Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"

Izdarīt likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 16.nr.; 1996, 19.nr.; 1997, 2., 14.nr.; 1998, 12.nr.; 2000, 2., 17., 23.nr.; 2001, 3., 16.nr.; 2002, 16.nr.; 2003, 23., 24.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

izslēgt 7.punktu;

izslēgt 13.punktu;

aizstāt 17.punktā vārdus "sociāli mazaizsargātām un maznodrošinātām personām (ģimenēm)" ar vārdiem "likumā noteiktajā kārtībā";

papildināt pantu ar 21.punktu šādā redakcijā:

"21) privatizācijas ierosinājums - personas iesniegums, kurā izteikta vēlme privatizēt dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai viendzīvokļa māju, ja iesnieguma iesniegšanas brīdī pastāv kāds no šajā likumā minētajiem attiecīgā objekta privatizāciju kavējošiem iemesliem."

2. Izteikt 15.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Dzīvokli, par kura lietošanu nav noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums (turpmāk - neizīrēts dzīvoklis), publiski piedāvā privatizēt atklātā izsolē. Tajā vispirms piedalās fiziskās personas, kuras īrē dzīvojamo telpu denacionalizētās vai likumīgajam īpašniekam atdotās mājās, pamatojoties uz dzīvojamās telpas īres līgumu, kas noslēgts pirms šo māju denacionalizācijas vai atdošanas bijušajiem īpašniekiem, un pret kurām vērstas prasības tiesā par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un īpašniekiem nav pienākuma ierādīt šīm personām citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" noteikumiem.

(2) Ja neviena šā panta pirmajā daļā minētā persona nav pieteikusies privatizēt neizīrēto dzīvokli, atklātā izsolē vienlaikus piedalās fiziskās personas, kuras pieteikušās uz šo izsoli un:

1) kuras īrē dzīvojamo telpu mājā, kura kļuvusi nederīga apdzīvošanai stihiskas nelaimes rezultātā vai kuras konstrukcija ir avārijas stāvoklī;

2) kuras īrē dzīvojamo telpu denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā vai mājā, par kuras atdošanu likumīgajam īpašniekam ir pieņemts attiecīgs lēmums vai attiecībā uz kuru ir pieņemts lēmums par īpašuma tiesību atjaunošanu, vai mājā, kuras bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki saskaņā ar likumu "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" un likumu "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" iesnieguši pieteikumu par īpašuma tiesību atjaunošanu, ja īres līgums noslēgts pirms šo māju denacionalizācijas vai atdošanas bijušajiem īpašniekiem;

3) kuru ģimenē ir trīs un vairāk nepilngadīgu bērnu, ja tās īrē nepietiekami lielu dzīvojamo telpu un ir reģistrētas pašvaldībā palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājuma risināšanai;

4) kuras īrē dzīvojamo telpu kopējā dzīvoklī;

5) kuras vairāk nekā 40 gadus īrē dzīvojamo telpu bez labierīcībām;

6) kuras ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu ir izliekamas no īrētajām dzīvojamām telpām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

(3) Ja neviena šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā persona nav pieteikusies privatizēt neizīrēto dzīvokli, atklātā izsolē piedalās tās fiziskās personas, kurām ir īpašuma kompensācijas sertifikāti un kuras ir pieteikušās uz šo izsoli.

(4) Ja neviena šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētā persona nav pieteikusies privatizēt neizīrēto dzīvokli, atklātā izsolē piedalās tās fiziskās un juridiskās personas - jebkura veida privatizācijas sertifikātu īpašnieces, kuras ir pieteikušās uz šo izsoli.

(5) Persona, kura šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā ir privatizējusi neizīrētu dzīvokli, to nevar atsavināt trīs gadus pēc tam, kad šī persona izsolē ieguvusi attiecīgo dzīvokli.

(6) Šajā pantā noteiktajā kārtībā tā pirmajā un otrajā daļā minētās personas var privatizēt neizīrētu dzīvokli tikai vienu reizi.

(7) Viendzīvokļa māju, par kuras lietošanu nav noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums (turpmāk - neizīrēta viendzīvokļa māja), privatizē, ievērojot šajā pantā noteikto.

(8) Neizīrētu pašvaldības dzīvokli vai viendzīvokļa māju ar pašvaldības domes (padomes) lēmumu, bet neizīrētu valsts dzīvokli vai viendzīvokļa māju ar valsts aģentūras "Mājokļu aģentūra" lēmumu var piedāvāt privatizēt atklātā izsolē par latiem."

