1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) atklātas, slēgtas un sarunu procedūras — iepirkuma procedūras, kuras piemēro sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji un kurās:

a) atklātu procedūru gadījumā — visi ieinteresētie piegādātāji var iesniegt piedāvājumus,

b) slēgtu procedūru gadījumā — jebkurš piegādātājs var pieprasīt tiesības piedalīties, bet piedāvājumus var iesniegt tikai tie kandidāti, kurus uzaicina sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs,

c) sarunu procedūru gadījumā — sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs apspriežas ar paša izraudzītajiem piegādātājiem un ar vienu vai vairākiem no viņiem rīko sarunas par līguma noteikumiem;

2) centralizēto iepirkumu institūcija — sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vai jebkura cita persona, kura ir pasūtītājs likuma "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" izpratnē un kura slēdz piegādes, būvdarbu vai pakalpojumu līgumus vai vispārīgās vienošanās vai veic iepirkuma procedūras sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām;

3) dinamiskā iepirkumu sistēma — bieži lietojamu, pasūtītāja prasībām atbilstošu, tirgū plaši pieejamu preču iepirkšanai izmantots pilnīgi elektronizēts process, kas ir ierobežots laikā un atklāts visiem piegādātājiem ar noteikumu, ka piegādātāji atbilst kvalifikācijas prasībām un ir iesnieguši informāciju par precēm, kuras tie var piedāvāt (informatīvo piedāvājumu);

4) elektroniska izsole — lejupejošu cenu vai noteiktu piedāvājumu daļu jaunu vērtību atkārtota norādīšana ar elektronisku līdzekļu palīdzību pēc pilnīgas piedāvājumu novērtēšanas, tādējādi dodot iespēju ar elektroniskiem līdzekļiem sakārtot piedāvājumus noteiktā secībā pēc cenām vai noteiktu piedāvājumu daļu vērtībām. Atsevišķi pakalpojumu līgumi vai būvdarbu līgumi, kuru priekšmets ir intelektuāls darbs (projektēšana u.tml.), nav elektronisku izsoļu objekts. Elektroniski līdzekļi nozīmē elektroniskas iekārtas, kas piemērotas pa vadiem, ar radio, optisko līdzekļu vai citu elektromagnētisko līdzekļu palīdzību saņemto vai nosūtīto datu apstrādei (arī digitālajai saspiešanai) un uzglabāšanai;

5) iepirkuma procedūra — procedūra, saskaņā ar kuru sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs atlasa piegādātājus un piešķir tiesības noslēgt piegādes, būvdarbu vai pakalpojumu līgumu;

6) iepirkumu nomenklatūra (CPV) — nomenklatūra, kuru noteiktā kārtībā ir apstiprinājis Eiropas Parlaments un Eiropas Padome un kuru izmanto iepirkuma procedūrās iepirkuma priekšmeta identificēšanai;

7) informatīvais piedāvājums — piedāvājums, kas raksturo pretendenta piedāvāto preču klāstu dinamiskajā iepirkumu sistēmā, bet nav saistošs pretendentam un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam;

8) kandidāts — piegādātājs, kurš piedalās slēgtā procedūrā vai sarunu procedūrā līdz piedāvājuma iesniegšanai;

9) metu konkursi — tādas procedūras, kas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam dod iespēju iegūt plānu vai metu, kuru žūrija atzinusi par labāko konkursā ar godalgu piešķiršanu vai bez tās, galvenokārt pilsētu un jebkuras citas teritorijas plānošanas uzdevumu risinājuma, arhitektūras, būvniecības vai datu apstrādes jomā;

10) piegādātājs — fiziskā vai juridiskā persona, šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā, kas attiecīgi piedāvā tirgū būvdarbu veikšanu, preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu;

11) piegādes, būvdarbu un pakalpojumu līgumi — līgumi, kuri rakstveidā noslēgti starp vienu vai vairākiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un vienu vai vairākiem preču piegādātājiem, būvdarbu veicējiem vai pakalpojumu sniedzējiem finansiālās interesēs un kuru priekšmets ir:

a) būvdarbu līgumiem — šā likuma 1.pielikumā minēto darbu veikšana vai šo darbu veikšana un būvprojektēšana, vai būve, kā arī jebkurš cits darījums, kura rezultātā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iegūst tiesības uz būvi, kas veidota atbilstoši tā noteiktajām prasībām. Būve šā likuma izpratnē ir kopējais 1.pielikumā minēto darbu rezultāts, kas ir pietiekams, lai kalpotu noteiktajam mērķim,

b) piegādes līgumiem — preces pirkums, nomaksas pirkums, noma vai noma ar izpirkuma tiesībām. Par piegādes līgumu tiek uzskatīts arī tāds līgums, kura priekšmets ir preču piegāde un kura nebūtiskākā daļa ir preces iebūvēšana vai uzstādīšana,

c) pakalpojumu līgumiem — šā likuma 2.pielikumā minētie pakalpojumi;

12) pretendents — piegādātājs, kurš ir iesniedzis piedāvājumu;

13) publiskās institūcijas — valsts pārvaldes iestādes, citas valsts iestādes, pašvaldības vai citas atvasinātās publisko tiesību juridiskās personas, kā arī privāto tiesību subjekts, kas vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem:

a) tas ir nodibināts vai darbojas, lai nodrošinātu sabiedrības vispārīgās vajadzības, kurām nav komerciāla vai rūpnieciska rakstura,

b) tas atrodas valsts pārvaldes iestādes, citas valsts iestādes, atvasinātās publisko tiesību juridiskās personas padotībā vai izšķirošā ietekmē vai šiem kritērijiem atbilstoša privāto tiesību subjekta izšķirošā ietekmē (tā izpaužas kā balsstiesību vairākums pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļu ievēlēšanā vai vadības iecelšanā) vai arī šā privāto tiesību subjekta darbību vairāk par 50 procentiem finansē valsts, atvasinātā publisko tiesību juridiskā persona vai cits šiem kritērijiem atbilstošs privāto tiesību subjekts;

14) publiskās institūcijas uzņēmums — jebkurš komersants, kurš atrodas publiskās institūcijas tiešā vai netiešā izšķirošā ietekmē uz līdzdalības vai līguma pamata. Publiskajai institūcijai ir izšķirošā ietekme, ja tai tieši vai netieši pieder lielākā daļa (vairāk nekā 50 procentu) no kapitālsabiedrības parakstītā pamatkapitāla vai ja tā kontrolē balsu vairākumu, kas saistīts ar emitētajām kapitāla daļām (akcijām), vai tā var iecelt vairāk nekā pusi no pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļiem;

15) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs:

a) publiskā institūcija vai publiskās institūcijas uzņēmums, kas veic šā likuma II nodaļā minētās darbības šā likuma II nodaļā minētajās jomās,

b) jebkurš privāto tiesību subjekts, kas veic šā likuma II nodaļā minētās darbības šā likuma II nodaļā minētajās jomās vai jebkurā to kombinācijā, pamatojoties uz īpašām vai izņēmuma tiesībām, ko piešķīrusi kompetenta iestāde uz tādu normatīvo vai administratīvo aktu pamata, kuru normas ierobežo darbību veikšanu iepriekšminētajās jomās, dodot tikai vienam subjektam vai dažiem subjektiem tiesības veikt darbības kādā no šīm jomām, un kas ievērojami ietekmē citu subjektu iespējas darboties šajās jomās;

16) vispārīgā vienošanās — tāda vienošanās starp vienu vai vairākiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem, kuras mērķis ir noteikt un raksturot kādā laikposmā slēdzamos līgumus un paredzēt noteikumus, ar kādiem tie tiks slēgti (īpaši attiecībā uz cenām un, ja nepieciešams, paredzēto daudzumu).

2.pants. Vienlīdzības un atklātības princips

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izvirza vienādas prasības visiem piegādātājiem un iepirkuma procedūrās ievēro atklātumu.

3.pants. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbība siltumapgādes, gāzes apgādes un elektroenerģijas apgādes jomā

(1) Siltumapgādes un gāzes apgādes jomā šo likumu piemēro publiskās lietošanas gāzes vai siltumenerģijas ražošanas, transportēšanas vai sadales tīklu nodrošināšanai vai apsaimniekošanai, kā arī gāzes vai siltumenerģijas piegādei šādiem tīkliem, izņemot gadījumus, kad gāzes vai siltumenerģijas ražošana ir publiskās institūcijas uzņēmumu vai privāto tiesību subjektu šajā pantā un citu šā likuma 4., 5., 6. vai 7.pantā neminētu darbības veidu neatņemamas sekas un publiskās institūcijas uzņēmums vai privāto tiesību subjekts piegādi publiskās lietošanas tīklam veic tikai tādēļ, lai saimnieciski izmantotu šādā darbībā iegūto gāzi vai siltumenerģiju. Turklāt šīs piegādes apjoms naudas izteiksmē nepārsniedz 20 procentus no attiecīgās publiskās institūcijas uzņēmuma vai privāto tiesību subjekta apgrozījuma, ņemot vērā vidējo apgrozījumu iepriekšējos trijos pārskata gados, ieskaitot kārtējo gadu.

(2) Elektroenerģijas apgādes jomā šo likumu piemēro publiskās lietošanas elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu nodrošināšanai un apsaimniekošanai, kā arī elektroenerģijas piegādei šādiem tīkliem, izņemot gadījumus, kad publiskās institūcijas uzņēmumiem vai privāto tiesību subjektiem elektroenerģijas ražošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu elektroenerģijas patēriņu citos šajā pantā un šā likuma 4., 5., 6. vai 7.pantā neminētos darbības veidos, un piegāde publiskās lietošanas tīklam ir atkarīga tikai no elektroenerģijas pašpatēriņa un nepārsniedz 30 procentus no gadā vidēji saražotās elektroenerģijas daudzuma, ņemot vērā saražoto elektroenerģijas daudzumu iepriekšējos trijos pārskata gados, ieskaitot kārtējo gadu.

4.pants. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbība ūdensapgādes jomā

(1) Dzeramā ūdens apgādes jomā šo likumu piemēro publiskās lietošanas dzeramā ūdens apgādes, transportēšanas vai sadales tīklu nodrošināšanai vai apsaimniekošanai vai dzeramā ūdens piegādei šādiem tīkliem, izņemot gadījumus, kad publiskās institūcijas uzņēmumiem vai privāto tiesību subjektiem dzeramā ūdens iegūšana un patērēšana ir citu šā panta un šā likuma 3., 5., 6. vai 7.pantā neminētu darbības veidu neatņemamas sekas un dzeramā ūdens piegāde publiskās lietošanas tīklam ir atkarīga no publiskās institūcijas uzņēmuma vai privāto tiesību subjekta pašpatēriņa un nepārsniedz 30 procentus no gadā vidēji iegūtā ūdens daudzuma, ņemot vērā iegūto ūdens daudzumu iepriekšējos trijos pārskata gados, ieskaitot kārtējo gadu.

(2) Šo likumu piemēro arī iepirkuma procedūrām vai metu konkursiem, kuri saistīti ar hidrobūvju projektiem, lauksaimniecības zemju apūdeņošanu vai meliorāciju, ievērojot nosacījumu, ka piegādātā dzeramā ūdens daudzums pārsniedz 20 procentus no kopējā hidrobūves ierīkošanas, lauksaimniecības zemju apūdeņošanas vai drenāžas rezultātā iegūtā ūdens daudzuma, kā arī tām iepirkuma procedūrām un metu konkursiem, kuri saistīti ar kanalizācijas ūdeņu aizvadīšanu vai attīrīšanu un kurus organizē publiskās institūcijas uzņēmumi, privāto tiesību subjekti un publiskās institūcijas, kas veic šā panta pirmajā daļā noteiktās darbības.

5.pants. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbība transporta pakalpojumu jomā

(1) Transporta pakalpojumu jomā šo likumu piemēro publiskās lietošanas dzelzceļa, tramvaju, trolejbusu, autobusu un trosu ceļu transporta tīklu vai to pakalpojumu nodrošināšanai.

(2) Šā panta izpratnē transporta tīkls eksistē, ja transporta pakalpojumus sniedz saskaņā ar šos pakalpojumus regulējošas institūcijas izdotajiem noteikumiem, to skaitā noteikumiem par apkalpojamiem maršrutiem, pārvadājamiem apjomiem vai pārvadājumu biežumu.

6.pants. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbība pasta pakalpojumu jomā

Pasta pakalpojumu jomā šo likumu piemēro vispārējiem pasta pakalpojumiem, uz kuriem to sniedzējam ir monopoltiesības saskaņā ar Pasta likumu, un papildu pasta pakalpojumiem, kurus sniedz šis vispārējo pakalpojumu sniedzējs.

7.pants. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbība teritorijas izmantošanas jomā

Teritorijas izmantošanas jomā šo likumu piemēro attiecībā uz noteiktas teritorijas izmantošanu naftas vai gāzes meklēšanai vai iegūšanai vai cietā kurināmā iegūšanai, kā arī uz lidostu vai ostu pārvaldīšanu.

8.pants. Līgumi, kas ietver vairākas darbības vairākās jomās vai dažādus līguma priekšmeta veidus

(1) Ja līgums attiecas uz darbībām vairākās jomās, iepirkuma procedūras regulē tās jomas normas, uz kuru attiecas līguma būtiskākā daļa.

(2) Ja līgums attiecas uz darbībām vairākās jomās, to nedrīkst sadalīt vairākos līgumos katrā jomā atsevišķi (un slēgt katrai jomai atsevišķu līgumu) nolūkā izvairīties no šā likuma vai likuma "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" piemērošanas.

(3) Ja līgums attiecas uz darbībām gan šā likuma, gan likuma "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" piemērošanas jomā un objektīvi nav iespējams noteikt, uz kuru jomu attiecas līguma būtiskākā daļa, iepirkuma procedūra veicama saskaņā ar likumu "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām".

(4) Ja līgums attiecas uz darbībām gan šā likuma piemērošanas jomā, gan uz citām darbībām, kas nav ietvertas ne šajā likumā, ne likumā "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām", un objektīvi nav iespējams noteikt, uz kuru jomu attiecas līguma būtiskākā daļa, iepirkuma procedūra veicama saskaņā ar šā likuma prasībām.

(5) Līgumus, kuros ietverta gan pakalpojumu sniegšana, gan piegāžu veikšana, uzskata par piegādes līgumiem, ja piegāžu kopējā vērtība pārsniedz līgumā ietverto pakalpojumu vērtību.

(6) Līgumus, kuru priekšmets ir pakalpojumu sniegšana, bet kuros papildus pakalpojumu sniegšanai kā nebūtiska daļa ietverti arī būvdarbi, uzskata par pakalpojumu līgumiem.

9.pants. Būves un pakalpojumu koncesijas

Šo likumu nepiemēro gadījumos, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piešķir būves vai pakalpojumu koncesiju, lai koncesionārs veiktu šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7.pantā minētās darbības.

