Grāmatvedības padomes lēmums

Rīgā 2004.gada 8.decembrī (prot. Nr.10 1.p.)

Par Latvijas grāmatvedības standarta Nr.3 "Notikumi pēc bilances datuma" pieņemšanu

Pamatojoties uz likuma "Par grāmatvedību" 15.2 pantu un Ministru kabineta 2003.gada 5.augusta noteikumu Nr.437 "Grāmatvedības padomes nolikums" 4.5. un 4.7.apakšpunktu,

Grāmatvedības padome nolemj:

1. Pieņemt Latvijas grāmatvedības standartu Nr.3 "Notikumi pēc bilances datuma" (pielikums).

2. Noteikt, ka Latvijas grāmatvedības standarts Nr.3 "Notikumi pēc bilances datuma" stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un ir piemērojams saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu gada pārskatiem" sagatavotiem gada pārskatiem un saskaņā ar likumu "Par konsolidētajiem gada pārskatiem" sagatavotiem konsolidētajiem gada pārskatiem ar pārskata gadu, kas sākas 2005.gadā.

Grāmatvedības padomes priekšsēdētājs A.Malējs

Latvijas grāmatvedības standarts Nr. 3

"Notikumi pēc bilances datuma"

I. Vispārīgie jautājumi

1. Latvijas grāmatvedības standarts Nr.3 "Notikumi pēc bilances datuma" (turpmāk - standarts) nosaka kārtību, kādā uzņēmums atspoguļo notikumus, kas kļuvuši zināmi laika posmā starp pārskata gada beigām un datumu, ar kuru finanšu pārskats uzskatāms par apstiprinātu publiskošanai.

2. Standarts attiecas uz atbilstoši likumam "Par uzņēmumu gada pārskatiem" sagatavotu atsevišķa uzņēmuma finanšu pārskatu un atbilstoši likumam "Par konsolidētajiem gada pārskatiem" sagatavotu konsolidēto finanšu pārskatu.

3. Standartā lietotie termini:

3.1. notikumi pēc bilances datuma - labvēlīgi vai nelabvēlīgi notikumi, kas notiek laikā no bilances datuma līdz datumam, kurā finanšu pārskatu apstiprina publiskošanai. Notikumi pēc bilances datuma var būt:

3.1.1. koriģējoši notikumi pēc bilances datuma - notikumi, kas sniedz pierādījumus par apstākļiem, kas pastāvējuši bilances datumā;

3.1.2. nekoriģējoši notikumi pēc bilances datuma - notikumi, kas norāda uz apstākļiem, kas radušies pēc bilances datuma.

II. Finanšu pārskata apstiprināšana publiskošanai

4. Finanšu pārskatu uzskata par apstiprinātu publiskošanai ar to datumu, kurā to paraksta persona(-s), kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesīga (-s) parakstīt finanšu pārskatu un vadības ziņojumu, un kad finanšu pārskatā vairs nav paredzēts veikt izmaiņas.

5. Peļņas paziņojums vai citas finanšu informācijas publicēšana nav iemesls, lai neatzītu notikumus pēc bilances datuma, kas notikuši pēc šīs informācijas paziņošanas līdz datumam, kad finanšu pārskatu apstiprina publiskošanai.

6. Tā kā par uzņēmuma peļņas izlietošanu uzņēmuma dalībnieki lemj pēc uzņēmuma gada pārskata apstiprināšanas, kas notiek pēc finanšu pārskata apstiprināšanas publiskošanai, peļņas sadale nav notikums pēc bilances datuma. Arī uzņēmuma vadības paziņojums par plānoto izmaksājamo dividenžu apjomu, pirms gada pārskats ir apstiprināts publiskošanai un pirms uzņēmuma dalībnieki ir apstiprinājuši peļņas izlietojumu, nav notikums pēc bilances datuma. Informāciju par šādu peļņas izlietošanas priekšlikumu atklāj gada pārskatā vadības ziņojumā.

III. Atzīšana un novērtēšana

7. Uzņēmums atspoguļo koriģējošus notikumus pēc bilances datuma, koriģējot finanšu pārskatā atzītās summas.

8. Koriģējoši notikumi pēc bilances datuma, kuru dēļ uzņēmums koriģē finanšu pārskatos atzītās summas vai atzīst iepriekš neatzītus posteņus, ir, piemēram, šādi:

8.1. pēc bilances datuma pasludināts tiesas nolēmums liecina, ka uzņēmumam bija pienākums jau bilances datumā. Tādēļ uzņēmums koriģē jau atzītus uzkrājumus vai atzīst uzkrājumus, nevis vienkārši atklāj informāciju par iespējamām saistībām;

8.2. pēc bilances datuma saņemta informācija liecina, ka aktīva vērtība bilances datumā bija samazinājusies vai ka jākoriģē iepriekš atzītā zaudējumu summa saistībā ar aktīva vērtības samazinājumu;

8.3. pirms bilances datuma iegādāto aktīvu izmaksu vai ieņēmumu no pirms bilances datuma pārdoto aktīvu vērtības noteikšana pēc bilances datuma;

8.4. krāpšanas vai kļūdu atklāšana, kas norāda, ka finanšu pārskats ir nepareizs.

9. Uzņēmums nekoriģē finanšu pārskatā atzītās summas, lai atspoguļotu nekoriģējošus notikumus pēc bilances datuma.

10. Nekoriģējošs notikums pēc bilances datuma ir, piemēram, ieguldījumu tirgus vērtības samazinājums laikā no bilances datuma līdz datumam, kad finanšu pārskatu apstiprina publiskošanai. Tirgus vērtības samazinājums parasti nav saistīts ar ieguldījumu stāvokli bilances datumā, bet atspoguļo apstākļus, kas ir radušies nākamajā pārskata periodā. Tādēļ uzņēmums nekoriģē finanšu pārskatā atzītās ieguldījumu summas un neprecizē informāciju par ieguldījumu summām bilances datumā, lai gan tam varētu būt jāsniedz papildu informācija saskaņā ar šī standarta 19.punktu.

IV. Darbības turpināšana

11. Uzņēmumam nav atļauts sagatavot finanšu pārskatu, pamatojoties uz darbības turpināšanas pieņēmumu, ja vadība pēc bilances datuma nolemj pārtraukt uzņēmuma darbību vai tai nav nevienas citas reālas alternatīvas, izņemot iepriekšminēto darbību.

12. Pamatdarbības rezultātu un finansiālā stāvokļa pasliktināšanās vai citi notikumi pēc bilances datuma, piemēram, maksātnespējas lietas ierosināšana, var likt apsvērt, vai darbības turpināšanas pieņēmums joprojām ir piemērojams. Ja darbības turpināšanas pieņēmums vairs nav piemērojams, veic būtiskas izmaiņas uzskaitē - uzņēmuma mantu, prasījumus un saistības grāmatvedībā novērtē un atspoguļo finanšu pārskatā, ņemot vērā apstākli, ka uzņēmuma darbība tiek izbeigta, nevis koriģē summas, kas atzītas pēc sākotnējā uzskaites principa.

13. Uzņēmumam nav atļauts piemērot darbības turpināšanas pieņēmumu, piemēram, šādos gadījumos:

13.1. pēc bilances datuma, bet pirms finanšu pārskata apstiprināšanas publiskošanai dalībnieki pieņem lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu un likvidāciju;

13.2. pēc bilances datuma, bet pirms finanšu pārskata apstiprināšanas publiskošanai maksātnespējas procesā esoša uzņēmuma kreditoru sapulce pieņem lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu;

13.3. pēc bilances datuma, bet pirms finanšu pārskata apstiprināšanas publiskošanai uzņēmumam ir radušies tik ievērojami finansiāli vai materiāli zaudējumi, kuru dēļ tas nav spējīgs turpināt savu darbību.

14. Informāciju par to, ka finanšu pārskata sagatavošanas pamatā nav darbības turpināšanas pieņēmums vai par nenoteiktībām saistībā ar notikumiem vai apstākļiem, kas var radīt pamatotas šaubas par uzņēmuma spēju turpināt savu darbību, uzņēmums uzrāda saskaņā ar Latvijas grāmatvedības standartu Nr.1 "Finanšu pārskatu sagatavošanas pamatnostādnes" arī tad, ja atklājami notikumi vai apstākļi, kuri radušies pēc bilances datuma.

V. Atklājamā informācija

15. Uzņēmums finanšu pārskatā norāda datumu, kad tas tika apstiprināts publiskošanai, un visas amatpersonas, kas šo apstiprinājumu deva.

16. Finanšu pārskata lietotājiem ir svarīgi zināt, kad finanšu pārskats tika apstiprināts publiskošanai, jo tas neatspoguļo notikumus pēc šī datuma.

17. Ja uzņēmums pēc bilances datuma, bet līdz finanšu pārskata apstiprināšanas publiskošanai saņem informāciju par apstākļiem, kas pastāvēja bilances datumā, uzņēmums precizē jau iepriekš atklāto informāciju par šiem apstākļiem, ņemot vērā jauno informāciju.

18. Uzņēmums precizē finanšu pārskatā atklāto informāciju, lai atspoguļotu pēc bilances datuma saņemto informāciju pat tad, ja šī informācija neietekmē uzņēmuma finanšu pārskatā atzītās summas. Atklāto informāciju precizē, piemēram, kad pēc bilances datuma kļūst pieejami pierādījumi par iespējamām saistībām, kuras pastāvēja bilances datumā.

19. Ja nekoriģējoši notikumi pēc bilances datuma ir tik būtiski, ka to neatklāšana var ietekmēt finanšu pārskata lietotāju veikto vērtējumu un pieņemto lēmumu pareizību, uzņēmums par katru būtisku nekoriģējošu notikumu pēc bilances datuma finanšu pārskatā atklāj šādu informāciju:

19.1. notikuma veids;

19.2. tā finansiālo seku aplēse vai paziņojums, ka šādu aplēsi nav iespējams veikt.

20. Nekoriģējoši notikumi pēc bilances datuma, kas var būt tik būtiski, ka to neatklāšana var ietekmēt finanšu pārskata lietotāju veikto vērtējumu un pieņemto lēmumu pareizību, ir, piemēram, šādi:

20.1. nozīmīga uzņēmējdarbības apvienošana vai nozīmīga meitasuzņēmuma atsavināšana pēc bilances datuma;

20.2. paziņošana par nodomu pārtraukt nozīmīgas uzņēmuma struktūrvienības darbību, ar pārtraucamo darbību saistītu aktīvu atsavināšana vai saistību izpildīšana attiecībā uz pārtraucamo darbību vai saistošu līgumu noslēgšana par aktīvu pārdošanu vai saistību izpildi;

20.3 nozīmīgu aktīvu iegāde un atsavināšana vai nozīmīgu aktīvu piespiedu atsavināšana, ko veic valsts;

20.4. svarīgas ražošanas iekārtas iznīcināšana ugunsgrēkā pēc bilances datuma;

20.5. lielas pārstrukturēšanas izziņošana vai tās īstenošanas uzsākšana;

20.6. būtiskas aktīvu cenu vai ārvalstu valūtu maiņas kursu izmaiņas pēc bilances datuma;

20.7. nodokļu likmju izmaiņas vai nodokļu normatīvo aktu grozījumi, kuri stājušies spēkā vai izsludināti pēc bilances datuma un kuriem ir būtiska ietekme uz pārskata perioda nodokļa un atliktā nodokļa aktīviem un saistībām;

20.8. nozīmīgas apņemšanās vai iespējamo saistību uzņemšanās, piemēram, izsniedzot nozīmīgus galvojumus;

20.9. nozīmīgas tiesas prāvas uzsākšana vienīgi to notikumu dēļ, kas radušies pēc bilances datuma.

21. Piemēri atsevišķiem koriģējošiem un nekoriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma un to ietekme uz finanšu pārskatu ir sniegti šā standarta pielikumā.

Grāmatvedības padomes priekšsēdētājs A.Malējs

 

Pielikums

Piemēri par koriģējošiem un nekoriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma

1. Uzņēmuma parādnieks tiek atzīts par maksātnespējīgu pēc bilances datuma, bet pirms finanšu pārskata apstiprināšanas publiskošanai.

Ietekme uz finanšu pārskatu: Ja nav pierādījumu par pretējo, pieņem, ka parādnieka finansiālās grūtības pastāvēja jau bilances datumā un līdz ar to zaudējumi no aktīva (parāda) vērtības samazināšanās pastāvēja jau bilances datumā. Tas ir koriģējošs notikums, un uzņēmumam ir jākoriģē pircēju un pasūtītāju parādu uzskaites vērtība bilances datumā, lai debitoru parāds tiktu uzrādīts tā atgūstamajā vērtībā.

2. Uzņēmuma parādnieks tiek atzīts par maksātnespējīgu pēc bilances datuma, bet pirms finanšu pārskata apstiprināšanas publiskošanai. Maksātnespējas iemesls bija ugunsgrēks parādnieka preču noliktavā pēc bilances datuma (piemēram, 25.janvārī, ja bilances datums bija iepriekšējā gada 31. decembris), un parādnieks vairs nespēja nokārtot savas saistības piegādātājiem.

Ietekme uz finanšu pārskatu: Šis ir nekoriģējošs notikums, jo parādnieka finansiālās grūtības nepastāvēja bilances datumā. Tāpēc uzņēmumam nav jākoriģē pircēju un pasūtītāju konta uzskaites vērtība bilances datumā. Ja parāds ir būtisks, par to sniedz informāciju finanšu pārskata pielikumā. Zaudējumi no parāda vērtības samazināšanās tiks atzīti tajā periodā, kad radušies.

3. Pēc bilances datuma, bet pirms finanšu pārskata apstiprināšanas publiskošanai ugunsgrēkā tika nopostīta viena no uzņēmuma daudzām noliktavām. Tas neradīja būtiskas sekas uzņēmuma darbībā.

Ietekme uz finanšu pārskatu: Šis ir nekoriģējošs notikums. Ja zaudētā aktīva vērtība bija būtiska, informāciju par šo notikumu atklāj finanšu pārskata pielikumā.

4. Pēc bilances datuma, bet pirms finanšu pārskata apstiprināšanas publiskošanai ugunsgrēkā tika nopostīta galvenā uzņēmuma ražotne. Uzņēmums vairs nav spējīgs turpināt darbību.

Ietekme uz finanšu pārskatu: Šis ir koriģējošs notikums, pat ja apstākļi nav pastāvējuši bilances datumā. Tā kā darbības turpināšanas pieņēmums vairs nav piemērojams, uzņēmumam ir jāveic būtiskas izmaiņas uzskaitē. Uzņēmuma manta, prasījumi un saistības jānovērtē un jāatspoguļo finanšu pārskatā, ņemot vērā apstākli, ka uzņēmuma darbība tiek izbeigta.

5. Krājumu inventarizācijā, kas notika piecas dienas pēc bilances datuma, tika konstatēts iztrūkums un bojāti krājumi.

Ietekme uz finanšu pārskatu: Domājams, ka šie apstākļi pastāvēja jau bilances datumā. Tas ir koriģējošs notikums, un uzņēmumam ir jāveic krājumu daudzuma un vērtības korekcijas bilances datumā, atzīstot inventarizācijas laikā atklāto iztrūkumu un krājumu vērtības samazināšanos bojājumu dēļ.

6. Pēc bilances datuma, bet pirms finanšu pārskata apstiprināšanas publiskošanai tika konstatēts, ka daļa no uzņēmuma krājumiem ir bojāti un nav vairs pārdodami, jo divas dienas pēc bilances datuma bija sabojājusies noliktavas saldēšanas iekārta.

Ietekme uz finanšu pārskatu: Tā kā notikums, kas bija iemesls krājumu vērtības samazināšanai, notika pēc bilances datuma, šis ir nekoriģējošs notikums, un uzņēmumam nav jāveic krājumu daudzuma un vērtības korekcijas bilances datumā. Zaudējumi no krājumu vērtības samazināšanās tiek atzīti periodā, kad šie krājumi tika sabojāti.

7. Uzņēmumam bilances datumā ir izveidots uzkrājums paredzamiem zaudējumiem no iespējami nelabvēlīga tiesas sprieduma. Pēc bilances datuma, bet pirms finanšu pārskata apstiprināšanas publiskošanai tiesa pasludināja spriedumu un noteica konkrētu summu, kas uzņēmumam jāsamaksā.

