Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.92

Rīgā 2004.gada 17.februārī (prot. Nr.7 36.§)
Prasības virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei
Izdoti saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likuma 20.panta trešo daļu un 22.panta piekto daļu
(Grozīta ar MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.694)
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka prasības virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei, kā arī darbības, kas jāveic, ja ūdensobjektā nav sasniegti izvirzītie vides kvalitātes mērķi.

2. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – centrs) katram upju baseinu apgabalam izstrādā ūdeņu stāvokļa monitoringa programmu, kas ir Vides monitoringa programmas sastāvdaļa. Monitoringa programmas izstrādē centrs iesaista ekspertus un speciālistus ūdeņu kvalitātes novērtēšanas jomā. Programma ietver virszemes ūdeņu un pazemes ūdeņu monitoringu, tai skaitā īpaši jutīgās teritorijās, atbilstoši normatīvajiem aktiem par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem, kā arī aizsargājamo teritoriju monitoringu. Programmā nosaka monitoringa staciju izvietojumu, nosakāmos parametrus un paraugu ņemšanas biežumu. Aizsargājamo teritoriju monitoringa programmā iekļauj prasības, kas noteiktas arī citos vides aizsardzības normatīvajos aktos.

(MK 27.07.2010. noteikumu Nr.694 redakcijā)

3. Virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringa programmu īstenošanu organizē centrs atbilstoši kompetencei. Centrs atrodas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā attiecībā uz šajos noteikumos minēto prasību izpildi. Peldvietu ūdeņu monitoringa programmas īstenošanu organizē un veic Veselības inspekcija. Jūras ūdeņu un lauksaimniecības noteču monitoringa programmas īstenošanu organizē un veic Latvijas Hidroekoloģijas institūts sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti atbilstoši kompetencei.

(MK 27.07.2010. noteikumu Nr.694 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.945)

4. Centram ir tiesības saņemt no citām valsts un pašvaldību institūcijām informāciju un datus par attiecīgo institūciju veikto monitoringu.

(Grozīts ar MK 27.01.2009. noteikumiem Nr.73; MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.694)

5. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs apstiprina ūdens stāvokļa monitoringa programmu. Centrs triju mēnešu laikā pēc attiecīgās programmas apstiprināšanas nosūta Eiropas Komisijai ziņojumu par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra apstiprināto ūdens stāvokļa monitoringa programmu.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.945 redakcijā)

5.1 Ūdeņu stāvokļa ķīmisko monitoringu veic atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumā minētajām prasībām.

(MK 27.07.2010. noteikumu Nr.694 redakcijā; punkts stājas spēkā 20.08.2011., sk. 42.punktu)

II. Virszemes ūdeņu monitorings

6. Izstrādājot virszemes ūdeņu monitoringa programmu, centrs ievēro šādas prasības:

6.1. monitoringa staciju skaitu un izvietojumu izvēlas tādu, lai iegūtie dati nodrošinātu visaptverošu pārskatu par virszemes ūdensobjektu ekoloģisko un ķīmisko kvalitāti un par mākslīgu vai stipri pārveidotu ūdensobjektu ekoloģisko potenciālu un ķīmisko kvalitāti un iegūtie dati ļautu noteikt virszemes ūdeņu kvalitātes klasi;

6.2. programmā ietver nosakāmos parametrus, kas raksturo normatīvajos aktos par virszemes ūdensobjektu tipiem, raksturojumu, klasifikāciju un antropogēnās slodzes noteikšanas kārtību noteiktos ekoloģiskās un ķīmiskās kvalitātes kritērijus. Bioloģisko kvalitātes kritēriju monitoringam nepieciešamo taksonomisko līmeni nosaka tādu, lai nodrošinātu ūdens kvalitātes klasifikācijas ticamību un precizitāti;

6.3. paraugu ņemšanas biežumu nosaka tādu, lai:

6.3.1. nodrošinātu iegūto rezultātu ticamību un precizitāti;

6.3.2. atspoguļotu dabas apstākļu un antropogēnās darbības izraisīto kvalitātes kritēriju vērtību mainību un sezonas svārstības.

(Grozīts ar MK 27.01.2009. noteikumiem Nr.73; MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.694)

7. Virszemes ūdeņu monitoringa mērķis ir nodrošināt informāciju par virszemes ūdensobjektu ekoloģisko un ķīmisko kvalitāti un mākslīgu vai stipri pārveidotu ūdensobjektu ekoloģisko potenciālu un ķīmisko kvalitāti. Atbilstoši izvirzītajiem uzdevumiem virszemes ūdeņu monitoringu iedala:

7.1. uzraudzības monitoringā;

7.2. operatīvajā monitoringā;

7.3. pētniecības monitoringā.

8. Virszemes ūdeņu uzraudzības monitoringa uzdevums ir iegūt informāciju:

8.1. lai novērtētu ūdensobjektu pašreizējo stāvokli vai ekoloģisko potenciālu un noteiktu antropogēnās slodzes ietekmi;

8.2. lai optimizētu monitoringa programmu;

8.3. lai noteiktu virszemes ūdensobjektu tipam atbilstošu etalonstāvokli;

8.4. par dabiskajiem apstākļiem un antropogēno darbību, kas izraisa virszemes ūdens kvalitātes izmaiņas ilgākā laikposmā.

9. Virszemes ūdeņu uzraudzības monitoringu veic:

9.1. tādā skaitā virszemes ūdensobjektu, lai iegūtie dati raksturotu virszemes ūdeņu stāvokli katrā upju baseina apgabalā ietilpstošajā ūdens­objekta sateces baseinā vai apakšbaseinā, kā arī sniegtu informāciju par piesārņojuma pārrobežu pārneses apjomu un jūras vidē nonākošā piesārņojuma daudzumu;

9.2. lielos virszemes ūdensobjektos, kas ir nozīmīgi visam upju sateces baseina apgabalam, piemēram, lielajās upēs, kuru sateces baseins pārsniedz 2500 km2, un lielos ezeros vai ūdenskrātuvēs;

9.3. vietās, kur nozīmīgi virszemes ūdensobjekti šķērso valsts robežu;

9.4. Daugavas, Lielupes, Ventas un Gaujas monitoringa stacijās, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu par virszemes saldūdens kvalitāti Eiropas Savienībā.

