Latvijai kā Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstij ir pienākums ievērot šīs organizācijas Statūtu 25.panta prasības, kā arī Drošības padomes lēmumus, tai skaitā lēmumus par sankciju ieviešanu pret kādu valsti. Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij ir īpaši svarīga arī Eiropas Savienības noteiktā sankciju režīma procesuālā puse un savlaicīgums.

Pašlaik starptautisko organizāciju noteikto sankciju režīmu ieviešanu Latvijā regulē likums “Par starptautisko organizāciju noteikto sankciju režīmu Latvijas Republikā”. Tas nosaka vispārēju sankciju režīmu ieviešanas struktūru, proti, Ministru kabineta un Ārlietu ministrijas lomu šāda režīma ieviešanā, kā arī nosaka, ka noteikumos norādītās institūcijas ir atbildīgas par sankciju režīma praktisko ieviešanu. Papildus tam likums ietver vispārīgu formulējumu par personas juridisko atbildību, ja tiek pārkāpts sankciju režīms.

Latvijas tiesību sistēma ir tiesiski sakārtota arī attiecībā uz finanšu aktīvu iesaldēšanu personām, kuras ir saistītas ar starptautisko terorismu. 2002.gadā tika izdarīti attiecīgi grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”, nosakot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta tiesības pieņemt lēmumu par šādu aktīvu arestēšanu Latvijas kredītiestādēs.

Tomēr Eiropas Savienības sankciju režīms (piemēram, Eiropas Savienības Padomes noteiktais sankciju režīms pret Zimbabvi) nosaka ekonomisko un finanšu resursu plūsmas ierobežojumus arī personām, kuras nav saistītas ar starptautisko terorismu un terora aktiem. Šajā jomā Latvijas tiesību sistēmā ir vērojami šādi trūkumi:

1) tiesiskās kapacitātes trūkums — Latvijas tiesību sistēmā institūcijām, kas ir atbildīgas par finanšu, kredītiestāžu un ekonomisko resursu plūsmu, nav noteikts tiešs deleģējums veikt nepieciešamos pasākumus finanšu aktīvu un ekonomisko resursu plūsmu ierobežošanai vai pārtraukšanai;

2) sankciju režīma ieviešanas lēnais process — sankciju režīmi Latvijā bieži tiek ieviesti ar novēlošanos. Tas izskaidrojams ar nepieciešamo tehnisko darbu noteikumu projektu izstrādē, kā arī ar nenoteikto sankciju režīmu implementācijas mehānismu likumā.

Ņemot par pamatu problēmas tiesiski saturiskos aspektus, kā arī starptautiski tiesiskos aspektus, ir iespējams noteikt divas nepieciešamās horizontālās darbības jomas:

1) darbība finanšu aktīvu jomā;

2) darbība ekonomisko resursu jomā.

Efektīva mehānisma ieviešanai ir nepieciešama arī darboties spējīga sankciju režīma ieviešanas vertikālā tiesiskā ass, kura būtu ātra, skaidri juridiski definēta un atbilstoša Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām.

Darba grupa piedāvā izvēlēties vienu no šādiem problēmas risinājuma variantiem:

Likumā “Par starptautisko organizāciju noteikto sankciju režīmu Latvijas Republikā” tiek noteikts finanšu aktīvu un ekonomisko resursu vispārējs tiesisks regulējums, aktīvu un resursu iesaldēšanas termiņš un kompetento institūciju pilnvaras. Attiecīgi grozījumi tiek izdarīti arī kompetento iestāžu likumos.

Minētajā likumā tiek noteikts arī informācijas mehānisms — Ārlietu ministrija, pamatojoties uz likumu, ANO Drošības Padomes rezolūcijas un Eiropas Savienības Padomes kopējās nostājas publicē latviešu un angļu valodā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Pēc publikācijas kompetentās iestādes veic nepieciešamās darbības sankciju režīma ieviešanai.

Sankciju režīma pārkāpējam ir jāpamato, ka viņš nav zinājis par šāda sankciju režīma stāšanos spēkā un ka pārkāpums nav tīšs.

Tiek saglabāta problēmas risinājuma A variantā minētā sistēma, paredzot, ka Ministru kabineta noteikumu vietā par katru konkrēto sankciju režīma ieviešanu tiek izdots Ministru kabineta rīkojums. Ministru kabineta rīkojums kalpo par izpildrakstu, uz kura pamata sankciju režīmu īsteno zvērināts tiesu izpildītājs, kurš sniedz konkrētas norādes juridiskām un fiziskām personām par noteiktu darbību veikšanu vai atturēšanos no šo darbību veikšanas.

Lai institūcijas, kas īsteno starptautisko sankciju piemērošanu, varētu nodrošināt ātrāku un efektīvāku darbu, tiek izveidota pastāvīga šo institūciju pārstāvju darba grupa. Darba grupas sēdes tiek sasauktas, ja nepieciešams pieņemt lēmumu par konkrēta sankciju režīma ieviešanu. Sēdes dalībnieki vienojas par veicamajiem pasākumiem, kā arī savstarpēji saskaņo tiesību akta projekta redakciju, ar kuru konkrētais sankciju režīms tiks ieviests Latvijas Republikā.

Tiek novērsta iespēja, ka sankciju režīma pārkāpējs varētu atsaukties uz to, ka nav zinājis par šāda režīma esību. Problēmas risinājuma B variants paredz ātru informācijas apriti un lēmuma pieņemšanu.

Diemžēl ir ļoti grūti izvērtēt problēmas risinājuma B varianta ietekmi uz valsts budžetu, tas ir, prognozēt nepieciešamo līdzekļu apmēru, jo nav iespējams noteikt, cik daudz starptautisko organizāciju sankciju režīmu tiks pieņemti. Līdzšinējā pieredze liecina, ka tie ir vidēji 3–4 sankciju režīmi gadā. Tāpat jāatzīmē, ka ne visu sankciju režīmu ieviešana Latvijā būs saistīta ar ierobežojošu pasākumu veikšanu, jo iespējams, ka Latvijas teritorijā neatrodas neviens subjekts, pret ko sankciju režīms būtu vērsts.

Ņemot vērā minēto, darba grupa ierosina 2004.gadā piešķirt Tieslietu ministrijai 50000 latu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem iespējamo tiesu izpildītāju izdevumu segšanai.

Ārlietu ministrija un darba grupa atbalsta problēmas risinājuma B variantu, jo tas paredz ātra reaģēšanas mehānisma ieviešanu un pasākumi, kas tiktu veikti saskaņā ar šī varianta shēmu, ļauj tieši un precīzi ieviest Latvijas Republikā starptautisko organizāciju sankciju režīmus.