Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Skatīt Ministru kabineta 2006. gada 28. marta noteikumus Nr. 235 "Veterinārās prasības cūku sugas dzīvnieku spermas tirdzniecībai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un ievešanai no trešajām valstīm, kā arī mājas cūku sugas dzīvnieku spermas sagatavošanas centra reģistrācijas kārtība".
Ministru kabineta noteikumi Nr.204 Rīgā 2004.gada 30.martā (prot. Nr.17, 14.§) Veterinārās prasības dzīvnieku spermas, olšūnu un embriju tirdzniecībai Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 25.panta 1.punktu
I. Vispārīgie jautājumi 1. Noteikumi nosaka veterinārās prasības dzīvnieku spermas, olšūnu un embriju tirdzniecībai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm (turpmāk - dalībvalstis) un ar trešajām valstīm. 2. Noteikumos lietotie termini: 2.1. sperma - sagatavots vai atšķaidīts dzīvnieka ejakulāts; 2.2. spermas iegūšanas centrs - Pārtikas un veterinārā dienesta atzīts un uzraudzīts uzņēmums, kurā iegūst spermu mākslīgajai apsēklošanai; 2.3. spermas uzglabāšanas centrs - Pārtikas un veterinārā dienesta atzīts un uzraudzīts uzņēmums, kurā uzglabā mākslīgajai apsēklošanai paredzēto spermu; 2.4. centra veterinārārsts - veterinārārsts, kurš ir atbildīgs par spermas iegūšanas centra darbības atbilstību šo noteikumu prasībām; 2.5. spermas krava - vienā veterinārajā sertifikātā norādītais spermas daudzums; 2.6. spermas iegūšanas valsts - dalībvalsts vai trešā valsts, kurā gatavo, iegūst, apstrādā un, ja nepieciešams, uzglabā spermu, olšūnas un embrijus, lai nosūtītu uz citu dalībvalsti; 2.7. ievākums - spermas daudzums, ko vienā reizē iegūst no donordzīvnieka; 2.8. veterinārā kontrole - jebkura fiziska kontrole vai administratīvas formalitātes, ko piemēro dzīvnieku spermai, olšūnām un embrijiem, lai tieši vai netieši aizsargātu cilvēku vai dzīvnieku veselību; 2.9. oficiālais veterinārārsts - Pārtikas un veterinārā dienesta veterinārais inspektors vai Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarots veterinārārsts; 2.10. trešā valsts - valsts, kura nav dalībvalsts; 2.11. embrijs - dzīvnieka attīstības sākotnējā pakāpe, kamēr to var transplantēt recipientam; 2.12. embriju ieguves grupa - Pārtikas un veterinārā dienesta oficiāli apstiprinātu tehniķu grupa vai grupas veterinārārsta uzraudzīta struktūrvienība, kura ir kompetenta iegūt, apstrādāt un uzglabāt embrijus; 2.13. embriju sūtījums - embriju daudzums, kas vienā operācijā izņemti no viena donordzīvnieka un uz kuriem attiecas viens veterinārais (veselības) sertifikāts. 3. Noteikumi neattiecas uz: 3.1. zootehniskajām prasībām mākslīgās apsēklošanas organizēšanā un spermas izplatīšanā; 3.2. embrijiem, kas iegūti, pārnesot kodolus. 4. Mākslīgajai apsēklošanai un tirdzniecībai ar dalībvalstīm atļauts izmantot tikai tādu govs sugas dzīvnieku spermu un olšūnas, kuras: 4.1. iegūtas un apstrādātas spermas iegūšanas centrā un uzglabātas spermas uzglabāšanas centrā; 4.2. iegūtas no dzīvniekiem, kuru veselības stāvoklis atbilst šo noteikumu V nodaļas prasībām; 4.3. atbilst šo noteikumu prasībām. 5. Mākslīgajai apsēklošanai un tirdzniecībai ar dalībvalstīm atļauts izmantot tikai tādu cūku sugas dzīvnieku spermu un olšūnas, kuras: 5.1. iegūtas un apstrādātas spermas iegūšanas centrā; 5.2. iegūtas no cūkām, kuru veselības stāvoklis atbilst šo noteikumu VII nodaļā noteiktajām prasībām; 5.3. atbilst šo noteikumu prasībām. 6. Mākslīgajai apsēklošanai un tirdzniecībai ar dalībvalstīm atļauts izmantot tikai tādu aitu, kazu un zirgu sugas dzīvnieku spermu, kura: 6.1. iegūta un apstrādāta spermas iegūšanas centrā vai no aitu un kazu sugas dzīvniekiem - audzētavā; 6.2. atbilst šo noteikumu prasībām. 7. Pārtikas un veterinārais dienests atzīst spermas iegūšanas vai spermas uzglabāšanas centru, ja tas atbilst šo noteikumu prasībām. 8. Embriju transplantācijai un tirdzniecībai ar dalībvalstīm drīkst izmantot tikai tādus govs sugas dzīvnieku embrijus, kuri: 8.1. iegūti mākslīgajā apsēklošanā vai apaugļoti in vitro ar spermu, kas iegūta no spermas iegūšanas centra donordzīvnieka, vai ar spermu, kas ievesta Eiropas Savienības teritorijā saskaņā ar šo noteikumu prasībām; 8.2. iegūti no govs sugas dzīvniekiem, kuru veselības stāvoklis atbilst šo noteikumu XII nodaļā noteiktajām prasībām; 8.3. iegūti, apstrādāti un uzglabāti embriju ieguves grupā saskaņā ar šo noteikumu XII nodaļā noteiktajām prasībām. 9. Aitu, kazu, cūku un zirgu sugas dzīvnieku olšūnas un embrijus: 9.1. iegūst embriju ieguves grupa; 9.2. izņem no sieviešu dzimuma donordzīvniekiem, kas atbilst šo noteikumu XVI nodaļā noteiktajām prasībām; 9.3. apstrādā laboratorijā. 10. Sperma, ko izmanto aitu, kazu un zirgu sugas sieviešu dzimuma donordzīvnieku apsēklošanai, atbilst šo noteikumu 6.punktā noteiktajām prasībām. 11. Pārtikas un veterinārais dienests atzīst embriju ieguves grupu, ja tā atbilst šo noteikumu XI nodaļā noteiktajām prasībām. 12. Ja notikušas izmaiņas embriju ieguves grupas sastāvā, par to paziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam. Pārtikas un veterinārais dienests izdara grozījumus embriju ieguves grupas atzīšanas dokumentācijā, ja: 12.1. grupā ir mainīts veterinārārsts; 12.2. grupas organizācijā vai tās rīcībā esošajā laboratorijā, vai aprīkojumā veiktas būtiskas izmaiņas. 13. Par spermas, olšūnu vai embriju nosūtīšanas galamērķi paziņo, izmantojot ANIMO sistēmu (datorizēta sistēma, kas savieno valstu veterinārās iestādes, lai atvieglotu informācijas apmaiņu starp nosūtītājvalsts pavaddokumentu un galamērķa valsts kompetentajām iestādēm). 14. Pārtikas un veterinārā dienesta veterinārārsts uzrauga šo noteikumu izpildi un, ja šo noteikumu prasības netiek pildītas, anulē lēmumu par spermas iegūšanas centra, spermas uzglabāšanas centra vai embriju ieguves grupas atzīšanu. 15. Pārtikas un veterinārais dienests reģistrē visus spermas iegūšanas vai spermas uzglabāšanas centrus, kā arī embriju ieguves grupas un piešķir tiem reģistrācijas numuru. 16. Šajos noteikumos noteiktos izmeklējumus veic Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs. Ja Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs kādu no izmeklējumiem neveic, tas nosūta attiecīgos paraugus uz atzītu laboratoriju citā dalībvalstī. 17. Spermas iegūšanas un spermas uzglabāšanas centru, kā arī embriju ieguves grupu sarakstu Pārtikas un veterinārais dienests nosūta pārējām dalībvalstīm un Eiropas Komisijai. Minētajām institūcijām paziņo arī par jebkuru atzinuma anulēšanas gadījumu. 18. Pārtikas un veterinārais dienests atļauj ievest spermu un embrijus Latvijā, ja tiek uzrādīts veterinārais (veselības) sertifikāts, kuru saskaņā ar šo noteikumu 1., 2. vai 3.pielikumu ir sastādījis citas dalībvalsts oficiālais veterinārārsts. Spermu un embrijus drīkst izvest no Latvijas uz citu dalībvalsti, ja valsts oficiālais veterinārārsts ir sastādījis šo noteikumu 1., 2. vai 3.pielikumā minēto veterināro (veselības) sertifikātu. Veterinārais (veselības) sertifikāts (oriģināls) tiek sūtīts kopā ar spermas kravu līdz galamērķim un atbilst šādām prasībām: 18.1. tas ir sastādīts vismaz vienā no spermas iegūšanas valsts oficiālajām valodām un vienā no galamērķa valsts oficiālajām valodām; 18.2. tas aizņem vienu lapu vai ir viens nedalīts dokuments. 19. Pārtikas un veterinārais dienests neielaiž kravu Latvijā, ja dokumentu pārbaudes laikā tiek konstatēta to neatbilstība šo noteikumu prasībām. 