Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

 

Ministru kabineta noteikumi Nr.440

Rīgā 2004.gada 27.aprīlī (prot. Nr.25 27.§)

Dabīgā minerālūdens un avota ūdens obligātās nekaitīguma un marķējuma prasības

Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 4.panta otro daļu un 13.panta trešo daļu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka obligātās nekaitīguma un marķējuma prasības dabīgajam minerālūdenim un avota ūdenim.

2. Dabīgais minerālūdens ir ūdens, kas iegūts no pazemes ūdens atradnes pa vienu vai vairākām dabiskām vai urbtām izejām un atšķiras no dzeramā ūdens pēc sastāva un temperatūras nemainīguma ieguves vietas dabisko svārstību robežās.
3. Dabiski gāzēts dabīgais minerālūdens ir dabīgais minerālūdens, kurā oglekļa dioksīda (ogļskābās gāzes) koncentrācija pēc nostādināšanas (dekantācijas), ja tā veikta, un pildīšanas tarā ir tāda pati kā minerālūdens atradnē. Ja nepieciešams, ūdenī no tās pašas atradnes ievada tādu pašu daudzumu oglekļa dioksīda (ogļskābās gāzes), kāds zaudēts minētajos procesos.
4. Dabīgais minerālūdens, bagātināts ar gāzi no atradnes, ir dabīgais minerālūdens, kurā oglekļa dioksīda (ogļskābās gāzes) koncentrācija pēc nostādināšanas (dekantācijas), ja tā veikta, un pildīšanas tarā ir lielāka nekā atradnē.
5. Gāzēts dabīgais minerālūdens ir dabīgais minerālūdens, kurā papildus ievadīts pārtikā izmantojamais oglekļa dioksīds (ogļskābā gāze), kas nav iegūts minerālūdens atradnē.
6. Avota ūdens ir pazemes ūdens, kas paredzēts cilvēku patēriņam dabiskā veidā, to pilda tarā ieguves vietā un tas atbilst šo noteikumu un normatīvajos aktos noteiktajām dzeramā ūdens obligātajām nekaitīguma prasībām.
7. Ražotājs nodrošina dabīgā minerālūdens ģeoloģisko, hidroģeoloģisko, fizikālo, ķīmisko, fizikāli ķīmisko, mikrobioloģisko novērtējumu. Farmakoloģisko, fizioloģisko un klīnisko novērtējumu veic normatīvajos aktos par zāļu klīnisko izpēti noteiktajā kārtībā saskaņā ar šo noteiku

mu 1.pielikumu, lai raksturotu dabīgā minerālūdens specifisko ietekmi uz cilvēka organisma funkcijām.
8. Noteikumi neattiecas uz minerālūdeņiem, kuri atzīti par zālēm vai kurus izmanto ārstniecībā termālās vai ūdensdziedniecības iestādēs, kuras atrodas ūdens ieguves teritorijās.

II. Dabīgā minerālūdens vai avota ūdens obligātās nekaitīguma prasības

9. Dabīgā minerālūdens vai avota ūdens ieguvi var uzsākt normatīvajos aktos par zemes dzīļu izmantošanu un aizsargjoslu noteikšanu noteiktajā kārtībā, ja:
9.1. saņemta Valsts ģeoloģijas dienestā akceptēta urbuma vai avota pase un Valsts ģeoloģijas dienesta izsniegta derīgo izrakteņu atradnes pase (pazemes ūdeņiem);
9.2. saņemta attiecīgās reģionālās vides pārvaldes izsniegta ūdens resursu lietošanas atļauja.

10. Dabīgā minerālūdens vai avota ūdens ieguves un apstrādes iekārtas izveido tā, lai nepieļautu nekādas ūdens piesārņošanas iespējas un nodrošinātu minerālūdens vai avota ūdens tādu īpašību saglabāšanu, kas minerālūdenim vai avota ūdenim piemīt ieguves vietā. Šajā nolūkā:

10.1. dabīgā minerālūdens vai avota ūdens ieguves vietu aizsargā no piesārņošanas draudiem, nodrošinot aizsargjoslu saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;
10.2. dabīgā minerālūdens vai avota ūdens ieguves un apstrādes aprīkojumu, caurules un rezervuārus izgatavo no ūdenim piemērotiem materiāliem, kurus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atļauts izmantot saskarē ar pārtiku, tā, lai nepieļautu jebkādas ķīmiskas, fizikāli ķīmiskas vai mikrobioloģiskas izmaiņas ūdenī;
10.3. nodrošina dabīgā minerālūdens vai avota ūdens ieguves procesa, tai skaitā tilpnes mazgāšanas un ūdens fasēšanas iekārtu, atbilstību higiēnas prasībām. Tilpnes izgatavo vai apstrādā tā, lai nepieļautu nelabvēlīgu ietekmi uz dabīgā minerālūdens vai avota ūdens mikrobioloģiskajām un ķīmiskajām īpašībām;
10.4. dabīgo minerālūdeni vai avota ūdeni transportē tilpnēs, kas paredzētas produkta piegādei gala patērētājam.

11. Ja dabīgā minerālūdens vai avota ūdens ieguves vietā konstatē, ka ūdens ir piesārņots un vairs neatbilst šo noteikumu 17. un 19.punktā minētajām mikrobioloģiskā piesārņojuma normām, nekavējoties pārtrauc visas darbības, jo īpaši ūdens pildīšanu tilpnēs, kamēr ir likvidēti piesārņojuma cēloņi un ūdens atkal atbilst šo noteikumu 17. un 19.punktā noteiktajām normām.
12. Dabīgo minerālūdeni un avota ūdeni ieguves vietā drīkst apstrādāt tikai šādi:

12.1. atdalīt nestabilus elementus, piemēram, dzelzs un sēra savienojumus, filtrējot vai nostādinot (dekantējot), vai vispirms apstrādājot ar skābekli (oksigenējot), ar nosacījumu, ka apstrāde neizmaina minerālūdens būtiskās sastāvdaļas, kas nosaka tā īpašības (turpmāk - būtiskās sastāvdaļas);
12.2. atdalīt dzelzs, mangāna, sēra un arsēna savienojumus, apstrādei izmantojot ar ozonu bagātinātu gaisu, ar nosacījumu, ka apstrāde neizmaina minerālūdens būtiskās sastāvdaļas, kas nosaka tā īpašības;
12.3. atdalīt oglekļa dioksīdu (ogļskābo gāzi) vai samazināt tā saturu ar fizikālām metodēm.

13. Pirms uzsākt dabīgā minerālūdens vai avota ūdens apstrādi ar ozona un gaisa maisījumu, apstrādes veicējs Pārtikas un veterinārajā dienestā iesniedz iesniegumu. Iesniegumā norāda dzelzs, mangāna, sēra un arsēna saturu ūdenī un sniedz informāciju, kas apstiprina, ka tiks ievērotas šo noteikumu 14.punktā minētās prasības.
14. Dabīgā minerālūdens vai avota ūdens apstrādei izmantot ar ozonu bagātinātu gaisu ir atļauts tikai tādā gadījumā, ja:

14.1. apstrādes rezultātā nemainās ūdens fizikāli ķīmiskais sastāvs attiecībā uz būtiskajām sastāvdaļām;
14.2. pirms apstrādes ūdens atbilst šo noteikumu 17. un 19.punktā minētajām prasībām;
14.3. apstrādes rezultātā ūdenī radušās vielas nepārsniedz šo noteikumu 2.pielikumā norādītos maksimāli pieļaujamos līmeņus un apstrādes rezultātā nerodas citas vielas, kas var apdraudēt sabiedrības veselību.

