Jelgavas domes saistošie noteikumi Nr.82

2004.gada 17.jūnijā (prot. Nr.7/3)

Jelgavas apbūves noteikumi

Izdoti saskaņā ar LR likuma "Par pašvaldībām" 14. un 43.pantu

 

1.nodaļa. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.1. Lietoto terminu skaidrojums:

1.1.1. Apbūve - noteiktā teritorijā izvietotu būvju un inženiertīklu, kā arī labiekārtošanas pasākumu kopums.

1.1.2. Apbūves blīvums - procentos izteikta kopējā apbūves laukuma, ceļu un laukumu (bez inženiertīkliem un labiekārtojumu) platības attiecība pret zemesgabala platību.

1.1.3. Apbūves intensitāte - procentos izteikta būves stāvu platību summas attiecība pret kopējo zemesgabala platību.

1.1.4. Apbūves laukums - platība, ko aizņem būves (izņemot pazemes būves, piebraucamos ceļus un labiekārtojumu).

1.1.5. Minimālā neapbūvētā teritorija - zemesgabala neapbūvētā platība procentos no kopplatības. (Šajā teritorijā netiek ieskaitīta autostāvvietu un piebraucamo ceļu platība.)

1.1.6. Būtisks piesārņojums - valsts kompetentu iestāžu noteikta jebkādas kaitīgas vielas koncentrācija gaisā, augsnē vai ūdenī, kā arī skaņas līmenis, ko nav atļauts pārsniegt vispār vai kādā konkrētā teritorijā.

1.1.7. Būve - būvniecības procesā radies ar zemi saistīts veidojums, kam ir noteikta funkcija.

1.1.8. Pagaidu būve - būvdarbu veikšanai nepieciešama būve, kas jānojauc pirms būvobjekta nodošanas ekspluatācijā. (Par pagaidu būvēm netiek uzskatītas īslaicīgas lietošanas būves).

1.1.9. Īslaicīgas lietošanas būve - noteiktajai funkcijai paredzēta nekapitāla būve, kuras ekspluatācijas termiņš tiek noteikts pie atļaujas to uzstādīt, bet nav ilgāks par desmit gadiem.

1.1.10. Galvenā būve - ēka vai būve, kas tiek izmantota vai plānota galvenajai izmantošanai uz zemesgabala.

1.1.11. Būvatļauja - normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā izsniegts dokuments, kas apliecina tiesības veikt objekta būvdarbus

1.1.10. Būvlaide - juridiski noteikta līnija zemesgabalā, kas nosaka minimālo attālumu starp sarkano līniju un jebkuru virszemes būvi, izņemot žogu, piebraucamos ceļus un labiekārtojumu.

1.1.11. Iedibināta būvlaide - esošās apbūves veidota līnija, ja ielai viena kvartāla robežās vismaz pusei zemesgabalos galvenās būves pie ielas atrodas uz šīs līnijas.

1.1.12. Būvdarbi - būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kas tiek veikti būvlaukumā vai būvē, arī nojaukšana.

1.1.13. Būvētājs - fiziskā vai juridiskā persona (nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks vai lietotājs), kas veic būvniecību saviem spēkiem.

1.1.14. Būvprojekts - būvniecības ieceres īstenošanai nepieciešamo dokumentu, rasējumu un teksta materiālu kopums.

1.1.15. Būvobjekts - jaunbūve, kā arī renovējama, restaurējama, rekonstruējama vai remontējama ēka vai cita būve vai ēku un citu būvju kopums ar tam piederošo teritoriju, palīgbūvēm un būviekārtām.

1.1.16. Būvdarbu uzsākšana - akceptēta būvprojekta īstenošana būvlaukumā pēc būvatļaujas saņemšanas, ko atzīmē ar pirmo ierakstu būvdarbu žurnālā.

1.1.17. Būves konservācija - pasākumi būvē, kas novērš tās konstrukciju bojāšanos, sabrukumu vai nonākšanu cilvēku veselībai, dzīvībai vai videi bīstamā stāvoklī.

1.1.18. Būvprojekta akcepts - rakstisks lēmums uzskatīt būvprojektu par pieņemtu, ko izdevusi Būvvalde vai ministrija, kuras pārraudzībā ir specializētā būvniecība.

1.1.19. Būvvalde - pašvaldības institūcija, kas pārzina un kontrolē būvniecību Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā.

1.1.20. Detālplānojums - vietējās pašvaldības administratīvās teritorijas daļas plānojums, ko izstrādā saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, detalizējot tajā noteiktās teritorijas daļas plānoto (atļauto) izmantošanu un izmantošanas aprobežojumus, vai arī izstrādā kā pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumus, nosakot šai teritorijas daļai citu plānoto (atļauto) izmantošanu, citas vai detalizētas prasības plānotai (atļautai) izmantošanai un izmantošanas aprobežojumus.

1.1.21. Ietve - ceļa (ielas) daļa, kas paredzēta gājējiem, tajā skaitā gājēju kustībai speciāli izbūvētas teritorijas parkos un skvēros.

1.1.22. Brauktuve - ceļa (ielas) daļa, kas paredzēta transporta līdzekļu braukšanai.

1.1.23. Ceļa segums - mākslīgi (būvniecības procesā) radīta ceļa klātne.

1.1.24. Ceļš - transporta un gājēju kustībai paredzēta teritorija ar ceļa segumu.

1.1.25. Ekspluatācijas aizsargjosla - teritorija, kas noteikta kā josla gar transporta, sakaru un citu komunikāciju līnijām, kā arī ap objektiem, kas nodrošina dažādu inženiertehnisko dienestu darbību. Tās galvenais uzdevums ir nodrošināt minēto komunikāciju un objektu efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespējas.

1.1.26. Inženierkomunikācija - ierīce, aprīkojums vai ierīču un aprīkojumu kopums, kas paredzēts būves apgādei ar izejvielām, sakariem, energoresursiem un citiem resursiem.

1.1.27. Paaugstināta riska objekts - objekts ar paaugstinātu iespējamību radīt draudus videi, cilvēka dzīvībai, veselībai un īpašumam.

1.1.28. Patvaļīga būvniecība - būvdarbi, kas tiek veikti bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētam būvprojektam.

1.1.29. Plānošanas un arhitektūras uzdevums - Būvvaldes izsniegts dokuments, kas ir pamats būvprojekta izstrādāšanai un kurā noteiktas prasības zemesgabala plānojumam un apbūvei.

1.1.30. Rekonstrukcija - būves pārbūve, izmainot tās apjomu un izmanot vai saglabājot tās funkcijas.

1.1.31. Renovācija - būves remonts (kapitālais remonts), kas tie veikts, lai atjaunotu, nomainot nolietojušos nesošos elementus vai konstrukcijas, kā arī mērķtiecīgu funkcionālu vai tehnisku uzlabojumu ieviešanu būvē, neizmanot tās apjomu.

1.1.32. Restaurācija - būves vēsturiskā veidola atjaunošana, pamatojoties uz vēsturiskās informācijas zinātnisku izpēti.

1.1.33. Sarkanā līnija - juridiski noteikta, plānota vai esoša, detālplānojumā vai zemesgabala plānā atzīmēta nodalīta teritorija ielas, laukuma, ceļa, atklātas autostāvvietas izbūvei, apkalpošanai, kas ietver arī inženierkomunikāciju koridorus un ielu apstādījumus, vai inženierkomunikāciju koridora robeža.

1.1.34. Vides pieejamība - iespēja cilvēkiem ar kustību, redzes vai dzirdes traucējumiem pārvietoties vidē atbilstoši plānotajai būves funkcijai.

1.1.35. Zemesgabals - juridiski noteikta, t.i., zemesgrāmatā ierakstīta vai detālplānojumā teritorijas pamatvienība ar precīzi noteiktām robežām.

1.2. "Jelgavas apbūves noteikumi" (turpmāk tekstā - Noteikumi) attiecas uz visu Jelgavas pilsētas administratīvo teritoriju un ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām - zemes, ēku un būvju (turpmāk tekstā - Nekustamais īpašums) īpašniekiem, lietotājiem un valdītājiem, veicot jebkādu nekustamā īpašuma sadalīšanu vai apvienošanu, ēku vai būvju un zemes ierīcības projektēšanu, būvdarbus (restaurāciju, rekonstrukciju, renovāciju, nojaukšanu u.c.). Noteikumi neatbrīvo fiziskās un juridiskās personas no nepieciešamības ievērot spēkā esošos normatīvos aktus.

1.3. Noteikumi nosaka prasības zemesgabaliem, to apbūvei, teritorijas labiekārtošanai un citādai apsaimniekošanai, atbilstoši Jelgavas teritorijas plānojumā noteiktajai pilsētas visas teritorijas un atsevišķu tās daļu atļautajai izmantošanai. Noteikumos saskaņā ar pilsētas teritorijas plānojuma zonējumu ir noteikti apbūvēšanas principi un nosacījumi, projektēšanas, būvdarbu veikšanas un ēku un būvju nojaukšanas kārtība.

1.4. Ja Nekustamā īpašuma izmantošana likumīgi iesākta, pirms pašvaldība apstiprinājusi Noteikumus, kas nosaka Nekustamam īpašumam citu izmantošanas veidu, attiecīgajam Nekustamajam īpašumam ir neatbilstoša izmantojuma statuss. Šādā gadījumā īpašnieks ir tiesīgs turpināt likumīgi iesākto izmantošanu, bet jebkura jauna būvniecība vai cita saimnieciskā darbība jāuzsāk un jāveic atbilstoši Noteikumu prasībām.

1.5. Esošus zemesgabalus, kuru ģeometriskie raksturlielumi ir mazāki par Noteikumos atļautiem, drīkst izmantot un uz tiem drīkst būvēt, pārbūvēt, ierīkot un izmantot ēkas un būves atbilstoši attiecīgās apbūves teritorijās (apbūves zonas) noteikumiem, ja saņemta pašvaldības atļauja.

2.nodaļa. NOTEIKUMI VISIEM ZEMES IZMANTOŠANAS VEIDIEM

2.1. Pilsētas administratīvajā teritorijā atļauts:

2.1.1. būvēt ēkas un būves atbilstoši teritorijas plānojuma, detālplānojuma, zemes sadalījuma projekta un Noteikumu prasībām saskaņā ar pašvaldībā akceptētu būvprojektu;

2.1.2. ierīkot apstādījumus un veikt teritorijas labiekārtošanu atbilstoši pašvaldībā akceptētam labiekārtošanas projektam;

2.1.3. izbūvēt inženiertehniskās apgādes tīklus un objektus, atbilstoši teritorijas plānojumam, detālplānojumam vai parcelācijas projektam un saskaņā ar pašvaldībā akceptētu tehnisko projektu;

2.1.4. izbūvēt ielas, atbilstoši detālplānojumam vai parcelācijas projektam un saskaņā ar pašvaldībā akceptētu tehnisko projektu;

2.1.5. veikt darbības, kas minētajā teritorijā noteiktas kā palīgizmantošana.