3. Izteikt 21.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Neizīrētu dzīvokli publiski piedāvā privatizēt atklātā izsolē. Tajā vispirms piedalās fiziskās personas, kuras īrē dzīvojamo telpu denacionalizētās vai likumīgajam īpašniekam atdotās mājās, pamatojoties uz dzīvojamās telpas īres līgumu, kas noslēgts pirms šo māju denacionalizācijas vai atdošanas bijušajiem īpašniekiem, un pret kurām vērstas prasības tiesā par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un īpašniekiem nav pienākuma ierādīt šīm personām citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" noteikumiem.

(2) Ja neviena šā panta pirmajā daļā minētā persona nav pieteikusies privatizēt neizīrēto dzīvokli, atklātā izsolē vienlaikus piedalās fiziskās personas, kuras pieteikušās uz šo izsoli un:

1) kuras īrē dzīvojamo telpu mājā, kura kļuvusi nederīga apdzīvošanai stihiskas nelaimes rezultātā vai kuras konstrukcija ir avārijas stāvoklī;

2) kuras īrē dzīvojamo telpu denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā vai mājā, par kuras atdošanu likumīgajam īpašniekam ir pieņemts attiecīgs lēmums vai attiecībā uz kuru ir pieņemts lēmums par īpašuma tiesību atjaunošanu, vai mājā, kuras bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki saskaņā ar likumu "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" un likumu "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" iesnieguši pieteikumu par īpašuma tiesību atjaunošanu, ja īres līgums noslēgts pirms šo māju denacionalizācijas vai atdošanas bijušajiem īpašniekiem;

3) kuru ģimenē ir trīs un vairāk nepilngadīgu bērnu, ja tās īrē nepietiekami lielu dzīvojamo telpu un ir reģistrētas pašvaldībā palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājuma risināšanai;

4) kuras īrē dzīvojamo telpu kopējā dzīvoklī;

5) kuras vairāk nekā 40 gadus īrē dzīvojamo telpu bez labierīcībām;

6) kuras ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu ir izliekamas no īrētajām dzīvojamām telpām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

(3) Ja neviena šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā persona nav pieteikusies privatizēt neizīrēto dzīvokli, atklātā izsolē piedalās tās fiziskās personas, kurām ir īpašuma kompensācijas sertifikāti un kuras ir pieteikušās uz šo izsoli.

(4) Ja neviena šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētā persona nav pieteikusies privatizēt neizīrēto dzīvokli, atklātā izsolē piedalās tās fiziskās un juridiskās personas - jebkura veida privatizācijas sertifikātu īpašnieces, kuras ir pieteikušās uz šo izsoli.

(5) Persona, kura šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā ir privatizējusi neizīrētu dzīvokli, to nevar atsavināt trīs gadus pēc tam, kad šī persona izsolē ieguvusi attiecīgo dzīvokli.

(6) Šajā pantā noteiktajā kārtībā tā pirmajā un otrajā daļā minētās personas var privatizēt neizīrētu dzīvokli tikai vienu reizi.

(7) Zemes gabala īpašniekam, uz kura zemes uzcelta daudzdzīvokļu māja, ir tiesības pēc savas izvēles privatizēt vienu šajā mājā esošu un privatizācijai publiski piedāvātu neizīrētu dzīvokli, ievērojot šā likuma 38.panta otrajā un trešajā daļā noteikto kārtību. Privatizācijas komisija nosūta zemes īpašniekam paziņojumu par neizīrēta dzīvokļa privatizāciju atklātā izsolē, norādot termiņu, līdz kuram iesniedzams privatizācijas pieteikums. Paziņojums tiek nosūtīts uz adresi, kura minēta nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju reģistrā vai kuru pats zemes īpašnieks iepriekš uzrādījis privatizācijas komisijai. Privatizējot kādu citu šajā likumā paredzētu privatizācijas objektu, zemes gabala īpašniekam jāievēro šajā likumā noteiktā privatizācijas secība un kārtība. Zemes gabala īpašnieka tiesību pārņēmējam nav šajā daļā minēto tiesību, ja tās jau izmantojis iepriekšējais zemes gabala īpašnieks.

(8) Neizīrētu pašvaldības dzīvokli vai viendzīvokļa māju ar pašvaldības domes (padomes) lēmumu, bet neizīrētu valsts dzīvokli vai viendzīvokļa māju ar valsts aģentūras "Mājokļu aģentūra" lēmumu var piedāvāt privatizēt atklātā izsolē par latiem."

4. Aizstāt 29.panta pirmajā daļā vārdu "mēneša" ar vārdiem "triju mēnešu".

5. Izteikt 34.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Īrnieka un viņa ģimenes locekļu atteikums privatizēt piedāvāto objektu neliedz viņiem tiesības iesniegt privatizācijas pieteikumu vēlākā periodā, bet ne vēlāk kā līdz 2005.gada 31.decembrim, izņemot šā likuma 79.pantā paredzētos gadījumus."

6. Aizstāt 35.panta pirmajā daļā skaitli un vārdus "15.panta pirmajā un ceturtajā daļā" ar skaitli un vārdiem "15.panta pirmajā un septītajā daļā".

7. Aizstāt 37.panta trešajā daļā skaitli un vārdus "21.panta ceturtajā daļā" ar skaitli un vārdiem "21.panta septītajā daļā".

8. Aizstāt 38.panta otrajā daļā skaitli un vārdus "21.panta ceturtajā daļā" ar skaitli un vārdiem "21.panta septītajā daļā".

9. Izteikt 50.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Līdz brīdim, kad dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona ar nodošanas-pieņemšanas aktu pārņem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības, dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas un neapdzīvojamās telpas īpašniekam maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu nosaka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā."

10. 59.panta pirmajā daļā:

aizstāt 5.punktā vārdus "ne retāk kā reizi ceturksnī" ar vārdiem "ne retāk kā reizi pusgadā";

izteikt 11.punktu šādā redakcijā:

"11) uzturēt, aktualizēt un pilnveidot dzīvojamo māju privatizācijas elektronisko datu bāzi, nodrošinot bezmaksas sadarbību ar citu valsts un pašvaldību institūciju informācijas sistēmām (reģistriem), un uz tās pamata Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izveidot, uzturēt un attīstīt situācijas novērošanas, analīzes, prognozēšanas un kontroles informācijas sistēmu un datu bāzi mājokļu jomā (mājokļu monitoringa sistēmu)";

papildināt daļu ar 15.punktu šādā redakcijā:

"15) izstrādāt un likumos noteiktajā kārtībā saskaņot namu pārvaldnieku izglītības programmu paraugus namu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas jomā."

11. Aizstāt 67.panta trešajā un ceturtajā daļā skaitļus un vārdus "15.panta piektajā daļā, 21.panta piektajā daļā" ar skaitļiem un vārdiem "15.panta astotajā daļā, 21.panta astotajā daļā".

12. 69.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "pārsūdzēts" ar vārdu "apstrīdēts";

aizstāt otrajā daļā vārdus "motivēta iesnieguma, kam pievienots privatizācijas komisijas lēmums par privatizācijas objekta vērtības noteikšanu vai par nomā nododamā vai privatizējamā zemes gabala platības noteikšanu, vai par privatizācijas objekta pirkuma maksas noteikšanu" ar vārdu "iesnieguma".

13. 74.pantā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Privatizācijai netiek nodotas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas un atsevišķi dzīvokļi, par kuru neprivatizēšanu un saglabāšanu pašvaldības īpašumā, kas nepieciešams likumos noteikto pašvaldības funkciju realizēšanai, ir pieņemts attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmums. Ja dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa ir nodota īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, tad šāda māja nododama privatizācijai likumā noteiktajā kārtībā.";

papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Likumā "Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā izīrētās dzīvojamās telpas netiek nodotas privatizācijai, un tās nevar iegūt īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai."

14. 77.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"77.pants. Rīcība ar neprivatizētām dzīvojamām mājām, dzīvojamās mājās esošiem dzīvokļiem, mākslinieku darbnīcām un neapdzīvojamām telpām";

izslēgt otro un ceturto daļu;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Izīrētu dzīvokli vai izīrētu viendzīvokļa māju var atsavināt citām personām tikai tad, ja ir saņemta īrnieka un viņa pilngadīgo ģimenes locekļu rakstveida piekrišana."

15. Papildināt likumu ar 79., 80., 81., 82., 83. un 84.pantu šādā redakcijā:

"79.pants. Paziņojums par privatizāciju kavējošiem iemesliem

Privatizācijas komisija vai valsts aģentūra "Mājokļu aģentūra" nosūta izīrēto dzīvokļu, viendzīvokļa māju īrniekiem un viņu pilngadīgajiem ģimenes locekļiem, kā arī iznomāto mākslinieku darbnīcu nomniekiem paziņojumu par to, ka tā nevar uzsākt attiecīgās dzīvojamās mājas privatizāciju, jo pastāv kāds no šādiem privatizāciju kavējošiem iemesliem:

1) nav pabeigta kopīpašuma sadale un nav noteiktas valsts vai pašvaldības īpašuma tiesības uz atsevišķiem dzīvokļiem vai mākslinieku darbnīcām atbilstoši šā likuma 9.panta noteikumiem;

2) nav pabeigta dzīvojamās mājas vai tās daļas izslēgšana no valsts vai pašvaldības uzņēmējsabiedrības pamatkapitāla atbilstoši šā likuma 74.panta noteikumiem;

3) jautājumā par dzīvojamās mājas īpašuma tiesībām uzsākta tiesvedība un attiecīgais tiesas nolēmums nav stājies spēkā.

80.pants. Paziņojuma par privatizāciju kavējošiem iemesliem nosūtīšana

Šā likuma 79.pantā minētais privatizācijas komisijas vai valsts aģentūras "Mājokļu aģentūra" nosūtītais paziņojums uzskatāms par saņemtu no brīža, kad dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas īrnieks vai kāds no viņa pilngadīgajiem ģimenes locekļiem vai mākslinieka darbnīcas nomnieks ar savu parakstu apliecinājis, ka šo paziņojumu saņēmis.

81.pants. Privatizācijas ierosinājuma iesniegšana

(1) Pēc tam, kad saņemts paziņojums par privatizāciju kavējošiem iemesliem, dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas īrniekam, viņa ģimenes locekļiem vai personai, kura ar īrnieku un viņa ģimenes locekļiem ir noslēgusi notariāli apliecinātu vienošanos par dzīvokļa privatizāciju, kā arī mākslinieka darbnīcas nomniekam ir tiesības līdz 2005.gada 31.decembrim iesniegt privatizācijas komisijai privatizācijas ierosinājumu.

(2) Privatizācijas ierosinājumā norāda:

1) privatizācijas objekta adresi un platību;

2) tās personas vārdu un uzvārdu, kura vēlas iegūt savā īpašumā dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai viendzīvokļa māju;

3) privatizācijas objekta privatizāciju kavējošos iemeslus.

82.pants. Privatizācijas ierosinājuma reģistrācija

(1) Privatizācijas komisija vai valsts aģentūra "Mājokļu aģentūra" reģistrē privatizācijas ierosinājumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un mēneša laikā no privatizācijas ierosinājuma saņemšanas dienas rakstveidā sniedz privatizācijas ierosinājuma iesniedzējam atbildi, kurā ietverta šāda informācija:

1) privatizācijas ierosinājuma reģistrācijas laiks;

2) informācija par privatizācijas ierosinājumu iesniegušās personas tiesībām un iespējām iegūt īpašumā dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai viendzīvokļa māju;

3) sekas, kādas iestāsies, ja persona noteiktajā termiņā neizmantos tai rezervētās privatizācijas iespējas.

(2) Ja objekts, par kura privatizāciju ir iesniegts privatizācijas ierosinājums, nav nododams privatizācijai saskaņā ar šo likumu, privatizācijas komisija nereģistrē privatizācijas ierosinājumu un divu nedēļu laikā rakstveidā sniedz privatizācijas ierosinājuma iesniedzējam motivētu atbildi.

83.pants. Privatizācijas pieteikuma iesniegšanas termiņi un kārtība

(1) Pēc tam, kad zuduši dzīvojamās mājas privatizāciju kavējošie iemesli, persona, kura privatizācijas ierosinājumu iesniegusi līdz 2005.gada 31.decembrim, attiecīgo dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai viendzīvokļa māju privatizē šajā likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot privatizācijas pieteikumu ne vēlāk kā:

1) līdz 2006.gada 1.jūlijam, ja privatizācijas komisija vai valsts aģentūra "Mājokļu aģentūra" pieņēmusi lēmumu par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu līdz 2005.gada 31.decembrim;

2) sešu mēnešu laikā pēc tam, kad privatizācijas komisija vai valsts aģentūra "Mājokļu aģentūra" pieņēmusi lēmumu par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu, ja tas pieņemts pēc 2005.gada 31.decembra.

(2) Ja privatizācijas pieteikums netiek iesniegts šā panta pirmajā daļā paredzētajos termiņos vai ir kļuvis zināms, ka objekts nav nododams privatizācijai šajā likumā noteiktajā kārtībā, reģistrētais privatizācijas ierosinājums tiek dzēsts un par to paziņo šā ierosinājuma iesniedzējam.

84.pants. Valsts vai pašvaldības īpašumā esoša zemes gabala privatizācija pēc privatizācijas ierobežojumu atcelšanas

Ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas privatizācija šā likuma 8.1 pantā noteiktajā kārtībā ir uzsākta līdz 2002.gada 31.jūlijam un šī māja pilnībā vai daļēji atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, attiecībā uz kuru vairs nepastāv privatizācijas ierobežojumi, kas bija spēkā viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas privatizācijas uzsākšanas brīdī, ar pašvaldības domes (padomes) vai valsts aģentūras "Mājokļu aģentūra" lēmumu privatizācijai nododams valsts vai pašvaldības īpašumā esošais zemes gabals (turpmāk šajā pantā - zemes gabals), ievērojot šādu kārtību:

1) zemes gabalu, uz kura pilnībā vai daļēji atrodas privatizācijai nodotā dzīvojamā māja, nodod īpašumā bez atlīdzības;

2) privatizācijas komisija vai valsts aģentūra "Mājokļu aģentūra" pieņem lēmumu slēgt ar privatizētā dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašnieku vienošanos par zemes gabala nodošanu īpašumā bez atlīdzības atbilstoši privatizētā objekta kopīpašuma domājamai daļai;

3) privatizācijas komisija vai valsts aģentūra "Mājokļu aģentūra" nosūta katram privatizētā objekta īpašniekam uzaicinājumu privatizēt zemes gabalu;

4) uzaicinājumā privatizācijas komisija vai valsts aģentūra "Mājokļu aģentūra" norāda privatizējamā zemes gabala platību, izdevumus, kas minēti šā panta 6.punktā, kā arī termiņu, līdz kuram noslēdzama vienošanās par zemes gabala nodošanu īpašumā bez atlīdzības;

5) privatizācijas komisija vai valsts aģentūra "Mājokļu aģentūra" vienošanos par zemes gabala nodošanu īpašumā bez atlīdzības slēdz šajā likumā noteiktajā kārtībā ar katru privatizētā objekta īpašnieku;

6) izdevumus par zemes gabala noteikšanu, zemes gabala iemērīšanu un tā reģistrāciju zemesgrāmatā sedz dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašnieks proporcionāli privatizētā objekta kopīpašuma domājamai daļai."

16. Papildināt pārejas noteikumus ar 29., 30., 31., 32., 33., 34. un 35.punktu šādā redakcijā:

"29. Privatizācijas komisija vai valsts aģentūra "Mājokļu aģentūra" nosūta šā likuma 79.pantā paredzēto paziņojumu laikā līdz 2004.gada 1.decembrim.

30. No 2006.gada 1.janvāra dzīvojamās mājas un tajās esošie privatizācijas objekti tiek atsavināti Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā, izņemot šā likuma 83.pantā paredzētos gadījumus.

31. Šo pārejas noteikumu 27.punkts ir spēkā līdz 2004.gada 30.jūnijam.

32. Šā likuma 84.panta noteikumi stājas spēkā 2004.gada 1.jūlijā.

33. Valsts vai pašvaldības īpašumā esoša zemes gabala privatizācija, kas uzsākta līdz 2004.gada 1.jūlijam saskaņā ar šo pārejas noteikumu 27.punkta noteikumiem, tiek pabeigta atbilstoši minētajiem noteikumiem.

34. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.septembrim apstiprina dzīvojamo māju pārvaldnieku kompetences kritēriju noteikšanas, pārvaldnieku sertificēšanas un viņu apmācības organizēšanas kārtību.

35. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.septembrim apstiprina privatizācijas ierosinājumu reģistrācijas kārtību."

Likums Saeimā pieņemts 2004.gada 7.aprīlī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2004.gada 28.aprīlī

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2004.gada 12.maiju.

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 07.04.2004.Stājas spēkā: 12.05.2004.Tēma:  Pašvaldības; Dzīvokļu tiesības; Nekustamais īpašums, būvniecība; PrivatizācijaPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 66 (3014), 28.04.2004.
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Satversmes tiesas nolēmumi
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
87665
12.05.2004
84
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva