1. Reliģisko lietu pārvalde (turpmāk — pārvalde) ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā esoša tiešās valsts pārvaldes iestāde.

2. Pārvaldes funkcijas:

2.1. sniegt Tieslietu ministrijai priekšlikumus par politiku reliģisko tiesību jomā, sekot valsts tiesiskā regulējuma efektivitātei reliģijas praktizēšanā un izteikt priekšlikumus par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Latvijas Republikas Satversmē un starptautiskajos līgumos reliģijas jomā garantēto cilvēktiesību pārkāpumus un tos veicinošus apstākļus;

2.2. pārzināt ar valsts un reliģisko organizāciju savstarpējām attiecībām saistītos jautājumus;

2.3. reģistrēt reliģiskās organizācijas un to iestādes, izveidojot reģistrēto reliģisko organizāciju un to iestāžu vienotu valsts uzskaiti;

2.4. sniegt informāciju par reģistrētajām reliģiskajām organizācijām un to iestādēm;

2.5. veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

3. Lai nodrošinātu noteikto funkciju izpildi, pārvalde:

3.1. sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz priekšlikumus par pārvaldes uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta;

3.2. analizē valsts tiesiskā regulējuma ietekmi reliģiskajās lietās, kā arī izstrādā un iesniedz Tieslietu ministrijā priekšlikumus un normatīvo aktu projektus reliģijas jomā.

4. Pārvaldes tiesības un pienākumi:

4.1. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdot administratīvos aktus;

4.2. pieprasīt un saņemt no reliģiskajām organizācijām un to iestādēm normatīvajos aktos noteiktās ziņas un dokumentus;

4.3. pārbaudīt reliģisko organizāciju un to iestāžu dibināšanas un darbības dokumentu atbilstību likumiem un citiem normatīvajiem aktiem;

4.4. patstāvīgi un sadarbībā ar citām valsts institūcijām sagatavot un iesniegt tieslietu ministram ziņojumus par Latvijas Republikas Satversmes 99.panta pārkāpumiem, kā arī citu cilvēktiesības reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem un attiecīgos likumpārkāpumus veicinošo apstākļu analīzi;

4.5. piedalīties ar reliģisko organizāciju darbības reglamentāciju saistīto normatīvo aktu projektu izstrādē;

4.6. pārstāvēt Latviju ārvalstu organizāciju rīkotajos forumos, konferencēs un sanāksmēs, kas saistītas ar reliģisko organizāciju darbības jautājumiem un apziņas brīvības īstenošanu;

4.7. analizēt un apkopot ārvalstu pieredzi reliģisko jautājumu risināšanā, kā arī sadarboties ar attiecīgajām ārvalstu institūcijām;

4.8. ja nepieciešams, pieaicināt ekspertus un speciālistus ar pārvaldes darbību saistītu uzdevumu veikšanai un noslēgt ar viņiem darba līgumus;

4.9. normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā celt prasību tiesā par reliģiskās organizācijas darbības izbeigšanu;

4.10. informēt sabiedrību par pārvaldes darbību.

5. Pārvaldes darbu vada pārvaldes vadītājs.

6. Pārvaldes vadītāju ieceļ amatā tieslietu ministrs pēc kandidatūras apstiprināšanas Ministru kabinetā. Pārvaldes vadītāju atbrīvo no amata tieslietu ministrs, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu.

7. Pārvaldes vadītājs veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas.

8. Pārvaldes vadītājam var būt vietnieks.

9. Pārvaldes pamatstruktūrvienības ir daļas. Daļas ar rīkojumu izveido, reorganizē un likvidē pārvaldes vadītājs. Daļu reglamentus pēc saskaņošanas ar pārvaldes vadītāju izdod un aktualizē daļas vadītājs.

10. Pārvaldes daļas vadītājs vada daļas darbu un ir tieši pakļauts pārvaldes vadītājam.

11. Pārvaldes amatpersonu un darbinieku amata pienākumi noteikti amatu aprakstos un darba līgumos.

12. Pārvaldes darbības tiesiskumu nodrošina pārvaldes vadītājs. Pārvaldes vadītājs ir atbildīgs par iestādes iekšējās kontroles un pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību.

13. Pārvaldes vadītājam ir tiesības atcelt pārvaldes amatpersonu lēmumus un iekšējos normatīvos aktus.

14. Pārvaldes vadītājs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto pārvaldes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai amatpersonas un darbinieka faktisko rīcību.

15. Pārvaldes vadītāja izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt Tieslietu ministrijā. Tieslietu ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

16. Pārvalde sniedz pārskatu par savu darbību un tās rezultātiem Tieslietu ministrijai ne retāk kā reizi gadā, kā arī pēc Tieslietu ministrijas pieprasījuma.

17. Pārvaldes finanšu līdzekļus veido pārvaldei piešķirtie valsts budžeta līdzekļi.

18. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2000.gada 19.septembra noteikumus Nr.321 “Reliģisko lietu pārvaldes nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2000, 331./333.nr.).