(Grozīts ar MK 27.01.2009. noteikumiem Nr.73; MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.694)

10. Virszemes ūdeņu uzraudzības monitoringa stacijā uzraudzības monitoringu veic viena gada laikā un ne retāk kā reizi sešos gados. Paraugu ņemšanas un novērojumu biežums noteikts šo noteikumu 1.pielikumā. Pamatojoties uz ekspertu vērtējumu, centrs fizikāli ķīmiskajiem kritērijiem nosaka citādu paraugu ņemšanas biežumu, ja tiek ievērota minēto kritēriju vērtību mainība dabisko un antropogēno apstākļu un sezonas svārstību ietekmē.

(Grozīts ar MK 27.01.2009. noteikumiem Nr.73; MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.694)

11. Ja uzraudzības monitoringa dati liecina, ka attiecīgajā ūdensobjektā ir sasniegts labs virszemes ūdeņu stāvoklis un pēc tam antropogēnā ietekme uz konkrēto virszemes ūdensobjektu nav mainījusies, uzraudzības monitoringu var veikt viena gada laikā triju secīgu upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plānu (turpmāk – apsaimniekošanas plāns) īstenošanas periodā.

(Grozīts ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.945)

12. Virszemes ūdeņu operatīvā monitoringa uzdevums ir iegūt informāciju:

12.1. par to virszemes ūdensobjektu stāvokli un mākslīgu vai stipri pārveidoto ūdensobjektu ekoloģisko potenciālu, kuros, veicot uzraudzības monitoringu vai nosakot antropogēnās slodzes, konstatēts risks nesasniegt izvirzītos vides kvalitātes mērķus (turpmāk — riska virszemes ūdensobjekti);

12.2. par riska virszemes ūdensobjektu kvalitātes izmaiņām pēc pasākumu programmas īstenošanas.

13. Virszemes ūdeņu operatīvo monitoringu veic visos riska virszemes ūdensobjektos, kā arī visos virszemes ūdensobjektos un mākslīgos vai stipri pārveidotos ūdensobjektos, kuros novada prioritārās vielas, tai skaitā ūdens videi īpaši bīstamās vielas (turpmāk – prioritārās vielas), un bīstamās vielas.

(Grozīts ar MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.694)

14. Nosakot virszemes ūdeņu monitoringa programmā nepieciešamo operatīvā monitoringa staciju skaitu un izvietojumu, ņem vērā konkrētos apstākļus, kā arī šādas prasības:

14.1. ūdensobjektā, kuru ietekmē viens vai vairāki punktveida piesārņojuma avoti, ierīko tādu skaitu monitoringa staciju, lai varētu novērtēt piesārņojuma avotu radīto kopējo slodzi un tās ietekmi;

14.2. ūdensobjektā, kuru ietekmē difūzais piesārņojums, ierīko tādu skaitu monitoringa staciju, lai varētu novērtēt piesārņojuma radīto kopējo slodzi un tās ietekmi. Ūdensobjektus izvēlas tā, lai varētu raksturot šādas slodzes rašanās iespējamo risku, kā arī novērtēt iespējamību, ka minētie ūdensobjekti nesasniegs labu virszemes ūdeņu stāvokli. Ja difūzā piesārņojuma radītā slodze ietekmē vairākus blakus esošus virszemes ūdensobjektus, monitoringa stacijas var izvietot tikai daļā no tiem, ja iegūtie dati par slodzi un tās ietekmi ir pietiekami;

14.3. ja virszemes ūdensobjekta hidromorfoloģiskos apstākļus būtiski mainījusi antropogēnā darbība, šajā ūdensobjektā ierīko tādu skaitu monitoringa staciju, lai varētu novērtēt antropogēnās darbības ietekmi un sekas. Ūdensobjektus izvēlas tā, lai tie raksturotu kopējo hidromorfoloģiskās slodzes ietekmi, kam pakļauti visi attiecīgie ūdens­objekti;

14.4. ja virszemes ūdensobjektā novada prioritārās vielas un bīstamās vielas, monitoringa staciju skaitu nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī un par virszemes ūdeņu kvalitāti.

(Grozīts ar MK 27.01.2009. noteikumiem Nr.73; MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.694)

15. Virszemes ūdeņu operatīvā monitoringa programmā izvēlas tos bioloģiskos, hidromorfoloģiskos un fizikāli ķīmiskos kvalitātes parametrus, kurus visvairāk ietekmē konkrētā slodze, kā arī testē prioritārās vielas un citas piesārņojošās vielas, kuras attiecīgajā ūdensobjektā novada nozīmīgos daudzumos. Paraugu ņemšanas un novērojumu biežums noteikts šo noteikumu 1.pielikumā. Pamatojoties uz ekspertu vērtējumu, centrs nosaka citādu paraugu ņemšanas biežumu, ja tiek ievērota kvalitātes kritēriju vērtību mainība dabisko un antropogēno apstākļu un sezonas svārstību ietekmē.

(Grozīts ar MK 27.01.2009. noteikumiem Nr.73; MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.694; MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.65)

16. Ja virszemes ūdeņu operatīvā monitoringa dati un antropogēnās slodzes izvērtējums liecina, ka antropogēno darbību ietekme uz šo noteikumu 14.punktā minētajiem ūdensobjektiem ir nenozīmīga vai ir novērsta pēc attiecīgās pasākumu programmas īstenošanas, centrs samazina operatīvā monitoringa biežumu un monitoringa programmā ietveramo kvalitātes kritēriju skaitu.

(Grozīts ar MK 27.01.2009. noteikumiem Nr.73; MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.694)

17. Virszemes ūdeņu pētniecības monitoringa uzdevums ir noskaidrot:

17.1. vides kvalitātes normatīvu pārsniegšanas cēloņus;

17.2. cēloņus, kas neļauj sasniegt vides kvalitātes mērķus, ja tas konstatēts uzraudzības monitoringa gaitā;

17.3. avāriju radītā piesārņojuma ietekmi uz virszemes ūdeņiem un iegūt attiecīgus datus, lai varētu izstrādāt ieteikumus avārijas seku novēršanas pasākumiem.

18. Virszemes ūdeņu pētniecības monitoringa staciju izvietojumu, nosakāmos parametrus un monitoringa biežumu virszemes ūdeņu monitoringa programmā nosaka, ņemot vērā konkrētos apstākļus.