20. Pārtikas un veterinārais dienests veic nepieciešamos pasākumus (ieskaitot uzglabāšanu karantīnā), ja ir aizdomas par spermas inficēšanos vai piesārņojumu ar patogēniem organismiem. 21. Ja šo noteikumu 19. un 20.punktā paredzētajos gadījumos spermas kravas ievešanu Latvijā aizliedz, pēc spermas kravas nosūtītāja vai tā pārstāvja pieprasījuma spermu atļauj nosūtīt atpakaļ nosūtītājam, ja tas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka dzīvnieku veselības prasības. 22. Ja spermas iegūšanas valsts 30 dienu laikā nedod atļauju nosūtīt spermas kravu atpakaļ, Pārtikas un veterinārais dienests izdod rīkojumu par šīs spermas iznīcināšanu. Pārtikas un veterinārais dienests par pieņemto lēmumu (to pamatojot) informē spermas kravas nosūtītāju vai tā pārstāvi. II. Ievešana no trešajām valstīm 23. Spermu un embrijus drīkst ievest tikai no tām trešajām valstīm un tiem spermas iegūšanas vai uzglabāšanas centriem, un embriju ieguves grupām, kuras Eiropas Komisija ir iekļāvusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētajā sarakstā. 24. Embrijus drīkst ievest no trešajām valstīm, ja trešās valsts prasības attiecībā uz tuberkulozi un govju enzootisko leikozi ir tādas pašas vai stingrākas, nekā noteikts normatīvajos aktos par veterinārajām prasībām govju un cūku apritei (kas ievieš Padomes 1964.gada 26.jūnija Direktīvas 64/432/EEK par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā (turpmāk- direktīva 64/432), A un G pielikumos noteiktās prasības). 25. Embrijus drīkst ievest no trešajām valstīm, ja donordzīvnieki ir no saimniecības, kurā neviens dzīvnieks nav vakcinēts pret mutes un nagu sērgu vismaz 30 dienas pirms embriju ieguves un kura nav pakļauta nekādiem aizliegumiem vai karantīnas pasākumiem. No trešajām valstīm, kurās notiek vakcinācija pret mutes un nagu sērgu, drīkst ievest tikai saldētus embrijus. Embrijus uzglabā saldētus vismaz 30 dienas pirms nosūtīšanas. 26. Pārtikas un veterinārais dienests atļauj ievest spermu un embrijus tikai tad, ja tiek uzrādīts veterinārais (veselības) sertifikāts, kuru ir sastādījis un parakstījis trešās valsts oficiālais veterinārārsts. Veterinārais (veselības) sertifikāts (oriģināls) tiek sūtīts kopā ar kravu līdz galamērķim un atbilst šādām prasībām: 26.1. tas ir sastādīts vismaz vienā no galamērķa valsts oficiālajām valodām un vienā no tās dalībvalsts oficiālajām valodām, kurā paredzēta spermas un embriju kontrole; 26.2. tas aizņem tikai vienu lapu vai ir viens nedalīts dokuments; 26.3. tas ir paredzēts tikai vienam kravas saņēmējam. 27. Pārtikas un veterinārais dienests pārbauda katru Latvijā ievesto kuiļu spermas kravu, pirms tā tiek laista apritē, vai pakļauj spermas kravu muitas procedūrai un neļauj to ievest, ja kontrolē atklājas, ka: 27.1. spermas krava ievesta no trešās valsts vai spermas iegūšanas centra, kas nav iekļauts šo noteikumu 23.punktā minētajā sarakstā; 27.2. spermas kravai pievienotais veterinārais (veselības) sertifikāts neatbilst šo noteikumu 26.punktā minētajām prasībām. 28. Pārtikas un veterinārais dienests var veikt nepieciešamos pasākumus (ieskaitot uzglabāšanu karantīnā), lai konstatētu, vai sperma ir inficēta vai piesārņota ar patogēniem organismiem, ja vien tas neietekmē spermas dzīvotspēju. 29. Ja spermas kravas ielaišana valstī ir aizliegta saskaņā ar kādu no šo noteikumu 27.punktā minētajiem nosacījumiem un spermas iegūšanas valsts 30 dienu laikā nedod atļauju sūtīt dziļi sasaldētu spermu atpakaļ, Pārtikas un veterinārais dienests izdod rīkojumu par šīs spermas iznīcināšanu. Ja sūtīta svaigas spermas krava, šādu rīkojumu izdod nekavējoties. 30. Ja pieņemts lēmums par spermas iznīcināšanu, visas attiecīgās izmaksas sedz kravas nosūtītājs, saņēmējs vai tā pārstāvis. 31. Pārtikas un veterinārais dienests drīkst pieprasīt uzrādīt veterināro (veselības) sertifikātu, kas apliecina šo noteikumu prasību izpildi, ja spermu, olšūnas un embrijus Latvijā ieved caur kādas trešās valsts teritoriju. 32. Kuiļu spermas tirdzniecībā ar dalībvalstīm piemēro aizsardzības pasākumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm tirdzniecībā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm (kas ievieš Padomes 1990.gada 26.jūnija Direktīvas 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu, 10.pantā noteiktās prasības). 33. Ja trešajā valstī izraisās un izplatās dzīvnieku infekcijas slimība, kuru var pārnest ar spermu un kura var apdraudēt Latvijas ganāmpulkus, Pārtikas un veterinārais dienests aizliedz ievest spermu no visas trešās valsts vai kādas tās teritorijas daļas neatkarīgi no tā, vai sperma tiek ievesta tieši vai netieši caur citu dalībvalsti. Pārtikas un veterinārais dienests par to informē pārējās dalībvalstis un Eiropas Komisiju. III. Spermas iegūšanas centru atzīšanas nosacījumi 34. Spermas iegūšanas centrā pastāvīgi strādā Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarots centra veterinārārsts. 35. Spermas iegūšanas centrā ir: 35.1. dzīvnieku novietnes, ieskaitot izolēšanas telpas; 35.2. spermas iegūšanas telpas, ieskaitot atsevišķu telpu piederumu tīrīšanai un dezinfekcijai vai sterilizēšanai; 35.3. spermas apstrādes telpa (var atrasties arī citur); 35.4. spermas uzglabāšanas telpa (var atrasties arī citur); 35.5. atsevišķa dzīvnieku izolēšanas novietne, kurai nav tiešas saskares ar citām dzīvnieku novietnēm. 36. Spermas iegūšanas centra telpas atbilst šādām prasībām: 36.1. ir novērsta kontaktēšanās iespēja ar ārpusē esošajiem dzīvniekiem; 36.2. dzīvnieku novietnes un spermas iegūšanas, apstrādes un uzglabāšanas telpas ir viegli tīrāmas un dezinficējamas; 36.3. dzīvnieku novietnes ir atdalītas no spermas apstrādes telpas un tās abas savukārt atdalītas no spermas uzglabāšanas telpas. 37. Spermas uzglabāšanas centrā: 37.1. pastāvīgi strādā Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarots veterinārārsts; 37.2. ir novērsta kontaktēšanās iespēja ar ārpusē esošajiem dzīvniekiem; 37.3. uzglabāšanas telpas ir viegli tīrāmas un dezinficējamas. IV. Spermas iegūšanas un uzglabāšanas centru uzraudzības nosacījumi 38. Spermas iegūšanas centrā: 38.1. drīkst uzturēties tikai spermas iegūšanai paredzētie dzīvnieki. Citi dzīvnieki centrā var atrasties tikai tad, ja tie nerada inficēšanās risku to sugu dzīvniekiem, kuru sperma tiek vākta, un tie atbilst visiem centra veterinārārsta noteiktajiem nosacījumiem; 38.2. ir novērsta nepiederošu personu iekļūšana un uzturēšanās. Apmeklētāji, kuru uzturēšanās centrā ir atļauta, izpilda centra veterinārārsta nosacījumus; 38.3. strādā personāls, kas ir atbilstoši apmācīts dezinfekcijas procedūru un higiēnas pasākumu veikšanā; 38.4. ir pieejama dokumentācija, kurā ietverta šāda informācija: 38.4.1. katra centrā esošā dzīvnieka suga, cilts, dzimšanas datums un identifikācija; 38.4.2. visu to dzīvnieku aprite, ko ieved centrā vai izved no tā; 38.4.3. visas centrā esošo dzīvnieku diagnostiskās analīzes un to rezultāti, ārstēšana un vakcinācijas; 38.4.4. spermas iegūšanas un apstrādes datums; 38.4.5. spermas nosūtīšanas galamērķis; 38.4.6. informācija par spermas uzglabāšanu; 38.5. oficiālais veterinārārsts pārbauda spermas iegūšanas centru dzīvnieku vaislas periodā un izvērtē centra atbilstību apstiprināšanas un uzraudzības nosacījumiem: 38.5.1. vismaz reizi gadā, ja centrā uzturas dzīvnieki ar sezonālu reproduktīvo sistēmu; 38.5.2. vismaz divreiz gadā, ja centrā uzturas dzīvnieki ar nesezonālu reproduktīvo sistēmu; 38.6. kurā zirgu novietnēm ir kopīga platība ar mākslīgās apsēklošanas vai vaislas centru: 38.6.1. drīkst ievest ķēves un ērzeļus dabiskajai vaislai, ja tie atbilst šo noteikumu 134.1., 134.2., 134.3. un 134.4.apakšpunkta prasībām; 38.6.2. ir atsevišķi instrumenti un aprīkojums, kas paredzēts mākslīgajai apsēklošanai vai dabiskajai vaislai; 38.7. katra individuālā spermas deva tiek identificēta neizdzēšamā veidā tā, lai būtu iespējams konstatēt tās izcelsmes dalībvalsti, iegūšanas datumu, sugu, donordzīvnieka identitāti un apstiprinātā centra nosaukumu un numuru, kurā sperma iegūta. 39. Spermas iegūšanas un uzglabāšanas centra uzraudzība nodrošina, lai, apstrādājot un uzglabājot spermu, tā nenonāktu kontaktā ar citu spermas partiju. 40. Spermas iegūšana, apstrāde un uzglabāšana notiek telpās, kuras ir paredzētas šim nolūkam un kurās tiek ievēroti higiēnas apstākļi. 41. Viss inventārs, kas spermas iegūšanas un apstrādes laikā nonāk kontaktā ar spermu vai tās donordzīvnieku, pirms lietošanas tiek dezinficēts vai sterilizēts, vai tiek izmantoti vienreiz lietojamie instrumenti. 42. Spermas apstrādē lietotie dzīvnieku izcelsmes produkti, ieskaitot piedevas vai atšķaidītāju, tiek iegūti no tādiem avotiem, kuri nerada risku dzīvnieku veselībai, vai tiek iepriekš tā apstrādāti, ka šāds risks ir pilnībā novērsts. 43. Uzglabāšanas konteineri un transportēšanas konteineri pirms katras uzpildīšanas tiek dezinficēti vai sterilizēti, vai tiek izmantoti vienreiz lietojamie konteineri. 44. Atļauts izmantot tādu kriogēnu, kurš iepriekš nav izmantots citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem. 45. Katra atsevišķā spermas deva ir skaidri marķēta tā, lai būtu viegli konstatējams spermas iegūšanas datums, šķirne un donordzīvnieka identifikācija, kā arī centra atzīšanas numurs. Pārtikas un veterinārais dienests paziņo Eiropas Komisijai un pārējām dalībvalstīm par tās teritorijā ieviestā marķējuma veidu un formu. 46. Ja spermas iegūšanas centrā spermu arī uzglabā, centram jāatbilst šo noteikumu 38.punktā minētajiem nosacījumiem. 47. Spermu, kas nav iegūta atzītā centrā, var apstrādāt atzītos iegūšanas centros,ja: 47.1. šāda sperma ir iegūta no govs sugas dzīvniekiem, kuri atbilst šo noteikumu V nodaļas prasībām; 47.2. spermas apstrāde tiek veikta ar atsevišķu aprīkojumu vai citā laikā nekā sperma, kas paredzēta tirdzniecībai ar dalībvalstīm, un aprīkojums pēc lietošanas tiek tīrīts un sterilizēts; 47.3. šāda sperma netiek tirgota dalībvalstīs, tā nenonāk kontaktā ar dalībvalstīm paredzēto spermu un netiek uzglabāta kopā ar to; 47.4. šāda sperma tiek identificēta ar marķējumu, kas atšķiras no dalībvalstu tirgum paredzētās spermas marķējuma. 48. Spermas uzglabāšanas centrā: 48.1. tiek kontrolēts donora buļļa veselības stāvoklis un uzskaitīta centrā ievestā un no tā izvestā sperma atbilstoši normatīvajiem aktiem par veterinārsanitārajām prasībām, kas piemērojamas sasaldētas mājas liellopu spermas tirdzniecībai (kas ievieš Padomes 1988.gada 14.jūnija Direktīvas 88/407/EEK prasības par veterinārsanitārajiem nosacījumiem, kas piemērojami mājas liellopu sasaldētas spermas iekšējai tirdzniecībai un ievedumiem Kopienā); 48.2. oficiālais veterinārārsts vismaz divas reizes gadā pārbauda centra apstiprināšanas un uzraudzības nosacījumu kontroli; 48.3. ir novērsta nepiederošu personu iekļūšana un uzturēšanās. Apmeklētāji, kuru uzturēšanās centrā ir atļauta, izpilda centra veterinārārsta nosacījumus; 48.4. strādā personāls, kas ir atbilstoši apmācīts dezinfekcijas procedūru un higiēnas pasākumu veikšanā; 48.5. glabājas tikai tāda sperma, kas iegūta spermas iegūšanas centros, kuri atzīti saskaņā ar šiem noteikumiem, un tā nenonāk saskarē ar citas izcelsmes spermu. 49. Atzītos spermas uzglabāšanas centros drīkst pieņemt spermu tikai no atzītiem spermas iegūšanas vai uzglabāšanas centriem, ja pārvadāšanas laikā tai nodrošinātas veselības garantijas un tā nav bijusi saskarē ar citas izcelsmes spermu. 50. Dziļi sasaldētus embrijus drīkst uzglabāt atzītos spermas uzglabāšanas centros, ja: 50.1. uzglabāšanu ir atļāvis Pārtikas un veterinārais dienests; 50.2. embriji atbilst normatīvajiem aktiem par dzīvnieku veselības prasībām Eiropas Savienības iekšējai tirdzniecībai ar liellopu sugu mājdzīvnieku embrijiem (kas ievieš Padomes 1989.gada 25.septembra Direktīvas 89/556/EEK prasības par dzīvnieku veselības prasībām, kas reglamentē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar liellopu sugu mājdzīvnieku embrijiem un to importu no trešajām valstīm); 50.3. embrijus uzglabā atsevišķos konteineros telpās, kuras ir atzītas spermas uzglabāšanai. V. Nosacījumi, kas piemērojami govs sugas dzīvnieku ievietošanai atzītajos spermas iegūšanas centros 51. Dzīvniekus vismaz 28 dienas tur karantīnā novietnē, kuru ir atzinis Pārtikas un veterinārais dienests un kurā, izņemot karantīnas dzīvniekus, var atrasties citi pārnadži ar tādu pašu veselības stāvokli. 52. Pirms nokļūšanas karantīnas novietnē dzīvnieki uzturas ganāmpulkā, kas ir tuberkulozesbrīvs un brucelozesbrīvs atbilstoši normatīvajiem aktiem par veterinārajām prasībām govju un cūku apritei (kas ievieš direktīvas 64/432 prasības). Dzīvnieki iepriekš nav turēti ganāmpulkos, kuros dzīvnieku veselības stāvoklis ir sliktāks nekā iepriekš minētais. 53. Dzīvnieki ir no ganāmpulka, kas ir govju enzootiskās leikozesbrīvs atbilstoši normatīvajiem aktiem par veterinārajām prasībām govju un cūku apritei (kas ievieš direktīvas 64/432 prasības), vai arī dzimuši buļļu mātēm, kuras ir izmeklētas atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Eiropas Savienībā (kas ievieš direktīvas 64/432 prasības). 54. Ja dzīvnieki iegūti embriju transplantācijā un embrija recipients ir buļļu māte, spermu neizlaiž tirgū, līdz donordzīvnieks sasniedzis divu gadu vecumu un pārbaudē iegūts negatīvs rezultāts. 55. 28 dienas pirms karantīnas perioda dzīvniekiem tiek veiktas šādas analīzes (izņemot govju virusālās diarejas antivielu analīzi), un iegūtie rezultāti ir negatīvi: 55.1. govju tuberkuloze- zemādas tuberkulīna analīze ir veikta atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Eiropas Savienībā (kas ievieš direktīvas 64/432 B pielikuma prasības); 55.2. govju bruceloze- seroloģiskā analīze ir veikta atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Eiropas Savienībā (kas ievieš direktīvas 64/432 C pielikuma prasības); 55.3. govju enzootiskā leikoze- seroloģiskā analīze ir veikta atbilstoši normatīvajiem aktiem par veterinārajām prasībām govju un cūku apritei (kas ievieš direktīvas 64/432 D pielikuma II nodaļas prasības); 55.4. govju infekciozais rinotraheīts/pustulozais vulvovaginīts- asins parauga seroloģiskā analīze ir veikta, ja dzīvnieki nav atvesti no ganāmpulka, kurš ir govju infekciozā rinotraheīta/pustulozā vulvovaginītabrīvs; 55.5. govju virusālā diareja: 55.5.1. veikta vīrusa izolēšanas analīze vai vīrusa antigēna analīze; 55.5.2. veikta seroloģiskā analīze, lai noteiktu antivielu klātbūtni vai to neesību. 56. Pārtikas un veterinārais dienests ņem šo noteikumu 55.punktā minēto analīžu paraugus no dzīvniekiem, kas atrodas karantīnas mītnē, ja rezultāti kļūs zināmi pirms karantīnas perioda sākšanās. 