Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā"

Izdarīt likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1./2.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22.nr.; 2002, 2.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 2.panta tekstu šādā redakcijā:

"Miruša cilvēka ķermeni, audus un orgānus aizliegts izmantot pret viņa dzīves laikā izteikto gribu. Cilvēka griba, ja vien tā nav pretrunā ar spēkā esošajiem likumiem, ir obligāti jāievēro visām ārstniecības, izglītības un zinātnes iestādēm neatkarīgi no to darbības veida un pakļautības.

Katrs rīcībspējīgs cilvēks ir tiesīgs aizliegt vai atļaut, noformējot to dokumentāri, sava ķermeņa izmantošanu pēc nāves."

2. Izteikt 4.panta tekstu šādā redakcijā:

"Ja Iedzīvotāju reģistrā nav ziņu par mirušā cilvēka aizliegumu vai atļauju izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, šā cilvēka laulātajam, vecākiem, pilngadīgajiem bērniem, brāļiem vai māsām (turpmāk - tuvākie piederīgie) ir tiesības rakstveidā informēt ārstniecības iestādi (audu un orgānu ieguves centrus) par viņa dzīves laikā izteikto gribu."

3. Izslēgt 5.panta pirmās daļas trešo teikumu.

4. 6.pantā:

izslēgt panta nosaukumā vārdus "vai viņa tuvāko piederīgo";

izslēgt pirmajā un otrajā daļā vārdus "vai viņa tuvāko piederīgo gribu".

5. Aizstāt 7., 12. un 14.pantā vārdus "labklājības ministrs" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Ministru kabinets" (attiecīgā locījumā).

6. Izteikt 9.panta tekstu šādā redakcijā:

"Patologanatomiskās un tiesu medicīniskās izmeklēšanas laikā, neievērojot mirušā cilvēka gribu, drīkst ņemt audu un orgānu paraugus laboratoriski diagnostiskiem izmeklējumiem. Orgānus un audu paraugus zinātniskiem pētījumiem un mācību mērķiem drīkst ņemt, ja mirušais dzīves laikā to atļāvis, ja mirušā griba nav zināma, kā arī tad, ja mirušā griba nav zināma un viņam nav tuvu piederīgo."

7. Izteikt 11.panta tekstu šādā redakcijā:

"Miruša cilvēka audu un orgānu izņemšanu transplantācijai donora nāves gadījumā drīkst izdarīt, ja Iedzīvotāju reģistrā nav ziņu par mirušā cilvēka aizliegumu izmantot audus un orgānus pēc nāves un ja šā cilvēka tuvākie piederīgie līdz audu un orgānu izņemšanas operācijas sākumam nav rakstveidā informējuši ārstniecības iestādi par mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto aizliegumu izmantot viņa audus un orgānus pēc nāves. Miruša bērna audus un orgānus aizliegts izņemt transplantācijai, ja to rakstveidā nav atļāvis viens no vecākiem vai aizbildnis."

8. Izslēgt 16.pantu.

9. Aizstāt 17.pantā vārdus "Labklājības ministrija" ar vārdiem "Veselības ministrija" un vārdus "labklājības ministra" - ar vārdiem "veselības ministra".

10. Izteikt 19.panta tekstu šādā redakcijā:

"Dzīvam orgānu donoram ir tiesības līdz mūža beigām saņemt valsts garantēto medicīnisko palīdzību bez maksas."

11. Aizstāt 21.pantā vārdus "Labklājības ministrija" ar vārdiem "Veselības ministrija".

12. Pārejas noteikumā:

aizstāt vārdus "Pārejas noteikums" ar vārdiem "Pārejas noteikumi";

uzskatīt līdzšinējo pārejas noteikuma tekstu par pārejas noteikumu 1.punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

"2. Ministru kabinets līdz 2004.gada 30.novembrim izdod šā likuma 7., 12. un 14.pantā minētos noteikumus.

3. Līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 30.novembrim ir spēkā Veselības ministrijas 2003.gada 3.oktobra rīkojums Nr.278 "Par cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā", ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu."

Likums Saeimā pieņemts 2004.gada 2.jūnijā.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2004.gada 16.jūnijā