Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Kā tikt galā ar rasas pilienu
Par konkurētspēju A/s energofirmas "Jauda" prezidents Jānis Šimins (no kreisās) un komercdirektors Mečeslavs MaizelisUzreiz jāsaka, ka tas, kaut arī līdzīgs, nav gluži tas pats rasas piliens zāles stiebra galā, par kuru sajūsmināmies vasaras rītos. Šis ūdens piliens ir enerģētiķu bieds - ja tāds parādās transformatora būdā, nelaime nav ilgi jāgaida. - Ne tik sen šāds piliens bija arī virs mūsu galvām, - atceras energofirmas a/s "Jauda" prezidents Jānis Šimins. - Tikai pirms gadiem sešiem īsti sākām saprast, kā mums vajadzētu strādāt, kas jādara. Zināmā mērā palīdzēja arī veiksme - nodibinājām labas attiecības ar pasaulē pazīstamo firmu "ABB". Tā pasūtīja dažas detaļas, jo tajos laikos metāls un darbaspēks pie mums vēl bija lēts. "ABB" uzņēmumos stažējās vairāki mūsu speciālisti, tai skaitā arī es. Faktiski šīs firmas darba modelis tika izmantots par pamatu, organizējot ražošanu "Jaudā". Tā bija laba pieredzes skola. "Jauda" ir slēgta tipa akciju sabiedrība. Apmēram pirms astoņiem gadiem, kad sākām veidot šo uzņēmumu, visi toreiz strādājošie tika iesaistīti privatizācijas procesā un kļuva par "Jaudas" akcionāriem. Ja kāds tagad vēlas pārdot savas akcijas, tās atpērk uzņēmuma valde. Energofirmā "Jauda" šobrīd strādā apmēram 300 darbinieku, no kuriem 60 ir tā dēvētās baltās apkaklītes. Audzis arī apgrozījums - 1997. gadā tas bija 4,6 miljoni latu, 1998. gadā - 7,6 miljoni, bet pērn sasniedza jau gandrīz 9 miljonu latu robežu. Šķiet, Latvijā neatradīsies nams, kurā nebūtu uzstādīta šajā uzņēmumā izgatavotā elektrosadale ar visu, kas tajā redzams (izņemot skaitītāju). Daudzi droši vien jau ir ievērojuši tiešām glītās konteineru tipa apakšstacijas, kas nomaina sarūsējušās un vietumis pat sašķiebušās transformatoru būdas. Šie modernie enerģētiķu namiņi arī ir tapuši "Jaudā". Un kur vēl dažāda veida drošinātāji kabeļu un vadu aizsardzībai. Bet arī tas vēl nav viss. Šeit tiek ražoti alumīnija vadi elektropārvades līnijām. "Jauda" pagaidām ir vienīgā rūpnīca Baltijas valstīs, kas izgatavo šāda veida produkciju. Uzņēmums ražo arī dažādas metāla konstrukcijas - no izstādes stendiem līdz stadionu prožektoru balstiem. Firmai ir arī savs veikals, kur nopērkams viss nepieciešamais elektroapgādes sistēmas izveidošanai. Uzņēmuma produkcijas lielākā daļa tiek pārdota tepat Latvijā, un tikai pieci procenti firmas ražojumu aizceļo pasaulē. "Jauda" savu produkciju eksportē uz Lietuvu, Igauniju, Vāciju, Norvēģiju un dažām citām valstīm. - Lai arī panākumi ir acīmredzami, uzņēmuma mārketinga analīze liecina, ka mūsu lielākais klients šobrīd iepērk 60 procentu "Jaudas" produkcijas, - saka firmas komercdirektors Mečeslavs Maizelis. - Taču šāda proporcija uzņēmumam rada zināmus draudus. Kas notiks, ja šis pasūtītājs atradīs citu piegādātāju? Lai iegūtu zināmas drošības garantijas, vienam klientam būtu jāpiegādā apmēram 20 līdz 30 procentu produkcijas. Tāpēc mēs meklējam jaunus partnerus. Piemēram, mums veidojas labi kontakti ar "Lattelekom". Attīstām sakarus arī ar ārvalstu uzņēmējiem, piedalāmies dažādās starptautiskās izstādēs. Taču mums ir viens liels mīnuss. Šajā jomā pastāvīgi ir jāstrādā vienam cilvēkam, kura mums šobrīd nav. Gribu pieminēt arī mūsu tirdzniecības centru. Šis biznesa virziens palīdzēja uzņēmumam izdzīvot pirmajos grūtajos gados. Sākumā tas deva līdz 70 procentiem no apgrozījuma, un tikai 30 procentu ienākumu guvām, pārdodot "Jaudas" produkciju. Tagad šī proporcija ir pretēja. Tuvākajā laikā esam iecerējuši uzsākt sadarbību ar konsultantiem no Vācijas. Viņi palīdzēs mums veidot Rietumu standartiem atbilstošu mārketinga stratēģiju. - Kas jūs līdz šim konsultēja? Kur esat guvuši zinības mārketingā? M.M.: - Sākumā daudzus darba paņēmienus pārņēmām no "ABB". Ne mazums interesanta aizguvām arī no citiem sadarbības partneriem.Mācījāmies arī dažādos kursos. Pirmajā brīdī gan šķiet, ka pasniedzēji stāsta visiem zināmas lietas. Taču jāsaprot, ka mūsu zināšanas ir haotiskas. Pasniedzēji tās sakārto un, kā saka, saliek pa "plauktiņiem". J.