18.1 Prioritāro vielu un bīstamo vielu monitoringu virszemes ūdeņos var aizstāt ar šo vielu alternatīvo monitoringu tajās ūdens vides matricās vai biotas taksonos, kuri normatīvajā aktā par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti nav noteikti vides kvalitātes normatīvu piemērošanai, ja ir izpildītas šādas prasības:

18.1 1. ūdeņu ķīmiskās kvalitātes novērtēšanai normatīvajos aktos par ūdeņu aizsardzību ir noteikti attiecīgie prioritāro vielu un bīstamo vielu vides kvalitātes normatīvi alternatīvajā matricā vai biotas taksonā;

18.1 2. šo noteikumu 18.1 1. apakšpunktā minētie vides kvalitātes normatīvi nodrošina ūdens ekosistēmām līdzvērtīgu aizsardzības līmeni kā normatīvajos aktos par ūdeņu aizsardzību noteiktie attiecīgie vides kvalitātes normatīvi virszemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes novērtēšanai;

18.1 3. konkrētas vielas testēšanas metode izraudzītajā alternatīvajā matricā vai biotas taksonā atbilst šo noteikumu 2. pielikumā minētajām prasībām attiecībā uz ūdeņu stāvokļa ķīmiskajā monitoringā izmantoto testēšanas metožu veiktspējas raksturlielumiem. Ja nevienai matricai vai taksonam nav pieejama testēšanas metode, kuras veiktspējas raksturlielumi atbilst šo noteikumu 2. pielikumā minētajām prasībām, monitoringu veic, izmantojot labākās pieejamās analītiskās metodes, kas nerada pārmērīgas izmaksas. Vienlaikus attiecīgās vielas testēšanas metodei alternatīvajā matricā vai taksonā jānodrošina vismaz tikpat labi veiktspējas raksturlielumi kā metodei, kas ir pieejama tās matricas testēšanai, kas normatīvajā aktā par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti noteikta vides kvalitātes normatīvu piemērošanai.

(MK 10.02.2015. noteikumu Nr.65 redakcijā)

18.2 Veicot to prioritāro un bīstamo vielu monitoringu, kurām ūdensobjektu ķīmiskās kvalitātes novērtēšanai izmanto normatīvajos aktos par ūdeņu aizsardzību noteiktos biotas vai sedimentu vides kvalitātes normatīvus, paraugus attiecīgajā matricā ņem vismaz reizi gadā.

(MK 10.02.2015. noteikumu Nr.65 redakcijā)

18.3 Aizstājot prioritāro un bīstamo vielu monitoringu virszemes ūdeņos ar šo noteikumu 18.1 punktā minēto alternatīvo monitoringu, centrs Eiropas Komisijai sniedz attiecīgu informāciju, kas noteikta normatīvajā aktā par upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāniem un pasākumu programmām.

(MK 10.02.2015. noteikumu Nr.65 redakcijā)

18.4 Īpašām prioritārām vielām, kas minētas šo noteikumu 3. pielikuma 5., 21., 28., 30., 35., 37., 43. un 44. punktā, ņemot vērā šo vielu noturību un plašo izplatību virszemes ūdeņu vidē, monitoringu ūdensobjektu ķīmiskās kvalitātes novērtēšanai var veikt retāk nekā noteikts šo noteikumu 18.2 punktā – reizi trijos gados, samazinot monitoringa staciju skaitu vai paraugu ņemšanas biežumu, ja:

18.4 1. iepriekš iegūtie monitoringa rezultāti liecina, ka minēto vielu klātbūtne ūdeņu vidē ir samazinājusies un sasniegtas statistiski ticamas un stabilas šo vielu bāzes koncentrācijas;

18.4 2. šāds monitorings nodrošina reprezentatīvus datus turpmākai minēto vielu koncentrāciju izmaiņu analīzei.

(MK 10.02.2015. noteikumu Nr.65 redakcijā)

18.5 Pamatojoties uz ūdeņu stāvokļa monitoringā iegūto informāciju, šo noteikumu 3. punktā minētās institūcijas atbilstoši kompetencei novērtē to prioritāro vielu un bīstamo vielu koncentrācijas izmaiņas sedimentos vai biotā, kuras savu fizikāli ķīmisko īpašību dēļ uzkrājas sedimentos vai biotā. Ilgtermiņa koncentrācijas izmaiņu tendences analizē vismaz šo noteikumu 3. pielikuma 2., 5., 6., 7., 12., 15., 16., 17., 18., 20., 21., 26., 28., 30., 34., 35., 36., 37., 43. un 44. punktā minētajām vielām.

(MK 10.02.2015. noteikumu Nr.65 redakcijā)

18.6 Lai nodrošinātu datus ticamai ilgtermiņa koncentrācijas izmaiņu tendenču analīzei, paraugus sedimentu vai biotas uzraudzībai šo noteikumu 18.5 punktā minēto prasību izpildei ņem reizi trijos gados.

(MK 10.02.2015. noteikumu Nr.65 redakcijā)

18.7 Centrs, izstrādājot šo noteikumu 2. punktā minēto ūdeņu stāvokļa monitoringa programmu, pamatojoties uz ekspertu vērtējumu par prioritāro vielu un bīstamo vielu koncentrācijas mainību dabisko un antropogēno apstākļu un sezonas svārstību ietekmē, var noteikt citādu paraugu ņemšanas biežumu nekā noteikts šo noteikumu 18.2, 18.4 un 18.6 punktā.

(MK 10.02.2015. noteikumu Nr.65 redakcijā)

III. Aizsargājamo teritoriju monitorings

19. Aizsargājamo teritoriju monitoringā iekļauj dzeramā ūdens ieguvei izmantojamos virszemes ūdensobjektus, no kuriem diennaktī vidēji iegūst vairāk nekā 100 m3 dzeramā ūdens. Aizsargājamo teritoriju ūdensobjekta monitoringā izvēlas šādus nosakāmos parametrus:

19.1. attiecīgajā ūdensobjektā novadītās prioritārās vielas un bīstamās vielas;

19.2. vielas, kuras dzeramajā ūdenī kontrolē saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumiem Nr.235 “Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība” un kuras attiecīgajā ūdensobjektā novada tādā daudzumā, kas var ietekmēt ūdensobjekta stāvokli.

(Grozīts ar MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.694)

20. Ja virszemes ūdensobjektā diennaktī vidēji iegūst vairāk nekā 100 m3 dzeramā ūdens, monitoringa programmā nosaka šādu paraugu ņemšanas biežumu:

20.1. četras reizes gadā, ja dzeramo ūdeni piegādā mazāk nekā 10000 iedzīvotājiem;

20.2. astoņas reizes gadā, ja dzeramo ūdeni piegādā no 10000 līdz 30000 iedzīvotāju;

20.3. divpadsmit reižu gadā, ja dzeramo ūdeni piegādā vairāk nekā 30000 iedzīvotājiem.

21. Ja upju baseinu apgabalā atrodas aizsargājamās teritorijas, kurās to aizsardzības režīma dēļ ir izvirzīti īpaši vides kvalitātes mērķi, monitoringa staciju izvietojumu, nosakāmos parametrus un monitoringa biežumu virszemes ūdeņu monitoringa programmā nosaka, ņemot vērā konkrētos apstākļus.

IV. Pazemes ūdeņu monitorings

22. Izstrādājot pazemes ūdeņu monitoringa programmu, centrs ievēro šādas prasības:

22.1. monitoringa staciju skaitu un izvietojumu izvēlas tādu, lai:

22.1.1. iegūtu ticamus un pietiekamus monitoringa datus, kas nodrošina saskaņotu un visaptverošu pazemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītāju pārskatu un pārskatu par ūdens horizontiem un kompleksiem katrā pazemes ūdensobjektā, kā arī raksturotu attiecīgos datus plānā un griezumā;

22.1.2. iegūtie dati ļautu noteikt pazemes ūdeņu kvalitātes klasi;

22.1.3. konstatētu katru pazemes ūdeņu kvantitatīvā stāvokļa izmaiņu tendenci, identificētu visas ievērojamas un stabilas piesārņojošo vielu, vielu grupu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas augšupejošas tendences, kā arī noteiktu sākumpunktu, kurā jāuzsāk pasākumi attiecīgās augšupejošās tendences novēršanai vai samazināšanai (turpmāk – sākumpunkts). Piesārņojošo vielu, vielu grupu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas augšupejoša tendence ir statistiski un videi nozīmīgs piesārņojošo vielu, vielu grupu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas pieaugums pazemes ūdensobjektā vai objektu grupā antropogēnās darbības ietekmē, ko ir nepieciešams novērst vai samazināt atbilstoši šo noteikumu 40.punktā minētajiem nosacījumiem;

22.1.4. ietvertu pietiekamu monitoringa staciju skaitu, lai raksturotu konkrēto situāciju un ļautu noteikt ūdens resursus katrā pazemes ūdensobjektā, ņemot vērā īstermiņā un ilgtermiņā notiekošās ūdens resursu atjaunošanās izmaiņas;

22.2. pazemes ūdensobjektos, kuri šķērso Latvijas robežu, nodrošina tādu monitoringa staciju blīvumu un paraugu ņemšanas biežumu, kas ļauj novērtēt pārrobežu pazemes ūdeņu plūsmas virzienu, ātrumu un ķīmiskās kvalitātes izmaiņas, kā arī konstatēt izmaiņu cēloni;

22.3. pazemes ūdensobjektos, kuros konstatēts risks nesasniegt izvirzītos vides kvalitātes mērķus (turpmāk – riska pazemes ūdensobjekti), nodrošina tādu monitoringa staciju blīvumu, vietas izvēli un paraugu ņemšanas biežumu, lai varētu novērtēt ūdens ieguves un mākslīgas pazemes ūdeņu krājumu papildināšanas ietekmi uz pazemes ūdeņu līmeni un, identificējot piesārņojošo vielu, vielu grupu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas augšupejošo tendenci, ar to būtu pietiekami, lai:

22.3.1. pamatojoties uz iegūto informāciju, precīzi un ticami atšķirtu piesārņojošo vielu, vielu grupu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas augšupejošo tendenci no dabiskās izcelsmes svārstībām;

22.3.2. laikus noteiktu piesārņojošo vielu, vielu grupu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas augšupejošo tendenci un veiktu pasākumus, lai novērstu vai mazinātu pazemes ūdeņu kvalitātes būtisku pasliktināšanos;

22.3.3. izvērtētu riska pazemes ūdensobjekta īslaicīgos fizikālos un ķīmiskos raksturlielumus, tai skaitā pazemes ūdens plūsmas īpatnību, atjaunošanās ātrumu un piesārņojošo vielu izsūkšanās laiku caur augsni vai augsnes apakškārtu;

22.4. izmanto tādas monitoringa un analīžu metodes, kas atbilst starptautiskajiem kvalitātes kontroles principiem, tai skaitā Eiropas Standartizācijas komitejas vai valstu un organizāciju starptautiski atzītas standartmetodes, lai nodrošinātu iegūto datu līdzvērtīgu zinātnisko kvalitāti un salīdzināmību;

22.5. veicot datu laikrindu tendenču analīzi monitoringa vietām, novērtējumam izmanto statistikas metodi, tai skaitā regresijas analīzi;

22.6. lai izvairītos no kļūdām piesārņojošo vielu, vielu grupu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas augšupejošo tendenču noteikšanā riska pazemes ūdensobjektos, visiem tiem pazemes ūdeņu kvalitātes rādītāju mērījumu rezultātiem, kas ir mazāki par kvantitatīvās noteikšanas robežu, piešķir vērtību, kas ir vienāda ar pusi no laikrindās novērtētās augstākās kvantitatīvās noteikšanas robežas, izņemot kopējos pesticīdus.

(Grozīts ar MK 27.01.2009. noteikumiem Nr.73; MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.694; MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.945)

23. Pazemes ūdeņu monitorings nodrošina informāciju par pazemes ūdensobjektu kvantitatīvo stāvokli un ķīmisko kvalitāti.

24. Pazemes ūdeņu kvantitatīvā stāvokļa monitoringa uzdevums ir iegūt informāciju, lai novērtētu:

24.1. antropogēnās slodzes ietekmi;

24.2. ilgākā laikposmā novērojamās pazemes ūdensobjekta kvantitatīvā stāvokļa izmaiņas, ko rada dabisko apstākļu izmaiņas vai antropogēnā darbība.

