Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Attēlotā redakcija
Tiesību akts netiek attēlots spēkā esošajā redakcijā. Attēloto redakciju var nomainīt rīkjoslā virs tiesību akta teksta.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu: Sabiedriskā labuma organizāciju likums
1.pants. Likuma mērķis Likuma mērķis ir veicināt biedrību un nodibinājumu, kā arī reliģisko organizāciju un to iestāžu sabiedriskā labuma darbību. 2.pants. Sabiedriskā labuma darbība (1) Sabiedriskā labuma darbība ir tāda darbība, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai, it sevišķi, ja tā vērsta uz labdarību, cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, pilsoniskas sabiedrības attīstību, izglītības, zinātnes, kultūras un veselības veicināšanu un slimību profilaksi, sporta atbalstīšanu, vides aizsardzību, palīdzības sniegšanu katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās, sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšanu. (2) Par sabiedriskā labuma darbību nav uzskatāma: 1) darbība, kas vērsta uz politisko organizāciju (partiju) vai to vēlēšanu kampaņu atbalstīšanu; 2) darbība tādā apjomā, kādā tā vērsta uz biedrības un nodibinājuma biedru vai dibinātāju un ar tiem saistītu personu privāto interešu un vajadzību apmierināšanu, izņemot darbību, ko veic biedrība vai nodibinājums, kas dibināts un darbojas, lai aizstāvētu sociāli mazaizsargāto personu grupu un trūcīgo personu un ģimeņu tiesības un intereses; 3) darbība, kas vērsta uz ziedojumu vākšanu trešajām personām, par to ieturot samaksu, kas pārsniedz administrēšanas izdevumus. (3) Par trūcīgām personām šā likuma izpratnē uzskatāmas personas, kuru ienākumi un materiālais stāvoklis nepārsniedz līmeni, kādu, pamatojoties uz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu, noteicis Ministru kabinets. (4) Sociāli mazaizsargāto personu grupas nosaka Ministru kabinets, analizējot valsts sociālekonomisko stāvokli un tā ietekmi uz atsevišķām personu grupām. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 13.08.2008.) 3.pants. Sabiedriskā labuma organizācijas Sabiedriskā labuma organizācijas ir biedrības un nodibinājumi, kuru statūtos, satversmē vai nolikumā norādītais mērķis ir sabiedriskā labuma darbība, kā arī reliģiskās organizācijas un to iestādes (turpmāk — reliģiskās organizācijas), kuras veic sabiedriskā labuma darbību, ja šīm biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss un ja tās izlieto savus ienākumus darbībām, kurām nav komerciāla rakstura un kuras vērstas uz sabiedriskā labuma darbības nodrošināšanu, ievērojot šā likuma 11. un 12.pantā noteiktos ierobežojumus. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 13.08.2008.) 4.pants. Nodokļu atvieglojumi sakarā ar sabiedriskā labuma organizāciju darbību (1) Sabiedriskā labuma organizācijām ir tiesības saņemt likumos noteiktos nodokļu atvieglojumus, un tām ir citas likumā noteiktās tiesības. (2) Personas, kuras ziedo sabiedriskā labuma organizācijai, ir tiesīgas saņemt likumos noteiktos nodokļu atvieglojumus, izņemot gadījumus, kad tās atsauc savu ziedojumu. 5.pants. Sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršana (1) Finanšu ministrija piešķir sabiedriskā labuma organizācijas statusu, pamatojoties uz Sabiedriskā labuma komisijas motivētu atzinumu. Lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu norāda attiecīgās organizācijas sabiedriskā labuma darbības veidus. (2) Sabiedriskā labuma organizāciju reģistru ved Finanšu ministrija, norādot tajā ziņas par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu un atņemšanu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 13.08.2008.) 