10.pants. Līgumi ar trešajām personām

(1) Šo likumu nepiemēro gadījumos, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz piegādes vai būvdarbu līgumu, ja līguma priekšmetu paredzēts pārdot vai iznomāt trešajām personām peļņas nolūkā, ievērojot nosacījumu, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam nav īpašu vai izņēmuma tiesību pārdot vai iznomāt šādu līguma priekšmetu un ka citi privāto tiesību subjekti var to pārdot vai iznomāt atbilstoši tādiem pašiem nosacījumiem, kādi attiecas uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma informē to par visām produktu vai darbību kategorijām, uz kurām attiecina izņēmumus saskaņā ar šā panta pirmo daļu.

11.pants. Līgumi, kurus slēdz citiem mērķiem

(1) Šo likumu nepiemēro gadījumos, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz līgumus citiem mērķiem, nevis šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7.pantā minēto darbību veikšanai, vai ar mērķi veikt šīs darbības valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk — trešā valsts), ievērojot nosacījumu, ka šim mērķim netiek izmantots publiskās lietošanas tīkls vai Eiropas Savienībā ietilpstoša teritorija.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma informē to par visām darbībām, uz kurām attiecina izņēmumus saskaņā ar šā panta pirmo daļu.

12.pants. Līgumi, kuri satur valsts noslēpumu

Šo likumu nepiemēro gadījumos, kad saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Ministru kabinets informācijai par līgumu nosaka slepenības režīmu vai līguma izpilde ir saistīta ar speciāliem valsts noslēpuma aizsardzības pasākumiem.

13.pants. Līgumi, kurus slēdz saskaņā ar starptautiskiem noteikumiem

Šo likumu nepiemēro gadījumos, kad līgumus slēdz saskaņā ar citiem procedūru noteikumiem, kurus nosaka, ņemot vērā:

1) līgumu, kas noslēgts starp Latviju un trešo valsti par piegādēm, būvdarbiem vai pakalpojumiem, kuri nepieciešami šā starptautiskā līguma dalībvalstu kopīga projekta īstenošanai vai ekspluatācijai. Par visiem šādiem līgumiem paziņo Eiropas Komisijai;

2) starptautisku līgumu par karaspēka izvietošanu. Procedūru noteikumus attiecina uz organizācijām Latvijā vai trešajā valstī;

3) starptautiskas organizācijas reglamentētus iepirkuma procedūras noteikumus attiecībā uz projektiem, kurus tā finansē.

14.pants. Līgumi, kurus slēdz ar saistīto uzņēmumu, kopīgo uzņēmumu vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, kas ir daļa no kopīgā uzņēmuma

(1) Šo likumu nepiemēro attiecīgi pakalpojumu, piegādes vai būvdarbu līgumiem, ko sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz ar saistīto uzņēmumu vai ko kopīgais uzņēmums, kuru izveidojuši dažādi sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, lai tas veiktu kādas no šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7.pantā minētajām darbībām, slēdz ar kādu no šo sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju saistītajiem uzņēmumiem, ievērojot nosacījumu, ka vidēji 80 procenti no šā saistītā uzņēmuma pēdējos trijos gados sniegto pakalpojumu, veikto piegāžu vai būvdarbu apgrozījuma ir saistīti ar pakalpojumiem, piegādēm vai būvdarbiem tam sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, kura saistītais uzņēmums ir pakalpojuma sniedzējs, piegādātājs vai būvdarbu veicējs.

(2) Šā panta izpratnē par saistīto uzņēmumu uzskata kapitālsabiedrību, kurā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ir izšķirošā ietekme vai kurai ir izšķirošā ietekme sabiedrisko pakalpojumu sniedzējā, vai kapitālsabiedrību, kurā citai kapitālsabiedrībai ir izšķirošā ietekme un kurai vienlaikus ir izšķirošā ietekme sabiedrisko pakalpojumu sniedzējā. Šā panta izpratnē kapitālsabiedrībai izšķirošā ietekme citā kapitālsabiedrībā ir tad, ja tai tieši vai netieši pieder lielākā daļa (vairāk nekā 50 procentu) citas kapitālsabiedrības parakstītā kapitāla vai ja tā kontrolē balsu vairākumu, kas saistīts ar citas kapitālsabiedrības emitētajām kapitāla daļām (akcijām), vai ja tai ir balsstiesību vairākums šīs citas kapitālsabiedrības pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļu ievēlēšanā.

(3) Šo likumu nepiemēro, ja kopīgais uzņēmums, ko izveidojuši dažādi sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, lai tas veiktu kādas no šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7.pantā minētajām darbībām, slēdz līgumu ar kādu no šiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem.

(4) Šo likumu nepiemēro, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz līgumu ar kopīgo uzņēmumu, kuru izveidojuši dažādi sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, lai tas veiktu kādas no šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7.pantā minētajām darbībām vismaz trīs gadus, ievērojot nosacījumu, ka attiecīgais sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs veido kopīgā uzņēmuma daļu vismaz šajā periodā.

(5) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma informē to par saistītajiem uzņēmumiem un kopīgajiem uzņēmumiem, kuri slēdz līgumus, piemērojot šajā pantā minētos izņēmumus, par līguma priekšmetu un līgumcenu, kā arī iesniedz Eiropas Komisijai nepieciešamos pierādījumus, ka attiecības starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un saistīto uzņēmumu vai kopīgo uzņēmumu atbilst šā panta noteikumiem.

15.pants. Līgumi par noteiktiem pakalpojumiem

Šo likumu nepiemēro gadījumos, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz līgumu par:

1) nekustamā īpašuma pirkšanu vai nomu vai citu tiesību iegūšanu uz nekustamo īpašumu ar jebkuriem finanšu līdzekļiem, ievērojot nosacījumu, ka šis izņēmums neattiecas uz finanšu pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamā īpašuma pirkšanu vai nomu vai citu tiesību iegūšanu uz nekustamo īpašumu un kas noslēgti pirms vai pēc pirkšanas vai nomas līguma vai vienlaikus ar pirkšanas vai nomas līgumu;

2) šķīrējtiesu pakalpojumiem;

3) finanšu pakalpojumiem, kas saistīti ar vērtspapīru vai citu finanšu līdzekļu emisiju, iegādi, pārdošanu vai nodošanu citām personām, īpaši par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja darījumiem nolūkā palielināt kapitālu;

4) fizisko personu pakalpojumiem saskaņā ar darba līgumiem;

5) zinātniskās pētniecības pakalpojumiem, izņemot tādus pētījumus, par kuriem pilnībā samaksā sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums un kuru rezultātus saņem šis sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs savām vajadzībām;

6) pakalpojumiem, kas tiek sniegti pušu samierināšanai.

16.pants. Pakalpojumu līgumi uz izņēmuma tiesību pamata

Šo likumu nepiemēro gadījumos, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz pakalpojumu līgumu ar publisku institūciju, ja tai ir izņēmuma tiesības sniegt attiecīgo pakalpojumu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un citiem normatīvajiem aktiem.

17.pants. Atsevišķu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju slēgtie līgumi

(1) Šo likumu nepiemēro gadījumos, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz līgumus par ūdens piegādi, ievērojot nosacījumu, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina vai apsaimnieko publiskās lietošanas dzeramā ūdens apgādes, transportēšanas vai sadales tīklus vai piegādā dzeramo ūdeni šādiem tīkliem.

(2) Šo likumu nepiemēro gadījumos, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz līgumus par enerģijas vai kurināmā piegādi enerģijas ražošanai, ievērojot nosacījumu, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina vai apsaimnieko publiskus gāzes vai siltumenerģijas ražošanas, transportēšanas vai sadales tīklus vai piegādā gāzi vai siltumenerģiju šādiem tīkliem, vai nodrošina vai apsaimnieko publiskus elektroenerģijas pārvades vai sadales tīklus, vai piegādā elektroenerģiju šādiem tīkliem, vai izmanto noteiktu teritoriju naftas meklēšanai vai iegūšanai, kā arī cietā kurināmā iegūšanai.

18.pants. Privileģētie līgumi

(1) Gadījumos, kad paredzamā līguma priekšmets to pieļauj, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs rezervē iespēju piedalīties iepirkuma procedūrās tikai tiem kandidātiem vai pretendentiem, kas galvenokārt (vairāk par 50 procentiem no vidējā darbinieku skaita gadā) nodarbina invalīdus, kurus nevar nodarbināt normālos apstākļos.

(2) Piemērojot šā panta pirmo daļu, dalības uzaicinājumā jāatsaucas uz šo pantu.

19.pants. Līgumi, kurus slēdz centralizēto iepirkumu institūcija

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var slēgt piegādes, būvdarbu un pakalpojumu līgumus ar centralizēto iepirkumu institūciju starpniecību.

(2) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz piegādes, būvdarbu vai pakalpojumu līgumus vai vispārīgās vienošanās ar centralizēto iepirkumu institūciju vai izmanto tās organizētās iepirkuma procedūras, uzskatāms, ka tas ir piemērojis šā likuma prasības, ja centralizēto iepirkumu institūcija, veicot attiecīgos iepirkumus vai organizējot attiecīgās iepirkuma procedūras, ir piemērojusi šā likuma vai likuma "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" prasības.

20.pants. Piegādātāji

(1) Nedrīkst noraidīt pretendentu vai kandidātu tikai tāpēc, ka atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem tam nepieciešams noteikts juridiskais statuss, ja attiecīgais pretendents vai kandidāts ir tiesīgs sniegt pakalpojumus, piegādāt preces vai veikt būvdarbus atbilstoši tās Eiropas Savienības valsts likumiem, kurā tas dibināts.

(2) Būvdarbu un pakalpojumu līgumu slēgšanas gadījumā vai tad, ja piegādes līgums ietver arī preces iebūvēšanu vai uzstādīšanu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var pieprasīt, lai pretendents vai kandidāts piedāvājumā vai iesniegumā par piedalīšanos iepirkuma procedūrā norāda par konkrētā līguma izpildi atbildīgās personas, kā arī to profesionālo kvalifikāciju.

(3) Piegādātāju apvienības drīkst iesniegt piedāvājumus vai pieteikties par kandidātiem. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nedrīkst izvirzīt prasību, ka šīm apvienībām nepieciešams noteikts juridiskais statuss, lai tās kā pretendents vai kandidāts iesniegtu piedāvājumu vai iesniegumu par piedalīšanos iepirkuma procedūrā. Tomēr sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var prasīt, lai to dara apvienība, ar kuru paredzēts slēgt līgumu, lai tā sekmīgi varētu izpildīt līguma nosacījumus.

21.pants. Nosacījumi attiecībā uz Pasaules tirdzniecības organizācijas prasību ietvaros slēgtajiem nolīgumiem

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji piegādātājiem no Eiropas Savienības dalībvalstīm piemēro vismaz tikpat labvēlīgus nosacījumus kā piegādātājiem no trešajām valstīm, uz kurām attiecas Pasaules tirdzniecības organizācijas ietvaros slēgtie nolīgumi.

22.pants. Konfidencialitāte

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var izvirzīt nosacījumus tās informācijas aizsardzībai, kuru tas nodevis piegādātājiem līdz ar tehniskajām specifikācijām, kā arī iepirkuma procedūras laikā.

(2) Paziņojot par līguma slēgšanu un informējot pretendentus un kandidātus, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nedrīkst atklāt to informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu nodevuši citi piegādātāji.

(3) Informācijas pieejamības ierobežojumus saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu neattiecina uz informāciju, kas ir atklāta un publiski pieejama saskaņā ar citām šā likuma prasībām.

23.pants. Vispārīgās vienošanās

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji var uzskatīt vispārīgo vienošanos par līgumu šā likuma 1.panta 11.punkta izpratnē.

(2) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, piemērojot iepirkuma procedūru atbilstoši šā likuma prasībām, ir noslēdzis vispārīgo vienošanos kā līgumu šā likuma 1.panta 11.punkta izpratnē, tas var slēgt līgumus vispārīgās vienošanās ietvaros, nepublicējot dalības uzaicinājumu sakarā ar procedūras uzsākšanu.

(3) Aizliegts vispārīgo vienošanos izmantot, lai kavētu, ierobežotu vai izkropļotu konkurenci.

25.pants. Paredzamās līgumcenas aprēķināšana

(1) Paredzamo līgumcenu nosaka kā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja plānoto kopējo samaksu par līguma izpildi, neņemot vērā pievienotās vērtības nodokli. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, plānojot kopējo samaksu, ņem vērā jebkuru maksimālo izvēles iespēju un jebkurus līguma papildinājumus, kā arī jebkurus dāvinājumus vai maksājumus pretendentiem vai kandidātiem.

(2) Nav atļauts būvdarbu projektus vai paredzamās piegādes vai pakalpojumus sadalīt vai izmantot paredzamās līgumcenas aprēķinam īpašas metodes, lai izvairītos no šā likuma normu piemērošanas.

26.pants. Paredzamās līgumcenas aprēķināšana vispārīgās vienošanās gadījumā un dinamiskajām iepirkumu sistēmām

Paredzamā līgumcena vispārīgās vienošanās gadījumā un dinamiskajām iepirkumu sistēmām ir visu paredzamo līgumu kopējā līgumcena vispārīgās vienošanās vai dinamiskās iepirkuma sistēmas darbības laikā, neņemot vērā pievienotās vērtības nodokli.

27.pants. Paredzamās līgumcenas aprēķināšana būvdarbu līgumu gadījumā

(1) Būvdarbu līgumu gadījumā paredzamā līgumcena ir visu būvdarbu vai būves kopējā vērtība, ieskaitot to piegāžu un pakalpojumu līgumcenu, kuri nepieciešami būvdarbu līguma izpildei un kurus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paredzējis attiecīgi veikt vai sniegt būvdarbu izpildītājam.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nedrīkst pievienot būvdarbu līguma paredzamajai līgumcenai to piegāžu un pakalpojumu paredzamo līgumcenu, kuri nav nepieciešami konkrētā būvdarbu līguma izpildei, ja tādējādi var izvairīties no šā likuma prasību piemērošanas šiem piegādes vai pakalpojumu līgumiem.

28.pants. Paredzamās līgumcenas aprēķināšana, sadalot līguma priekšmetu

(1) Ja iespējamo būvdarbu vai pakalpojumu līguma priekšmetu var sadalīt, vienlaikus slēdzot līgumus par katru no daļām, paredzamo līgumcenu nosaka kā visu daļu kopējo summu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs šā likuma prasības piemēro katrai no šīm daļām, ja daļu kopējā summa pārsniedz šā likuma 24.pantā minētās līgumcenu robežas. Tomēr sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var nepiemērot šā likuma prasības tām daļām, kuru paredzamā līgumcena bez pievienotās vērtības nodokļa ir mazāka par 40 000 latu pakalpojumu līguma gadījumā vai 550 000 latu būvdarbu līguma gadījumā, ievērojot nosacījumu, ka šo daļu paredzamā līgumcena ir mazāka par 20 procentiem no visu daļu kopējās paredzamās līgumcenas.

