Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Ministru kabineta noteikumi Nr.391

Rīgā 2004.gada 22.aprīlī (prot. Nr.24 25.§)
Pievienotās vērtības nodokļa nodrošinājuma apjoma noteikšanas, tā iesniegšanas, piemērošanas un samazināšanas kārtība
Izdoti saskaņā ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 12.panta 2.3 daļu

1. Noteikumi nosaka pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk — nodoklis) nodrošinājuma apjomu, kā arī nodokļa nodrošinājuma iesniegšanas, piemērošanas un samazināšanas kārtību.

2. Normatīvajos aktos muitas jomā noteiktās prasības muitas galvojuma iesniegšanai, pieņemšanai un piemērošanai attiecībā uz muitas parādu, kas varētu rasties, vai muitas parādu piemērojamas arī nodokļa nodrošinājumam, izņemot šo noteikumu 18.punktā minētos gadījumus.

3. Nodrošinājumu Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādē (turpmāk — muitas iestāde) iesniedz, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas jomā muitas iestāde pieprasa sniegt muitas galvojumu muitas parāda, kas varētu rasties, vai muitas parāda segšanai.

4. Nodrošinājuma veidi un to segšanas kārtība atbilst normatīvajos aktos muitas jomā noteiktajiem muitas galvojuma veidiem un to segšanas kārtībai.

5. Nodrošinājumu muitas iestādē iesniedz persona, kas uzņemas atbildību par muitas parāda, kas varētu rasties, vai muitas parāda segšanu (turpmāk — galvenais parādnieks).

6. Galvenajam parādniekam ir tiesības izvēlēties nodrošinājumu un tā segšanas veidu, ja normatīvajos aktos muitas jomā nav noteikts citādi.

7. Nodrošinājuma apjoms atbilst pievienotās vērtības nodokļa summai, kas maksājama, izlaižot preces brīvam apgrozījumam (turpmāk — nodokļa parāds).

8. Nodrošinājuma apjoms, lai segtu nodokļa parādu, kas varētu rasties, atbilst aprēķinātajai nodokļa summai, kas būtu maksājama, ja preces izlaistu brīvam apgrozījumam.

9. Nodrošinājums nav jāiesniedz, ja:

9.1. precēm piemēro muitas galvojumu par muitas parādu, kas rodas attiecībā uz izvedmuitas nodokļiem;

9.2. precēm piemēro kopējā vai Kopienas tranzīta procedūru;

9.3. precēm piemēro atbrīvojumu no nodokļa saskaņā ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 6.pantu;

9.4. muitas iestāde nepieprasa muitas galvojumu muitas parāda, kas varētu rasties, vai muitas parāda segšanai.

10. No nodrošinājuma atbrīvo, tiklīdz muitas parāds un nodokļa parāds, par kuru tas pieprasīts, ir dzēsts vai vairs nevar rasties.

11. Ja nodokļa parāds ir daļēji dzēsts vai var rasties no jauna tikai attiecībā uz daļu no parāda summas, par kuru iesniegts nodokļa nodrošinājums, pēc galvenā parādnieka vai galvinieka lūguma izbeidzas daļa no nodrošinājuma saistībām, ja attiecīgā summa to nodrošina.

12. Galvinieka statusu banka vai apdrošināšanas sabiedrība iegūst normatīvajos aktos muitas jomā noteiktajā kārtībā.

13. Ja galvenais parādnieks iesniedz papildinātu nodrošinājumu, tā derīguma termiņš nedrīkst pārsniegt iepriekšējā nodrošinājuma derīguma termiņu.

14. Drošības naudas apjoms nodokļa parāda nodrošināšanai atbilst 100 procentu aprēķinātajam nodokļa parādam, kas varētu rasties.

15. Vienreizējā nodrošinājuma apjoms atbilst 100 procentu aprēķinātajam nodokļa parādam vai nodokļa parādam, kas varētu rasties.

16. Vispārējā nodrošinājuma apjomu nosaka galvenais parādnieks, veicot aprēķinu saskaņā ar kārtību, kāda noteikta normatīvajos aktos muitas jomā par vispārējā galvojuma apjoma aprēķināšanu.

