Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Ministru kabineta noteikumi Nr.236

Rīgā 2000.gada 18.jūlijā (prot. Nr.32 2.§)
Noteikumi par Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību būvniecību ārvalstīs
Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 2.panta ceturto daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka prasības Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ēku ārvalstīs projektēšanas sagatavošanai, būvprojekta izstrādāšanai, būvdarbu veikšanai, autoruzraudzībai, būvuzraudzībai un būvobjektu pieņemšanai ekspluatācijā, kā arī minēto procesu norises kārtību, ciktāl to nenosaka Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumi Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi" (turpmāk — Vispārīgie būvnoteikumi).

2. Būvniecību var ierosināt Ārlietu ministrija. Lēmumu par Latvijas Republikas diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības ēkas būvniecību pieņem Ministru kabinets.

II. Būvprojektēšanas sagatavošana

3. Lai uzsāktu būvprojektēšanu ārvalstī, Latvijas Republikas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai ārvalstī (turpmāk — pārstāvniecība) jāsaņem uzņēmējvalstī noteiktie būvprojektēšanai nepieciešamie dokumenti un materiāli.

(Grozīts ar MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.19)

4. (Svītrots ar MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.19)

5. Projektēšanas uzdevumu, saskaņojot ar Ārlietu ministriju, izstrādā valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi".

(Grozīts ar MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.19)

III. Būvprojektēšana

6. Būvprojektu izstrādā latviešu valodā un svešvalodā, lai iesniegtu izskatīšanai attiecīgajās uzņēmējvalsts institūcijās.

7. Pārstāvniecību būvprojekti ir izstrādājami saskaņā ar Latvijas būvnormatīviem, ciktāl tie nav pretrunā ar uzņēmējvalsts būvnormatīviem, kā arī noteikumiem, kas regulē apbūvei un arhitektūrai noteiktās prasības.

(MK 12.01.2010. noteikumu Nr.19 redakcijā)

8. Būvprojekta risinājumu atbilstību šiem noteikumiem būvprojekta vadītājs apstiprina ar savu parakstu būvprojekta titullapā un ar apliecinājumu būvprojekta ģenerālplāna rasējuma lapā (1.pielikums), kurā ir arī būvprojekta vispārīgie rādītāji.

9. Būvprojekta vadītājs ir atbildīgs par projektēšanas darbu koordinēšanu, atsevišķo projekta daļu savstarpējo atbilstību un būvprojekta saturu kopumā, kā arī par būvprojekta atbilstību šiem noteikumiem.

10. Būvprojekta daļas vadītājs uz attiecīgās būvprojekta daļas vispārīgo rādītāju galvenās rasējuma lapas paraksta apliecinājumu par būvprojekta daļas risinājumu atbilstību šiem noteikumiem (2.pielikums).

11. Skiču projekta risinājumam jāatbilst Latvijas un uzņēmējvalsts būvnormatīviem un šiem noteikumiem.

12. Ja izstrādā atsevišķu inženierkomunikāciju vai tehnoloģiskā aprīkojuma skiču projektu, tajā iekļauj projektētās jaudas un tehniskā risinājuma pamatojumu un orientējošu aprēķinu. Iecerētās būves arhitektūras daļas rasējumus attiecīgajā projektā iekļauj pēc uzņēmējvalsts būvvaldes pieprasījuma.

13. Pasūtītāja akcepts un attiecīgās uzņēmējvalsts būvvaldē saskaņots skiču projekts ir pamats tehniskā projekta izstrādāšanai.

14. Tehniskā projekta apjomu projektēšanas uzdevumā un līgumā par būvprojektēšanas darbiem nosaka Ārlietu ministrija un valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" kopīgi ar projektētāju saskaņā ar uzņēmējvalsts būvvaldes sniegto atzinumu par būvniecības ieceri.

(Grozīts ar MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.19)

15. Tehniskajam projektam jāatbilst Latvijas būvnormatīviem, ciktāl tas nav pretrunā ar uzņēmējvalsts būvnormatīviem, apbūves un arhitektūras prasības regulējošiem noteikumiem, kā arī uzņēmējvalstī saskaņotajam skiču projektam.

16. Būvprojekta tehniskie risinājumi saskaņojami Ārlietu ministrijā, valsts akciju sabiedrībā "Valsts nekustamie īpašumi" un attiecīgajās uzņēmējvalsts institūcijās. Atkāpes no tehniskajiem noteikumiem saskaņojamas savlaicīgi projektēšanas gaitā vai atbilstoši izmaināmi tehniskie risinājumi.

(Grozīts ar MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.19)

17. (Svītrots ar MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.19)

18. Ārlietu ministrijā jāiesniedz attiecīgajās institūcijās saskaņotais būvprojekts un ekspertīzes atzinums (ja ir veikta būvprojekta ekspertīze). Ārlietu ministrija pieņem lēmumu par būvprojekta akceptēšanu vai sniedz motivētu rakstisku atteikumu akceptēt būvprojektu.

19. Lai saņemtu būvatļauju, būvprojektu pēc akceptēšanas iesniedz attiecīgajā uzņēmējvalsts institūcijā.

20. Pēc uzņēmējvalsts būvatļaujas saņemšanas Ārlietu ministrija izsniedz rakstisku atļauju sākt būvniecību.

21. Izmaiņas akceptētajā būvprojektā var izdarīt būvdarbu laikā, ja par tām vienojas būvniecības dalībnieki, kā arī ja izmaiņas neskar to institūciju intereses, kuras saskaņojušas būvprojektu, un nav pretrunā ar šiem noteikumiem.

22. Ja akceptētajā būvprojektā ir izdarītas izmaiņas vai tas ir atkārtoti saskaņots, būvprojekts iesniedzams Ārlietu ministrijā atkārtotai būvprojekta akceptēšanai. Pēc Ārlietu ministrijas pilnvarojuma katrā konkrētajā gadījumā šādu akceptu var sniegt arī valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi".

(Grozīts ar MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.19)

23. Ja beidzies akceptētā būvprojekta derīguma termiņš vai būvatļauja ir anulēta, būvprojekts no jauna jāsaskaņo Ārlietu ministrijā.

IV. Būvdarbi

24. Pirms būvdarbu uzsākšanas pārstāvniecība saņem būvatļauju uzņēmējvalsts pašvaldībā. Ārlietu ministrijas izsniegto būvatļauju vai pēc Ārlietu ministrijas pilnvarojuma valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" izsniegto būvatļauju (3.pielikums) saņem būvuzņēmējs.

(Grozīts ar MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.19)

25. Ārlietu ministrijas un būvuzņēmēja savstarpējās saistības nosaka atbilstoši šiem noteikumiem, Latvijas būvnormatīviem un citiem normatīvajiem aktiem noslēgtais līgums par būvdarbiem, kurā norādīti arī būvdarbu sagatavošanas darbi. Ārlietu ministrija var pilnvarot valsts akciju sabiedrību "Valsts nekustamie īpašumi" slēgt līgumu par būvdarbu veikšanu.

(Grozīts ar MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.19)

26. Atbildīgais būvdarbu vadītājs nodrošina būvdarbu norisi, ievērojot uzņēmējvalsts un Latvijas būvnormatīvos, apbūves noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības. Atbildīgā būvdarbu vadītāja rīkojumi ir saistoši būvdarbu dalībniekiem būvlaukumā, ciktāl to nosaka savstarpējie noslēgtie līgumi.

27. Pasūtītājs būvuzņēmēju nodrošina ar nepieciešamo dokumentāciju. Ar būvdarbu veikšanu saistītās atļaujas saņem pārstāvniecība uzņēmējvalstī.

28. Par būvdarbu kvalitāti ir atbildīgs būvuzņēmējs. Būvdarbu kvalitāte nedrīkst būt zemāka par Latvijas un uzņēmējvalsts būvnormatīvos, apbūves noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktajiem būvdarbu kvalitātes rādītājiem.

