1. Risināmā jautājuma būtība

Izglītības, zinātnes, kultūras, veselības aprūpes un sociālās aprūpes nozarē darbojas vairāku ministriju pārziņā esošas valsts iestādes un bezpeļņas organizācijas valsts uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības). Komerc-likums neparedz uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbību bezpeļņas organizāciju formā. Arī Valsts pārvaldes iekārtas likums, kas stājās spēkā 2003.gada 1.janvārī, nosaka tikai divas valsts pārvaldes iestāžu padotības formas – pakļautību un pārraudzību.

Tādējādi to valsts iestāžu un bezpeļņas organizāciju valsts uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) juridiskais statuss, kuri ir ministriju pārziņā un darbojas izglītības, zinātnes, kultūras, veselības aprūpes un sociālās aprūpes nozarē (turpmāk – nozares iestādes), neatbilst minētajiem likumiem.

Atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 23.februāra komitejas sēdē nolemtajam par augstākās izglītības un zinātnes nozari tiks noformēta atsevišķa koncepcija un virzīta atkārtotai izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē (prot. Nr.8 1.§ 2.5.apakšpunkts).

Attiecībā uz pašvaldību padotībā esošajām nozaru iestādēm koncepcijai ir ieteikuma raksturs.

2. Piedāvātais risinājums

Izvērtējot situāciju, ir konstatēts, ka nav lietderīgi noteikt jaunu juridisko statusu. Nepieciešams izvērtēt nozares iestāžu atbilstību likumos noteiktajam juridiskajam statusam, ņemot vērā šo iestāžu darbības īpatnības. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem nozares iestādes iespējams veidot kā:

1) tiešās pārvaldes iestādes:

a) valsts aģentūras;

b) citas tiešās pārvaldes iestādes, kas Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktas kā budžeta iestādes (turpmāk – budžeta iestādes);

2) valsts kapitālsabiedrības.

Budžeta iestādes statuss ir attiecināms uz tiešās pārvaldes iestādēm, kuras saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību pilnīgi finansē no valsts vai pašvaldības budžeta. Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē budžeta iestādes statuss paredz precīzu finansēšanas un pārskatu sniegšanas kārtību. Atsevišķās situācijās tas ierobežo iestādes vadītāja darbību.

Valsts aģentūras statuss paredz iestāžu darbību atbilstoši valdības noteiktajām politikas vadlīnijām, kā arī pārskatu sniegšanas kārtību par resursu izlietošanas lietderīgumu un efektivitāti. Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību valsts aģentūras ir no budžeta finansētas institūcijas.

Valsts kapitālsabiedrības statuss paredz elastīgu pieeju institūcijas vadībai. Daudzos gadījumos šis statuss nav savienojams ar to valsts pārvaldes funkciju veikšanu, kas vērstas uz valsts kultūras mantojuma saglabāšanu un zinātnes attīstību, sabiedrības izglītošanu, iedzīvotāju veselības aprūpi un sociālo vajadzību apmierināšanu.

Ja institūcija, veicot noteiktu darbību, gūst peļņu un kā publiska persona ir tiesīga veikt komercdarbību, var izvērtēt iespējas pārveidot šo institūciju par valsts kapitālsabiedrību un privatizēt to.

Izvērtējot nozares iestāžu atbilstību noteiktam juridiskam statusam, tika izskatīta arī iestāžu atbilstība valsts aģentūras statusam, ņemot vērā aģentūru veidošanas kritērijus un citus faktorus, kas saistīti ar nozares iestāžu darbības īpatnībām. Piemēram, ja viena ministra padotībā ir liels skaits iestāžu, jāņem vērā, ka pieaugs ministra noslogotība (pārvaldes līgumu slēgšana ar vairākiem desmitiem valsts aģentūru), novirzot darbību uz administratīvo, nevis politikas jautājumu risināšanu.

Pārskats par nozaru iestāžu veidiem atbilstoši piedāvātajam juridiskajam statusam

3. Problēmas risinājuma finansiālā ietekme uz valsts budžetu

Problēmas risinājumam nav tiešas ietekmes uz valsts budžetu, bet jāņem vērā, ka, pārveidojot pašlaik ministriju pārziņā esošos valsts bezpeļņas uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) par valsts aģentūrām, valstij saskaņā ar normatīvajiem aktiem būs jāuzņemas atbildība par to līdzšinējām saistībām.

Ja paredz pārveidot ārstniecības iestādes par valsts aģentūrām, ir nepieciešams detalizēts izvērtējums un analīze, lai noteiktu, kāda būs ar veselības aprūpes institūciju statusa maiņu saistītā finansiālā ietekme uz valsts budžetu. Veselības minis-trijas sniegtā informācija par veselības aprūpes institūciju parādiem liecina, ka uz 2003.gada sākumu tie bija apmēram 13,9 miljoni latu, no tiem apmēram 2,8 miljoni latu – ilgtermiņa saistības. Sākotnējais izvērtējums ļauj secināt, ka par valsts aģentūrām varētu pārveidot tikai nelielu daļu no 52 valsts ārstniecības iestādēm. Jautājumu par katras konkrētas aģentūras izveidošanu Ministru kabinets izskatīs atsevišķi.