57. Ja kādā no pārbaudēm konstatēts pozitīvs rezultāts, attiecīgo dzīvnieku izņem no karantīnas nodalījuma. Ja karantīnā atrodas dzīvnieku grupa, karantīnas laiks pārējiem dzīvniekiem nedrīkst sākties, kamēr nav nošķirts seropozitīvais dzīvnieks. 58. Karantīnas periodā dzīvniekus pēc vismaz septiņām karantīnā pavadītām dienām izmeklē, lai noteiktu Campylobacter fetus subsp venerealis un Trichomonas foetus. 59. Lai noteiktu Campylobacter fetus subsp venerealis, veic vienu no šādiem izmeklējumiem: 59.1. ja dzīvnieki ir jaunāki par sešiem mēnešiem vai tie kopš sešu mēnešu vecuma pirms karantīnas ir turēti viendzimuma grupā, izmeklē vienu vagīnas nomazgājuma paraugu vai vienu prepuciālo paraugu; 59.2. ja dzīvnieki ir sešus mēnešus veci vai vecāki un pirms karantīnas ir kontaktējušies ar sieviešu dzimuma dzīvniekiem, trīs reizes ar vienas nedēļas intervālu izmeklē vagīnas nomazgājuma paraugus vai prepuciālos paraugus. 60. Lai noteiktu Trichomonas foetus, veic vienu no šādiem izmeklējumiem: 60.1. ja dzīvnieki ir jaunāki par sešiem mēnešiem vai tie kopš sešu mēneša vecuma pirms karantīnas ir turēti viendzimuma grupā, izmeklē vienu prepuciālo paraugu; 60.2. ja dzīvnieki ir sešus mēnešus veci vai vecāki un pirms karantīnas ir kontaktējušies ar sieviešu dzimuma dzīvniekiem, trīs reizes ar vienas nedēļas intervālu izmeklē prepuciālos paraugus. 61. Ja kāds no šo noteikumu 59. vai 60.punktā minēto analīžu rezultātiem ir pozitīvs, dzīvnieku nekavējoties izņem no karantīnas novietnes. Ja izolācijā atrodas dzīvnieku grupa, Pārtikas un veterinārais dienests veic nepieciešamos pasākumus, lai atjaunotu dzīvnieku piemērotību ievietošanai spermas iegūšanas centrā. 62. Karantīnas periodā dzīvniekus pēc vismaz 21 karantīnā pavadītas dienas izmeklē, lai noteiktu govju brucelozi, govju infekciozo rinotraheītu un govju virusālo diareju. 63. Lai noteiktu govju brucelozi, veic seroloģisko analīzi atbilstoši normatīvajiem aktiem par veterinārajām prasībām govju un cūku apritei (kas ievieš direktīvas 64/432 C pielikuma prasības). 64. Lai noteiktu govju infekciozo rinotraheītu, veic asins parauga seroloģisko analīzi. 65. Ja kāds no šo noteikumu 63. un 64.punktā minēto analīžu rezultātiem ir pozitīvs, dzīvnieku nekavējoties izņem no karantīnas un pārējiem šīs grupas dzīvniekiem ne vēlāk kā 21 dienu pēc šī dzīvnieka izņemšanas analīzes veic atkārtoti. 66. Lai noteiktu govju virusālo diareju, veic šādas analīzes: 66.1. vīrusa izolēšanas analīzi vai vīrusa antigēnu analīzi; 66.2. seroloģisko analīzi, lai noteiktu antivielu klātbūtni vai to neesību. 67. Tikai tad, ja nenotiek serokonversija dzīvniekos, kuru seroloģiskās analīzes pirms nokļūšanas karantīnas stacijā bija negatīvas, spermas iegūšanas telpā atļauj ievest jebkuru dzīvnieku (seropozitīvu vai seronegatīvu). Ja serokonversija notiek, visi dzīvnieki, kuri palikuši seronegatīvi, karantīnā tiek turēti ilgāk, līdz triju nedēļu laikā grupā vairs nenotiek serokonversija. 68. Pirms nosūtīta sperma, kas iegūta no govju virusālās diarejas seroloģiski pozitīviem buļļiem, no katra dzīvnieka ņemto paraugu pārbauda ar vīrusa izdalīšanas vai vīrusa antigēna ELISA analīzi, lai noteiktu govju virusālo diareju. Ja iegūst pozitīvu rezultātu, bulli izņem no spermas iegūšanas centra un visu šī buļļa spermu iznīcina. 69. Dzīvniekus drīkst pieņemt spermas iegūšanas centrā tikai ar centra veterinārārsta atļauju. Dzīvnieku ievešanu spermas iegūšanas centrā un izvešanu no tā reģistrē. 70. Spermas iegūšanas centrā ievietojamiem dzīvniekiem pieņemšanas dienā nedrīkst būt nekādu slimības klīnisko pazīmju. Visi dzīvnieki ir nosūtīti no šo noteikumu 52.punktā minētās karantīnas novietnes, kura nosūtīšanas dienā atbilst šādiem nosacījumiem: 70.1. tā atrodas vietā, ap kuru 10 km rādiusā vismaz 30 dienas nav konstatēta neviena saslimšana ar mutes un nagu sērgu; 70.2. novietnē vismaz triju mēnešu laikā nav konstatēta neviena saslimšana ar mutes un nagu sērgu vai brucelozi; 70.3. novietnē vismaz 30 dienas nav konstatēta neviena saslimšana ar govju slimību, par kuru atbilstoši normatīvajiem aktiem par veterinārajām prasībām govju un cūku apritei (kas ievieš direktīvas 64/432 E pielikumu) ir obligāti jāziņo. 71. Ja tiek pildīti dzīvnieku veselības nosacījumi un šo noteikumu 55.punktā minētie testi ir veikti iepriekšējo 12 mēnešu laikā, dzīvniekus var tieši pārvietot (bez izolēšanas vai pārbaudes) no viena spermas iegūšanas centra uz citu spermas iegūšanas centru, kurā dzīvniekiem ir tāds pats veselības stāvoklis. Minētie dzīvnieki nedrīkst nonākt tiešā vai netiešā kontaktā ar citiem pārnadžiem, kuru veselības stāvoklis ir sliktāks. Transportlīdzekļus pirms izmantošanas dezinficē. Dzīvniekus no spermas iegūšanas centra Latvijā pārvieto uz spermas iegūšanas centru citā dalībvalstī (vai otrādi) atbilstoši normatīvajiem aktiem par veterinārajām prasībām govju un cūku apritei (kas ievieš direktīvas 64/432 prasības). VI. Govs sugas dzīvniekiem veicamie testi atzītajos spermas iegūšanas centros 72. Visiem govs sugas dzīvniekiem, kuri tiek turēti atzītā spermas iegūšanas centrā, vismaz reizi gadā tiek veiktas šādas analīzes, un iegūtie rezultāti ir negatīvi: 72.1. govju tuberkuloze- zemādas tuberkulīna analīze ir veikta atbilstoši normatīvajiem aktiem par veterinārajām prasībām govju un cūku apritei (kas ievieš direktīvas 64/432 B pielikuma prasības); 72.2. govju bruceloze- seroloģiskā analīze ir veikta atbilstoši normatīvajiem aktiem par veterinārajām prasībām govju un cūku apritei (kas ievieš direktīvas 64/432 C pielikuma prasības); 72.3. govju enzootiskā leikoze- seroloģiskā analīze tiek veikta atbilstoši normatīvajiem aktiem par veterinārajām prasībām govju un cūku apritei (kas ievieš direktīvas 64/432 D pielikuma II nodaļas prasības); 72.4. govju infekciozais rinotraheīts- tiek veikta asins parauga analīze; 72.5. govju virusālā diareja- seroloģiskā analīze tiek piemērota tikai seronegatīviem dzīvniekiem. Ja kāds dzīvnieks kļūst seroloģiski pozitīvs, tad visi šī dzīvnieka ejakulāti, kuri ir iegūti kopš pēdējā negatīvā testa, tiek iznīcināti vai pārbaudīti. Vīrusa pārbaudes rezultātam ir jābūt negatīvam; 72.6. Campylobacter fetus subsp venerealis- tiek veikta prepuciālā parauga analīze. Pārbauda tikai tos buļļus, no kuriem tiek iegūta sperma vai kuri kontaktējas ar buļļiem, no kuriem tiek iegūta sperma. Buļļi, kuri atgriežas spermas iegūšanas centrā, pēc sešu mēnešu pārtraukuma tiek pārbaudīti ne agrāk kā 30 dienas pirms spermas ražošanas atsākšanas; 72.7. Trichomonas foetus- tiek veikta prepuciālā parauga analīze. Pārbauda tikai tos buļļus, no kuriem tiek iegūta sperma vai kuri kontaktējas ar buļļiem, no kuriem tiek iegūta sperma. Buļļi, kuri atgriežas spermas iegūšanas centrā, pēc sešu mēnešu pārtraukuma tiek pārbaudīti ne agrāk kā 30 dienas pirms spermas ražošanas atsākšanas. 73. Ja kāds no šo noteikumu 72.punktā minēto analīžu rezultātiem ir pozitīvs, attiecīgo dzīvnieku izolē un spermu, kura ir iegūta kopš pēdējā negatīvā testa, nedrīkst izmantot tirdzniecībā ar dalībvalstīm, izņemot katra atsevišķa ejakulāta spermu, kas ir pārbaudīta, lai konstatētu GVD vīrusu, un iegūtais rezultāts ir negatīvs. Citu centra dzīvnieku spermu, kas iegūta pēc datuma, kad tika veiktas analīzes ar pozitīvu rezultātu, glabā atsevišķi, un to nedrīkst izmantot tirdzniecībā ar dalībvalstīm līdz laikam, kamēr centrā tiek atjaunots veselības statuss. VII. Nosacījumi cūku sugas dzīvnieku ievietošanai atzītajos spermas iegūšanas centros 74. Cūku sugas dzīvniekus vismaz 30 dienas tur karantīnā novietnē, kuru ir atzinis Pārtikas un veterinārais dienests un kurā atrodas citi dzīvnieki ar vismaz tādu pašu veselības stāvokli. 