1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā veterinārmedicīniskās aprūpes uzņēmums un veterinārārsts, kas ieguvis tiesības nodarboties ar veterinārmedicīnisko praksi un nodarbojas ar to (turpmāk — praktizējošs veterinārārsts), iegādājas, uzglabā un izlieto zāles.

2. Veterinārmedicīniskās aprūpes uzņēmuma vadītājs un praktizējošs veterinārārsts:

2.1. ir atbildīgs par zāļu iegādi, uzglabāšanu un izlietošanu atbilstoši šo noteikumu prasībām;

2.2. nodrošina izlietoto zāļu primārā iepakojuma, nederīgo zāļu un zāļu atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu.

3. Veterinārmedicīniskās aprūpes uzņēmuma vadītājs apstiprina amatpersonu, kura ir atbildīga par izlietoto un iepirkto zāļu uzskaiti (turpmāk — atbildīgā amatpersona).

4. Veterinārmedicīniskās aprūpes uzņēmums un praktizējošs veterinārārsts:

4.1. veterinārās zāles iegādājas licencētos veterinārfarmaceitiskās darbības uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās). Ja nav pieejamas Veterināro zāļu reģistrā reģistrētas veterinārās zāles, iegādājas analogas cilvēkiem paredzētās zāles. Zāles iegādājas, ņemot vērā Farmācijas likumu un citus zāļu apriti reglamentējošos normatīvos aktus;

4.2. narkotiskās un psihotropās zāles iegādājas veterinārfarmaceitiskās vai farmaceitiskās darbības uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kas ir saņēmuši speciālu atļauju (licenci) veterinārfarmaceitiskajai vai farmaceitiskajai darbībai, kurā ir norādīts, ka darbība ar psihotropajām vielām un zālēm vai narkotiskajām un psihotropajām vielām un zālēm ir atļauta. Narkotiskās un psihotropās zāles iegādājas, iesniedzot pieprasījumu, kuru paraksta sertificēts attiecīgajā veterinārmedicīniskās aprūpes uzņēmumā strādājošs veterinārārsts vai praktizējošs veterinārārsts. Pieprasījuma veidlapu apzīmogo ar Latvijas Veterinārārstu biedrības apstiprinātu zīmogu.

5. Atbildīgā amatpersona un praktizējošs veterinārārsts izveido uzskaites sistēmu (elektronisko vai manuālo — pēc izvēles), kurā norāda šādu informāciju par katru saņemto (nopirkto) zāļu daudzumu:

5.1. datumu;

5.2. zāļu nosaukumu;

5.3. zāļu ražošanas sērijas numuru;

5.4. zāļu derīguma termiņu;

5.5. saņemto zāļu daudzumu.

6. Par saņemtajām (nopirktajām) cilvēkiem paredzētajām zālēm, kā arī narkotiskajām un psihotropajām zālēm izveido atsevišķu uzskaites sistēmu.

7. Atbildīgā amatpersona un praktizējošs veterinārārsts šo noteikumu 5. un 6.punktā minēto uzskaites sistēmu glabā ne mazāk kā piecus gadus pēc pēdējā ieraksta veikšanas.

8. Atbildīgā amatpersona un praktizējošs veterinārārsts saglabā pavadzīmes vai citus zāļu pirkumu apliecinošus dokumentus, kuros norādīts zāļu iegādes datums, nosaukums, sērija, daudzums, zāļu izplatītāja nosaukums un adrese. Minētos dokumentus glabā vismaz piecus gadus un pēc pieprasījuma uzrāda:

8.1. Pārtikas un veterinārā dienesta inspektoram;

8.2. Valsts farmācijas inspekcijas inspektoram — par cilvēkiem paredzēto zāļu, kā arī narkotisko un psihotropo zāļu pirkumiem.

