Zemkopības ministrijas rīkojums Nr.218

Rīgā 2004.gada 7.jūnijā

Par metodiku apstiprināšanu

Lai sekmētu mežu ekonomisko, ekoloģisko un sociālo funkciju uzturēšanu un attīstību, pamatojoties uz Padomes 1999.gada 27.maija regulas Nr. 1257/99/EK 30.pantu, Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonda (ELVGF) Vienotā programmēšanas dokumenta un programmas pielikuma 4.prioritātes "Lauksaimniecības un zivsaimniecības veicināšana" 4.1.apakšprioritātes "Lauksaimniecības un lauku attīstības veicināšana" 4.1.5.pasākumu "Mežsaimniecības attīstība":

1. Apstiprināt metodiku mazvērtīgās mežaudzes noteikšanai un uzlabošanai (1.-3.pielikums).

2. Apstiprināt metodiku mežaudzes atzīšanai par atjaunojamu pēc ugunsgrēka postījuma (4.-8.pielikums).

3. Valsts meža dienestam savas kompetences ietvaros pildīt 1. un 2.punktā minētajās metodikās noteikto.

4. Šajā rīkojumā nepieciešamos grozījumus sagatavot un to publikāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" nodrošināt Meža politikas departamentam.

5. Rīkojums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Zemkopības ministrs M.Roze

 

1.pielikums

Metodika mazvērtīgas mežaudzes noteikšanai un uzlabošanai

I. Vispārīgie nosacījumi

1. Metodika mazvērtīgas mežaudzes noteikšanai un uzlabošanai izmantojama Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonda (turpmāk - ELVGF) Vienotā programmēšanas dokumenta 4.prioritātes "Lauksaimniecības un zivsaimniecības veicināšana" 4.1.apakšprioritātes "Lauksaimniecības un lauku attīstības veicināšana" 4.1.5.pasākuma "Mežsaimniecības attīstība" maksājumu izvērtēšanas ietvaros.

2. Šīs metodikas izpratnē par mazvērtīgu mežaudzi uzskata ar krūmiem aizaugušu platību, kurā koku sugas sastāda mazāk nekā 30%, kā arī platību, kas atjaunojusies ar augšanas apstākļiem nepiemērotu koku sugu, koku sugu mistrojumu vai mazvērtīgām koku sugām, kā arī meža dzīvnieku, kaitēkļu vai slimību bojātu mežaudzi.

3. Valsts meža dienesta (turpmāk - VMD) pozitīvs atzinums ir priekšnoteikums Meža uzlabošanas plāna izstrādei un apstiprināšanai.

II. Mežaudzes uzlabošanas nosacījumi bioloģiskās daudzveidības un ekoloģiskās vērtības paaugstināšanai, pielietojot netradicionālās mežkopības paņēmienus

4. Platības sagatavošana koku stādīšanai tiek veikta, attīrot līdz 2 metrus platus koridorus no zālaugiem, krūmiem vai kokiem.

5. Attīrītajos koridoros tiek sagatavota augsne. Ja paredzēts stādīt priedi, šī prasība ir obligāta.

6. Ozolam, osim un melnalksnim piemērotos meža augšanas apstākļos priekšroka dodama šīm koku sugām.

III. Mazvērtīgas mežaudzes atzīšanas kārtība

7. Atzinums mežaudzes atzīšanai par mazvērtīgu (turpmāk - Atzinums) tiek sniegts mēneša laikā no rakstiska pieteikuma (2.pielikums) iesniegšanas dienas, izņemot gadījumus, kad sniega segas dēļ apskati dabā nav iespējams veikt. Tad atzinums tiek sagatavots mēneša laikā pēc sniega nokušanas.

8. Pieteikumā tiek ierakstīti šādi pamatojumi, kas sakrīt ar nosacījumiem mežaudzes atzīšanai par mazvērtīgu:

a) ar krūmiem aizaugusi platība;

b) atjaunošanās ar meža augšanas apstākļiem nepiemērotu valdošo koku sugu;

c) bojāta jaunaudze;

d) atjaunošanās ar pūkaino bērzu āreņos vai kūdreņos;

e) atjaunošanās ar baltalksni.

9. Atzinumu sniedz VMD mežniecības amatpersona pēc platības novērtēšanas dabā.

10. Atzinums (3.pielikums) tiek sagatavots saskaņā ar IV nodaļā noteikto.

IV. Nosacījumi mežaudzes atzīšanai par mazvērtīgu

11. Mežaudzes vidējais koku augstums nepārsniedz sešus metrus:

11.1. nepieciešamības (strīdus) gadījumā izklaidus nogabalā tiek mērīts vismaz 5 valdošās koku sugas valdaudzes koku augstums ar 0,5 m precizitāti. Iegūtos datus atzīmē Atzinuma veidlapā;

11.2. augstuma mērījumu vidējais rezultāts nosaka mežaudzes atbilstību izvirzītajam nosacījumam (mērījumu un atzinuma rezultātus ieraksta Atzinuma veidlapas 2.punktā);

11.3. ja tiek konstatēts, ka mežaudzes vidējais augstums ir 6,5 m un vairāk, tad turpmākos mērījumus platībā neveic.

12. Platība vismaz 70% apmērā ir aizaugusi ar krūmiem, kas ir kokaugi, kuri parasti neveido stumbru (kārkli, krūkļi, sausserži, irbenes, segliņi, korintes, lazdas, ievas u.c.):

12.1. ja krūmi un koki izvietoti platībā grupās, nepieciešams Atzinuma veidlapas otrajā lapaspusē uzzīmēt koku un krūmu sugu aizņemto platību sadalījumu nogabalā (mērogā 1:10000) un ar krūmiem aizņemto platību noteikt ar paletes palīdzību;

12.2. ja krūmi un koki nogabalā izvietoti vienmērīgi, tad veic uzskaiti pēc tālāk tekstā aprakstītās metodikas, ierīkojot parauglaukumus. Uzskaites rezultātā mežaudze atzīstama par mazvērtīgu, ja krūmu sugu skaits sastāda 70% un vairāk.

13. Atzinuma veidlapas 6. punktā ieraksta, cik lielu nogabala platību (%) sastāda krūmi.

14. Mežaudze ir atjaunojusies ar augšanas apstākļu tipam neatbilstošu valdošo koku sugu (saskaņā ar 11.09.2001. MK noteikumu Nr.398 "Meža atjaunošanas noteikumi" pielikumu):

14.1. Lai izvērtētu mežaudzes atbilstību šim kritērijam, koku uzskaitei ierīkojami 25 m2 lieli apļveida uzskaites parauglaukumi ar apļa rādiusu 2,82 m.

Nepieciešamais parauglaukumu skaits atkarībā no apsekojamās platības lieluma uz 1 ha ir 6 parauglaukumi. Platībās līdz 0,7 ha ierīko ne mazāk kā 4 parauglaukumus mežaudzē (nepieciešamā parauglaukumu skaita aprēķināšana: atjaunojamā platība - 4,3 ha, nepieciešamais parauglaukumu skaits: 4,3x6= 25,8, t.i., 26 parauglaukumi).

Parauglaukumus izvieto vienmērīgi uz mežaudzes garākās diagonāles. Ja mežaudzei ir neregulāra konfigurācija un nav iespējams novilkt vienu garāko diagonāli, mežaudzi sadala daļās tā, lai katrai daļai atsevišķi varētu novilkt garāko diagonāli, un parauglaukumus izvieto uz tām. Parauglaukumus neierīko pārmitrās vietās, tērcēs, uz pievešanas vai treilēšanas ceļiem;

14.2. Parauglaukumā uzskaita visus mežaudzes kokus (ja nepieciešams vērtēt krūmu sugu īpatsvaru platībā, tikai tādā gadījumā uzskaita arī krūmu sugas) un sastāda mežaudzes sastāva formulu.

15. Mežaudzi tajā augošo koku sugu kvalitātes dēļ nav lietderīgi audzēt, ja vairāk nekā 30% koku ir meža dzīvnieku, kaitēkļu, stumbra vai sakņu slimību bojāti.

Pēc 14.1. un 14.2.apakšpunktā aprakstītās metodikas uzskaita veselos un bojātos kokus un bojāto koku apjomu (%) ieraksta Atzinuma veidlapas 5.punktā.

16. Mežaudzi nosusinātajos meža augšanas apstākļu tipos (AAT) 50% un lielākā apjomā veido pūkainais bērzs (Betula pubescens).

Pēc 14.1. un 14.2.apakšpunktā aprakstītās metodikas uzskaita pūkainos (purva) bērzus un pārējās koku sugas.

17. Mežaudzi veido baltalkšņu tīraudze:

17.1. pēc 14.1. un 14.2.apakšpunktā aprakstītās metodikas uzskaita baltalkšņus un pārējās koku sugas;

17.2. baltalkšņu mežaudze atzīstama par uzlabojamu, ja uzskaitītās mežaudzes sastāvā 80% un vairāk aizņem baltalkšņi.

18. Lai mežaudzi atzītu par mazvērtīgu, vienlaikus jābūt izpildītiem 11. punktā un kādā no 12., 13., 14., 15. vai 16.punktā minētajiem kritērijiem.

Meža politikas departamenta direktors J.Birģelis

 

2.pielikums

Meža politikas departamenta direktors J.Birģelis

 

3.pielikums

Meža politikas departamenta direktors J.Birģelis

 

4.pielikums

Metodika mežaudzes atzīšanai par atjaunojamu pēc ugunsgrēka postījuma

I. Vispārīgie nosacījumi

1. Metodika mežaudzes atzīšanai par atjaunojamu pēc ugunsgrēka postījuma izmantojama ES struktūrfondu (ELVGF) Vienotā programmēšanas dokumenta 4.prioritātes "Lauksaimniecības un zivsaimniecības veicināšana" 4.1.apakšprioritātes "Lauksaimniecības un lauku attīstības veicināšana" 4.1.5.pasākuma "Mežsaimniecības attīstība" maksājumu izvērtēšanas ietvaros.

2. Par atjaunojamu mežaudzi uzskata audzi, kuras pirmā stāva augošo koku šķērslaukums pēc uguns ietekmes ir kļuvis vienāds vai mazāks par Ministru kabineta 2002.gada 9.aprīļa noteikumos Nr.152 "Noteikumi par koku ciršanu meža zemēs" noteikto mežaudzes kritisko šķērslaukumu.

3. Valsts meža dienesta (VMD) pozitīvs atzinums ir priekšnoteikums Meža atjaunošanas plāna izstrādei un apstiprināšanai.

II. Kārtība mežaudzes atzīšanai par atjaunojamu pēc ugunsgrēka postījuma

4. Atzinums mežaudzes atzīšanai par mazvērtīgu (turpmāk - Atzinums; 2.pielikums) tiek sniegts mēneša laikā no rakstiska pieteikuma (3.pielikums) iesniegšanas dienas, izņemot gadījumus, kad sniega segas dēļ apskati dabā nav iespējams veikt. Tad atzinums tiek sagatavots mēneša laikā pēc sniega nokušanas.

5. Atzinumu sniedz VMD mežniecības amatpersona pēc platības novērtēšanas dabā.

6. Pieteikumā norāda ugunsgrēka skarto un atjaunot paredzēto platību katrā nogabalā.

III. Nosacījumi mežaudzes atzīšanai par atjaunojamu pēc ugunsgrēka postījuma

7. Lai novērtētu uguns skartās mežaudzes vai tās daļas atbilstību atjaunojamas mežaudzes nosacījumiem šīs metodikas izpratnē, VMD mežniecības amatpersona veic mežaudzes apsekošanu dabā, mežaudzes koku skaita un šķērslaukuma noteikšanas mērījumus ierakstot darba tabulās (7. un 8.pielikums).

8. Mežaudzes kritisko šķērslaukumu nosaka atbilstoši metodikas 2.punktā minēto Ministru kabineta noteikumu nosacījumiem: tieši - mērot mežaudzes pirmā stāva augošo koku šķērslaukumu kvadrātmetros uz hektāru atkarībā no valdošās koku sugas un koku vidējā augstuma, vai netieši - pēc mežaudzes pirmā stāva augošo koku skaita, ja pirmā stāva valdošās koku sugas koku vidējais augstums ir mazāks par 12 metriem. Nepieciešamos valdošās koku sugas vidējā augstuma mērījumus atzīmē Atzinuma veidlapā.

9. Par ugunsgrēkā bojātiem kokiem uzskata kokus, kuru augtspēja ir pilnīgi vai daļēji zudusi un nav paredzams, ka koku augtspēja salīdzinājumā ar stāvokli bojājuma konstatēšanas brīdī uzlabosies.

Meža politikas departamenta direktors J.Birģelis

 

5.pielikums

Meža politikas departamenta direktors J.Birģelis

 

6.pielikums

Meža politikas departamenta direktors J.Birģelis

 

7.pielikums

Meža politikas departamenta direktors J.Birģelis

 

8.pielikums

Meža politikas departamenta direktors J.Birģelis