1. Noteikumi nosaka izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēru un maksāšanas kārtību.

2. Nepieciešamos izdevumus, kas zvērinātam tiesu izpildītājam radušies, veicot izpildu darbības, sedz šādā apmērā:

2.1. par pavēstu un citu dokumentu piegādāšanu — atbilstoši izvēlētajam piegādes līdzeklim;

2.2. par banku un citu iestāžu pakalpojumiem — atbilstoši šo iestāžu izcenojumiem;

2.3. par informācijas saņemšanu, informācijas sniedzēja ņemto maksu un informācijas pieprasīšanas izmaksām — atbilstoši izvēlētajam pieprasīšanas līdzeklim;

2.4. par mantas izsoles sludinājuma, uzaicinājuma un citu izpildes gaitā nepieciešamo sludinājumu publicēšanu — atbilstoši laikraksta noteiktajam izcenojumam parastajā kārtībā;

2.5. par citiem izdevumiem — atbilstoši preces pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja izcenojumiem.

3. Izdevumus, kas saskaņā ar attiecīgu līgumu izlietoti par eksperta pakalpojumiem, parādniekam piederošās mantas pārvadāšanu, glabāšanu (arī īpašuma pārraudzības izdevumus) vai iznīcināšanu, sedz saskaņā ar attiecīgajā apvidū noteikto vidējo maksu par atbilstošiem pakalpojumiem.

4. Zvērināts tiesu izpildītājs braucienam uz sprieduma izpildes vietu izmanto tādu transportlīdzekli, lai varētu nodrošināt konkrētā sprieduma izpildi. Ceļa izdevumus, kas saistīti ar braucienu uz sprieduma izpildes vietu un atpakaļ, veido:

4.1. maksa par transporta biļetēm, ja zvērināts tiesu izpildītājs izmanto sabiedrisko transportu;

4.2. izdevumi, kas saistīti ar transportlīdzekļa īri, bet nepārsniedzot attiecīgajā apvidū noteikto maksu par taksometra izmantošanu;

4.3. izdevumi, kas saistīti ar personīgā transportlīdzekļa izmantošanu. Šos izdevumus aprēķina šādi: maksa par degvielu (Ls 0,05 par katru nobraukto kilometru) un autotransporta amortizācijas izdevumi (Ls 0,10 par katru nobraukto kilometru).

5. Ja vienā izbraukumā veic darbības vairākās izpildu lietās, zvērināts tiesu izpildītājs katrā atsevišķā lietā var saņemt atlīdzību līdz 50 % no sprieduma izpildes izdevumu kopsummas, kāda pienāktos par izbraukumu katrā atsevišķā lietā.

6. Piedzinējs var norādīt ierobežojumus zvērinātam tiesu izpildītājam izpildu darbību veikšanai (transporta veidu, paziņošanas veidu vai pieprasāmās informācijas limitu). Ja zvērināts tiesu izpildītājs ir pārkāpis norādītos ierobežojumus, piedzinējam ir tiesības iebilst pret sastādīto aprēķinu.

7. Piedzinējs sprieduma izpildes izdevumus iemaksā zvērināta tiesu izpildītāja norādītajā kontā vai skaidrā naudā, par to saņemot kvīti.

8. Izpildu lietās par piedziņu valsts ienākumos un to personu labā, kuras saskaņā ar likumu ir atbrīvotas no sprieduma izpildes izdevumu samaksas, Tieslietu ministrija izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu samaksu var veikt saskaņā ar zvērināta tiesu izpildītāja:

8.1. avansa pieprasījumu, par kuru mēneša laikā pēc avansa saņemšanas iesniedzams avansa norēķins;

8.2. iesniegto rēķinu.

9. Zvērināts tiesu izpildītājs avansa pieprasījumā norāda:

9.1. zvērināta tiesu izpildītāja vārdu un uzvārdu;

9.2. amata vietu un prakses vietu;

9.3. nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru;

9.4. pievienotās vērtības nodokļa maksātāja reģistrācijas numuru (ja tāds ir);

9.5. depozīta konta numuru;

9.6. izpildu lietas numuru;

9.7. atsevišķo un kopējo izpildes izdevumu summu, norādot paredzamo izlietojumu.

10. Zvērināts tiesu izpildītājs avansa norēķinā un rēķinā norāda:

10.1. zvērināta tiesu izpildītāja vārdu un uzvārdu;

10.2. amata vietu un prakses vietu;

10.3. nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru;

10.4. pievienotās vērtības nodokļa maksātāja reģistrācijas numuru (ja tāds ir);

10.5. konta numuru;

10.6. izpildu lietas numuru;

10.7. atsevišķo un kopējo izpildes izdevumu summu, norādot pievienotās vērtības nodokli;

10.8. vārdus “Tieslietu ministrija”;

10.9. Tieslietu ministrijas nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru;

10.10. Tieslietu ministrijas pievienotās vērtības nodokļa maksātāja reģistrācijas numuru.

11. Tieslietu ministrija izdevumus saskaņā ar zvērināta tiesu izpildītāja avansa pieprasījumu iemaksā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā. Pirms avansa saņemšanas zvērināts tiesu izpildītājs nodrošina attiecīgu atzīmju izdarīšanu reģistros un kredītiestādēs.

12. Tieslietu ministrija sprieduma izpildes izdevumus saskaņā ar zvērināta tiesu izpildītāja iesniegto rēķinu iemaksā rēķinā norādītajā zvērināta tiesu izpildītāja kontā.

13. Avansa pieprasījumu, avansa norēķinu un rēķinu zvērināts tiesu izpildītājs paraksta, apstiprina ar savu ģerboņzīmogu un iesniedz Tieslietu ministrijā.

14. Avansa norēķinam zvērināts tiesu izpildītājs pievieno to maksājuma uzdevumu kopijas, kuri pamato avansa izlietojumu.

15. Ja zvērināts tiesu izpildītājs līdzekļus izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu segšanai saņēmis no valsts budžeta, bet pēc tam tos piedzinis, tad attiecīgie līdzekļi ieskaitāmi Tieslietu ministrijas norādītajā kontā.

16. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1999.gada 23.marta noteikumus Nr.124 “Kārtība, kādā aprēķināmi tiesu izpildītāja ceļa izdevumi, ekspertam izmaksājamā summa, maksa par parādnieka mantas glabāšanu un pārvadāšanu un nosakāma atlīdzības takse par sprieduma izpildi” (Latvijas Vēstnesis, 1999, 98./99.nr.; 2000, 286./288.nr.).