29. Būvdarbu kvalitātes kontroles sistēmu atbilstoši veicamo darbu veidam un apjomam izstrādā būvuzņēmējs un akceptē valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi".

(Grozīts ar MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.19)

30. Ārlietu ministrija būvdarbu kvalitātes kontrolei pieaicina būvuzraugu.

(MK 12.01.2010. noteikumu Nr.19 redakcijā)

31. Ārlietu ministrija ir tiesīga autoruzraudzībai pieaicināt būvprojekta autoru.

32. Ja netiek ievērotas šajos noteikumos noteiktās prasības, būvdarbus var apturēt ar Ārlietu ministrijas valsts sekretāra rīkojumu.

33. Būvdarbu procesā jāievēro uzņēmējvalsts vides aizsardzības normatīvie akti.

V. Būvdarbu autoruzraudzība

34. Autoruzraudzība neatbrīvo būvuzņēmēju no atbildības par būvdarbu kvalitāti.

35. Būvprojekta autors ir tiesīgs informēt Ārlietu ministriju un valsts akciju sabiedrību "Valsts nekustamie īpašumi" par būvdarbu gaitā konstatētajiem trūkumiem un pieļautajām atkāpēm no būvprojekta.

(Grozīts ar MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.19)

36. Autoruzraudzības žurnālu reģistrē Ārlietu ministrijā vai valsts akciju sabiedrībā "Valsts nekustamie īpašumi".

(Grozīts ar MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.19)

37. Autoruzraudzības žurnāla lapām jābūt numurētām un paškopējošām. Žurnālam jābūt cauršūtam un apzīmogotam ar Ārlietu ministrijas vai valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" zīmogu.

(Grozīts ar MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.19)

38. Autoruzrauga pienākums ir nekavējoties izziņot strādājošo evakuāciju no būvlaukuma, ja konstatētas bīstamas konstrukciju deformācijas vai sabrukšanas pazīmes vai tieši ugunsgrēka izcelšanās vai eksplozijas draudi, izsaukt būvuzraugu un paziņot par to Ārlietu ministrijai un valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi".

(Grozīts ar MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.19)

39. Ja pieļautas patvaļīgas atkāpes no būvprojekta, autoruzrauga pienākums ir iesniegt Ārlietu ministrijā motivētu rakstisku pieprasījumu pārtraukt būvdarbus.

(Grozīts ar MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.19)

40. Ja nav nepieciešama atkārtota būvprojekta saskaņošana, būvdarbu gaitā izmaiņas būvprojektā pēc rakstiskas vienošanās ar pārējiem būvniecības dalībniekiem var izdarīt būvprojekta autors vai autoruzraugs.

VI. Būvuzraudzība

41. Būvuzraudzība neatbrīvo būvuzņēmēju no atbildības par būvdarbu kvalitāti, atbilstību būvprojektam un uzņēmējvalsts un Latvijas būvnormatīviem.

42. Būvobjekta būvuzraudzību ārvalstī veic sertificēts būvuzraugs.

(MK 12.01.2010. noteikumu Nr.19 redakcijā)

43. Būvuzraugs, uzņemoties būvuzraudzību būvobjektā, paraksta saistību rakstu (4.pielikums).

44. Būvuzraugam ir šādi pienākumi:

44.1. pārbaudīt būvdarbu tehnoloģisko procesu secības un kvalitātes atbilstību uzņēmējvalsts un Latvijas būvnormatīvu prasībām un būvprojektam, kā arī būvdarbos izmantojamo materiālu, konstrukciju un tehnoloģisko iekārtu ražotāju deklarācijas, sertifikātus, testēšanas pārskatus un to atbilstību būvprojektam;

44.2. ziņot Ārlietu ministrijai un valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" par pārkāpumiem būvdarbu sagatavošanas un būvdarbu laikā, kā arī par atkāpēm no būvprojekta;

44.3. atbilstoši šiem noteikumiem sagatavot nepieciešamos dokumentus un iesniegt komisijā, kas pieņem būvi ekspluatācijā, kā arī piedalīties minētās komisijas darbā;

44.4. apsekot būvobjektu un veikt attiecīgus ierakstus būvdarbu žurnālā.

(Grozīts ar MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.19)

45. Būvuzraugam ir šādas tiesības:

45.1. pieņemt tikai atbilstoši būvprojektam, uzņēmējvalsts un Latvijas būvnormatīvu prasībām veiktos darbus;

45.2. pārtraukt būvdarbus uz laiku, kamēr tiek novērsti konstatētie trūkumi, vai ierosināt Ārlietu ministrijai pārtraukt būvdarbus;

45.3. nekavējoties izziņot strādājošo evakuāciju no būvlaukuma, ja ir konstatētas bīstamas konstrukciju deformācijas vai sabrukšanas pazīmes, tieši ugunsgrēka izcelšanās vai eksplozijas draudi, un paziņot par to Ārlietu ministrijai un valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi".

(Grozīts ar MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.19)

46. Būvuzraugs ir atbildīgs:

46.1. par būvdarbu norises uzraudzību kopumā atbilstoši šo noteikumu prasībām un noslēgtajam būvuzraudzības līgumam;

46.2. par būvdarbu uzsākšanu būvobjektā saskaņā ar šo noteikumu 24. un 27.punktu.

47. Ja būvuzraugs nepilda šos noteikumus, Ekonomikas ministrija ir tiesīga pieprasīt Ārlietu ministrijai atsaukt attiecīgo būvuzraugu un norīkot citu, kā arī ierosināt institūcijai, kas būvuzraugam izsniegusi būvprakses sertifikātu, to anulēt.

(Grozīts ar MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.19)

VII. Būvju pieņemšana ekspluatācijā

48. Lai ierosinātu būves pieņemšanu ekspluatācijā, Ārlietu ministrija iesniedz Ekonomikas ministrijā šādus dokumentus:

48.1. rakstisku apliecinājumu, ka būve gatava tās nodošanai ekspluatācijā. Tajā norāda arī būvdarbu garantijas termiņu un būves kopējās izmaksas;

48.2. uzņēmējvalsts institūciju atzinumus, ja tādi ir nepieciešami saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

48.3. šo noteikumu noteiktajā kārtībā akceptētu būvprojektu;

48.4. (svītrots ar MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.19);

48.5. būvprojektā paredzēto būvdarbu žurnālu un speciālo būvdarbu žurnālus;

48.6. būvprojektā paredzēto tehnoloģisko iekārtu, speciālo sistēmu un iekārtu pārbaudes protokolu un pieņemšanas aktus;

48.7. autoruzraudzības žurnālu.

(Grozīts ar MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.19)

49. Būvi ekspluatācijā pieņem Ārlietu ministrijas izveidota pieņemšanas komisija (turpmāk — komisija), kuras sastāvā ir:

49.1. Ekonomikas ministrijas pārstāvis – komisijas priekšsēdētājs;

49.2. pārstāvniecības vadītājs;

49.3. Ārlietu ministrijas pārstāvis;

49.4. valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" pārstāvis;

49.5. būvuzņēmējs vai tā pārstāvis;

49.6. būvuzraugs;

49.7. būvprojekta autors.

(Grozīts ar MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.19)

50. Komisijas personālsastāvu apstiprina Ārlietu ministrijas valsts sekretārs.

51. Līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā tās tehnisko gatavību un atbilstību akceptētajam būvprojektam pēc Ārlietu ministrijas rakstiska pieprasījuma pārbauda Iekšlietu ministrijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un izsniedz atzinumu par atbilstību ugunsdrošības prasībām.

(Grozīts ar MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.19)

52. Komisijas priekšsēdētājs ne vēlāk kā desmit darbdienu laikā no šo noteikumu 48.punktā minēto dokumentu saņemšanas nosaka termiņu būves pieņemšanai ekspluatācijā.

53. Komisija nav tiesīga pieņemt būvi ekspluatācijā, ja vismaz vienā no šo noteikumu 48.6.apakšpunktā un 51.punktā minētajiem dokumentiem ir negatīvs atzinums.

54. Ja tiek konstatēti būtiski uzņēmējvalsts un Latvijas būvnormatīvos, apbūves noteikumos vai citos normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpumi, komisija būvi nepieņem ekspluatācijā.

55. Ja būve netiek pieņemta ekspluatācijā, komisija paraksta motivētu lēmumu, kurā minēti konstatētie trūkumi. Pēc to novēršanas Ārlietu ministrija atkārtoti uzaicina komisiju pieņemt būvi ekspluatācijā.

56. Pieņemšanas aktu sastāda trijos eksemplāros. (Pieņemšanas akta viens eksemplārs glabājas Ārlietu ministrijā, otrs — pie būvuzņēmēja, bet trešais eksemplārs — Ekonomikas ministrijā.)

(Grozīts ar MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.19)

57. Pieņemšanas aktu reģistrē Ārlietu ministrijā.

58. Būves pieņemšanas aktā (5., 6. un 7.pielikums) nosaka ar pasūtītāju saskaņotu termiņu, kurā galvenais būvuzņēmējs par saviem līdzekļiem novērš būvdarbu defektus, ja tādi ir atklāti būves pieņemšanas laikā. Visiem veiktajiem darbiem būvuzņēmējs dod ne mazāk kā divu gadu garantiju.

59. Komisijas parakstīto pieņemšanas aktu 10 darbdienu laikā apstiprina Ārlietu ministrijas valsts sekretārs. Ar pieņemšanas akta apstiprināšanas dienu būve uzskatāma par ekspluatācijā pieņemtu.

(Grozīts ar MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.19)

60. Pēc pieņemšanas akta apstiprināšanas Ārlietu ministrija ir atbildīga par būvi, kā arī par tās ekspluatāciju.

61. Ārlietu ministrija kontrolē jebkuru pieņemšanas aktā minēto atlikto būvdarbu veikšanu noteiktajos termiņos.

62. Ja būve nav pieņemta ekspluatācijā atbilstoši šiem noteikumiem, tās ekspluatācija kvalificējama kā būves patvaļīga ekspluatācija.

63. Ar komisijas darbu saistītos izdevumus finansē Ārlietu ministrija piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Ārlietu ministrs I.Bērziņš
1.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 18.jūlija noteikumiem Nr.236
Ārlietu ministrs I.Bērziņš
2.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 18.jūlija noteikumiem Nr.236
Ārlietu ministrs I.Bērziņš
3.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 18.jūlija noteikumiem Nr.236

(Pielikums grozīts ar MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.19)

Ārlietu ministrs I.Bērziņš
4.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 18.jūlija noteikumiem Nr.236

Ārlietu ministrs I.Bērziņš
5.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 18.jūlija noteikumiem Nr.236

Ārlietu ministrs I.Bērziņš
6.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 18.jūlija noteikumiem Nr.236

Ārlietu ministrs I.Bērziņš
7.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 18.jūlija noteikumiem Nr.236

(Pielikums grozīts ar MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.19)

Ārlietu ministrs I.Bērziņš
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 236Pieņemts: 18.07.2000.Stājas spēkā: 22.07.2000.Zaudē spēku: 01.10.2014.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 266/268, 21.07.2000.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
9132
{"selected":{"value":"16.01.2010","content":"<font class='s-1'>16.01.2010.-30.09.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"16.01.2010","iso_value":"2010\/01\/16","content":"<font class='s-1'>16.01.2010.-30.09.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"22.07.2000","iso_value":"2000\/07\/22","content":"<font class='s-1'>22.07.2000.-15.01.2010.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
16.01.2010
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva