Saskaņā ar Ministru kabineta sēdes 2002.gada 29.janvāra protokollēmumu (prot. Nr.5 28.§) Valsts nekustamā īpašuma aģentūrai (turpmāk — aģentūra) līdz 2005.gadam jānodrošina administratīvās ēkas Rīgā, Gaujas ielā 15, būvniecība un jānoslēdz nekustamā īpašuma nomas līgums ar Iekšlietu ministriju. Finanšu ministrijai jāsagatavo aprēķini par Iekšlietu ministrijai nepieciešamo līdzekļu apmēru nekustamo īpašumu Rīgā, t.sk. Gaujas ielā 15, nomas maksas segšanai, sākot ar 2006.gadu. Lai veiktu šos uzdevumus, starp aģentūru un SIA “Skonto būve” 2002.gada 4.oktobrī tika noslēgts uzņēmuma līgums Nr.05-14/02-61 “Par administratīvo ēku kompleksa Rīgā, Gaujas ielā 15, būvprojektēšanas un būvniecības darbu veikšanu” 24500398 latu apmērā (ar PVN).

Ministru kabinets 2002.gada 27.decembra sēdē (prot. Nr.60 78.§) apturēja uzņēmuma līguma izpildi līdz skiču projekta izvērtēšanai un Ministru kabineta lēmuma pieņemšanai par turpmāko rīcību.

Ministru kabinets 2003.gada 11.martā ar sēdes protokollēmumu (prot. Nr.14 23.§) uzdeva Iekšlietu ministrijai līdz 2003.gada 15.augustam iesniegt aģentūrā precizētu ēku kompleksa Rīgā, Gaujas ielā 15, projektēšanas tehnisko uzdevumu un finanšu ministram līdz 2004.gada 27.februārim iesniegt Ministru kabinetā noteiktā kārtībā priekšlikumus lēmuma pieņemšanai par uzņēmuma līguma turpmāko izpildi, pievienojot arī neatkarīgu lietpratēju atzinumu par būvprojektēšanas darbu un būvniecības darbu izmaksām. Līdz uzņēmuma līguma apturēšanai aģentūra saskaņā ar uzņēmuma līgumu ir samaksājusi avansu par projektēšanas darbiem 300000 latu apmērā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 17.decembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.58 1.§) 4.punktu ir veikti ēku demontāžas darbi par 587192,80 latiem (ar PVN).

Ir veikti aprēķini par nomas maksas lielumu, ja Rīgā, Gaujas ielā 15, tiktu uzbūvētas ēkas 40161 m² platībā. Saskaņā ar sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja prognozi iespējamā nekustamā īpašuma Rīgā, Gaujas ielā 15, tirgus nomas maksa ēkām ir seši lati (bez PVN) par vienu m² mēnesī. Paredzot investīciju atmaksāšanos 20 gadu laikā un uzņemoties nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un kārtējo remontu reizi 10 gados, ir iespējams noteikt nomas maksu 4,50 lati (bez PVN) par vienu m².

Attiecībā uz ēku kompleksa Rīgā, Gaujas ielā 15, būvniecību ir iespējami šādi risinājuma varianti:

1. Atjaunot aģentūras un SIA “Skonto būve” 2002.gada 4.oktobrī noslēgtā uzņēmuma līguma Nr.05-14/02-61 darbību. Šajā gadījumā uzņēmuma līgumā jāprecizē darbu izpildes grafiks, paredzot ēku kompleksa nodošanas termiņu 18 mēnešus pēc sākotnēji paredzētā nodošanas termiņa.

2. Pieņemt Iekšlietu ministrijas priekšlikumus, saskaņā ar kuriem ēku kompleksa Rīgā, Gaujas ielā 15, Iekšlietu ministrijas un tās struktūrvienību vajadzībām vietā tiek būvēts ēku komplekss Valsts policijas vajadzībām un Iekšlietu ministrija turpina atrasties ēkā Rīgā, Raiņa bulvārī 6. Šajā gadījumā jāizdara grozījumi uzņēmuma līgumā, jo mainās būvniecības darbu apjoms un vienību izcenojumi. Līdz ar to rodas pretruna ar likumu “Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām” un likumu “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”.

3. Ēku kompleksu Rīgā, Gaujas ielā 15, nebūvēt. Šajā gadījumā jālauž uzņēmuma līgums ar būvuzņēmēju un, iespējams, jāmaksā SIA “Skonto būve” soda sankcijas, kas kopā ar visiem zaudējumiem aģentūrai varētu sastādīt 2,68 milj. latu, neņemot vērā būvuzņēmēja neiegūto peļņas daļu. Nepieciešamie naudas līdzekļi būtu jāsedz no valsts budžeta. Turklāt esošo Iekšlietu ministrijas ēku Rīgā, Brīvības ielā 61, Raiņa bulvārī 5 un Raiņa bulvārī 6, renovācijai Iekšlietu ministrijas budžetā nepieciešami aptuveni 7,7 milj. latu un šo ēku kārtējiem remontiem — 0,5 milj. latu gadā. Šis variants nenodrošina Iekšlietu ministriju ar nepieciešamajām telpām noteiktā kvalitātē un apjomā.

1. Finanšu ministrija un Iekšlietu ministrija atbalsta risinājuma 1.variantu — atjaunot aģentūras un SIA “Skonto būve” 2002.gada 4.oktobrī noslēgtā uzņēmuma līguma Nr.05-14/02-61 darbību.

2. Uzņēmuma līguma darbības atjaunošana atbilst likuma “Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām” un likuma “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” prasībām.

3. Risinājuma 1.variants paredz pakāpenisku valsts budžeta izdevumu pieaugumu, Iekšlietu ministrija un tās struktūrvienības īsā laikā tiek nodrošinātas ar funkcionāli atbilstošām telpām, kā arī tiek radīta iespēja izvairīties no zaudējumiem.