Ietekme uz finanšu pārskatu: Tiesas spriedums pēc bilances datuma lietā, kas bija ierosināta pirms bilances datuma notikušu notikumu dēļ, ir koriģējošs notikums, tā kā tas attiecas uz apstākļiem, kas jau pastāvēja bilances datumā. Bilancē iekļautais uzkrājums ir jāprecizē, ja tas būtiski atšķiras no tiesas spriedumā noteiktās summas.

8. Pēc bilances datuma, bet pirms finanšu pārskata apstiprināšanas publiskošanai uzņēmums saņem paziņojumu, ka uzņēmuma darbinieks, kas pēc bilances datuma darbā guva savainojumu, pret uzņēmumu ir iesniedzis prasību tiesā.

Ietekme uz finanšu pārskatu: Prasība ir nekoriģējošs notikums, jo tā attiecas uz apstākļiem, kas nepastāvēja bilances datumā (negadījums notika pēc bilances datuma). Ja prasība ir būtiska, informācija par to ir jāatklāj iepriekšējā gada finanšu pārskata pielikumā.

9. Akcionāru kopsapulcē tiek pieņemts lēmums par uzņēmuma peļņas izlietošanu, izmaksājot dividendēs konkrētu peļņas daļu.

Ietekme uz finanšu pārskatu: Šis notikums nav notikums pēc bilances datuma, jo tas notiek pēc finanšu pārskata apstiprināšanas publiskošanai. Par peļņas sadali uzņēmuma dalībnieki lemj pēc uzņēmuma gada pārskata apstiprināšanas. Uzņēmuma dalībnieki apstiprina finanšu pārskatu pēc tam, kad to attiecīgi ir parakstījušas atbildīgās uzņēmuma amatpersonas, ar savu parakstu apstiprinot šo finanšu pārskatu publiskošanai.

10. Pēc bilances datuma, bet pirms finanšu pārskata apstiprināšanas publiskošanai uzņēmuma kreditors tiesā iesniedz pieteikumu par uzņēmuma atzīšanu par maksātnespējīgu.

Ietekme uz finanšu pārskatu: Maksātnespējas pieteikuma iesniegšana rada pamatotas šaubas par uzņēmuma spēju turpināt darbību, tādēļ uzņēmuma vadībai ir jāizvērtē, vai darbības turpināšanas pieņēmums joprojām ir piemērots. Ja pēc šīs izvērtēšanas vadība secina, ka darbības turpināšanas pieņēmums ir piemērots, informāciju par iesniegto maksātnespējas pieteikumu un iemeslus, kādēļ darbības turpināšanas pieņēmums ir piemērots, uzrāda finanšu pārskata pielikumā. Savukārt, ja tiek secināts, ka uzņēmuma finansiālais stāvoklis ir tāds, ka uzņēmums nespēs turpināt darbību, uzņēmums veic būtiskas izmaiņas uzskaitē - uzņēmuma mantu, prasījumus un saistības grāmatvedībā novērtē un atspoguļo finanšu pārskatā, ņemot vērā apstākli, ka uzņēmuma darbība netiks turpināta.

11. Pēc bilances datuma, bet pirms finanšu pārskata apstiprināšanas publiskošanai maksātnespējīga uzņēmuma kreditoru sapulce kā maksātnespējas risinājuma veidu apstiprina sanāciju.

Ietekme uz finanšu pārskatu: Sanācijas procesa uzsākšana nozīmē, ka nav paredzēts pārtraukt uzņēmuma darbību. Tādēļ, ja ir pamatoti uzskatīt, ka sanācijas procesa rezultātā uzņēmums spēs atjaunot savu darbību, uzņēmums finanšu pārskatu sagatavo, izmantojot darbības turpināšanas pieņēmumu. Finanšu pārskata pielikumā uzņēmums sniedz informāciju par apstiprināto maksātnespējas stāvokļa risinājuma veidu un tā gaitu. Šādi uzņēmums rīkojas arī, ja par maksātnespējas risinājuma veidu tiek apstiprināts mierizlīgums.