Sporta politikas pamatnostādnes 2004.–2009.gadam (turpmāk — pamatnostādnes) ir izstrādātas, lai noteiktu ilgtermiņa mērķus un galvenos rīcības virzienus sporta nozares politikā, noteiktu vienotu valsts politiku sporta jomā, kā arī izstrādātu Nacionālo sporta attīstības programmu 2005.–2012.gadam, sakārtotu plānošanas sistēmu valstī, padarot to efektīvāku un nostiprinot saikni ar valsts budžeta plānošanu, kā arī veidotu efektīvu politikas izvērtēšanas un pārskatu sistēmu.

Pamatnostādnēs ir ietverti sporta politikas galvenie principi, mērķis, apakšmērķi, prioritātes, vēlamie rezultāti un rīcības virzieni to sasniegšanai.

Pamatnostādnes balstās uz starptautiski atzītiem principiem un normām, kas noteiktas Sporta likumā, Eiropas Sporta hartā, Olimpiskajā hartā, Eiropas Invalīdu sporta hartā, Sporta ētikas kodeksā, Antidopinga konvencijā un citos ar sporta nozari saistītos dokumentos, un atbilst Latvijā atzītai sporta un sporta treniņu teorijai.

Sporta politikas pamatnostādnēs ietverti šādi apakšmērķi:

1) sports visiem;

2) bērnu un jauniešu sports;

3) augstu sasniegumu sports;

4) invalīdu sports.

Lai īstenotu šos četrus apakšmērķus, pamatnostādnēs noteikti šādi galvenie rīcības virzieni:

1) izveidot vienotu valsts līmeņa komplekso sacensību sistēmu;

2) nodrošināt un palielināt sporta stundu skaitu izglītības iestādēs, kas ļautu iesaistīt nodarbībās visus audzēkņus, piemērojot viņu veselības stāvoklim, fiziskajai attīstībai, fiziskajai sagatavotībai un vēlmēm atbilstošus fizisko nodarbību veidus;

3) pilnveidot bērnu un jaunatnes sporta darba koordināciju;

4) īstenot ilgtermiņa mērķprogrammu skolu sporta bāzu un daudzfunkcionālu sporta centru celtniecībai un modernizēšanai;

5) izstrādāt un noteikt atlases sistēmu un kritērijus, lai nodrošinātu atbalstu sportistiem un komandām, organizatoriski un finansiāli atbalstīt augsta līmeņa sportistus un komandas, kas piedalās olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātu finālturnīros;

6) izstrādāt vienotu valsts sporta attīstības programmu cilvēkiem ar invaliditāti, nodrošināt finansiālu atbalstu Latvijas sportistu un komandu dalībai paraolimpiskajās spēlēs, nedzirdīgo olimpiādē, pasaules un Eiropas čempionātos.

Jāņem vērā, ka liela daļa dokumentā noteikto rīcības virzienu ir jau iekļauti citos politikas plānošanas dokumentos un ir izvērtēta to ietekme uz valsts budžetu. Pamatnostādņu īstenošanai Izglītības un zinātnes ministrija 2004.gadā izlietos 11118132 latus, to skaitā augstas klases sasniegumu sportam — 4517833 latus.