2.2. Pilsētas administratīvajā teritorijā aizliegts:

2.2.1. veikt teritorijas (arī ēku un būvju vai to daļu) izmantošanu, kas rada būtisku apkārtējās vides piesārņojumu un neatbilst normatīvo aktu prasībām vides aizsardzības un vides veselības jomā;

2.2.2. veikt būvniecību aizsargjoslu teritorijās, ja tas ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem;

2.2.3. veikt būvniecību teritorijās ar paaugstinātu riska līmeni - teritorijās, kas pakļautas applūšanai vai ar augstu piesārņojuma līmeni, ja nav izpildīti detālplānojumā vai zemes sadalījuma projektā paredzētie riska novēršanas pasākumi;

2.2.4. patvaļīgi ierīkot karjerus būvmateriālu un melnzemes iegūšanai;

2.2.5. izmantot (arī palīgizmantošanām) bez novietnes saskaņošanas pašvaldībā kuģu, automašīnu, vagonu korpusus vai to daļas;

2.2.6. izmantot jebkādus ceļojumu treilerus, vagonus un konteinera tipa pagaidu ēkas kā pastāvīgas dzīvojamās telpas, izņemot gadījumus, ja zemesgabalam ir būvlaukuma statuss;

2.2.7. ekspluatēt ēkas un būves, kas atrodas avārijas stāvoklī.

2.3. Prasības būvniecībai.

2.3.1. Ja būvniecību ir iecerēts veikt teritorijā, kurai nav izstrādāts detālplānojums, Būvvalde ir tiesīga pieprasīt detālplānojuma vai zemes sadalījuma projekta izstrādāšanu.

2.3.2. Pirms atzinuma sniegšanas par būvniecības ieceri Būvvalde ir tiesīga pieprasīt papildu informāciju par projektējamo objektu.

2.3.3. Pirms Plānošanas un arhitektūras uzdevuma izsniegšanas Būvvalde ir tiesīga pieprasīt pasūtītājam iesniegt institūciju tehniskos noteikumus projektēšanai.

2.3.4. Pirms nozīmīgu pilsētbūvniecisku objektu projektēšanas uzsākšanas Būvvalde ir tiesīga pieprasīt pasūtītājam organizēt skiču projektu konkursu.

2.3.5. Jebkurai būvei Jelgavas pilsētā neatkarīgi no īpašuma formas pirms būvdarbu uzsākšanas jāsaņem noteikta parauga noformēta būvatļauja. To izsniedz Būvvalde normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Par būvatļaujas izsniegšanu pasūtītājam jāmaksā pašvaldības nodeva.

2.3.6. Būvatļauja tiek izdota uz Būvvaldes norādīto laiku - no 1 līdz 3 gadiem. Nepieciešamības gadījumā pašvaldībai ir tiesības pagarināt būvatļaujas derīguma termiņu.

2.3.7. Pirms būvprojektā paredzēto zemes rakšanas darbu uzsākšanas būvētājam pašvaldībā jāsaņem atļauja par tiesībām veikt zemes rakšanas darbus.

2.3.8. Pēc būves (vai tās atsevišķas daļas) pamatu izbūves - izbūvēto pamatu izpilduzmērījums digitālā (dgn) un izdrukas formā jāiesniedz Būvvaldei saskaņošanai.

2.3.9. Pēc būvniecības un labiekārtošanas darbu pabeigšanas, bet pirms būves nodošanas ekspluatācijā, nepieciešams veikt situācijas un izbūvēto inženierkomunikāciju izpilduzmērījumu (aktualizēt topogrāfisko materiālu) un iesniegt Būvvaldē digitālā (dgn) un izdrukas formā

2. 4. Prasības piekļūšanas nodrošināšanai:

2.4.1. jebkura saimnieciskā darbība atļauta vienīgi tādos zemesgabalos, kuriem ir nodrošināta piebraukšana, t.i., zemesgabals robežojas ar ielu, laukumu, piebraucamo ceļu ne mazāk kā 3,5 m platumā vai piekļūšanu nodrošina ceļa servitūts.

2.4.2. apbūves teritorijās jāparedz piebrauktuves vai caurbrauktuves ugunsdzēsības, glābšanas un apkalpes tehnikai atbilstoši normatīviem aktiem.

2.4.3. piebrauktuves kā strupceļu var veidot ne garākas kā 150 m. Tās jānoslēdz ar apgriešanās laukumu, kas jāveido simetriski attiecībā pret piebraucamā ceļa asi, ja detālplānojumā vai zemes sadalījum projektā nav noteikts savādāk.

2.4.4. veicot jaunu publisko objektu būvniecību vai esošo objektu rekonstrukciju vai renovāciju, jānodrošina pasākumi vides pieejamības nodrošināšanai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām (dzirdes, redzes un kustību traucējumiem).

2.4.5. teritorijās, kurās saskaņā ar detālplānojumu vai zemes sadalījuma projektu ir paredzētas jaunbūvējamas ielas vai piebraucamie ceļi, nekustamo īpašumu īpašniekiem jāveic šo ielu un ceļu tehnisko projektu izstrāde un ielu un ceļu izbūve pirms ēku un būvju būvniecības uzsākšanas.

2.5. Prasības zemesgabalu dalīšanai un apvienošanai:

2.5.1. zemesgabalus drīkst sadalīt tikai izstrādājot detālplānojumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vai zemes sadalījuma projektu.

2.5.2. detālplānojumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādā normatīvajos aktos noteiktajiem gadījumiem un teritorijām.

2.5.3. vienkāršotā situācijā (individuālās apbūves gabalos sadalāmām teritorijām, bez jaunu ielu projektēšanas) Būvvalde ir tiesīga atļaut izstrādāt zemes sadalījuma projektu atbilstoši pašvaldības izsniegtajam darba uzdevumam. Zemes sadalījuma projekta izstrādi veic sertificēts arhitekts.

2.5.4. aizliegta kopīpašumā esoša nekustamā īpašuma sadalīšana reālās daļās, ja pret to iebilst kāds no līdzīpašniekiem.

2.5.5. ja zemesgabals un ēka ir projektēti kā vienots objekts, to var sadalīt atsevišķos patstāvīgos nekustamos īpašumos pa kapitālo sienu pēc objekta pārbūves (ja tāda ir iespējama).

2.5.6. aizliegta zemesgabalu sadalīšana, ja nav nodrošināta piebraukšana kādam no zemesgabaliem un ja veidojas saimnieciski neizmantojami zemesgabali.

2.5.7. aizliegta zemesgabalu sadalīšana daļās, kuru platība ir mazāka par 500 m2 , izņemot zemesgabalus, kas paredzēti inženierapgādes infrastruktūras elementiem (transformatoru apkašstacijas, gāzes regulēšanas punkti, sūkņu stacijas un tamlīdzīgi).

2.5.8. savrupmāju apbūvei paredzēto zemesgabala robeža gar ielu nedrīkst būt mazāka par 20 m. Izmērs var tikt samazināts, ja to pamato ar detālplānojumu vai zemes sadalījuma projektu.

2.5.9. būvju augstuma, apbūves intensitātes un minimālās neapbūvētās teritorijas rādītājus nosaka detālplānojumos, zemes sadalījuma projektos vai Noteikumos attiecīgā zonējuma atļautajai izmantošanai. Konkrētās teritorijas atļautajā izmantošanā noteiktie būvju augstumi neattiecas uz atsevišķiem arhitektūras vai funkcionāliem elementiem.

2.6. Prasības pagalmiem.

2.6.1. Zemesgabala īpašniekam vai lietotājam jānodrošina nekustamā īpašuma estētiskā kvalitāte. Pagalmu izbūvē jāparedz lietus ūdens novadīšana.

2.6.2. Daudzstāvu dzīvojamo ēku iekškvartālu koplietošanas pagalmus atļauts apbūvēt ar zemes īpašnieku un pašvaldības piekrišanu. Veicot apbūvi, pagalmos jāsaglabā minimālais nepieciešamais labiekārtojums un infrastruktūra.

2.7. Prasības ielai pieguļošajām teritorijām.

2.7.1. Ēkas būvē ievērojot būvlaides. Būvlaides nosaka detālplānojumā vai zemes sadalījuma projektā. Iedibinātās būvlaides gadījumā ēkas jāizvieto uz šīs iedibinātās būvlaides. Ar pašvaldības akceptu pieļaujama atkāpe no būvlaides, ja ēkas novietne tiek projektēta zemesgabala dziļumā.

2.7.2. Ielai pieguļošās teritorijas nav atļauts izmantot materiālu atklātai uzglabāšanai. (Izņemot gadījumus, ja būvmateriālu īslaicīgai nokraušanai ir saņemta pašvaldības atļauja.)

2.7.3. Ielu paplašināšanai paredzētās teritorijas (joslas) pašvaldība var iznomāt blakus esošo zemesgabalu īpašniekiem pagaidu lietošanā, bez apbūves tiesībām.

2.8. Prasības būvju izvietojumam attiecībā uz zemesgabala robežām.

2.8.1. Visas būves zemesgabalā ir jāizvieto vismaz 3 m no zemesgabala robežas (izņemot gadījumus, ja blakus esošo nekustamo īpašumu īpašniekiem ir vienošanās par šī attāluma samazināšanu, kas tiek rakstiski apstiprināts uz būvprojekta ģenplāna lapas).

2.8.2.Ja būvlaide sakrīt ar sarkano līniju, būves daļa nedrīkst projecēties brauktuvei tuvāk kā 0,5m un tās apakšējai malai ir jābūt vismaz 3,0m virs ietves; vārtiem un durvīm, kas veras uz āru, vērtnēm jāietilpst ēkas būvapjomā; logiem, kas atrodas zemāk nekā 2,5 m no zemes līmeņa, jāveras uz iekšu.

2.8.3. Attālumus starp ēkām nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem, atbilstoši insolācijas, apgaismojuma, ugunsdrošības un prettrokšņa aizsardzības prasībām.

2.9. Prasības redzamības nodrošināšanai.

2.9.1. Izmantojot jebkuru zemesgabalu, kas piekļaujas satiksmes (autosatiksmes, dzelzceļa) ceļiem ir jāievēro pārredzamības zonu, ko nedrīkst apbūvēt. Izstrādājot būvprojektus vai veicot darbus šādos zemesgabalos tie ir jāsaskaņo ar pašvaldību un Latvijas Autoceļu direkciju.

2.9.2. Neregulējamu ielu un ceļu krustojumiem un gājēju pārejām jābūt pārredzamiem. Tas jāpanāk, nodrošinot redzamības trīsstūri. Redzamības taisnleņķa trīsstūra sānu malu izmēriem jābūt ne mazākiem par:

2.9.2.1. apstākļos "transports- transports" pie kustības aprēķina ātruma 40 un 60 km/h attiecīgi ne mazākiem par 25 un 40 m;

2.9.2.2. apstākļos "kājāmgājējs - transports" pie kustības aprēķina ātruma 25 un 40 km/h attiecīgi: 8x40 un 10x50;

2.9.3. Rīcību un prasības attiecībā uz esošo apbūvi, kas neļauj nodrošināt noteiktās prasības, nosaka normatīvie akti.

2.10. Stihiju postījumu atjaunošana.

Tajās pašās pamatdimensijās un tajā pašā novietnē ar pašvaldības atļauju īpašnieks ir tiesīgs atjaunot ugunsgrēka vai dabas stihijas rezultātā nopostītu vai daļēji nopostītu būvi.

3.nodaļa. PRASĪBAS ĒKU UN BŪVJU ELEMENTIEM

3.1. Ēkas īpašniekam vai lietotājam jāuztur kārtībā ēkas fasādes (sienas, logi, durvis u.c.) jumts, ūdens notekcaurules, renes un citi elementi.

3.2. Fasādes krāsošana jāveic vienlaicīgi visai ēkai saskaņā ar pašvaldības izdoto krāsu pasi vai būvprojektā akceptēto krāsojumu. Atsevišķos gadījumos, ar pašvaldības akceptu, fasādes krāsojumu var veikt ēkas daļai, bet ne mazāk kā vienai fasādes plaknei vienlaicīgi.

3.3. Ēkām un būvēm, kuras atrodas uz zemesgabalu robežas vai tuvāk par vienu metru no tās, jumti jāizbūvē ar slīpumu uz iekšpagalma pusi.

3.4. Katrai ēkai ielas pusē jābūt ierīkotai lietus ūdens renei un notekcaurulei vai citai lietus ūdens novadīšanas sistēmai. Notekcaurules un to gali jāierīko tā, lai netraucētu kustību pa ietvi un atrodas ne augstāk par 0,15m virs ietves.

3.5. Ja ēka tiek izbūvēta uz zemesgabala robežas, ir jāveido ugunsdrošs mūris.

3.6. Dažādu nestandarta elementu - apgaismes ķermeņu, kabeļu, dūmvadu, ventilācijas, zvanu, ugunsdzēsības kāpņu, specifisku antenu, tai skaitā satelītantenu - piestiprināšana pie ēku galvenajām (ielas) fasādēm jāsaskaņo pašvaldībā, kā arī jābūt ēkas īpašnieka vai valdītāja piekrišanai.

3.7. Prasības logiem, skatlogiem, vizuāliem informatīviem materiāliem un markīzēm.

3.7.1. Lodžiju un balkonu pārbūvēšanu (arī aizstiklošanu) jāveic vienlaicīgi visai ēkas fasādei saskaņā ar pašvaldībā akceptētu būvprojektu.

3.7.2. Logu likvidēšanu vai no iepriekšējiem logu aizpildījumiem atšķirīgu logu nomaiņu ēku galvenajās fasādēs jāveic saskaņā ar pašvaldībā akceptētu projektu.

3.7.3. Logu rāmju krāsojuma tonim ēkas fasādē jābūt vienādam.

3.7.4. Jaunu skatlogu un durvju ierīkošanu esošajās ēkās jāveic saskaņā ar pašvaldībā akceptētu projektu.

3.7.5. Izkārtnes, reklāmas, sludinājumus un citus vizuālās informācijas materiālus izvieto atbilstoši Jelgavas domes apstiprinātajiem saistošajiem noteikumiem par reklāmu izvietošanu un noformējumu, saskaņā ar pašvaldībā akceptētu projektu.

3.7.6. Markīzes virs skatlogiem izbūvē tā, lai tās projicētos brauktuvei ne tuvāk kā 0,5m un to apakšējā mala būtu vismaz 2,5m virs ietves.

3.8. Prasības publisko telpu ieejām pagrabstāvos un pagrabstāvu logiem.

3.8.1. Publisko telpu ieejas kāpnes un noejas aizliegts ierīkot ietvēs, izņemot gadījumus, kad ietves brīvais platums paliek vismaz 2 m.

3.8.1.1. Ja vienas ēkas vienā fasādē tiek veidoti vairāk nekā 2 ieejas mezgli, jāveido vienu kopēju noeju.

3.8.1.2. Ieejas mezglus vienas ēkas vairākām izbūvēm veido stilistiski vienotus, ievērojot vienotas augstuma atzīmes.

3.8.2. Publisko telpu ieejas pagrabstāvos ir jāaprīko ar nojumēm ieejas aizsargāšanai no atmosfēras iedarbības un ieejas laukumiņam ir jābūt nodrošinātam ar lietus ūdens savākšanas aprīkojumu.

3.8.3. Gaismas šahtas pie pagrabstāvu logiem drīkst ievirzīt ietvē ne vairāk kā 0,5 m. Šahtas pārsegumu jāveido vienā līmenī ar ietvi un jānodrošina šahtas izgaismošanu. Šahtas pārseguma virsmā nedrīkst būt par 0,025 m platākas spraugas. Pārseguma virsmas nedrīkst būt slidenas.

3.8.4. Pie ietves izvietotos pagrabstāvu logus un vitrīnas, kāpnes un noejas aizsargā ar ne mazāk kā 0,7 m augstām (mērot no ietves līmeņa) margām.

3.9. Sezonas apkalpes objektus (kafejnīcas un tamlīdzīgus ) aizliegts ierīkot ietves zonā, izņemot gadījumus, kad ietves brīvais platums paliek vismaz 2 m. Nojumes drīkst veidot ne zemāk kā 2,5 m virs ietves līmeņa saskaņā ar pašvaldībā akceptētu projektu.

3.10. Bankomāti un cita veida apkalpes ietaises ir izvietojami neizvirzot no ēkas fasādes vairāk kā 0,5 m. Tos iespējams ierīkot vietās, kur izveidojams vismaz 3 m2 laukums, vai brīvais ietves platums paliek vismaz 2 m.

4.nodaļa. PRASĪBAS PILSĒTAS ĀRTELPAS ELEMENTIEM

4.1. Prasības žogiem un prettrokšņa sienām.

4.1.1. Katrs zemesgabals var tikt iežogots atbilstoši Noteikumiem:

4.1.1.1. ielas vai ceļa pusē - pa ielas sarkano līniju, ja tā sakrīt ar zemesgabala robežu. Žogiem jābūt saskanīgiem ar būvju un blakus esošo zemesgabalu žogu arhitektūru, to projekts, trase un krāsojums ir jāsaskaņo pašvaldībā. Žoga izbūve nedrīkst izvirzīties aiz sarkanās līnijas robežas ielas daļā.

4.1.2.3. gar ūdenstilpēm un ūdenstecēm - pa tauvas joslas robežu. Žoga trasējums jāsaskaņo pašvaldībā.

4.1.2.4.pārējos gadījumos - pa zemesgabalu robežām.

4.1.2. Robežžogi jāizbūvē un jāuztur kārtībā nekustamā īpašuma īpašniekiem savstarpēji vienojoties. Ja vienošanās nav iespējama jāizbūvē un jāuztur kārtībā tā žoga puse, kas skatoties no zemesgabala uz ielu atrodas pa labi. Robežžogu rekonstrukcijas gadījumā nav nepieciešams pašvaldības akcepts.

4.1.3. Žogiem gar ielu viena kvartāla robežās jābūt saskanīgā augstumā.

4.1.4. Maksimālais žoga augstums ir 1,5 m no zemes virsmas. Speciālos gadījumos (sporta, ražošanas u.tml. objektiem) ar pašvaldības akceptu atļauts būvēt augstākus žogus, kā arī pagaidu žogus.

4.1.5. Nav atļauta dabisko akmens materiālu žogu krāsošana.

4.1.6. Būvlaukumi, jaunbūves, ēkas avārijas stāvoklī, kā arī ēkas, kas bojā pilsētas vidi, nožogojamas ar estētiskiem pagaidu žogiem, kuru trase un tehniskais risinājums saskaņojams pašvaldībā.

4.1.7. Nav atļauta dzeloņstiepļu vai tām pielīdzinātu materiālu izmantošana žogos. Nav atļauts žogu stabus vai to atbalstus izvietot ielu, iebraucamo ceļu un laukumu teritorijā.

4.1.8. Prettrokšņa sienas nepieciešamību pamato ar detaļplānojumu vai arī tās nepieciešamība tiek noteikta plānošanas un arhitektūras uzdevumā.

4.1.9. Reklāmu un sludinājumu izvietošana uz žogiem ir veicama atbilstoši Jelgavas domes apstiprinātajiem saistošajiem noteikumiem par reklāmu izvietošanu un noformējumu.

4.1.10. Nekustamā īpašuma īpašniekiem jānodrošina žoga uzturēšana tehniskā un vizuālā kārtībā.

4.2. Prasības apgaismes ķermeņiem.

4.2.1. Ielu apgaismošanai izmantojamiem apgaismes ķermeņiem jābūt arhitektoniski saskanīgiem vienlaicīgi uztverama ielas posma vai kvartāla garumā, kā arī katra laukuma vai skvēra robežās.

4.2.2. Daudzdzīvokļu ēku īpašniekiem vai saskaņā ar apsaimniekošanas līgumu noteiktajiem ēku apsaimniekotājiem (turpmāk tekstā - Apsaimniekotāji) jānodrošina apgaismes ķermeņu uzstādīšana un uzturēšana koplietošanas pagalmos.

4.2.3. Publiskajiem objektiem teritorijas labiekārtošanas gadījumos ir jāparedz gaismas ķermeņu izvietojums.

4.2.4. Publiskajiem objektiem jānodrošina ielas fasādes apgaismošana.

4.2.5. Apgaismes ķermeņu, satiksmes regulēšanas tehnisko līdzekļu, gaisa vadu atsaites u.c. piestiprināšana pie ēku vai būvju fasādēm jāsaskaņo ar pašvaldību un ēkas vai būves īpašnieku.

4.2.6. Apgaismes ķermeņus jāizvieto tā, lai to darbības rezultātā netiktu traucēta kustības drošība (nepareizi izvēlēts apgaismes ķermeņu augstums, attālums no ielas braucamās daļas un no uzstādītajiem satiksmes drošības elementiem) un netiktu pasliktināti iedzīvotāju dzīves apstākļi (nepareizi virzīts gaismas virziens).

4.3.Prasības kioskiem, nojumēm un paviljoniem.

4.3.1.Stacionārus, arī sezonas, tirdzniecības punktus (kioskus, nojumes, stendus, paviljonus un citus), neatkarīgi no to piederības, saņemot zemesgabala nomas tiesības, atļauts būvēt vai novietot gatavus tikai ar pašvaldības akceptu. Ja minētie objekti robežojas ar ielas sarkano līniju vai atrodas ielas sarkanajās līnijās papildus nepieciešams Latvijas Autoceļu direkcijas akcepts.

4.4. Prasības citiem ārtelpas elementiem.

4.4.1. Nekustamā īpašuma īpašniekam vai apsaimniekotājam jānodrošina, lai pie zemesgabala galvenās būves pa labi no galvenās ieejas būtu piestiprināta mājas numura zīme 2,5-3,0m augstumā. Ja tā nav skaidri saskatāma no ietves, numura zīmei jābūt arī pie žoga ieejas vārtiņiem zemesgabalā.

4.4.2. Mājas numura zīmes pamatā izmantojama sarkanā krāsa - pantons PURPURS 186 c. ar atstarojošiem uzrakstiem baltā krāsā. Zīmes izmēri 25 cm x 30 cm un 30 cm x 45 cm. Uz mājas numura zīmes jābūt norādītam mājas numuram un ielas nosaukumam. Pēc nekustamā īpašuma īpašnieka ieskatiem uz numura zīmes var norādīt īpašnieka uzvārdu vai īpašuma statusu.

4.4.3. Stūra nekustamā īpašuma īpašniekiem vai apsaimniekotājiem jānodrošina, lai uz žoga vai būves pašvaldības dienesti varētu piestiprināt ielas (laukuma) nosaukuma vai cita veida norādes zīmi valsts valodā. Norādes zīmes attālumam no žoga vai būves stūra jābūt 0,1-1,0 m. Uz ielas norādes zīmēm pieaugošā secībā norādāma māju numerācija līdz nākamajai šķērsielai.

4.4.4. Norādes zīmes pamatā izmantojama sarkanā krāsa - pantons PURPURS 186 c. ar atstarojošiem uzrakstiem baltā krāsā. Zīmes izmēri 17 cm x 60 cm.

4.4.5. Vecā parauga mājas numura zīmes un norādes zīmes nomaināmas līdz 2005.gada 31.decembrim.

4.4.6. Atkritumu tvertnes ir jānovieto šim nolūkam speciāli iekārtotās, ar sanitārajiem dienestiem saskaņotās vietās, jāuztur kārtībā piebraucamie ceļi uz atkritumu tvertnēm un jānodrošina to apkalpošana. Nekustamā īpašuma īpašniekiem jānodrošina, lai atkritumu tvertnes tiktu uzstādītas īpašumā esošā zemesgabala robežās.

4.4.7. Nekustamo īpašumu īpašnieka vai apsaimniekotāja pienākums ir pie galvenās būves ielas fasādes piestiprināt karoga turētāju vai uzstādīt brīvi stāvošu karoga mastu.

4.4.8. Labiekārtojuma elementu izvietošanai pilsētas teritorijā (izņemot savrupmāju teritorijas) ir nepieciešams pašvaldības akcepts.

5.nodaļa. PRASĪBAS BŪVĒM

5.1. Prasības tirdzniecības centriem.

5.1.1. Tirdzniecības centru būvniecība atļauta saskaņā ar Jelgavas teritorijas plānojumu, vai, ja to paredz detālplānojums.

5.1.2. Pilsētas centra teritorijā tirdzniecības centru arhitektoniskajam veidolam un pielietojamiem būvmateriāliem jābūt atbilstošiem apkārtējai pilsētbūvnieciskajai videi.

5.2. Prasības degvielas uzpildes stacijām, gāzes uzpildes stacijām.

5.2.1. Jelgavā atļauts būvēt tikai stacionāra tipa degvielas un gāzes uzpildes stacijas (ar stacionāru operatora ēku, sabiedrisko tualeti, telefonu).

5.2.2. Degvielas un gāzes uzpildes staciju būvniecība atļauta tikai saskaņā ar Jelgavas teritorijas plānojumu vai ja to paredz detālplānojums.

5.2.3. Esošās konteinera tipa degvielas uzpildes stacijas jāpārbūvē vai jārekonstruē par stacionāra tipa degvielas un gāzes uzpildes stacijām pašvaldības noteiktajos termiņos, apbūves noteikumu noteiktajā kārtībā un ievērojot sanitāro un vides aizsardzības dienestu prasības.

5.2.4. Attālumus no degvielas un gāzes uzpildes stacijām līdz pirmskolas bērnu iestādēm, vispārizglītojošo skolu, internātskolu, ārstniecības iestāžu ar stacionārām zemesgabala robežām vai līdz sabiedrisko ēku un būvju sienām nosaka normatīvie akti papildus ievērojot šādus attālumus:

30m no skuju koku mežu masīviem;

25m no lapu koku masīviem;

40m no dzelzceļa malējās sliedes;

25m no ražošanas būvēm;

50 m no dzīvojamām ēkām.

5.2.5. Degvielas uzpildes stacijām jābūt nodrošinātām ar izstrādātās degvielas un lietus notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas iekārtām, kā arī ar gruntsūdens novērošanas aku tīklu pazemes ūdeņu un grunts kvalitātes kontrolei. Gāzes uzpildes stacijām jābūt nodrošinātām ar lietus notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas iekārtām.

5.2.6. Sašķidrinātā gāzes uzpildes stacijas atļauts izvietot tikai esošo DUS teritorijās, ja tās nav izvietotas pilsētas centra, kultūras pieminekļu, aizsargājamo apbūves un dabas objektu teritorijās vai to tiešā tuvumā.

5.2.7. Degvielas un gāzes uzpildes stacijām jābūt kvalitatīvi un estētiski noformētām, teritorijām sakoptām, labi izgaismotām un apzaļumotām.

5.3. Prasības autostāvvietām.

5.3.1. Autostāvvietas pēc to funkcionālās izmantošanas tiek iedalītas:

5.3.1.1. objektu apkalpojošie autostāvlaukumi - paredzēti objekta personāla un klientu transportlīdzekļu novietošanai.

5.3.1.2. autostāvvietas ilglaicīgai transportlīdzekļu novietošanai.

5.3.2. Objektu apkalpojošie autostāvlaukumi jāizvieto uz tā paša zemesgabala vai tajā pašā būvē, kuras apkalpošanai tie nepieciešami, izņemot gadījumus, ko nosaka detālplānojumā. Ietverot autostāvlaukumu citās būvēs, jāievēro Latvijas būvnormatīvi attiecīgo būvju projektēšanai.

5.3.3. Līdz publisko telpu nodošanai ekspluatācijā jābūt pabeigtam objekta apkalpojošā autostāvlaukuma izbūvei un teritorijas labiekārtošanas darbiem.

5.3.4. Autostāvlaukumu viena objekta apkalpošanai nedrīkst uzskatīt par autostāvlaukumu citam objektam, izņemot, ja kādam no objektiem nepieciešams liels skaits automašīnu novietņu un lietošanas laiku iespējams savietot, īpašniekiem savstarpēji vienojoties. Ja būve vai zemesgabals ietver daudzfunkcionālu izmantošanu ar atšķirīgu nepieciešamo novietņu skaitu katrai funkcijai, tad kopējo automašīnu novietņu skaitu autostāvlaukumā nosaka katrai izmantošanai atsevišķi un skaitu summē.

5.3.5. Nepieciešamo automašīnu novietņu skaitu autostāvlaukumā nosaka:

5.3.5.1. tirdzniecības objektos atkarībā no tirdzniecības veida katriem 10m2 tirdzniecības zāles vai izstāžu zāles platības - 1

5.3.5.2. restorānos, kafejnīcās, kultūras un izklaides vietās

katrām 100vietām - 15

5.3.5.3. sporta būvēs katrām 10skatītāju vietām - 1

5.3.5.4.tirgos katrām 10tirdzniecības vietām - 1

5.3.6. Nepieciešamo automašīnu novietņu skaitu ražošanas un noliktavu teritorijām nosaka objekta funkcionēšanas tehnoloģija vai detālplānojums.

5.3.7. Renovējamiem un rekonstruējamiem objektiem nepieciešamo automašīnu novietņu skaitu nosaka saskaņā ar situāciju.

5.3.8. Iežogotas autostāvvietas ierīkojamas tikai tādās vietās, kur to paredz detālplānojums vai arī to izbūve nodrošina visas normatīvo aktu prasības un ir saņemts pašvaldības akcepts.

5.3.9. Ja autostāvvietas robežojas ar dzīvojamām vai sabiedriskām teritorijām pilsētas centra zonā, ap tām ir jāveido apzaļumotas teritorijas un aprīkojums (dekoratīvi ārtelpas elementi), kas skaidri norāda autostāvvietu teritorijas.

5.3.10. Visām autostāvvietām ar ietilpību virs 10 novietnēm jāparedz virsūdeņu savākšana un attīrīšana no naftas produktiem (ierīkojot smilšu ķērājus un naftas produktu filtrus) pirms to ievadīšanas kopējā sistēmā.

5.4. Prasības garāžām.

5.4.1. Pilsētas centra teritorijā aizliegts būvēt vai izvietot brīvstāvošas mūra, koka vai metāla individuālās garāžas un virszemes garāžu kompleksus. Garāžu kompleksu būvniecību pilsētas teritorijā nosaka Jelgavas teritorijas plānojums vai detālplānojums.

5.4.2. Pilsētas centra teritorijā pieļaujama tikai daudzstāvu vai pazemes autostāvvietu būvniecība.

5.4.3. Garāžu parametrus un attālumus līdz citiem objektiem pieņem saskaņā ar pastāvošo normatīvo aktu prasībām.

5.4.4. Līdz 2005.gada 31.decembrim garāžu īpašniekiem jāveic pilsētas centra teritorijā esošo garāžu fasāžu sakārtošana saskaņā ar pašvaldībā akceptētu projektu.

5.5. Prasības saimniecības ēkām un būvēm mājlopiem.

5.5.1. Saimniecības ēkas jāizvieto atkāpjoties no galveno ēku būvlaides.

5.5.2. Attālumam no mājlopiem paredzētas būves līdz dzīvojamo telpu logiem jābūt ne mazākam par 25m.

5.5.3. Mājlopu turēšanai izmantojamas tikai šim nolūkam būvētas vai pielāgotas ēkas vai būves.

6.nodaļa. PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKAJAM NODROŠINĀJUMAM

6.1. Visās izbūves teritorijās jānodrošina objektu inženiertehniskā apgāde saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem, kas izriet no teritorijas plānojuma, detālplānojuma, zemes sadalījuma projekta vai inženierkomunikāciju attīstības shēmām.

6.2. Attālumi no tuvākajām inženierkomunikācijām līdz ēkām un citām būvēm, kā arī attālumus starp blakus izvietotām komunikācijām ir jāpieņem saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Neuzbūvētas (nodomātas vai paredzētas) būves gadījumā jāpieņem attālums līdz būvlaidei.

6.3. Prasības lietus ūdens un saimnieciskajai kanalizācijai.

6.3.1. Lai novērstu gruntsūdeņu līmeņa celšanos, jāsaglabā esošie grāvji un dabīgās ūdensteces, jāievēro to aizsargjoslas, ja ar detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu nav noteikts citādi.

6.3.2. Rajonos, kur nav izbūvēta centralizētā kanalizācija, bet ir izbūvēta un funkcionē lietus ūdens kanalizācija, visu saimniecisko notekūdeņu savākšanai jāizbūvē lokālās attīrīšanas ietaises (ieteicams bioloģiskās).

6.3.3. Lokālo attīrīšanas ietaišu būvniecība veicama saskaņā ar pašvaldībā akceptētu tehnisko projektu Attīrīšanas iekārtas drīkst izbūvēt tikai sertificēta būvfirma.

6.3.4. Teritorijās, kur nav izbūvēta centralizētā kanalizācija un lietus ūdens kanalizācija, visu saimniecisko notekūdeņu novadīšanai jāizbūvē izsmeļamās kanalizācijas krājakas ar minimālo darba tilpumu - 5 m3 un kvalitatīvu dubulto hidroizolāciju vai bioloģiskās attīrīšanas ietaises. Aizliegts krājakām izbūvēt pārplūdes vadus.

6.3.5. Pilsētas teritorijā aizliegts notekūdeņus no krājakām iesūcināt gruntī, ievadīt meliorācijas grāvjos un bez attīrīšanas ievadīt lietus kanalizācijas tīklā ( izņemot gadījumus, kad notekūdeņi tiek attīrīti saskaņā ar normatīvo aktu prasībām).

6.4. Prasības kabeļu, mobilo sakaru un satelīttelevīzijas komunikācijām.

6.4.1. Mobilo sakaru un satelīttelevīzijas komunikāciju būves ar lielu augstumu drīkst izvietot tikai saskaņā ar teritorijas plānojumu noteiktajās ražošanas un noliktavu un komunālās apbūves teritorijās.

6.4.2. Gaisa kabeļus drīkst izbūvēt starp vienāda augstuma ēkām (stāvu skaits ne mazāks par 5 stāviem), ja attālums starp ēkām nepārsniedz 25 m, kabeli nostiprinot uz trosēm. Gadījumā, ja attālums starp ēkām pārsniedz 25 m, nepieciešams izbūvēt apakšzemes kabeli, vai arī uz ēkām uzstādīt vājstrāvas sistēmu iekārtas.

6.4.3. Kabeļu trasējumiem nepieciešams izstrādāt un saskaņot tehnisko projektu saskaņā ar pašvaldības izsniegtu Inženierplānošanas uzdevumu.

6.4.4. Daudzdzīvokļu mājās visa veida satelītantenas, antenas un uztvērējierīces no jauna ir atļauts uzstādīt ne vairāk kā vienu antenu vai ierīci uz vienu kāpņu telpas korpusu saskaņā ar pašvaldībā akceptētu tehnisko projektu. Antenas apsaimniekotājiem ir tiesības un pienākums nodrošināt pilnu apkalpošanas servisu visiem lietotājiem.

7.nodaļa. BĪSTAMO UN NEESTĒTISKO BŪVJU SAKĀRTOŠANA VAI NOJAUKŠANA

7.1 Īpašniekiem vai valdītājiem, kuru būves ir pilnīgi vai daļēji sagruvušas vai nonākušas tādā stāvoklī, kad to lietošana ir bīstama vai ar savu neestētisko izskatu bojā pilsētas ainavu (turpmāk tekstā "bīstama būve"), atbilstoši Civillikuma prasībām tās jāsaved kārtībā vai jānojauc.

7.2. Bīstamas būves līdz to nojaukšanai vai sakārtošanai jānožogo ar necaurredzamu estētisku žogu. Žoga trase un konstrukcijas risinājums jāsaskaņo Būvvaldē.

7.3. Pēc informācijas saņemšanas par bīstamu būvi Būvvalde divu nedēļu laikā:

7.3.1. būvi apseko un sastāda apsekošanas un pārbaudes aktu par būves vizuālo un tehnisko stāvokli;

7.3.2. sagatavo priekšlikumus par nepieciešamajiem pasākumiem būves sakārtošanai vai nojaukšanai ( nepieciešamības gadījumā pieaicinot sertificētus vai licencētus speciālistus );

7.3.3. sagatavo būves kultūrvēsturisko novērtējumu ( ja ēka iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā vai ir vecāka par 50 gadiem ).

7.4. Pēc situācijas izvērtēšanas pašvaldība uzdod bīstamās būves īpašniekam vai viņa pilnvarotai personai (turpmāk tekstā "personu"), sakārtot vai nojaukt bīstamo būvi un nosaka termiņu.

7.5. Vienu nedēļu līdz uzdotā bīstamās būves sakārtošanas vai nojaukšanas termiņa beigām Būvvalde veic atkārtotu būves apsekošanu un sagatavo:

7.5.1. atzinumu par veiktajiem pasākumiem būves sakārtošanā vai nojaukšanā;

7.5.2. slēdzienu par to vai būve sakārtota vai nojaukta;

7.5.3. nepieciešamo drošības pasākumu uzskaitījumu, lai būve neapdraudētu būves lietotājus un apkārtējos;

7.5.4. prognozējamo darbu un pasākumu izmaksu tāmi.

7.6. Ja pēc bīstamās būves atkārtotas apsekošanas tiek konstatēts, ka prasības būves sakārtošanā vai nojaukšanā nav izpildītas, pašvaldība pieņem lēmumu:

7.6.1. par būves sakārtošanas vai nojaukšanas termiņa pagarināšanu;

7.6.2. par būves piespiedu sakārtošanu, norādot finansēšanas avotu;

7.6.3. par būves piespiedu nojaukšanu, norādot finansēšanas avotu.

7.7. Ja "persona" viena mēneša laikā nav pārsūdzējusi pašvaldības lēmumu, pašvaldība organizē būves savešanu kārtībā vai nojaukšanu.

7.8. Gadījumos, kad "persona" pašvaldības lēmumu ir pārsūdzējusi, lēmuma izpilde tiek apturēta uz sūdzības izskatīšanas laiku.

7.9. Gadījumos, kad saskaņā ar sertificēta speciālista slēdzienu, būve ir kļuvusi bīstama būves lietotājiem un apkārtējiem, un ir nepieciešama nekavējoša rīcība pašvaldība pieņem lēmumu par būves nojaukšanu vai sakārtošanu:

7.10. Ja "personas" dzīvesvieta nav zināma, informācija par būves sakārtošanu vai nojaukšanu tiek paziņota ar publikāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vietējā laikrakstā.

8.nodaļa. JELGAVAS TERITORIJAS PLĀNOJUMS UN ZONĒJUMS

8.1. Apbūves noteikumi Jelgavas teritorijas plānojuma daļa. Saskaņā ar noteikto zemes funkcionālo izmantošanu Jelgavas teritorijas plānojuma zonējumā pilsētas teritorija ir sadalīta apbūves zonās.

Teritoriju veidi (zonējums) atbilstoši	Krāsu apzīmējumi	Burtu
to atļautajai izmantošanai	teritorijas plānojuma	apzīmējumi
	zonējumā	Apbūves
		noteikumos
Sabiedrisko un darījumu iestāžu teritorijas	Sarkana	SD
Pašvaldības funkciju nodrošināšanai	Rozā ar atb.	PF
nepieciešamās teritorijas	funkcijai diagonālu
	krāsojumu
Jauktas dzīvojamās un darījumu teritorijas	Oranža ar sarkanu	DzSD
	diagonālu svītrojumu
Darījumu iestāžu teritorijas	Violeta	DT
Daudzstāvu dzīvojamās teritorijas	Oranža	DzD
Savrupmāju (ģimenes māju) apbūves teritorijas	Dzeltena	DzS
Augļudārzu teritorijas	Dzeltenzaļa	AD
Dabas pamatnes teritorijas	Gaiši zaļa	V
Apstādījumu teritorijas	Zaļa	PZ
Meži un meža parki	Tumši zaļa	M
Ūdeņi	Zila
Ražošanas teritorijas	Gaiši violeta	RT
Noliktavu un komunālās teritorijas	Tumši violeta	NT
Tehniskās apbūves teritorijas	Pelēka	TT
Automaģistrāles, ielas, ceļi	Tumši pelēka

8.2. Izstrādājot teritorijas plānojumu, detālplānojumus, zemes sadalījuma projektus un to grozījumus, jāizmanto tabulā 8.1. noteiktie krāsu un burtu apzīmējumi.

8.3. Jelgavas pilsētā ir noteikta pilsētas centra teritorija, ko robežo J.Čakstes bulvāris, Uzvaras iela, Lapskalna iela, Kazarmes iela, Pulkveža Brieža iela, Ausekļa iela, Dobeles iela, Lielā iela, Dambja iela, Sarmas iela, Filozofu iela, Pulkv.O.Kalpaka iela, Vaļņu iela, Mātera iela, Rūpniecības iela, Stacijas iela, Zemgales prospekts un Elektrības iela.

9.nodaļa. APBŪVES NOTEIKUMI ZONĒJUMĀ NOTEIKTAJĀM TERITORIJĀM

9.1. Sabiedrisko un darījumu iestāžu teritorijas.

9.1.1. Sabiedrisko un darījuma iestāžu teritorijas (Jelgavas teritorijas plānojumā apzīmētas sarkanā krāsā, pieņemts saīsinājums SD)galvenais zemju izmantošanas veids ir sabiedriskas nozīmes objektu, kā arī darījumu un komerciāla rakstura objektu apbūve.

9.1.2. Sabiedrisko un darījuma iestāžu teritorijas atļautā izmantošana.

9.1.2.1. Pārvaldes, kultūras, izglītības, ārstniecības, izklaides, sporta, apkalpes, mazumtirdzniecības u.tml. objekti;

9.1.2.2. Dzīvojamā apbūve kā palīgizmantošana;

9.1.3. Sabiedrisko un darījuma iestāžu teritorijas aizliegtā izmantošana.

9.1.3.1. Saimnieciskā darbība, kas rada būtisku piesārņojumu un paaugstinātu trokšņu līmeni;

9.1.4. Zemesgabala minimālā platība- 500 m2.

9.1.5. Zemesgabala minimālais platums gar ielu vai laukumu: 20 m, ja detālplānojumā nav noteikts citādi.

9.1.6. Zemesgabala minimālā neapbūvētā teritorija - 25 %, t.sk.

9.1.6.1. Gājēju ceļi un labiekārtojums 15%;

9.1.6.2. Apstādījumu teritorija - 10%;

9.1.6.3. izglītības un stacionāru veselības aprūpes institūciju zemesgabala minimālā neapbūvētā teritorija - ne mazāka par šī objekta stāvu kopplatību;

9.1.6.4. Punkts 9.1.6.3. nav attiecināms uz jau esošu objektu rekonstrukciju.

9.1.7. Zemesgabala maksimālais apbūves laukums teritorija - 75%, t.sk. ēku apbūves laukums 60%.

9.1.8. Maksimālais stāvu skaits jaunbūvējamām ēkām 5 stāvi, ja ar detālplānojumu nav noteikts citādi. Iespējama atkāpe dažādām specifiskām būvēm (baznīcas, sporta būves u.tml.).

9.1.9. Būvlaide - ne mazāk par 5,0m, izņemot iedibinātas būvlaides gadījumus.

9.1.10. Citi noteikumi:

9.1.10.1. zemesgabalos, kas robežojas ar ražošanas teritorijām, atļauta zinātņietilpīgas (augsto tehnoloģiju) ražošanas objektu izvietošana, ko nosaka detālplānojumā.