75. Pirms dzīvnieku ievešanas šo noteikumu 74.punktā noteiktajā karantīnā tos izraugās ganāmpulkos vai novietnēs: 75.1. kurās nav konstatēta saslimšana ar brucelozi; 75.2. kurās iepriekšējos 12 mēnešus nav atradušies pret mutes un nagu sērgu vakcinēti dzīvnieki; 75.3. kurās iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav konstatēta Aujeski slimības virusoloģiska vai seroloģiska klātbūtne; 75.4. kuras neatrodas ierobežojumiem pakļautā zonā. 76. Dzīvnieki iepriekš nedrīkst atrasties ganāmpulkos, kuros dzīvnieku veselības stāvoklis ir sliktāks. 77. Pirms šo noteikumu 74.punktā minētā perioda un iepriekšējo 30 dienu laikā dzīvniekiem tiek veiktas šādas analīzes, un iegūtie rezultāti ir negatīvi: 77.1. brucellas antigēna analīze attiecībā uz brucelozi; 77.2. seruma neitralizācijas analīze vai imunofermentatīvā analīze (IFA jeb ELISA), izmantojot visus Aujeski slimības vīrusa antigēnus nevakcinētām cūkām; 77.3. ELISA analīze, lai noteiktu Aujeski slimības G1 antigēnus cūkām, kuras ir vakcinētas ar G1 iezīmēto vakcīnu; 77.4. ELISA analīze vai seruma neitralizācijas analīze, lai noteiktu klasiskā cūku mēra klātbūtni. 78. Ja dzīvniekiem brucelozes analīžu rezultāti ir pozitīvi, tad dzīvniekus ar negatīviem rezultātiem šajā novietnē pieņem karantīnā pēc tam, kad tiek apstiprināta brucelozes neesība to dzīvnieku izcelsmes ganāmpulkos vai novietnēs, kuru analīžu rezultāti ir pozitīvi. 79. Pārtikas un veterinārais dienests atļauj šajā nodaļā minētās analīzes veikt karantīnas novietnēs, ja rezultāti ir zināmi pirms šo noteikumu 74.punktā noteiktā 30 dienu ilgā karantīnas perioda sākuma. 80. Karantīnas pirmo 15 dienu laikā tiek veiktas šādas analīzes, un iegūtie rezultāti ir negatīvi: 80.1. brucellas antigēna analīze attiecībā uz brucelozi; 80.2. seruma neitralizācijas analīze vai ELISA analīze, izmantojot visus Aujeski slimības vīrusa antigēnus nevakcinētām cūkām, vai ELISA analīze, lai noteiktu Aujeski slimības G1 antigēnus cūkām, kuras ir vakcinētas ar G1 iezīmēto vakcīnu. 81. Ja kāds no šo noteikumu 80.punktā minēto analīžu rezultātiem ir pozitīvs, dzīvniekus nekavējoties izved no karantīnas mītnes. Pārtikas un veterinārais dienests veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu atlikušo dzīvnieku apmierinošu veselības stāvokli, pirms tie tiek ievietoti spermas iegūšanas centrā saskaņā ar šo noteikumu prasībām. 82. Ja dzīvniekiem brucelozes analīžu rezultāti ir pozitīvi, piemēro šādu kārtību: 82.1. pozitīviem serumiem tiek veikta seroaglutinācijas analīze, kā arī brucellas antigēna analīze, ja tā nav veikta; 82.2. tiek epidemioloģiski pārbaudītas to dzīvnieku izcelsmes novietnes, kuru analīžu rezultāti ir pozitīvi; 82.3. dzīvniekiem, kuru analīžu rezultāti ir pozitīvi, tiek veikta otrreizēja brucellas antigēna analīze, kā arī eroaglutinācijas un komplementa saistīšanas analīze. Paraugi tiek ņemti vairāk nekā septiņas dienas pēc pirmo analīžu ņemšanas; 82.4. aizdomas par saslimšanu ar brucelozi tiek apstiprinātas vai noraidītas, ņemot vērā izcelsmes novietnē veiktās pārbaudes rezultātus un abu analīžu sēriju rezultātu salīdzināšanu; 82.5. ja aizdomas par saslimšanu ar brucelozi neapstiprinās, dzīvniekus, kuru analīžu rezultāti bija negatīvi pirmajā brucelozes analīžu sērijā, var ievietot spermas iegūšanas centrā. Dzīvniekus, kuriem bija pozitīvi tikai vienas analīzes rezultāti, var ievietot centrā, ja rezultāti bija negatīvi divās analīžu sērijās, kas veiktas vismaz ar septiņu dienu intervālu, aglutinācijas reakcijai ar Roz-bengala antigēnu, kā arī seroaglutinācijas un komplementa saistīšanas analīzē. 83. Dzīvniekus drīkst pieņemt spermas iegūšanas centrā tikai ar centra veterinārārsta atļauju. Dzīvnieku ievešanu spermas iegūšanas centrā un izvešanu no tā reģistrē. 84. Spermas iegūšanas centrā ievietojamiem dzīvniekiem pieņemšanas dienā nedrīkst būt nekādu slimības klīnisko pazīmju. Visi dzīvnieki ir nosūtīti no šo noteikumu 74.punktā minētās karantīnas novietnes, kura nosūtīšanas dienā atbilst šādiem nosacījumiem: 84.1. tā neatrodas ierobežojumiem pakļautā zonā; 84.2. novietnē pēdējo 30 dienu laikā nav reģistrēta klīniska, patoloģiska vai seroloģiska Aujeski slimības esība. 85. Ja ir ievēroti šo noteikumu 84.punktā minētie nosacījumi un minētās analīzes ir veiktas iepriekšējo 12 mēnešu laikā, dzīvniekus var tieši pārvietot (bez izolēšanas vai analīžu veikšanas) no viena atzītā spermas iegūšanas centra uz citu spermas iegūšanas centru, kurā dzīvniekiem ir tāds pats veselības stāvoklis. Minētie dzīvnieki nedrīkst nonākt tiešā vai netiešā kontaktā ar citiem pārnadžiem, kuru veselības stāvoklis ir sliktāks. Transportlīdzekļus pirms izmantošanas dezinficē. Tirdzniecībai ar dalībvalstīm dzīvnieku kravai nepieciešams veterinārais (veselības) sertifikāts, kas atbilst normatīvajiem aktiem par veterinārajām prasībām govju un cūku apritei (kas ievieš direktīvas 64/432 F pielikuma 2.modeli). VIII. Obligātās standarta analīzes, kas tiek veiktas atzītā spermas iegūšanas centrā ievietotiem cūku sugas dzīvniekiem 86. Visiem cūku sugas dzīvniekiem, kuri tiek turēti atzītā spermas iegūšanas centrā, tiek veiktas šādas analīzes, un iegūtie rezultāti ir negatīvi: 86.1. seruma neitralizācijas analīze vai ELISA analīze, izmantojot visus Aujeski slimības vīrusa antigēnus nevakcinētām cūkām, vai ELISA analīze, lai noteiktu Aujeski slimības G1 antigēnus cūkām, kuras ir vakcinētas ar G1 iezīmēto vakcīnu; 86.2. brucellas antigēna analīze attiecībā uz brucelozi; 86.3. imunofermentatīvā analīze (IFA jeb ELISA) vai seruma neitralizācijas analīze, lai noteiktu klasiskā cūku mēra klātbūtni. 87. Minētos testus veic vai nu visiem dzīvniekiem, kad tie atstāj spermas iegūšanas centru (bet ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc uzņemšanas, ja tie līdz tam laikam nav atstājuši centru), turklāt paraugus drīkst ņemt kautuvē, vai arī 25 % spermas iegūšanas centrā esošo dzīvnieku izmeklē katru mēnesi. Šajā gadījumā centra veterinārārsts nodrošina, lai paraugus ņemtu no visām kuiļu novietnēm un visām vecuma grupām. Centra veterinārārsts nodrošina, lai katru dzīvnieku izmeklētu vismaz vienu reizi, kamēr tas uzturas spermas iegūšanas centrā, un vismaz reizi 12 mēnešos, ja tas centrā uzturas ilgāk par gadu. 88. Ja kāds no šo noteikumu 86.punktā minēto analīžu rezultātiem ir pozitīvs, dzīvnieku izolē un spermu, kura ir iegūta kopš pēdējā negatīvā testa, nedrīkst izmantot tirdzniecībā ar dalībvalstīm. Citu spermas iegūšanas centra dzīvnieku spermu, kas iegūta pēc datuma, kad tika veiktas analīzes ar pozitīvu rezultātu, nedrīkst izmantot tirdzniecībā ar dalībvalstīm. IX. Nosacījumi atzītā spermas iegūšanas centrā iegūtai kuiļu spermai, kas paredzēta tirdzniecībai ar dalībvalstīm 89. Sperma tiek iegūta no kuiļiem: 89.1. kuriem spermas iegūšanas dienā nav nekādu slimības klīnisko pazīmju; 89.2. kuri nav vakcinēti pret mutes un nagu sērgu; 89.3. kuri atbilst šo noteikumu VII nodaļas prasībām; 89.4. kuri netiek izmantoti dabiskai lecināšanai; 89.5. kuri tiek turēti spermas iegūšanas centrā: 89.5.1. kas neatrodas teritorijā, kura pakļauta ierobežojumiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par cūku infekcijas slimībām; 89.5.2. kas 30 dienas pirms kuiļa spermas iegūšanas ir bijis Aujeski slimībasbrīvs. 90. Spermai pēc pēdējās atšķaidīšanas vai atšķaidītājā pievieno iedarbīgu antibiotiku kombināciju, īpaši pret leptospirozi un mikoplazmozi. Ja sperma ir sasaldēta, antibiotikas pievieno pirms spermas sasaldēšanas. Antibiotiku kombinācijai jābūt ar līdzīgu efektu kā šķīdumam, kura mililitrā ir ne mazāk kā 500 g streptomicīna, 500 SV penicilīna, 150 g linkomicīna, 300 g spectinomicīna. Tūlīt pēc antibiotiku pievienošanas atšķaidīto spermu uzglabā vismaz 15 C temperatūrā ne mazāk kā 45 minūtes. 91. Spermu, kas paredzēta tirdzniecībai ar dalībvalstīm: 91.1. pirms nosūtīšanas uzglabā atbilstoši šo noteikumu III un IV nodaļas prasībām; 91.2. transportē uz galamērķa dalībvalsti aizzīmogotos konteineros, kuri pirms izmantošanas ir iztīrīti un dezinficēti vai sterilizēti. 92. Ja Latvija ir Aujeski slimībasbrīva, Pārtikas un veterinārais dienests nepieņem spermu no ieguves centriem, kuros uzņem pret Aujeski slimību vakcinētus kuiļus. X. Nosacījumi buļļu spermai, kas paredzēta tirdzniecībai ar dalībvalstīm 93. Sperma, kas paredzēta tirdzniecībai ar dalībvalstīm, ir iegūta no dzīvniekiem: 93.1. kuriem spermas iegūšanas dienā nav nekādu slimības klīnisko pazīmju; 93.2. kuri nav vakcinēti pret mutes un nagu sērgu 12 mēnešus pirms spermas iegūšanas. Ja dzīvnieki ir vakcinēti pret mutes un nagu sērgu 12 mēnešu laikā pirms spermas iegūšanas, tad 5 % (minimāli 5 pajetes) no katras iegūtās devas izmeklē ar vīrusa izdalīšanas analīzi, lai konstatētu mutes un nagu sērgu. Iegūtajiem rezultātiem jābūt negatīviem; 93.3. kuri pirms spermas iegūšanas ir turēti atzītā spermas iegūšanas centrā vismaz 30 dienas, ja tiek iegūta svaiga sperma; 93.4. kuri kopš ievešanas atzītā spermas iegūšanas centrā nav izmantoti dabīgai lecināšanai; 93.5. kuri tiek turēti spermas iegūšanas centrā: 93.5.1. kas atrodas vietā, ap kuru 10 km rādiusā vismaz 30 dienas nav konstatēta neviena saslimšana ar mutes un nagu sērgu; 93.5.2. kurā nav konstatēta mutes un nagu sērga vismaz trīs mēnešus pirms spermas iegūšanas un 30 dienas pēc iegūšanas vai, ja nosūta svaigu spermu, līdz tās nosūtīšanas datumam; 93.5.3. kurā 30 dienas pirms spermas iegūšanas un 30 dienas pēc spermas iegūšanas vai, ja nosūta svaigu spermu, līdz nosūtīšanas datumam nav bijis neviena govs sugas dzīvnieku slimības gadījuma, par kuru obligāti jāziņo atbilstoši normatīvajiem aktiem par veterinārajām prasībām govju un cūku apritei (kas ievieš direktīvas 64/432 E pielikuma I nodaļas prasības). 94. Spermai pievieno antibiotikas, lai to koncentrācija atšķaidītajā spermā būtu šāda: 94.1. 500 Ķg streptomicīna mililitrā galīgā atšķaidījuma; 94.2. 500 IU (starptautiskās vienības) penicilīna mililitrā galīgā atšķaidījuma; 94.3. 150 Ķg linkomicīna mililitrā galīgā atšķaidījuma; 94.4. 300 Ķg spektinomicīna mililitrā galīgā atšķaidījuma. 95. Spermai drīkst pievienot citu antibiotiku kombināciju ar līdzīgu iedarbību pret kampilobaktērijām, leptospirozi un mikoplazmozi. 96. Tūlīt pēc antibiotiku pievienošanas atšķaidīto spermu uzglabā vismaz 5 C temperatūrā ne mazāk kā 45 minūtes. 97. Spermu, kas paredzēta tirdzniecībai ar dalībvalstīm: 97.1. uzglabā sasaldētu vismaz 30 dienas pirms nosūtīšanas. Šī prasība neattiecas uz svaigo spermu; 97.2. transportē uz galamērķa dalībvalsti aizzīmogotos un sanumurētos konteineros, kuri pirms izmantošanas ir iztīrīti un dezinficēti vai sterilizēti. XI. Embriju ieguves un sagatavošanas grupu atzīšanas nosacījumi 98. Embrijus iegūst, apstrādā un uzglabā embriju ieguves grupas veterinārārsts vai ar tā atbildību- viens vai vairāki tehniķi, kurus šis veterinārārsts apmācījis. 99. Embriju ieguves grupa ir oficiālā veterinārārsta uzraudzībā un pakļautībā. 100. Embriju ieguves grupas rīcībā ir pastāvīgas vai pārvietojamas laboratorijas iekārtas, kurās embrijus pārbauda, apstrādā un iesaiņo un kurās ietilpst vismaz darba virsma, mikroskops un kriogēnais aprīkojums. 101. Pastāvīgajā laboratorijā ir: 101.1. telpa, kurā tiek veikts darbs ar embrijiem un kas atrodas blakus telpai, kurā no donordzīvniekiem tiek iegūti embriji; 101.2. telpa ar aprīkojumu embriju ieguves un apstrādes instrumentu un ierīču tīrīšanai un sterilizācijai; 101.3. laminārās plūsmas iekārta, ja tiek veikta embrija mikromanipulācija, kas ietver iespiešanos zona pellucida. Iekārtu tīra un dezinficē partiju apstrādes starplaikos. 102. Pārvietojamā laboratorija sastāv no divām atsevišķām daļām: 102.1. viena daļa ir paredzēta embriju pārbaudei un darbībām ar tiem (tīrā daļa); 102.2. otrā daļā uzglabā saskarē ar donordzīvniekiem lietotās ierīces un materiālus. 103. Lai embriju gatavošanas grupa drīkstētu sagatavot un apstrādāt in vitro apaugļošanā iegūtus embrijus, tā izpilda šādas papildu prasības: 103.1. personāls ir apmācīts slimību kontrolē un laboratorijas analīžu veikšanā, jo īpaši darbam sterilos apstākļos; 103.2. grupas rīcībā ir pastāvīga apstrādes laboratorija, kurā ir: 103.2.1. attiecīgas iekārtas un telpas, tai skaitā atsevišķa telpa olšūnu ieguvei no olnīcām, atsevišķa telpa olšūnu un embriju apstrādei un telpa embriju uzglabāšanai; 103.2.2. laminārās plūsmas iekārtas, kurās apstrādā olšūnas, spermu un embrijus. Spermas centrifugēšanu drīkst veikt ārpus laminārās plūsmas iekārtas, ievērojot higiēnas aizsargpasākumus. 104. Ja olšūnas un citi audi tiek iegūti kautuvē, grupas rīcībā ir piemērots aprīkojums olnīcu un citu audu iegūšanai un nogādāšanai apstrādes laboratorijā higiēniskā un drošā veidā. 105. Pārvietojamā laboratorija uztur sakarus ar pastāvīgo laboratoriju, lai nodrošinātu tās aprīkojuma sterilizāciju un nodrošinājumu ar šķidrumiem un citiem produktiem, kas vajadzīgi embriju ieguvei un darbībām ar tiem. XII. Embriju ieguves, gatavošanas, apstrādes, uzglabāšanas un pārvadāšanas nosacījumi 106. Embrijus iegūst un apstrādā atzīta embriju ieguves grupa, kas nenonāk saskarē ar embriju sūtījumiem, kuri neatbilst šo noteikumu prasībām. 107. Embrijus iegūst no citām telpām vai saimniecības daļām izolētā viegli tīrāmā un dezinficējamā telpā. 108. Embrijus apstrādā (pārbauda, nomazgā, ievieto marķētās un sterilās tvertnēs) pastāvīgā vai pārvietojamā laboratorijā, kura neatrodas zonā, uz kuru attiecas aizliegums vai karantīnas pasākumi. 109. Visi piederumi, kuri nonāk saskarē ar embrijiem vai donordzīvnieku, pirms lietošanas tiek dezinficēti vai sterilizēti, vai tiek izmantoti vienreiz lietojamie instrumenti. 110. Dzīvnieku izcelsmes produktus, ko lieto embriju ieguves un transportēšanas laikā, iegūst no avotiem, kuri nerada draudus veselībai, vai kurus pirms lietošanas apstrādā, lai novērstu šādus draudus. 111. Visus līdzekļus un šķīdumus, ko izmanto olšūnu un embriju iegūšanai, apstrādei (pārbaudei, mazgāšanai un bagātināšanai), konservēšanai vai sasaldēšanai, sterilizē. Līdzekļiem atļauts pievienot antibiotikas. 112. Uzglabājamās kolbas un pārvadājamās kolbas dezinficē vai sterilizē pirms katras uzpildīšanas sākuma. 113. Izmantotais kriogēnais līdzeklis nav iepriekš lietots citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem. 114. Katra embriju tvertne vai tvertnes, kurās tos uzglabā un pārvadā, ir marķētas ar kodu, lai varētu noteikt embriju ieguves datumu, sugu un grupas reģistrācijas numuru, kā arī identificēt donordzīvnieku vecākus. 115. Katru embriju mazgā saskaņā ar starptautiski atzītām procedūrām vismaz 10 reizes īpašā embrijiem paredzētā šķidrumā, kuru maina katru reizi un kurš satur tripsīnu. Katrs mazgājamais šķīdums ir iepriekšējā šķīduma simtkārtīgs šķīdums, un embrija pārvietošanai katru reizi lieto sterilu mikropipeti. Vienlaikus drīkst mazgāt tikai olšūnas un embrijus no viena un tā paša donordzīvnieka. 116. Pēc pēdējās mazgāšanas katru embriju pakļauj mikroskopiskai pārbaudei ar vismaz 50 reižu palielinājumu, lai noteiktu, vai zona pellucida nav bojāta un ir atbrīvota no jebkāda materiāla. 117. Jebkuru mikromanipulāciju pēc pēdējās mazgāšanas un pārbaudes, kas ietver iespiešanos zona pellucida, veic šim nolūkam paredzētās telpās. Šādu mikromanipulāciju drīkst veikt tikai embrijam, kuram zona pellucida ir vesela. 118. Katru embriju sūtījumu, kam veikta šo noteikumu 116.punktā paredzētā pārbaude, ievieto sterilā tvertnē, kas ir marķēta saskaņā ar šo noteikumu 114.punktu, un nekavējoties aizzīmogo. 119. Katru embriju, ja nepieciešams, pēc iespējas ātrāk sasaldē un uzglabā vietā, kura ir grupas veterinārārsta uzraudzībā un kura ir pakļauta regulārām oficiālā veterinārārsta pārbaudēm. 120. Atļauto skalojamo un mazgājamo šķīdumu sastāvā var būt tripsīns. Tripsīnu var izmantot arī enzīmu apstrādē. 121. Embriju ieguves grupa regulāri iesniedz skalojamo šķīdumu, mazgājamo šķīdumu, sadalītu embriju un neapaugļotu olšūnu paraugus oficiālai bakteriālai un vīrusu pārbaudei. 122. Embriju ieguves grupa reģistrē embriju ieguvi 12 mēnešus pirms un 12 mēnešus pēc uzglabāšanas, ieskaitot: 122.1. attiecīgo donordzīvnieku sugu, vecumu un identifikāciju; 122.2. embriju ieguves, apstrādes un uzglabāšanas vietu; 122.3. embriju identifikāciju un ziņas par to nosūtīšanas galamērķi, ja tas ir zināms; 122.4. ziņas par mikromanipulācijas paņēmieniem, kas ietver iespiešanos zona pellucida, vai citiem paņēmieniem (piemēram, in vitro apaugļošana vai in vitro audzēšana). In vitro apaugļošanā iegūtiem embrijiem drīkst marķēt visu embriju partiju, iekļaujot ziņas par olnīcu un/vai olšūnu ieguves datumu un vietu. Nodrošina arī iespēju identificēt donordzīvnieku izcelsmes ganāmpulku. 123. Šo noteikumu 106., 107., 108., 109., 110., 111., 112., 113., 114., 115., 116., 117., 118., 119., 120., 121. un 122.punkta nosacījumus piemēro olnīcu, olšūnu un citu in vitro apaugļošanā vai in vitro audzēšanā lietojamu audu ieguvei, apstrādei un pārvadāšanai. Turklāt piemēro šādus papildu nosacījumus: 123.1. ja olnīcas un citi audi iegūti kautuvē, kautuvei jābūt Pārtikas un veterinārā dienesta oficiāli apstiprinātai un oficiāla veterinārārsta uzraudzībā, kura pienākums ir veikt donordzīvnieku pirmsnāves un pēcnāves pārbaudi; 123.2. materiālus un ierīces, kas nonāk tiešā saskarē ar olnīcām un citiem audiem, sterilizē pirms lietošanas un pēc sterilizācijas lieto tikai šiem mērķiem. Dažādu donordzīvnieku partiju olšūnu un embriju apstrādei lieto atsevišķas iekārtas; 123.3. olnīcas un citus audus nedrīkst ienest apstrādes laboratorijā, kamēr nav veikta visu šai dienā kauto dzīvnieku pēcnāves pārbaude. Ja attiecīgajā donordzīvnieku partijā vai jebkuram tajā pašā dienā nokautam dzīvniekam diagnosticē slimību, visus šīs partijas audus iznīcina; 123.4. mazgāšanas un pārbaudes procedūru, kas paredzēta šo noteikumu 116. un 117.punktā, veic pēc audzēšanas procedūras pabeigšanas; 123.5. jebkuru mikromanipulāciju, kas ietver iespiešanos zona pellucida, veic saskaņā ar šo noteikumu 116. un 117.punkta nosacījumiem pēc 123.4.apakšpunktā paredzēto procedūru izpildes; 123.6. vienā ampulā vai stobriņā drīkst uzglabāt embrijus no vienas donordzīvnieku partijas. 124. Katra embriju ieguves grupa nodrošina embriju uzglabāšanu piemērotā temperatūrā telpās, ko šim nolūkam apstiprinājusi attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde. 125. Atzītas embriju uzglabāšanas telpas atbilst šādām prasībām: 125.1. ir vismaz viena slēdzama telpa, kas paredzēta tikai embriju uzglabāšanai; 125.2. telpas ir viegli tīrāmas un dezinficējamas; 125.3. telpās ir pastāvīgs saņemto un nosūtīto embriju aprites reģistrs, kurā ir norādīts embriju nosūtīšanas galamērķis; 125.4. telpas ir pakļautas oficiālā veterinārārsta pārbaudēm. 126. Pārtikas un veterinārais dienests atļauj uzglabāt atzītās telpās spermu, kas atbilst normatīvajiem aktiem par veterinārsanitārajām prasībām, kas piemērojami mājas liellopu sasaldētas spermas tirdzniecībai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm (kas ievieš Padomes 1988.gada 14.jūnija Direktīvas 88/407/EEK prasības par veterinārsanitārajiem nosacījumiem, kas piemērojami mājas liellopu sasaldētas spermas iekšējai tirdzniecībai un ievedumiem Kopienā). 127. Tirdzniecībai paredzētos embrijus no apstiprinātajām uzglabāšanas telpām līdz to nogādāšanai galamērķī pārvadā aizzīmogotās tvertnēs higiēniskos apstākļos. 128. Numurs, kas ir norādīts uz tvertnes, ir vienāds ar numuru uz veterinārā (veselības) sertifikāta. XIII. Nosacījumi govs sugas embriju donordzīvniekiem 129. Donordzīvnieki, no kuriem iegūst embrijus, atbilst šādām prasībām: 129.1. tie vismaz iepriekšējos sešus mēnešus atrodas Eiropas Savienības teritorijā vai trešajā valstī; 129.2. tie atrodas izcelsmes ganāmpulkā vismaz 30 dienas pirms embriju ieguves; 129.3. to izcelsmes ganāmpulki ir: 129.3.1. oficiāli tuberkulozesbrīvi; 129.3.2. oficiāli brucelozesbrīvi vai brucelozesbrīvi; 129.3.3. govju enzootiskās leikozesbrīvi. Donordzīvnieki drīkst būt no ganāmpulka, kurš nav govju enzootiskās leikozesbrīvs, bet par kuriem ir saņemts apstiprinājums, ka pēdējo triju gadu laikā tur nav novēroti nekādi klīniski govju enzootiskās leikozes gadījumi; 129.4. iepriekšējā gada laikā tie atradušies ganāmpulkā, kurā nav novērotas klīniskas infekciozā govju rinotraheīta pazīmes. 130. Embriju ieguves dienā: 130.1. donora govs tiek turēta saimniecībā, uz ko neattiecas veterināri aizliegumi vai karantīnas pasākumi; 130.2. donora govij nav nekādu klīniskas slimības pazīmju. 131. Šo noteikumu 129. un 130.punktā minētos nosacījumus piemēro dzīviem dzīvniekiem, kurus paredzēts izmantot kā olšūnu donorus un izņemt tiem olšūnas vai olnīcas. 132. Kautuvē pēc nokaušanas iegūto olšūnu un citu audu donordzīvnieki nedrīkst būt paredzēti nokaušanai saskaņā ar valsts slimību izskaušanas programmu, kā arī tie nedrīkst būt no saimniecības, uz ko attiecas ierobežojumi dzīvnieku slimības dēļ. 133. Kautuve, kurā iegūst olnīcas un citus audus, nedrīkst atrasties zonā, uz ko attiecas aizliegumi vai karantīnas pasākumi. XIV. Nosacījumi ērzeļu ievietošanai atzītajos spermas iegūšanas centros 134. Spermas iegūšanai drīkst izmantot tikai tādus ērzeļus, kas atbilst šādām prasībām: 134.1. ievietojot tos centrā, kā arī spermas iegūšanas dienā tiem nedrīkst būt nekādu infekcijas slimības pazīmju; 134.2. tie ir no dalībvalsts vai trešās valsts, vai valsts teritorijas daļas un no audzētavas, kas atrodas veterinārārsta uzraudzībā un atbilst normatīvajiem aktiem par veterinārsanitārajām prasībām zirgu sugas dzīvnieku pārvadāšanai un ievešanai no trešajām valstīm (kas ievieš Padomes 1990.gada 26.jūnija Direktīvas 90/426/EEK prasības par veterinārsanitārajiem nosacījumiem, ar ko reglamentē zirgu sugas dzīvnieku pārvadāšanu un ievešanu no trešajām valstīm); 134.3. 30 dienas pirms spermas iegūšanas tie ir turēti audzētavā, kurā nevienam zirgu sugas dzīvniekam minētajā laikposmā nav novērotas zirgu vīrusa artrīta klīniskās pazīmes; 134.4. 60 dienas pirms spermas iegūšanas tie ir turēti audzētavā, kurā nevienam zirgu sugas dzīvniekam minētajā laikposmā nav novērotas zirgu kontagiozā metrīta klīniskās pazīmes; 134.5. 30 dienas pirms spermas iegūšanas un tās laikā tie nav izmantoti kopulācijai; 134.6. tiem veikti šādi izmeklējumi, un iegūtie rezultāti ir negatīvi: 134.6.1. agara-gela imūndifūzijas metode (Koginsa tests), lai noteiktu zirgu infekciozo anēmiju; 134.6.2. seruma neitralizācijas tests, lai noteiktu zirgu virusālo artrītu. Ja seruma šķīdumā 1 pret 4 rezultāts ir pozitīvs, tad visam spermas daudzumam, kas paņemts no donordzīvnieka, veic vīrusa izolēšanas testu, lai noteiktu zirgu virusālo artrītu; 134.6.3. zirgu kontagiozā metrīta testu veic divas reizes ar septiņu dienu starplaiku, izolējot Tayorella equigenitalis no pirmsejakulācijas šķidruma vai spermas parauga un no dzimumorgānu uztriepēm, kas ņemtas no dzimumlocekļa apvalka, urīnizvadkanāla un urīnizvadkanāla bedrītes; 134.7. tie ir pakļauti vienai no šādām testēšanas programmām: 134.7.1. ja paredzēta tirdzniecība ar svaigu vai atdzesētu spermu un: 134.7.1.1. ja donora ērzelis vismaz 30 dienas pirms pirmās spermas iegūšanas un iegūšanas laikā ir pastāvīgi uzturējies spermas iegūšanas centrā, un neviens zirgu sugas dzīvnieks spermas iegūšanas centrā nav nonācis tiešā saskarē ar zirgu sugas dzīvnieku, kam ir sliktāks veselības stāvoklis nekā donora ērzelim, tad testus, kas noteikti šo noteikumu 134.6.apakšpunktā, veic vismaz 14 dienas pēc pastāvīgās uzturēšanās sākuma un vismaz reizi gadā vaislas sezonas sākumā; 134.7.1.2. ja donora ērzelis pastāvīgi neuzturas spermas iegūšanas centrā, un/vai citi zirgu sugas dzīvnieki spermas iegūšanas centrā ir nonākuši tiešā saskarē ar zirgu sugas dzīvnieku, kam ir sliktāks veselības stāvoklis, tad testus, kas noteikti šo noteikumu 134.6.apakšpunktā, veic 14 dienu laikā pirms pirmās spermas iegūšanas un vismaz reizi gadā vaislas sezonas sākumā. Testus, kas noteikti šo noteikumu 134.6.1.apakšpunktā, atkārto vismaz reizi 120 dienās spermas iegūšanas periodā. Testu, kas noteikts šo noteikumu 134.6.2.apakšpunktā, veic ne vēlāk kā 30 dienas pirms katras spermas iegūšanas, ja vien vīrusa izolēšanas tests, kas jāveic katru gadu, neapstiprina, ka seropozitīvais ērzelis nav zirgu virusālā artrīta izplatītājs; 134.7.2. ja paredzēta tirdzniecība ar saldētu spermu, piemēro testēšanas programmas, kas noteiktas šo noteikumu 134.7.1.apakšpunktā, vai pamīšus obligātajā spermas 30 dienu uzglabāšanas periodā un ne mazāk kā 14 dienas pēc spermas iegūšanas pamīšus veic testus, kas noteikti šo noteikumu 134.6.apakšpunktā, neatkarīgi no ērzeļa uzturēšanās statusa. XV. Nosacījumi teķu un āžu ievietošanai atzītajos spermas iegūšanas centros 135. Spermas iegūšanai drīkst izmantot tikai tādus teķus un āžus no centriem vai audzētavām, kuri pēc oficiālā veterinārārsta atzinuma spermas iegūšanas dienā ir klīniski veseli un atbilst prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par dzīvnieku veterinārsanitārajām prasībām, kas ietekmē aitu un kazu tirdzniecību (kuri ievieš Padomes 1991.gada 28.janvāra Direktīvas 91/68/EEK par dzīvnieku veterinārsanitārajām prasībām, kas ietekmē aitu un kazu tirdzniecību Kopienā (turpmāk- direktīva 91/68), 4., 5. un 6.panta prasības). 136. Dzīvniekiem 30 dienas pirms spermas iegūšanas tiek veikti šādi testi, un iegūtie rezultāti ir negatīvi: 136.1. tests brucelozes (B. melitensis) noteikšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku veterinārsanitārajām prasībām, kas ietekmē aitu un kazu tirdzniecību (kas ievieš direktīvas 91/68 C pielikumu); 136.2. tests, lai noteiktu kontagiozo epididimītu (B. ovis) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku veterinārsanitārajām prasībām, kas ietekmē aitu un kazu tirdzniecību (kas ievieš direktīvas 91/68 D pielikumu); 136.3. tests, lai noteiktu aitu enzootiskā aborta vīrusu. 137. Teķiem un āžiem tiek veikti attiecīgie testi vai pārbaudes, kas paredzētas, lai garantētu atbilstību prasībām, kas noteiktas šo noteikumu 136.1. un 136.2.apakšpunktā. 138. Ja kāds no šo noteikumu 136.punktā minētajiem testiem ir pozitīvs, dzīvnieku izolē un spermu, kura ir iegūta kopš pēdējā negatīvā testa, nedrīkst izmantot tirdzniecībai. Tirdzniecībai nedrīkst izmantot arī citu dzīvnieku spermu, kas iegūta pēc datuma, kad tika veikts tests ar pozitīvu rezultātu, ja dzīvnieki ir uzņēmīgi pret attiecīgo slimību. XVI. Nosacījumi sieviešu dzimuma donordzīvnieku ievietošanai atzītajos spermas iegūšanas centros 139. Sieviešu dzimuma dzīvniekus drīkst izmantot embriju vai olšūnu iegūšanai tikai tad, ja tie ir no ganāmpulkiem, kuri, pēc oficiālā veterinārārsta atzinuma, atbilst prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par tirdzniecību ar dzīviem dzīvniekiem starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. 140. Sieviešu dzimuma cūku ievietošanai atzītajos spermas iegūšanas centros piemēro normatīvo aktu prasības par veterinārajām prasībām govju un cūku apritei (kas ievieš direktīvu 64/432). 141. Sieviešu dzimuma aitu un kazu ģints dzīvnieku ievietošanai atzītajos spermas iegūšanas centros piemēro normatīvo aktu prasības par dzīvnieku veterinārsanitārajām prasībām, kas ietekmē aitu un kazu tirdzniecību (kas ievieš direktīvu 91/68). 142. Zirgu sugas dzīvniekus papildus prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par veterinārsanitārajām prasībām zirgu sugas dzīvnieku pārvadāšanai un ievešanai no trešajām valstīm (kas ievieš Padomes 1990.gada 26.jūnija Direktīvas 90/426/EEK prasības par veterinārsanitārajiem nosacījumiem, ar ko reglamentē zirgu sugas dzīvnieku pārvadāšanu un ievešanu no trešajām valstīm), pirms olšūnu vai embriju iegūšanas 60 dienas tur audzētavās, kurās nav novērotas zirgu kontagiozā metrīta klīniskās pazīmes, un tie 30 dienas pirms olšūnu vai embriju iegūšanas nav izmantoti kopulācijai. XVII. Noslēguma jautājums 143. Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju. Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no: 1) Padomes 1988.gada 14.jūnija Direktīvas 88/407/EEK par veterinārsanitārajiem nosacījumiem, kas piemērojami mājas liellopu sasaldētas spermas iekšējai tirdzniecībai un ievedumiem Kopienā; 2) Padomes 1989.gada 25.septembra Direktīvas 89/556/EEK par dzīvnieku veselības prasībām, kas reglamentē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar liellopu sugu mājdzīvnieku embrijiem un to importu no trešajām valstīm; 3) Padomes 1990.gada 26.jūnija Direktīvas 90/429/EEK, ar ko nosaka dzīvnieku veselības prasības, kas piemērojamas Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar cūku sugu mājdzīvnieku spermu un tās importu; 4) Padomes 1992.gada 13.jūlija Direktīvas 92/65/EEK, ar ko paredz veterinārsanitārās prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas veterinārsanitārās prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A(I) pielikumā. Ministru prezidents I.Emsis Zemkopības ministrs M.Roze Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.
Zemkopības ministrs M.Roze |
Tiesību akta pase
Nosaukums: Veterinārās prasības dzīvnieku spermas, olšūnu un embriju tirdzniecībai
Statuss:
Zaudējis spēku
Saistītie dokumenti
|