9. Telpā, kurā veterinārmedicīniskās aprūpes uzņēmums un praktizējošs veterinārārsts uzglabā zāles:

9.1. nepiederošām personām ieeja aizliegta;

9.2. temperatūra atbilst zāļu marķējumā norādītajai, ņemot vērā, ka:

9.2.1. istabas temperatūra ir no 15 °C līdz 25 °C;

9.2.2. vēsa vieta ir no 8 °C līdz 15 °C;

9.2.3. auksta vieta ir no 2 °C līdz 8 °C;

9.3. zāles novietotas plauktos vai speciālā, zālēm paredzētā skapī;

9.4. izveidota norobežota telpas daļa (sanitārā zona), kur uzglabāt zāles, kurām beidzies derīguma termiņš vai kuras citu iemeslu dēļ atzītas par nekvalitatīvām vai nederīgām. Tās nodod iznīcināšanai atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu.

10. Narkotiskās un psihotropās zāles, arī eitanāzijas līdzekļus (līdzekļi, kas paredzēti nesāpīgai dzīvnieku nogalināšanai) glabā atsevišķi speciālā, slēdzamā skapī vai seifā, kas piestiprināts pie telpas grīdas, lai to nebūtu iespējams pārvietot no vienas vietas uz citu.

11. Zāles (arī narkotiskās un psihotropās zāles) lieto, pamatojoties uz dzīvniekam noteikto diagnozi. Zāļu lietošanu un lietošanas pamatojumu norāda Veterinārmedicīnas likumā noteiktajā veterinārā darba uzskaites sistēmā.

12. Narkotiskās un psihotropās zāles lieto tikai sertificēta veterinārārsta uzraudzībā.

13. Ja veterinārmedicīniskās aprūpes uzņēmums vai praktizējošs veterinārārsts ārstē lauksaimniecības dzīvniekus, veterinārmedicīniskās aprūpes uzņēmuma atbildīgā amatpersona un praktizējošs veterinārārsts izveido šādas zāļu uzskaites sistēmas:

13.1. par veterināro zāļu lietošanu dzīvniekiem atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam;

13.2. par narkotisko un psihotropo zāļu lietošanu dzīvniekiem atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam.

14. Ja veterinārmedicīniskās aprūpes uzņēmums vai praktizējošs veterinārārsts ārstē mājas (istabas) dzīvniekus, tad izveido datu uzskaites sistēmu, kurā apkopo informāciju par narkotisko un psihotropo zāļu lietošanu dzīvnieku ārstēšanā atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam.

15. Veterinārmedicīniskās aprūpes uzņēmuma atbildīgā amatpersona un praktizējošs veterinārārsts šo noteikumu 13. un 14.punktā minētās datu uzskaites sistēmas glabā vismaz piecus gadus kopš pēdējā ieraksta izdarīšanas.

16. Veterinārmedicīniskās aprūpes uzņēmuma atbildīgā amatpersona un praktizējošs veterinārārsts izdara ierakstu narkotisko un psihotropo zāļu uzskaites sistēmā katru reizi, kad dzīvnieka ārstēšanā tika lietotas narkotiskās un psihotropās zāles.

17. Veterinārmedicīniskās aprūpes uzņēmuma atbildīgā amatpersona un praktizējošs veterinārārsts aizpilda zāļu uzskaites veidlapu par šo noteikumu 13.1. un 13.2.apakšpunktā minētajām zālēm (4.pielikums) un katra mēneša beigās nosūta to Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālajai struktūrvienībai atbilstoši veterinārmedicīniskās aprūpes uzņēmuma darbības vai praktizējoša veterinārārsta prakses vietai.

18. Izņēmuma gadījumos, ja konkrēta patoloģiskā procesa ārstēšanai nav pieejamas Veterināro zāļu reģistrā reģistrētas zāles, īpaši, ja dzīvnieks cieš asas sāpes, noteiktam dzīvniekam vai nelielam dzīvnieku skaitam (mājas (istabas) dzīvniekiem un eksotiskajiem dzīvniekiem, no kuriem netiek iegūta pārtika) veterinārārsts, uzņemoties atbildību par savu rīcību, drīkst lietot:

18.1. veterinārās zāles, kuras paredzētas citai dzīvnieku sugai;

18.2. veterinārās zāles, kuras paredzētas citu patoloģisku procesu ārstēšanai tai pašai dzīvnieku sugai;

18.3. Latvijas zāļu reģistrā reģistrētas vai Eiropas Zāļu novērtēšanas aģentūras centralizētajā reģistrācijas procedūrā reģistrētas zāles, ja nav pieejamas šo noteikumu 18.1. un 18.2.apakšpunktā minētās zāles;

18.4. aptiekā, kura ir tiesīga izgatavot zāles, pēc veterinārārsta receptes konkrētam dzīvniekam izgatavotas zāles, ja nav pieejamas šo noteikumu 18.3.apakšpunktā minētās zāles.

19. Izņēmuma gadījumos, ja konkrēta patoloģiskā procesa ārstēšanai nav pieejamas Veterināro zāļu reģistrā reģistrētas zāles, īpaši, ja lauksaimniecības dzīvnieks vai neliels skaits lauksaimniecības dzīvnieku cieš asas sāpes, veterinārārsts, uzņemoties atbildību par savu rīcību:

19.1. lieto zāles, kas paredzētas tai pašai lauksaimniecības dzīvnieku sugai un satur aktīvās vielas, kuras ir Latvijā reģistrētu veterināro zāļu sastāvā un kurām normatīvajos aktos ir noteikts maksimāli pieļaujamais atlieku daudzums dzīvnieku izcelsmes produktos;

19.2. nosaka zāļu izdalīšanās periodu, kura laikā neizmanto dzīvnieku izcelsmes produkciju (piemēram, pienu vai gaļu). Ja nav norādīts zāļu izdalīšanās periods konkrētajai dzīvnieku sugai, attiecīgo dzīvnieku izcelsmes produkciju drīkst lietot, ievērojot šādus laika intervālus:

19.2.1. olas — ne agrāk kā pēc septiņām dienām;

19.2.2. pienu — ne agrāk kā pēc septiņām dienām;

19.2.3. mājputnu un zīdītāju gaļu, arī taukus un subproduktus — ne agrāk kā pēc 28 dienām;

19.2.4. zivis — ne agrāk kā pēc 500 grāddienām;

19.3. samazina zāļu izdalīšanās periodu līdz nullei, ja lieto homeopātiskās veterinārās zāles, kurās dabīgo vielu koncentrācijas līmenis ir vienāds ar vienu daļu uz miljonu vai mazāks par to.

20. Veterinārmedicīniskās aprūpes uzņēmuma atbildīgā amatpersona vai praktizējošs veterinārārsts, kurš veic šo noteikumu 18. un 19.punktā minētās darbības, uztur datu uzskaites sistēmu, kurā norāda šādu informāciju:

20.1. dzīvnieka vai dzīvnieku grupas īpašnieka vārdu, uzvārdu un adresi;

20.2. datumu, kad veikta dzīvnieka vai dzīvnieku grupas izmeklēšana;

20.3. ārstēto dzīvnieku skaitu;

20.4. diagnozi;

20.5. dzīvniekam vai dzīvnieku grupai noteiktās zāles un devas;

20.6. ārstēšanas kursa ilgumu;

20.7. lauksaimniecības dzīvniekiem — zāļu izdalīšanās periodu.

21. Šo noteikumu 20.punktā minēto datu bāzi glabā vismaz piecus gadus pēc pēdējā ieraksta izdarīšanas un pēc pieprasījuma uzrāda Pārtikas un veterinārā dienesta inspektoram.

22. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2002.gada 29.oktobra noteikumus Nr.487 “Kārtība, kādā veterinārmedicīniskās aprūpes iestādes iegādājas, uzglabā un izlieto zāles” (Latvijas Vēstnesis, 2002, 159.nr.).

23. Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Padomes 2001.gada 6.novembra direktīvas 2001/82/EC.