Vērtspapīru tirgus komisijas rīkojums Nr.65

Rīgā 2000. gada 4.jūlijā

Par noteikumu "Noteikumi par kapitāla pietiekamības prasībām investīciju sabiedrībai" apstiprināšanu

Pamatojoties uz 1995.gada 24.augusta likuma "Par Vērtspapīru tirgus komisiju" 7.panta 1.punktu un 2000.gada 27.jūnija Vērtspapīru tirgus komisijas padomes sēdes protokola Nr. 6/2000, 1.punktu, apstiprināt noteikumus "Noteikumi par kapitāla pietiekamības prasībām investīciju sabiedrībai".

Vērtspapīru tirgus komisijas priekšsēdētājs V.Gustsons

Noteikumi par kapitāla pietiekamības prasībām investīciju sabiedrībai

1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.1. Noteikumi par kapitāla pietiekamības prasībām licencētām investīciju sabiedrībām izdoti, pamatojoties uz likuma "Par Vērtspapīru tirgus komisiju" 7.panta 1.punktu un ievērojot ES direktīvu Nr. 93/6/EEC "Par kredītiestāžu un investīciju sabiedrību kapitāla pietiekamību" ar grozījumiem Nr. 98/31/EC un Nr. 98/33/EC.

1.2. Šie noteikumi nosaka minimālo pietiekamā pašu kapitāla apjomu, kādu jāuztur investīciju sabiedrībai, un kārtību, kādā aprēķina kapitāla pietiekamību.

1.3. Šo noteikumu uzraudzību veic Latvijas Republikas Vērtspapīru tirgus komisija (turpmāk - Komisija).

2. NOTEIKUMOS LIETOTIE TERMINI UN JĒDZIENI

2.1. Investīciju sabiedrība ir sabiedrība, kas tiesīga veikt šādu darbību:

1) ieguldītāju rīkojumu par darījumiem ar finansu instrumentiem pieņemšana un tālāk nodošana izpildei;

2) ieguldītāju rīkojumu par darījumiem ar finansu instrumentiem izpilde citādi nekā uz sava rēķina;

3) klientu finansu instrumentu portfeļu individuāla pārvaldīšana saskaņā ar ieguldītāju pilnvarojumu;

4) finansu instrumentu emisiju izvietošana vai finansu instrumentu emisijas izvietošanas garantēšana (underwriting) ;

5) finansu instrumentu kontu atvēršana, turēšana un apkalpošana.

2.2. Par investīciju sabiedrību šo noteikumu izpratnē neuzskata:

1) kredītiestādi;

2) sabiedrību, kas veic darījumus ar finansu instrumentiem tikai uz sava rēķina.

2.3. A zonas valstis - 1.pielikumā uzskaitītās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pilntiesīgas dalībvalstis, kuras pēdējo piecu gadu laikā nav restrukturējušas savu ārējo parādu un nav aizkavējušas tā samaksu, un valstis, kuras ir noslēgušas ar Starptautisko Valūtas fondu Vispārējo vienošanos par aizņēmumiem ( General Arrangement to Borrow ).

2.4. B zonas valstis - valstis, kuras nav iekļautas A zonas valstu uzskaitījumā.

2.5. Finansu instrumenti ir:

1) apgrozāmie vērtspapīri (tajā skaitā, parāda vērtspapīri un kapitāla vērtspapīri);

2) vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu veidojumos;

3) naudas tirgus instrumenti;

4) finansu termiņlīgumi (futures) , arī līdzvērtīgi finansu instrumenti, par kuriem norēķinās ar naudas līdzekļiem;

5) nākotnes procentu likmes līgumi (forward interest-rate agreements) ;

6) procentu, valūtas un kapitāla vērtspapīru maiņas līgumi (swap) ;

7) opcijas (options) , lai iegūtu vai pārdotu kādu no minētajiem finansu instrumentiem, tajā skaitā opcijas ar valūtu un procentu likmēm un līdzvērtīgi finansu instrumenti, par kuriem norēķinās ar naudas līdzekļiem;

8) citi atvasinātie vērtspapīri un atvasinātie līgumi.

2.6. Parāda vērtspapīri - vērtspapīri, kuri apliecina emitenta saistības pret šo vērtspapīru īpašnieku. Parāda vērtspapīri ir šādi:

1) obligācijas;

2) noguldījuma sertifikāti ar fiksētu vai peldošu likmi;

3) hipotekārās ķīlu zīmes;

4) vienkāršie vekseļi, pārvedu vekseļi (tratas) un to galvojumi (avali);

5) konvertējamie vērtspapīri, kurus var apmainīt pret kādu no šī punkta 1. līdz 3. apakšpunktā minētājiem vērtspapīriem;

6) citi pēc būtības līdzīgi vērtspapīri.

2.7. Kapitāla vērtspapīri - vērtspapīri, kuri apliecina līdzdalību uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) kapitālā un dod tiesības saņemt dividendes vai gūt ienākumus. Kapitāla vērtspapīri ir šādi:

1) akcijas;

2) depozitārie sertifikāti (depositary receipts) ;

3) konvertējamie vērtspapīri, kurus var apmainīt pret kādu no šī punkta 1. un 2. apakšpunktā minētajiem vērtspapīriem;

4) citi pēc būtības līdzīgi vērtspapīri.

2.8. Zelts - finansu tirgos tirgotie zelta stieņi.

2.9. Garā pozīcija - investīciju sabiedrības aktīvu apjoms noteiktā finansu instrumentā vai precē, kas ir investīciju sabiedrības īpašumā.

2.10. Īsā pozīcija - investīciju sabiedrības saistību apjoms noteiktā finansu instrumentā vai precē.

2.11. Neto pozīcija - lielums, par kādu investīciju sabiedrības garā pozīcija pārsniedz īso pozīciju vai īsā pozīcija pārsniedz garo pozīciju.

2.12. Bruto pozīcija - garās un īsās pozīcijas summa.

2.13. Sākotnējais kapitāls - šo noteikumu 3.punktā noteikts rādītājs investīciju sabiedrībai atkarībā no tās darbības veidiem.

2.14. Tirdzniecības portfelis - investīciju sabiedrības vārdā un labā turēto finansu instrumentu un preču pozīciju kopums.

2.15. Tirdzniecības portfelī ietilpst:

1) finansu instrumentu un preču īsās un garās pozīcijas, kas ir investīciju sabiedrības īpašumā, un ir paredzēts ar tiem īstermiņā veikt pirkšanas un/vai pārdošanas operācijas;

2) finansu instrumentu vai preču pozīcijas, kas iegādāti, lai hedžētu (hedging) citas tirdzniecības portfeļa pozīcijas;

3) debitoru parādi, kas izveidojušies no darījumiem ar tirdzniecības portfelī iekļautajiem finansu instrumentiem vai precēm;

4) finansu instrumenti, kas pirkti ar atpārdošanas nosacījumu (reverse repurchase agreements) un aizņemtie finansu instrumenti;

5) komisijas maksu, procentu, dividenžu debitoru parādi, kas izriet no tirdzniecības portfelī ietilpstošajiem finansu instrumentiem.

2.16. Investīciju sabiedrībai tirdzniecības portfelis neveidojas, ja 2.15.punktā minētās pozīcijas:

2.16.1. rodas tikai tāpēc, ka investīciju sabiedrība nav precīzi saskaņojusi klientu uzdevumu izpildi un īsā laikā šīs pozīcijas tiek slēgtas;

2.16.2. kopējā tirgus vērtība nepārsniedz 15% no investīciju sabiedrības sākotnējā kapitāla.

2.17. Ārpustirdzniecības portfelī ir visi tie investīciju sabiedrības aktīvi, kas neietilpst:

1) tirdzniecības portfelī;

2) ieguldījumos pašu akcijās;

3) nemateriālajos ieguldījumos;

4) būtiskajos ieguldījumos finansu institūciju emitētajos finansu instrumentos atbilstoši šo noteikumu 2.29.punktam;

5) nelikvīdajos aktīvos.

2.18. Kvalificētie parāda instrumenti ir:

1) parāda vērtspapīri, kurus emitējušas B zonas valstu valdības un centrālās bankas, A zonas valstu valsts sektora institūcijas un starptautiskās attīstības bankas (3.pielikums);

2) parāda instrumenti, kuriem vismaz divas starptautiski atzītas reitinga aģentūras piešķīrušas ieguldījumu kategorijas reitingu.

2.19. Ilgtermiņa materiālie ieguldījumi ir:

1) zemes gabali, ēkas un būves;

2) tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas;

3) autotransports un citi transporta veidi;

4) darbarīki un aprīkojums;

5) pārējie pamatlīdzekļi un inventārs;

6) pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas.

2.20. Nemateriālie ieguldījumi ir bezķermeniskas lietas, kuras dod investīciju sabiedrībai ekonomisko vērtību, tajā skaitā uzņēmuma nemateriālā vērtība, patenti, licences, preču zīmes, nomas un tamlīdzīgi.

2.21. Nelikvīdie aktīvi ir jebkuri no šiem aktīviem:

1) ilgtermiņa materiālie ieguldījumi;

2) nākamo periodu izmaksas, avansa maksājumi un debitoru parādi, kuru atmaksas termiņš iestājas ne ātrāk kā pēc 90 dienām;

3) krājumi un nepabeigtie pasūtījumi;

4) prasības pret visām investīciju sabiedrības saistītajām personām;

5) vērtspapīri, kuriem nevar noteikt vērtību pēc tirgus cenas saskaņā ar 2.35.punkta nosacījumiem.

2.22. Investīciju sabiedrības saistītās personas ir:

1) investīciju sabiedrības akcionāri, kuriem investīciju sabiedrībā ir būtiska līdzdalība, un akcionāru - fizisko personu - laulātie, vecāki un bērni;

2) investīciju sabiedrības meitas uzņēmumi un uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuros investīciju sabiedrībai ir būtiska līdzdalība;

3) investīciju sabiedrības padomes, valdes, revīzijas komisijas, iekšējā revīzijas dienesta vadītājs un locekļi, citas personas, kuras ir pilnvarotas veikt investīciju sabiedrības darbības plānošanu, vadīšanu vai kontroli un kuras atbild par to, kā arī šo personu laulātie, vecāki un bērni;

4) uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuros šī punkta 1. un 3. apakšpunktā minētajām personām ir būtiska līdzdalība.

2.23. Būtiska līdzdalība - tiešā vai netiešā ceļā iegūta līdzdalība, kas aptver 10 un vairāk procentu no uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita.

2.24. Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu (repurchase agreements) - līgumi, kuri paredz, ka investīciju sabiedrība pārdod finansu instrumentus vai preces vai garantētas īpašuma tiesības uz vērtspapīriem vai precēm ar nosacījumu atpirkt šos finansu instrumentus vai preces vai līdzvērtīgus finansu instrumentus vai preces par noteikto cenu līgumā noteiktā datumā vai datumā, kuru noteiks investīciju sabiedrība.

2.25. Līgumi par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu (reverse repurchase agreements) - līgumi, kuri paredz, ka investīciju sabiedrība pērk finansu instrumentus vai preces vai garantētas īpašuma tiesības uz vērtspapīriem vai precēm ar nosacījumu pārdot šos finansu instrumentus vai preces vai līdzvērtīgus finansu instrumentus vai preces vai preces par noteikto cenu līgumā noteiktā datumā vai datumā, kuru noteiks darījuma partneris.

2.26. Finansu instrumentu vai preču aizdevumi - darījumi, kad investīciju sabiedrība aizdod finansu instrumentus vai preces ar nosacījumu, ka aizņēmējs atdos atpakaļ ekvivalentus finansu instrumentus vai preces līgumā noteiktā datumā vai tad, kad to pieprasīs investīciju sabiedrība.

2.27. Finansu instrumentu vai preču aizņēmumi - darījumi, kad investīciju sabiedrība aizņemas finansu instrumentus vai preces ar nosacījumu, ka investīciju sabiedrība atdos atpakaļ ekvivalentus finansu instrumentus vai preces līgumā noteiktā datumā vai tad, kad to pieprasīs aizdevējs.

2.28. Pieņemams nodrošinājums nozīmē jebkuru no lietām, ko sabiedrība pieņem no darījuma partnera kā nodrošinājumu: naudas līdzekļi, zelta un sudraba stieņi un monētas, noguldījumu apliecības un A zonas valstu valsts sektora institūciju emitēti vērtspapīri pēc pašreizējās tirgus vērtības, kā arī tirdzniecības portfelī iekļautie vērtspapīri, kas novērtēti atbilstoši pašreizējai tirgus vērtībai, kura samazināta par pozīcijas riska apjomu saskaņā ar 4.punktā doto aprēķinu.

2.29. Būtisks ieguldījums - ieguldījums citas finansu institūcijas emitētos finansu instrumentos, ja ieguldījuma vērtība pārsniedz 10% no investīciju sabiedrības sākotnējiem pašu līdzekļiem.

2.30. Pozīcijas risks atspoguļo iespēju ciest zaudējumus nelabvēlīgas finansu instrumentu cenu svārstības rezultātā. To aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 5.nodaļā doto aprēķinu.

2.31. Darījuma partnera un norēķinu risks atspoguļo iespēju ciest zaudējumus klienta vai darījuma partnera nemaksāšanas rezultātā. To aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 6. un 7.nodaļā doto aprēķinu.

2.32. Preču risks atspoguļo iespēju ciest zaudējumus nelabvēlīgas preču cenu svārstības rezultātā. To aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 8.nodaļā doto aprēķinu.

2.33. Valūtas risks atspoguļo iespēju ciest zaudējumus nelabvēlīgas valūtas maiņas kursa svārstību rezultātā. To aprēķina saskaņā ar šī nolikuma 9.nodaļā doto aprēķinu.

2.34. Liela apjoma darījuma (large exposure) risks atspoguļo iespēju ciest zaudējumus, ja investīciju sabiedrības darījums ar vienu darījuma partneri vai savstarpēji saistītu darījumu partneru grupu ir liels salīdzinājumā ar tās kapitālu. Šo risku aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 10.nodaļā doto aprēķinu.

2.35. Vērtspapīru vērtību pēc tirgus cenas var noteikt tiem vērtspapīriem, kurus tirgo regulētā tirgū, kur jebkurā brīdī iespējams noteikt vērtspapīra vērtību un saņemt samaksu par pārdoto vērtspapīru.

Vērtspapīru vērtība pēc tirgus cenas ir to pēdējā darījuma cena iepriekšējā tirdzniecības sesijā. Ja iepriekšējā tirdzniecības sesijā nav notikusi tirdzniecība ar attiecīgo vērtspapīru, garās pozīcijas tiek vērtētas pēc mazākās pēdējā darījuma cenas vai pieprasījuma cenas, un īsās pozīcijas tiek vērtētas pēc lielākās pēdējā darījuma cenas vai piedāvājuma cenas.

Ja tirdzniecība ar šiem vērtspapīriem nav notikusi pēdējo 30 kalendāra dienu laikā vai, ja nevar noteikt vērtspapīriem vērtību pēc tirgus cenas, vērtspapīrs uzskatāms par nelikvīdu aktīvu.

3. SĀKOTNĒJAIS KAPITĀLS

3.1. Investīciju sabiedrības sākotnējais kapitāls ir 30 000 latu, ja tā ir tiesīga veikt jebkuru no šo noteikumu 2.1.punkta 1., 2., 3. un 4.apakšpunktā minētajām darbībām. Sniegt 2.1.punkta 4.apakšpunktā noteikto investīciju pakalpojumu drīkst tikai tad, ja investīciju sabiedrībai neveidojas ar emitējamiem finansu instrumentiem saistītas prasības vai saistības pret klientu un/vai trešo personu.

Šāda investīciju sabiedrība nedrīkst veikt darbību, kuras rezultātā tai veidojas tirdzniecības portfelis, kā arī nedrīkst turēt klientu naudu un vērtspapīrus.

3.2. Investīciju sabiedrības sākotnējais kapitāls ir 75 000 latu, ja tā ir tiesīga veikt jebkuru no šo noteikumu 2.1.punkta 1., 2., 3., 4.apakšpunktos minētajām darbībām un papildus vēl 2.1.punkta 5.apakšpunktā minēto darbību.

Sniegt 2.1.punkta 4.apakšpunktā noteikto investīciju pakalpojumu drīkst tikai tad, ja investīciju sabiedrībai neveidojas ar emitējamiem finansu instrumentiem saistītas prasības vai saistības pret klientu un/vai trešo personu.

Šāda investīciju sabiedrība nedrīkst veikt darbību, kuras rezultātā tai veidojas tirdzniecības portfelis.

3.3. Investīciju sabiedrības sākotnējais kapitāls ir 450 000 latu, ja tā ir tiesīga veikt jebkuru no šo noteikumu 2.1.punkta 1., 2., 3., 5. apakšpunktā minētajām darbībām un 2.1. punkta 4.apakšpunktā minēto darbību pilnā apmērā.

Šāda investīciju sabiedrība drīkst veikt darbību, kuras rezultātā tai veidojas tirdzniecības portfelis.

4. KAPITĀLA PIETIEKAMĪBAS PRASĪBAS

4.1. Kapitāla pietiekamības prasība ir lielākais no šādiem rādītājiem:

1) sākotnējais kapitāls;

2) pozīciju riska, norēķinu riska, darījuma partnera riska, preču riska, valūtas riska un liela apjoma darījumu riska summa;

3) paredzamo izdevumu summa, kas aprēķināta saskaņā ar šo noteikumu 4.8. punktu.

4.2. Kapitāla pietiekamības aprēķins jāsagatavo katru mēnesi, un investīciju sabiedrībai jebkurā brīdī jāspēj pierādīt pietiekamā pašu kapitāla atbilstība prasībām. Kapitāla pietiekamības aprēķinu sagatavo saskaņā ar šiem noteikumiem un kapitāla pietiekamības aprēķina formu (2.pielikums). Ja investīciju sabiedrības pietiekamā pašu kapitāla lielums neatbilst kapitāla pietiekamības prasībai, sabiedrība par to nekavējoties ziņo Vērtspapīru tirgus komisijai un iesniedz rakstisku to pasākumu uzskaitījumu, kādus sabiedrība gatavojas veikt, lai novērstu neatbilstību prasībām.

4.3. Sabiedrība savā pietiekamajā pašu kapitālā drīkst iekļaut subordinētos kredītus tikai tādā apjomā, cik kredīts ir saņemts, un tikai tad, ja:

1) aizņēmums ir atmaksājams atmaksas termiņa beigās vai iepriekš noteikta brīdinājuma perioda beigās;

2) sabiedrības darbības pārtraukšanas gadījumā aizņēmums tiek ierindots pēc visu citu kreditoru prasībām un šī aizņēmuma pamatsummas un procentu maksājumi nav jāveic līdz visu citu attiecīgajā brīdī nenomaksāto parādu nokārtošanai;

3) kreditors ir kredītiestāde, investīciju sabiedrība vai dotās investīciju sabiedrības kapitāla daļu īpašnieki.

4.4. Subordinētais kredīts tiek uzskatīts par ilgtermiņa subordinēto kredītu, ja tas ir piešķirts uz laiku ne mazāku par septiņiem gadiem, un par īstermiņa subordinēto kredītu, ja tas ir piešķirts uz laiku ne mazāku par trim gadiem.

4.5. Visu subordinēto kredītu un ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervju kopējais apjoms, kuru var iekļaut pietiekamajā pašu kapitālā, nedrīkst pārsniegt 200% no sākotnējo pašu līdzekļu vērtības.

4.6. Ārpustirdzniecības portfelī iekļauto sabiedrības aktīvu likviditāti nosaka 10% apmērā no to ārpustirdzniecības portfelī iekļauto sabiedrības aktīvu bilances vērtības.

4.7. Gada revidētie izdevumi ir kopējie pārskata gada izdevumi, izņemot:

1) prēmijas vadībai un darbiniekiem, izņemot, ja tās ir iepriekš garantētas darba līgumā;

2) izmaksājamās dividendes, izņemot iepriekš noteiktas dividendes priviliģēto akciju īpašniekiem, kas nav atkarīgas no peļņas lieluma un citi pēc būtības līdzīgi iepriekš noteikti maksājumi;

3) ar investīciju pakalpojumu veikšanu un nodrošināšanu saistītas komisijas izmaksas un tamlīdzīgas izmaksas.

Ja investīciju sabiedrība ir tikko sākusi savu darbību un tai nav revidētu finansu pārskatu, investīciju sabiedrība aprēķina gada revidētos izdevumus, pamatojoties uz gada izdevumiem, kas noteikti tās biznesa plānā.

Ja iepriekšējā gada revidētais peļņas vai zaudējumu aprēķins neietver 12 mēnešu ilgu saimniecisko darbību, tad proporcionāli tiek aprēķināts gada revidēto izdevumu apjoms.

4.8. Investīciju sabiedrības paredzamo izdevumu summa ir 25% no gada revidētajiem izdevumiem.

5. POZĪCIJAS RISKS PARĀDA UN KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRIEM

5.1. Pozīcijas specifiskais risks atspoguļo iespēju ciest zaudējumus nelabvēlīgas finansu instrumentu cenu svārstības rezultātā, ko nosaka ar emitentu saistīti faktori.

5.2. Pozīcijas vispārējais risks atspoguļo iespēju ciest zaudējumus nelabvēlīgas finansu instrumentu cenu svārstības rezultātā, ko nosaka procentu likmju izmaiņas vai kapitāla vērtspapīru gadījumā - vispārējas izmaiņas vērtspapīru tirgū.

5.3. Kupons - gada procentu likme, ko apņemas maksāt parāda vērtspapīra emitents.

Parāda vērtspapīru pozīciju risks

5.4. Parāda vērtspapīru pozīcijas specifisko risku aprēķina:

1) investīciju sabiedrība sadala savas neto pozīcijas pa atbilstošām kategorijām saskaņā ar 1.tabulu;

2) parāda vērtspapīru sadalījumu kategorijās veic atkarībā no tā, cik ilgs termiņš ir palicis līdz šo vērtspapīru dzēšanai;

3) parāda vērtspapīra bilances vērtību reizina ar 1.tabulā minētajiem svēršanas koeficientiem;

4) summē visas svērtās pozīcijas (neatkarīgi no tā, vai tās ir garās vai īsās pozīcijas). Šī summa ir parāda vērtspapīru specifiskais risks.

1.tabula

Specifiskā riska svēršanas koeficienti

Kategorijas	Svēršanas
	koeficients
Latvijas Republikas un A zonas valstu centrālās valdības parāda instrumenti	0,00 %
Kvalificētie parāda instrumenti (dzēšanas termiņš £ 6 mēnešiem)	0,25 %
Kvalificētie parāda instrumenti (dzēšanas termiņš > 6 un £ 24 mēnešiem)	1,00 %
Kvalificētie parāda instrumenti (dzēšanas termiņš > 24 mēnešiem)	2,00 %
Citi parāda instrumenti	10,00 %

5.5. Parāda vērtspapīru vispārējo risku aprēķina:

1) visus parāda vērtspapīrus sakārto termiņa zonās un joslās atkarībā no tā, cik ilgs termiņš ir palicis līdz šo vērtspapīru dzēšanai saskaņā ar 2.tabulu;

2) katra parāda vērtspapīra (pēc tās pašreizējās tirgus cenas) pozīciju tirdzniecības portfelī iedala atbilstošajā zonā un joslā pēc dzēšanas termiņa un kupona (2.tabulas 3. un 4.aile);

3) pozīcijas (garās un īsās atsevišķi) katrā joslā reizina ar atbilstošo 2.tabulas 5.ailē minēto svēršanas koeficientu;

4) aprēķina līdzsvarotās svērtās un nelīdzsvarotās svērtās pozīcijas pa joslām.

Joslas līdzsvarotā svērtā pozīcija ir vienāda ar mazāko no svērtajām pozīcijām (garo un īso), t.i., ja svērtā garā pozīcija ir lielāka par svērto īso pozīciju, tad līdzsvarotā svērtā pozīcija ir vienāda ar svērto īso pozīciju un otrādi.

Joslas nelīdzsvarotā svērtā pozīcija ir apjoms, par kādu lielākā svērtā pozīcija (garā vai īsā) pārsniedz mazāko svērto pozīciju (garo vai īso).

5) aprēķina līdzsvarotās svērtās un nelīdzsvarotās svērtās pozīcijas pa zonām.

Aprēķinot zonas līdzsvaroto svērto pozīciju, summē visas zonā ietilpstošās garās nelīdzsvarotās svērtās pozīcijas un summē visas zonā ietilpstošās īsās nelīdzsvarotās svērtās pozīcijas. Zonas līdzsvarotā svērtā pozīcija ir vienāda ar mazāko no iegūtajām summām.

Aprēķinot zonas nelīdzsvaroto svērto pozīciju, summē visas zonā ietilpstošās garās nelīdzsvarotās svērtās pozīcijas un summē visas zonā ietilpstošās īsās nelīdzsvarotās svērtās pozīcijas. Zonas nelīdzsvarotā svērtā pozīcija ir apjoms, par kādu lielākā summa (garo nelīdzsvaroto svērto pozīciju summa vai īso nelīdzsvaroto svērto pozīciju summa) pārsniedz mazāko summu (garo nelīdzsvaroto svērto pozīciju summu vai īso nelīdzsvaroto svērto pozīciju summu). Ja garo nelīdzsvaroto svērto pozīciju summa pārsniedz īso nelīdzsvaroto svērto pozīciju summu, tad nelīdzsvarotā svērtā pozīcija tiek saukta par zonas garo nelīdzsvaroto svērto pozīciju, pretējā gadījumā - par zonas īso nelīdzsvaroto svērto pozīciju.

6) aprēķina līdzsvarotās svērtās pozīcijas starp zonām.

Aprēķinot līdzsvaroto svērto pozīciju starp 1. un 2.zonu, savstarpēji līdzsvaro 1.zonas nelīdzsvaroto svērto garo (īso) pozīciju ar 2.zonas nelīdzsvaroto svērto īso (garo) pozīciju. Līdzsvarotā svērtā pozīcija starp 1. un 2.zonu ir vienāda ar mazāko no līdzsvarojamām pozīcijām. Apjoms, par kādu 1.zonas (2.zonas) nelīdzsvarotā svērtā garā (īsā) pozīcija pārsniedz 2.zonas (1.zonas) nelīdzsvaroto īso (garo) pozīciju, ir atlikusī dotās zonas nelīdzsvarotā svērtā pozīcija pēc pozīciju līdzsvarošanas starp zonām.

Aprēķinot līdzsvaroto svērto pozīciju starp 2. un 3.zonu, savstarpēji līdzsvaro 2.zonas nelīdzsvaroto svērto garo (īso) pozīciju, kas atlikusi pēc savstarpējās pozīciju līdzsvarošanas starp 1. un 2. zonu, ar 3.zonas nelīdzsvaroto svērto īso (garo) pozīciju. Līdzsvarotā svērtā pozīcija starp 2. un 3.zonu ir vienāda ar mazāko no līdzsvarojamām pozīcijām. Apjoms, par kādu 2.zonas (3.zonas) nelīdzsvarotā svērtā garā (īsā) pozīcija pārsniedz 3.zonas (2.zonas) nelīdzsvaroto īso (garo) pozīciju, ir atlikusī dotās zonas nelīdzsvarotā svērtā pozīcija pēc pozīciju līdzsvarošanas starp zonām.

Šo divu iepriekšminēto posmu secība var būt apgriezta, tas ir, 2. un 3. zonas līdzsvarošanai var sekot 1. un 2. zonas līdzsvarošana.

Aprēķinot līdzsvaroto svērto pozīciju starp 1. un 3.zonu, savstarpēji līdzsvaro 1.zonas atlikušo nelīdzsvaroto svērto garo (īso) pozīciju, kas atlikusi pēc savstarpējās pozīciju līdzsvarošanas starp 1. un 2. zonu, ar 3.zonas atlikušo nelīdzsvaroto svērto īso (garo) pozīciju, kas atlikusi pēc savstarpējās pozīciju līdzsvarošanas starp 2. un 3. zonu. Līdzsvarotā svērtā pozīcija starp 1. un 3.zonu ir vienāda ar mazāko no līdzsvarojamām pozīcijām.

7) Parāda vērtspapīru pozīciju vispārējā riska apjomu iegūst, summējot šādus lielumus:

a) 10 % no līdzsvarotās svērtās pozīcijas visās joslās;

b) 40 % no līdzsvarotās svērtās pozīcijas 1. zonā;

c) 30 % no līdzsvarotās svērtās pozīcijas 2. zonā;

d) 30 % no līdzsvarotās svērtās pozīcijas 3. zonā;

e) 40 % no līdzsvarotās svērtās pozīcijas starp 1. un 2. zonu un starp 2. un 3. zonu;

f) 150 % no līdzsvarotās svērtās pozīcijas starp 1. un 3. zonu;

g) 100 % no visām svērtajām pozīcijām, kas palikušas nelīdzsvarotas.

2.tabula

Vispārējā riska svēršanas koeficienti

Zona	Josla	Dzēšanas termiņa zonas	Dzēšanas termiņa zonas	Svēršanas
		Kupons 3 % vai vairāk	Kupons mazāks par 3%	koeficients (%)
1.	2.	3.	4.	5.
1.	1.	0 £ 1 mēnešiem	0 £ 1 mēnešiem	0,00
	2.	> 1 £ 3 mēnešiem	> 1 £ 3 mēnešiem	0,20
	3.	> 3 £ 6 mēnešiem	> 3 £ 6 mēnešiem	0,40
	4.	> 6 £ 12 mēnešiem	> 6 £ 12 mēnešiem	0,70
2.	5.	> 1 £ 2 gadiem	> 1,0 £ 1,9 gadiem	1,25
	6.	> 2 £ 3 gadiem	> 1,9 £ 2,8 gadiem	1,75
	7.	> 3 £ 4 gadiem	> 2,8 £ 3,6 gadiem	2,25
3.	8.	> 4 £ 5 gadiem	> 3,6 £ 4,3 gadiem	2,75
	9.	> 5 £ 7 gadiem	> 4,3 £ 5,7 gadiem	3,25
	10.	> 7 £ 10 gadiem	> 5,7 £ 7,3 gadiem	3,75
	11.	> 10 £ 15 gadiem	> 7,3 £ 9,3 gadiem	4,50
	12.	> 15 £ 20 gadiem	> 9,3 £ 10,6 gadiem	5,25
	13.	> 20 gadiem	> 10,6 £ 12,0 gadiem	6,00
	14.		> 12,0 £ 20,0 gadiem	8,00
	15.		> 20,0 gadiem	12,50

5.6. Parāda vērtspapīriem ar mainīgo procentu likmi vispārējo risku aprēķina analoģiski kā fiksētas procentu likmes parāda vērtspapīriem, par dzēšanas termiņu uzskatot laika periodu, kas ir atlicis līdz nākošajai procentu likmes noteikšanai.

5.7. Bezkupona parāda vērtspapīriem vispārējo risku aprēķina analoģiski kupona procentu likmes parāda vērtspapīriem, kupona vērtību aprēķinot kā peļņu no parāda vērtspapīra.

Kapitāla vērtspapīru pozīciju risks

5.8. Kapitāla vērtspapīru bruto pozīcijas pa valstīm aprēķina, ja summē visas dotās valsts neto garās kapitāla vērtspapīru pozīcijas ar dotās valsts neto īsajām kapitāla vērtspapīru pozīcijām.

5.9. Kapitāla vērtspapīru neto pozīcijas pa valstīm aprēķina kā pozitīvi izteiktu starpību starp visām dotās valsts neto garajām kapitāla vērtspapīru pozīcijām un dotās valsts neto īsajām kapitāla vērtspapīru pozīcijām.

5.10. Kapitāla vērtspapīru pozīciju uzskata par tās valsts kapitāla vērtspapīru pozīciju, kuras regulētā vērtspapīru tirgū šis kapitāla vērtspapīrs tiek kotēts un tirgots.

5.11. Kapitāla vērtspapīru pozīciju specifisko risku aprēķina, summējot šādus lielumus:

1) augsti likvīdu kapitāla vērtspapīru specifiskā riska apjomu, ko aprēķina saskaņā ar 5.12.punktu;

2) pārējo, kas nav augsti likvīdi, kapitāla vērtspapīru specifiskā riska apjomu. Šis riska apjoms ir 5% no A zonas valstīs kotēto kapitāla vērtspapīru, kas nav augsti likvīdi, kopējās bruto pozīcijas;

3) pārējo valstu kapitāla vērtspapīru specifiskā riska apjomu. Šis riska apjoms ir 10% no 1. un 2. punktā neuzskaitīto kapitāla vērtspapīru bruto pozīcijām.

5.12. Augsti likvīdu kapitāla vērtspapīru specifiskā riska apjoms ir:

1) 2,5% no 3.tabulā uzskaitītajos indeksos iekļauto kapitāla vērtspapīru kopējās bruto pozīcijas;

2) 5% tiem kapitāla vērtspapīru pozīciju apjomiem, kas pārsniedz šādus limitus:

a) konkrētā likvīdā kapitāla vērtspapīra neto pozīcija ir 10% no visas kopējās kapitāla vērtspapīru bruto pozīcijas;

b) konkrētā likvīdā kapitāla vērtspapīra neto pozīcija pārsniedz 5%, bet ir mazāka par 10% no valsts kopējās bruto pozīcijas, un šādu pozīciju summa ir lielāka par 50% no valsts kopējās bruto pozīcijas.

3.tabula

Augsti likvīdo kapitāla vērtspapīru indeksi

Nr.p.k.	Valsts	Indekss
1.	Amerikas Savienotās
	Valstis	S&P 500
2.	Austrālijas Savienība	All Ords
3.	Austrijas Republika	ATX
4.	Beļģijas Karaliste	BEL 20
5.	Francijas Republika	CAC40
6.	Japāna	Nikkei 225
7.	Kanāda	TSE 35
8.	Lielbritānijas un Ziemeļīrijas
	Apvienotā Karaliste	FTSE 100
9.	Nīderlandes Karaliste	EOE25
10.	Spānijas Karaliste	IBEX35
11.	Šveices Konfederācija	SMI
12.	Vācijas Federatīvā
	Republika	DAX
13.	Zviedrijas Karaliste	OMX

5.13. Kapitāla vērtspapīru pozīciju vispārējais risks ir 10% no visu kapitāla vērtspapīru neto pozīciju summas. Valstu kapitāla vērtspapīru neto pozīcijas aprēķina katrai valstij atsevišķi. Ja viena konkrēta kapitāla vērtspapīra neto pozīcija pārsniedz 20% no visu kapitāla vērtspapīru bruto pozīcijas, tad to apjomu, kas pārsniedz 20%, pieskaita šīs valsts kapitāla vērtspapīru neto pozīcijai, lai aprēķinātu riska apjomu saskaņā ar šī punkta otrā teikuma prasībām.

6. NORĒĶINU RISKS

6.1. Norēķinu risku aprēķina investīciju sabiedrības tirdzniecības portfeļa darījumiem, par kuriem norēķini nav notikuši vismaz piecas darba dienas pēc noteiktā norēķinu termiņa beigām.

Norēķinu risku aprēķina tikai tiem investīciju sabiedrības tirdzniecības portfeļa darījumiem, kuru starpība starp norēķinu (darījuma) cenu, kāda dotajā darījumā ir noteikta finansu instrumentam vai precei (darījuma priekšmetam) un darījuma priekšmetu pašreizējo tirgus vērtību var radīt investīciju sabiedrībai zaudējumus.

Pirkšanas gadījumā zaudējumi var rasties, ja norēķinu (darījuma) cena ir mazāka par darījuma priekšmeta pašreizējo tirgus vērtību.

Pārdošanas gadījumā zaudējumi var rasties, ja norēķinu (darījuma) cena ir lielāka par darījuma priekšmeta pašreizējo tirgus vērtību.

6.2. Norēķinu risku aprēķina:

1) aprēķina norēķinu riska bāzes saskaņā ar 6.3.punktu;

2) iegūtās riska bāzes sagrupē pēc nokavēto norēķinu periodiem saskaņā ar 4.tabulu;

3) riska bāzes reizina ar atbilstošo svēršanas koeficientu saskaņā ar 4.tabulu. Iegūto rezultātu summa ir investīciju sabiedrības norēķinu riska apjoms.

4.tabula

Svēršanas koeficienti norēķinu riska aprēķināšanai

	Nokavēto norēķinu darba dienu skaits	Riska svēršanas
	pēc norēķinu dienas	koeficients
	5 - 15	8%
	16 - 30	50%
	31 - 45	75%
	46 un vairāk	100%

6.3. Norēķinu riska bāzes ir absolūtā vērtība starpībai starp norēķinu (darījuma) cenu, kāda dotajā darījumā ir noteikta finansu instrumentam vai precei (darījuma priekšmetam) un darījuma priekšmetu pašreizējo tirgus vērtību.

7. DARĪJUMA PARTNERA RISKS

7.1. Investīciju sabiedrība aprēķina darījuma partnera risku tām tirdzniecības portfeļa pozīcijām, kas izveidojušās šādos gadījumos:

1) ja investīciju sabiedrība ir veikusi samaksu par finansu instrumentiem vai precēm pirms to saņemšanas vai piegādājusi finansu instrumentus vai preces pirms samaksas saņemšanas par tiem;

2) ja pārrobežu (cross-border) darījumu gadījumā ir pagājusi viena vai vairākas dienas, kopš investīciju sabiedrība ir veikusi samaksu par finansu instrumentiem vai precēm pirms to saņemšanas vai piegādājusi finansu instrumentus vai preces pirms samaksas saņemšanas par tiem.

7.2. Darījuma partnera risku nosaka šādā secībā:

1) darījuma partnera riska bāzes saskaņā ar 7.3.punktu;

2) katras riska bāzes lielumu reizina ar 10%;

3) 2.punktā iegūtās vērtības saskaņā ar 7.4.punktu sagrupē atsevišķi pa darījumu partnera veidiem un reizina ar atbilstošo darījumu partnera riska pakāpi.

Iegūto rezultātu summa ir investīciju sabiedrības darījuma partnera riska apjoms.

7.3. Darījuma partnera riska bāzes lielums ir starpība starp investīciju sabiedrības prasību summu pret darījuma partneri un investīciju sabiedrības saistību kopsummu tam pašam darījuma partnerim. Ja aprēķinātā starpība ir negatīva, tad risks netiek rēķināts.

Līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu (repurchase agreements) un finansu instrumentu vai preču aizdošanas gadījumā darījuma partnera riska bāzes ir starpība starp aizdoto finansu instrumentu tirgus vērtību un aizņēmuma lielumu vai aizdoto finansu instrumentu tirgus vērtību un aizdevuma nodrošinājuma vērtību. Ja aprēķināta starpība ir negatīva, tad risks netiek rēķināts.

Līgumu par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu (reverse repurchase agreements) un finansu instrumentu vai preču aizņemšanās gadījumā darījuma partnera riska bāzes ir starpība starp summu, ko investīciju sabiedrība ir aizdevusi un vērtspapīru vai preču tirgus vērtību, ko sabiedrība ir aizņēmusies vai starpība starp aizņemto vērtspapīru un preču nodrošinājuma tirgus vērtību un vērtspapīru vai preču tirgus vērtību, ko sabiedrība ir aizņēmusies. Ja aprēķināta starpība ir negatīva, tad risks netiek rēķināts.

7.4. Darījuma partneru veidi un riska svēršanas koeficienti:

7.4.1. Darījuma partneri ar 0% riska pakāpi:

1) Latvijas Banka un Latvijas Republikas valdība;

2) A zonas valstu centrālās bankas un centrālās valdības;

3) darījumu partneri, kuru saistības pret investīciju sabiedrību ir nodrošinātas ar Latvijas Republikas valdības galvojumiem (garantijām);

4) darījumu partneri, kuru saistības pret investīciju sabiedrību ir nodrošinātas ar Latvijas Republikas valdības emitētu vērtspapīru ķīlu;

5) darījumu partneri, kuru saistības pret investīciju sabiedrību ir nodrošinātas ar A zonas valstu centrālo banku vai centrālo valdību galvojumiem (garantijām);

6) darījumu partneri, kuru saistības pret investīciju sabiedrību ir nodrošinātas ar A zonas valstu centrālo valdību vai centrālo banku emitētu vērtspapīru ķīlu;

7.4.2. Darījuma partneri ar 20% riska pakāpi:

1) starptautiskās attīstības bankas;

2) darījumu partneri, kuru saistības pret investīciju sabiedrību ir nodrošinātas ar starptautisko attīstības banku galvojumiem (garantijām);

3) darījumu partneri, kuru saistības pret investīciju sabiedrību ir nodrošinātas ar starptautisko attīstības banku emitētu vērtspapīru ķīlu;

4) Latvijas Republikas un A zonas valstu reģionālās valdības, vietējās pašvaldības un valsts institūcijas;

5) darījumu partneri, kuru saistības pret investīciju sabiedrību ir nodrošinātas ar A zonas valstu vietējo valdību galvojumiem (garantijām);

6) A zonas valstu kredītiestādes un investīciju sabiedrības, izņemot prasības, kas veido šo kredītiestāžu un investīciju sabiedrību pašu kapitālu;

7) darījumu partneri, kuru saistības pret investīciju sabiedrību ir nodrošinātas ar A zonas valstu kredītiestāžu galvojumiem (garantijām);

8) Latvijas Republikas bankas un investīciju sabiedrības, pret kurām investīciju sabiedrībai ir prasības uz pieprasījumu, kas attiecināmas uz to pamatdarbību;

9) investīciju sabiedrības, kuras tiek regulētas saskaņā ar Eiropas Savienības Kapitāla pietiekamības direktīvu Nr.93/6/EEC, un investīciju sabiedrības, kuras tiek regulētas saskaņā ar regulējošo normatīvu, kas nosaka vismaz tikpat augstas prasības kā Eiropas Savienības Kapitāla pietiekamības direktīva Nr.93/6/EEC.

7.4.3. Darījuma partneri ar 50% riska pakāpi:

1) Latvijas Republikas bankas un investīciju sabiedrības, izņemot 7.4.2. punkta 8.apakšpunktā minētās prasības;

2) darījumu partneri, kuru saistības pret investīciju sabiedrību ir nodrošinātas ar Latvijas Republikas banku galvojumiem (garantijām);

3) Latvijas Republikas pašvaldības;

4) darījumu partneri, kuru saistības pret investīciju sabiedrību ir nodrošinātas ar Latvijas Republikas pašvaldību galvojumiem (garantijām);

5) citu valstu centrālās bankas un centrālās valdības;

6) darījumu partneri, kuru saistības pret investīciju sabiedrību ir nodrošinātas ar citu valstu centrālo banku vai centrālo valdību galvojumiem (garantijām);

7) darījumu partneri, kuru saistības pret investīciju sabiedrību ir pilnībā nodrošinātas ar hipotēku, un investīciju sabiedrībai ir pirmprasījuma tiesības uz minēto hipotēku. Investīciju sabiedrības prasības ir jāuzskata par pilnībā nodrošinātām ar hipotēku, ja prasības summa nepārsniedz 70% no zemesgrāmatā ierakstītā nekustamā īpašuma ieķīlājuma (hipotēkas) tirgus vērtības;

8) nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ieņēmumi, ja tos nevar attiecināt uz konkrētu darījuma partneri;

7.4.4. Visi pārējie darījuma partneri ir ar 100% riska pakāpi.

8. PREČU RISKS

8.1. Preču risku aprēķina tirdzniecības portfelī iekļautajām preču un preču atvasināto līgumu pozīcijām.

8.2. Zelta vai zelta atvasināto līgumu pozīcijas uzskata par pakļautām valūtas riskam, un tās novērtē saskaņā ar šo noteikumu 9.nodaļu.

8.3. Investīciju sabiedrības preču neto pozīcija ir starpība, par kādu preču garā (īsā) pozīcija pārsniedz tās pašas preces vai preču atvasinātā līguma īso (garo) pozīciju.

8.4. Preču risku aprēķina:

1) katru preču neto pozīciju, kas novērtēta pēc tirgus cenas, reizina ar 15%;

2) katru preču bruto pozīciju, kas novērtēta pēc tirgus cenas, reizina ar 3%;

3) preču risks ir vienāds ar visu preču pozīciju, kas svērtas saskaņā ar 1. un 2.apakšpunktu, kopsummu.

9. VALŪTAS RISKS

9.1. Valūtas risku aprēķina tām tirdzniecības portfeļa pozīcijām, kas izteiktas ārvalsts valūtā.

9.2. Valūtas risku nosaka šādā secībā:

1) aprēķina katras ārvalsts valūtas neto pozīciju saskaņā ar 9.3.punktu;

2) aprēķina zelta neto pozīciju analoģiski kā valūtas neto pozīciju saskaņā ar 9.3.punktu.

3) katras ārvalsts valūtas neto pozīciju pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas maiņas kursa pārrēķina latos. Pēc tam tās atsevišķi summē, lai iegūtu neto garo pozīciju kopsummu un neto īso pozīciju kopsummu. Lielākā no šīm divām summām ir sabiedrības neto ārvalsts valūtas pozīcija, kurai jāpieskaita zelta neto pozīcija neatkarīgi no tā, vai tā ir garā vai īsā.

4) Investīciju sabiedrība aprēķina valūtas risku tikai tad, ja neto ārvalsts valūtas pozīcija ir vairāk nekā 2% no 2.pielikuma 0160.rindā aprēķināmajiem sabiedrības pašu līdzekļiem.

5) Valūtas riska apjoms ir vienāds ar 10% no 3.apakšpunktā iegūto neto pozīciju kopsummas.

9.3. Valūtas neto pozīcija ir starpība starp valūtas garo pozīciju (tirdzniecības portfeļa aktīvi, kas izteikti ārvalsts valūtā) un valūtas īso pozīciju (tirdzniecības portfeļa saistības, kas izteiktas ārvalsts valūtā). Ja valūtas garā pozīcija ir lielāka par dotās valūtas īso pozīciju, tad investīciju sabiedrībai ir neto garā pozīcija dotajā valūtā, bet, ja valūtas īsā pozīcija ir lielāka par dotās valūtas garo pozīciju, tad investīciju sabiedrībai ir neto īsā pozīcija dotajā valūtā.

10. LIELA APJOMA DARĪJUMU RISKS

10.1. Liela apjoma darījumu risku aprēķina investīciju sabiedrības tirdzniecības portfeļa pozīcijām, kas ir izveidojušās ar vienu darījuma partneri vai savstarpēji saistītu darījumu partneru grupu.

10.2. Liela apjoma darījuma risku aprēķina tikai tām pozīcijām, kas:

1) ir garās neto pozīcijas, t.i., visu dotā darījuma partnera vai savstarpēji saistītu darījumu partneru grupas garo pozīciju kopsummu ir lielāka par visu dotā darījuma partnera vai savstarpēji saistītu darījumu partneru grupas īso pozīciju kopsummu;

2) ir lielākas par 25% no 2.pielikuma 0170.rindā aprēķināmā pietiekamā pašu kapitāla, t.i., viena darījumu partnera vai savstarpēji saistītu darījumu partneru grupas tirdzniecības portfeļa neto pozīcija ir lielāka par 25% no pietiekamā pašu kapitāla.

10.3. Liela apjoma darījuma risku nerēķina šādām tirdzniecības portfeļa pozīcijām:

1) īstermiņa (īsākas par 1 gadu) prasības pret kredītiestādēm un investīciju sabiedrībām;

2) tirdzniecības portfeļa pozīcijas, kur otra darījuma puse ir investīciju sabiedrība, kura tiek regulēta saskaņā ar Eiropas Savienības Kapitāla pietiekamības direktīvu Nr.93/6/EEC un investīciju sabiedrība, kura tiek regulēta saskaņā ar regulējošo normatīvu, kas nosaka vismaz tikpat augstas prasības kā Eiropas Savienības Kapitāla pietiekamības direktīva Nr.93/6/EEC;

3) tirdzniecības portfeļa pozīcijas, kur otra darījuma puse ir A zonas valstu centrālās valdības;

4) tirdzniecības portfeļa pozīcijas, kam nodrošinājums ir naudas līdzekļi vai A zonas valstu centrālo valdību vērtspapīri.

10.4. Savstarpēji saistītu darījumu partneru grupa ir divas vai vairākas personas, kuras veido investīciju sabiedrībai vienu kopīgu risku, jo:

1) vienai no šīm personām ir izšķiroša ietekme pār citu personu vai citām personām;

2) tās ir saistītas tādā veidā, ka vienas personas finansiālās problēmas var radīt citai personai vai citām personām parādu nomaksas grūtības.

10.5. Liela apjoma darījumu risku aprēķina šādā secībā:

1) sakārto garās neto pozīcijas, atbilstoši šīs nodaļas nosacījumiem, atkarībā no to apjoma saskaņā ar 5.tabulu;

2) garās neto pozīcijas reizina ar atbilstošo pozīciju svēršanas koeficientu saskaņā ar 5.tabulu;

3) liela apjoma darījumu risks ir vienāds ar 2.apakšpunktā iegūto rezultātu summu.

5.tabula

Liela darījumu apjoma riska koeficienti

Garās neto pozīcijas apjoms no pietiekamā pašu kapitāla Riska svēršanas koeficients

	Līdz 40%	200%
	No 40% līdz 60%	300%
	No 60% līdz 80%	400%
	No 80% līdz 100%	500%
	No 100% līdz 250%	600%
	Pāri 250%	900%

11. CITI NOTEIKUMI

11.1. Investīciju sabiedrība iesniedz Komisijai kapitāla pietiekamības aprēķinu kopā ar kārtējo finansu pārskatu.

11.2. Ja sabiedrība nevar iesniegt finansu pārskatu noteiktajā termiņā, tā nekavējoties par to paziņo Komisijai norādot iemeslus.

11.3. Ja notiek kādas izmaiņas iepriekš Komisijai iesniegtajā informācijā, sabiedrība par to nekavējoties paziņo Komisijai, norādot iemeslus, un izdara nepieciešamos labojumus.

11.4. Ja investīciju sabiedrības pietiekamais pašu kapitāls samazinās zem 110% no kapitāla pietiekamības prasības, tad šī sabiedrība kopā ar kārtējo finansu pārskatu iesniedz Komisijā rakstisku paskaidrojumu par pietiekamā pašu kapitāla samazināšanās iemesliem un veicamo pasākumu apraksts, kas novērstu pietiekamā pašu kapitāla samazināšanos zem kapitāla pietiekamības prasības līmeņa.

11.5. Kapitāla pietiekamības aprēķina pielikumā investīciju sabiedrība norāda katru liela apjoma darījuma riska pozīciju saskaņā ar 10.nodaļas nosacījumiem.

12. PĀREJAS NOTEIKUMI

12.1. Šie noteikumi stājas spēkā 2001.gada 1.jūlijā.

1.pielikums

A zonas valstis

Amerikas Savienotās Valstis

Austrālijas Savienība

Austrijas Republika

Beļģijas Karaliste

Čehijas Republika

Dānijas Karaliste

Francijas Republika

Grieķijas Republika

Islandes Republika

Itālijas Republika

Īrijas Republika

Japāna

Jaunzēlande

Kanāda

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas

Apvienotā Karaliste

Luksemburgas Lielhercogiste

Nīderlandes Karaliste

Norvēģijas Karaliste

Polijas Republika

Portugāles Republika

Saūda Arābijas Karaliste

Somijas Republika

Spānijas Karaliste

Šveices Konfederācija

Turcijas Republika

Ungārijas Republika

Vācijas Federatīvā Republika

Zviedrijas Karaliste

2.pielikums

3.pielikums

Starptautiskās attīstības bankas:

Āfrikas Attīstības banka - African Development Bank

Āzijas Attīstības banka - Asian Development Bank

Karību Attīstības banka - Caribbean Development Bank

Eiropas Padomes norēķinu fonds - Council of Europe Resettlement Fund

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka - European Bank for Reconstruction & Development

Eiropas Investīciju banka - European Investment Bank

Inter-Amerikas Attīstības banka - Inter-American Development Bank

Starptautiskā Finansu korporācija - International Finance Corporation (IFC)

Starptautiskā Rekonstrukcijas un attīstības banka - International Bank for Reconstruction & Development

Ziemeļu Investīciju banka - Nordic Investment Bank