15. Dabīgajam minerālūdenim vai avota ūdenim ieguves vietā nedrīkst pievienot nekādu citu vielu, kā tikai oglekļa dioksīdu (ogļskābo gāzi), kā norādīts šo noteikumu 3., 4. un 5.punktā.
16. Šo noteikumu 12.punktā minētās prasības neattiecas uz dabīgo minerālūdeni vai avota ūdeni, ja tos izmanto kā sastāvdaļas bezalkoholisko dzērienu un citu produktu ražošanā.
17. Kopējais dzīvotspējīgu mikroorganismu koloniju skaits dabīgajā minerālūdenī vai avota ūdenī ieguves vietā nedrīkst pārsniegt 20 koloniju veidojošās vienības mililitrā ūdens (20 KVV/ml), audzējot 72 stundas 20-22 °C temperatūrā, un 5 koloniju veidojošās vienības mililitrā ūdens, audzējot 24 stundas 37 oC temperatūrā. Kopējo koloniju skaitu nosaka, kā norādīts šo noteikumu 1.pielikuma 1.3.3.apakšpunktā.
18. Kopējais koloniju skaits fasētā dabīgā minerālūdenī vai avota ūdenī nedrīkst pārsniegt 100 koloniju veidojošo vienību mililitrā ūdens (100 KVV/ml), audzējot 72 stundas 20-22 °C temperatūrā uz agara vai uz agara-želatīna maisījuma, un 20 koloniju veidojošo vienību mililitrā ūdens (20 KVV/ml), audzējot 24 stundas 37 °C temperatūrā uz agara. Paraugu analīzi sāk 12 stundu laikā pēc fasēšanas. Paraugus uzglabā 4 °C ± 1 oC temperatūrā.
19. Dabīgajā minerālūdenī vai avota ūdenī tā ieguves vietā, kā arī izplatot mazumtirdzniecībā vai vairumtirdzniecībā, nav pieļaujami:

19.1. parazīti (tai skaitā patogēno vienšūnu parazītu cistas un parazīttārpu vai helmintu olas) un patogēnie mikroorganismi;
19.2. Escherichia coli un citas koliformas, fekālie streptokoki (250 ml parauga);
19.3. sulfītreducējošie anaerobie (Clostridia) mikroorganismi un to sporas (KVV/50 ml);
19.4. Pseudomonas aeruginosa (250 ml parauga).

20. Dabiskas izcelsmes komponentu maksimāli pieļaujamie līmeņi dabīgajā minerālūdenī norādīti šo noteikumu 3.pielikumā. Dabā nesastopamo vielu jeb antropogēnas izcelsmes piesārņojošo vielu (pesticīdu, ogļūdeņražu un gaistošo organisko vielu) koncentrācijas dabīgajā minerālūdenī nedrīkst pārsniegt normatīvajos aktos noteiktos maksimāli pieļaujamos līmeņus dzeramajam ūdenim.
21. Laboratorijas, nosakot šo noteikumu 20.punktā norādīto piesārņojumu, izmanto metodes, kas atbilst šo noteikumu 4.pielikumā minētajiem kritērijiem.
22. Dabīgo minerālūdeni vai avota ūdeni pilda tilpnēs, kas apgādātas ar tādām noslēgšanas ierīcēm, kas nepieļauj iespēju to viltot vai piesārņot.
23. Ja dabīgajam minerālūdenim ir Eiropas Savienības dalībvalsts izsniegta atļauja, to drīkst brīvi ievest un izplatīt Latvijā.
24. Latvijā iegūto dabīgo minerālūdeni izplata, ja saņemta Latvijas Pārtikas centra izsniegta atļauja. Lai saņemtu Latvijas Pārtikas centra atļauju, iesniedzējs Latvijas Pārtikas centrā iesniedz iesniegumu un tam pievienotu Latvijā akreditētas sertifikācijas institūcijas izsniegtu atbilstības sertifikātu, kas apliecina, ka dabīgais minerālūdens atbilst šo noteikumu 2. un 7.punktā un 1.pielikumā noteiktajām prasībām.
25. Latvijas Pārtikas centrs izsniedz atļauju dabīgajam minerālūdenim, kas ievests no trešajām valstīm, ja attiecīgās valsts kompetentā institūcija ir apliecinājusi dabīgā minerālūdens atbilstību šo noteikumu 2. un 7.punktā un 1.pielikumā noteiktajām prasībām un regulāras valsts uzraudzības nodrošinājumu par šo noteikumu 10., 11. un 12.punktā noteikto prasību ievērošanu un saņemts atbilstoši Eiropas vai Starptautiskās standartizācijas organizācijas standartam akreditētas institūcijas izsniegts minerālūdens atbilstības novērtējums. Atbilstības novērtējuma derīguma termiņš nepārsniedz piecus gadus.

