuram protokolam. Izdarot šādus labojumiem jāņem vērā, tai skaitā, svarīgi zinātniski un tehniski apsvērumi.

2. Konvencijas labojumus pieņem Līgumslēdzēju pušu konferences sanāksmē. Jebkura protokola labojumus pieņem attiecīgā protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksmē. Jebkura piedāvātā Konvencijas vai jebkura protokola labojuma tekstu, ja vien šajā protokolā nav paredzēts citādi, Sekretariāts dara zināmu Līgumslēdzējām pusēm ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms sanāksmes, kurā paredzēts to pieņemt. Tāpat Sekretariāts paziņo piedāvātos labojumus valstīm, kuras parakstījušas Konvenciju.

3. Līgumslēdzējas puses pieliek visas pūles, lai vienprātīgi vienotos attiecībā uz jebkuru piedāvāto Konvencijas labojumu. Ja visas iespējas vienoties izsmeltas un vienprātība nav sasniegta, tad, kā galējo līdzekli, labojumu pieņem ar trīs ceturtdaļu balsu vairākumu no sanāksmē klātesošo un balsojošo Līgumslēdzēju pušu skaita, un Depozitārijs to iesniedz ratificēšanai, apstiprināšanai vai pieņemšanai.

4. 3. paragrafā minētā procedūra piemērojama, pieņemot jebkura protokola labojumus, izņemot gadījumus, kad to pieņemšanai pietiek ar divu trešdaļu balsu vairākumu no sanāksmē klātesošo un balsojošo šā protokola dalībvalstu skaita.

5. Paziņojumi par labojumu ratificēšanu, apstiprināšanu vai pieņemšanu Depozitārijam jāiesniedz rakstveidā. Labojumi, kas pieņemti saskaņā ar iepriekš minēto 3. vai 4. punktu stājas spēkā dalībvalstīm, kuras tos pieņēmušas deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad Depozitārijs saņēmis paziņojumus par to ratificēšanu, apstiprināšanu vai pieņemšanu vismaz no trim ceturtdaļām Konvencijas Līgumslēdzēju pušu vai vismaz divām trešdaļām attiecīgā protokola dalībvalstu, ja vien šajā protokolā nav paredzēts citādi. Turpmāk jebkurai citai Līgumslēdzējai pusei labojumi stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad šī Līgumslēdzēja puse nodevusi glabāšanā dokumentu par šo labojumu ratificēšanu, apstiprināšanu vai pieņemšanu.

6. Šajā pantā termins "Klātesošās un balsojošās Līgumslēdzējas puses" nozīmē Līgumslēdzējas puses, kas balsojušas "par" vai "pret".

 

10. pants

PIELIKUMU PIEŅEMŠANA UN LABOŠANA

1. Konvencijas vai jebkura protokola attiecīgie pielikumi ir Konvencijas vai šāda protokola neatņemama sastāvdaļa, un, ja vien īpaši nav paredzēts citādi, atsaukšanās uz Konvenciju vai tās protokoliem tajā pašā laikā ir arī atsaukšanās uz jebkuru pielikumu. Šādiem pielikumiem jāaprobežojas ar zinātniskiem, tehniskiem un administratīviem jautājumiem.

2. Ja vien kādā protokolā attiecībā uz tā pielikumiem nav paredzēts citādi, tad Konvencijas papildu pielikumu vai protokolu pielikumus ierosina, pieņem un tie stājas spēkā saskaņā ar šādu procedūru:

(a) Konvencijas pielikumus ierosina un pieņem saskaņā ar 9.panta 2. un 3. paragrafā noteikto procedūru, bet jebkura protokola pielikumus ierosina un pieņem saskaņā ar 9. panta 2. un 4. paragrafā noteikto procedūru;

(b) jebkura Līgumslēdzēja puse, kura nespēj pieņemt Konvencijas papildu pielikumu vai jebkura tāda protokola pielikumu, kura dalībvalsts tā ir, dara to zināmu Depozitārijam rakstveidā sešu mēnešu laikā no brīža, kad Depozitārijs ir paziņojis par pielikuma pieņemšanu. Par šāda paziņojuma saņemšanu Depozitārijs nekavējoties paziņo visām Līgumslēdzējām pusēm. Līgumslēdzēja puse var jebkurā brīdī iepriekšējo paziņojumu par iebildumiem nomainīt ar paziņojumu par piekrišanu un no šī brīža šai Līgumslēdzējai pusei pielikumi stājas spēkā;

(c) paejot sešiem mēnešiem no dienas, kad Depozitārijs ir izsūtījis paziņojumus, pielikums stājas spēkā visām Konvencijas vai attiecīgā protokola Līgumslēdzējām pusēm, kuras nav iesniegušas paziņojumu saskaņā ar iepriekš (b) apakšpunktā minēto nosacījumu.

3. Konvencijas vai jebkura protokola pielikuma labojumu ierosināšanu, pieņemšanu un stāšanos spēkā regulē tāda pati procedūra kā Konvencijas vai protokolu pielikumu ierosināšanu, pieņemšanu un stāšanos spēkā. Pielikumos un to labojumos, tai skaitā, bez tam jāņem vērā būtiski zinātniski un tehniski apsvērumi.

4. Ja papildu pielikums vai pielikuma labojums saistīts ar labojuma ietveršanu Konvencijā vai protokolā, tad šis papildu pielikums vai pielikums ar tajā izdarītajiem labojumiem stājas spēkā tikai pēc tam, kad ir stājušies spēkā Konvencijas vai atbilstošā protokola labojumi.

 

11. pants

STRĪDU NOREGULĒŠANA

1. Strīda gadījumā starp Līgumslēdzējām pusēm attiecībā uz Konvencijas skaidrojumu vai piemērošanu ieinteresētās dalībvalstis tiecas to noregulēt sarunu ceļā.

2. Ja ieinteresētās dalībvalstis sarunās nevar panākt vienošanos, tās var kopīgi meklēt trešās dalībvalsts pakalpojumus vai lūgt tās starpniecību.

3. Ratificējot, pieņemot, apstiprinot vai pievienojoties Konvencijai, vai jebkurā brīdī pēc tam valsts vai reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija var nosūtīt Depozitārijam rakstveida paziņojumu, ka attiecībā uz strīdu, kurš nav atrisināts saskaņā ar iepriekš minēto 1. vai 2. paragrāfu, tā pieņem kā obligātus vienu vai abus no šādiem strīda noregulēšanas līdzekļiem:

(a) arbitrāža saskaņā ar procedūrām, kuras apstiprinās Līgumslēdzēju pušu konference savā pirmajā kārtējā sanāksmē;

(b) strīda nodošana Starptautiskajai tiesai.

4. Ja dalībvalstis saskaņā ar iepriekš minēto 3. paragrāfu nav pieņēmušas vienu un to pašu vai jebkuru no procedūrām, strīdu iesniedz atrisināšanai saskaņā ar tālāk minēto 5. paragrāfu, ja vien dalībvalstis nav vienojušās citādi.

5. Pēc vienas strīda puses lūguma izveido saskaņošanas komisiju. Komisijā ietilpst vienāds skaits katras ieinteresētās dalībvalsts iecelto locekļu un priekšsēdētājs, kuru kopīgi izvēlas katras dalībvalsts ieceltie locekļi. Komisija sniedz galējo un rekomendējošo lēmumu, kuru dalībvalstis pēc labākās gribas ievēro.

6. Šī panta nosacījumi attiecināmi uz jebkuru protokolu, ja vien šajā protokolā nav paredzēts citādi.

 

12. pants

PARAKSTĪŠANA

Konvencija Valstīm un reģionālajām ekonomiskās integrācijas organizācijām ir atklāta parakstīšanai Austrijas Republikas Federālajā ārlietu ministrijā Vīnē no 1985. gada 22. marta līdz 1985. gada 21. septembrim un Apvienoto Nāciju Organizācijas Galvenajā mītnē Ņujorkā no 1985. gada 22. septembra līdz 1986. gada 21. martam.

 

13. pants

RATIFIKĀCIJA, PIEŅEMŠANA UN APSTIPRINĀŠANA

1. Konvenciju un jebkuru protokolu jāratificē, jāpieņem vai jāapstiprina Valstīm un reģionālajām ekonomiskās integrācijas organizācijām. Ratificēšanas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus jānodod glabāšanā Depozitārijam.

2. Jebkura 1. paragrafā minētā organizācija, kura kļūst par Konvencijas vai jebkura protokola Līgumslēdzēju pusi, pie kam neviena no valstīm - tās loceklēm nav šāda Līgumslēdzēja puse, būs saistīta ar visām Konvencijas vai protokola uzliktajām saistībām. Gadījumā, ja viena vai vairākas valstis - šādas organizācijas locekles ir Konvencijas vai attiecīgā protokola Līgumslēdzējas puses, šī organizācija un valstis - tās locekles lemj par saviem pienākumiem pildot Konvencijas vai attiecīgo protokolu saistības. Tādos gadījumos šādas organizācijas un to dalībvalstis nevar vienlaicīgi izmantot savas Konvencijā un attiecīgajā protokolā noteiktās tiesības.

3. 1. paragrafā norādītās organizācijas savos ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentos paziņo savas kompetences robežas jautājumos, ko regulē Konvencija vai attiecīgie protokoli. Tāpat šīs organizācijas informē Depozitāriju par jebkurām būtiskām savas kompetences robežu izmaiņām.

 

14.pants

PIEVIENOŠANĀS

1. Konvencija un jebkurš protokols no Konvencijas vai attiecīgā protokola parakstīšanas pārtraukšanas brīža ir pieejami, lai tiem pievienotos valstis un reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas. Pievienošanās dokumentus nodod glabāšanai Depozitārijam.

2. 1. paragrafā minētās organizācijas savos pievienošanās dokumentos paziņo savas kompetences robežas jautājumos, ko regulē Konvencija vai attiecīgie protokoli. Tāpat šīs organizācijas informē Depozitāriju par jebkurām būtiskām savas kompetences robežu izmaiņām.

3. 13. panta 2. paragrāfa nosacījumi piemērojami tām reģionālajām ekonomiskās integrācijas organizācijām, kuras ir pievienojušās Konvencijai vai jebkuram protokolam.

 

15. pants

BALSSTIESĪBAS

1. Ikvienai Konvencijas vai jebkura protokola Līgumslēdzējai pusei ir viena balss.

2. Izņemot 1. paragrafā minēto nosacījumu, reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas jautājumos, kas ir to kompetencē, izmanto savas tiesības balsot ar balsu skaitu, kas vienāds ar tās dalībvalstu skaitu, kuras ir Konvencijas vai attiecīgā protokola Līgumslēdzējas puses. Šādas organizācijas nevar izmantot savas tiesības balsot, ja to dalībvalstis izmanto savas tiesības balsot, un otrādi.

 

16. pants

KONVENCIJAS SAISTĪBA AR TĀS PROTOKOLIEM

1. Valsts vai reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija var kļūt par kāda protokola dalībnieci tikai tad, ja tā ir vai vienlaicīgi kļūst par Konvencijas Līgumslēdzēju pusi.

2. Lēmumus, kas attiecas uz jebkuru no protokoliem, pieņem tikai attiecīgā protokola dalībvalstis.

 

17. pants

STĀŠANĀS SPĒKĀ

1. Konvencija stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc divdesmitā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta nodošanas glabāšanā.

2. Jebkurš protokols, ja vien šajā protokolā nav paredzēts citādi, stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc vienpadsmitā protokola ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumenta vai dokumenta par pievienošanos nodošanas glabāšanā.

3. Jebkurai Līgumslēdzējai pusei, kura ratificē, pieņem vai apstiprina Konvenciju vai pievienojas tai pēc divdesmitā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta nodošanas glabāšanā, Konvencija stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad šāda Līgumslēdzēja puse nodevusi glabāšanā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu.

4. Jebkurš protokols, ja vien šajā protokolā nav paredzēts citādi, dalībvalstij, kura ratificē, pieņem vai apstiprina šo protokolu vai pievienojas tam pēc tā stāšanās spēkā, saskaņā ar iepriekš minēto 2. paragrāfu stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad šī dalībvalsts nodevusi glabāšanā savu ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, vai dienā, kad šai Līgumslēdzējai pusei stājas spēkā Konvencija, atkarībā no tā, kas ir vēlāk.

5. Iepriekšminēto 1. un 2. paragrāfa mērķu dēļ jebkurš dokuments, kuru nodevusi glabāšanā reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija, netiek uzskatīts kā papildinājums šādas organizācijas Dalībvalstu nodotajiem dokumentiem.

 

18. pants

ATRUNAS

Nekādas atrunas Konvencijai nav pieļaujamas.

 

19. pants

IZSTĀŠANĀS

1. Jebkurā brīdī pēc tam, kad pagājuši četri gadi kopš Konvencijas stāšanās spēkā kādai Līgumslēdzējai pusei, tā var izstāties no Konvencijas, iesniedzot Depozitārijam rakstisku paziņojumu.

2. Izņemot kādā protokolā paredzētos gadījumus, jebkurā brīdī pēc tam, kad pagājuši četri gadi no šāda protokola stāšanās spēkā kādai dalībvalstij, tā var izstāties no protokola, iesniedzot Depozitārijam rakstisku paziņojumu.

3. Jebkura šāda izstāšanās stājas spēkā, paejot vienam gadam no dienas, kad Depozitārijs saņēmis paziņojumu par to, vai arī vēlākā laikā, kāds var būt noteikts paziņojumā par izstāšanos.

4. Jebkura Līgumslēdzēja puse, kura izstājas no Konvencijas, skaitās izstājusies arī no jebkura protokola, kura dalībvalsts tā ir.

 

20. pants

DEPOZITĀRIJS

1. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs uzņemas Konvencijas un jebkuru protokolu Depozitārija funkcijas.

2. Depozitārijs informē Līgumslēdzējas puses, it īpaši, par:

(a) Konvencijas un jebkura protokola parakstīšanu un ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu nodošanu glabāšanā saskaņā ar 13. un 14. pantu;

(b) Konvencijas un jebkura protokola spēkā stāšanās dienu saskaņā ar 17. pantu;

(c) paziņojumiem par izstāšanos, kas izdarīti saskaņā ar 19. pantu;

(d) pieņemtajiem Konvencijas un jebkura protokola labojumiem, par to, ka dalībvalstis tos pieņem, un par to spēkā stāšanās datumiem saskaņā ar 9. pantu;

(e) visiem paziņojumiem, kas attiecas uz pielikumu pieņemšanu un apstiprināšanu un uz pielikumu labojumiem saskaņā ar 10. pantu;

(f) reģionālo ekonomiskās integrācijas organizāciju paziņojumiem par to kompetences robežām jautājumos, ko regulē Konvencija un jebkurš protokols, un jebkurām izmaiņām pēc tam;

(g) paziņojumiem, kas izdarīti saskaņā ar 11. panta 3. paragrāfu.

 

21. pants

AUTENTISKIE TEKSTI

Konvencijas oriģināls, kura teksti arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodās ir vienlīdz autentiski, ir nodots glabāšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.

 

PAR LIECĪBU TAM apakšā parakstījušies, būdami tam atbilstoši pilnvaroti, parakstījuši šo Konvenciju.

Sastādīts Vīnē 1985. gada 22. martā.

 

 

1. pielikums

Pētījumi un sistemātiski novērojumi

1. Konvencijas Līgumslēdzējas puses atzīst, ka galvenās zinātniskās problēmas ir:

(a) ozona slāņa izmaiņas, kuras var izraisīt Saules ultravioletā starojuma ar bioloģisko iedarbību (UV-B), kurš sasniedz Zemes virsmu, intensitātes izmaiņas un var iespējams iespaidot cilvēka veselību, organismus, ekosistēmas un materiālus, kurus izmanto cilvēks;

(b) ozona vertikālā sadalījuma izmaiņa, kas var mainīt atmosfēras temperatūras struktūru, un iespējams var iespaidot laika apstākļus un klimatu.

2. Konvencijas Līgumslēdzējas puses saskaņā ar 3. pantu sadarbojas pētījumu un sistemātisku novērojumu veikšanā un rekomendāciju formulēšanā tālākiem pētījumiem un novērojumiem tādās jomās kā:

(a) pētījumi atmosfēras fizikā un ķīmijā

(i) plaši teorētiski modeļi: tālāka modeļu, kuri aptver mijiedarbību starp radiācijas, dinamiskajiem un ķīmiskajiem procesiem, attīstību; dažādu cilvēka radītu un dabiskas izcelsmes vielu vienlaicīgas ietekmes uz ozonu izpēte; no pavadoņiem un virszemes iekārtām iegūto mērījumu rezultātu interpretācija; atmosfēras un ģeofizikālo parametru tendenču novērtēšana un šo parametru izmaiņas specifisko cēloņu noteikšanas metožu attīstīšana;

(ii) izmaiņu koeficientu, absorbcijas šķērsgriezumu un troposfēras un stratosfēras ķīmisko un fotoķīmisko mehānismu laboratorijas pētījumi; spektroskopijas dati kas nodrošinātu mērījumus dabā visos atbilstošajos spektrālajos apgabalos;

(iii) mērījumi dabā: antropogēnas un dabiskas izcelsmes galveno avotu gāzu koncentrācijas un plūsmas; atmosfēras dinamikas pētījumi; vienlaicīgi fotoķīmiski radniecīgu objektu pētījumi līdz pat planētas virsmai, izmantojot in situ un distances sensorus; dažādu mērinstrumentu datu savstarpēja salīdzināšana, ieskaitot koordinētus, korelētus mērījumus ar pavadoņu aparatūru; galveno atmosfēras mikro-piemaisījumu, Saules spektrālā starojuma un meteoroloģisko parametru trīsdimensionāla sadalījuma iegūšana;

(iv) aparatūras izstrāde, ieskaitot pavadoņu un ne-pavadoņu sensorus atmosfēras mikropiemaisījumu, Saules starojuma plūsmas un meteoroloģisko parametru noteikšanai;

(b) veselības, bioloģisko un fotodegradācijas efektu pētījumi

(i) sakarība starp cilvēka apstarošanu ar redzamo un ultravioleto Saules starojumu un (a) gan melanomas, gan cita veida ādas vēža attīstība un (b) ietekme uz imunoloģisko sistēmu;

(ii) UV-B radiācijas, tai skaitā atkarībā no viļņa garuma ietekme uz (a) lauksaimniecības kultūrām, mežiem un citām sauszemes ekosistēmām un (b) uz ūdens ekosistēmu barības ķēdi un zvejniecību, tāpat arī iespējamo skābekļa iznākuma traucējumiem no jūras fitoplanktona;

(iii) UV-B starojuma iedarbības mehānismi uz bioloģiskiem materiāliem, sugām un ekosistēmām, tai skaitā sakarība starp dozu, dozas jaudu un reakciju; fotoreparācija, adaptācija un aizsardzība;

(iv) bioloģiskās iedarbības spektru un spektrālās reakcijas pētījumi, izmantojot polihromatisku starojumu, lai iekļautu iespējamo mijiedarbību starp dažādu viļņu garumu apgabaliem;

(v) UV-B starojuma iedarbība uz: biosfēras līdzsvaram svarīgu bioloģisko sugu jūtīgumu un aktivitāti; tādiem primāriem procesiem kā fotosintēze un biosintēze;

(vi) UV-B starojuma ietekme uz piesārņojošo vielu, lauksaimniecības ķimikāliju un citu materiālu fotodegradāciju;

(c) pētījumi par ietekmi uz klimatu

(i) teorētiskie pētījumi un novērojumi par ozona un citu mikropiejaukumu radiācijas efektiem un par ietekmi uz tādiem klimata parametriem kā zemes un okeāna virsmas temperatūra, nokrišņu veidi, apmaiņu starp troposfēru un stratosfēru;

(ii) šādu klimata izmaiņu iedarbības izpēte uz dažādiem cilvēka darbības veidiem;

(d) sistemātiski novērojumi:

(i) ozona slāņa stāvokļa novērojumi (t.i., kopējais saturs un vertikālā sadalījuma izmaiņas telpā un laikā), izveidojot pilnībā darbojošos Globālo ozona novērojumu sistēmu, kas balstās uz pavadoņos un uz zemes bāzētu sistēmu integrāciju;

(ii) HOX, NOX, ClOX un oglekļa savienojumu koncentrāciju novērojumi troposfērā un stratosfērā;

(iii) temperatūras novērojumi no zemes virsmas līdz mezosfērai, izmantojot kā uz zemes, tā pavadoņos bāzētas sistēmas;