6.pants. Sabiedriskā labuma komisija (1) Sabiedriskā labuma komisija (turpmāk — komisija) ir koleģiāla konsultatīva institūcija, kurā vienādā skaitā ietilpst pilnvarotas amatpersonas, kā arī biedrību un nodibinājumu pārstāvji. (2) Komisija sniedz Finanšu ministrijai motivētu atzinumu par biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas darbības atbilstību sabiedriskā labuma organizācijas darbības būtībai, kā arī par tās mantas un finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstību šā likuma noteikumiem. (3) Komisijas darbību nodrošina Finanšu ministrija. (4) Komisijas nolikumu un personālsastāvu apstiprina Ministru kabinets. (5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izvirza un iekļauj komisijas sastāvā biedrību un nodibinājumu pārstāvjus. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 13.08.2008.) 7.pants. Sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanas kārtība (1) Biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija iesniedz Finanšu ministrijai iesniegumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu. (2) Iesniegumam pievieno biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas iepriekšējā gada darbības pārskata un turpmākās darbības plāna kopiju. (3) Finanšu ministrija no attiecīgās valsts vai pašvaldības iestādes pieprasa un iesniegumam pievieno šādus dokumentus: 1) reģistrācijas apliecības kopiju; 2) Uzņēmumu reģistra lēmumu par ierakstīšanu attiecīgajā reģistrā (kopiju); 3) tikai attiecībā uz biedrībām un nodibinājumiem — lēmumu par biedrības vai nodibinājuma dibināšanu (kopiju) vai — testamentārā nodibinājuma gadījumā — testamenta kopiju; 4) tikai attiecībā uz reliģiskajām organizācijām — ziņas par reliģiskās organizācijas amatpersonām — pārvaldes institūciju (vadības un revīzijas komisijas) locekļiem, norādot katra locekļa vārdu, uzvārdu, personas kodu un amatu; 5) statūtu, satversmes vai nolikuma kopiju; 6) pēdējā gada pārskata kopiju, ja tāds atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavojams; 7) attiecīgās nodokļu administrācijas izziņu par nodokļu samaksu. (4) Ministru kabinets apstiprina biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas iepriekšējā gada darbības pārskata un turpmākās darbības plāna veidlapu. (5) Ja šā panta otrajā un trešajā daļā minētie dokumenti nesniedz pilnīgu priekšstatu par biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas darbības atbilstību sabiedriskā labuma darbības būtībai, kā arī par mantas un finanšu līdzekļu izlietojumu, Finanšu ministrijai ir tiesības no attiecīgās valsts vai pašvaldības iestādes un biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas pieprasīt papildu ziņas un dokumentus. Finanšu ministrija norāda papildu ziņu un dokumentu iesniegšanas termiņu. (6) Finanšu ministrija lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu pieņem mēneša laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas. Ja tiek pieprasītas papildu ziņas un dokumenti, Finanšu ministrija lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu pieņem mēneša laikā no papildu ziņu un dokumentu iesniegšanas dienas. (7) Lēmumu, kas stājies spēkā dienā, kad tas paziņots adresātam, Finanšu ministrija piecu darbdienu laikā nosūta publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. (17.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.08.2008.) 8.pants. Atteikums piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu (1) Finanšu ministrija lēmumu par atteikumu piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu pieņem, pamatojoties uz komisijas motivētu atzinumu, ja: 1) biedrības vai nodibinājuma statūtos, satversmē vai nolikumā norādītais mērķis vai biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas darbība neatbilst sabiedriskā labuma darbības būtībai; 2) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde, prokurors, cita iestāde vai tiesa ir konstatējusi būtiskus normatīvo aktu pārkāpumus biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas darbībā; 3) biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai ir nodokļu parādi; 4) biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija pēc pirmā Finanšu ministrijas rakstveida pieprasījuma 90 dienu laikā nav iesniegusi šā likuma 7.panta otrajā un piektajā daļā minētās ziņas un dokumentus. (2) Iesniedzējam ir tiesības lēmumu par atteikumu piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 13.08.2008.) 