25. Pazemes ūdeņu kvantitatīvā stāvokļa monitoringu veic:

25.1. riska pazemes ūdensobjektos;

25.2. pazemes ūdensobjektos, kuros notiek mākslīga pazemes ūdeņu krājumu papildināšana;

25.3. pazemes ūdensobjektos, kas atrodas pazemes ūdeņu reģionālo depresiju apgabalos;

25.4. to pazemes ūdensobjektu daļās, kuros notiek koncentrēta pazemes ūdeņu ieguve, ja pazemes ūdeņu krājumi pazemes ūdens atradnē ir lielāki par 100 m3 diennaktī;

25.5. teritorijās, kurās notiek intensīva ūdensapgādei nozīmīgu pazemes ūdeņu kompleksu vai horizontu papildināšanās;

25.6. pazemes ūdensobjektos, kuri šķērso Latvijas valsts robežu.

26. Pazemes ūdeņu monitoringa programmā pazemes ūdeņu kvantitatīvā stāvokļa monitoringam nosaka tādu monitoringa staciju skaitu un izvietojumu, kā arī pazemes ūdeņu līmeņu novērojumu biežumu, kas ļauj novērtēt pazemes ūdens resursu papildināšanās apstākļus un apjomus, kā arī ūdens ieguves un cita veida antropogēnās darbības ietekmi uz pazemes ūdens resursiem, ņemot vērā pazemes ūdeņu resursu atjaunošanās izmaiņas īstermiņā un ilgtermiņā.

(Grozīts ar MK 27.01.2009. noteikumiem Nr.73)

27. Pazemes ūdens atradnēs, kurās pazemes ūdeņu krājumi ir lielāki par 100 m3 diennaktī, pazemes ūdeņu kvantitatīvā stāvokļa monitoringu nodrošina ūdens resursu lietotājs atbilstoši pazemes ūdens atradnes pasē noteiktajām prasībām. Monitoringa rezultātus reizi gadā iesniedz centrā.

(Grozīts ar MK 27.01.2009. noteikumiem Nr.73; MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.694)

28. Atbilstoši izvirzītajiem uzdevumiem pazemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes monitoringu iedala:

28.1. uzraudzības monitoringā;

28.2. operatīvajā monitoringā;

28.3. pētniecības monitoringā.

29. Pazemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes uzraudzības monitoringa uzdevums ir iegūt informāciju, lai novērtētu:

29.1. antropogēnās slodzes ietekmi, kā arī apstiprinātu tās vērtējuma pareizību un iegūtu papildu informāciju par antropogēnajām slodzēm;

29.2. pazemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes izmaiņas ilgākā laikposmā, kuras radušās dabisko apstākļu vai antropogēnās darbības ietekmē;

29.3. monitoringa programmas optimizēšanas nepieciešamību.

(Grozīts ar MK 27.01.2009. noteikumiem Nr.73)

30. Pazemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes uzraudzības monitoringu veic:

30.1. riska pazemes ūdensobjektos;

30.2. dzeramā ūdens apgādei nozīmīgos pazemes ūdensobjektos, kuros notiek koncentrēta pazemes ūdeņu ieguve, ja pazemes ūdens krājumi pazemes ūdens atradnē ir lielāki par 100 m3 diennaktī;

30.3. pazemes ūdensobjektos, kuri šķērso Latvijas valsts robežu.

31. Pazemes ūdeņu monitoringa programmā ķīmiskās kvalitātes uzraudzības monitoringā nosakāmos parametrus izvēlas atbilstoši piesārņojuma veidam un piesārņojošām vielām, kas ietekmē ūdensobjektu. Ķīmiskās kvalitātes uzraudzības monitoringā testē vismaz:

31.1. skābekļa saturu;

31.2. ūdeņraža jonu koncentrācijas negatīvo logaritmu (pH);

31.3. elektrovadītspēju;

31.4. nitrātjonus;

31.5. amonija jonus;

31.6. hlorīdjonus, sulfātjonus, hidrogēnkarbonātjonus, kā arī nātrija, kālija, kalcija un magnija jonus;

31.7. organiskās vielas.

(Grozīts ar MK 27.01.2009. noteikumiem Nr.73)

32. Papildus šo noteikumu 31.punktā minētajiem parametriem:

32.1. riska pazemes ūdensobjektos veic to nosakāmo parametru monitoringu, kuri raksturo risku radījušās problēmas cēloni un tā ietekmi;

32.2. pazemes ūdensobjektos, kuri šķērso Latvijas valsts robežu, veic to nosakāmo parametru monitoringu, kuri ļauj spriest par ūdeņu piemērotību pašreizējiem un potenciāli iespējamiem ūdens izmantošanas veidiem, kā arī ļauj noteikt pārrobežu ietekmes risku un novērtēt pārrobežu ietekmi.

33. Pazemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes operatīvā monitoringa uzdevums ir iegūt informāciju, lai:

33.1. noteiktu ķīmisko kvalitāti visiem riska pazemes ūdensobjektiem;

33.2. noteiktu ilgstošas antropogēnās ietekmes izraisītu piesārņojošo vielu koncentrācijas palielināšanās tendenci;

33.3. kontrolētu pazemes ūdeņu kvalitātes izmaiņas to pazemes ūdensobjektu daļās, kurās notiek koncentrēta pazemes ūdeņu ieguve, ja pazemes ūdeņu krājumi pazemes ūdens atradnē ir lielāki par 100 m3 diennaktī, un atradnēs, kurās pazemes ūdeņu krājumu papildina mākslīgi, kā arī apgabalos, kuros notiek intensīva pazemes ūdeņu papildināšanās;

33.4. pamatotu atsevišķu ūdensobjektu pasākumu programmas vai nepieciešamos sanācijas pasākumus.

34. Pazemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes operatīvo monitoringu veic ne retāk kā reizi gadā. Pazemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes operatīvā monitoringa staciju skaitu un izvietojumu, nosakāmos parametrus un paraugu ņemšanas biežumu centrs nosaka pazemes ūdeņu monitoringa pro­grammā, ņemot vērā konkrētos apstākļus un uzraudzības monitoringa rezultātus, kā arī nosacījumu, lai konkrētajā monitoringa stacijā iegūtie dati būtu reprezentatīvi attiecībā uz konkrētā pazemes ūdensobjekta kvalitāti. Operatīvo monitoringu obligāti veic visos riska ūdensobjektos.

(MK 27.01.2009. noteikumu Nr.73 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.694)

35. Pazemes ūdens atradnēs, kurās pazemes ūdeņu krājumi ir lielāki par 100 m3 diennaktī, kā arī, ja pazemes ūdens resursi tiek papildināti mākslīgi, pazemes ūdensobjektu ķīmiskās kvalitātes operatīvo monitoringu nodrošina ūdens resursu lietotājs atbilstoši pazemes ūdens atradnes pasē noteiktajām prasībām. Monitoringa rezultātus ūdens resursu lietotājs reizi gadā iesniedz centrā.

(Grozīts ar MK 27.01.2009. noteikumiem Nr.73; MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.694)

36. Pazemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes pētniecības monitoringa uzdevums ir noskaidrot:

36.1. vides kvalitātes normatīvu pārsniegšanas cēloņus;

36.2. cēloņus, kas neļauj sasniegt vides kvalitātes mērķus, ja tas konstatēts uzraudzības monitoringa gaitā;

36.3. avāriju radītā piesārņojuma ietekmi uz virszemes ūdeņiem un iegūt attiecīgus datus, lai varētu izstrādāt ieteikumus avārijas seku novēršanas pasākumiem.

37. Pazemes ūdeņu pētniecības monitoringa staciju izvietojumu, nosakāmos parametrus un monitoringa biežumu nosaka pazemes ūdeņu monitoringa programmā, ņemot vērā konkrētos apstākļus.

V. Darbības, kas jāveic, ja ūdensobjektā nav sasniegti izvirzītie vides kvalitātes mērķi

38. Ja virszemes vai pazemes monitoringa rezultāti vai citi dati liecina, ka konkrētajam ūdensobjektam izvirzītie vides kvalitātes mērķi nav sasniegti vai netiks sasniegti plānotajos termiņos, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija:

38.1. uzdod centram:

38.1.1. pētīt un izvērtēt neatbilstības cēloņus;

38.1.2. ja nepieciešams, veikt piesārņojošo vielu koncentrācijas tendenču papildu novērtējumu pazemes ūdeņos, kuru kvalitāti var apdraudēt punktveida vai difūzais piesārņojums, lai pārbaudītu, vai piesārņojuma areāls nepaplašinās, nepasliktina pazemes ūdensobjekta ķīmisko kvalitāti un nerada risku cilvēku veselībai un videi;

38.1.3. pārskatīt un precizēt monitoringa un pasākumu programmas;

38.2. uzdod reģionālajām vides pārvaldēm pārskatīt A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļauju vai ūdens resursu lietošanas atļauju nosacījumus, samazināt noteiktos emisijas limitus vai mainīt ūdens resursu lietošanas nosacījumus. Pārskatot atļaujas nosacījumus antropogēnās slodzes izraisīto piesārņojošu vielu tiešai vai netiešai emisijai pazemes ūdeņos, reģionālā vides pārvalde izvērtē, vai minēto emisiju novēršana vai ierobežošana ir tehniski iespējama bez tādu pasākumu veikšanas, kuri paaugstinātu apdraudējumu cilvēku veselībai vai videi, kā arī izvērtē, vai pasākumi piesārņoto pazemes ūdeņu vietu sanācijai un kontrolei nav nesamērīgi dārgi. Ja reģionālā vides pārvalde pēc izvērtēšanas atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī iekļauj attiecīgās atļaujas nosacījumos tiešu emisiju pazemes ūdeņos, pārvalde uzskaita šādas atļaujas;

38.3. (svītrots ar MK 27.01.2009. noteikumiem Nr.73);

38.4. veic citus pasākumus, lai novērstu turpmāku virszemes vai pazemes ūdeņu stāvokļa pasliktināšanos, prioritāro un bīstamo vielu koncentrācijas būtisku palielināšanos sedimentos un biotā un veicinātu virszemes vai pazemes ūdeņu stāvokļa uzlabošanos.

(Grozīts ar MK 27.01.2009. noteikumiem Nr.73; MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.694; MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.945)

39. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija neuzdod veikt šo noteikumu 38.punktā minētos pasākumus, ja vides kvalitātes mērķus nav iespējams sasniegt nepārvaramu apstākļu, piemēram, lielu plūdu vai ilgstoša sausuma, dēļ.

(Grozīts ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.945)

40. Lai pakāpeniski samazinātu pazemes ūdeņu piesārņojumu, tai skaitā mainītu piesārņojošo vielu, vielu grupu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas augšupejošo tendenci, kas rada būtisku kaitējuma risku ūdens ekosistēmu vai sauszemes ekosistēmu kvalitātei, cilvēku veselībai vai ūdens vides izmantošanai pašlaik vai nākotnē, un novērstu ūdens kvalitātes pasliktināšanos riska pazemes ūdensobjektos, kā arī ņemot vērā konkrētajam ūdensobjektam izvirzītos vides kvalitātes mērķus, centrs veic šo noteikumu 38.1.apakšpunktā minētos uzdevumus, pārskata pasākumu programmas, kā arī:

40.1. pamatojoties uz monitoringā iegūto informāciju, identificē tos pazemes ūdensobjektus vai ūdensobjektu daļas, kur jāveic pasākumi piesārņojošo vielu, vielu grupu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas augšupejošās tendences maiņai. Apsaimniekošanas plānā noteiktās atbildīgās institūcijas pasākumus uzsāk, ja piesārņojošās vielas koncentrācija sasniedz 75 procentus no vides kvalitātes normatīva vai robežvērtības, kas noteikta atbilstoši normatīvajiem aktiem par pazemes ūdens resursu apzināšanas kārtību un kvalitātes kritērijiem. Katram riska pazemes ūdensobjektam sākumpunkta vērtības nosaka reizi sešos gados, izstrādājot apsaimniekošanas plānu. Viena apsaimniekošanas plāna aptvertajā laikposmā sākumpunkta vērtības nemaina. Pasākumus pieļaujams uzsākt arī citā laikā, ja:

40.1.1. attiecīgos pasākumus ir ekonomiski izdevīgāk veikt, pirms piesārņojošo vielu koncentrācija sasniedz 75 procentus no vides kvalitātes normatīva vai robežvērtības;

40.1.2. piesārņojošās vielas koncentrācijas novērtēšanai izmantotās analīzes metodes noteikšanas robeža neļauj precīzi noteikt 75 procentus no minētās vielas vides kvalitātes normatīva vai robežvērtības, tāpēc jāizvēlas cits sākumpunkts, nekā noteikts šo noteikumu 40.1.apakšpunktā;

40.1.3. piesārņojošo vielu, vielu grupu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas augšupejošās tendences izmaiņu ātrums liecina, ka vēlāka pasākumu uzsākšana joprojām nodrošinās iespēju ekonomiski visizdevīgākā veidā novērst vai samazināt pazemes ūdeņu kvalitātes būtisku pasliktināšanos un netiks aizkavēta konkrētam ūdensobjektam izvirzīto vides kvalitātes mērķu sasniegšana;

40.1.4. darbībām, uz kurām attiecas normatīvais akts par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem, sākumpunktu nosaka, ņemot vērā minētajā normatīvajā aktā noteikto nitrātu koncentrāciju un atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likumam noteiktos vides kvalitātes mērķus;

40.2. nosakot piesārņojošo vielu, vielu grupu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas augšupejošās tendences piesārņojošām vielām, kas ir gan sastopamas dabā, gan rodas antropogēnas darbības rezultātā, atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likumam izstrādātajos apsaimniekošanas plānos 2010.–2015.gadam izmanto informāciju par šādu vielu bāzes līmeni, kas ir minēto vielu koncentrācijas vidējā vērtība, ja tā iegūta, īstenojot atbilstoši minētajam likumam izstrādāto ūdens stāvokļa monitoringa programmu, kā arī pirms minētās monitoringa programmas uzsākšanas apkopotos datus. Piesārņojošo vielu, vielu grupu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas augšupejošās tendences maiņu centrs pierāda ar statistiski pamatotiem datiem, kas iegūti monitoringā, kura gaita atbilst šo noteikumu 22.3., 22.4., 22.5. un 22.6.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.945 redakcijā)

41. Šo noteikumu 38.1.2.apakšpunktā minētā novērtējuma rezultātu kopsavilkumu iekļauj apsaimniekošanas plānā reizi sešos gados.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.945 redakcijā)

VI. Noslēguma jautājumi

(Nodaļa MK 27.07.2010. noteikumu Nr.694 redakcijā; nodaļas nosaukums MK 10.02.2015. noteikumu Nr.65 redakcijā)

42. Šo noteikumu 5.1 punkts un 2.pielikums stājas spēkā 2011.gada 20.augustā.

43. Centrs atbilstoši šo noteikumu 2. punktam līdz 2018. gada 22. decembrim izstrādā un iesniedz Eiropas Komisijai papildu monitoringa programmu un pasākumu pagaidu programmu attiecībā uz vielām, kas minētas šo noteikumu 3. pielikuma 34., 35., 36., 37., 38., 39., 40., 41., 42., 43., 44. un 45. punktā. Minētajām vielām pasākumu galīgo programmu atbilstoši normatīvajiem aktiem par upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāniem un pasākumu programmām izstrādā līdz 2021. gada 22. decembrim un uzsāk tās īstenošanu pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 2024. gada 22. decembrī.

(MK 10.02.2015. noteikumu Nr.65 redakcijā)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(MK 27.01.2009. noteikumu Nr.73 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.694; MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.65)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 23.oktobra Direktīvas 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra Direktīvas 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos;

3) Padomes 1991.gada 12.decembra Direktīvas 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 16.decembra Direktīvas 2008/105/EK par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā, un ar ko groza un sekojoši atceļ Padomes Direktīvas 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK, 86/280/EEK, un ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK;

5) Komisijas 2009.gada 31.jūlija Direktīvas 2009/90/EK, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2000/60/EK nosaka tehniskās specifikācijas ūdeņu stāvokļa ķīmiskajām analīzēm un monitoringam;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. augusta Direktīvas 2013/39/ES, ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK un Direktīvu 2008/105/EK attiecībā uz prioritārajām vielām ūdens resursu politikas jomā.

Ministru prezidents E.Repše

Vides ministrs R.Vējonis
1.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 17.februāra noteikumiem Nr.92
Paraugu ņemšanas biežums virszemes ūdeņu monitoringam

(Pielikums grozīts ar MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.694; MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.65)

I. Paraugu ņemšanas biežums uzraudzības monitoringam

Nr. p.k.

Kvalitātes kritēriji

Upes

Ezeri

Pārejas ūdeņi

Piekrastes ūdeņi

1.

Bioloģiskie kritēriji

1.1.

fitoplanktons

ne retāk kā reizi gadā

ne retāk kā reizi gadā

ne retāk kā reizi gadā

ne retāk kā reizi gadā

1.2.

citi ūdensaugi (flora)

ne retāk kā reizi gadā

ne retāk kā reizi gadā

ne retāk kā reizi gadā

ne retāk kā reizi gadā

1.3.

makrozoobentoss (bezmugurkaulnieki)

ne retāk kā reizi gadā

ne retāk kā reizi gadā

ne retāk kā reizi gadā

ne retāk kā reizi gadā

1.4.

zivis

ne retāk kā reizi gadā

ne retāk kā reizi gadā

ne retāk kā reizi gadā

2.

Hidromorfoloģiskie kritēriji

2.1.

nepārtrauktība

ne retāk kā reizi gadā

2.2.

hidroloģija

nepārtraukti

reizi mēnesī

2.3.

morfoloģija

reizi monitoringa laikā

reizi monitoringa laikā

reizi monitoringa laikā

reizi monitoringa laikā

3.

Fizikāli ķīmiskie kritēriji

3.1.

temperatūra*

reizi trijos mēnešos

reizi trijos mēnešos

reizi trijos mēnešos

reizi trijos mēnešos

3.2.

skābekļa saturs*

reizi trijos mēnešos

reizi trijos mēnešos

reizi trijos mēnešos

reizi trijos mēnešos

3.3.

sāļums

reizi trijos mēnešos

reizi trijos mēnešos

reizi trijos mēnešos

3.4.

biogēnie elementi

reizi trijos mēnešos

reizi trijos mēnešos

reizi trijos mēnešos

reizi trijos mēnešos

3.5.

paskābināšanās

reizi trijos mēnešos

reizi trijos mēnešos

3.6.

citas piesārņojošas vielas

reizi trijos mēnešos

reizi trijos mēnešos

reizi trijos mēnešos

reizi trijos mēnešos

3.7.

prioritārās vielas ūdenī

reizi mēnesī

reizi mēnesī

reizi mēnesī

reizi mēnesī

3.8.

prioritārās un bīstamās vielas biotā un sedimentosreizi trijos gadosreizi trijos gadosreizi trijos gadosreizi trijos gados
II. Paraugu ņemšanas biežums operatīvajam monitoringam

Nr. p.k.