9.1.10.2. Pilsētbūvniecības pieminekļu un kultūrvēstures pieminekļu aizsardzības zonā jāievēro normatīvo aktu prasības.

9.1.10.3. Atļauta videi nekaitīgu ražotņu darbība un ierīkošana esošās ēkās, ja tās nerada apkārtējās vides piesārņojumu, paaugstinātu trokšņa līmeni, vizuāli iekļaujas apkārtējā vidē un to apkalpošanai nav nepieciešams izmantot smago kravas transportu.

9.2. Darījumu iestāžu teritorijas.

9.2.1. Darījuma iestāžu teritorijas (Jelgavas teritorijas plānojumā apzīmētas violetā krāsā, pieņemts saīsinājums DT)galvenais zemju izmantošanas veids ir darījumu, mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības objektu apbūve.

9.2.2. Darījuma iestāžu teritorijas atļautā izmantošana.

9.2.2.1. Darījumu, mazumtirdzniecības, vairumtirdzniecības u.tml. objekti.

9.2.2.2. Autostāvvietas un autostāvlaukumi.

9.2.3. Darījuma iestāžu teritorijas aizliegtā izmantošana.

9.2.3.1. Dzīvojamā apbūve;

9.2.3.2. Saimnieciskā darbība, kas rada būtisku piesārņojumu un paaugstinātu trokšņu līmeni;

9.2.4. Zemesgabala minimālā platība - 1000 m2.

9.2.5. Zemesgabala minimālais platums gar ielu vai laukumu: 20 m, ja detālplānojumā nav noteikts citādi.

9.2.6. Zemesgabala minimālā neapbūvētā teritorija - 15%.

9.2.7. Maksimālais stāvu skaits jaunbūvējamām ēkām 3 stāvi, ja ar detālplānojumu nav noteikts citādi. Iespējama atkāpe dažādām specifiskām būvēm (baznīcas, sporta būves u.tml.) .

9.2.8. Būvlaide - ne mazāk par 5,0m, izņemot iedibinātas būvlaides gadījumus.

9.2.9. Citi noteikumi:

9.2.9.1. zemesgabalos, kas robežojas ar ražošanas teritorijām, atļauta zinātņietilpīgas (augsto tehnoloģiju) ražošanas objektu izvietošana, ko nosaka detālplānojumā.

9.2.9.2. Pilsētbūvniecības pieminekļu un kultūrvēstures pieminekļu aizsardzības zonā jāievēro normatīvo aktu prasības.

9.3. Jauktas dzīvojamās un darījumu iestāžu teritorijas.

9.3.1. Jauktas dzīvojamās un darījumu iestāžu teritoriju (Jelgavas teritorijas plānojumā ir apzīmētas oranžā krāsā ar sarkanu diagonālu svītrojumu, pieņemts saīsinājums DzSD) galvenie zemju izmantošanas veidi ir darījumu iestādes, mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekti, kā arī daudzdzīvokļu nami.

9.3.2. Jauktu dzīvojamo un darījuma iestāžu teritorijas atļautā izmantošana.

9.3.2.1.Pārvaldes, kultūras, izglītības, ārstniecības, izklaides, apkalpes, mazumtirdzniecības u.tml. objekti;

9.3.2.2. Dzīvojamā apbūve.

9.3.3. Jauktu dzīvojamo un darījuma iestāžu teritorijas aizliegtā izmantošana.

9.3.3.1. Saimnieciskā darbība, kas rada būtisku piesārņojumu un paaugstinātu trokšņu līmeni;

9.3.4. Zemesgabala minimālā platība - 500 m2 .

9.3.5. Zemesgabala platums gar ielu vai laukumu: 20 m, ja detālplānojumā nav noteikts citādi.

9.3.6. Zemesgabala minimālā neapbūvētā teritorija - 25%, t.sk.

9.3.6.1. gājēju ceļi un labiekārtojums 15%;

9.3.6.2. apstādījumu teritorija - 10%;

9.3.6.3. zemesgabalos ar dzīvojamo apbūvi min. neapbūvētā teritorija - 40%;

9.3.6.4. izglītības un stacionāru veselības aprūpes institūciju zemesgabala minimālā neapbūvētā teritorija - ne mazāka par šī objekta stāvu kopplatību.

9.3.6.5. Punkts 9.3.6.4. nav attiecināms uz jau esošu objektu rekonstrukciju.

9.3.7. Zemesgabala maksimālais apbūves laukums teritorija - 75%, t.sk. ēku apbūves laukums 60%.

9.3.8. Maksimālais stāvu skaits jaunbūvējamām ēkām - 6 stāvi, 3 stāvi - 50 m pārejas zonā, ja zemesgabals piekļaujas savrupmāju vai augļu dārzu apbūves teritorijām.

9.3.9. Būvlaide - 5,0m, izņemot iedibinātas būvlaides gadījumus.

9.3.10. Citi noteikumi.

9.3.10.1. zemesgabalos, kas robežojas ar ražošanas teritorijām, atļauta zinātņietilpīgas (augsto tehnoloģiju) ražošanas objektu izvietošana, ko nosaka detālplānojumā.

9.3.10.2. Pilsētbūvniecības pieminekļu un kultūrvēstures pieminekļu aizsardzības zonā jāievēro normatīvo aktu prasības.

9.3.10.3. Atļauta videi nekaitīgu ražotņu darbība un ierīkošana esošās ēkās, ja tās nerada apkārtējās vides piesārņojumu, paaugstinātu trokšņa līmeni, vizuāli iekļaujas apkārtējā vidē un, un to apkalpošanai nav nepieciešams izmantot smago kravas transportu.

9.3.10.4. Pārejas zonā uz individuālās apbūves teritorijām atļauta mazstāvu dzīvojamo ēku vai rindu ēku apbūve.

9. 4. Daudzstāvu dzīvojamās teritorijas.

9.4.1. daudzstāvu dzīvojamās teritorijas (Jelgavas teritorijas plānojumā apzīmētas oranžā krāsā, pieņemts apzīmējums DzD) nozīmē izbūves teritoriju, kurā galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir daudzstāvu daudzdzīvokļu nami, kā arī sabiedriskie, pakalpojumu, mazumtirdzniecības un darījumu objekti, kas nepieciešami šo teritoriju apkalpei.

9.4.2. Daudzstāvu dzīvojamās teritorijas atļautā izmantošana.

9.4.2.1. Daudzstāvu dzīvojamie nami.

9.4.2.2. Sabiedriskie, pakalpojumu, mazumtirdzniecības un darījumu objekti;

9.4.3. Daudzstāvu dzīvojamās teritorijas aizliegtā izmantošana.

9.4.3.1. Saimnieciskā darbība, kas rada būtisku piesārņojumu un paaugstinātu trokšņu līmeni;

9.4.4. Zemesgabala minimālā platība No jauna veidojamu zemesgabalu minimālā platība 1000 m2, ja ar detālplānojumu nav noteikts citādi.

9.4.5. Zemesgabala minimālais platums gar ielu vai laukumu: 20 m, ja detālplānojumā nav noteikts citādi.

9.4.6. Zemesgabala minimālā neapbūvētā teritorija 40%, t.sk.

9.4.6.1. Gājēju ceļi un labiekārtojums 20%;

9.4.6.2. Apstādījumu teritorija - 20%;

9.4.7. Zemesgabala maksimālais apbūves laukums teritorija - 60%, t.sk. ēku apbūves laukums 40%.

9.4.8. Maksimālais stāvu skaits - 5 stāvi. Mazstāvu dzīvojamās ēkas ar maksimālo stāvu skaitu 3 stāvi ir izvietojamas vietās, kur daudzstāvu apbūve ir tiešā tuvumā savrupmāju apbūves vai augļudārzu teritorijām.

9.4.9. Būvlaide - dzīvojamās ēkas ar dzīvokļiem pirmajā stāvā jānovieto atkāpjoties no ielas sarkanajām līnijām ne mazāk par 3,0 m.

9.4.10. Citi noteikumi.

9.4.10.1. Par publiskām telpām atļauts pārbūvēt dzīvokļus, ja ir iespējams nodrošināt būvnormatīvu, higiēnas, skaņas izolācijas, siltumizolācijas, ekspluatācijas drošības un ugunsdrošības prasības un ir iespējams izveidot atsevišķu ieeju no ielas, kā arī šo telpu ekspluatācija pēc pārbūves nepasliktina citu ēkas iedzīvotāju dzīves apstākļus. Ja pārbūve skar kopīpašuma daļas, nepieciešama visu kopīpašnieku rakstiska piekrišana.

9.4.10.2. Par publiskām telpām aizliegts pārbūvēt daudzstāvu daudzdzīvokļu namu koplietošanas telpas;

9.4.10.3. Dzīvokļu plānojuma izmaiņas daudzdzīvokļu namos veicamas saskaņā ar pašvaldībā akceptētu projektu. Ja plānojuma izmaiņas izstrādā tikai interjeram, neizmainot nesošo konstrukciju noturību, stāvvadus un maģistrālās inženierkomunikācijas un netiek skartas kādas trešās personas īpašuma tiesības vai intereses, projekta izstrāde nav nepieciešama.

9.4.10.4. Pilsētbūvniecības pieminekļu un kultūrvēstures pieminekļu aizsardzības zonām piemērojamas valsts normatīvo aktu prasības.

9.4.10.5. Pirms apbūves blīvuma palielināšanas esošajos daudzstāvu dzīvojamo namu pagalmos nepieciešams izstrādāt detālplānojumu.

9.5. Savrupmāju (ģimenes māju) apbūves teritorijas.

9.5.1. Savrupmāju (ģimenes māju) apbūves teritorijas (Jelgavas teritorijas plānojumā apzīmētas dzeltenā krāsā, pieņemts apzīmējums DzS) galvenie zemju izmantošanas veidi ir savrupmāju un to palīgēku apbūve.

9.5.2. Savrupmāju (ģimenes māju) apbūves teritorijas atļautā izmantošana.

9.5.2.1. individuālo dzīvojamo māju un to palīgēku apbūve;

9.5.2.2. Izstrādājot detālplānojumu - pirmsskolas izglītības iestāžu, mazumtirdzniecības un sadzīves pakalpojumu uzņēmumu, kafejnīcu un tamlīdzīgu teritorijas apkalpošanas infrastruktūras uzņēmumu apbūve.

9.5.3. Zemesgabala minimālā platība:

Savrupmāju ēku apbūvei - 1000 m2,

Rindu ēku tipa apbūvei - 400 m2.

9.5.4. Zemesgabala platums gar ielu vai laukumu: 20 m.

9.5.5. Zemesgabala minimālā neapbūvētā teritorija 40 %, t.sk.

9.5.5.1. Gājēju ceļi un labiekārtojums 20%;

9.5.5.2. Apstādījumu teritorija - 20 %;

9.5.6. Zemesgabala maksimālais apbūves laukums teritorija - 60%, t.sk. ēku apbūves laukums 40%.

9.5.7. Maksimālais stāvu skaits: 3 stāvi visiem apbūves veidiem.

9.5.8. Būvlaide - 5,0 m, izņemot iedibinātās būvlaides gadījumus zemesgabalos pie maģistrālajām ielām - ne mazāk kā 10,0 m.

9.5.9. Apbūves maksimālais augstums - 12 m.

9.5.10. Citi noteikumi:

9.5.10.1. Jaunu dzīvojamo māju teritoriju apbūve atļauta pēc maģistrālo inženierkomunikāciju izbūves (kur tas iespējams saskaņā ar institūciju izsniegtiem tehniskajiem nosacījumiem, ja attālums līdz komunikāciju pieslēguma vietai nepārsniedz 100 m);

9.5.10.2. Jaunu dzīvojamo māju teritoriju apbūve atļauta tikai pēc piebraucamo ceļu vai ielu izbūves.

9.6. Augļu dārzu teritorijas.

9.6.1. Augļudārzu teritoriju (Jelgavas teritorijas plānojumā apzīmētas dzeltenzaļā krāsā, pieņemts apzīmējums AD) galvenie zemju izmantošanas veidi ir vasarnīcu, sezonas dārza māju, savrupmāju un to palīgēku apbūve.

9.6. 2. Augļudārzu teritoriju atļautā izmantošana.

9.6.2.1. Vasarnīcu, sezonas dārza māju, individuālo dzīvojamo ēku un to palīgēku apbūve;

9.6.2.2. Izstrādājot detālplānojumu - pirmsskolas izglītības iestāžu, mazumtirdzniecības un sadzīves pakalpojumu uzņēmumu, kafejnīcu un tamlīdzīgu apkalpes uzņēmumu apbūve.

9.6.3. Zemesgabala minimālā platība - 600 m2 .

9.6.4. Zemesgabala platums gar ielu vai laukumu: 15 m.

9.6.5. Zemesgabala minimālā brīvā teritorija 75%.

9.6.6.Maksimālais stāvu skaits: 1,5 stāvi visiem apbūves veidiem.

9.6.7. Būvlaide - ne mazāk kā 3,0 m, pie maģistrālajām ielām - ne mazāk kā 10,0 m

9.6.8. Apbūves maksimālais augstums - 8,0 m.

9.6.9. Citi noteikumi:

9.6.9.1. Jaunu dzīvojamo māju teritoriju apbūve atļauta pēc maģistrālo inženierkomunikāciju izbūves (kur tas iespējams saskaņā ar institūciju izsniegtiem tehniskajiem nosacījumiem, ja attālums līdz komunikāciju pieslēguma vietai nepārsniedz 100 m);

9.6.9.2. Jaunu dzīvojamo māju teritoriju apbūve atļauta tikai pēc piebraucamo ceļu vai ielu izbūves.

9.6.9.3. Katram zemesgabalam ir jābūt pieslēgtam centralizētai vai vietējai kanalizācijas sistēmai, vai arī tam jābūt nodrošinātam ar vietējo izsmeļamo kanalizācijas aku.

9.7. Dabas pamatnes teritorijas.

9.7.1. Dabas pamatnes teritorijas (Jelgavas teritorijas plānojumā apzīmētas gaiši zaļā krāsā, turpmākai lietošanai pieņemts apzīmējums V) nozīmē teritorijas, ko aizņem dabas teritorijas, pļavas, aizsargājamās dabas teritorijas, pludmales un dabiskās krastmalas, ielu un ceļu malas bez īpaši izveidotiem apstādījumiem, krūmājus, kur apbūve nav galvenais zemes izmantošanas veids, bet to izmantošana atkarībā no attiecīgās teritorijas daļas īpatnībām, ir saistīta ar dabas resursu izmantošanu, arī rekreāciju un vides aizsardzību.

9.7.2. Dabas pamatnes teritorijas atļautā izmantošana.

9.7.2.1. teritorijas labiekārtojuma un ar rekreāciju saistītas būves,

9.7.2.2. organizētas peldvietas,

9.7.2.3.būves, kas saistītas ar attiecīgā ūdens baseina izmantošanu (ostas, laivu piestātnes u.c.) un uzturēšanu (dambji u.c.).

9.7.3.Citi noteikumi:

9.7.3.1. Dabas lieguma "Lielupes palienes pļavas" teritoriju izmantošanu un aizsardzību nosaka normatīvie akti.

9.7.3.2. Zemesgabalu maksimālā un minimālā platība netiek noteikta. Nodalot zemesgabalus un risinot to apbūvi obligāti jāizstrādā detālplānojums.

9.8. Pilsētas apstādījumi (Sabiedriskās apzaļumotās teritorijas).

9.8.1. Sabiedriskās apzaļumotās teritorijas (Jelgavas teritorijas plānojumā apzīmētas zaļā krāsā, turpmākai lietošanai pieņemts apzīmējums PZ) nozīmē teritorijas, ko veido sabiedrībai pieejamas ar augiem apaudzētas un koptas sabiedrisko apstādījumu teritorijas, kur neiegūst produkciju, un kas ietver parku, dārzu un skvēru stādījumus, kā arī ar rekreāciju saistītas būves, kur apbūve nav galvenais zemes izmantošanas veids, bet izmantošana saistīta ar rekreāciju un vides aizsardzību. Šajās teritorijās ietilpst arī kapsētas.

9.8.2. Sabiedrisko apzaļumoto teritoriju atļautā izmantošana.

9.8.2.1. teritorijas labiekārtojuma būves un ar rekreāciju saistītas būves, kas nodrošina apskatāmās teritorijas funkcionēšanu,

9.8.2.2. organizētas peldvietas,

9.8.2.3. specifiska parku atrakciju apbūves,

9.8.2.4. būves, kas saistītas ar attiecīgā ūdens baseina izmantošanu (ostas, laivu piestātnes u.c.) un uzturēšanu (dambji u.c.),

9.8.2.5. autostāvlaukumi, kas nepieciešami parku un skvēru apmeklētājiem un funkcionēšanas nodrošināšanai.

9.8.3. Citi noteikumi:

9.8.3.1. Maksimālais stāvu skaits - 2 stāvi, ja ar detālplānojumu nav noteikts citādi.

9.8.3.2. Parkos veidojamo gājēju celiņu parametri jāprojektē saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, minimālais celiņa platums 0,75 m. Jāparedz iespējas pārvietoties cilvēkiem ar pārvietošanās problēmām.

9.9. Mežu un meža parku teritorijas.

9.9.1. Mežu un meža parku teritorijas (Jelgavas teritorijas plānojumā apzīmētas tumši zaļā krāsā, turpmākai lietošanai pieņemts apzīmējums M) nozīmē sabiedrībai pieejamas meža parku un aizsargājamas mežu teritorijas, kā arī ar attiecīgo izmantošanu saistītas būves.

9.9.2. Mežu un meža parku teritoriju atļautā izmantošana:

9.9.2.1. labiekārtojuma elementus;

9.9.2.2. nelielus pakalpojumu objektus, nelielus pakalpojumu objektus, kas nepiesārņo vidi un celtniecības gaitā nerada vides bojājumus;

9.9.2.3. gājēju celiņus un laukumus.

9.9.3. Citi noteikumi:

9.9.3.1. Mežos un meža parkos nav atļauta saimnieciskā darbība, izņemot kopšanas cirtes.

9.9.3.2. Mežos un meža parkos nav pieļaujama jaunu inženierkomunikāciju trašu ierīkošana.

9.10. Ražošanas teritorijas.

9.10.1. Ražošanas teritorijas (Jelgavas teritorijas plānojumā apzīmētas gaiši violetā krāsā, pieņemts apzīmējums RT) nozīmē apbūves teritoriju, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir ražošanas, transporta un noliktavu uzņēmumi un iestādes, arī tādi, kam ir noteiktas sanitārās vai cita veida aizsargjoslas vai īpašas prasības transportam.

9.10.2. Ražošanas teritorijas atļautā izmantošana.

9.10.2.1. Vispārīgās un vieglās ražošanas uzņēmumi;

9.10.2.2. Noliktavas, servisa un tehniskās apkopes stacijas;

9.10.2.3. Vairumtidzniecības iestādes;

9.10.2.4. Garāžas;

9.10.2.5. Mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekti kā palīgizmantošana.

9.10.3. Ražošanas teritorijas aizliegtā izmantošana.

9.10.3.1. Dzīvojamā apbūve;

9.10.3.2. Kultūras, izglītības, ārstniecības, izklaides, u.tml. objekti;

9.10.4. Zemesgabala minimālā platība - 1200 m2,

9.10.5. Zemesgabala platums gar ielu vai laukumu: 20 m,

9.10.6. Zemesgabala minimālā neapbūvētā teritorija 20%;

9.10.6.1. Gājēju ceļi un labiekārtojums 10%;

9.10.6.2. Apstādījumu teritorija - 10%;

9.10.7. Zemesgabala maksimālais apbūves laukums teritorija - 80%, t.sk. ēku apbūves laukums 60%.

9.10.8. Maksimālais augstums: atkarīgs no tehnoloģiskā procesa, vēlams nepārsniegt 20 m.

9.10.9. Būvlaide - 5,0 m, izņemot iedibinātās būvlaides gadījumus.

9.10.10.Citi noteikumi:

9.10.10.1. jāparedz ražošanas uzņēmumu izvietošana ārpus pilsētas centrālās daļas;

9.10.10.2. sanitārās aizsargjoslas jāizvieto zemesgabala robežās;

9.10.10.3. projektēšanas gaitā jāparedz pasākumi apkārtējo teritoriju pasargāšanai no kaitīgiem faktoriem, jānosaka pasākumi vides atveseļošanai, kā arī, lai šo teritoriju lietotāji būtu pasargāti no visa veida kaitīgiem faktoriem.

9.11. Noliktavu un komunālās teritorijas.

9.11.1. Noliktavu un komunālās teritorijas (Jelgavas teritorijas plānojumā apzīmētas tumši violetā krāsā, turpmākai lietošanai pieņemts apzīmējums NT)nozīmē apbūves teritoriju, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir ražošanas, transporta un noliktavu uzņēmumi un iestādes, arī tādi, kam ir noteiktas sanitārās vai citas aizsargjoslas vai īpašas prasības transportam noliktavām, transporta uzņēmumiem u.c., kas vienlaicīgi ir arī darījumu iestādes, t.sk. vairumtirdzniecības un pakalpojumu uzņēmumi.

9.11.2 Noliktavu un komunālo teritoriju atļautā izmantošana.

9.11.2.1. Vispārīgās un vieglās ražošanas uzņēmumi, kas nerada būtisku piesārņojumu;

9.11.2.2. Darbnīcas, noliktavas, servisa un tehniskās apkopes stacijas;

9.11.2.3. Vairumtidzniecības un darījumu objekti;

9.11.2.4. Garāžas;

9.11.2.5. mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekti kā palīgizmantošana.

9.11.3. Noliktavu un komunālo teritoriju aizliegtā izmantošana.

9.11.3.1. Dzīvojamā apbūve;

9.11.3.2. Kultūras, izglītības, ārstniecības, izklaides, u.tml. objekti;

9.11.4. Zemesgabala minimālā platība - 1200 m2, izņemot inženierkomunikāciju apkalpes objektu teritorijas, kuru platību nosaka atbilstoši to funkcionēšanas nepieciešamībai;

9.11.5. Zemesgabala platums gar ielu vai laukumu: 20 m;

9.11.6. Zemesgabala minimālā neapbūvētā teritorija 20%;

9.11.6.1. Gājēju ceļi un labiekārtojums 10%;

9.11.6.2. Apstādījumu teritorija - 10%;

9.11.7. Zemesgabala maksimālais apbūves laukums teritorija - 80%, t.sk. ēku apbūves laukums 60%.

9.11.8. Maksimālais augstums: atkarīgs no tehnoloģiskā procesa, vēlams nepārsniegt 20 m.

9.11.9. Būvlaide - 5,0 m, izņemot iedibinātās būvlaides gadījumus.

9.11.10. Citi noteikumi:

9.11.10.1. Sanitārās aizsargjoslas jāizvieto zemesgabala robežās.

9.11.10.2. projektēšanas gaitā jāparedz pasākumi apkārtējo teritoriju pasargāšanai no kaitīgiem faktoriem, jānosaka pasākumi vides atveseļošanai, kā arī, lai šo teritoriju lietotāji būtu pasargāti no visa veida kaitīgiem faktoriem.

9.11.10.3. Detālplānojumos ir jānosaka attiecības starp katras konkrētās teritorijas pakalpojumu, komunālo un cita veida uzņēmumu platībām un robežām.

9.12. Tehniskās apbūves teritorijas.

9.12.1.Tehniskās apbūves teritorijas (Jelgavas teritorijas plānojumā apzīmētas pelēkā krāsā, turpmākai lietošanai pieņemts apzīmējums TT) nozīmē izbūves teritoriju, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir valsts unpilsētas inženierkomunikāciju objekti, kā arī transporta un noliktavu uzņēmumi.

9.12.2. Tehniskās apbūves teritoriju atļautā izmantošana.

9.12.2.1. inženierkomunikāciju objekti,

9.12.2.2. Darbnīcas, noliktavas, servisa un tehniskās apkopes stacijas;

9.12.2.3. Vairumtidzniecības un darījumu objekti;

9.12.2.4. Garāžas, autostāvvietas un autostāvlaukumi;

9.12.2.5. mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekti kā palīgizmantošana.

9.12.3. Tehniskās apbūves teritoriju aizliegtā izmantošana.

9.12.3.1. Dzīvojamā apbūve;

9.12.3.2. Kultūras, izglītības, ārstniecības, izklaides, u.tml. objekti;

9.12.4. Zemesgabala minimālā platība - 1200 m2, izņemot inženierkomunikāciju apkalpes objektu teritorijas, kuru platību nosaka atbilstoši to funkcionēšanas nepieciešamībai;

9.12.5. Zemesgabala platums gar ielu vai laukumu: 20 m;

9.12.6. Zemesgabala minimālā neapbūvētā teritorija 20%;

9.12.6.1. Gājēju ceļi un labiekārtojums 10%;

9.12.6.2. Apstādījumu teritorija - 10 %.

9.12.7. Zemesgabala maksimālais apbūves laukums teritorija - 80%, t.sk. ēku apbūves laukums 60%.

9.12.8. Maksimālais augstums: atkarīgs no tehnoloģiskā procesa, vēlams nepārsniegt 20 m.

9.12.9. Būvlaide - 5,0 m, izņemot iedibinātās būvlaides gadījumus.

9.12.10. Citi noteikumi:

9.12.10.1. projektēšana gaitā jāparedz pasākumi apkārtējo teritoriju pasargāšanai no kaitīgiem faktoriem, jānosaka pasākumi vides atveseļošanai, kā arī, lai šo teritoriju lietotāji būtu pasargāti no visa veida kaitīgiem faktoriem.

9.13. Ielas un ceļi.

9.13.1. Ielu un ceļu teritorijas (Jelgavas teritorijas plānojumā apzīmētas kā līnija )nozīmē izbūves teritoriju, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir autotransporta, gājēju un velosipēdistu satiksme, kā arī maģistrālo inženierkomunikāciju izvietošana. Šo teritoriju robeža ir ielu sarkanā līnija.

9.13.2. Ielu un ceļu teritorijas atļautā izmantošana:

9.13.2.1.maģistrālās, starpkvartālu, iekškvartālu ielas un laukumi;

9.13.2.2.autostāvvietas, maģistrālās inženierkomunikācijas, pilsētas grāvji,

9.13.2.3. pagaidu būves kā palīgizmantošana.

9.13.3. Ielu klasifikācija:

9.13.3.1. Pilsētas nozīmes maģistrālās ielas: Rīgas iela, Lielā iela, Dobeles iela, Dobeles šoseja, Pasta iela, Lietuvas šoseja, Zemgales prospekts, Akadēmijas iela, Rūpniecības iela, Atmodas iela un tās perspektīvais posms, Tērvetes iela, Garozas iela, Kalnciema ceļš, Loka maģistrāle, Miera iela, Aizsargu, Bauskas ielas posmi.

9.13.3.2. Starpkvartālu (rajona nozīmes) ielas: Aviācijas iela, Brīvības bulvāris, Pērnavas iela, Cukura iela, Parka iela, Lāčplēša iela, Izstādes iela, Kronvalda iela, K. Helmaņa iela, Pumpura iela, Klijēnu ceļš, P. Lejiņa iela, Rubeņu ceļš, Jaunais ceļš, Prohorova iela, Neretas iela, Emburgas iela, Langervaldes iela, Vecais ceļš, Strazdu iela, Institūta iela, Bērzu ceļš, Robežu iela, Uzvaras iela, Zvejnieku iela, Slokas iela, Lapskalna iela, Meiju ceļš, Blaumaņa iela, Uzvaras iela, Pulkv. Brieža iela, Saldus iela, Kazarmes iela, Satiksmes iela, Aspazijas iela, Ganību iela, 1.līnija, 2.līnija, 3.līnija, 4.līnija, 5.līnija, 6.līnija, Riekstu ceļš, Bumbieru ceļš, Pambakaru ceļš, Miezītes ceļš, Sniega iela, Kārklu iela, Dambja iela, Rožu iela, Asteru iela, Sarmas iela, Tērvetes ielas daļa, Filozofu iela, Nākotnes iela, E.Dārziņa iela, Augstkalnes iela, Zirgu iela, Raiņa iela, Stacijas iela, Palīdzības iela, Pulkv. O. Kalpaka iela, Platones ielas perspektīvā maģistrāle, Mātera iela, Pētera iela, Svētes iela, Sudrabu Edžus iela, Čakstes bulvāris, Mazais ceļš, Bebru ceļš, Bauskas iela, Kārniņu ceļš, Savienības iela, Platones iela, Lāču iela, Vidus iela, Viskaļu iela, Ruļļu iela, Sila iela, Romas iela, Zemeņu iela, Staļģenes iela, Lediņu ceļš, Baložu iela, Putnu iela.

9.13.3.3.Iekškvartālu (vietējās nozīmes) ielas. Tās ietver:

(1)dzīvojamo ielu - gājēju un transporta (izņemot kravas un sabiedrisko pasažieru transportu) kustībai dzīvojamās apbūves zonās un saistībai ar augstākas kategorijas ielām;

(2) kravas transporta ielu - galvenokārt kravas un vieglo automašīnu transporta kustībai ražošanas teritorijās un saistībai ar maģistrālajām ielām;

(3) gājēju ielu un ceļu (gatvi) - gājēju sakariem ar darba un atpūtas vietām, apkalpes iestādēm un uzņēmumiem un sabiedriskā transporta pieturām;

(4) parka ceļu - gājēju un ierobežotai automašīnu kustībai parkos;

(5) piebrauktuvi - automašīnu piebraukšanai dzīvojamajām un publiskajām ēkām, to grupām un citiem objektiem izbūves teritoriju iekšienē;

(6) veloceliņu - braukšanai ar velosipēdu pa trasi, kur nav cita veida transporta līdzekļu kustības.

9.13.4. Ielas šķērsprofils

1. pilsētas nozīmes maģistrālajām ielām - 45 m

rekonstrukciju gadījumā - 35 m,

2. starpkvartālu ielām - 25-35 m,

rekonstrukciju gadījumā - 16 m,

3. iekškvartāla ielām - 8-20 m,

rekonstrukciju gadījumā - 10 m.

Pilsētas maģistrālo ielu, starpkvartālu, un iekškvartālu ielu, kā arī laukumu, atklātu autostāvvietu un ietvju klātnēm jābūt ar cietu segumu.

9.13.5.Ielu aprēķina un tehniskie parametri saskaņā ar normatīvo aktu prasībām teritoriju plānojumiem un ievērojot transporta būvju būvnormatīvu prasības.

9.13.6. Veloceliņi var būt gan īpaši veidoti, gan nodalīti no esošās brauktuves vai ietves, to parametri saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Veloceliņi ir veidojami pēc iespējas ar satiksmi maz noslogotās ielās.

9.13.7. Inženierkomunikācijas vēlams izvietot zem ietvēm vai sadalošajām joslām.

9.13.7.1. Rekonstrukcijas gadījumos krustojumos jāizvieto rezerves inženierkomunikāciju kanāli.

9.13.7.2. Rekonstrukcijas gadījumos komunikāciju īpašniekiem vai valdītājierm ir pienākums sakārtot ielas telpu, lai komunikāciju elementi netraucētu satiksmi, gājēju kustību un kopējo vizuālo veidolu.

9.13.7.3. Rekonstrukcijas gadījumos jāpielieto "peldošos" inženierkomunikāciju kontrolaku vākus.

9.13.8.Palīgizmantošanas nosacījumi.

Pagaidu būve, kas var tikt izvietota ielu un ceļu teritorijās ir

1) kioski, paviljoni, nojumes, sabiedriskā transporta pieturvietas un tamlīdzīgas būves;

2) būves, kuru būvkonstrukcijas atbilst pagaidu statusam. Būves vērtība, kas jānojauc līdz ar pagaidu statusa izbeigšanos un netiek kompensēta;

3) būves, kuru izvietojumu akceptē Latvijas autoceļu direkcija un Būvvalde.

9.13.9. Ielu tirdzniecība. Ielu tirdzniecībai ir veidojama un attiecīgi aprīkojama īpaša šim nolūkam paredzēta vieta. Uz ielu tirdzniecības laukumiem attiecas visi būvju nosacījumi.

10.nodaļa. ATBILDĪBA PAR JELGAVAS APBŪVES NOTEIKUMU NEIEVĒROŠANU

10.1. Par saistošo noteikumu "Jelgavas apbūves noteikumi" pārkāpšanu sastādīt administratīvo protokolu un uzlikt naudas sodu ir tiesīgas pašvaldības pilnvarotas Būvvaldes amatpersonas.

10.2. Pārkāpuma izdarīšanas vietā bez protokola sastādīšanas, izsniedzot kvīti pārkāpējam, var piemērot naudas sodu līdz Ls 10. Sastādot administratīvo protokolu, naudas sods līdz Ls 50.

Jelgavas domes priekšsēdētājs A.Rāviņša