9.pants. Ziedojums (1) Ziedojums šā likuma izpratnē ir manta vai finanšu līdzekļi, kurus persona (ziedotājs) bez atlīdzības, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, nodod sabiedriskā labuma organizācijai tās statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanai un kuriem var piemērot nodokļu atvieglojumus. (2) Sabiedriskā labuma organizācijai nodotā manta vai finanšu līdzekļi nav uzskatāmi par ziedojumu tādā apjomā, kādā sabiedriskā labuma organizācijai ir noteikts pretpienākums veikt darbības, kurām ir atlīdzības raksturs. (3) Ja personas (ziedotāja) ziedojums vienai sabiedriskā labuma organizācijai pārsniedz 10 minimālās mēneša darba algas vai ziedojumu kopsumma kalendārajā gadā pārsniedz 10 minimālās mēneša darba algas, šī persona, lai tā būtu tiesīga izmantot nodokļa atvieglojumus, slēdz rakstveida līgumu ar sabiedriskā labuma organizāciju par tiem ziedojumiem, kuri pārsniedz 10 minimālās mēneša darba algas. Minimālā mēneša darba alga šā likuma izpratnē ir minimālās mēneša darba algas apmērs, kāds bija noteikts attiecīgā kalendārā gada 1.janvārī. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 13.08.2008.) 10.pants. Ziedojumu veidi un izlietošana (1) Ziedojums ar noteiktu mērķi ir mērķziedojums, un tas izlietojams tikai līgumā paredzētajiem mērķiem. Mantas un finanšu līdzekļu bezatlīdzības nodošana nolūkā, kurš neatbilst sabiedriskā labuma organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem mērķiem vai kurš nav paredzēts ziedojuma saņēmēja sabiedriskā labuma darbībai, nav uzskatāma par ziedojumu. (2) Ziedojums, kura izlietojuma mērķi līgumā nav noteikti, ir vispārējs ziedojums, un tas izlietojams statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem mērķiem. (3) Ziedojumu nedrīkst izlietot, lai segtu zaudējumus, kuri radušies sabiedriskā labuma organizācijas saimnieciskās darbības rezultātā. 11.pants. Sabiedriskā labuma organizācijas mantas un finanšu līdzekļu izlietošanas ierobežojumi (1) Sabiedriskā labuma organizācijai ir pienākums izlietot savu mantu un finanšu līdzekļus attiecīgās organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem mērķiem. (2) Ja sabiedriskā labuma organizācijas saņemto ziedojumu kopsumma kalendārajā gadā pārsniedz 12 minimālās mēneša darba algas, šai organizācijai ir pienākums ne mazāk kā 75 procentus no šīs kopsummas, ko veido attiecīgajā kalendārajā gadā izlietotie ziedojumi un ieņēmumi no tās saimnieciskās darbības, kurai piemēro nodokļu atvieglojumus, izlietot tikai tām sabiedriskā labuma darbībām, kuras minētas Finanšu ministrijas lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu attiecīgajai organizācijai. (3) Ministru kabinets nosaka to izdevumu veidus, kuri šā likuma izpratnē uzskatāmi par sabiedriskā labuma organizācijas administratīvajiem izdevumiem, paredzot, ka pie tiem pieskaitāmi sabiedriskā labuma organizācijas izdevumi, kuri nav tieši saistīti ar statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanu. Sabiedriskā labuma organizācija administratīvajiem izdevumiem drīkst izlietot ne vairāk kā 25 procentus no attiecīgajā taksācijas periodā (kalendārajā gadā) izlietotajiem vispārējiem ziedojumiem. (4) Sabiedriskā labuma organizācijai ir tiesības veidot kredītiestādēs finanšu līdzekļu uzkrājumus, ja to izmantošana notiek saskaņā ar statūtiem, satversmi, nolikumu vai līgumu ar ziedotāju. (5) Sabiedriskā labuma organizācija nedrīkst bez atlīdzības nodot tai ziedoto mantu vai finanšu līdzekļus komercdarbības, kā arī tādu darbību veikšanai, kuras saistītas ar politisko organizāciju (partiju) darbības vai to vēlēšanu kampaņu atbalstīšanu. (6) Sabiedriskā labuma organizācija drīkst bez atlīdzības nodot tai ziedoto mantu vai finanšu līdzekļus tikai uz rakstveida līguma pamata. Līgumā arī norāda: 1) mantas vai finanšu līdzekļu izlietošanas mērķi, kas saistīts ar tām sabiedriskā labuma organizācijas