Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Ministru kabineta noteikumi Nr.598
Rīgā 2004.gada 13.jūlijā (prot. Nr.42 40.§) Noteikumi par akustiskā trokšņa normatīviem dzīvojamo un publisko ēku telpās
Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu
1. Noteikumi nosaka akustiskā trokšņa pieļaujamos normatīvus dzīvojamo un publisko ēku telpās, lai nodrošinātu cilvēku aizsardzību pret akustiskā trokšņa nelabvēlīgo iedarbību. 2. Akustiskais troksnis ir nelabvēlīgas, traucējošas visu veidu skaņas gaisa vidē, kas rada diskomfortu, ietekmē dzirdi un traucē akustisko komunikāciju (lietderīgās skaņas). 3. Noteikumi neattiecas uz: 3.1. troksni darba vidē; 3.2. publiskiem atpūtas un sporta pasākumiem, kuri ir saskaņoti ar vietējo pašvaldību; 3.3. iedzīvotāju apziņošanas un trauksmes sistēmas sirēnu darbību. (Grozīts ar MK 30.11.2004. noteikumiem Nr.982) 4. Akustiskā trokšņa mērījumus veic: 4.1. laboratorijas, kuras akreditētas valsts aģentūrā "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" atbilstoši standartam LVSENISO/IEC17025:2005 "Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības" un par kurām Ekonomikas ministrija ir publicējusi paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"; 4.2. citās Eiropas Savienības dalībvalstīs akreditētas laboratorijas, kuras, veicot trokšņa mērījumus, ievēro šo noteikumu 5.punktā un 1.pielikumā minētās prasības. (MK 31.01.2006. noteikumu Nr.96 redakcijā) 4.1 Akustiskā trokšņa mērījumus veic ar mērīšanas līdzekļiem, kas ne retāk kā reizi trijos gados kalibrēti laboratorijās, kas akreditētas valsts aģentūrā “Latvijas nacionālais akreditācijas birojs” atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025:2005 “Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības” un par kuru akreditāciju Ekonomikas ministrija publicējusi paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, vai Eiropas Savienības dalībvalstu paziņotās laboratorijās. (MK 10.06.2008. noteikumu Nr.414 redakcijā) 5. Akustiskā trokšņa rādītāju vērtības telpās novērtē, pamatojoties uz akustiskā trokšņa mērījumiem, kas veicami atbilstoši standartam LVS ISO 1996-1:2004 "Akustika - Vides trokšņa raksturošana, mērīšana un novērtēšana - 1.daļa: Pamatlielumi un novērtēšanas procedūras" un standartam LVS ISO 1996-2:2007 "Akustika. Vides trokšņa raksturošana un mērīšana. 2.daļa: Vides trokšņa līmeņu noteikšana", kā arī ņemot vērā šo noteikumu 1.pielikumā noteiktās prasības. Prognozējamās akustiskā trokšņa rādītāju vērtības telpās novērtē, izmantojot aprēķinus atbilstoši Latvijas būvnormatīvā LBN 016-03 "Būvakustika" un standartā LVS ISO 9613-2:2004 "Akustika - Skaņas vājinājums, tai izplatoties ārējā vidē - 2.daļa: Vispārīga aprēķina metode" noteiktajām prasībām. (Grozīts ar MK 10.06.2008. noteikumiem Nr.414; grozījumi stājas spēkā 01.09.2008., sk. grozījumu 2.punktu.) 5.1 Ja komercdarbībā plānotās trokšņainākās iekārtas skaņas jaudas līmenis pār-sniedz 80 dB(A), telpā pirms komercdarbības uzsākšanas prognozē akustisko troksni un tā iedarbību uz apkārtējām telpām un apbūvi. (MK 30.11.2004. noteikumu Nr.982 redakcijā) 6. Akustiskā trokšņa pieļaujamie normatīvi dzīvojamo un publisko ēku telpās, kas izteikti ar fizikāliem lielumiem, kuri raksturo akustisko troksni (turpmāk - trokšņa rādītāji), noteikti šo noteikumu 2.pielikumā. Vietējā pašvaldība tās administratīvajā teritorijā ir tiesīga noteikt stingrākus pieļaujamos normatīvus dzīvojamo un publisko ēku telpās. 