26. Latvijas Pārtikas centrs 30 dienu laikā paziņo par izsniegtajām atļaujām Eiropas Komisijai. Ja kāda Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Komisija pieprasa, Latvijas Pārtikas centrs nosūta informāciju, uz kuras pamata izsniegta atļauja, un Pārtikas un veterinārā dienesta veiktās uzraudzības rezultātus.
27. Izdevumus, kas saistīti ar šajos noteikumos minētās atļaujas izsniegšanu - 56,87 latus (bez PVN) - sedz iesniedzējs. Samaksu par pakalpojumu saņem Latvijas Pārtikas centrs.
28. Latvijas Pārtikas centra lēmumu par atļaujas izsniegšanu var apstrīdēt Veselības ministrijā vai pārsūdzēt tiesā.

III. Dabīgā minerālūdens vai avota ūdens marķējuma prasības

29. Dabīgā minerālūdens vai avota ūdens marķējumā papildus citos normatīvajos aktos, kas attiecas uz pārtikas apriti, minētajām prasībām norāda:
29.1. minerālūdens veidu atbilstoši šo noteikumu 2., 3., 4. un 5.punktam ("dabīgais minerālūdens", "dabiski gāzēts dabīgais minerālūdens", "dabīgais minerālūdens, bagātināts ar gāzi no atradnes" vai "gāzēts dabīgais minerālūdens"), "pilnīgi degazēts (dekarbonizēts)" vai "daļēji degazēts (dekarbonizēts)", ja dabīgais minerālūdens ir bijis pakļauts šo noteikumu 12.3.apakšpunktā minētajai apstrādei; avota ūdenim norāda "avota ūdens";
29.2. dabīgā minerālūdens būtiskās sastāvdaļas un to daudzumu;
29.3. ūdens ieguves vietas nosaukumu (avota vai urbuma un atradnes nosaukumu);
29.4. "ūdens apstrādāts, izmantojot ar ozonu bagātinātu gaisu", ja notikusi apstrāde, kas minēta šo noteikumu 14.2.apakšpunktā. Norāde novietota blakus sastāvdaļu norādei;
29.5. "satur vairāk nekā 1,5 mg/l fluorīdu: nav piemērots lietošanai zīdaiņu un bērnu, kas jaunāki par 7 gadiem, uzturā", ja fluorīdu koncentrācija minerālūdenī vai avota ūdenī pārsniedz 1,5 mg/l. Norāde novietota tirdzniecības nosaukuma tiešā tuvumā;
29.6. faktisko fluorīdu daudzumu sastāvdaļu daudzuma norādē, ja fluorīdu koncentrācija minerālūdenī vai avota ūdenī pārsniedz 1,5 mg/l.

30. Apdzīvotās vietas vai citu ģeogrāfisku nosaukumu var izmantot dabīgā minerālūdens vai avota ūdens marķējumā, ja produkts ir iegūts attiecīgajā apdzīvotajā vietā un ja šis nosaukums nemaldina patērētāju attiecībā uz urbuma vai avota vietas nosaukumu.
31. Dabīgajam minerālūdenim vai avota ūdenim no vienas un tās pašas ieguves vietas ir tikai viens tirdzniecības nosaukums.
32. Ja ieguves vietas nosaukums nav izmantots dabīgā minerālūdens vai avota ūdens tirdzniecības nosaukumā, ieguves vietas nosaukumu marķējumā vai jebkurā informatīvajā materiālā norāda ar ne mazāk kā 1,5 reizes augstākiem un platākiem burtiem nekā lielākais burts tirdzniecības nosaukumā.
33. Dabīgā minerālūdens un avota ūdens marķējumā vai jebkurā informatīvajā materiālā aizliegts lietot apzīmējumus, preču zīmes, komersanta nosaukumu, zīmolus, zīmējumus vai citas norādes, to skaitā arī simbolus, kas norāda uz tādām īpašībām, kādu produktam nav, īpaši tas attiecas uz dabīgā minerālūdens dabisko izcelsmi, dabīgā minerālūdens atbilstības apliecinājuma saņemšanas datumu, analīžu rezultātiem vai jebkuru līdzīgu norādi, kas garantē tā autentiskumu.
34. Vārds "minerālūdens" vai vārda daļa "minerāl-" ir lietojams tikai tādu dabisko minerālūdeņu marķējumā, kas atbilst šo noteikumu prasībām.
35. Aizliegts norādīt dabīgā minerālūdens un avota ūdens slimības ārstējošas, izārstējošas vai profilaktiskas indikācijas.
36. Atļauts norādīt šo noteikumu 5.pielikumā minētās īpašās pazīmes, ja tiek ievērotas šajā pielikumā minēto rādītāju normas. Ja šo noteikumu 5.pielikumā nav noteikti rādītāji un normas, tos var noteikt ar fizikāli ķīmiskām analīzēm un, ja nepieciešams, ar farmakoloģiskiem, fizioloģiskiem un klīniskiem pētījumiem, kas veikti ar atzītām metodēm saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 1.4.apakšpunkta prasībām.
37. Atļauts norādīt "veicina gremošanu", "veicina aknu un žults darbību" vai līdzīgi, kā arī atļautas citas norādes, ja tās nav pretrunā ar šo noteikumu 35.punktā minētajām prasībām un atbilst šo noteikumu 36.punktā minētajām prasībām.