(2) Ja paredz iepirkt līdzīgas preces, vienlaikus slēdzot vairākus piegādes līgumus par daļām, paredzamo līgumcenu nosaka kā visu daļu kopējo summu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs šā likuma prasības piemēro katrai no šīm daļām, ja daļu kopējā summa pārsniedz šā likuma 24.pantā minētās līgumcenu robežas. Tomēr sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var nepiemērot šā likuma prasības tām daļām, kuru paredzamā līgumcena bez pievienotās vērtības nodokļa ir mazāka par 40 000 latu, ievērojot nosacījumu, ka šo daļu paredzamā līgumcena ir mazāka par 20 procentiem no visu daļu kopējās paredzamās līgumcenas.

29.pants. Paredzamās līgumcenas aprēķināšana regulāru līgumu slēgšanas gadījumā

Regulāru piegādes vai pakalpojumu līgumu slēgšanas gadījumā vai gadījumā, kad noteiktā laikposmā līguma termiņš tiks pagarināts, paredzamo līgumcenu nosaka kā iepriekšējos 12 mēnešos vai iepriekšējā finanšu gadā citu citam sekojošu viena veida līgumu reālo kopējo vērtību, pēc iespējas ņemot vērā turpmākajos 12 mēnešos iespējamās apjomu un vērtību izmaiņas, vai kā nākamajos 12 mēnešos pēc pirmās piegādes vai nākamajā finanšu gadā, ja tas ir garāks par 12 mēnešiem, citu citam sekojošu viena veida līgumu paredzamo kopējo vērtību.

30.pants. Paredzamās līgumcenas aprēķināšana kopējiem piegādes un pakalpojumu līgumiem

Ja paredzamais līgums ietver gan piegādes, gan pakalpojumus, paredzamo līgumcenu nosaka kā kopējo piegāžu un pakalpojumu summu neatkarīgi no to daļas lieluma. Šajā gadījumā paredzamajā līgumcenā ietver arī preces iebūvēšanas un uzstādīšanas izmaksas.

31.pants. Paredzamās līgumcenas aprēķināšana līgumiem, kas paredz nomu

Paredzamo līgumcenu piegādes līgumiem, kas paredz nomu, nomu ar izpirkuma tiesībām vai nomaksas pirkumu, nosaka šādi:

1) līgumiem, kuriem ir noteikts termiņš:

a) ja termiņš ir īsāks par 12 mēnešiem vai vienāds ar 12 mēnešiem, — kā kopējo līgumcenu līguma darbības laikā,

b) ja termiņš ir garāks par 12 mēnešiem, — kā kopējo līgumcenu līguma darbības laikā, ņemot vērā atlikušo vērtību;

2) beztermiņa līgumiem vai līgumiem, kuriem nevar noteikt termiņu, — kā paredzamo mēneša maksājumu, kas reizināts ar 48.

32.pants. Paredzamās līgumcenas aprēķināšana pakalpojumu līgumiem

(1) Paredzamo līgumcenu pakalpojumu līgumiem nosaka:

1) apdrošināšanas pakalpojumu gadījumā — kā maksājamo apdrošināšanas prēmiju un citu veidu atlīdzības kopējo summu;

2) banku un citu finanšu pakalpojumu gadījumā — kā maksas par pakalpojumiem, komisijas maksas, maksājamo procentu un citu veidu atlīdzības kopējo summu;

3) ja pakalpojumu līgums ietver konstruēšanu, arhitektūras vai inženierbūvju projektēšanu, modelēšanu, — kā maksas par pakalpojumiem, komisijas maksas un citu veidu atlīdzības kopējo summu.

(2) Ja pakalpojumu līgumiem nenorāda galīgo līgumcenu, paredzamo līgumcenu nosaka šādi:

1) līgumiem, kuriem ir noteikts termiņš, kas ir īsāks vai vienāds ar 48 mēnešiem, — kā kopējo līgumcenu līguma darbības laikā;

2) beztermiņa līgumiem vai līgumiem, kuru termiņš pārsniedz 48 mēnešus, — kā paredzamo mēneša maksājumu, kas reizināts ar 48.

33.pants. Līgumi par pakalpojumiem, kas minēti šā likuma 2.pielikuma A daļā

Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz pakalpojumu līgumu par šā likuma 2.pielikuma A daļā minētajiem pakalpojumiem, tas piemēro visas turpmāk šajā likumā minētās normas, kas attiecas uz pakalpojumu līgumiem.

34.pants. Līgumi par pakalpojumiem, kas minēti šā likuma 2.pielikuma B daļā

Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz pakalpojumu līgumu par šā likuma 2.pielikuma B daļā minētajiem pakalpojumiem, tas izvirza pakalpojumiem prasības saskaņā ar šā likuma VII nodaļu un publicē paziņojumu par rezultātiem saskaņā ar šā likuma 49.pantu.

35.pants. Jauktie pakalpojumu līgumi

Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz pakalpojumu līgumu vienlaikus par pakalpojumiem, kas minēti gan šā likuma 2.pielikuma A daļā, gan tā B daļā, tas piemēro visas turpmāk šajā likumā minētās normas, kas attiecas uz pakalpojumu līgumiem, ja līgumā šā likuma 2.pielikuma A daļā minēto pakalpojumu vērtība pārsniedz tā B daļā minēto pakalpojumu vērtību. Citos gadījumos sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izvirza pakalpojumiem prasības saskaņā ar šā likuma VII nodaļu un publicē paziņojumu par rezultātiem saskaņā ar šā likuma 49.pantu.

36.pants. Tehniskās specifikācijas

(1) Tehniskās specifikācijas piegādes un pakalpojumu līgumu gadījumā ir iepirkuma procedūras dokumentācijā ietverti tehniskie priekšraksti, kas nosaka tādas sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja izvirzītās prasības precei vai pakalpojumam kā kvalitātes līmenis, vides aizsardzības nosacījumi, prasības attiecībā uz konstrukciju (arī attiecībā uz invalīdu piekļūšanas iespējām), darbību, preces lietošanu vai izmēriem, terminoloģiju, simboliem, noteikumi par pārbaudēm un pārbaudes metodēm, prasības precei attiecībā uz nosaukumu, ar kādu tā tiek pārdota, prasības attiecībā uz iesaiņojumu, marķēšanu, lietotāja instrukcijām, ražošanas procesiem un metodēm, atbilstības noteikšanas metodēm.

(2) Tehniskās specifikācijas būvdarbu līgumu gadījumā ir iepirkuma procedūras dokumentācijā ietverti tehniskie priekšraksti, kas nosaka sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja izvirzītās prasības materiāliem, precēm vai priekšmetiem un apraksta materiālus, preces vai priekšmetus tā, lai, tos iegūstot, tie atbilstu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja paredzētajiem mērķiem. Šie priekšraksti ietver tādas prasības kā vides aizsardzības nosacījumi, projektēšanas prasības (arī prasības attiecībā uz invalīdu piekļūšanas iespējām), prasības attiecībā uz darbību, drošības noteikumi, prasības attiecībā uz izmēriem, kvalitātes nodrošināšanas sistēma, terminoloģija, simboli, noteikumi par pārbaudēm un pārbaudes metodēm, noteikumi par darba apstākļu pārbaudēm un apstiprināšanu, prasības attiecībā uz celtniecības metodēm un tehnoloģiju un citi tehniskie nosacījumi, ko sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var izvirzīt attiecībā uz pabeigtiem būvdarbiem vai būvi, vai materiāliem un priekšmetiem, kas tur ir izmantoti.

(3) Tehniskās specifikācijas ietver iepirkuma procedūras dokumentos. Tehniskās specifikācijas pēc iespējas jāveido tā, lai tiktu ņemti vērā invalīdu piekļūšanas nosacījumi.

(4) Tehniskās specifikācijas nodrošina vienādas iespējas visiem pretendentiem un nedrīkst radīt nepamatotus šķēršļus godīgai konkurencei iepirkuma procedūrās.

37.pants. Tehnisko specifikāciju sagatavošana

(1) Tehniskās specifikācijas sagatavo kādā no šādiem veidiem:

1) ar atsauci uz standartiem šādā secībā — Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētie Eiropas standarti; Eiropas tehniskie apstiprinājumi; kopējās tehniskās specifikācijas; citi starptautiskie standarti; citas tehniskās atsauces sistēmas, ko izveidojušas Eiropas standartizācijas institūcijas; Latvijas valsts standarti; citas tehniskās atsauces sistēmas. Katrā atsaucē iekļauj vārdus "vai ekvivalents";

2) nosakot funkcionālās prasības vai prasības attiecībā uz darbību. Šajās prasībās var iekļaut vides aizsardzības nosacījumus. Prasības izsaka precīzi un tā, lai pretendents droši varētu noteikt līguma priekšmetu un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs varētu salīdzināt piedāvājumus;

3) nosakot funkcionālās prasības vai prasības attiecībā uz darbību saskaņā ar šīs daļas 2.punktu un atsaucoties uz standartiem saskaņā ar šīs daļas 1.punktu kā uz līdzekļiem, kas nodrošina atbilstību funkcionālajām prasībām vai prasībām attiecībā uz darbību;

4) norādot dažus raksturojumus saskaņā ar šā likuma 36.panta prasībām un atsaucoties uz standartiem saskaņā ar šīs daļas 1.punktu, bet citas prasības nosakot kā funkcionālās prasības vai prasības attiecībā uz darbību saskaņā ar šīs daļas 2.punktu.

(2) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs sagatavo tehnisko specifikāciju saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1.punktu, tas nedrīkst noraidīt piedāvājumu, pamatojoties uz to, ka piedāvātā prece vai pakalpojumi neatbilst atsaucē norādītajiem standartiem vai tehniskajām specifikācijām, ja pretendents ar ražotāja dokumentāciju vai kompetentas institūcijas izsniegtu apliecinājumu par pārbaudes rezultātiem var pierādīt, ka piedāvājums ir ekvivalents un apmierina sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja prasības, kas izteiktas tehniskajā specifikācijā.

(3) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs sagatavo tehnisko specifikāciju, nosakot funkcionālās prasības vai prasības attiecībā uz darbību, tas nedrīkst noraidīt piedāvājumus, kuri atbilst Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētajiem Eiropas standartiem, Eiropas tehniskajiem apstiprinājumiem, kopējām tehniskajām specifikācijām, citiem starptautiskajiem standartiem, citām tehniskās atsauces sistēmām, ko izveidojušas Eiropas standartizācijas institūcijas, Latvijas valsts standartiem vai citām tehniskās atsauces sistēmām, ja šie standarti, tehniskās specifikācijas vai atsauces sistēmas nosaka tās pašas funkcionālās prasības vai prasības attiecībā uz darbību, kuras izvirzījis sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs. Šajā gadījumā pretendents savā piedāvājumā ar ražotāja dokumentāciju vai kompetentas institūcijas izsniegtu apliecinājumu par pārbaudes rezultātiem pierāda, ka piedāvātā prece, pakalpojumi vai būvdarbi, kas atbilst iepriekšminētajiem standartiem, apmierina sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktās funkcionālās prasības vai prasības attiecībā uz darbību.

(4) Ja tas nav izšķiroši līguma priekšmeta pastāvēšanai, tehniskajās specifikācijās nedrīkst norādīt specifisku izcelsmi, īpašu procesu, zīmolu, patentus, specifiskus preču veidus, kas rada priekšrocības noteiktiem piegādātājiem vai precēm vai izslēdz šos piegādātājus vai preces. Izņēmuma gadījumos šādu norādi drīkst lietot, ja nav iespējams sagatavot pietiekami precīzu un skaidru līguma priekšmeta aprakstu saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu. Šajā gadījumā norādi lieto kopā ar vārdiem "vai ekvivalents".

38.pants. Citu specifikāciju piemērošana

Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ekoloģiskās prasības nosaka kā funkcionālās prasības vai prasības attiecībā uz darbību saskaņā ar šā likuma 37.panta pirmās daļas 2.punktu, tas var piemērot detalizētas ar Eiropas, daudznacionālu vai jebkuru citu ekomarķējumu noteiktās specifikācijas vai to daļas, ievērojot nosacījumu, ka šīs specifikācijas ir pietiekamas, lai aprakstītu preces vai pakalpojumus, kas ir paredzamā līguma priekšmets, prasības ekomarķējumam ir sagatavotas, izmantojot zinātnisku informāciju, ekomarķējums ir apstiprināts, izmantojot procedūras, kurās var piedalīties visas ieinteresētās personas — valsts institūcijas, patērētāji, ražotāji, izplatītāji un vides institūcijas, un ar ekomarķējumu noteiktās specifikācijas ir pieejamas visām ieinteresētajām personām. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var norādīt, ka tas pieņem, ka produkti vai pakalpojumi, kuriem ir ekomarķējums, atbilst tehniskajās specifikācijās izteiktajām un procedūras dokumentos norādītajām prasībām. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs kā citu atbilstības pierādījumu pieņem ražotāja dokumentāciju vai kompetentas institūcijas izsniegtu apliecinājumu par pārbaudes rezultātiem.

39.pants. Tehnisko specifikāciju pieejamība

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pēc ieinteresēto piegādātāju pieprasījuma nodod tiem tehniskās specifikācijas, kuras sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs regulāri izmanto piegādes, pakalpojumu vai būvdarbu līgumos, vai tehniskās specifikācijas, kuras tas gatavojas piemērot līgumiem, par kuriem ir publicēts periodiskais informatīvais paziņojums.

(2) Ja tehniskās specifikācijas ir sagatavotas, pamatojoties uz dokumentiem, kas pieejami ieinteresētajiem piegādātājiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs atsaucas uz šiem dokumentiem.

40.pants. Piedāvājumu varianti

(1) Izvēloties saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var ņemt vērā pretendentu iesniegto piedāvājumu variantus, kuri atbilst sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja izvirzīto minimālo prasību līmenim. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs tehniskajā specifikācijā norāda, vai ir atļauts iesniegt piedāvājumu variantus. Ja variantu iesniegšana ir atļauta, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs norāda minimālo prasību līmeni variantiem un specifiskās prasības variantu norādīšanai piedāvājumā.

(2) Ja piegādes vai pakalpojumu iepirkuma procedūrās sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir atļāvis iesniegt piedāvājumu variantus atbilstoši šā panta pirmajai daļai, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nedrīkst noraidīt piedāvājuma variantu, pamatojoties tikai uz to, ka piedāvājuma izvēles gadījumā šis variants izraisīs pakalpojumu līguma noslēgšanu piegādes līguma vietā vai piegādes līguma noslēgšanu pakalpojumu līguma vietā.

41.pants. Apakšuzņēmēju līgumi

Pretendents savā piedāvājumā norāda līguma daļas, kuras tas gatavojas nodot izpildei apakšuzņēmējiem, un visus paredzamos apakšuzņēmējus.

42.pants. Līguma izpildes nosacījumi

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var noteikt speciālus līguma izpildes nosacījumus saistībā ar sociāliem vai vides aizsardzības apstākļiem, ievērojot nosacījumu, ka šie speciālie nosacījumi nav pretrunā ar Eiropas Savienības tiesībām un tie ir norādīti dalības uzaicinājumā vai tehniskajās specifikācijās.

43.pants. Pienākumi attiecībā uz vides aizsardzību, nodarbinātību un darba apstākļiem

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iepirkuma procedūras dokumentācijā norāda iestādes, kurās pretendenti vai kandidāti var iegūt informāciju par piemērojamiem noteikumiem attiecībā uz vides aizsardzību, nodarbinātību un darba apstākļiem administratīvajā teritorijā, kurā tiks sniegti pakalpojumi vai veikti būvdarbi.

(2) Pretendents piedāvājumā norāda, ka tajā ir ņemti vērā nodarbinātības un darba aizsardzības noteikumi, kas ir spēkā attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

44.pants. Atklātas, slēgtas vai sarunu procedūras piemērošana

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var izvēlēties atklātu, slēgtu vai sarunu procedūru, ja ir publicēts dalības uzaicinājums.

45.pants. Gadījumi, kad nepublicē dalības uzaicinājumu

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var izvēlēties sarunu procedūru, nepublicējot dalības uzaicinājumu, šādos gadījumos:

1) nav iesniegti piedāvājumi vai pieteikumi iepirkumu procedūrai, par kuru ir bijis publicēts dalības uzaicinājums, vai iesniegtie piedāvājumi neatbilst iepirkuma procedūras dokumentācijai, ievērojot nosacījumu, ka sākotnējie līguma noteikumi netiek būtiski mainīti;

2) līgums ir paredzēts tikai pētniecībai vai eksperimentiem bez nolūka iegūt peļņu vai atgūt pētniecībā ieguldītos finanšu līdzekļus, ievērojot nosacījumu, ka šāds līgums neietekmē turpmāko līgumu slēgšanu, pamatojoties uz brīvu konkurenci;

3) mākslinieciska vai tehniska rakstura iemeslu dēļ vai tādu iemeslu dēļ, kuri saistīti ar izņēmuma tiesību aizsardzību, līgumu var izpildīt tikai konkrēts piegādātājs;

4) ārkārtas situācijā, kas radusies sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam neparedzamu apstākļu dēļ, kad laika ierobežojumu dēļ nav iespējams publicēt dalības uzaicinājumu, — ciktāl tas ir nepieciešams, lai novērstu ārkārtas situāciju;

5) ar sākotnējo piegādātāju tiek slēgti papildu piegādes līgumi, kas paredzēti sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja rīcībā esošo preču daļējai nomaiņai vai papildināšanai, ja piegādātāja maiņa radītu apstākļus, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam būtu jāiepērk preces ar atšķirīgu tehnisko raksturojumu, kas nav savietojamas ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja rīcībā jau esošajām precēm, vai rastos nesamērīgas grūtības sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja rīcībā esošo preču uzturēšanā vai lietošanā;

6) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam nepieciešams saņemt pakalpojumus vai veikt būvdarbus, kas nav iekļauti sākotnēji noslēgtajā līgumā, bet neparedzētu apstākļu dēļ kļuvuši nepieciešami sākotnējā līguma izpildei, ja šos pakalpojumus sniedz vai būvdarbus veic sākotnējais piegādātājs, ievērojot nosacījumu, ka papildu pakalpojumus vai būvdarbus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nevar tehniski vai ekonomiski atdalīt no sākotnējā līguma vai šādi papildu pakalpojumi vai būvdarbi, lai arī ir atdalāmi no sākotnējā līguma, kļūst nepieciešami tā vēlākajos posmos;

7) būvdarbu līgumu gadījumā, ja jāveic papildu būvdarbi, kuri ir līdzīgu sākotnējā piegādātāja veikto būvdarbu atkārtojums, ievērojot nosacījumu, ka papildu būvdarbi ir bijuši paredzēti projektā, par kuru slēgts sākotnējais līgums, sākotnējais līgums ir noslēgts tādas procedūras rezultātā, par kuru ir publicēts dalības uzaicinājums, dalības uzaicinājumā ir minēts, ka var tikt piemērota šāda procedūra, un paredzamās līgumcenas aprēķinā papildu būvdarbi ir ņemti vērā;

8) preces kotējot un pērkot preču biržā;

9) slēdzot līgumus vispārīgās vienošanās ietvaros;

10) izdevīgu pirkumu gadījumā, kad ir iespēja iepirkt preces ar ļoti izdevīgiem nosacījumiem ļoti īsā laikposmā par cenām, kas ir ievērojami zemākas par tirgus cenām, vai gadījumā, kad piegādātājs rīko izpārdošanu, izbeidzot savu komercdarbību, vai likvidators vai kreditori rīko bankrotējuša komersanta mantas izpārdošanu saskaņā ar katras Eiropas Savienības attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem aktiem;

11) pakalpojumu līgumu slēdz ar metu konkursa uzvarētāju vai kādu no uzvarētājiem, ja metu konkurss rīkots saskaņā ar šā likuma prasībām. Slēdzot līgumu ar kādu no uzvarētājiem, visi metu konkursa uzvarētāji jāuzaicina uz sarunām.

47.pants. Periodiskie informatīvie paziņojumi un paziņojumi par kvalifikācijas sistēmas izveidošanu

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, izmantojot periodisko informatīvo paziņojumu, vismaz reizi gadā paziņo:

1) piegādes līgumu gadījumā — to līgumu vai vispārīgo vienošanos kopējo paredzamo līgumcenu, kurus gatavojas slēgt nākamo 12 mēnešu laikā par noteiktu (ar atsauci uz CPV) preču grupu, ja šo līgumu un vispārīgo vienošanos kopējā paredzamā līgumcena ir 400 000 latu vai lielāka;

2) pakalpojumu līgumu gadījumā — to līgumu vai vispārīgo vienošanos kopējo paredzamo līgumcenu, kurus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs gatavojas slēgt nākamo 12 mēnešu laikā par noteiktu pakalpojumu kategoriju saskaņā ar šā likuma 2.pielikuma A daļu, ja šo līgumu un vispārīgo vienošanos kopējā paredzamā līgumcena ir 400000 latu vai lielāka;

3) būvdarbu līgumu gadījumā — to līgumu vai vispārīgo vienošanos vispārīgu raksturojumu, kurus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs gatavojas slēgt nākamo 12 mēnešu laikā, ja šo līgumu vai vispārīgo vienošanos paredzamā līgumcena pārsniedz šā likuma 24.pantā noteikto līgumcenas robežu;

4) piegādes un pakalpojumu līgumu gadījumā — nosūtot paziņojumu Iepirkumu uzraudzības birojam;

5) būvdarbu līgumu gadījumā — nosūtot paziņojumu Iepirkumu uzraudzības birojam pēc tam, kad pieņemts lēmums par būvdarbu līguma vai vispārīgās vienošanās plānošanu.

(2) Šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētie paziņojumi ir obligāti tikai tad, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs šajā likumā noteiktajā kārtībā vēlas samazināt šajā likumā noteiktos piedāvājumu iesniegšanas termiņus.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var publicēt periodiskos informatīvos paziņojumus par galvenajiem projektiem, neatkārtojot informāciju, kas jau iepriekš iekļauta citā periodiskajā informatīvajā paziņojumā. Šajā gadījumā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs skaidri norāda, ka tas ir papildu paziņojums.

(4) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vēlas izveidot kvalifikācijas sistēmu, par to jāpublicē paziņojums, norādot kvalifikācijas sistēmas mērķi un veidu, kā iegūt informāciju par kvalifikācijas sistēmas darbības noteikumiem. Ja sistēma paredzēta darbības laikam, kas pārsniedz trīs gadus, attiecīgo paziņojumu publicē katru gadu. Ja darbības laiks ir īsāks, pietiek ar sākotnējo paziņojumu.

48.pants. Dalības uzaicinājums

(1) Piegādes, būvdarbu un pakalpojumu līgumu gadījumā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piegādātājus uzaicina piedalīties iepirkuma procedūrā, izmantojot kādu no šādiem paziņojumiem:

1) periodisko informatīvo paziņojumu;

2) paziņojumu par kvalifikācijas sistēmas esamību;

3) paziņojumu par līgumu.

(2) Par paredzamo līgumu slēgšanu dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paziņo ar vienkāršotu paziņojumu par līgumu.

(3) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs dalības uzaicinājumu ietver periodiskajā informatīvajā paziņojumā, tas paziņojumā atsaucas tieši uz tām piegādēm, būvdarbiem vai pakalpojumiem, kas būs paredzamā līguma priekšmets, un norāda, ka līgums tiks slēgts slēgtas vai sarunu procedūras rezultātā bez turpmāka dalības uzaicinājuma, kā arī lūdz ieinteresētos piegādātājus rakstveidā iesniegt savu pieteikumu. Periodiskajam informatīvajam paziņojumam jābūt publicētam ne vēlāk kā 12 mēnešus pirms uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu slēgtā vai sarunu procedūrā, ievērojot šā likuma 51.pantā minētos piedāvājumu iesniegšanas termiņus.

49.pants. Paziņojumi par rezultātiem

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kurš noslēdzis līgumu vai vispārīgo vienošanos, divu mēnešu laikā pēc iepirkuma procedūras rezultātu apstiprināšanas nosūta paziņojumu par iepirkuma procedūras rezultātiem. Ja tiek slēgti līgumi vispārīgās vienošanās ietvaros, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam nav jāsūta paziņojums par rezultātiem attiecībā uz katru vispārīgās vienošanās ietvaros noslēgto līgumu.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs divu mēnešu laikā pēc katras konkrētās iepirkuma procedūras dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros nosūta paziņojumu par procedūras rezultātiem.

(3) Iepirkumu uzraudzības birojs ņem vērā jebkurus sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja norādījumus par to, ka paziņojumos par kvalifikācijas sistēmas esamību minētajai informācijai attiecībā uz saņemtajiem piedāvājumiem, piegādātāju identitāti vai cenām ir konfidenciāls raksturs.

(4) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz pētniecības un izstrādes pakalpojumu līgumu tādas iepirkuma procedūras rezultātā, par kuru nav publicēts dalības uzaicinājums, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var ierobežot paziņojumā publicējamo informāciju par pakalpojumu raksturu un daudzumu ar atsauci "pētniecības un izstrādes pakalpojums". Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz pētniecības un izstrādes pakalpojumu līgumu tādas iepirkuma procedūras rezultātā, kurā nevar iztikt bez dalības uzaicinājuma, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var ierobežot informāciju par sniedzamo pakalpojumu veidu un daudzumu, pamatojoties uz informācijas konfidencialitāti. Šādos gadījumos sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina, lai jebkura šajā pantā minētā informācija nav mazāk detalizēta kā dalības uzaicinājumā. Lietojot kvalifikācijas sistēmu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina, lai šajā gadījumā paziņojumā par rezultātiem minētā informācija nav mazāk detalizēta kā kvalifikācijas sistēmas kvalificēto pakalpojumu sniedzēju sarakstā minētā pakalpojumu kategorija.

(5) Ja slēdz pakalpojumu līgumu attiecībā uz šā likuma 2.pielikuma B daļā minētajiem pakalpojumiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paziņojumā par rezultātiem norāda, vai tas piekrīt paziņojuma publicēšanai.

(6) Paziņojumos par rezultātiem minēto informāciju, kas atzīmēta kā nepublicējama informācija, var publicēt vienkāršotā formā tikai statistikas vajadzībām.

50.pants. Forma un veids, kādā publicējami paziņojumi

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs elektroniski vai citā veidā nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam paziņojumus latviešu valodā.

(2) Paziņojumus vai to daļas nepublicē Latvijā, pirms tie nav nosūtīti publicēšanai "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī". Ja paziņojums ir publicēts Latvijā, tā saturs nedrīkst atšķirties no tā paziņojuma satura, kurš nosūtīts Iepirkumu uzraudzības birojam publicēšanai "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī". Šajā gadījumā paziņojumā jānorāda datums, kad tas nosūtīts publicēšanai "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī".

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka pierādījumi par datumiem, kad paziņojumi nosūtīti Iepirkumu uzraudzības birojam, tiek saglabāti.

(4) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ir tiesības publicēt paziņojumus saskaņā ar šā panta prasībām arī tad, ja šis likums neuzliek par pienākumu publicēt šādus paziņojumus.

51.pants. Pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņi

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, nosakot pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņus, ņem vērā iespējamā līguma sarežģītību un laiku, kas nepieciešams piedāvājuma sagatavošanai, kā arī šajos noteikumos noteiktos termiņu ierobežojumus.

(2) Atklātu procedūru gadījumā minimālais piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir 52 dienas no dienas, kad paziņojums nosūtīts "Eiropas Savienības Oficiālajam Vēstnesim".

(3) Slēgtu un sarunu procedūru gadījumā, ja ir publicēts dalības uzaicinājums, piemēro šādus nosacījumus:

1) termiņš, kurā iesniedz pieteikumu, atbildot uz paziņojumu par līgumu vai atbildot uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja uzaicinājumu iesniegt pieteikumu, nav īsāks par 37 dienām (neskaitot nosūtīšanas dienu) no dienas, kad paziņojums nosūtīts "Eiropas Savienības Oficiālajam Vēstnesim", vai dienas, kad nosūtīts uzaicinājums iesniegt pieteikumu;

2) termiņu, kurā iesniedzami piedāvājumi, var noteikt sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, vienojoties ar visiem izraudzītajiem kandidātiem, ievērojot nosacījumu, ka visiem kandidātiem ir vienāds laiks piedāvājumu sagatavošanai un iesniegšanai;

3) ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nevar vienoties ar kandidātiem par piedāvājumu iesniegšanas termiņu, tas nosaka piedāvājumu iesniegšanas termiņu, kurš nav īsāks par 24 dienām (neskaitot nosūtīšanas dienu) no dienas, kad nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus. Izņēmuma gadījumos, kad piedāvājumu sagatavošanai nevajag daudz laika, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var saīsināt piedāvājumu iesniegšanas termiņu līdz 10 dienām (neskaitot nosūtīšanas dienu) no dienas, kad nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus. Šajā gadījumā jāsaglabā visa dokumentācija, kas pamato termiņa samazinājumu.

(4) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir publicējis periodisko informatīvo paziņojumu, atklātās procedūrās minimālais termiņš piedāvājumu iesniegšanai ir 36 dienas (neskaitot nosūtīšanas dienu) no dienas, kad paziņojums nosūtīts "Eiropas Savienības Oficiālajam Vēstnesim". Izņēmuma gadījumos, kad tam ir saprātīgs pamatojums, minēto termiņu var saīsināt līdz 22 dienām. Šajā gadījumā jāsaglabā visa dokumentācija, kas pamato termiņa samazinājumu.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētos termiņus var piemērot, ja periodiskais informatīvais paziņojums satur ne tikai visiem gadījumiem paredzēto informāciju, bet arī informāciju, kas nepieciešama, ja to gatavojas izmantot kā dalības uzaicinājumu vai atļauju saīsināt piedāvājumu iesniegšanas termiņus, ievērojot nosacījumu, ka šāds periodiskais informatīvais paziņojums nav nosūtīts publicēšanai "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" mazāk kā 52 dienas un vairāk kā 12 mēnešus (neskaitot nosūtīšanas dienu) no dienas, kad paziņojums par līgumu nosūtīts "Eiropas Savienības Oficiālajam Vēstnesim".

(6) Ja paziņojumi un uzaicinājumi to publicēšanai "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" tiek sagatavoti un nosūtīti elektroniski, piedāvājumu iesniegšanas termiņu atklātās procedūrās un termiņu, kurā jāiesniedz pieteikums, atbildot uz paziņojumu par līgumu vai uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja uzaicinājumu iesniegt pieteikumu, var saīsināt par septiņām dienām.

(7) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina brīvu un tiešu elektronisku pieeju iepirkuma procedūras dokumentācijai un visiem papildus nepieciešamajiem dokumentiem, termiņus piedāvājumu iesniegšanai atklātās, slēgtās un sarunu procedūrās var saīsināt par piecām dienām pēc tam, kad paziņojums, kuru izmanto kā dalības uzaicinājumu, ir publicēts "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī". Paziņojumā jābūt norādītai interneta adresei, kurā minētā informācija ir pieejama. Šo daļu neattiecina uz gadījumiem, kad piedāvājumu iesniegšanas termiņus nosaka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, vienojoties ar visiem izraudzītajiem kandidātiem.

(8) Atklātās procedūrās sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, izmantojot visas šajā pantā minētās iespējas saīsināt šā panta otrajā daļā noteikto termiņu, nedrīkst noteikt piedāvājumu iesniegšanas termiņu, kas ir īsāks par 15 dienām (neskaitot nosūtīšanas dienu) no dienas, kad paziņojums elektroniski nosūtīts "Eiropas Savienības Oficiālajam Vēstnesim". Ja paziņojums nav nosūtīts elektroniski, piedāvājumu iesniegšanas termiņš atklātās procedūrās nedrīkst būt īsāks par 22 dienām.

(9) Slēgtās un sarunu procedūrās sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, izmantojot visas šajā pantā minētās iespējas saīsināt šā panta trešās daļas 1.punktā noteikto termiņu, nedrīkst noteikt šo termiņu īsāku par 15 dienām (neskaitot paziņojuma vai uzaicinājuma nosūtīšanas dienu) no dienas, kad paziņojums par līgumu nosūtīts "Eiropas Savienības Oficiālajam Vēstnesim" vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nosūtījis uzaicinājumu iesniegt pieteikumus.

(10) Slēgtās un sarunu procedūrās sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, izmantojot visas šajā pantā minētās iespējas saīsināt piedāvājumu iesniegšanas termiņu, izņemot gadījumus, kad piedāvājumu iesniegšanas termiņu nosaka, savstarpēji vienojoties, nedrīkst noteikt šo termiņu īsāku par 10 dienām (neskaitot nosūtīšanas dienu) no dienas, kad nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus.

(11) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nevar nodrošināt iepirkuma procedūras dokumentācijas un visas nepieciešamās papildu informācijas nodošanu ieinteresētajiem piegādātājiem vai kandidātiem vismaz sešas dienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa vai piedāvājumus var sagatavot tikai pēc būvlaukuma, pakalpojuma izpildes vai piegādes vietas apskates, lai piegādātāji būtu pārliecināti, ka viņiem ir visa nepieciešamā informācija piedāvājuma sagatavošanai, ievērojot nosacījumu, ka visa informācija ir laikus pieprasīta, piedāvājumu iesniegšanas termiņu attiecīgi pagarina, izņemot gadījumus, kad piedāvājumu iesniegšanas termiņu nosaka, savstarpēji vienojoties.

52.pants. Dokumentu nosūtīšanas un papildu informācijas sniegšanas termiņi

(1) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nenodrošina brīvu un tiešu elektronisku pieeju iepirkuma procedūras dokumentācijai un visiem papildus nepieciešamajiem dokumentiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs tos izsūta ieinteresētajiem piegādātājiem sešu dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas, ievērojot nosacījumu, ka dokumentu pieprasījums nosūtīts laikus — pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa.

(2) Ja ieinteresētais piegādātājs vai kandidāts ir laikus pieprasījis papildu informāciju par tehniskajām specifikācijām, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs to sniedz ne vēlāk kā sešas dienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa.

53.pants. Uzaicinājums iesniegt piedāvājumu vai uzsākt sarunas

(1) Slēgtās un sarunu procedūrās sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs rakstveidā uzaicina vienlaikus visus izraudzītos kandidātus iesniegt piedāvājumus vai uzsākt sarunas. Uzaicinājums satur tehniskās specifikācijas un citus nepieciešamos dokumentus vai norādi uz interneta adresi, kurā ir pieejami šie dokumenti, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina brīvu un tiešu elektronisko pieeju procedūras dokumentācijai un visiem papildus nepieciešamajiem dokumentiem.

(2) Ja procedūras dokumentācija un visi papildus nepieciešamie dokumenti ir pieejami nevis pie sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja, bet citā organizācijā, uzaicinājumā tiek minēta adrese, kur šos dokumentus var pieprasīt, kā arī, ja tas nepieciešams, datums, līdz kuram tos var pieprasīt, samaksas lielums un maksāšanas kārtība. Atbildīgā organizācija dokumentus izsūta nekavējoties pēc pieprasījuma saņemšanas.

(3) Ja kandidāts ir laikus pieprasījis papildu informāciju par tehniskajām specifikācijām un citiem dokumentiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vai atbildīgā organizācija to sniedz ne vēlāk kā sešas dienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa.

(4) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajai informācijai uzaicinājumā ietverama šāda informācija:

1) datums, līdz kuram kandidāts var pieprasīt tehniskās specifikācijas un citus nepieciešamos dokumentus, samaksas lielums un maksāšanas kārtība, ja tas ir nepieciešams;

2) piedāvājumu iesniegšanas termiņš, adrese, uz kuru jāsūta piedāvājumi, valoda (valodas), kādā piedāvājums jāiesniedz;

3) atsauce uz publicētu paziņojumu par līgumu, ja šāds paziņojums ir publicēts;

4) norāde par dokumentiem, kas tiks pievienoti;

5) piedāvājuma izvēles kritēriji, ja tie nav minēti paziņojumā par kvalifikācijas sistēmas izveidošanu, kas publicēts kā dalības uzaicinājums;

6) piedāvājuma izvēles kritēriju īpatsvars, ja tas ir nepieciešams, kritēriju nozīmīguma secība, ja tie nav minēti paziņojumā par līgumu, paziņojumā par kvalifikācijas sistēmu vai tehniskajās specifikācijās.

(5) Ja dalības uzaicinājums noformēts periodiskā informatīvā paziņojuma veidā, pirms kandidātu atlases sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pēc kārtas uzaicina visus kandidātus apstiprināt ieinteresētību paredzamajā līgumā. Uzaicinājumā ietverama šāda informācija:

1) līguma priekšmets un tā apjomi, ieskaitot visus iespējamos papildu līgumus, paredzētais laiks, kurā var atjaunot līgumus, līguma priekšmetu un tā apjomus, ja iespējams, datumi, līdz kuriem paredzēts publicēt paziņojumus par būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumiem;

2) iepirkuma procedūras veids: slēgta vai sarunu procedūra;

3) ja nepieciešams, — datums, līdz kuram jābeidz vai jāpārtrauc piegāde vai pakalpojumu sniegšana, vai būvdarbi;

4) adrese, kur jāiesniedz dokumentu pieprasījums, tā iesniegšanas termiņš, norāde par valodu (valodām), kādā jāiesniedz piedāvājums;

5) tās organizācijas adrese, kura ir atbildīga par līguma iepirkuma procedūru un sniedz informāciju par specifikāciju un citu dokumentu iegūšanu;

6) saimnieciskie un tehniskie nosacījumi, kuri jāievēro piegādātājiem, finansiālās garantijas un informācija, kuru pieprasa no piegādātājiem;

7) samaksas lielums par procedūras dokumentācijas iegūšanu un maksāšanas kārtība;

8) tā līguma veids, attiecībā uz kuru aicina iesniegt piedāvājumus: pirkuma, nomas, nomaksas pirkuma līgums, jebkura to kombinācija;

9) piedāvājuma izvēles kritēriju īpatsvars, ja tas ir nepieciešams, kritēriju nozīmīguma secībā, ja tie nav minēti informatīvajā paziņojumā vai tehniskajās specifikācijās, vai dalības uzaicinājumā, vai uzaicinājumā uzsākt sarunas.

54.pants. Informācijas apmaiņas noteikumi

(1) Informācijas apmaiņa starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un piegādātājiem notiek pa pastu, pa telefaksu, elektroniski vai pa telefonu, vai jebkurā minēto veidu kombinācijā atkarībā no sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja izvēles šajā pantā minētajos gadījumos un saskaņā ar šajā pantā minētajiem nosacījumiem.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja izraudzītajiem informācijas apmaiņas līdzekļiem jābūt vispārēji pieejamiem, lai neapgrūtinātu piegādātāja piekļūšanu iepirkuma procedūrām.

(3) Informācijas apmaiņu un uzglabāšanu veic tā, lai visi piedāvājumos un pieteikumos iekļautie dati būtu aizsargāti un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs varētu pārbaudīt piedāvājumu un pieteikumu saturu tikai pēc datuma, kad beidzies piedāvājuma vai pieteikuma iesniegšanas termiņš.

(4) Ja informācijas apmaiņā tiek izmantoti elektroniski līdzekļi, izvēlas tādus, kuri ir publiski pieejami un savietojami ar vispārēji lietotiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktiem, tādējādi novēršot piegādātāju diskrimināciju uz šā pamata.

(5) Elektroniskajām iekārtām, ar kurām elektroniski nosūta un saņem piedāvājumus un pieteikumus piedalīties slēgtās un sarunu procedūrās, kā arī plānus un projektus metu konkursiem, piemēro šādus nosacījumus:

1) visiem ieinteresētajiem piegādātājiem ir pieejama informācija par specifikācijām, kas attiecas uz piedāvājumu un pieteikumu elektronisku iesniegšanu;

2) tiek izmantots elektroniskais paraksts, kas atbilst Elektronisko dokumentu likuma prasībām;

3) var precīzi noteikt datumu un laiku, kad jāiesniedz piedāvājums atklātās vai slēgtās procedūrās vai pieteikums slēgtās vai sarunu procedūrās, vai pieteikums kvalifikācijas sistēmai, kā arī plāni un projekti;

4) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vai organizācija, kas rīko iepirkuma procedūru, nodrošina, lai neviens nevarētu piekļūt iesniegtajai informācijai pirms noteiktā termiņa beigām;

5) var atklāt pārkāpumu, ja kāds ir pārkāpis šīs daļas 4.punktā minēto aizliegumu;

6) tikai pilnvarotām personām ir iespēja noteikt vai mainīt saņemto datu atvēršanas laiku;

7) kvalifikācijas procedūru, iepirkuma procedūru vai metu konkursu dažādo posmu laikā pieeja iesniegtajiem datiem vai to daļai ir iespējama tikai ar pilnvarotu personu vienlaikus veiktām darbībām;

8) iesniegtajiem datiem var piekļūt tikai pēc iepriekš noteikta datuma ar pilnvarotu personu vienlaikus veiktām darbībām;

9) pieeja iesniegtajai un atvērtajai informācijai saglabājas tikai tām pilnvarotām personām, kurām šāda pieeja ir atļauta.

(6) Ja piedāvājumus un pieteikumus piedalīties slēgtās un sarunu procedūrās, kā arī plānus un projektus metu konkursiem nosūta un saņem elektroniski, piegādātāji pieprasītos tikai papīra formātā esošos dokumentus iesniedz pirms piedāvājumu vai pieteikumu iesniegšanas termiņa.

(7) Pieteikumus piedalīties slēgtā vai sarunu procedūrā vai kvalifikācijas sistēmā, vai metu konkursā var iesniegt rakstveidā vai pa telefonu. Ja pieteikums iesniegts pa telefonu, pirms noteiktā iesniegšanas datuma iesniedzams pieteikuma rakstveida apstiprinājums. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var pieprasīt, lai pieteikumus, kas saņemti pa telefaksu, apstiprina, pa pastu vai elektroniski nosūtot pieteikuma oriģinālu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs dalības uzaicinājumā vai šā likuma 53.panta piektajā daļā minētajā uzaicinājumā norāda jebkuru šādu prasību un termiņu, kurā pa pastu vai elektroniski jāiesniedz oriģināls.

55.pants. Informācija personām, kas piesakās kvalifikācijai, kandidātiem un pretendentiem

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, atbildot uz ieinteresēto piegādātāju pieprasījumu, iespējami drīz pēc lēmuma pieņemšanas par vispārīgās vienošanās noslēgšanu, līguma slēgšanu vai dinamiskās iepirkumu sistēmas statusu rakstveidā informē visus ieinteresētos piegādātājus par pieņemto lēmumu, norādot visus iemeslus, kuru dēļ vispārīgā vienošanās nav noslēgta vai līgums nav noslēgts gadījumos, kad par to ir publicēts dalības uzaicinājums, vai dinamiskā iepirkumu sistēma netiek izveidota, vai iepirkuma procedūra tiek pārtraukta.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs 15 dienu laikā pēc rakstveida pieprasījuma saņemšanas informē noraidītos kandidātus vai pretendentus par noraidīšanas iemesliem — neatbilstību šā likuma 37.panta otrajā un trešajā daļā minētajiem gadījumiem vai neatbilstību ekvivalencei, vai piedāvāto būvdarbu, preču vai pakalpojumu neatbilstību funkcionālajām prasībām vai prasībām attiecībā uz darbību, bet visus pretendentus, kuriem ir bijis atbilstošs piedāvājums, — par izraudzītā piedāvājuma raksturojumu un nosacītajām priekšrocībām, kā arī paziņo izraudzītā pretendenta nosaukumu vai izraudzīto vispārīgās vienošanās dalībnieku nosaukumus.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs drīkst nesniegt konkrētu informāciju par vispārīgās vienošanās slēgšanu vai par līguma noslēgšanu vai iekļaušanu dinamiskajā iepirkumu sistēmā, ja šī informācija var traucēt citu likumu piemērošanu vai citā veidā kaitēt sabiedrības interesēm vai tādējādi tiks pārkāptas kāda piegādātāja likumīgas komerciālās intereses, vai tiks pārkāpti godīgas konkurences nosacījumi.

(4) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kurš izveido kvalifikācijas sistēmu, informē pieteikumu iesniedzējus par to kvalifikācijas atbilstību sešu mēnešu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas. Ja lēmuma pieņemšanai nepieciešams laiks, kas pārsniedz četrus mēnešus pēc pieteikuma iesniegšanas, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs divu mēnešu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas paziņo pretendentam iemeslus, kuru dēļ lēmuma pieņemšanai nepieciešams ilgāks laiks, kā arī termiņu, līdz kuram tiks pieņemts attiecīgais lēmums.

(5) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs 15 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par pieteikuma noraidīšanu informē tos pieteikuma iesniedzējus, kuru pieteikumi ir noraidīti. Noraidīšanas iemesli tiek izskaidroti, pamatojoties uz kvalifikācijas sistēmā noteiktajiem kritērijiem.

(6) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kurš uztur kvalifikācijas sistēmu, var izslēgt piegādātāju no kvalifikācijas sistēmas, ja tas neatbilst kvalifikācijas kritērijiem, kas noteikti, veidojot sistēmu. Par nodomu izslēgt piegādātāju no kvalifikācijas sistēmas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs rakstveidā, norādot iemeslus, informē piegādātāju vismaz 15 dienas pirms datuma, ar kuru piegādātāju paredzēts izslēgt no sistēmas.

56.pants. Informācijas saglabāšana

(1) Četrus gadus no piedāvājumu izvēles dienas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kas izraudzījies piegādātājus un piedāvājumus saskaņā ar šo likumu, saglabā visas ziņas un dokumentus, uz kuru pamata pieņemti lēmumi par:

1) kvalifikāciju, piegādātāju atlasi un piedāvājumu izvēli;

2) gadījumiem, kad procedūra piemērota bez dalības paziņojuma;

3) atkāpēm no šā likuma prasībām, kas minētas šā likuma VI, VII, VIII, IX, X un XI nodaļā, pamatojoties uz šajā likumā paredzētajiem izņēmumiem.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs sniedz Eiropas Komisijai pēc tās pieprasījuma šā panta pirmajā daļā minēto informāciju.

57.pants. Iepirkuma procedūras vispārīgās normas

(1) Lai izraudzītos piegādātājus iepirkuma procedūrās, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs:

1) izslēdz pretendentus un kandidātus, kuri neatbilst sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktajiem objektīvajiem atlases kritērijiem un nosacījumiem, kā arī šā likuma 60.panta ceturtajā daļā minētos pretendentus un kandidātus;

2) slēgtās un sarunu procedūrās, par kurām publicēts dalības uzaicinājums, pamatojoties uz objektīviem atlases kritērijiem, ierobežo izraugāmo kandidātu skaitu, ja tas ir nepieciešams.

(2) Ja paziņojums par kvalifikācijas sistēmas izveidošanu publicēts kā dalības uzaicinājums, lai izraudzītos kandidātus specifisku līgumu slēgšanai, par kuriem jāpublicē dalības uzaicinājums, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iekļauj piegādātājus kvalifikācijas sistēmā, piemērojot šā panta pirmās daļas nosacījumus, kas attiecas uz slēgtām un sarunu procedūrām.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pārbauda, vai izraudzīto pretendentu iesniegtie piedāvājumi atbilst piedāvājumiem noteiktajām prasībām, un izvēlas piedāvājumu, pamatojoties uz šajā likumā noteiktajiem kritērijiem.

58.pants. Administratīvo, tehnisko vai finansiālo noteikumu, kā arī sertifikātu, pārbaužu un pierādījumu savstarpēja atzīšana

(1) Gadījumos, kad tiek pieņemts lēmums par piegādātāju atlasi dalībai slēgtās vai sarunu procedūrās vai tiek papildināti kvalifikācijas kritēriji vai nosacījumi, aizliegts:

1) attiecināt uz atsevišķiem piegādātājiem administratīvus, tehniskus vai finansiālus noteikumus, kas nav attiecināti uz pārējiem piegādātājiem;

2) pieprasīt pārbaudes un pierādījumus, kas dublē jau pieejamus objektīvus pierādījumus.

(2) Pieprasot neatkarīgu institūciju izsniegtus sertifikātus, kas pierāda piegādātāja atbilstību noteiktiem kvalitātes nodrošināšanas standartiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs atsaucas uz kvalitātes nodrošināšanas sistēmām, kuras ir bāzētas uz Eiropas standartu sērijām, un sertifikācijas institūcijām, kuras atbilst Eiropas standartu sērijām attiecībā uz sertificēšanu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieņem attiecīgus sertifikātus no Eiropas Savienības dalībvalstīs izveidotām sertifikācijas institūcijām, kā arī citus pierādījumus par ekvivalentiem kvalitātes nodrošināšanas pasākumiem, kurus veicis piegādātājs.

(3) Būvdarbu un pakalpojumu līgumu gadījumos un tikai tad, ja nepieciešams pārbaudīt piegādātāja tehniskās iespējas, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieprasa vides aizsardzības nodrošināšanas pasākumu kompleksu, ko piegādātājs ir spējīgs īstenot, izpildot līgumu. Šādos gadījumos, pieprasot neatkarīgu institūciju izsniegtus sertifikātus, kas pierāda piegādātāja atbilstību noteiktiem vides aizsardzības nodrošināšanas standartiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs atsaucas uz Eiropas Eko vadības un audita sistēmu (EMAS) vai vides aizsardzības nodrošināšanas standartiem, kuri ir bāzēti uz Eiropas vai starptautiskajiem standartiem, kas atbilst Eiropas Savienības tiesībām, vai uz Eiropas standartiem attiecībā uz sertificēšanu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieņem attiecīgus sertifikātus no Eiropas Savienības dalībvalstīs izveidotām sertifikācijas institūcijām, kā arī citus pierādījumus par ekvivalentiem vides aizsardzības nodrošināšanas pasākumiem, kurus veicis piegādātājs.

59.pants. Kvalifikācijas sistēmas

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pēc savas vēlēšanās var izveidot un uzturēt piegādātāju kvalifikācijas sistēmu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kurš izveidojis un uztur kvalifikācijas sistēmu, nodrošina, lai piegādātāji visā sistēmas uzturēšanas laikā varētu pieprasīt to iekļaušanu sistēmā.

(2) Kvalifikācijas sistēmai var būt vairāki kvalifikācijas posmi. Sistēmu piemēro, pamatojoties uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktiem objektīviem kvalifikācijas vērtēšanas kritērijiem un nosacījumiem. Ja nepieciešams, šos kritērijus un nosacījumus var papildināt vai mainīt.

(3) Kvalifikācijas kritēriji un nosacījumi ietver šādus obligātus izslēgšanas nosacījumus:

1) piegādātājs ar tiesas spriedumu ir atzīts par vainīgu līdzdalībā noziedzīgā organizācijā, korupcijā, krāpnieciskās darbībās finanšu jomā vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā;

2) piegādātājs ir pasludināts par maksātnespējīgu, atrodas likvidācijas stadijā, tā saimnieciskā darbība ir apturēta vai pārtraukta vai ir uzsākta tiesvedība par piegādātāja darbības izbeigšanu, maksātnespēju vai bankrotu;

3) piegādātājam ir nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi Latvijā vai citā valstī, kurā tas reģistrēts;

4) likumā noteiktajā kārtībā ir konstatēti piegādātāja profesionālās darbības pārkāpumi pēdējo triju gadu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var par to uzrādīt pierādījumus;

5) piegādātājs ir iesniedzis nepatiesu informāciju viņa kvalifikācijas novērtēšanai vai vispār nav iesniedzis pieprasīto informāciju.

(4) Ja kvalifikācijas kritēriji un nosacījumi izvirza prasības piegādātāja saimnieciskajām, finanšu, tehniskajām iespējām un personālam, piegādātājs var atsaukties uz citu tādu organizāciju iespējām, ar kurām to vieno savstarpējas tiesiskās attiecības. Šajā gadījumā piegādātājs sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam pierāda, ka piegādātājam attiecīgie resursi būs pieejami visā kvalifikācijas sistēmas uzturēšanas laikā. Šādā veidā piegādātāju apvienība var balstīties uz grupas dalībnieku un trešo personu iespējām.

(5) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izsniedz kvalifikācijas kritērijus un nosacījumus pēc piegādātāja pieprasījuma. Kritēriju un nosacījumu papildinājumi jāpaziņo visiem ieinteresētajiem piegādātājiem. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs uzskata, ka citu konkrētu organizāciju kvalifikācijas sistēmas atbilst sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja prasībām, tas paziņo šo organizāciju nosaukumus ieinteresētajiem piegādātājiem.

(6) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs rakstveidā uztur kvalificētu piegādātāju sarakstus. Piegādātāji var būt sadalīti pa kategorijām atbilstoši līguma veidam, kuram kvalifikācija ir derīga.

(7) Ja paziņojums par kvalifikācijas sistēmas izveidošanu publicēts kā dalības uzaicinājums, slēgtu procedūru pretendenti un sarunu procedūru dalībnieki tiek izraudzīti no sistēmā kvalificētiem kandidātiem.

(8) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var pieprasīt, lai ikviens piegādātājs, kurš vēlas piedalīties iepirkuma procedūrās, pierāda, ka viņš uz apliecinājuma vai sertifikāta pamata ir reģistrēts kādā no profesionālajiem reģistriem vai tiem pielīdzināmiem reģistriem atbilstoši tās dalībvalsts noteikumiem, kurā piegādātājs ir izveidots. Slēdzot pakalpojumu līgumus, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var pieprasīt, lai attiecīgais pakalpojumu sniedzējs pierāda tiesības sniegt konkrētos pakalpojumus vai dalību noteiktā organizācijā, ja pakalpojumu sniedzējam ir jābūt tiesīgam sniegt šādus pakalpojumus vai jābūt noteiktas organizācijas dalībniekam.

60.pants. Atlases kritēriji

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs atklātu procedūru pretendentu atlasei izvirza objektīvus kritērijus un nosacījumus, kas piegādātājiem ir pieejami.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izraugās kandidātus slēgtām un sarunu procedūrām saskaņā ar paša izvirzītiem objektīviem kritērijiem un nosacījumiem, kas piegādātājiem ir pieejami.

(3) Slēgtām un sarunu procedūrām kritērijus var izvirzīt saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja objektīvu vajadzību samazināt kandidātu skaitu līdz līmenim, kāds nepieciešams, lai līdzsvarotu iepirkuma procedūrai noteiktās īpašības ar tās veikšanai nepieciešamajiem resursiem. Izraudzīto kandidātu skaitam jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu atbilstošu konkurenci starp kandidātiem.

(4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie kritēriji ietver šādus obligātus pretendentu vai kandidātu izslēgšanas nosacījumus:

1) pretendents vai kandidāts ar tiesas spriedumu ir atzīts par vainīgu līdzdalībā noziedzīgā organizācijā, korupcijā, krāpnieciskās darbībās finanšu jomā vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā;

2) pretendents vai kandidāts ir pasludināts par maksātnespējīgu, atrodas likvidācijas stadijā, tā saimnieciskā darbība ir apturēta vai pārtraukta vai ir uzsākta tiesvedība par pretendenta vai kandidāta darbības izbeigšanu, maksātnespēju vai bankrotu;

3) pretendentam vai kandidātam ir nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi Latvijā vai citā valstī, kurā tas reģistrēts;

4) likumā noteiktajā kārtībā ir konstatēti pretendenta vai kandidāta profesionālās darbības pārkāpumi pēdējo triju gadu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var par to uzrādīt pierādījumus;

5) pretendents vai kandidāts ir iesniedzis nepatiesu informāciju viņa kvalifikācijas novērtēšanai vai vispār nav iesniedzis pieprasīto informāciju.

(5) Ja atlases kritēriji un nosacījumi izvirza prasības pretendenta vai kandidāta saimnieciskajām, finanšu, tehniskajām iespējām un personālam, pretendents vai kandidāts var atsaukties uz citu tādu organizāciju iespējām, ar kurām to vieno savstarpējas tiesiskās attiecības. Šajā gadījumā pretendents vai kandidāts sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam pierāda, ka pretendentam vai kandidātam attiecīgie resursi būs pieejami paredzamajā līguma izpildes laikā. Šādā veidā piegādātāju apvienība var balstīties uz grupas dalībnieku un citu organizāciju iespējām.

(6) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var pieprasīt, lai ikviens piegādātājs, kurš vēlas piedalīties iepirkuma procedūrās, pierāda, ka viņš uz apliecinājuma vai sertifikāta pamata ir reģistrēts kādā no profesionālajiem reģistriem vai tiem pielīdzināmiem reģistriem atbilstoši tās dalībvalsts noteikumiem, kurā piegādātājs ir izveidots. Slēdzot pakalpojumu līgumus, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var pieprasīt, lai attiecīgais pakalpojumu sniedzējs pierāda tiesības sniegt konkrētos pakalpojumus vai dalību noteiktā organizācijā, ja pakalpojumu sniedzējam ir jābūt tiesīgam sniegt šādus pakalpojumus vai jābūt noteiktas organizācijas dalībniekam.

61.pants. Piedāvājuma izvēles kritēriji

(1) Izvēloties piedāvājumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izraugās vai nu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, kurā ņemti vērā tādi faktori kā piegāžu vai līguma izpildes termiņi, izmaksas, to efektivitāte, preču, pakalpojumu vai būvdarbu kvalitāte, estētiskais un funkcionālais raksturojums, vides prasību ievērošana, tehniskās priekšrocības, ekspluatācijas izmaksas, rezerves daļu pieejamība, piegāžu drošība, cena un citi faktori, vai arī piedāvājumu ar viszemāko cenu.

(2) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izvēlas saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, tas dalības uzaicinājumā vai šā likuma 53.panta piektajā daļā minētajā uzaicinājumā, vai uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu, vai uzaicinājumā uz sarunām, vai tehniskajās specifikācijās norāda visus piedāvājuma izvēles kritērijus to nozīmīguma secībā, kritēriju īpatsvarus un piedāvājumu izvēles algoritmu saskaņā ar minētajiem kritērijiem. Kritēriju īpatsvarus var norādīt ar noteiktu diapazonu.

62.pants. Elektronisko izsoļu piemērošana

(1) Atklātās, slēgtās vai sarunu procedūrās, par kurām ir publicēts dalības paziņojums, un tad, ja tehniskās specifikācijas var noteikt ļoti precīzi, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var nolemt, ka pirms piedāvājuma izvēles notiks elektroniskā izsole. Tieši tāpat elektronisko izsoli var rīkot pirms piedāvājuma izvēles dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros.

(2) Elektroniskās izsoles objekts var būt vai nu cena, vai cena un specifikācijās minētā raksturojuma jaunā vērtība, ja piedāvājuma izvēles kritērijs ir saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, vai arī tikai cena, ja piedāvājuma izvēles kritērijs ir zemākā cena.

(3) Par lēmumu rīkot elektronisko izsoli sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs informē dalības paziņojumā.

(4) Elektroniskās izsoles gadījumā tehniskajās specifikācijās papildus citām ziņām ietver arī:

1) raksturojumus, kuri būs elektroniskās izsoles objekts, ievērojot nosacījumu, ka šie raksturojumi ir mērāmi un to vērtības var izteikt skaitļos vai procentos;

2) jebkuras vērtību (kuras var iesniegt un mainīt) robežas, ņemot vērā līguma priekšmeta specifikācijas;

3) norādes par informāciju, kas tiks nodota pretendentiem izsoles laikā, un, ja iespējams, laiku, kad šī informācija tiks nodota;

4) nepieciešamo informāciju, kas attiecas uz elektroniskās izsoles organizāciju;

5) noteikumus, kuri pretendentiem jāievēro izsolē attiecībā uz minimālajiem vai maksimālajiem izsoles soļiem, kādi tiks pieprasīti, ja tas būs nepieciešams;

6) nepieciešamo informāciju attiecībā uz izmantojamām elektroniskajām iekārtām, pieslēguma specifikāciju un organizāciju.

(5) Pirms elektroniskās izsoles uzsākšanas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs veic pilnu sākotnējo piedāvājumu izvērtēšanu saskaņā ar vērtēšanas kritērijiem.

(6) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vienlaikus uzaicina visus pretendentus, kuri iesnieguši atbilstošus piedāvājumus, elektroniski iesniegt jaunas cenas vai cenas un vērtības. Uzaicinājumā ietverta visa nepieciešamā informācija par individuālo pieslēgumu izsolē izmantojamai elektroniskajai iekārtai un par datumu un laiku, kad tiks uzsākta elektroniskā izsole. Elektroniskā izsole var notikt vairākos secīgos posmos. Elektronisko izsoli uzsāk ne agrāk kā divas darbdienas pēc dienas, kad izsūtīts uzaicinājums piedalīties izsolē.

(7) Ja paredzēts izvēlēties saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, uzaicinājumam pievieno piedāvājumu vērtēšanas apkopojumu. Uzaicinājumā ietver elektroniskajā izsolē izmantojamo matemātisko formulu vai algoritmu, kas atspoguļo visu kritēriju nosacītās vērtības un noteiks vietu pārdalīšanu, izmantojot jaunās iesniegtās vērtības un cenas, vai tikai cenas. Ja ir pieļauti piedāvājumu varianti, katram variantam nosaka savu formulu.

(8) Jebkura elektroniskās izsoles posma laikā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pastāvīgi sniedz visiem pretendentiem ziņas, kas ļauj tiem jebkurā mirklī droši noteikt savu relatīvo vietu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs drīkst sniegt arī ziņas par citām piedāvātajām cenām vai vērtībām, ievērojot nosacījumu, ka tas ir paredzēts specifikācijās. Drīkst jebkurā laikā paziņot arī izsoles dalībnieku skaitu konkrētajā izsoles posmā, bet aizliegts izpaust dalībnieku identitāti.

(9) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs elektronisko izsoli slēdz:

1) uzaicinājumā uz izsoli iepriekš noteiktajā datumā un laikā;

2) ja apritējis uzaicinājumā uz izsoli noteiktais laiks pēc tam, kad saņemts pēdējais solījums, un jauns solījums šajā laikā nav izteikts;

3) ja visi uzaicinājumā minētie izsoles posmi ir pabeigti;

4) kombinējot šīs daļas 2. un 3.punktā minētos nosacījumus. Šādā gadījumā uzaicinājumā uz izsoli tiek norādīts katram izsoles posmam paredzētais laiks.

(10) Kad elektroniskā izsole ir slēgta, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, izmantojot elektroniskās izsoles rezultātus, izvēlas piedāvājumu, pamatojoties uz šā likuma 61.pantā noteiktajiem kritērijiem.

(11) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji nedrīkst izmantot elektronisko izsoli, lai ierobežotu vai izkropļotu konkurenci vai izvairītos no tās, vai mainītu iepirkuma priekšmetu, kas noteikts dalības uzaicinājumā un tehniskajās specifikācijās.

63.pants. Nepamatoti lēts piedāvājums

(1) Ja piedāvājums konkrētam piegādes, pakalpojumu vai būvdarbu līgumam ir nepamatoti lēts, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pirms šā piedāvājuma noraidīšanas rakstveidā pieprasa detalizētu paskaidrojumu par būtiskajiem piedāvājuma nosacījumiem.

(2) Detalizētais paskaidrojums var attiekties uz:

1) ražošanas procesa, sniedzamo pakalpojumu vai būvdarbu metodes izmaksām;

2) izraudzītajiem tehniskajiem risinājumiem un īpaši izdevīgajiem apstākļiem, kas ir pieejami pretendentam, lai piegādātu preces, sniegtu pakalpojumus vai veiktu būvdarbus;

3) piedāvāto preču, pakalpojumu vai būvdarbu īpašībām, oriģinalitāti;

4) pretendenta iespējām saņemt komercdarbības atbalstu.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, konsultējoties ar pretendentu, izvērtē visus šā panta otrajā daļā minētos nosacījumus.

(4) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs konstatē, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts, jo pretendents saņēmis komercdarbības atbalstu, piedāvājumu pēc konsultācijām ar pretendentu var noraidīt, tikai pamatojoties uz to, ka pretendents nevar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktajā saprātīgajā termiņā pierādīt, ka saņemtais komercdarbības atbalsts ir likumīgs. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs noraida piedāvājumu šādos apstākļos, tas informē Eiropas Komisiju un Iepirkumu uzraudzības biroju par piedāvājuma noraidīšanu un noraidīšanas apstākļiem.

64.pants. Līguma slēgšana

(1) Piegādes, pakalpojumu vai būvdarbu līgumu slēdz ne agrāk kā pēc 15 darbdienām no dienas, kad paziņojums par rezultātiem izsūtīts visiem līguma piešķiršanas procedūras dalībniekiem.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izvēlas tādu šā paziņojuma nosūtīšanas veidu, kas adresātam nodrošina pēc iespējas ātru informācijas saņemšanu (elektroniski, pa faksu u.tml.), kā arī vienlaikus nosūta paziņojumu par rezultātiem pa pastu.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pierādījumus par to, ka paziņojums par rezultātiem nosūtīts, saglabā četrus gadus kopā ar šā likuma 56.pantā minētajiem dokumentiem.

65.pants. Piedāvājumi, kuros ietvertas trešās valsts izcelsmes preces

(1) Šo pantu piemēro piedāvājumiem, kuros ietvertas tādu trešo valstu izcelsmes preces, ar kurām Eiropas Savienība nav noslēgusi divpusējus vai daudzpusējus līgumus par Eiropas Savienības organizāciju salīdzināmu un efektīvu pieeju šo trešo valstu tirgum. Šis pants neietekmē Eiropas Savienības un Latvijas starptautiskās saistības pret trešajām valstīm.

(2) Var noraidīt jebkuru piedāvājumu piegādes līguma slēgšanai, ja trešās valsts izcelsmes preces pārsniedz 50 procentus no piedāvājumā ietilpstošo preču kopējās vērtības. Šā panta izpratnē programmatūras telekomunikāciju tīkla iekārtām uzskatāmas par precēm.

(3) Ņemot vērā šā panta otro daļu, ja divi vai vairāki piedāvājumi, vērtējot atbilstoši šā likuma 61.panta prasībām, ir ekvivalenti, priekšroka dodama piedāvājumiem, kuri nav noraidīti saskaņā ar šā panta otro daļu. Šā panta izpratnē cenas uzskata par ekvivalentām, ja tās neatšķiras vairāk par trim procentiem. Piedāvājumam netiek dotas priekšrocības attiecībā pret citu piedāvājumu, ja tas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam uzliek par pienākumu iegādāties iekārtas, kuru tehniskais raksturojums būtiski atšķiras no sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja rīcībā esošo iekārtu raksturojuma, tādējādi radot iekārtu nesavietojamību, tehniskas problēmas iekārtu ekspluatācijā un uzturēšanā, kā arī nesamērīgas izmaksas.

66.pants. Dinamisko iepirkumu sistēmu vispārīgie noteikumi

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ievēro atklātas procedūras noteikumus visos dinamiskās iepirkumu sistēmas izveidošanas posmos līdz pat līgumu slēgšanai šīs sistēmas ietvaros.

(2) Dinamiskajā iepirkumu sistēmā iekļauj visus pretendentus, kuri atbilst atlases kritērijiem un ir iesnieguši tehniskajām specifikācijām un jebkuriem citiem papildu dokumentiem atbilstošu informatīvo piedāvājumu. Pretendenti jebkurā laikā var pilnveidot informatīvos piedāvājumus, ievērojot nosacījumu, ka tie atbilst tehniskajām specifikācijām.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji dinamiskās iepirkumu sistēmas izveidošanai un līgumu slēgšanai šīs sistēmas ietvaros lieto tikai elektroniskos līdzekļus, kas atbilst šā likuma 54.panta otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas prasībām.

(4) Dinamisko iepirkumu sistēmu neizmanto ilgāk par četriem gadiem.

(5) Aizliegts dinamisko iepirkumu sistēmu izmantot, lai kavētu, ierobežotu vai izkropļotu konkurenci.

(6) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs neņem maksu no ieinteresētajiem piegādātājiem par viņu iekļaušanu dinamiskajā iepirkumu sistēmā un no sistēmas dalībniekiem — par sistēmas uzturēšanu.

67.pants. Dinamiskās iepirkumu sistēmas izveidošana

(1) Lai izveidotu dinamisko iepirkumu sistēmu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs:

1) likumā noteiktajā kārtībā publicē paziņojumu par līgumu, norādot, ka tiek veidota dinamiskā iepirkumu sistēma;

2) norāda tehniskajās specifikācijās arī to preču raksturojumu, kuras paredzēts iepirkt, izmantojot dinamisko iepirkumu sistēmu, kā arī nepieciešamo informāciju par pašu sistēmu, vajadzīgajām elektroniskajām iekārtām, kas tiek izmantotas, pieslēguma nosacījumiem un specifikācijām;

3) piedāvā neierobežotu, tiešu un pilnu pieeju tehniskajām specifikācijām un jebkuram papildu dokumentam ar elektronisko līdzekļu palīdzību visā sistēmas darbības laikā, sākot ar paziņojuma publicēšanu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paziņojumā norāda interneta adresi, kurā var atrast šos dokumentus.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs dod iespēju jebkuram piegādātājam iesniegt informatīvo piedāvājumu dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros vai tikt iekļautam šajā sistēmā visā tās darbības laikā. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs beidz informatīvā piedāvājuma vērtēšanu ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tā iesniegšanas. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var pagarināt šo termiņu, ja tajā nav izsūtīts neviens uzaicinājums iesniegt piedāvājumus sistēmas ietvaros. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nekavējoties informē pretendentu par tā iekļaušanu dinamiskajā iepirkumu sistēmā vai noraidīšanu.

68.pants. Dinamiskās iepirkumu sistēmas darbība

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs uzaicina iesniegt piedāvājumus par katru paredzamo līgumu dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros. Pirms sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nosūta uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus konkrētajam līgumam, tas publicē vienkāršotu paziņojumu par līgumu, uzaicinot visus ieinteresētos piegādātājus noteiktā termiņā iesniegt informatīvos piedāvājumus. Informatīvo piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir vismaz 15 dienas no dienas, kad internetā publicēts vienkāršotais paziņojums par līgumu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs neuzsāk konkrētā līguma piešķiršanas procedūru dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros, pirms nav pabeigta minētajā termiņā saņemto informatīvo piedāvājumu vērtēšana.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, nosūtot uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu, uzaicina visus dinamiskajā iepirkumu sistēmā iekļautos pretendentus iepriekš noteiktā termiņā iesniegt piedāvājumu katram konkrētajam līgumam sistēmas ietvaros.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs konkrēto līgumu piešķir pretendentam, kurš iesniedzis vislabāko piedāvājumu saskaņā ar vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti paziņojumā par līgumu par dinamiskās vērtēšanas sistēmas izveidošanu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var precizēt vērtēšanas kritērijus šā panta otrajā daļā minētajā uzaicinājumā.

69.pants. Metu konkursa vispārējie noteikumi

(1) Metu konkursa organizēšanas noteikumi ir atklāti pieejami visiem interesentiem, kuri izsaka vēlmi piedalīties šajā konkursā.

(2) Dalību metu konkursā neierobežo ar atsauci uz:

1) kādu valsts teritorijas daļu vai valsts teritoriju;

2) tiesību aktiem, kas nosaka, ka dalībniekiem jābūt tikai fiziskajām vai juridiskajām personām.

71.pants. Metu konkursi, kuriem nepiemēro šajā nodaļā noteiktās prasības

Šajā nodaļā noteiktās prasības nepiemēro metu konkursiem, kuri organizēti šā likuma 11., 12. un 13.pantā minētajos gadījumos attiecībā uz pakalpojumu līgumiem.

72.pants. Izziņošanas un atklātuma noteikumi

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kurš vēlas organizēt metu konkursu, šā likuma 46.pantā noteiktajā kārtībā publicē paziņojumu par metu konkursu. Pēc metu konkursa pabeigšanas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs publicē šā likuma 46.pantā noteiktajā kārtībā paziņojumu par metu konkursa rezultātiem.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs divu mēnešu laikā pēc metu konkursa noslēguma nosūta visiem konkursa dalībniekiem paziņojumu par tā rezultātiem.

73.pants. Informācijas apmaiņa

(1) Informācijas apmaiņa metu konkursā notiek saskaņā ar šā likuma 54.panta pirmās, otrās, ceturtās un piektās daļas prasībām.

(2) Informācijas apmaiņu un uzglabāšanu veic tā, lai visi dati, kurus konkursa gaitā dalībnieki nodod sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, būtu aizsargāti, un žūrija iepazīstas ar plānu un projektu saturu tikai pēc tam, kad beidzies to iesniegšanas termiņš.

74.pants. Metu konkursa dalībnieku atlase un žūrijas izraudzīšana

(1) Organizējot metu konkursu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs rīko konkursa procedūru atbilstoši šā likuma prasībām.

(2) Ja dalība metu konkursā ir ierobežota līdz noteiktam dalībnieku skaitam, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nosaka skaidrus atlases kritērijus, kas nerada iespējamo dalībnieku diskrimināciju. Jebkurā gadījumā uzaicināto dalībnieku skaitam jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu saprātīgu konkurenci.

(3) Konkursa žūrijas sastāvā ir tikai fiziskās personas, kuras nav atkarīgas no dalībniekiem. Ja metu konkursa dalībniekiem tiek pieprasīta kāda noteikta kvalifikācija, vismaz trešajai daļai no žūrijas locekļiem ir jābūt ar tādu pašu vai ekvivalentu kvalifikāciju.

75.pants. Žūrijas lēmumi

(1) Žūrija attiecībā uz lēmumu pieņemšanu un viedokļa izteikšanu ir neatkarīga.

(2) Žūrija vērtē dalībnieku iesniegtos plānus un projektus anonīmi, pamatojoties tikai uz paziņojumā par metu konkursu minētajiem kritērijiem.

(3) Žūrija protokolē visas darbības un sagatavo ziņojumu par plānu un projektu secību pēc piešķirtajām vietām. Ziņojumu paraksta visi žūrijas locekļi. Ziņojumā norāda arī katra plāna vai projekta priekšrocības, piezīmes un visus punktus, attiecībā uz kuriem nepieciešama papildu informācija.

(4) Žūrija ievēro anonimitāti līdz lēmuma pieņemšanas vai viedokļa izteikšanas brīdim.

(5) Žūrija var lūgt konkursa dalībniekus atbildēt uz jautājumiem, lai noskaidrotu visus projektu aspektus, kas palikuši neskaidri un ierakstīti žūrijas sēžu protokolos.

(6) Visas žūrijas un dalībnieku pārrunas tiek protokolētas.

76.pants. Iepirkumu uzraudzības biroja kompetence

(1) Iepirkumu uzraudzības birojs veic šā likuma un no tā izrietošo normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību.

(2) Iepirkumu uzraudzības biroja juridisko statusu, tiesības un pienākumus nosaka likums "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām".

77.pants. Sūdzību iesniegšana

(1) Persona, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt iepirkuma līgumu, uz ko attiecas šis likums, un kura saistībā ar konkrēto iepirkuma procedūru uzskata, ka ir aizskartas tās tiesības vai ir iespējams šo tiesību aizskārums, ko rada varbūtējs Eiropas Savienības normatīvo aktu vai šā likuma pārkāpums, ir tiesīga iesniegt sūdzību par tehniskajām specifikācijām, saimnieciskajiem vai finanšu noteikumiem, piedāvājuma izvēles kritērijiem vai citām prasībām dalības uzaicinājumā, uzaicinājumā uz procedūru vai jebkurā citā dokumentā, kas attiecas uz konkrēto iepirkuma procedūru, vai par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja vai atbildīgās institūcijas darbību attiecībā uz iepirkuma procedūras likumību.

(2) Sūdzību par šā panta pirmajā daļā minētajiem jautājumiem var iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojam līdz iepirkuma līguma noslēgšanai vai, ja iepirkuma līgums ir noslēgts, ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no dienas, kad šajā likumā noteiktajā kārtībā publicēts paziņojums par rezultātu "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" vai Iepirkumu uzraudzības biroja interneta mājas lapā.

(3) Iepirkumu uzraudzības birojs informē par iesniegto sūdzību sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, un, ja sūdzība Iepirkumu uzraudzības birojam ir iesniegta pirms iepirkuma līguma noslēgšanas, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nedrīkst slēgt iepirkuma līgumu, līdz saņem sūdzību izskatīšanas komisijas lēmumu par sūdzības izskatīšanas rezultātiem.

(4) Ja tiek iesniegta sūdzība par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja darbību attiecībā uz iepirkuma procedūras likumību un sūdzību par to pašu iepirkuma procedūru jau pirms tam ir iesniegusi cita persona, bet šī sūdzība vēl nav izskatīta, minētās sūdzības var apvienot un izskatīt vienlaikus.

(5) Sūdzība iesniedzama rakstveidā, un tajā ietveramas šādas ziņas:

1) personas — sūdzības iesniedzēja — nosaukums un adrese;

2) tā sabiedrisko pakalpojumu uzņēmuma nosaukums un adrese, par kuru iesniegta sūdzība;

3) tās iepirkuma procedūras nosaukums un identifikācijas numurs, par kuru iesniegta sūdzība;

4) fakti, par kuriem iesniegta sūdzība, norādot pārkāpumu.

(6) Sūdzības iesniedzējs ir tiesīgs rakstveidā atsaukt savu sūdzību jebkurā brīdī, kamēr sūdzību izskatīšanas komisija nav sākusi to izskatīt.

(7) Ja saņemta sūdzība, Iepirkumu uzraudzības birojs ziņas par to ievieto savā interneta mājas lapā, norādot sūdzības iesniedzēju, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un iepirkuma procedūru, kuras likumību apstrīd sūdzības iesniedzējs, kā arī sūdzības izskatīšanas dienu.

(8) Iepirkumu uzraudzības birojs par iesniegto sūdzību informē sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un ievieto informāciju savā interneta mājas lapā ne vēlāk kā divu darbdienu laikā pēc tam, kad saņēmis sūdzību.

(9) Iepirkumu uzraudzības birojs divu darbdienu laikā pēc sūdzības saņemšanas nosūta sūdzības kopiju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

78.pants. Sūdzību izskatīšana

(1) Iesniegtā sūdzība tiek izskatīta 30 dienu laikā pēc tam, kad to saņēmis Iepirkumu uzraudzības birojs. Ja objektīvu iemeslu dēļ šo termiņu nav iespējams ievērot, to var pagarināt, paziņojot par termiņa pagarināšanu sūdzības iesniedzējam un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam.

(2) Sūdzību izskatīšanai Iepirkumu uzraudzības birojs izveido sūdzību izskatīšanas komisiju (turpmāk — komisija).

(3) Komisijas izveidošanas, sūdzību izskatīšanas un lēmumu pieņemšanas kārtību nosaka likums "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām".

(4) Uz sūdzības izskatīšanas komisijas sēdi tiek uzaicināts sūdzības iesniedzējs, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs un pretendenti vai kandidāti (turpmāk — dalībnieki), kuru intereses varētu ietekmēt komisijas pieņemtais lēmums. Dalībnieki uz sēdi tiek uzaicināti vismaz sešas darbdienas pirms sēdes.

79.pants. Lēmums par sūdzības izskatīšanas rezultātiem

(1) Ja iepirkuma līgums likumā noteiktajā kārtībā līdz lēmumam par sūdzību izskatīšanas rezultātiem nav noslēgts, komisija atļauj turpināt iepirkuma procedūru vai slēgt iepirkuma līgumu, ja sūdzība ir:

1) nepamatota;

2) pamatota, bet ir novērsti sūdzības cēloņi;

3) pamatota, bet komisijas konstatētie pārkāpumi nevar ietekmēt lēmumu par iepirkuma procedūras rezultātiem.

(2) Ja iepirkuma līgums likumā noteiktajā kārtībā līdz lēmumam par sūdzību izskatīšanas rezultātiem nav noslēgts, komisija aizliedz slēgt iepirkuma līgumu gadījumā, kad sūdzība ir pamatota, komisijas konstatētie pārkāpumi ir būtiski un tie var ietekmēt lēmumu par iepirkuma procedūras rezultātiem. Šādā gadījumā komisija atceļ lēmumu par iepirkuma procedūras rezultātiem vai uzdod pārtraukt iepirkuma procedūru.

(3) Komisijas lēmumā norāda:

1) komisijas izveidošanas pamatojumu;

2) komisijas locekļus un ekspertus, kuri piedalījušies komisijas sēdē;

3) dalībnieku pārstāvjus, kuri piedalījušies komisijas sēdē;

4) tās iepirkuma procedūras identifikācijas numuru, par kuru iesniegta sūdzība;

5) faktus, par kuriem iesniegta sūdzība;

6) lēmuma pamatojumu;

7) piemērotās tiesību normas;

8) atļauju vai aizliegumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam turpināt iepirkuma procedūru vai slēgt iepirkuma līgumu vai uzdevumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam pārtraukt iepirkuma procedūru;

9) kur un kādā termiņā šo lēmumu var pārsūdzēt.

(4) Ja iepirkuma līgums līdz lēmumam par sūdzību izskatīšanas rezultātiem ir noslēgts, komisija lemj par sūdzības pamatotību un lēmuma par iepirkuma procedūras rezultātiem tiesiskumu.

(5) Komisija protokolē sūdzības izskatīšanas gaitu un 10 gadus glabā protokolus un sūdzības izskatīšanas laikā iegūtās ziņas.

(6) Komisijas lēmums tiek nosūtīts dalībniekiem triju darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas.

(7) Komisijas lēmums par sūdzības izskatīšanas rezultātiem ir saistošs dalībniekiem.

(8) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs mēneša laikā no lēmuma saņemšanas dienas informē Iepirkumu uzraudzības biroju par komisijas lēmuma izpildi.

(9) Dalībnieki komisijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā viena mēneša laikā no lēmuma saņemšanas dienas.

80.pants. Statistikas pārskati

Katru gadu līdz 1.martam sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs Iepirkumu uzraudzības birojam iesniedz pārskatus par katru saskaņā ar šo likumu veikto iepirkuma procedūru, minot noslēgto līgumu skaitu, to summas, būvdarbu veicējus, preču piegādātājus, pakalpojumu sniedzējus, kā arī par to līgumu kopējo vērtību, kuri nav jānoslēdz saskaņā ar šā likuma prasībām tikai tāpēc, ka to līgumcenu robežas ir zemākas par šā likuma 24.pantā minētajām līgumcenu robežām.

81.pants. Atbildība par šā likuma normu neievērošanu

Par šā likuma un no tā izrietošo normatīvo aktu ievērošanu ir atbildīgs sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja vadītājs vai struktūrvienības vadītājs, vai cita pilnvarota persona, kura sabiedrisko pakalpojumu sniedzējā ir atbildīga par attiecīgo būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumu sagatavošanu vai noslēgšanu.

82.pants. Zaudējumu piedziņa

(1) Persona, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt iepirkuma līgumu, uz ko attiecas šis likums, un kura saistībā ar konkrēto iepirkuma procedūru uzskata, ka ir aizskartas tās tiesības un šo tiesību aizskārumu rada varbūtējs Eiropas Savienības normatīvo aktu vai šā likuma pārkāpums, ir tiesīga vērsties tiesā civilprocesuālā kārtībā, lai piedzītu zaudējumus.

(2) Persona, kuras tiesības ir aizskartas, var prasīt arī tādu zaudējumu atlīdzināšanu, kas saistīti ar izmaksām par pieteikuma vai piedāvājuma sagatavošanu vai dalību iepirkuma procedūrā.

(3) Persona, kuras tiesības ir aizskartas, var prasīt zaudējumu piedziņu tikai tajos gadījumos, kad likumā noteiktajā kārtībā ir atcelts vai atzīts par prettiesisku sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja lēmums, saskaņā ar kuru ir aizskartas šīs personas likumīgās intereses un tiesības, nodarot tai zaudējumus.

(4) Tiesības prasīt zaudējumu piedziņu izbeidzas, ja tās nav izmantotas sešu mēnešu laikā no dienas, kad likumā noteiktajā kārtībā ir atcelts sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja lēmums.

83.pants. Tiesības izmantot atestāciju

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji savas iepirkuma procedūras un iepirkuma praksi, uz ko attiecas šis likums, var periodiski pārbaudīt, lai saņemtu apliecinājumu, ka minētās procedūras un prakse attiecīgajā laikposmā atbilst Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem par iepirkuma procedūrām un šim likumam.

84.pants. Atbilstības apliecinājums

(1) Atestētāji sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam rakstveidā paziņo pārbaudes rezultātus. Pirms atestētāji sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam izsniedz apliecinājumu par iepirkuma procedūru un iepirkuma prakses atbilstību Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem par iepirkuma procedūrām un šim likumam, viņi pārliecinās par to, ka ir novērsti visi pārkāpumi, kas konstatēti sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja iepirkuma procedūrās un iepirkuma praksē, un ka ir veikti pasākumi, lai nodrošinātu to, ka šie pārkāpumi neatkārtosies.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, kas saņēmuši minēto apliecinājumu, dalības uzaicinājumā vai paziņojumā par metu konkursu var norādīt, ka ir saņēmuši apliecinājumu tam, ka noteiktajā laikposmā viņu iepirkuma procedūras un iepirkuma prakse atbilst Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem un šim likumam.

85.pants. Atestētāju neatkarība un kvalifikācija

(1) Par atestētājiem var būt personas, kuras citas Eiropas Savienības dalībvalstis atzinušas par atbilstošām šo pienākumu veikšanai saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu to normatīvo aktu prasībām, ar kuriem tās ievieš direktīvu 92/13/EEK.

(2) Par atestētājiem nevar būt personas, kas ir saistītas ar pārbaudāmo sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju. Šā panta izpratnē par personu, kas ir saistīta ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, uzskata personu, kura ir saistīta likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē.

(3) Atestētāji, veicot savus pienākumus, ir pilnīgi objektīvi. Viņiem ir nepieciešama attiecīga profesionālā kvalifikācija un pieredze.

86.pants. Samierināšana

(1) Ikviena persona, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt iepirkuma līgumu, uz ko attiecas šis likums, un kura saistībā ar konkrēto iepirkuma procedūru uzskata, ka ir aizskartas tās tiesības vai ir iespējams šo tiesību aizskārums, ko rada varbūtējs Eiropas Savienības normatīvo aktu vai šā likuma pārkāpums, var lūgt Eiropas Komisiju piemērot samierināšanas procedūru.

(2) Lūgumu piemērot samierināšanas procedūru adresē un rakstveidā iesniedz Eiropas Komisijai. Lūgumu piemērot samierināšanas procedūru var iesniegt arī Iepirkumu uzraudzības birojam. Šādā gadījumā Iepirkumu uzraudzības birojs iespējami ātri nodod šo lūgumu Eiropas Komisijai.

(3) Personai, kas lūdz samierināšanas procedūru, un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ir tiesības jebkurā laikā izbeigt šo procedūru.

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par būvdarbiem, piegādēm, nomu un pakalpojumiem sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu vajadzībām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 24.nr.).

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru Kabineta noteikumi Nr.257 "Noteikumi par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 13.nr).

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta direktīvas 2004/17/EK, kas koordinē līgumu piešķiršanas procedūras subjektiem, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu jomā;

2) Padomes 1992.gada 25.februāra direktīvas 92/13/EEK, kas koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemērojami Kopienas noteikumi par līgumu piešķiršanas procedūrām subjektiem, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju jomā.