Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2011. gada 19. oktobra noteikumus Nr. 820 "Dopinga kontroles kārtība".
Ministru kabineta noteikumi Nr.974

Rīgā 2004.gada 30.novembrī (prot. Nr.68 19.§)
Dopinga kontroles noteikumi
Izdoti saskaņā ar Sporta likuma 6.panta piektās daļas 4.punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka dopinga kontroles kārtību.

2. Dopinga kontroli īsteno, lai sportista organismā konstatētu šo noteikumu 1.pielikumā minētās dopinga vielas vai dopinga metodes izmantošanu.

II. Dopinga kontrolē iesaistītās institūcijas un to darbība

3. Dopinga kontroles pasākumus koordinē Antidopinga komiteja. Antidopinga komiteja ir konsultatīva institūcija dopinga kontroles jomā.

4. Antidopinga komitejas sastāvā ir pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas, Veselības ministrijas, Latvijas Olimpiskās komitejas un Latvijas Sporta federāciju padomes. Antidopinga komitejas personālsastāvu apstiprina veselības ministrs. Antidopinga komitejas darbu vada komitejas priekšsēdētājs. Antidopinga komitejas priekšsēdētājs ir Veselības ministrijas pārstāvis. Uz komitejas sēdi ar padomdevēja tiesībām var uzaicināt ekspertus.

5. Antidopinga komiteja ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā puse no balsstiesīgajiem komitejas locekļiem. Katram komitejas loceklim ir viena balss.

6. Antidopinga komiteja lēmumus pieņem, atklāti balsojot. Lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir komitejas priekšsēdētāja balss.

7. Aizklāta balsošana notiek, ja to pieprasa ne mazāk kā trešdaļa no Antidopinga komitejas locekļiem.

8. Antidopinga komitejas sēdes tiek protokolētas.

9. Sacensību laikā antidopinga komitejai ir tiesības pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz iesniegumu, ko iesniegusi sporta federācija, kuras biedrs ir konkrētais sportists, attiecīgā starptautiskā sporta federācija, Latvijas Olimpiskā komiteja, Latvijas Sporta federāciju padome vai vadošā valsts sporta institūcija, ierosināt veikt dopinga kontroli sportistiem.

10. Antidopinga komiteja divu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas sniedz Sporta medicīnas valsts aģentūrai (turpmāk — aģentūra) atzinumu par dopinga kontroles nepieciešamību.

11. Dopinga kontroli ārpussacensību laikā sportistiem veic atbilstoši aģentūras izstrādātajam dopinga kontroles plānam. Dopinga kontroles plānu divas reizes gadā iesniedz izvērtēšanai Antidopinga komitejā.

12. Izstrādājot ārpussacensību dopinga kontroles plānu, aģentūra izmanto datus par sportistu treniņu un sacensību norises vietām un laiku, sasniegumiem, iepriekš veiktajām dopinga kontrolēm un to rezultātiem, attiecīgā sporta veida pārstāvju iespējamo saistību ar dopinga vielu lietošanu un citu informāciju.

13. Lai veiktu dopinga kontroli, aģentūra, pamatojoties uz šo noteikumu 9.punktā minēto iesniegumu vai 11.punktā minēto dopinga kontroles plānu, šajos noteikumos noteiktajā kārtībā iegūst attiecīgā sportista asins vai urīna paraugu.

14. Sportista asins vai urīna paraugu ņem aģentūras direktora pilnvarota amatpersona (turpmāk — dopinga kontrolieris). Asins paraugu ņem dopinga kontrolieris — sertificēta ārstniecības persona.

15. Aģentūras direktors dopinga kontroles veikšanai izsniedz dopinga kontrolierim rakstisku pilnvaru. Aģentūra dopinga kontrolierim sniedz ziņas par vietu un laiku, kad attiecīgo sportistu var sastapt, kā arī izsniedz dopinga kontrolei nepieciešamo inventāru un dokumentus.

III. Pasākumi pirms dopinga kontroles

16. Dopinga kontrolieris iepazīstina sportistu ar šo noteikumu 9.punktā minēto iesniegumu vai izrakstu no dopinga kontroles plāna, uzrāda savu licenci un pilnvaru, kā arī nodod sportistam uzaicinājumu veikt dopinga kontroli. Sportists uzrāda personu apliecinošu dokumentu un parakstās par uzaicinājuma saņemšanu. Nepilngadīgas vai rīcībnespējīgas personas uzaicinājumu veikt dopinga kontroli paraksta likumiskais pārstāvis vai likumiskā pārstāvja pilnvarots sporta speciālists.