IV. Noslēguma jautājumi

38. Šo noteikumu ievērošanas valsts uzraudzību un kontroli nodrošina Pārtikas un veterinārais dienests.

39. Šo noteikumu 10.4.apakšpunktā noteikto prasību nepiemēro Latvijā reģistrētiem pārtikas uzņēmumiem, kuru ražotais dabīgais minerālūdens vai avota ūdens atzīts saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 23.janvāra noteikumiem Nr.35 "Dabīgā minerālūdens un avota ūdens obligātās nekaitīguma un marķējuma prasības".
40. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 23.janvāra noteikumus Nr.35 "Dabīgā minerālūdens un avota ūdens obligātās nekaitīguma un marķējuma prasības" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 15.nr.; 2002, 42.nr.; 2004, 36.nr.).
41. Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) 1980.gada 15.jūlija Padomes Direktīvas 80/777/EEK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz dabīgo minerālūdeņu ieguvi un tirdzniecību;
2) 1996.gada 28.oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/70/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 80/777/EEK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz dabīgo minerālūdeņu ieguvi un tirdzniecību;
3) 2003.gada 16.maija Komisijas Direktīvas 2003/40/EK, kas izveido dabīgo minerālūdeņu sastāvdaļu sarakstu, nosaka to koncentrācijas robežas un marķēšanas prasības un nosacījumus ar ozonu bagātināta gaisa izmantošanai dabīgo minerālūdeņu un avota ūdens apstrādei.

Ministru prezidents I.Emsis

Veselības ministrs R.Muciņš

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju

1.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 27.aprīļa noteikumiem Nr.440

Informācija dabīgā minerālūdens novērtējumam

1. Dabīgā minerālūdens raksturīgās pazīmes pamato, sniedzot šādu informāciju:
1.1. ģeoloģiskā un hidroloģiskā informācija:
1.1.1. ūdens ieguves precīza atrašanās vieta, norādot tās augstumu virs jūras līmeņa kartē ar mērogu ne vairāk kā 1 : 1000;
1.1.2. sīki izstrādāts pazemes ūdens atradnes izcelsmes īpašību ģeoloģiskais apraksts;
1.1.3. hidroģeoloģiskā slāņa stratigrāfija;
1.1.4. ūdens ieguves darbību apraksts;
1.1.5. apkārtnes norobežošana vai sīki izstrādāts citu pasākumu apraksts, kas pasargā ieguves avotu no piesārņošanas;
1.2. informācija par ūdens fizikālajām, ķīmiskajām un fizikāli ķīmiskajām īpašībām:
1.2.1. ūdens ieguves avota jauda;

1.2.2. ūdens temperatūra atradnē un apkārtējā temperatūra;
1.2.3. sakarības starp ūdens atradnes īpašībām un ūdenī esošo minerālvielu veidu un īpašībām;
1.2.4. sausais atlikums 180 oC un 260 oC temperatūrā;
1.2.5. ūdens elektrovadītspēja vai īpatnējā pretestība, norādot temperatūru, kādā veikts mērījums;
1.2.6. ūdeņraža jonu koncentrācija (pH);
1.2.7. anjoni un katjoni;
1.2.8. molekulārās sastāvdaļas;
1.2.9. mikroelementi;
1.2.10. ūdens atradnes radioaktinoloģiskās īpašības;
1.2.11. ja nepieciešams, ūdens pamatelementu, t.i., skābekļa (16O-18O) un ūdeņraža (protijs, deitērijs, tritijs), izotopu relatīvais daudzums ūdenī;
1.3. informācija par mikrobioloģiskajām analīzēm pazemes ūdens atradnē:
1.3.1. pierādījumi, ka ūdens nesatur parazītus un patogēnos mikroorganismus;
1.3.2. par fekāliju klātbūtni liecinošo dzīvotspējīgo mikroorganismu koloniju veidojošo vienību skaita noteikšana:
1.3.2.1. neuzrāda Escherichia coli un citu koliformu klātbūtni 250 mililitros parauga, audzējot 37 oC un 44,5 oC temperatūrā;
1.3.2.2. neuzrāda fekālo streptokoku klātbūtni 250 ml parauga;
1.3.2.3. neuzrāda sulfītreducējošo anaerobo (Clostridia) mikroorganismu un to sporu klātbūtni 50 ml ūdens;
1.3.2.4. neuzrāda Pseudomonas aeruginosa klātbūtni 250 ml parauga;
1.3.3. dzīvotspējīgo mikroorganismu kopējā koloniju skaita noteikšana 1 ml ūdens:
1.3.3.1. audzējot 20 līdz 22 oC temperatūrā 72 stundas uz agara vai agara-želatīna maisījuma;
1.3.3.2. audzējot 37 oC temperatūrā 24 stundas uz agara;
1.4. informācija par klīniskiem un farmakoloģiskiem izmeklējumiem:

1.4.1. izmeklējumi, kurus veic ar zinātniski atzītām metodēm un kuri ir piemēroti, lai raksturotu dabīgā minerālūdens specifiskās īpašības un to ietekmi uz cilvēka organisma funkcijām, piemēram, diurēzi, kuņģa un zarnu darbību, neorganisko vielu trūkuma kompensāciju;
1.4.2. klīnisko novērojumu skaitu 1.4.1.apakšpunktā minētajiem izmeklējumiem reglamentē atkarībā no rezultātu blīvuma un atkārtojamības. Ja nepieciešams, klīniskos izmeklējumus var aizstāt ar 1.4.1.apakšpunktā minētajiem izmeklējumiem, ar noteikumu, ka ar pietiekamu ticamību var iegūt tādus pašus rezultātus.

2. Izmeklējumi, kas minēti šī pielikuma 1.4.1.apakšpunktā, nav obligāti, ja ūdens dabīgā sastāva īpašības ir ļāvušas to atzīt par dabīgu minerālūdeni. Jo īpaši tas attiecas uz gadījumu, ja ūdens satur vismaz 1000 mg kopējās sausnas vai vismaz 250 mg brīvā oglekļa dioksīda kilogramā produkta.

Veselības ministrs R.Muciņš

 

2.pielikums
Ministru kabineta

2004.gada 27.aprīļa noteikumiem Nr.440

Maksimāli pieļaujamie līmeņi vielām pēc dabīgā minerālūdens vai avota ūdens apstrādes ar ozona un gaisa maisījumu

Nr.
p.k.

Viela

Maksimāli pieļaujamais līmenis*(ģg/l)

1.

Izšķīdušais ozons

50

2.

Bromāti

3

3.

Bromoforms

1

Piezīme.

* Pārtikas un veterinārais dienests uzrauga attiecīgā ūdens atbilstību maksimāli pieļaujamajam līmenim, kad ūdens tiek fasēts piegādei gala patērētājam.

Veselības ministrs R.Muciņš

 

3.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 27.aprīļa noteikumiem Nr.440

Dabiskas izcelsmes komponentu maksimāli pieļaujamie līmeņi dabīgajā minerālūdenī

Nr.p.k.

Viela

Maksimāli pieļaujamais līmenis (mg/l)

1.

Antimons

0,0050

2.

Arsēns

0,010 (kopējais)

3.

Bārijs

1,0

4.

Bors

tiek reģistrēts*

5.

Kadmijs

0,003

6.

Hroms

0,050

7.

Varš

1,0

8.

Cianīdi

0,070

9.

Fluorīdi

5,0

10.

Svins

0,010

11.

Mangāns

0,50

12.

Dzīvsudrabs

0,0010

13.

Niķelis

0,020

14.

Nitrāti

50

15.

Nitrīti

0,1

16.

Selēns

0,010

Piezīme.

* Bora maksimāli pieļaujamais līmenis Eiropas Savienībā tiks noteikts līdz 2006.gada 1.janvārim.

Veselības ministrs R.Muciņš

 

4.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 27.aprīļa noteikumiem Nr.440

Kritēriji, kuriem atbilst šo noteikumu

3.pielikumā minētā piesārņojuma noteikšanas metodes1

Piesārņojums

Metodes pareizība (%)2

Metodes precizitāte3

Metodes noteikšanas robeža (%)4

Piezīmes

Antimons

25

25

25

Arsēns

10

10

10

Bārijs

25

25

25

Bors

skatīt 3.pielikumu

Kadmijs

10

10

10

Hroms

10

10

10

Varš

10

10

10

Cianīds

10

10

10

skatīt5

Fluorīdi

10

10

10

Svins

10

10

10

Mangāns

10

10

10

Dzīvsudrabs

20

10

20

Niķelis

10

10

10

Nitrāti

10

10

10

Nitrīti

10

10

10

Selēns

10

10

10

Piezīmes.
1 3.pielikumā minēto vielu noteikšanas analītiskajām metodēm jāspēj noteikt vismaz tādu koncentrāciju, kas ir līdzvērtīga parametru vērtībai ar noteiktu pareizību, precizitāti un noteikšanas robežu. Neatkarīgi no izmantotās analīzes metodes jutības rezultātu norāda ar vismaz tādu pašu ciparu skaitu aiz komata, kāds ir 3.pielikumā noteiktajam maksimāli pieļaujamam līmenim.

2 Pareizība ir sistemātiskā kļūda, un to izsaka kā precīzā lieluma un daudzu atkārtotu mērījumu vidējās vērtības starpību.

3 Precizitāte ir nejaušā kļūda, kuru parasti izsaka kā rezultātu izlases vidējās vērtības standartnovirzi (sērijas iekšējo un starpsēriju standartnovirzi). Pieļaujamā precizitāte atbilst divkāršai relatīvajai standartnovirzei.

4 Noteikšanas robeža ir trīskārša relatīvā standartnovirze tādā dabīgā paraugu sērijā, kurā parametra koncentrācija ir zema, vai pieckārša relatīvā standartnovirze neapstrādātā paraugu sērijā.
5 Ar metodi jāspēj noteikt kopējo daudzumu cianīdam visās tā formās

Veselības ministrs R.Muciņš






5.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 27.aprīļa noteikumiem Nr.440

Dabīgā minerālūdens īpašās pazīmes, rādītāji un normas

Nr. p.k.

Pazīmes

Rādītāji

Normas

1.

Mazs minerālsāļu saturs

Sausais atlikums

Nepārsniedz 500 mg/l

2.

Ļoti mazs minerālsāļu saturs

Sausais atlikums

Nepārsniedz 50 mg/l

3.

Minerālsāļiem bagāts

Sausais atlikums

Lielāks par 1500 mg/l

4.

Satur hidrogēnkarbonātus

Hidrogēnkarbonātu saturs

Lielāks par 600 mg/l

5.

Satur sulfātus

Sulfātu saturs

Lielāks par 200 mg/l

6.

Satur hlorīdus

Hlorīdu saturs

Lielāks par 200 mg/l

7.

Satur kalciju

Kalcija saturs

Lielāks par 150 mg/l

8.

Satur magniju

Magnija saturs

Lielāks par 50 mg/l

9.

Satur fluorīdus

Fluorīdu saturs

Lielāks par 1 mg/l

10.

Satur dzelzi

Divvērtīgās dzelzs saturs

Lielāks par 1 mg/l

11.

Ar skābu reakciju

Brīvā oglekļa dioksīda saturs

Lielāks par 250 mg/l

12.

Piemērots zīdaiņu pārtikas sagatavošanai

-

-

13.

Satur nātriju

Nātrija saturs

Lielāks par 200 mg/l

14.

Derīgs izmantošanai diētās ar samazinātu nātrija saturu

Nātrija saturs

Mazāks par 20 mg/l

15.

Var būt ar laksatīvu iedarbību

-

-

16.

Var būt ar diurētisku iedarbību

-

-

Veselības ministrs R.Muciņš

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 440Pieņemts: 27.04.2004.Stājas spēkā: 01.05.2004.Zaudē spēku: 31.08.2005.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 69 (3017), 01.05.2004.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
88086
01.05.2004
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva