Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Skatīt Ministru kabineta 2021. gada 7. janvāra noteikumus Nr. 17 "Noteikumi par gaisa piesārņojuma ierobežošanu no sadedzināšanas iekārtām". Ministru kabineta noteikumi Nr.1015
Rīgā 2004.gada 14.decembrī (prot. Nr.72 26.§) Vides prasības mazo katlumāju apsaimniekošanai
Izdoti saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” 24.2panta otro daļu
1. Noteikumi nosaka īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai — mazo katlumāju (sadedzināšanas iekārtu) apsaimniekošanai. 2. Noteikumi attiecas uz C kategorijas piesārņojošām darbībām – mazo katlumāju apsaimniekošanu, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda ir vienāda ar vai lielāka par 0,2 MW, bet mazāka par 1 MW, neatkarīgi no tajās izmantotā kurināmā veida. (MK 09.01.2018. noteikumu Nr. 23 redakcijā) 3. Ja operators katlumājas teritorijā veic arī citas piesārņojošas darbības atbilstoši likuma "Par piesārņojumu" 1. pielikumam vai Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumu Nr. 1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai" 1. pielikumam, operatoram nepieciešams saņemt attiecīgās kategorijas atļauju, un šajos noteikumos noteiktās prasības ir minimālās prasības, kas jāņem vērā papildus citām atļaujā noteiktajām prasībām. (MK 03.11.2015. noteikumu Nr. 620 redakcijā) 4. Kurināmo un citus izejmateriālus uzglabā tā, lai nepieļautu gaisa, ūdens vai augsnes piesārņojumu. 5. Virszemes tvertnes, kurās uzglabā šķidro kurināmo, novieto ūdensnecaurlaidīgos apvaļņojumos, kuru ietilpība vismaz par 10% pārsniedz tvertņu ietilpību. 6. Emisija no mazajām katlumājām nedrīkst pārsniegt emisijas robežvērtības, kas esošajām vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām noteiktas normatīvajos aktos par kārtību, kādā novērš, ierobežo un kontrolē gaisu piesārņojošo vielu emisiju no sadedzināšanas iekārtām. Operators nodrošina tehnoloģiskā procesa ievērošanu mazajā katlumājā, nepieļaujot zalvjveida izmetes. (MK 03.11.2015. noteikumu Nr. 620 redakcijā, kas grozīta ar MK 09.01.2018. noteikumiem Nr. 23) 7. Emisija no mazajām katlumājām nedrīkst izraisīt un izplatīt smaku, kas neatbilst Ministru kabineta 2014. gada 25. novembra noteikumos Nr. 724 "Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos" noteiktajām prasībām. (MK 03.11.2015. noteikumu Nr. 620 redakcijā) 8. Mazās katlumājas ietekmi uz gaisa kvalitāti aprēķina (modelē), izmantojot ADMS Screen datorprogrammu vai citu datorprogrammu saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 2. aprīļa noteikumiem Nr. 182 "Noteikumi par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi". Operators reģionālajā vides pārvaldē (turpmāk – pārvalde) iesniedz aprēķinus, kas veikti, izmantojot licencētu datorprogrammu, vai aprēķiniem nepieciešamo informāciju atbilstoši šo noteikumu 1. un 2. pielikumam, lai aprēķinus varētu veikt pārvaldē. Operators izmanto šo noteikumu 2. pielikumu arī gada emisijas daudzuma aprēķinam, lai to iekļautu pārskatā par aprēķināto dabas resursu nodokli. (MK 03.11.2015. noteikumu Nr. 620 redakcijā) 9. Piesārņojošo vielu izkliedes aprēķinos ņem vērā piesārņojošās darbības ietekmes zonai raksturīgos meteoroloģiskos apstākļus. Ja izmanto ADMS Screen datorprogrammu, meteoroloģiskos apstākļus nosaka atbilstoši mazās katlumājas atrašanās vietai saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu. 10. Ja, modelējot mazās katlumājas ietekmi uz gaisa kvalitāti, konstatēta gaisa kvalitātes normatīvu pārsniegšanas iespēja, ņem vērā arī gaisu piesārņojošo vielu fona koncentrāciju attiecīgajā teritorijā. 11. Mazās katlumājas dūmeņa augstumam jābūt tādam, lai nodrošinātu gaisa kvalitātes normatīvu ievērošanu. Nepieciešamo dūmeņa augstumu nosaka, izmantojot šo noteikumu 8.punktā minētās datorprogrammas. 12. Dzīvojamās un sabiedriskajās ēkās mazās katlumājas dūmeņa augstumam papildus šo noteikumu 11.punktā minētajiem nosacījumiem jāatbilst arī Latvijas būvnormatīvā par apkuri un ventilāciju noteiktajām prasībām. (Grozīts ar MK 09.01.2018. noteikumiem Nr. 23) 13. Mazās katlumājas kondensātu, katlu skalošanas notekūdeņus un ūdens mīkstināšanas filtru reģenerēšanas notekūdeņus savāc un novada notekūdeņu savākšanas sistēmā. Minētos notekūdeņus ir aizliegts novadīt vidē neattīrītus vai novadīt lietusūdens savākšanas sistēmā. 14. Notekūdeņus, kas radušies no mazās katlumājas, novada atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumiem Nr.34 “Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī”. 15. Mazās katlumājas radītā trokšņa līmenis nedrīkst pārsniegt normatīvajos aktos noteiktos trokšņa normatīvus. Ja mazā katlumāja atrodas ne tālāk par 100 m no dzīvojamām ēkām, ventilatorus un sūkņus novieto mazās katlumājas iekšienē vai aprīko ar troksni slāpējošu apvalku, vai veic citus prettrokšņa pasākumus, kas nodrošina, lai netiktu pārsniegti normatīvajos aktos noteiktie trokšņa normatīvi. Darbības, kas rada būtisku troksni ārpus mazās katlumājas (arī cietā kurināmā izkraušanu), nedrīkst veikt no pulksten 23.00 līdz 07.00. 16. Pelnus, izdedžus un citus cietos vai šķidros atkritumus nedrīkst pastāvīgi uzglabāt mazās katlumājas teritorijā. Īslaicīgi atkritumus mazās katlumājas teritorijā uzglabā tā, lai neradītu gaisa, ūdens vai augsnes piesārņojumu. Ja operators atkritumus neapsaimnieko pats, tos nodod komersantam, kurš veic atkritumu apsaimniekošanu. Pelnus, kas rodas, sadedzinot biomasu, drīkst izmantot lauksaimniecībā. 17. Lai novērstu kvēpu uzkrāšanos mazās katlumājas dūmenī, operators to tīra. Kvēpu izdedzināšana ar liesmu ir aizliegta. 18. Operators iekārto uzskaites žurnālu (papīra vai elektroniskā veidā) un pēc vides valsts inspektora pieprasījuma uzrāda pārbaudei. Uzskaites žurnālā ietverto informāciju operators glabā vismaz piecus gadus. Ja uzskaite notiek elektroniski, reizi sešos mēnešos izdrukā uzskaites žurnālā ietvertos datus. 19. Uzskaites žurnālā iekļauj šādus datus: 19.1. kurināmā patēriņš (t vai m3); 19.2. notekūdeņu daudzums (m3) pēc katla skalošanas un filtru reģenerēšanas vienā skalošanas vai reģenerēšanas reizē; 19.3. atkritumu daudzums, ko operators apsaimniekojis vai nodevis atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam (t); 19.4. gaisa attīrīšanas iekārtu ikgadējās tehniskās apkopes datumi un veiktie remontdarbi; 19.5. dūmeņa tīrīšanas datumi un attiecīgā darba veicēji. 20. Bīstamos atkritumus uzskaita atsevišķā žurnālā atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 21. jūnija noteikumiem Nr. 484 "Bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtība". (MK 03.11.2015. noteikumu Nr. 620 redakcijā) 21. Ja operators pats neapsaimnieko atkritumus un neattīra notekūdeņus, operators pēc vides valsts inspektora pieprasījuma uzrāda šādus līgumus: 21.1. par atkritumu savākšanu; 21.2. par notekūdeņu attīrīšanu. Ministru prezidents A.Kalvītis
Vides ministrs R.Vējonis 1. Dati par emisijas avotu (dūmeni): 1.1. emisijas avota augstums no zemes virsas (m); 1.2. emisijas avota iekšējais diametrs (m); 1.3. emisijas temperatūra (°C). 2. Izplūdes parametri — norāda vienu no šādiem parametriem: 2.1. tilpuma plūsmas ātrums (m3/s); 2.2. emisijas ātrums (m/s). 3. Dati par emisiju — piesārņojošo vielu daudzums (g/s). Norāda piesārņojošās vielas, kurām šo noteikumu 2.pielikumā norādīti emisijas faktori atbilstoši mazajā katlumājā izmantojamā kurināmā veidam. 4. Iekārtas atrašanās vieta (adrese). 5. Ja mazās katlumājas tuvumā atrodas dzīvojamās vai sabiedriskās ēkas, īpaši, ja šo ēku augstums ir tuvs mazās katlumājas dūmeņa augstumam, raksturo vienu ēku, uz kuru iespējama vislielākā ietekme: 5.1. ēkas centra x un y koordinātas attiecībā pret emisijas avotu; 5.2. ēkas augstums; 5.3. ēkas garums; 5.4. ēkas platums; 5.5. leņķis starp ziemeļu virzienu un ēkas garāko malu (skatoties no ziemeļiem pulksteņa rādītāja virzienā). Vides ministrs R.Vējonis
ADMS Screen datorprogrammas ievaddatu sagatavošana
(Pielikums grozīts ar MK 03.11.2015. noteikumiem Nr. 620) I. Emisijas daudzuma aprēķins 1. Lai aprēķinātu emisijas daudzumu, nosaka kurināmā patēriņu, pamatojoties uz informāciju par faktisko kurināmā patēriņu. 2. Izmantojot datus par faktisko kurināmā patēriņu gadā (Bgada), aprēķina kurināmā patēriņu sekundē (Bs), ņemot vērā iekārtas darbības ilgumu gadā (n). 3. Ja kurināmā patēriņš gadā izteikts masas mērvienībās (t), kurināmā patēriņu sekundē (Bs) aprēķina šādi:
Bs – kurināmā patēriņš sekundē (g/s); Bgada – kurināmā patēriņš gadā (t/a); n – iekārtas darbības ilgums (h/a). 4. Lai noteiktu emisijas daudzumu (E) atbilstoši šī pielikuma 3.punktam, kurināmā patēriņu sekundē (Bs) reizina ar attiecīgo vielas emisijas faktoru (4.tabula):
E – emisijas daudzums (g/s); Bs – kurināmā patēriņš sekundē (g/s); Ef – emisijas faktors (g/kg). 5. Lai noteiktu emisijas daudzumu (Et/a) atbilstoši šī pielikuma 3.punktam, kurināmā patēriņu gadā (Bgada) reizina ar attiecīgo vielas emisijas faktoru (4.tabula):
Et/a – emisijas daudzums (t/a); Bgada – kurināmā patēriņš gadā (t/a); Ef – emisijas faktors (g/kg). 6. Ja kurināmā patēriņš gadā izteikts tilpuma mērvienībās (m3), kurināmā patēriņu sekundē (Bs) aprēķina šādi:
Bs – kurināmā patēriņš sekundē (m3/s); Bgada – kurināmā patēriņš gadā (m3/a); n – iekārtas darbības ilgums (h/a). 7. Lai noteiktu emisijas daudzumu (E) atbilstoši šo noteikumu 6.punktam, kurināmā patēriņu sekundē (Bs) reizina ar attiecīgo vielas emisijas faktoru (1., 2. un 3.tabula):
E – emisijas daudzums (g/s); Bs – kurināmā patēriņš sekundē (m3/s); Ef – emisijas faktors (g/m3). 8. Lai noteiktu emisijas daudzumu (Et/a) atbilstoši šo noteikumu 6.punktam, kurināmā patēriņu gadā (Bgada) reizina ar attiecīgo vielas emisijas faktoru (1., 2. un 3.tabula):
Et/a – emisijas daudzums (t/a); Bgada – kurināmā patēriņš gadā (m3/a); Ef – emisijas faktors (g/m3). II. Emisijas faktori 9. Emisijas faktori dabasgāzes sadedzināšanai noteikti 1.tabulā. 1.tabula Dabasgāzes sadedzināšana
Piezīme. * Izteikts kā NO2. 10. Emisijas faktori sašķidrinātās naftasgāzes sadedzināšanai noteikti 2.tabulā. 2.tabula Sašķidrinātās naftasgāzes sadedzināšana
Piezīme. * Izteikts kā NO2. 11. Emisijas faktori šķidrā kurināmā sadedzināšanai noteikti 3.tabulā. 3.tabula Šķidrā kurināmā sadedzināšana
Piezīmes. * S norāda sēra saturu kurināmajā (masas procentos). ** Izteikts kā NO2. *** Degļiem, kuri ražoti pirms 1970.gada, emisijas faktors ir 0,36 x 103 g/m3. 12. Emisijas faktori koksnes un kūdras sadedzināšanai noteikti 4. tabulā. 4.tabula Koksnes un kūdras sadedzināšana
Piezīme. Ja iekārtā, kurā izmanto koksnes kurināmo, ir gaisa attīrīšanas iekārtas, NOx un CO emisiju aprēķināšanai piemēro NOx un CO emisijas faktorus, kas noteikti iekārtām, kurās netiek izmantotas gaisa attīrīšanas iekārtas. III. Emisijas plūsmas ātruma aprēķins atbilstoši faktiskajam spiedienam un temperatūrai 13. Aprēķina dūmgāzu faktisko tilpumu (Vd1):
Vd1– dūmgāzu faktiskais kopējais tilpums (m3/kg); V0d – dūmgāzu teorētiskais tilpums (m3/kg) (nosaka, izmantojot rokasgrāmatas); α – gaisa patēriņa koeficients; V0 – teorētiskais gaisa patēriņš (m3/kg). 14. Teorētisko gaisa patēriņu (V0) nosaka šādi:
V0– teorētiskais gaisa patēriņš (m3/kg); QZD– kurināmā zemākais sadegšanas siltums (kJ/kg) (nosaka, izmantojot rokasgrāmatas). 15. Gaisa patēriņa koeficientu (α) nosaka šādi:
α – gaisa patēriņa koeficients; O2– brīvā skābekļa daudzums dūmgāzēs (%). 16. Izmantojot aprēķinātās vērtības, nosaka dūmgāzu tilpumu faktiskajā temperatūrā ( Vd2 ):
Vd2 – dūmgāzu tilpums faktiskajā temperatūrā (m3/kg); Vd1 – dūmgāzu faktiskais tilpums (m3/kg); T – dūmgāzu temperatūra (oC). 17. Aprēķina dūmgāzu tilpuma plūsmas ātrumu (V):
V – dūmgāzu plūsmas ātrums (m3/s); Vd2 – dūmgāzu tilpums faktiskajā temperatūrā (m3/kg); Bs – kurināmā patēriņš sekundē (g/s). 18. Dūmgāzu teorētisko tilpumu (V0d) un kurināmā zemāko sadegšanas siltumu ( QZD) nosaka, izmantojot rokasgrāmatas vai kurināmā kvalitātes sertifikātā sniegto informāciju. Vides ministrs R.Vējonis
Vides ministrs R.Vējonis
|
Tiesību akta pase
Nosaukums: Vides prasības mazo katlumāju apsaimniekošanai
Statuss:
Zaudējis spēku
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|