17. Ja galvenais parādnieks, kas saņem vispārējo nodrošinājumu, atbilst šo noteikumu 18.punktā minētajiem nosacījumiem, Valsts ieņēmumu dienests, pieņemot un reģistrējot vispārējo nodrošinājumu, atļauj izmantot samazināto vispārējo nodrošinājumu.

18. Vispārējā nodrošinājuma summu var samazināt:

18.1. par 50 procentiem, ja galvenais parādnieks pēdējo 18 mēnešu laikā pirms vispārējā galvojuma saņemšanas vismaz četras reizes mēnesī izmantojis vispārējo galvojumu muitas parāda, kas varētu rasties, vai muitas parāda nodrošināšanai un:

18.1.1. galvenais parādnieks atbilstoši normatīvajiem aktiem pievienotās vērtības nodokļa jomā maksā nodokli valsts budžetā un iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā pārskatus un deklarācijas;

18.1.2. galvenais parādnieks ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā vismaz trīs gadus;

18.2. par 70 procentiem, ja galvenais parādnieks pēdējo 30 mēnešu laikā pirms vispārējā galvojuma saņemšanas vismaz četras reizes mēnesī izmantojis vispārējo galvojumu muitas parāda, kas varētu rasties, vai muitas parāda nodrošināšanai un:

18.2.1. galvenais parādnieks atbilstoši normatīvajiem aktiem pievienotās vērtības nodokļa jomā maksā nodokli valsts budžetā un iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā pārskatus un deklarācijas;

18.2.2. galvenais parādnieks ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā vismaz piecus gadus;

18.3. par 90 procentiem, ja galvenais parādnieks pēdējo 36 mēnešu laikā pirms vispārējā galvojuma saņemšanas vismaz četras reizes mēnesī izmantojis vispārējo galvojumu muitas parāda, kas varētu rasties, vai muitas parāda nodrošināšanai un:

18.3.1. galvenais parādnieks atbilstoši normatīvajiem aktiem pievienotās vērtības nodokļa jomā maksā nodokli valsts budžetā un iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā pārskatus un deklarācijas;

18.3.2. galvenais parādnieks ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā vismaz septiņus gadus.

19. Ja tiek piemērota muitas procedūra — izlaišana brīvam apgrozījumam -, nodrošinājuma apjoms atbilst 100 procentu aprēķinātajam nodokļa parādam.

20. Ja nodokļa parāds, kas varētu rasties, vispārējā nodrošinājuma apjoma pārskata periodā pārsniedz 10 procentus no iesniegtā vispārējā galvojuma apjoma, galvenais parādnieks palielina vispārējā nodrošinājuma apjomu līdz pilnam apjomam.

21. Līgumi, kas noslēgti ar Valsts ieņēmumu dienestu par galvinieka statusa iegūšanu līdz 2004.gada 1.maijam, pārslēdzami līdz 2004.gada 1.jūlijam.

22. Vispārējā galvojuma apliecības, kas izsniegtas līdz 2004.gada 1.maijam, paliek spēkā līdz tajās minētā derīguma termiņa beigām.

(MK 21.12.2004. noteikumu Nr.1028 redakcijā)

23. Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1977.gada 17.maija Sestās Direktīvas 77/388/EK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze.

Ministru prezidents I.Emsis

Finanšu ministrs O.Spurdziņš
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 391Pieņemts: 22.04.2004.Stājas spēkā: 01.05.2004.Zaudē spēku: 01.12.2009.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 68 (3016), 30.04.2004.
Tulkojums:
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
87888
{"selected":{"value":"29.12.2004","content":"<font class='s-1'>29.12.2004.-30.11.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"29.12.2004","iso_value":"2004\/12\/29","content":"<font class='s-1'>29.12.2004.-30.11.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.05.2004","iso_value":"2004\/05\/01","content":"<font class='s-1'>01.05.2004.-28.12.2004.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
29.12.2004
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva