Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt 2005. gada 8. decembra likumu: Eiropas Savienības struktūrfondu vadības likums.

 

Ministru kabineta noteikumi Nr.200

Rīgā 2004.gada 30.martā (prot. Nr.17, 4.§)

Noteikumi par Eiropas Savienības struktūrfondu vadību

Izdoti saskaņā ar Reģionālās attīstības likuma 21.panta trešo daļu

 

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka Eiropas Savienības struktūrfondu (turpmāk - struktūrfondi) vadības kārtību, struktūrfondu vadībā iesaistītās puses, to tiesības un pienākumus.

2. Struktūrfondu vadība šo noteikumu izpratnē ir vienotā programmdokumenta (turpmāk - programmdokuments), programmas papildinājuma (turpmāk - papildinājums) un no struktūrfondiem finansēto projektu vērtēšanas kritēriju izstrāde un apstiprināšana, kā arī struktūrfondu ieviešana, finanšu kontrole, audits, uzraudzība un izvērtēšana.

3. Programmdokuments ir Eiropas Komisijas apstiprināts dokuments, kas izstrādāts atbilstoši Eiropas Kopienas tiesību aktiem un nosaka struktūrfondu finansējuma izmantošanas stratēģiju un mērķus, finansējamās prioritātes, pasākumus un aktivitātes, kā arī struktūrfondu vadībā iesaistīto institūciju funkcijas Latvijā.

4. Papildinājums ir dokuments, kas izstrādāts atbilstoši Eiropas Kopienas tiesību aktiem, norāda programmdokumenta ieviešanas kārtību un aktivitāšu izvērstu aprakstu. Papildinājumā norādīto aktivitāšu ieviešanas veidi ir:

4.1. projektu konkurss;

4.2. grantu shēma;

4.3. struktūrfonda nacionālā programma.

5. Programmdokumentā minēto prioritāšu, pasākumu un aktivitāšu ieviešanā izmantojami šādi finanšu līdzekļi:

5.1. sabiedriskais finansējums:

5.1.1. struktūrfondi:

5.1.1.1. Eiropas Reģionālās attīstības fonds (turpmāk - ERAF);

5.1.1.2. Eiropas Sociālais fonds (turpmāk - ESF);

5.1.1.3. Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda virzības daļa (turpmāk - ELVGF);

5.1.1.4. Zivsaimniecības vadības finansēšanas instruments (turpmāk - ZVFI);

5.1.2. nacionālais finansējums:

5.1.2.1. valsts budžeta līdzekļi;

5.1.2.2. pašvaldību budžeta līdzekļi;

5.1.2.3. cits finansējums;

5.2. privātais finansējums.

6. Struktūrfondu vadību nodrošina:

6.1. vadošā iestāde;

6.2. maksājumu iestāde;

6.3. pirmā līmeņa starpniekinstitūcija;

6.4. otrā līmeņa starpniekinstitūcija;

6.5. struktūrfonda finansējuma saņēmējs;

6.6. grantu shēmas apsaimniekotājs;

6.7. granta finansējuma saņēmējs;

6.8. uzraudzības komiteja;

6.9. vadības komiteja.

2. Vadošā iestāde

7. Vadošā iestāde atbild par:

7.1. programmdokumenta izstrādi;

7.2. papildinājuma izstrādi;

7.3. struktūrfondu vadību;

7.4. struktūrfondu ieviešanas efektivitāti un atbilstību Eiropas Kopienas tiesību aktos un Latvijas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

7.5. informācijas un komunikācijas rīcības plāna izpildes koordināciju attiecībā uz struktūrfondu vadību Latvijā;

7.6. programmdokumenta tehniskās palīdzības prioritātes ieviešanu.

8. Vadošās iestādes funkcijas veic Finanšu ministrija. Vadošās iestādes vadītājs ir Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks.

9. Lai nodrošinātu struktūrfondu vadību, vadošā iestāde slēdz līgumu ar:

9.1. maksājumu iestādi;

9.2. otrā līmeņa starpniekinstitūciju.

3. Maksājumu iestāde

10. Maksājumu iestāde atbild par struktūrfondu finanšu vadību un izdevumu sertificēšanu.

11. Maksājumu iestādes funkcijas veic Valsts kase.

12. Lai nodrošinātu struktūrfondu finanšu vadību un izdevumu sertificēšanu, maksājumu iestāde slēdz līgumu ar otrā līmeņa starpniekinstitūciju.

4. Pirmā līmeņa starpniekinstitūcija

13. Pirmā līmeņa starpniekinstitūcija atbilstoši programmdokumentam un papildinājumam nodrošina struktūrfonda finansēto aktivitāšu vadību atbilstoši attiecīgās nozares politikai un programmdokumentā noteiktajām prioritātēm un īsteno informācijas un publicitātes pasākumus.

14. Pirmā līmeņa starpniekinstitūcijas funkcijas veic šādas tiešās valsts pārvaldes iestādes:

14.1. Ekonomikas ministrija;

14.2. Izglītības un zinātnes ministrija;

14.3. Kultūras ministrija;

14.4. Labklājības ministrija;

14.5. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija;

14.6. Satiksmes ministrija;

14.7. Valsts kanceleja;

14.8. Veselības ministrija;

14.9. Vides ministrija;

14.10. Zemkopības ministrija.

15. Atbildības sadalījums starp pirmā līmeņa starpniekinstitūcijām par programmdokumentā ietverto aktivitāšu vadību ir noteikts papildinājumā. Iestāde, kas veic pirmā līmeņa starpniekinstitūcijas un struktūrfonda finansējuma saņēmēja funkcijas, sadala šīs funkcijas atsevišķām iestādes struktūrvienībām.

5. Otrā līmeņa starpniekinstitūcija

16. Otrā līmeņa starpniekinstitūcija nodrošina attiecīgā struktūrfonda finansēto pasākumu ieviešanu atbilstoši papildinājumam. Iestāde, kas veic otrā līmeņa starpniekinstitūcijas un struktūrfonda finansējuma saņēmēja funkcijas, sadala šīs funkcijas atsevišķām iestādes struktūrvienībām.

17. Otrā līmeņa starpniekinstitūcijas funkcijas atbilstoši papildinājumam veic šādas tiešās valsts pārvaldes iestādes:

17.1. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra - pasākumiem, kurus finansē no ERAF;

17.2. Lauku atbalsta dienests - pasākumiem, kurus finansē no ELVGF un ZVFI;

17.3. Nodarbinātības valsts aģentūra - pasākumiem, kurus finansē no ESF;

17.4. Profesionālās izglītības attīstības programmu aģentūra - pasākumiem, kurus finansē no ESF.

18. Otrā līmeņa starpniekinstitūcija atbilstoši līgumam, kas noslēgts ar maksājumu iestādi:

18.1. sagatavo izdevumu prognozes un iesniedz maksājumu iestādē;

18.2. pārbauda struktūrfondu līdzekļu atmaksas pieprasījumus (turpmāk - struktūrfondu pieprasījums) un iesniedz maksājumu iestādē;

18.3. sagatavo izdevumu deklarācijas un iesniedz pārbaudei vadošajā iestādē. Vadošā iestāde nodrošina deklarācijas iesniegšanu maksājumu iestādē;

18.4. veic struktūrfonda uzskaiti atbilstoši piešķirtajam finansējumam;

18.5. veic citus līgumā noteiktos uzdevumus.

19. Otrā līmeņa starpniekinstitūcija atbilstoši līgumam, kas noslēgts ar vadošo iestādi:

19.1. iesniedz vadošajā iestādē attiecīgā struktūrfonda noslēguma izdevumu deklarāciju;

19.2. veic vadošās iestādes noteiktās struktūrfonda finanšu kontroles;

19.3. veic citus līgumā noteiktos uzdevumus.

6. Struktūrfonda finansējuma saņēmējs

20. Struktūrfonda finansējuma saņēmējs ir valsts pārvaldes iestāde, pašvaldība, Latvijas Republikā reģistrēta juridiska vai fiziska persona, kuras izstrādātais projekts ir apstiprināts atbilstoši papildinājumam. Grantu shēmas gadījumā struktūrfonda finansējuma saņēmējs ir grantu shēmas apsaimniekotājs.

21. Struktūrfonda finansējuma saņēmējs nodrošina no struktūrfondiem finansētā projekta vai grantu shēmas ieviešanu atbilstoši līgumam, kas noslēgts ar otrā līmeņa starpniekinstitūciju.

7. Grantu shēmas apsaimniekotājs

22. Grantu shēmas apsaimniekotājs atbild par grantu shēmas ieviešanu. Grantu shēmas apsaimniekotāja funkcijas veic:

22.1. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra;

22.2. reorganizējamā bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Reģionu attīstība";

22.3. Sabiedrības integrācijas fonds;

22.4. Sociālās palīdzības fonds.

23. Ja grantu shēmas apsaimniekotājs nav norādīts šo noteikumu 22.punktā, to izvēlas šo noteikumu 13.2.apakšnodaļā noteiktajā kārtībā.

8. Granta finansējuma saņēmējs

24. Granta finansējuma saņēmējs ir Latvijas Republikā reģistrēta juridiska persona, kuras izstrādātais projekts ir apstiprināts šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

25. Granta finansējuma saņēmējs nodrošina no struktūrfondiem finansētā grantu shēmas projekta ieviešanu saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar grantu shēmas apsaimniekotāju.

9. Uzraudzības komiteja

26. Uzraudzības komiteja uzrauga programmdokumenta ieviešanu un tajā noteikto mērķu sasniegšanu.

27. Uzraudzības komiteja darbojas saskaņā ar uzraudzības komitejas nolikumu. Uzraudzības komiteju vada vadošās iestādes pārstāvis. Vadošā iestāde nodrošina uzraudzības komitejas sekretariāta funkciju izpildi.

28. Vadošā iestāde apstiprina uzraudzības komitejas sastāvu.

29. Uzraudzības komitejas sastāvā, ievērojot dzimumu līdztiesības principu, iekļauj:

29.1. pārstāvjus ar balsstiesībām no:

29.1.1. vadošās iestādes;

29.1.2. maksājumu iestādes;

29.1.3. pirmā līmeņa starpniekinstitūcijām;

29.1.4. otrā līmeņa starpniekinstitūcijām;

29.1.5. Latvijas Darba devēju konfederācijas;

29.1.6. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības;

29.1.7. nevalstiskajām organizācijām;

29.1.8. plānošanas reģionu attīstības padomēm;

29.1.9. Latvijas Pašvaldību savienības;

29.2. pārstāvjus ar padomdevēja tiesībām no:

29.2.1. Ārlietu ministrijas;

29.2.2. Eiropas lietu biroja;

29.2.3. Saeimas Eiropas lietu komisijas;

29.2.4. Eiropas Komisijas;

29.2.5. starptautiskajām finanšu institūcijām.

