Pamatnostādņu “Bērniem piemērota Latvija” (turpmāk — pamatnostādnes) izstrāde balstās uz 2002.gada 8.–10.maija ANO Ģenerālās Asamblejas 27.speciālās sesijas par bērniem noslēgumā pieņemto dokumentu “Bērniem piemērota pasaule”. Tas paredz, ka katrai dalībvalstij līdz 2003.gada beigām nepieciešams izstrādāt nacionālo politikas plānošanas dokumentu bērnu tiesību jomā un līdz 2015.gadam īstenot tajā izvirzītos mērķus. ANO dokumentā izvirzītie vispārīgie principi un mērķi atbilstoši Latvijas situācijai tiek izvērsti pamatnostādnēs.

Pamatnostādnes ir izstrādātas, lai noteiktu vienotu valsts politiku bērnu tiesību jomā, kā arī pieņemtu attiecīgu ilgtermiņa programmu un pasargātu bērnus no jebkāda veida vardarbības, noziedzības, atkarību izraisošu vielu lietošanas un izplatīšanas, azartspēļu ietekmes un nodrošinātu efektīvu ielas bērnu problēmu risināšanu.

Pamatnostādnes ir ilgtermiņa politikas plānošanas dokuments, kurā ir ietverti galvenie valsts politikas pamatprincipi, mērķi un prioritātes bērnu tiesību politikas īstenošanai. Pamatnostādnes ir pašu bērnu, vairāk nekā simt pašvaldību, daudzu valsts un nevalstisko institūciju darbības rezultāts. Pamatojoties uz minēto dokumentu, tiks izstrādāta vidēja termiņa programma un īstermiņa plāns definēto mērķu sasniegšanai. Pamatnostādnēs noteikto mērķu sasniegšanai ir paredzēts viens risinājuma variants.

Bērnu dzīves kvalitāti ietekmē plašs faktoru loks. Atbilstoši tiem ir apzinātas šādas būtiskākās problēmas, kas kavē bērnu un pusaudžu pilnvērtīgu fizisko un psihoemocionālo attīstību:

• nepietiekama veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāte un pieejamība;

• nevienlīdzīgas izglītības iespējas, kā arī iespējas saņemt dažādu veidu pakalpojumus un lietderīgi pavadīt brīvo laiku;

• zemā dzīves kvalitāte bērniem ar īpašām vajadzībām, bērniem no riska grupām un trūcīgām vai nelabvēlīgām ģimenēm;

• augsts nepilngadīgo noziedzības līmenis valstī;

• grūtības laikus konstatēt un sniegt nepieciešamo palīdzību vardarbībā cietušajiem bērniem;

• nepietiekams sabiedrības un jauniešu informētības un izpratnes līmenis par veselīgu dzīvesveidu.

Lai sekmētu minēto problēmu risinājumu, ir nepieciešams:

• veikt sistemātiskas bērnu vispārējā veselības stāvokļa pārbaudes un nodrošināt kvalitatīvu veselības aprūpi;

• samazināt ārējās vides negatīvo ietekmi uz bērnu veselību, kā arī samazināt smēķēšanas, alkohola, narkotisko un toksisko vielu lietošanu un izplatību;

• veikt informatīvos un preventīvos pasākumus HIV/AIDS un STS izplatības novēršanai bērnu un jauniešu vidū;

• nodrošināt vienlīdzīgu mācību un metodisko līdzekļu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamību, lai sekmētu vienlīdzīgas iespējas izglītoties;

• paplašināt iespējas bērniem iesaistīties interešu izglītības apguvē neatkarīgi no dzīvesvietas;

• informēt sabiedrību par visu vardarbības veidu negatīvajām sekām un izglītot speciālistus darbam ar vardarbībā cietušajiem bērniem;

• paaugstināt rehabilitācijas pakalpojumu apjomu bērniem, kuri cietuši no vardarbības.

Par pamatnostādņu īstenošanas pamatprincipiem tiek noteikti:

• multisektorāla pieeja jautājumu risināšanā, iesaistot valsts un pašvaldību institūcijas, nevalstiskās organizācijas (arī bērnu un jauniešu organizācijas);

• jauno, plānoto un jau iesākto pasākumu koordinācija;

• vienotu kritēriju izvirzīšana bērnu stāvokļa uzlabošanai atbilstoši ANO prasībām.

Pamatnostādnēs izvirzīto mērķu sasniegšanai paredzēts izmantot institūcijām piešķirtos kārtējā gada valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus. Jāņem vērā, ka liela daļa no dokumentā ietvertajiem darbības virzieniem ir jau iekļauti citos politikas plānošanas dokumentos un ir izvērtēta to konkrētā ietekme uz valsts budžetu.

Ievērojot, ka katru gadu tiks izstrādāts rīcības plāns pamatnostādņu īstenošanai, papildus nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu piešķiršana jāizskata kopā ar visu ministriju ilgtermiņa budžeta prioritāšu pieteikumiem attiecīgajam gadam un budžeta iespējām.

Pamatnostādņu 3.pielikumā ir iekļauts papildus nepieciešamo līdzekļu aprēķins, kuru iesaistītās institūcijas var izmantot, pieprasot papildu finansējumu no valsts budžeta.