6.1 Akustiskā trokšņa prognozi nosaka Latvijas būvnormatīva LBN 016-03 "Būvakustika" 8.punktā minētie kvalificētie būvakustikas eksperti. (MK 30.11.2004. noteikumu Nr.982 redakcijā) 7. Saimnieciskās darbības iekārtu (ieskaitot ventilācijas, saldēšanas iekārtas, kompresorus un liftus) un transportlīdzekļu radītā akustiskā trokšņa pieļaujamo normatīvu ievērošanu dzīvojamo un publisko ēku telpās kontrolē Veselības inspekcija (dzīvojamo ēku telpās— pēc iedzīvotāju pieprasījuma). Ar mūzikas atskaņošanu un citu ar sabiedrisko kārtību saistīto akustiskā trokšņa pieļaujamo normatīvu ievērošanu kontrolē attiecīgās pašvaldības institūcijas, kurām pašvaldība ir deleģējusi minēto funkciju. (MK 31.01.2006. noteikumu Nr.96 redakcijā, kas grozīta ar MK 10.06.2008. noteikumiem Nr.414) 8. Par akustiskā trokšņa pieļaujamo normatīvu pārsniegšanu ir atbildīgas personas, kuru īpašumā vai lietošanā esošā akustiskā trokšņa avota darbības dēļ ir pārsniegti pieļaujamie normatīvi dzīvojamo un publisko ēku telpās. 9. Telpās, kurās konstatētas vai prognozētas trokšņa rādītāju vērtības, kas neatbilst šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajām prasībām, paredz un veic prettrokšņa pasākumus vai maina attiecīgo telpu lietošanas funkciju atbilstoši trokšņa rādītāju vērtībām. 9.1 Telpās, kurās veic komercdarbību, izmantojot elektroakustiskās sistēmas, un kuras robežojas ar citām šo noteikumu 2.pielikumā minētajām dzīvojamo un publisko ēku telpām vai normatīvajos aktos par vides trokšņu novērtēšanas kārtību minētajām teritorijām, elektroakustisko sistēmu aprīko ar skaņas ierobežotājiem, ja citādi nav iespējams nodrošināt akustiskā trokšņa pieļaujamo normatīvu vai vides trokšņa robežlielumu ievērošanu. (MK 30.11.2004. noteikumu Nr.982 redakcijā, kas grozīta ar MK 31.01.2006. noteikumiem Nr.96) 10. Šo noteikumu 8.punktā minētās atbildīgās personas sedz visus izdevumus, kas saistīti ar akustiskā trokšņa mērījumiem un prettrokšņa pasākumu īstenošanu, ja to īpašumā vai lietošanā esošā akustiskā trokšņa avota darbības dēļ ir pārsniegti akustiskā trokšņa pieļaujamie normatīvi, kā arī akustiskā trokšņa ietekmei pakļautajiem iedzīvotājiem pēc viņu pieprasījuma sniedz informāciju par mērījumu vai aprēķinu rezultātiem. 11. Ja akustiskā trokšņa mērījumus veic ministrijas padotībā esoša institūcija, maksas pakalpojumu izcenojumus nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts pārvaldes iestāžu sniegto maksas pakalpojumu cenrāžiem. Ja akustiskā trokšņa mērījumus veic attiecīgās pašvaldības institūcija, mērījumu izcenojumus apstiprina vietējā pašvaldība. (MK 17.01.2006. noteikumu Nr.47 redakcijā) 12. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 22.maija noteikumus Nr.214 "Noteikumi par akustiskā trokšņa normatīviem dzīvojamo un publisko ēku telpās un teritorijā" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 95.nr.). Ministru prezidents I.Emsis
Veselības ministrs R.Muciņš Trokšņa rādītāju novērtēšana dzīvojamo un publisko ēku telpās
(Pielikums grozīts ar MK 31.01.2006. noteikumiem Nr.96; MK 10.06.2008. noteikumiem Nr.414; grozījumi stājas spēkā 01.09.2008., sk. grozījumu 2.punktu.) 1. Trokšņa rādītāji: 1.1. Ldiena - dienas trokšņa rādītājs, kas raksturo dienā radušos diskomfortu un ir A-izsvarotais ilgtermiņa vidējais skaņas līmenis (dBA), kas noteikts standartā LVS ISO 1996-2:2007 “Akustika. Vides trokšņa raksturošana un mērīšana. 2.daļa: Vides trokšņa līmeņu noteikšana”, un kas noteikts, ņemot vērā visas dienas (kā diennakts daļu) gada laikā; 1.2. Lvakars - vakara trokšņa rādītājs, kas raksturo vakarā radušos diskomfortu un ir A-izsvarotais ilgtermiņa vidējais skaņas līmenis (dBA), kas noteikts standartā LVS ISO 1996-2:2007 “Akustika. Vides trokšņa raksturošana un mērīšana. 2.daļa: Vides trokšņa līmeņu noteikšana”, un kas noteikts, ņemot vērā visus vakarus (kā diennakts daļu) gada laikā; 1.3. Lnakts - nakts trokšņa rādītājs, kas raksturo trokšņa radīto miega traucējumu un ir A-izsvarotais ilgtermiņa vidējais skaņas līmenis (dBA), kas noteikts standartā LVS ISO 1996-2:2007 “Akustika. Vides trokšņa raksturošana un mērīšana. 2.daļa: Vides trokšņa līmeņu noteikšana”, un kas noteikts, ņemot vērā visas naktis (kā diennakts daļu) gada laikā; 1.4. Lstunda - stundas trokšņa rādītājs, kas raksturo stundā radušos diskomfortu un kura ekvivalentais nepārtrauktais A-izsvarotais skaņas spiediena līmenis noteikts 60 minūtēs (LAeq60). Trokšņa rādītāju Lstunda piemēro: 1.4.1. ja situāciju noteicošais trokšņa avots darbojas mazāk nekā 20 % dienu, vakaru vai nakšu gada laikā; 1.4.2. no trokšņa aizsargājamās telpas tiek izmantotas atbilstoši to lietošanas funkcijām mazāk nekā 20 % dienu, vakaru vai nakšu gada laikā; 1.4.3. trokšņa notikumu (troksnis, kas ilgst mazāk nekā piecas minūtes, piemēram, garāmbraucoša vilciena vai pāri lidojoša lidaparāta radītais troksnis) vidējais skaits stundā ir neliels (arī mazāk nekā viens trokšņa notikums stundā). 2. Vērtēšanas līmeni LReqj,Tn, (dB(A)) katram atsevišķam atskaites laika intervālam nosaka, izmantojot šādu formulu: LReqj,Tn = LAeqj,Tn + Kt + Ki + Ks , kur LAeqj,Tn - mērītais vai aprēķinātais ekvivalentais nepārtrauktais A-izsvarotais skaņas spiediena līmenis (dB(A)) attiecīgi dienā, vakarā un naktī, kas noteikts standartā LVS ISO 1996-1:2004 "Akustika - Vides trokšņa raksturošana, mērīšana un novērtēšana - 1.daļa: Pamatlielumi un novērtēšanas procedūras"; Kt - trokšņa tonalitātes labojums, ko nosaka + 3 (dB(A)), ja tonalitāte noteikta subjektīvi, un + 5 (dB(A)), ja tonalitāte noteikta, pamatojoties uz signāla trešdaļoktāvas analīzi; Ki - trokšņa impulsitātes labojums, ko nosaka + 3 dBA, ja 15 dBA > LAFmax - LAeqT > 10 dBA, un + 5 dBA, ja LAFmax - LAeqT > 15 dBA. LAFmax ir maksimālais A-izsvarotais skaņas spiediena līmenis, kas noteikts standartā LVS ISO 1996-1:2004 "Akustika - Vides trokšņa raksturošana, mērīšana un novērtēšana - 1.daļa: Pamatlielumi un novērtēšanas procedūras"; Ks - akustiskās situācijas labojums, nosaka mīnus 3 dBA, ja mērījumi vai aprēķini tiek veikti telpā, kurā nav tās lietošanas funkcijai atbilstoša interjera. 3. Ja troksnis nav pastāvīgs, trokšņa līmeni mēra laika intervālā, kas ietver vismaz vienu pilnu trokšņa līmeņa svārstību ciklu, bet tas nedrīkst būt mazāks par 15 minūtēm. 4. Ja troksnis ir pastāvīgs, trokšņa līmeņa mērīšanas ilgums nedrīkst būt mazāks par trim minūtēm. 5. Novērtējot trokšņa rādītājus, ņem vērā, ka dienas ilgums ir 12 stundas, vakara - četras stundas un nakts - astoņas stundas. Diena ir no plkst.7.00 līdz 19.00, vakars - no plkst.19.00 līdz 23.00, nakts - no plkst.23.00 līdz 7.00. Gads ir uz skaņas emisiju attiecināms gads ar vidējiem meteoroloģisko apstākļu rādītājiem. Veselības ministrs R.Muciņš
Piezīmes. (1) Akustiskā trokšņa pieļaujamie normatīvi nodrošināmi telpu ekspluatācijas normālā režīmā, tas ir, telpās ar aizvērtiem logiem un durvīm (izņemot ražotāja iebūvētos ventilācijas kanālus), ieslēgtu piespiedu ventilāciju un gaisa kondicionēšanu, kā arī apgaismojumu, neņemot vērā telpu izmantošanas funkcionālo (fona) troksni, piemēram, atskaņoto mūziku, darbinieku un apmeklētāju sarunas. (2) Novērtējot akustisko situāciju un īstenojot prettrokšņa pasākumus, rādītāja Lstunda pieļaujamais normatīvs ir trokšņa rādītāja Ldiena, Lnakts vai Lvakars pieļaujamais normatīvs atbilstošajā diennakts daļā. Veselības ministrs R.Muciņš
|
Tiesību akta pase
Nosaukums: Noteikumi par akustiskā trokšņa normatīviem dzīvojamo un publisko ēku telpās
Statuss:
Zaudējis spēku
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|