(iv) Zemes atmosfēru sasniegušā Saules starojuma plūsmas sadalījuma pa viļņu garumiem un no Zemes atmosfēras aizejošā siltuma plūsmas novērojumi, izmantojot mērījumus no pavadoņiem;

(v) Zemes virsmu sasniegušā Saules starojuma plūsmas sadalījuma pa viļņu garumiem novērojumi bioloģiski aktīvajā ultravioletajā apgabalā (UV-B);

(vi) aerosolu īpašību un sadalījuma novērojumi no zemes virsmas līdz mezosfērai, izmantojot uz zemes, gaisā un uz pavadoņiem novietotās novērošanas sistēmas; (vii) klimatam būtisku mainīgo lielumu novērojumi balstoties uz augstas kvalitātes meteoroloģiskām virsmas mērījumu programmām;

(viii) mikropiejaukumu, temperatūru, Saules starojuma plūsmas un aerosolu novērojumi, izmantojot uzlabotas globālu datu analīzes metodes.

3. Līgumslēdzējas puses, ņemot vērā jaunattīstības valstu īpašās vajadzības, sadarbojas atbilstošas zinātniskās un tehniskās sagatavošanas veicināšanā, kas nepieciešama, lai piedalītos šajā pielikumā norādītajos pētījumos un sistemātiskajos novērojumos. Īpaša uzmanība pievēršama novērojumos izmantojamās aparatūras un metožu savstarpēju saskaņošanu nolūkā izveidot savienojamas vai standartizētas zinātnisko datu kopas.

4. Tiek uzskatīts, ka šādas dabiskas vai antropogēnas izcelsmes ķīmiskās vielas, neuzskaitot tās pēc nozīmīguma, potenciāli var mainīt ozona slāņa fizikālās un ķīmiskās īpašības.

(a) Oglekļa savienojumi

(i) Oglekļa oksīds (CO)

Oglekļa oksīdam ir nozīmīgi dabiski un antropogēni avoti, un uzskata, ka tam ir nozīmīga tieša loma troposfēras fotoķīmijā un netieša loma stratosfēras fotoķīmijā.

(ii) Oglekļa dioksīds (CO2)

Oglekļa dioksīdam ir nozīmīgi dabiski un antropogēni avoti un tas ietekmē stratosfēras ozonu, iedarbojoties uz atmosfēras termisko struktūru.

(iii) Metāns (CH4)

Metānam ir kā dabiski, tā arī antropogēni avoti un tas ietekmē kā troposfēras, tā arī stratosfēras ozonu.

(iv) Nemetāna rindas ogļūdeņraži

Nemetāna rindas ogļūdeņražiem, kas ietver lielu skaitu ķīmisku vielu, ir gan dabiski, gan antropogēni avoti un tiem ir tieša loma troposfēras fotoķīmijā un netieša loma stratosfēras fotoķīmijā.

(b) Slāpekļa savienojumi

(i) Slāpekļa oksiduls (N2O)

Dominējošie ir N2O dabiskie avoti, bet antropogēno avotu īpatsvars kļūst arvien nozīmīgāks. Slāpekļa oksiduls ir stratosfēras NOX primārais avots, kuram ir svarīga loma stratosfēras ozona daudzuma regulēšanā.

(ii) Slāpekļa oksīdi (NOX)

NOX virszemes avotiem ir svarīga tieša loma tikai troposfēras fotoķīmiskajos procesos un netieša loma stratosfēras fotoķīmijā, turpretim NOX ievadīšana tropopauzes tuvumā var tieši novest pie augšējo troposfēras slāņu un stratosfēras ozona izmaiņām.

(c) Hlora savienojumi

(i) Pilnībā halogenētie alkāni, piem., CCl4, CFCl3 (CFC-11), CF2Cl2 (CFC-12), C2F3Cl3 (CFC-113), C2F4Cl2 (CFC-114)

Pilnībā halogenēti alkāni ir antropogēni un tie darbojas kā ClOX avoti, kam ir ļoti svarīga loma ozona fotoķīmijā, it īpaši 30-50 km augstumā.

(ii) Daļēji halogenētie alkāni, piem., CH3Cl, CHF2Cl (CFC-22), CH3CCl3, CHFCl2 (CFC-21)

CH3Cl ir dabiski avoti,turpretim citiem augstāk minētiem daļēji halogenētiem alkāniem ir antropogēna izcelsme. Arī šīs gāzes darbojas kā stratosfēras ClOX avoti.