17. Dopinga kontrolieris informē sportistu par dopinga kontroles kārtību, dopinga kontroles norises vietu, kā arī par tiesībām pieaicināt vienu personu piedalīties dopinga kontrolē. Ja nepieciešams, sportistam atļauts pieaicināt tulku. Nepilngadīga vai rīcībnespējīga sportista dopinga kontroli veic tikai likumiskā pārstāvja vai likumiskā pārstāvja pilnvarota sporta speciālista klātbūtnē.

18. Ja dopinga kontrolieris aģentūras norādītajā vietā un laikā trīs reizes septiņu dienu laikā nesastop sportistu vai sportists atsakās parakstīties par uzaicinājuma saņemšanu, dopinga kontrolieris rakstiski informē par to aģentūru.

19. Dopinga kontrolieris nodrošina sportista ierašanos dopinga kontroles vietā ne vēlāk kā stundu pēc uzaicinājuma saņemšanas un nepārtrauktu sportista uzraudzību dopinga kontroles laikā. Ja sportists piedalās preses konferencē vai apbalvošanas ceremonijā, sportistam atļauts ierasties dopinga kontroles vietā vēlāk.

20. Dopinga kontrolieris atzīmē sportista ierašanās laiku dopinga kontroles vietā.

21. Aģentūra nodrošina, lai dopinga kontroles vieta atbilstu šādiem kritērijiem:

21.1. atsevišķa telpa dopinga kontroles veikšanai;

21.2. atsevišķa telpa, kurā sportists var sagatavoties dopinga kontrolei un kurā ir nodrošināta iespēja padzerties;

21.3. atsevišķa tualete, ja nepieciešams ņemt urīna paraugu.

22. Pēc paraugu iegūšanas tos kodē, izmantojot urīna savākšanas trauku, aizzīmogojamu pagaidu iepakojuma komplektu un urīna vai asins parauga dopinga kontroles komplektu ar kodu. Katram priekšmetam jābūt ievietotam atsevišķi rūpnieciski ražotā iepakojumā, un iepakojumam jābūt aizvērtam tā, lai priekšmeti nevarētu saskarties ar apkārtējo vidi un būtu nodrošināta to neaizskaramība (turpmāk — individuālais iepakojums).

23. Ja sportists izvairās no parauga nodošanas dopinga kontrolei, dopinga kontrolieris sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu un nosūta to Izglītības valsts inspekcijai, kā arī informē par protokola sastādīšanu aģentūru.

IV. Urīna parauga iegūšana

24. Urīna parauga iegūšanai dopinga kontrolieris lūdz sportistu izvēlēties vienu urīna savākšanas trauku individuālā iepakojumā un pārliecināties, ka individuālais iepakojums nav bojāts. Ja sportists uzskata, ka iepakojums ir bojāts, viņam ir tiesības izvēlēties citu trauku.

25. Sportists urīna paraugu nodod tualetē tā paša dzimuma dopinga kontroliera uzraudzībā.

26. Urīna parauga tilpums ir vismaz 75 mililitri. Ja parauga tilpums ir mazāks par 75 mililitriem, urīna trauku ar paraugu ievieto pagaidu aizzīmogošanas komplektā, kuru sportists izvēlas no vairākiem komplektiem. Pēc pietiekama urīna daudzuma savākšanas abus urīna paraugus salej kopā.

27. Pēc urīna parauga savākšanas dopinga kontrolieris lūdz sportistu izvēlēties vienu no vairākiem urīna parauga dopinga kontroles komplektiem un pārliecināties, ka kodu numuri ir vienādi uz visām komplekta sastāvdaļām (parauga A daļas un B daļas pudeles vai konteinera) un individuālais iepakojums nav bojāts. Ja sportists uzskata, ka kodu numuri nav vienādi vai iepakojums ir bojāts, viņam ir tiesības izvēlēties citu komplektu.

28. Pēc dopinga kontroliera norādījuma sportists apmēram divas trešdaļas no urīna parauga ielej A daļas pudelē un vienu trešdaļu — B daļas pudelē, aizver pudeles un kodē tās, aizskrūvējot vāciņu vai ievietojot konteinerā.