darbībām, kuras minētas Finanšu ministrijas lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu attiecīgajai organizācijai; 2) tās personas atbildību par tai nodotās mantas vai finanšu līdzekļu izlietošanu atbilstoši līguma noteikumiem, kura saņem sabiedriskā labuma organizācijai ziedoto mantu vai finanšu līdzekļus; 3) sabiedriskā labuma organizācijas pienākumu uzraudzīt, lai persona, kurai tā nodod mantu vai finanšu līdzekļus, tos pilnībā izlietotu līgumā paredzētajiem mērķiem, kā arī sabiedriskā labuma organizācijas tiesības atgūt nodoto mantu vai finanšu līdzekļus, ja persona neizmanto no sabiedriskā labuma organizācijas saņemto mantu vai finanšu līdzekļus atbilstoši līgumā paredzētajiem mērķiem. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 13.08.2008. Grozījums attiecībā uz trešās daļas papildināšanu ar vārdiem "attiecīgajā taksācijas periodā (kalendārajā gadā) izlietotajiem" stājas spēkā 01.01.2009. Sk. pārejas noteikumus.) 12.pants. Sabiedriskā labuma organizācijas darbības ierobežojumi (1) Sabiedriskā labuma organizācijai aizliegts sadalīt savu mantu un finanšu līdzekļus starp dibinātājiem, valdes vai citu pārvaldes institūciju (ja tādas izveidotas) locekļiem, kā arī izmantot tā, lai tieši vai netieši gūtu labumu (galvojumus, aizdevumus, vekseļus, kā arī citus materiālus labumus). (2) Šā panta pirmās daļas noteikums attiecas arī uz sabiedriskā labuma organizācijas dibinātāju, valdes vai citu pārvaldes institūciju (ja tādas izveidotas) locekļu laulātajiem, radiniekiem un svaiņiem, skaitot radniecību līdz otrajai pakāpei un svainību līdz pirmajai pakāpei. (3) Ja persona saņem atlīdzību par darbību sabiedriskā labuma organizācijā, šai atlīdzībai jābūt samērīgai un pamatotai ar veicamajiem darbiem un sabiedriskā labuma organizācijas finansiālo stāvokli. 13.pants. Sabiedriskā labuma organizācijas darbības uzraudzība (1) Sabiedriskā labuma organizācija katru gadu līdz 31.martam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iepriekšējā gada darbības pārskatu (papīra formātā un elektroniski). Ja minētais dokuments tiek iesniegts elektroniski un ir noformēts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām elektronisko dokumentu noformēšanas prasībām, to papīra formātā var neiesniegt. (2) Valsts ieņēmumu dienests 90 dienu laikā pēc sabiedriskā labuma organizācijas gada pārskata un iepriekšējā gada darbības pārskata saņemšanas to kopijas pārsūta Finanšu ministrijai, pievienojot attiecīgās nodokļu administrācijas izziņu par nodokļu samaksu (līdz datumam, kad minētais gada pārskats pārsūtīts Finanšu ministrijai). (3) Komisija katru gadu izskata sabiedriskā labuma organizācijas gada pārskatu, iepriekšējā gada darbības pārskatu, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta izziņu un izvērtē sabiedriskā labuma organizācijas darbības atbilstību sabiedriskā labuma darbības būtībai. Ja komisijai rodas pamatotas šaubas par sabiedriskā labuma organizācijas saņemto ziedojumu izlietojuma atbilstību šā likuma prasībām, Finanšu ministrija ir tiesīga pieprasīt, lai nodokļu administrācija atbilstoši tās kompetencei veiktu attiecīgu pārbaudi, un saņemt informāciju par pārbaudes rezultātiem. Finanšu ministrija nodokļu administrācijas sniegto informāciju nodod izskatīšanai komisijas sēdē. (4) Sabiedriskā labuma organizācijas iepriekšējā gada darbības pārskatu pēc tā izvērtēšanas komisijas sēdē publicē Finanšu ministrijas mājaslapā internetā. (5) Finanšu ministrija, pamatojoties uz izmaiņām, kas izdarītas Uzņēmumu reģistra attiecīgajos reģistros par sabiedriskā labuma organizācijas nosaukuma vai adreses maiņu, izdara attiecīgus grozījumus Finanšu ministrijas lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu un sabiedriskā labuma organizāciju reģistrā. (17.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.08.2008.) 14.pants. Sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšana (1) Finanšu ministrija lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu var pieņemt, ja: 1) sabiedriskā labuma organizācija savu mantu vai finanšu līdzekļus nav izlietojusi tām sabiedriskā labuma darbībām, kuras minētas Finanšu ministrijas lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu attiecīgajai organizācijai, šīs organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem mērķiem vai nav ievērojusi šā likuma 11. un 12.pantā noteiktos ierobežojumus; 2) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde, prokurors, cita iestāde vai tiesa ir konstatējusi būtiskus normatīvo aktu pārkāpumus sabiedriskā labuma organizācijas darbībā; 3) sabiedriskā labuma organizācija neveic nodokļu maksājumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; 4) sabiedriskā labuma organizācija savā darbībā būtiski pārkāpusi šā likuma noteikumus; 5) sabiedriskā labuma organizācijas pamatdarbība nav saistīta ar statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem darbības mērķiem vai neatbilst sabiedriskā labuma darbības būtībai, vai šī organizācija ir sniegusi nepatiesas ziņas; 6) komisija, izskatot sabiedriskā labuma organizācijas gada pārskatu, iepriekšējā gada darbības pārskatu, Valsts ieņēmumu dienesta izziņu un informāciju par pārbaudes rezultātiem šā likuma 13.panta trešajā daļā minētajā gadījumā un izvērtējot sabiedriskā labuma organizācijas darbības atbilstību sabiedriskā labuma darbības būtībai, ir sniegusi motivētu atzinumu par sabiedriskā labuma organizācijas darbības neatbilstību sabiedriskā labuma darbības būtībai; 7) sabiedriskā labuma organizācija ir iesniegusi Finanšu ministrijai iesniegumu ar lūgumu atņemt tai sabiedriskā labuma organizācijas statusu. (2) Finanšu ministrija, pirms tā pieņem lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu, ir tiesīga pieprasīt komisijas atzinumu par šā panta pirmās daļas 3. un 5.punktā minētajiem sabiedriskā labuma organizācijas pārkāpumiem. (3) Finanšu ministrija pieņem lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu sakarā ar šā panta pirmās daļas 3. un 5.punktā minētajiem sabiedriskā labuma organizācijas pārkāpumiem, ja sabiedriskā labuma organizācija pēc Finanšu ministrijas rakstveida brīdinājuma saņemšanas brīdinājumā noteiktajā termiņā nav novērsusi tajā norādītos pārkāpumus. (4) Šā panta pirmās daļas 1., 2., 4., 6. un 7.punktā minētajos gadījumos Finanšu ministrija lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu pieņem bez iepriekšēja brīdinājuma. (5) Finanšu ministrijas lēmuma par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu pārsūdzēšana neaptur tā darbību. (17.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.08.2008.) 15.pants. Sabiedriskā labuma organizācijas statusa atkārtota piešķiršana (1) Ja biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, tās iesniegumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu pēc būtības izskata ne agrāk kā gadu pēc dienas, kad stājies spēkā lēmums par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu. (2) Ja biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai sabiedriskā labuma organizācijas statuss atņemts, pamatojoties uz šā likuma 14.panta pirmās daļas 3. vai 7.punktu, tās iesniegumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu pēc būtības izskata ne agrāk kā sešus mēnešus pēc dienas, kad stājies spēkā lēmums par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu. (3) Finanšu ministrijas lēmumu par atteikumu izskatīt pēc būtības šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto iesniegumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Finanšu ministrijas lēmums par atteikumu izskatīt pēc būtības šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto iesniegumu neliedz iesniegt šādu iesniegumu atkārtoti pēc šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētā termiņa izbeigšanās. (4) Šā panta otrajā daļā minētajām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām, kurām sabiedriskā labuma organizācijas statuss atņemts, pamatojoties uz šā likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu, sabiedriskā labuma organizācijas statusu var piešķirt atkārtoti, ja novērsti konstatētie pārkāpumi un saskaņā ar Finanšu ministrijas pieprasījumu ir saņemts kompetentās iestādes apliecinājums par šo pārkāpumu novēršanu. (5) Ja, pārsūdzot lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu, tiesa pieteikumu atzīst par pamatotu, bet tiesvedības laikā attiecīgajai biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai ir jau atkārtoti piešķirts un atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, tad šī biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija neatgūst sabiedriskā labuma organizācijas statusu un tās iesniegumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atkārtotu piešķiršanu izskata atbilstoši šā panta pirmajai, otrajai un ceturtajai daļai. (17.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.08.2008.) 16.pants. Sabiedriskā labuma organizācijas statuss biedrības vai nodibinājuma reorganizācijas gadījumā (1) Biedrības vai nodibinājuma reorganizācijas gadījumā sabiedriskā labuma organizācijas statuss iegūstošajai biedrībai vai nodibinājumam nepāriet, izņemot gadījumu, kad biedrības vai nodibinājuma reorganizācija tiek veikta pievienošanas ceļā un pievienojamā biedrība vai nodibinājums ir sabiedriskā labuma organizācija reorganizācijas spēkā stāšanās brīdī. (2) Biedrības vai nodibinājuma nodalīšanas gadījumā sadalāmajai biedrībai vai nodibinājumam sabiedriskā labuma organizācijas statuss saglabājas. 17.pants. Likvidējamas sabiedriskā labuma organizācijas mantas sadale (1) Likvidējamas sabiedriskā labuma organizācijas nesadalīto mantu drīkst nodot komisijas motivētā atzinumā noteiktai sabiedriskā labuma organizācijai, kurai ir līdzīgs darbības mērķis. (2) Ja sabiedriskā labuma organizācijas mantu nevar nodot saskaņā ar šā panta pirmo daļu, tā piekrīt valstij, un valsts to izmanto pēc iespējas saskaņā ar sabiedriskā labuma organizācijas statūtos norādītajiem mērķiem. (3) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi piemērojami arī tādai likvidējamai biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai, kurai atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 13.08.2008.) 2. Līdz 2005.gada 1.janvārim Finanšu ministrija šā likuma 7.panta piektajā daļā minētos lēmumus var pieņemt divu mēnešu laikā no visu dokumentu iesniegšanas dienas. 3. Ja sabiedriskā organizācija vai uzņēmējsabiedrība, kas dibināta kā bezpeļņas organizācija, kurai ir atļauja saņemt ziedojumus un kuras ziedotājiem tiek piemēroti nodokļu atvieglojumi vai ir piešķirtas citas likumos noteiktās nodokļu atlaides, tiek pārveidota par biedrību vai nodibinājumu un ir ierakstīta biedrību un nodibinājumu reģistrā, atļaujas un nodokļu atvieglojumi, kas piešķirti šai sabiedriskajai organizācijai vai uzņēmējsabiedrībai, tiek piemēroti jaunizveidotajai biedrībai vai nodibinājumam līdz sabiedriskā labuma organizācijas statusa iegūšanai, bet ne vēlāk kā līdz 2005.gada 1.aprīlim. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.2004. likumu, kas stājas spēkā 27.10.2004.) 4. Līdz šā likuma 7.panta ceturtajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.novembrim ir piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 18.janvāra noteikumi Nr.52 “Noteikumi par biedrības vai nodibinājuma iepriekšējā gada darbības pārskata un turpmākās darbības plāna veidlapas paraugu”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu. (17.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.08.2008.) 5. Grozījums šā likuma 11.panta trešajā daļā stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. (17.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.08.2008.) Likums stājas spēkā 2004.gada 1.oktobrī.
Likums Saeimā pieņemts 2004.gada 17.jūnijā. Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2004.gada 7.jūlijā
|
Tiesību akta pase
Nosaukums: Sabiedriskā labuma organizāciju likums
Statuss:
Spēkā esošs
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|