(d) Broma savienojumi

Pilnībā halogenētie alkāni, piem. CFBr

Šīs gāzes ir antropogēnas un darbojas kā BrOX avoti, kas savā darbībā ir līdzīgi ClOX.

(e) Ūdeņraža savienojumi

(i) Ūdeņradis (H2)

Ūdeņradim, kuram ir dabiski un antropogēni avoti, ir nenozīmīga loma stratosfēras fotoķīmijā.

(ii) Ūdens (H2O)

Ūdenim, kura avots ir dabisks, ir ļoti svarīga loma gan troposfēras, gan stratosfēras fotoķīmijā. Ūdens tvaiku lokālie avoti stratosfērā iekļauj metāna un mazākā mērā ūdeņraža oksidēšanos.

 

2.pielikums

Informācijas apmaiņa

1. Konvencijas Līgumslēdzējas puses atzīst, ka informācijas vākšana un apmaiņa ir svarīgi līdzekļi Konvencijas mērķu īstenošanai un nodrošinājums tam, ka jebkādas iespējamās darbības ir piemērotas un objektīvas. Tādēļ Līgumslēdzējas puses apmainīsies ar zinātnisko, tehnisko, sociāli-ekonomisko, darījumu, komerciālo un tiesisko informāciju.

2. Konvencijas Līgumslēdzējām pusēm lemjot, kāda informācija ir jāapkopo un ar kādu jāapmainās, jāņem vērā informācijas noderīgums un iegūšanas izmaksas. Tālāk Līgumslēdzējas puses atzīst, ka šajā pielikumā noteiktajai sadarbībai jābūt saskaņotai ar valstiskajiem likumiem, noteikumiem un praksi attiecībā uz patentiem, amata noslēpumiem un ar konfidenciālas un patentētas informācijas aizsardzību

3. Zinātniskā informācija

Ietver informāciju par:

(a) plānotiem un notiekošiem kā valsts, tā arī privātiem pētījumiem, lai atvieglotu pētījumu programmu koordināciju tā, lai esošo valsts un starptautisko resursu izmantošanu padarītu maksimāli efektīvu;

(b) izmešu datiem, kas nepieciešami pētījumiem;

(c) pārskata literatūrā publicētajiem zinātnisko pētījumu rezultātiem jautājumā par Zemes atmosfēras fiziku un ķīmiju un tās jūtīgumu pret izmaiņām, it īpaši par ozona slāņa stāvokli un ietekmi uz cilvēka veselību, vidi un klimatu, kas varētu rasties kā no ozona kopējā satura, tā arī no ozona vertikālā sadalījuma izmaiņām visās laika skalās;

(d) pētījumu rezultātu novērtējumu un rekomendācijām turpmākajiem pētījumiem.

4. Tehniskā informācija

Ietver informāciju par:

(a) ķīmisko aizvietotāju un alternatīvo tehnoloģiju, kuras ļauj samazināt ozona slāni izmainošo vielu izmeti, esamību un izmaksām un ar to saistītiem plānotiem un notiekošiem pētījumiem;

(b) ierobežojumiem un iespējamo risku, kas saistīts ar ķīmisko un citu aizvietotāju un alternatīvo tehnoloģiju izmantošanu.

5. Sociāli-ekonomiskā un komerciālā informācija par I pielikumā minētajām vielām

Ietver informāciju par:

(a) ražošanu un ražošanas jaudu;

(b) izmantošanu un izmantošanas struktūru;

(c) importu/eksportu

(d) tādu cilvēka darbības veidu, kuri var netieši izmainīt ozona slāni, izmaksām, risku un izdevīgumu un šo darbības veidu kontrolei esošo vai paredzēto regulējošo pasākumu ietekmi.

6. Juridiskā informācija

Ietver informāciju par :

(a) valsts likumiem, administratīvajiem pasākumiem un juridiskajiem pētījumiem attiecībā uz ozona slāņa aizsardzību;

(b) starptautisko vienošanos, tai skaitā divpusējo vienošanos attiecībā uz ozona slāņa aizsardzību;

(c) licencēšanas metodēm un noteikumiem un patentu esamību attiecībā uz ozona slāņa aizsardzību.