29. Dopinga kontrolieris, izmantojot savākšanas traukā atlikušo urīna paraugu, veic urīna īpatnējā svara un pH līmeņa mērījumus. Ja urīna īpatnējais svars vai pH līmenis neatbilst aģentūras apstiprinātajām normām, paraugu ņem atkārti un abus iegūtos paraugus uzskata par dopinga kontroles paraugu.

V. Asins parauga iegūšana

30. Pirms asins parauga ņemšanas dopinga kontrolieris nodrošina, lai sportists vismaz 10 minūtes atrastos ērtā pozā miera stāvoklī.

31. Dopinga kontrolieris lūdz sportistu izvēlēties vienu no vairākiem asins parauga dopinga kontroles komplektiem un pārliecināties, ka kodu numuri uz visām komplekta sastāvdaļām ir vienādi un individuālais iepakojums nav bojāts. Ja sportists uzskata, ka kodu numuri nav vienādi vai iepakojums ir bojāts, viņam ir tiesības izvēlēties citu komplektu.

32. Dopinga kontrolieris ar sterilu dezinficējošu tamponu notīra sportista ādu ķermeņa daļā, kurā veiktā vēnas punkcija iespējami mazāk ietekmēs sportista darbību. Dopinga kontrolieris dopinga kontroles savākšanas komplekta divās mēģenēs (ja nepieciešams, izmantojot žņaugu) paņem asins paraugu no virspusējas vēnas. Ja izmantots žņaugs, pēc vēnas punkcijas to nekavējoties noņem un punkcijas vietai uzliek pārsēju.

33. Asins parauga tilpums katrā mēģenē ir trīs mililitri.

34. Ja pirmajā reizē iegūtais asins parauga tilpums ir mazāks par trim mililitriem, dopinga kontrolieris asins paraugu ņem atkārtoti, bet ne vairāk kā trīs reizes. Ja iegūtais asins parauga tilpums nav pietiekams, parauga ņemšanu pārtrauc un dopinga kontrolieris par to rakstiski informē aģentūru.

35. Sportists mēģenes ar asins paraugu ievieto īpašos konteineros vai kastēs un kodē tos, ievietojot konteinerā vai citādi aizzīmogojot atbilstoši dopinga kontroliera norādījumiem.

VI. Pasākumi pēc dopinga kontroles

36. Par dopinga kontroles norisi dopinga kontrolieris aizpilda dopinga kontroles anketu (2.pielikums).

37. Dopinga kontroles anketu (oriģinālu un divas tās kopijas) dopinga kontrolieris nākamās darbdienas laikā pēc dopinga kontroles veikšanas iesniedz aģentūrā un pievieno dopinga kontroles laikā iegūtos paraugus, kā arī citus dokumentus, kas saistīti ar kontroli. Divas dopinga kontroles anketas kopijas izsniedz sportistam.

38. Aģentūras atbildīgā amatpersona nosūta paraugu, pavadvēstuli un dopinga kontroles anketas kopiju uz dopinga kontroles laboratoriju, kas ir akreditēta saskaņā ar Eiropas Padomes Antidopinga konvencijas Kontroles grupas noteiktajiem kritērijiem un kuru ir akreditējusi Pasaules Antidopinga aģentūra atbilstoši Starptautiskajai konvencijai pret dopingu sportā (turpmāk - laboratorija). Pavadvēstulē norāda sporta veidu vai disciplīnu, kurā sportists piedalās, parauga ņemšanas datumu un laiku, savāktā urīna parauga tilpumu, pH līmeni un īpatnējo svaru, urīna parauga komplekta kodu vai asins parauga komplekta kodu, kā arī sportista sniegto informāciju par pēdējo 10 dienu laikā lietotajiem medikamentiem.

(MK 24.07.2007. noteikumu Nr.509 redakcijā)

39. Laboratorijā veic parauga A daļas analīzi un nosaka visu dopinga vielu klātbūtni paraugā un dopinga metodes lietošanu, ja dopinga kontrole veikta sacensību laikā. Ja dopinga kontrole veikta ārpussacensību laikā, nosaka šo noteikumu 1.pielikuma 1., 2., 3., 4., 5. un 6.punktā minēto vielu un dopinga metodes lietošanu. Ja dopinga kontroli pieprasījusī institūcija īpaši norāda, laboratorija var veikt analīzi, lai noteiktu citu vielu klātbūtni. Pēc parauga analīzes veikšanas laboratorija nosūta atzinumu aģentūras atbildīgajai amatpersonai.

40. Ja laboratorijas atzinumā norādīts, ka parauga A daļā dopinga vielas nav konstatētas, aģentūras atbildīgā amatpersona par to informē institūciju, kura pieprasījusi dopinga kontroli, un nosūta tai vienu dopinga kontroles anketas kopiju un laboratorijas atzinumu.

41. Ja laboratorijas atzinumā norādīts, ka parauga A daļā ir konstatēta dopinga viela vai ir pierādījumi par dopinga metodes izmantošanu, vai dopinga kontrolieris informējis aģentūru, ka sportists izvairās no parauga nodošanas dopinga kontrolei, aģentūra nosūta Antidopinga komitejai iesniegumu par iespējamo ar dopinga lietošanu saistīto pārkāpumu. Iesniegumam pievieno laboratorijas atzinumu, dopinga kontroles anketu vai citu informāciju.

42. Antidopinga komiteja divu darbdienu laikā izskata šo noteikumu 41.punktā minēto iesniegumu un tam pievienotos dokumentus par iespējamo ar dopinga lietošanu saistīto pārkāpumu vai sportista izvairīšanos veikt dopinga kontroli un sniedz aģentūrai atzinumu par dopinga lietošanas pārkāpumu vai sportista atteikšanos veikt dopinga kontroli.

43. Ja aģentūras iesniegumā minētie argumenti nav pietiekams pamats atzinuma sniegšanai par pārkāpumu, Antidopinga komiteja izskata iesaistīto personu paskaidrojumus vai pēc sportista pieprasījuma ierosina veikt parauga B daļas analīzi laboratorijā. Šādā gadījumā attiecīgajam sportistam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim ir tiesības būt klāt, veicot parauga B daļas analīzi laboratorijā.

44. Ja, izskatot lietu par iespējamo ar dopinga lietošanu saistīto pārkāpumu, Antidopinga komiteja uzskata, ka pārkāpums nav noticis, Antidopinga komiteja par to sniedz atzinumu aģentūrai. Aģentūras atbildīgā amatpersona informē institūciju, kura pieprasījusi dopinga kontroli, par to, ka ar dopinga lietošanu saistīts pārkāpums nav noticis, un nosūta tai vienu dopinga kontroles anketas kopiju, laboratorijas atzinumu un Antidopinga komitejas atzinumu.

45. Ja Antidopinga komitejas atzinumā norādīts, ka ar dopinga lietošanu saistītais pārkāpums ir noticis, Antidopinga komiteja informāciju par pārkāpumu, vienu dopinga kontroles anketas kopiju un laboratorijas atzinumu vai citu informāciju ierakstītā vēstulē nosūta sportistam un sporta federācijai, kuras biedrs ir attiecīgais sportists. Ja sportista asins vai urīna paraugā konstatētas šo noteikumu 1.pielikuma 7., 8. un 9.punktā minētās vielas, Antidopinga komiteja ierakstītā vēstulē nosūta ziņojumu tiesībaizsardzības iestādēm.

46. Ja Antidopinga komitejas atzinumā norādīts, ka sportists izvairījies veikt dopinga kontroli, informāciju par to Antidopinga komiteja ierakstītā vēstulē nosūta Izglītības valsts inspekcijai.

47. Ja iesniegumu dopinga kontroles veikšanai iesniegusi sporta federācija, starptautiskā sporta federācija, Latvijas Olimpiskā komiteja, Latvijas Sporta federāciju padome vai vadošā valsts sporta institūcija, izdevumus, kas saistīti ar dopinga kontroli, sedz attiecīgā institūcija.

48. Ja dopinga kontroli veic pēc Antidopinga komitejas iniciatīvas vai atbilstoši dopinga kontroles plānam, izdevumus, kas saistīti ar dopinga kontroli, sedz aģentūra.

VII. Noteikumu ievērošanas uzraudzība un atbildība par to pārkāpšanu

49. Aģentūra organizē un koordinē valsts, pašvaldību un sabiedrisko organizāciju antidopinga pasākumu īstenošanu un veic dopinga kontroles pasākumus saskaņā ar šiem noteikumiem.

50. Izglītības valsts inspekcija uzliek personām administratīvo sodu par dopinga kontroles noteikumu pārkāpumiem.

Ministru prezidents I.Emsis

Veselības ministrs R.Muciņš
1.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 30.novembra noteikumiem Nr.974
Aizliegtās dopinga vielas un dopinga metodes

(Pielikums MK 12.01.2010. noteikumu Nr.32 redakcijā)

1. S1. Anaboliskie līdzekļi:

1.1. S1.1. anaboliskie androgēnie steroīdi (AAS):

1.1.1. eksogēnie anaboliskie androgēnie steroīdi1:

1-androstendiol (5α -androst-1-ene-3β,17β-diol)

1-androstendione (5α -androst-1-ene-3,17-dione)

bolandiol (19-norandrostenediol)

bolasterone

boldenone

boldione (androsta-1,4-diene-3,17-dione)

calusterone

clostebol

danazol (17 α-ethynyl-17β-hydroxyandrost-4-eno[2,3-d]isoxazole)

dehydrochlormethyltestosterone (4-chloro-17β-hydroxy-17α-methylandrosta-1,4-dien-3-one)

desoxymethyltestosterone (17 α -methyl-5 α -androst-2-en-17β-ol)

drostanolone

ethylestrenol (19-nor-17 α -pregn-4-en-17-ol)

fluoxymesterone

formebolone

furazabol (17β-hydroxy-17 α -methyl-5 α -androstano[2,3-c]-furazan)

gestrinone

4-hydroxytestosterone (4,17β-dihydroxyandrost-4-en-3-one)

mestanolone

mesterolone

metenolone

methandienone (17β-hydroxy-17 α -methylandrosta-1,4-dien-3-one)

methandriol

methasterone (2α, 17α -dimethyl-5 α -androstane-3-one-17β-ol)

methyldienolone (17β-hydroxy-17 α -methylestra-4,9-dien-3-one)

methyl-1-testosterone (17β-hydroxy-17 α -methyl-5 α -androst-1-en-3-one)

methylnortestosterone (17β-hydroxy-17α -methylestr-4-en-3-one)

methyltestosterone

metribolone (methyltrienolone, 17β-hydroxy-17α -methylestra-4,9,11-trien-3-one)

mibolerone

nandrolone

19-norandrostenedione (estr-4-ene-3,17-dione)

norboletone

norclostebol

norethandrolone

oxabolone

oxandrolone

oxymesterone

oxymetholone

prostanozol (17β-hydroxy-5α-androstano[3,2-c] pyrazole)

quinbolone

stanozolol

stenbolone

1-testosterone (17β-hydroxy-5α -androst-1-en-3-one)

tetrahydrogestrinone (18α -homo-pregna-4,9,11-trien-17β-ol-3-one)

trenbolone

citas vielas ar līdzīgu ķīmisko uzbūvi vai līdzīgu bioloģisko iedarbību;

1.1.2. endogēnie anaboliskie androgēnie steroīdi2:

androstenediol (androst-5-ene-3β,17β-diol)

androstenedione (androst-4-ene-3,17-dione)

dihydrotestosterone (17β-hydroxy-5α -androstan-3-one)

prasterone (dehydroepiandrosterone, DHEA)

testosterone un šādi metabolīti un izomēri:

5α-androstane-3α,17α-diol

5α-androstane-3α,17β-diol

5α-androstane-3β,17α-diol

5α-androstane-3β,17β-diol

androst-4-ene-3α,17α-diol

androst-4-ene-3α,17β-diol

androst-4-ene-3β,17α-diol

androst-5-ene-3α,17α-diol

androst-5-ene-3α,17β-diol

androst-5-ene-3β,17α-diol

4-androstenediol (androst-4-ene-3β,17β-diol)

5-androstenedione (androst-5-ene-3,17-dione)

epi-dihydrotestosterone

epitestosterone

3α-hydroxy-5α-androstan-17-one

3β-hydroxy-5α-androstan-17-one

19-norandrosterone

19-noretiocholanolone

Piezīmes.
1
Eksogēns – viela, kuru organisms nevar izstrādāt dabiski.
2
Endogēns – viela, kuru organisms var izstrādāt dabiski.

1.2. S1.2. citi anaboliskie līdzekļi:

clenbuterol

selektīvie androgēnu receptoru modulatori (SARMs)

tibolone

zeranol

zilpaterol

2. S2. Peptīdu hormoni, augšanas faktori un līdzīgas vielas:

2.1. eritropoēzi stimulējošie faktori (piemēram, erythropoietin (EPO), darbepoetin (dEPO), methoxy polyethylene glycol-epoetin beta (CERA) hematide);

2.2. horiongonadotropīns (CG) un luteinizējošais hormons (LH), tikai vīriešiem;

2.3. insulīni;

2.4. kortikotropīni;

2.5. augšanas hormons (GH), insulīnam līdzīgais augšanas faktors
(IGF-1), mehāniskie augšanas faktori (MGFs), trombocītu atvasinājumu augšanas faktors (PDGF), fibroblastu augšanas faktors (FGFs), vaskulāri endoteliālais augšanas faktors (VEGF) un hepatocītu augšanas faktors, kā arī jebkurš cits augšanas faktors, kas ietekmē muskuļu, cīpslu vai saišu proteīnu sintēzi, sabrukšanu, vaskularizāciju, enerģijas izmantošanu, reģenerācijas spējas vai pārmaiņas šķiedru struktūrā;

2.6. trombocītu atvasinājumu preparātu (piemēram, ar trombocītiem bagātināta plazma, centrifugētas asinis) ievadīšana intramuskulāri. Citu ievadīšanas ceļu izmantošanai nepieciešams sportista paziņojums (deklarācija) saskaņā ar Terapeitiskās lietošanas izņēmumu noteikšanas standartu (2005.gada 19.oktobra Starptautiskā konvencija pret dopingu sportā, 2.pielikums);

2.7. citas vielas ar līdzīgu ķīmisko uzbūvi vai bioloģisko iedarbību.

3. S3. Beta-2 agonisti1, 2

Visi beta-2 agonisti, arī to D- un L- izomēri.

Piezīmes.
1
Salbutamola (maksimāli 1600 mikrogramu 24 stundu laikā) un salmeterola lietošanai inhalācijās saskaņā ar Terapeitiskās lietošanas izņēmuma noteikšanas standartu nepieciešams saņemt atļauju terapeitiskās lietošanas izņēmumam.
2
Salbutamola atradni, ja tā koncentrācija urīnā pārsniedz 1000 ng/ml (nanogrami mililitrā), neuzskata par terapeitisku izmantošanu, un tā tiek uzskatīta par nelabvēlīgu analītisko atradni (izņemot, ja sportists kontrolēta farmakokinētiska izmeklējuma laikā spēj pierādīt, ka rezultātu izraisa inhalēta salbutamola lietošana terapeitiskā devā (maksimāli 1600 mikrogramu 24 stundu laikā)).

4. S4. Hormonu antagonisti un modulatori:

4.1. aromatāzes inhibitori, tai skaitā aminoglutethimide, anastrozole, androsta-1,4,6-triene-3,17-dione (androstatrienedione), 4-androstene-3,6,17 trione (6-oxo), exemestane, formestane, letrozole, testolactone;

4.2. selektīvi estrogēnu receptoru modulatori (SERMs), tai skaitā raloxifene, tamoxifen, toremifene;

4.3. citi antiestrogēni savienojumi, tai skaitā clomiphene, cyclofenil, fulvestrant;

4.4. aģenti, kas modificē miostatīna funkcijas, tai skaitā miostatīna inhibitori.

5. S5. Diurētiskie līdzekļi un citi maskējošie līdzekļi:

5.1. diurētiskie līdzekļi1:

acetazolamide

amiloride

bumetanide

canrenone

chlorthalidone

etacrynic acid

furosemide

indapamide

metolazone

spironolactone

tiazīdi (piemēram, bendroflumetahiazide, chlorothiazide, hydrochlorothiazide)

triamterene

citas vielas ar līdzīgu ķīmisko uzbūvi vai līdzīgu bioloģisko iedarbību (izņemot drosperinone, pamabrom un, lokāli lietojot, – dorzolamide un brinzolamide, kas nav aizliegts);

5.2. probenecid;

5.3. plazmas ekspanderi (piemēram, albumīna, dekstrāna, hidr­oksietilcietes un mannitola intravenoza ievadīšana, kā arī glicerols) un citi līdzekļi ar līdzīgu bioloģisku iedarbību.

Piezīme.
1
Atļauja terapeitiskās lietošanas izņēmumiem zaudē spēku, ja sportista urīns satur diurētisku līdzekli kopā ar eksogēniem anaboliskiem līdzekļiem un diurētiskais līdzeklis ir augstākās atļautās koncentrācijas robežās vai nedaudz zemākā koncentrācijā.

6. M. Dopinga metodes:

6.1. M1. skābekļa transportēšanas funkcijas uzlabošana:

6.1.1. asins dopings, tai skaitā jebkuras izcelsmes autologu, homologu vai heterologu asins vai eritrocītu produktu ievadīšana;

6.1.2. mākslīga skābekļa piesaistes, transportēšanas vai piegādāšanas uzlabošana, tai skaitā perfluora ķīmisko savienojumu, efaproxiral (RSR13), modificētu hemoglobīna produktu (piemēram, asins aizstājēji uz hemoglobīna bāzes, mikroinkapsulēti hemoglobīna produkti) lietošana, izņemot bagātināšanu ar skābekli;

6.2. M2. ķīmiskas un fizikālas manipulācijas:

6.2.1. dopinga kontroles laikā iegūtā parauga bojāšana vai bojāšanas mēģinājums, lai izmainītu parauga derīgumu un integritāti. Par šādu rīcību uzskata katetrizāciju, urīna aizvietošanu vai izmainīšanu, atšķaidīšanu (piemēram, ar proteāzēm), kā arī citas manipulācijas;

6.2.2. intravenozas infūzijas ir aizliegtas, izņemot infūzijas, kas likumīgi saņemtas slimnīcā vai klīniskos izmeklējumos;

6.3. M3. gēnu dopings:

6.3.1. metodes, kas spēj uzlabot sportiskos sasniegumus:

6.3.1.1. šūnu vai ģenētisko elementu pārnešana (piemēram, DNS, RNS);

6.3.1.2. farmakoloģisko vai bioloģisko līdzekļu lietošana gēnu ekspresijas izmainīšanai;

6.3.2. peroksisoma proliferācijas aktivētā receptora δ (PPARδ) agonisti (piemēram, GW 1516) un PPARδ-AMP aktivētās proteīnkināzes (AMPK) ass agonisti (piemēram, AICAR).

7. S6. Stimulatori:

7.1. nespecifiskie stimulatori:

adrafinil

amfepramone

amiphenazole

amphetamine

amphetaminil

benfluorex

benzphetamine

benzylpiperazine

bromantan

clobenzorex

cocaine

cropropamide

crotetamide

dimethylamphetamine

etilamphetamine

famprofazone

fencamine

fenetylline

fenfluramine

fenproporex

furfenorex

mefenorex

mephentermine

mesocarb

methamphetamine (D-)

methylenedioxyamphetamine

methylenedioxymethamphetamine

methylhexaneamine (dimethylpentylamine)

p-methylamphetamine

modafinil

norfenfluramine

phendimetrazine

phenmetrazine

phentermine

4-phenylpiracetam (carphedon)

prenylamine

prolintane;

7.2. specifiskie stimulatori, piemēram:

adrenaline1

cathine2

ephedrine3

etamivan

etilefrine

fenbutrazate

fencamfamin

heptaminol

isometheptene

levmetamphetamine

meclofenoxate

methylephedrine3

methylphenidate

nikethamide

norfenefrine

octopamine

oxilofrine

parahydroxyamphetamine

pemoline

pentetrazol

phenpromethamine

propylhexedrine

pseudoephedrine4

selegiline

sibutramine

strychnine

tuaminoheptane

citas vielas ar līdzīgu ķīmisko uzbūvi un līdzīgu bioloģisko iedarbību.

Piezīmes.
1
Adrenaline izmantošana ar vietējās anestēzijas līdzekļiem vai vietējai lietošanai (piemēram, degunā, acīs) nav aizliegta.
2
Ja cathine koncentrācija urīnā pārsniedz 5 mikrogramus mililitrā.
3
Ja ephedrine vai methylephedrine koncentrācija urīnā pārsniedz 10 mikrogramus mililitrā.
4
Ja pseudoephedrine koncentrācija urīnā pārsniedz 150 mikrogramus mililitrā.

8. S7. Narkotikas:

buprenorphine

dextromoramide

diamorphine (heroin)

fentanyl un tā atvasinājumi

hydromorphone

methadone

morphine

oxycodone

oxymorphone

pentazocine

pethidine

9. S8. Kanabinoīdi.

Dabiskais vai sintētiskais Δ9-tetrahydrocannabinol (THC) un THC līdzīgie kanabinoīdi (piemēram, hašišs, marihuāna, HU-210).

10. S9. Glikokortikosteroīdi:

10.1. ja tos lieto orāli, rektāli, intravenozi vai intramuskulārās injekcijās;

10.2. izņemot gadījumus, ja tos lieto intraartikulāri, periartikulāri, peritendinozi, epidurāli, intradermāli vai inhalācijās un sportists iesniedzis paziņojumu saskaņā ar Terapeitiskās lietošanas izņēmuma noteikšanas standartu;

10.3. izņemot vietējas lietošanas glikokortikosteroīdus saturošus medikamentus, kuru lietošanai nav nepieciešama atļauja terapeitiskās lietošanas izņēmumam, ja tos lieto dermatoloģisku (ieskaitot jonoforēzi un fonoforēzi), ausu, deguna, acu, mutes dobuma gļotādu, smaganu un perianālu slimību gadījumos.

11. P1. Alkohols1 (etanols):

11.1. šādos sporta veidos:

aeronautika (FAI)

loka šaušana (FITA)

autosports (FIA)

karatē (WKF)

modernā pieccīņa (UIPM), disciplīnās, kurās ietilpst šaušana

motosports (FIM),

deviņu ķegļu un desmit ķegļu boulings (FIQ)

ūdens motosports (UIM).

Piezīme.
1
Alkoholu (etanolu) nosaka, izmantojot elpas testu un/vai asins analīzes. Alkoholu (etanolu) uzskata par dopinga vielu, ja tā koncentrācija asinīs pārsniedz 0,1 promili (0,10 g/L).

12. P2. Beta blokatori, piemēram:

acebutolol

alprenolol

atenolol

betaksolol

bisoprolol

bunolol

celiprolol

esmolol

karteolol

karvedilol

labetalol

levobunolol

nadolol

metipranolol

metoprolol

oksprenolol

pindolol

propranolol

sotalol

timolol

šādos sporta veidos:

aeronautika (FAI)

loka šaušana (FITA, IPC) (arī ārpus sacensībām)

autosports (FIA)

biljards un snūkers (WCBS)

bobslejs (FIBT)

petangs (CMSB)

bridžs (FMB)

kērlings (WCF)

golfs (IGF)

vingrošana (FIG)

motosports (FIM)

modernā pieccīņa (UIPM) (disciplīnās, kurās ietilpst šaušana)

deviņu ķegļu un desmit ķegļu boulings (FIQ)

ūdens motosports (UIM)

burāšana (ISAF) (tikai regatēs)

šaušana (ISSF, IPC) (arī ārpus sacensībām)

slēpošana/snovbords (FIS) – tramplīnlēkšanā, frīstaila lielā tramplīna/rampas disciplīnās (aerials/halfpipe) un snovborda rampas/lielā tramplīna disciplīnās (halfpipe/big air)

cīņa (FILA).

13. Ja sportists spēj pierādīt, ka viela var izraisīt netīšu antidopinga noteikumu pārkāpumu, jo tā ir plaši pieejama medicīnisku produktu sastāvā, vai tā nav uzskatāma par sekmīgi izmantojamu dopinga līdzekli, šī viela uzskatāma par īpašu vielu. Par īpašajām vielām netiek uzskatītas šā pielikuma 1.punktā, 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 2.5., 4.4. un 7.1.apakšpunktā minētās vielas. Šis izņēmums attiecas arī uz 6.punktā minētajām aizliegtajām metodēm.

14. Šā pielikuma 1., 2., 3., 4., 5. un 6.punktā minētās vielas un metodes ir aizliegtas gan sacensību laikā, gan ārpus sacensībām, bet šā pielikuma 7., 8., 9., 10., 11. un 12.punktā minētās vielas un metodes ir aizliegtas tikai sacensību laikā.

2.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 30.novembra noteikumiem Nr.974

Veselības ministrs R.Muciņš
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Dopinga kontroles noteikumi Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 974Pieņemts: 30.11.2004.Stājas spēkā: 04.12.2004.Zaudē spēku: 27.10.2011.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 192, 03.12.2004.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
97386
{"selected":{"value":"16.01.2010","content":"<font class='s-1'>16.01.2010.-26.10.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"16.01.2010","iso_value":"2010\/01\/16","content":"<font class='s-1'>16.01.2010.-26.10.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"25.11.2009","iso_value":"2009\/11\/25","content":"<font class='s-1'>25.11.2009.-15.01.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"30.08.2008","iso_value":"2008\/08\/30","content":"<font class='s-1'>30.08.2008.-24.11.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"28.07.2007","iso_value":"2007\/07\/28","content":"<font class='s-1'>28.07.2007.-29.08.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"25.03.2006","iso_value":"2006\/03\/25","content":"<font class='s-1'>25.03.2006.-27.07.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"04.12.2004","iso_value":"2004\/12\/04","content":"<font class='s-1'>04.12.2004.-24.03.2006.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
16.01.2010
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)