30. Vadošā iestāde sadarbībā ar pirmā līmeņa starpniekinstitūcijām nodrošina vides, ekonomikas, lauksaimniecības, zivsaimniecības, izglītības un sociālās nozares nevalstisko organizāciju līdzdalību uzraudzības komitejā.

10. Vadības komiteja

31. Vadības komiteja uzrauga struktūrfonda ieviešanu.

32. Vadības komiteja darbojas saskaņā ar vadības komitejas nolikumu. Vadības komiteju vada vadošās iestādes pārstāvis. Vadošā iestāde nodrošina vadības komitejas sekretariāta funkciju izpildi.

33. Atbilstoši attiecīgā struktūrfonda finansējamo pasākumu specifikai izveido četras vadības komitejas:

33.1. ERAF vadības komiteju;

33.2. ESF vadības komiteju;

33.3. ELVGF vadības komiteju;

33.4. ZVFI vadības komiteju.

34. Vadības komitejas sastāvā iekļauj:

34.1. pārstāvjus ar balsstiesībām no:

34.1.1. vadošās iestādes;

34.1.2. pirmā līmeņa starpniekinstitūcijas;

34.1.3. otrā līmeņa starpniekinstitūcijas;

34.1.4. plānošanas reģionu attīstības padomēm;

34.2. pārstāvjus ar padomdevēja tiesībām no:

34.2.1. maksājumu iestādes;

34.2.2. grantu shēmas apsaimniekotāja.

11. Vienotā programmdokumenta sagatavošana, apstiprināšana un grozījumu izdarīšana

35. Vadošā iestāde koordinē programmdokumenta sagatavošanu.

36. Vadošā iestāde izveido darba grupu programmdokumenta sagatavošanai, ievērojot partnerības principu.

37. Pirmā līmeņa starpniekinstitūcija nosaka nozares prioritātes, kā arī sagatavo pasākumu un aktivitāšu aprakstu un iesniedz to vadošajā iestādē.

38. Vadošā iestāde apkopo pasākumu un aktivitāšu aprakstus un iesniedz saskaņošanai darba grupā.

39. Vadošā iestāde izstrādā programmdokumenta projektu un iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā.

40. Vadošā iestāde nodrošina sarunas ar Eiropas Komisiju par programmdokumenta apstiprināšanu.

41. Sarunu rezultātā veiktie grozījumi programmdokumenta projektā tiek saskaņoti ar šo noteikumu 36.punktā minēto darba grupu.

42. Pēc programmdokumenta apstiprināšanas Eiropas Komisijā vadošā iestāde iesniedz programmdokumentu apstiprināšanai Ministru kabinetā.

43. Grozījumus programmdokumentā izdara šādā kārtībā:

43.1. vadošā iestāde vai pirmā līmeņa starpniekinstitūcija sagatavo priekšlikumu par grozījumiem programmdokumentā;

43.2. vadošā iestāde sagatavo un iesniedz programmdokumenta grozījumu projektu uzraudzības komitejā apstiprināšanai;

43.3. pēc uzraudzības komitejas pozitīva lēmuma vadošā iestāde iesniedz programmdokumenta grozījumu projektu Ministru kabinetā;

43.4. vadošā iestāde Ministru kabinetā atbalstīto programmdokumenta grozījumu projektu iesniedz Eiropas Komisijā;

43.5. pēc programmdokumenta grozījumu apstiprināšanas Eiropas Komisijā vadošā iestāde iesniedz programmdokumenta grozījumus apstiprināšanai Ministru kabinetā.

12. Papildinājuma sagatavošana, apstiprināšana un grozījumu izdarīšana

44. Pirmā līmeņa starpniekinstitūcija atbilstoši sagatavotajiem pasākumu un aktivitāšu aprakstiem izstrādā priekšlikumus to ieviešanai un iesniedz vadošajā iestādē.

45. Vadošā iestāde izstrādā papildinājumu un iesniedz apstiprināšanai uzraudzības komitejā. Pēc papildinājuma apstiprināšanas uzraudzības komitejā vadošā iestāde iesniedz to apstiprināšanai Ministru kabinetā.

46. Grozījumus papildinājumā izdara šādā kārtībā:

46.1. uzraudzības komitejas locekļi sagatavo priekšlikumu par grozījumiem papildinājumā un iesniedz vadošajā iestādē;

46.2. vadošā iestāde sagatavo un iesniedz papildinājuma grozījumu projektu uzraudzības komitejā lēmuma pieņemšanai.

13. Struktūrfondu projektu apstiprināšana un ieviešana

47. Projekts struktūrfonda finansējuma saņemšanai šo noteikumu izpratnē ir:

47.1. atklāta konkursa projekts - finansējumu piešķir atklāta konkursa kārtībā;

47.2. grantu shēmas projekts - finansējumu piešķir apstiprinātās grantu shēmas ietvaros konkursa kārtībā;

47.3. struktūrfonda nacionālās programmas projekts - finansējumu piešķir atbilstoši nozaru prioritātēm un apstiprinātajai struktūrfonda nacionālajai programmai.

48. Uz pasākumiem, kurus finansē no ELVGF un ZVFI līdzekļiem, attiecas tikai šo noteikumu 47.1. un 47.3.apakšpunktā minētie projekti.

13.1. Atklāta konkursa projekts

49. Vadošā iestāde sadarbībā ar pirmā līmeņa starpniekinstitūciju un otrā līmeņa starpniekinstitūciju sagatavo atklāta konkursa projekta pieteikuma veidlapu un iesniedz to apstiprināšanai vadības komitejā.

50. Pirmā līmeņa starpniekinstitūcija sadarbībā ar vadošo iestādi un otrā līmeņa starpniekinstitūciju:

50.1. izstrādā atklāta konkursa vadlīnijas un iesniedz apstiprināšanai vadības komitejā;

50.2. izstrādā projektu administratīvos, kvalitātes un specifiskos vērtēšanas kritērijus un iesniedz apstiprināšanai uzraudzības komitejā;

50.3. izstrādā kārtību, kādā pirmā līmeņa starpniekinstitūcija izveido vērtēšanas komisiju un izskata projekta pieteikumus.

51. Otrā līmeņa starpniekinstitūcija sadarbībā ar vadošo iestādi izstrādā līguma projektu ar struktūrfonda finansējuma saņēmēju un iesniedz to apstiprināšanai vadības komitejā.

52. Atklāta konkursa projektu izskata un apstiprina šādā kārtībā:

52.1. otrā līmeņa starpniekinstitūcija izsludina projektu pieteikumu konkursu;

52.2. projekta pieteicējs atbilstoši apstiprinātajai projekta pieteikuma veidlapai iesniedz projekta pieteikumu otrā līmeņa starpniekinstitūcijā, kas veic projekta pieteikuma administratīvo pārbaudi;

52.3. ja projekta pieteikums atbilst uzraudzības komitejā apstiprinātajiem administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem, otrā līmeņa starpniekinstitūcija iesniedz projekta pieteikumu pirmā līmeņa starpniekinstitūcijā;

52.4. lai izvērtētu atklāta konkursa projektu pieteikumus, pirmā līmeņa starpniekinstitūcija izveido vērtēšanas komisiju. Komisiju vada pirmā līmeņa starpniekinstitūcijas pārstāvis. Vērtēšanas komisijas sastāvā atbilstoši kompetencei iekļauj pirmā līmeņa starpniekinstitūciju pārstāvjus. Vērtēšanas komisijā novērotāja statusā var piedalīties otrā līmeņa starpniekinstitūcijas un vadošās iestādes pārstāvji;

52.5. vērtēšanas komisija izvērtē projekta pieteikumu atbilstoši uzraudzības komitejā apstiprinātajiem projektu kvalitātes un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem. Pirmā līmeņa starpniekinstitūcija, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas lēmumu, sagatavo lēmumprojektu par projekta pieteikuma apstiprināšanu vai noraidīšanu.

53. Pirmā līmeņa starpniekinstitūcija iesniedz vadības komitejā:

53.1. vērtēšanas komisijas protokolu par projekta pieteikumu izvērtēšanu;

53.2. pirmā līmeņa starpniekinstitūcijas lēmumprojektu par projekta pieteikuma apstiprināšanu vai noraidīšanu;

53.3. citus dokumentus saskaņā ar vadības komitejas nolikumu.

54. Vadības komiteja:

54.1 izvērtē šo noteikumu 53.punktā minētos dokumentus;

54.2. izvērtē, vai pirmā līmeņa starpniekinstitūcijas atbalstītais projekts nav finansēts no cita struktūrfonda;

54.3. pārbauda, vai pirmā līmeņa starpniekinstitūcija, izvērtējot projekta pieteikumus, ir ievērojusi šo noteikumu 50.3.apakšpunktā minēto kārtību;

54.4. pieņem lēmumu un nosūta pirmā līmeņa starpniekinstitūcijai.

55. Pirmā līmeņa starpniekinstitūcija pēc šo noteikumu 54.punktā minētā lēmuma saņemšanas pieņem lēmumu par projekta apstiprināšanu un ne vēlāk kā divu darbdienu laikā nosūta otrā līmeņa starpniekinstitūcijai.

56. Pēc projekta apstiprināšanas otrā līmeņa starpniekinstitūcija ar struktūrfonda finansējuma saņēmēju slēdz līgumu par projekta īstenošanu.

57. Ja projekta pieteikums neatbilst administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem, otrā līmeņa starpniekinstitūcija nosūta to projekta pieteicējam, norādot konstatētās neatbilstības. Atkārtoti projekta pieteikumu izskata un apstiprina šo noteikumu 52.2. un 52.3.apakšpunktā noteiktajā kārtībā. Ja atkārtoti izskatītais projekta pieteikums neatbilst kādam no administratīvās vērtēšanas kritērijiem, projekta pieteikumu uzskata par neatbilstošu. Otrā līmeņa starpniekinstitūcija nosūta projekta pieteicējam motivētu atteikumu.

58. Ja projekta pieteikums neatbilst projektu kvalitātes un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem, pirmā līmeņa starpniekinstitūcija nosūta motivētu atteikumu otrā līmeņa starpniekinstitūcijai. Otrā līmeņa starpniekinstitūcija par to informē projekta pieteicēju.

59. Lēmumu par atteikumu projekta pieteicējs var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

60. ELVGF un ZVFI gadījumā šo noteikumu 49.punktā, 50.1., 50.2., 50.3., 52.3., 52.4., 52.5.apakšpunktā, 53.punktā, 54.4.apakšpunktā un 55.punktā noteiktās pirmā līmeņa starpniekinstitūcijas funkcijas veic otrā līmeņa starpniekinstitūcija.

61. Struktūrfonda finansējuma saņēmējs atbilstoši līgumam, kas noslēgts ar otrā līmeņa starpniekinstitūciju:

61.1. īsteno projektu un veic maksājumus projekta izpildītājam saskaņā ar noslēgto iepirkuma līgumu;

61.2. izraksta apliecinājumu par pakalpojumu vai piegāžu saņemšanu vai darbu veikšanu atbilstoši projektam;

61.3. iesniedz struktūrfonda pieprasījumu otrā līmeņa starpniekinstitūcijā;

61.4. veic pilnu projekta grāmatvedības uzskaiti, kā arī glabā dokumentus;

61.5. nodrošina neattaisnoti veikto izdevumu atmaksāšanu un uzskaiti;

61.6. iesniedz pārskatu par projekta ieviešanas progresu otrā līmeņa starpniekinstitūcijā.

62. Otrā līmeņa starpniekinstitūcija pārbauda struktūrfonda finansējuma saņēmēja iesniegto struktūrfonda pieprasījumu, apstiprina no struktūrfondiem finansējamo daļu, valsts budžeta līdzfinansējuma daļu (ja tāda ir) un kopā ar maksājuma uzdevumu iesniedz maksājumu iestādē.

63. Maksājumu iestāde pārbauda otrā līmeņa starpniekinstitūcijas iesniegto struktūrfonda pieprasījumu un maksājuma uzdevumu, apstiprina to un veic maksājumu struktūrfonda finansējuma saņēmējam.

64. Otrā līmeņa starpniekinstitūcija ne retāk kā trīs reizes gadā sagatavo izdevumu deklarāciju par attiecīgā otrā līmeņa starpniekinstitūcijas administrējamā struktūrfonda veiktajiem izdevumiem un iesniedz to pārbaudei vadošajā iestādē.

65. Vadošā iestāde pārbauda izdevumu deklarācijas un iesniedz maksājumu iestādē, kas sertificē izdevumus un sagatavo finanšu līdzekļu pieprasījumu iesniegšanai Eiropas Komisijā.

13.2. Grantu shēma

66. Lai ieviestu grantu shēmu, pirmā līmeņa starpniekinstitūcija saskaņā ar programmas papildinājumā noteikto un vadošās iestādes noteiktajām prasībām iesniedz vadošajā iestādē grantu shēmas pieteikumu. Pieteikumā norāda arī grantu shēmas apsaimniekotāju.

67. Vadošā iestāde izvērtē grantu shēmu un iesniedz saskaņošanai vadības komitejā.

68. Pēc saskaņošanas vadības komitejā vadošā iestāde sagatavo Ministru kabineta lēmuma projektu par grantu shēmas apsaimniekotāju un iesniedz to Ministru kabinetā.

69. Pēc vadošās iestādes ierosinājuma Ministru kabinets pieņem lēmumu par grantu shēmas apsaimniekotāju.

70. Pēc lēmuma pieņemšanas Ministru kabinetā otrā līmeņa starpniekinstitūcija ar grantu shēmas apsaimniekotāju slēdz līgumu par grantu shēmas ieviešanu.

71. Pirmā līmeņa starpniekinstitūcija sadarbībā ar grantu shēmas apsaimniekotāju izstrādā kārtību, kādā izveido vērtēšanas komisiju un izskata grantu shēmas projektu pieteikumus.

72. Grantu shēmu ievieš šādā kārtībā:

72.1. grantu shēmas apsaimniekotājs izsludina grantu shēmas projektu pieteikumu konkursu;

72.2. grantu shēmas projekta pieteicējs iesniedz grantu shēmas projekta pieteikumu grantu shēmas apsaimniekotājam izvērtēšanai saskaņā ar uzraudzības komitejā apstiprinātajiem projektu administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem;

72.3. pirmā līmeņa starpniekinstitūcija izveido un vada vērtēšanas komisiju. Komisijā piedalās arī grantu shēmas apsaimniekotāja pārstāvji. Vērtēšanas komisijā novērotāja statusā var piedalīties otrā līmeņa starpniekinstitūcijas un vadošās iestādes pārstāvis;

72.4. vērtēšanas komisija izvērtē projekta pieteikumu atbilstoši uzraudzības komitejā apstiprinātajiem projektu kvalitātes un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem.

73. Pēc grantu shēmas projekta pieteikuma izvērtēšanas grantu shēmas apsaimniekotājs pieņem lēmumu par grantu shēmas projekta apstiprināšanu un informē vadības komiteju par apstiprinātajiem grantu shēmas projektiem.

74. Grantu shēmas apsaimniekotājs ar granta finansējuma saņēmēju slēdz līgumu par grantu shēmas projekta īstenošanu.

75. Ja projekta pieteikums neatbilst administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem, grantu shēmas apsaimniekotājs nosūta grantu shēmas projekta pieteikumu grantu shēmas projekta pieteicējam neatbilstību novēršanai. Atkārtoti grantu shēmas projekta pieteikumu izskata un apstiprina šo noteikumu 72.punktā noteiktajā kārtībā. Ja atkārtoti iesniegtais projekta pieteikums neatbilst kādam no administratīvās vērtēšanas kritērijiem, projekta pieteikumu uzskata par neatbilstošu. Grantu shēmas apsaimniekotājs motivētu atteikumu nosūta grantu shēmas projekta pieteicējam.

76. Ja grantu shēmas projekta pieteikums neatbilst projektu kvalitātes un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem, grantu shēmas apsaimniekotājs nosūta grantu shēmas projekta pieteicējam motivētu atteikumu.

77. Lēmumu par atteikumu grantu shēmas projekta pieteicējs var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

78. Granta finansējuma saņēmējs saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar grantu shēmas apsaimniekotāju:

78.1. īsteno grantu shēmas projektu un veic maksājumus projekta izpildītājam atbilstoši noslēgtajam iepirkuma līgumam;

78.2. izraksta apliecinājumu par pakalpojumu vai piegāžu saņemšanu vai darbu veikšanu atbilstoši grantu shēmas projektam;

78.3. iesniedz grantu shēmas apsaimniekotājam finansējuma pieprasījumu;

78.4. veic pilnu projekta grāmatvedības uzskaiti, kā arī glabā dokumentus;

78.5. nodrošina neattaisnoti veikto izdevumu atmaksāšanu un uzskaiti;

78.6. iesniedz grantu shēmas apsaimniekotājam pārskatu par projekta ieviešanas progresu.

79. Grantu shēmas apsaimniekotājs saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar granta finansējuma saņēmēju, veic maksājumu granta finansējuma saņēmējam, norādot struktūrfondu daļu un valsts finansējuma daļu. Grantu shēmas apsaimniekotājs apkopo un pārbauda veiktos maksājumus granta finansējumu saņēmējiem un kopā ar grantu shēmas ieviešanas progresa pārskatu un struktūrfonda pieprasījumu iesniedz otrā līmeņa starpniekinstitūcijā.

80. Otrā līmeņa starpniekinstitūcija pārbauda grantu shēmas apsaimniekotāja iesniegto struktūrfonda pieprasījumu, apstiprina no struktūrfondiem finansējamo daļu un kopā ar maksājuma uzdevumu iesniedz maksājumu iestādē.

81. Maksājumu iestāde pārbauda otrā līmeņa starpniekinstitūcijas iesniegto struktūrfonda pieprasījumu un maksājumu uzdevumu, apstiprina to un veic maksājumu grantu shēmas apsaimniekotājam.

82. Izdevumu deklarāciju par struktūrfondu veiktajiem izdevumiem sagatavo, sertificē un finanšu līdzekļu pieprasījumu iesniedz šo noteikumu 64. un 65.punktā noteiktajā kārtībā.

13.3. Struktūrfonda nacionālās programmas projekts

83. Pirmā līmeņa starpniekinstitūcija:

83.1. izstrādā kārtību, kādā tiek sagatavota struktūrfonda nacionālā programma;

83.2. izstrādā struktūrfonda nacionālo programmu;

83.3. iekļauj struktūrfonda nacionālajā programmā struktūrfonda nacionālās programmas projektus, ņemot vērā uzraudzības komitejā apstiprinātos projektu kvalitātes un specifiskos vērtēšanas kritērijus.

84. Struktūrfonda nacionālo programmu izskata un apstiprina šādā kārtībā:

84.1. pirmā līmeņa starpniekinstitūcija iesniedz izstrādāto struktūrfonda nacionālo programmu vadības komitejā;

84.2. vadības komiteja izskata un saskaņo struktūrfonda nacionālo programmu un tajā iekļautos struktūrfonda nacionālās programmas projektus;

84.3. pirmā līmeņa starpniekinstitūcija pieņem lēmumu par struktūrfonda nacionālās programmas apstiprināšanu.

85. Ja vadības komiteja nesaskaņo struktūrfonda nacionālo programmu vai struktūrfonda nacionālās programmas projektu, pirmā līmeņa starpniekinstitūcija programmu vai projektu pārstrādā un iesniedz vadības komitejā atkārtoti. Vadības komiteja atkārtoti iesniegto programmu vai projektu izskata šo noteikumu 84.punktā noteiktajā kārtībā.

86. Pēc šo noteikumu 84.3.punktā minētā lēmuma pieņemšanas pirmā līmeņa starpniekinstitūcija divu darbdienu laikā nosūta informāciju par apstiprinātajiem struktūrfonda nacionālās programmas projektiem otrā līmeņa starpniekinstitūcijai.

87. Pēc struktūrfonda nacionālās programmas apstiprināšanas otrā līmeņa starpniekinstitūcija slēdz līgumu ar struktūrfonda finansējuma saņēmēju par struktūrfonda nacionālās programmas projekta īstenošanu. Ja pirmā līmeņa starpniekinstitūcija nav struktūrfonda nacionālās programmas projekta struktūrfonda finansējuma saņēmēja, otrā līmeņa starpniekinstitūcija var slēgt līgumu ar struktūrfonda finansējuma saņēmēju un pirmā līmeņa starpniekinstitūciju. Otrā līmeņa starpniekinstitūcija sadarbībā ar vadošo iestādi izstrādā līguma projektu ar struktūrfondu finansējuma saņēmēju un pirmā līmeņa starpniekinstitūciju un iesniedz apstiprināšanai vadības komitejā.

88. Struktūrfonda finansējuma saņēmējs atbilstoši līgumam, kas noslēgts ar otrā līmeņa starpniekinstitūciju, veic šo noteikumu 61.punktā minētās darbības.

89. Struktūrfonda pieprasījumu sagatavo, izskata un apstiprina šo noteikumu 62. un 63.punktā noteiktajā kārtībā.

90. Izdevumu deklarāciju par struktūrfondu veiktajiem izdevumiem sagatavo, sertificē un finanšu līdzekļu pieprasījumu iesniedz šo noteikumu 64. un 65.punktā noteiktajā kārtībā.

14. Struktūrfondu finanšu kontrole un audits

91. Struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina iekšējās kontroles sistēmas izveidošanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē iekšējās kontroles sistēmu, un vadošās iestādes noteiktajām prasībām.

92. Struktūrfondu finanšu kontrole un audits šo noteikumu izpratnē ir:

92.1. izlases pārbaude projekta īstenošanas vietā;

92.2. struktūrfondu vadības sistēmas atbilstības un efektivitātes pārbaude;

92.3. izlases pārbaude par struktūrfondu finansēto projektu struktūrfondu pieprasījuma un izdevumu deklarācijas atbilstību;

92.4. struktūrfondu noslēguma izdevumu deklarāciju pārbaude.

93. Vadošā iestāde nosaka pamatprincipus un pārskatu iesniegšanas kārtību par šo noteikumu 92.1., 92.2. un 92.3.apakšpunktā minētajām finanšu kontrolēm, auditu veikšanu un ziņojumu iesniegšanu vadošajā iestādē. Vadošā iestāde pārskatus par veiktajām pārbaudēm iesniedz maksājumu iestādē.

94. Vadošā iestāde izvērtē otrā līmeņa starpniekinstitūcijas veiktās šo noteikumu 92.1., 92.2. un 92.3.apakšpunktā minētās finanšu kontroles un audita rezultātus, kā arī izmantoto metodiku. Grantu shēmas gadījumā vadošā iestāde izvērtē grantu shēmas apsaimniekotāja veiktās šo noteikumu 92.1.apakšpunktā minētās finanšu kontroles rezultātus, kā arī izmantoto metodiku.

95. Šo noteikumu 92.2. un 92.3.apakšpunktā minētās finanšu kontroles un auditu veic otrā līmeņa starpniekinstitūcijas iekšējā audita struktūrvienība, kas nav tieši iesaistīta projekta ieviešanā, maksājumu veikšanā un šo noteikumu 92.1.apakšpunktā minētās finanšu kontroles veikšanā.

96. Vadošajai iestādei un maksājumu iestādei ir tiesības veikt šo noteikumu 92.1., 92.2. un 92.3.apakšpunktā minētās finanšu kontroles un auditu šo noteikumu 6.3., 6.4., 6.5., 6.6. un 6.7. apakšpunktā minētajās institūcijās.

97. Maksājumu iestādei ir tiesības veikt šo noteikumu 92.2.apakšpunktā minēto pārbaudi vadošajā iestādē, lai nodrošinātu izdevumu sertificēšanu.

98. Šo noteikumu 92.4.apakšpunktā minēto deklarācijas pārbaudi veic Finanšu ministrijas struktūrvienība, kuras funkcijas ir nodalītas no vadošās iestādes un maksājumu iestādes funkcijām.

99. No struktūrfondiem finansētajiem projektiem veic Eiropas Komisijas, Eiropas Revīzijas palātas, Valsts kontroles, vadošās iestādes, maksājumu iestādes un otrā līmeņa starpniekinstitūciju ierosinātus auditus.

100. Šo noteikumu 6.1., 6.2., 6.3., 6.4., 6.5., 6.6. un 6.7.apakšpunktā minētās iestādes un personas atbilstoši to funkcijām, kas noteiktas šajos noteikumos:

100.1. uzrāda auditoriem ar projektu saistītos dokumentus (arī to elektronisko variantu);

100.2. nodrošina pieeju finanšu līdzekļiem, telpām un citām materiālajām vērtībām, kas attiecas uz veicamo auditu;

100.3. nodrošina nepieciešamo dokumentu izrakstu un kopiju sagatavošanu;

100.4. sniedz auditoriem paskaidrojumus par to projektu izstrādi, īstenošanu un uzraudzību, kuri finansēti no struktūrfondu līdzekļiem.

101. Ar struktūrfonda projekta ieviešanu saistītos dokumentus visas projekta ieviešanā iesaistītās puses glabā piecus gadus pēc pēdējā maksājuma veikšanas. Šo noteikumu 6.1., 6.2., 6.3., 6.4. un 6.6.apakšpunktā minētajām iestādēm aizliegts iznīcināt ar struktūrfondu vadību saistītos dokumentus līdz to izvērtēšanai un atlasei valsts glabāšanā.

15. Struktūrfondu uzraudzība

102. Struktūrfondu uzraudzību īsteno, analizējot struktūrfonda finansēto pasākumu ieviešanu un izpildi, izvērtējot pasākumam piešķirto finanšu līdzekļu efektivitāti atbilstoši programmdokumentam un izstrādājot priekšlikumus pasākuma īstenošanas laikā.

103. Struktūrfonda finansējuma saņēmējs iesniedz otrā līmeņa starpniekinstitūcijā informāciju par struktūrfonda finansētā projekta ieviešanas gaitu atbilstoši līgumam, kas noslēgts starp struktūrfonda finansējuma saņēmēju un otrā līmeņa starpniekinstitūciju.

104. Otrā līmeņa starpniekinstitūcija saskaņā ar vadošās iestādes noteiktajām prasībām pārbauda struktūrfonda finansējuma saņēmēja iesniegto informāciju un nodrošina struktūrfonda finansētā projekta īstenošanas datu ievadi vienotajā informācijas sistēmā.

105. Otrā līmeņa starpniekinstitūcija reizi ceturksnī iesniedz informāciju pirmā līmeņa starpniekinstitūcijai par struktūrfondu finansēto projektu ieviešanas gaitu.

106. Pirmā līmeņa starpniekinstitūcija saskaņā ar vadošās iestādes noteiktajām prasībām sagatavo ziņojumu par struktūrfonda finansēto aktivitāšu izpildes gaitu, analizē problēmas struktūrfondu ieviešanā un sniedz priekšlikumus par struktūrfondu ieviešanas uzlabošanu. Ziņojumu iesniedz vadošajā iestādē.

107. Vadošā iestāde iesniedz gadskārtējo ziņojumu un noslēguma ziņojumu par struktūrfondu ieviešanu uzraudzības komitejā apstiprināšanai.

108. Vadošā iestāde izveido vienoto informācijas sistēmu par programmdokumenta ieviešanas uzraudzību un nodrošina tās darbību, nosaka pieejas tiesības šai sistēmai, kā arī nosaka kārtību, kādā struktūrfondu vadībā iesaistītās iestādes ievada datus vienotajā informācijas sistēmā.

109. Šo noteikumu 6.2., 6.3. un 6.4.apakšpunktā minētās iestādes atbilstoši to funkcijām, kas noteiktas šajos noteikumos, iesniedz informāciju vadošajā iestādē par jebkādām konstatētajām neatbilstībām vai pārkāpumiem struktūrfondu vadībā. Šo noteikumu 6.5., 6.6. un 6.7.apakšpunktā minētās iestādes un personas iesniedz informāciju otrā līmeņa starpniekinstitūcijā par jebkādām konstatētajām neatbilstībām vai pārkāpumiem struktūrfondu ieviešanā. Vadošā iestāde veic struktūrfondu vadībā konstatēto neatbilstību vai pārkāpumu uzskaiti un par to informē maksājumu iestādi.

16. Struktūrfondu izvērtēšana

110. Struktūrfondus izvērtē, lai noskaidrotu struktūrfondu finansējuma izlietojumu saskaņā ar programmdokumentu, kā arī struktūrfondu vadības efektivitāti.

111. Lai nodrošinātu no struktūrfondiem piešķirtā finansējuma efektīvu izmantošanu, vadošā iestāde normatīvajos aktos, kas nosaka iepirkuma procedūru, noteiktajā kārtībā izvēlas institūciju, kura veic:

111.1. sākotnējo izvērtēšanu, kuras mērķis ir radīt tiesisko, ekonomisko un sociālo pamatojumu struktūrfondu finansēto pasākumu sagatavošanai;

111.2. starpposma izvērtēšanu, kuras mērķis ir izvērtēt struktūrfondu finansējuma sākotnējos rezultātus, vadības un finanšu kontroles sistēmas, kā arī piešķirto finanšu līdzekļu izlietošanas efektivitāti;

111.3. noslēguma izvērtēšanu, kuras mērķis ir pēc struktūrfondu finansēto pasākumu pabeigšanas novērtēt piešķirto finanšu līdzekļu izmantošanas efektivitāti un lietderību, to ietekmi uz valsts sociāli ekonomisko attīstību.

112. Vadošā iestāde nodrošina šo noteikumu 111.1. un 111.2.apakšpunktā minētās izvērtēšanas organizēšanu un piedalās šo noteikumu 111.3.apakšpunktā minētajā izvērtēšanā saskaņā ar Padomes 1999.gada 21.jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem.

113. Vadošajai iestādei sadarbībā ar pirmā līmeņa starpniekinstitūciju ir tiesības organizēt tematisko izvērtēšanu par programmdokumenta prioritātēm, pasākumiem un aktivitātēm.

114. Vadošajai iestādei ir tiesības pieprasīt šo noteikumu 6.3., 6.4 un 6.6.apakšpunktā minētajām iestādēm informāciju par struktūrfondu finansēto pasākumu ieviešanas gaitu, vadības un kontroles sistēmām, lai veiktu šo noteikumu 111. un 113.punktā minēto izvērtēšanu.

17. Noslēguma jautājumi

115. Šo noteikumu 111.2.apakšpunktā minēto izvērtēšanu veic programmdokumentam, kuru apstiprina struktūrfondu finansējuma saņemšanai 2007.-2013.gadā.

116. Šo noteikumu 3.punkts, 4.punkta pirmais teikums, 7.2., 7.4. un 29.2.4.apakšpunkts zaudē spēku ar 2004.gada 1.maiju.

117. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministra kabineta 2003.gada 2.septembra noteikumus Nr.500 "Noteikumi par Eiropas Savienības struktūrfondu vadības, uzraudzības, kontroles un novērtēšanas institucionālo sistēmu" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 130.nr.).

Ministru prezidents I.Emsis

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

 

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 28.aprīli.

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 200Pieņemts: 30.03.2004.Stājas spēkā: 28.04.2004.Zaudē spēku: 01.07.2006.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 65, 27.04.2004.
Tulkojums:
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
87575
28.04.2004
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva