Ministru kabineta rīkojums
Nr.589
Rīgā 2004.gada 25.augustā (prot.
Nr.48 8.§)
Par Latvijas
Republikas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas
(OECD) sadarbības politikas pamatnostādnēm
1. Apstiprināt Latvijas
Republikas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas
(OECD) sadarbības politikas pamatnostādnes (turpmāk -
pamatnostādnes).
2. Noteikt Ārlietu ministriju par atbildīgo institūciju
pamatnostādņu īstenošanā.
3. Ārlietu ministrijai katru gadu līdz 1.jūlijam iesniegt
noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par
pamatnostādņu īstenošanas gaitu.
4. Sākot ar 2005.gadu, nozaru ministrijām, kā arī to
pakļautībā un pārraudzībā esošajām iestādēm plānot sadarbību ar
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD)
attiecīgajā jomā.
5. Pēc dalībvalsts statusa iegūšanas Ekonomiskās sadarbības
un attīstības organizācijā (OECD) Ārlietu ministrijai
iesniegt Ministru kabinetā pamatnostādņu īstenošanas
programmu.
6. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu
piešķiršanu, kas nepieciešami dalībai Ekonomiskās sadarbības un
attīstības organizācijā (OECD), izskatīt Ministru kabinetā
kopā ar visu ministriju vidējā termiņa budžeta prioritāšu
pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu 2005.gadam un
turpmākajiem gadiem.
Ministru
prezidenta vietā - ekonomikas ministrs
J.Lujāns
Ārlietu ministrs A.Pabriks
(Ministru kabineta
2004.gada 25.augustarīkojums Nr.589)
Latvijas
Republikas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas
(OECD) sadarbības politikas pamatnostādņu kopsavilkums
Latvijas tautsaimniecības sekmīgu
un ilgtspējīgu attīstību nosaka ekonomiskie procesi pasaulē
kopumā, tāpēc Latvijas interesēs ir sadarboties ar globālām
ekonomiskām organizācijām, tai skaitā ar Ekonomiskās sadarbības
un attīstības organizāciju (Organisation for Economic
Co-operation and Development -OECD).
OECD dalībvalsts statusa iegūšana perspektīvā kļūst par vienu no
Latvijas ārējās ekonomiskās politikas loģiskiem virzieniem pēc
politiskajām, ekonomiskajām un administratīvajām reformām
Latvijā, kuras īstenojot valstī pamatā ir noslēdzies pārejas
periods uz brīvu tirgus ekonomiku. To apliecina Latvijas
iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā, kā arī
pievienošanās NATO un Eiropas Savienībai (turpmāk - ES).
Latvijai, kļūstot par ES dalībvalsti, īpaši aktuāls kļūst
jautājums par tās statusu OECD, jo 19 no pašreizējām ES
dalībvalstīm ir arī OECD dalībvalstis. Šobrīd OECD
dalībvalsts statusu nav ieguvušas Latvija, Igaunija, Lietuva,
Slovēnija, Malta un Kipra.
Jāņem vērā, ka ES dalībvalsts statuss Latvijai negarantē
uzaicinājumu dalībai OECD. Esošās OECD dalībvalstis
pieņem politisku lēmumu uzaicināt jaunas dalībvalstis pēc
vienprātības principa, izvērtējot attiecīgās valsts atbilstību
pēc "nozīmīga dalībnieka, ģeogrāfiskās daudzveidības,
savstarpējas ieinteresētības un līdzīgi domājošo"
kritērijiem.
2004.gada maijā OECD dalībvalstu vadītāju apspriedē ir
publiskota organizācijas paplašināšanās stratēģija, kas paredz
tās paplašināšanos līdz 45 dalībvalstīm, tai skaitā uzņemot
Baltijas valstis. OECD paplašināšanās tiek prognozēta
divos iespējamos periodos: īstermiņa (2-5 gadu periodā) vai
vidēja termiņa (5-10 gadu periodā).
Tāpēc nepieciešams pilnveidot sadarbību starp Latviju un
OECD, vienlaikus attīstot to jaunā pakāpē. Šobrīd Latvijas
sadarbība ar OECD attīstās divos virzienos:
1) sadarbības aktivizēšana ar OECD komitejām, darba grupām
un programmām, lai Latvija varētu kļūt par OECD
dalībvalsti;
2) Latvijas pieteikuma iesniegšana OECD dalībvalsts
statusa iegūšanai.
Latvijas un OECD sadarbības politikas pamatnostādnes
(turpmāk - pamatnostādnes) ir pirmais politikas dokuments, kurā
tiek definēts Latvijas mērķis - OECD dalībvalsts statusa
iegūšana.
Vienlaikus ar šī mērķa definēšanu pamatnostādnes nosaka vienotus
rīcības virzienus Latvijas politikas mērķu un rezultātu
sasniegšanai. Pamatnostādnēs tiek norādīti galvenie valdības
līmenī risināmie uzdevumi:
1) pilnveidot valsts pārvaldes iestāžu finansiālo un
administratīvo spēju, lai aktivizētu Latvijas un OECD
sadarbību;
2) koordinēt valsts pārvaldes iestāžu sadarbību, iesaistot
nevalstiskās organizācijas, kā arī informējot sabiedrību;
3) veicināt Latvijas atpazīstamību OECD dalībvalstu
vidū.
Vienlaikus, lai prognozētu valsts budžeta nākotnes saistības,
pamatnostādņu projekta anotācijā ir apkopota vispusīga
informācija par iespējamām izmaksām, Latvijai kļūstot par
OECD dalībvalsti. Tiek prognozēts, ka Latvijas kā
OECD dalībvalsts gadskārtējās finansiālās saistības var
sasniegt 130000 latu (aptuveni 200000 eiro). Pamatnostādņu
projektā ir apkopota nozaru ministriju sniegtā informācija par
nepieciešamo papildu finansējumu 2005.gadā un turpmākajos gados
administratīvās spējas nostiprināšanai, norādot nozaru
ministrijām nepieciešamo finansējuma apmēru un štata vienību
skaitu.
Īstenojot minēto mērķi, Latvijas paveras vairākas iespējas:
1) uz vienlīdzības pamatiem uzturēt politisko dialogu ar tādām
valstīm kā ASV, Kanāda un Japāna;
2) piedalīties ES politikas attīstībā un dokumentu izstrādē ar
OECD - ES politiku ģenerējošā foruma - starpniecību;
3) sekmēt Latvijas ekonomisko izaugsmi un labklājību, apgūstot
starptautisko ekonomisko pieredzi, uzlabojot investīciju klimatu
un saimnieciskās darbības vidi, turpinot OECD tiesību
aktu, piemēram, rekomendāciju, vadlīniju, noteikumu un lēmumu
īstenošanu;
4) veicināt valsts atpazīstamību un veidot pozitīvu Latvijas
tēlu.
Ārlietu ministrs
A.Pabriks