Š.: - Sākām mācīties arī valodas. Tādējādi mums vairs nebija problēmu kontaktēties ar ārzemju firmām. Ir ļoti svarīgi, lai sarunas notiktu tieši starp pašiem partneriem, nevis ar tulka starpniecību. Izmantojot tulka pakalpojumus, grūti veidot daudzsološas biznesa attiecības.Es ļoti daudz guvu, apmeklējot ārvalstu firmas un iepazīstoties ar to darba metodēm. Sākot kaut vai ar telpu iekārtojumu. - Lai ražotu pasaules standartiem atbilstošu produkciju, ir nepieciešamas attiecīgas iekārtas. Pēc kādiem principiem jūs iegādājaties jaunus darbgaldus? J.Š.: - Gandrīz visi, kas strādā "Jaudā", ir izgājuši sociālisma skolu - mēs vairs neesam jauni. Toreiz, strādājot par tehnologu, redzēju, cik sarežģīti ir ieviest ražošanā jaunu produktu. Parasti šis process ilga no sešiem mēnešiem līdz gadam - bija jāsagatavo štances, instrumenti utt. Tāpēc, atjaunojot uzņēmuma mašīnu parku, vispirms iegādājāmies metāla lāzergriešanas darbgaldu, kas strādā, izmantojot datorprogrammas. Tā kā vairs nav nepieciešama iepriekšēja sagatavošanās, jaunu izstrādājumu mēs tagad varam ieviest ražošanā uzreiz. Tirgus saimniecības apstākļos tā ir liela priekšrocība. Nopirkām arī metāla locīšanas mašīnu. Pēc tam iegādājāmies automātisko štancēšanas centru un precīzu griešanas mašīnu. Mums ir arī jauni kompresori. Visas šīs iekārtas ļauj izgatavot kvalitatīvu produkciju un vienlaikus taupa resursus. Tie ir pilnīgi jauna tipa darbgaldi, kādi Latvijā līdz šim nav bijuši. Mēs esam kļuvuši elastīgi un varam ātri izpildīt pasūtījumus. Piemēram, pagājušajā vasarā minētais lāzergriešanas darbgalds strādāja 24 stundas diennaktī.M.M.: - Mums visiem ir klienti, kurus sargājam kā acuraugu. Viņu vēlmes dažkārt nākas izpildīt ļoti īsā laikā, bet tas jau rada zināmas problēmas. Bieži vien jau iepriekš nākas paredzēt potenciālo klientu vajadzības un noliktavās uzkrāt nepieciešamās sagataves. Taču tādējādi tiek iesaldēti līdzekļi.Ja uzņēmumā nav vajadzīgo komplektēšanas detaļu, mēs saistāmies ar ārvalstu firmām. Parasti tās veic piegādes trīs nedēļu laikā. Bieži vien paiet norunātais laiks, bet mūsu pasūtījums vēl nav pienācis. Saņemam partnera atvainošanās vēstuli, bet pasūtījumu klients taču prasa no "Jaudas", un viņu neinteresē detaļas. Agrāk man bija visai labs priekšstats par ārzemju firmām - uzskatīju, ka tās ir precīzas, ievēro piegādes termiņu, tomēr šobrīd tas ir stipri mainījies. - Kā jūs sagatavojat speciālistus, kas strādā ar šīm mašīnām? Daudzi uzņēmēji ceļ trauksmi, ka šādi cilvēki gandrīz vai ar uguni jāmeklē. - J.Š.: - Šī problēma bija arī mums. Mēs gājām vienkāršāko ceļu un avīzēs izsludinājām, ka mums ir vajadzīgi cilvēki ar valodu un datora zināšanām. Piemēram, pie metāla locīšanas darbgalda strādā puisis, kas beidzis Aviācijas institūtu. Pēdējā laikā uzņēmuma kolektīvs ir kļuvis ievērojami jaunāks. Kvalificēti strādnieki, kas saprot, ko viņi dara, ir nepieciešami arī montāžas iecirkņos.Diemžēl mēs vēl neesam atraduši inženieri, kas būtu spējīgs principiāli izveidot montāžas shēmu. Šādu cilvēku mēs meklējam jau divus gadus. Īpaši trūkst konstruktoru. Jaunieši, kas beidz augstskolas, tagad ir ļoti vāji sagatavoti. Daudzi, mazliet pastrādājuši uzņēmumā, sameklē labāk atalgotu darbu. Piemēram, mums bija kvalitātes inženieris, kas nodarbojās ar ISO jautājumiem, bet viņu pie sevis pārvilināja "Statoil". - Kā jums veicas ar kvalitātes vadības standarta ISO ieviešanu? J.Š.: - ISO standarta sertifikātu mēs ceram saņemt šā gada aprīlī vai maijā. Pie tā ieviešanas strādā divi cilvēki, kuri izveidoja rokasgrāmatu un sagatavoja visus nepieciešamos dokumentus.- Vai zeme, uz kuras atrodas jūsu uzņēmums, pieder jums? J.Š.: - Nē, viss mūsu uzņēmums atrodas uz privātas zemes.- Kā veidojas jūsu attiecības ar zemes īpašniekiem? J.Š.: - Tās ir normālas. Esam vienojušies par to, cik mums jāmaksā par kvadrātmetru zemes. Tagad šo samaksu regulē Ministru kabineta noteikumi. Viens no zemes īpašniekiem pat strādā mūsu uzņēmumā.Jānis Lukss Autora foto
|
Tiesību akta pase
Statuss: Spēkā esošs Starpt. org.: Veids: starptautisks dokuments daudzpusējs Pieņemts: 01.01.2007. Stājas spēkā: 01.01.2007. Pieņemšanas vieta: ŽenēvaAtruna: Nav Deklarācija: Nav Depozitārijs: Apvienoto Nāciju OrganizācijaPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 125, 03.08.2007.Dokumenta valoda: Saistītie dokumenti
|