Kvalitātes kritēriji

Upes

Ezeri

Pārejas ūdeņi

Piekrastes ūdeņi

1.

Bioloģiskie kritēriji

1.1.

fitoplanktons

ne retāk kā reizi sešos mēnešos

ne retāk kā reizi sešos mēnešos

ne retāk kā reizi sešos mēnešos

ne retāk kā reizi sešos mēnešos

1.2.

citi ūdensaugi (flora)

ne retāk kā reizi trijos gados

ne retāk kā reizi trijos gados

ne retāk kā reizi trijos gados

ne retāk kā reizi trijos gados

1.3.

makrozoobentoss(bezmugurkaulnieki)

ne retāk kā reizi trijos gados

ne retāk kā reizi trijos gados

ne retāk kā reizi trijos gados

ne retāk kā reizi trijos gados

1.4.

Zivis

ne retāk kā reizi trijos gados

ne retāk kā reizi trijos gados

ne retāk kā reizi trijos gados

2.

Hidromorfoloģiskie kritēriji

2.1.

nepārtrauktība

ne retāk kā reizi sešos gados

2.2.

hidroloģija

nepārtraukti

reizi mēnesī

2.3.

morfoloģija

ne retāk kā reizi sešos gados

ne retāk kā reizi sešos gados

ne retāk kā reizi sešos gados

ne retāk kā reizi sešos gados

3.

Fizikāli ķīmiskie kritēriji

3.1.

temperatūra*

reizi trijos mēnešos

reizi trijos mēnešos

reizi trijos mēnešos

reizi trijos mēnešos

3.2.

skābekļa saturs*

reizi trijos mēnešos

reizi trijos mēnešos

reizi trijos mēnešos

reizi trijos mēnešos

3.3.

sāļums

ne retāk kā reizi trijos mēnešos

ne retāk kā reizi trijos mēnešos

ne retāk kā reizi trijos mēnešos

3.4.

biogēnie elementi

ne retāk kā reizi trijos mēnešos

ne retāk kā reizi trijos mēnešos

ne retāk kā reizi trijos mēnešos

ne retāk kā reizi trijos mēnešos

3.5.

paskābināšanās

ne retāk kā reizi trijos mēnešos

ne retāk kā reizi trijos mēnešos

3.6.

citas piesārņojošasvielas

ne retāk kā reizi trijos mēnešos

ne retāk kā reizi trijos mēnešos

ne retāk kā reizi trijos mēnešos

ne retāk kā reizi trijos mēnešos

3.7.

prioritārās vielas ūdenī

ne retāk kā reizi mēnesī

ne retāk kā reizi mēnesī

ne retāk kā reizi mēnesī

ne retāk kā reizi mēnesī

3.8.

prioritārās un bīstamās vielas biotā un sedimentosne retāk kā reizi gadāne retāk kā reizi gadāne retāk kā reizi gadāne retāk kā reizi gadā

Piezīme. * Mērījumi ezeros un mākslīgi izveidotās ūdenskrātuvēs jāveic visā vertikālajā ūdens slānī.

Vides ministrs R.Vējonis
2.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 17.februāra noteikumiem Nr.92
Prasības ūdeņu stāvokļa ķīmiskajam monitoringam

(Pielikums MK 27.07.2010. noteikumu Nr.694 redakcijā; pielikums stājas spēkā 20.08.2011., sk. 42.punktu)

1. Publiskās personas vai privātpersonas, kurām normatīvajos aktos par ūdeņu aizsardzību ir noteikts pienākums veikt monitoringu, kas ietver ūdeņu stāvokļa ķīmisko monitoringu, nodrošina šādu prasību ievērošanu:

1.1. visas laboratorijas, lauka un tiešsaistes testēšanas metodes, kuras ūdeņu stāvokļa monitoringā izmanto ūdens, sedimentu un biotas fizikāli ķīmisko un ķīmisko parametru testēšanai, ir validētas (novērtētas) un dokumentētas saskaņā ar standarta LVS EN ISO/IEC 17025:2005 "Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības" prasībām;

1.2. laboratorijas vai to apakšuzņēmēji, ar kuriem laboratorija ir noslēgusi līgumu par noteiktu darbu izpildi attiecībā uz ķīmisko monitoringu (turpmāk – apakšuzņēmēji), piedalās prasmes pārbaudēs:

1.2.1. kuras organizē Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas Ekonomikas zonas valstīs vai Turcijas Republikā akreditētas organizācijas vai kompetentas organizācijas, kas atbilst Eiropas Savienības tiesību aktos par tehniskajām specifikācijām ūdeņu stāvokļa ķīmiskajām analīzēm un monitoringam noteiktajām prasībām attiecībā uz prasmes pārbaudēm;

1.2.2. kurās iegūtos rezultātus vērtē saskaņā ar rezultātu vērtēšanas sistēmām, kas atbilst Eiropas Savienības tiesību aktos par tehniskajām specifikācijām ūdeņu stāvokļa ķīmiskajām analīzēm un monitoringam noteiktajiem standartiem par prasmes pārbaudēm vai statistikas metožu lietojumu prasmes pārbaužu rezultātu novērtēšanā, veicot laboratoriju salīdzinošo testēšanu.

2. Ūdeņu stāvokļa ķīmiskā monitoringa testēšanas metodēm nepieciešams novērtēt vismaz:

2.1. noteikšanas robežu kā izejas signāla vai koncentrācijas vērtību, virs kuras ar iepriekš noteiktu ticamību var apgalvot, ka paraugs atšķiras no tukša parauga, kurā nav nosakāmā parametra;

2.2. kvantitatīvās noteikšanas robežu kā iepriekš noteiktu noteikšanas robežas daudzkārtni pie tādas nosakāmā parametra koncentrācijas, kuru pamatoti var noteikt ar pieņemamu pareizību un precizitāti. Kvantitatīvās noteikšanas robežu var aprēķināt, izmantojot atbilstošu standartvielu vai paraugu, kā arī to var iegūt no kalibrēšanas līknes zemākā kalibrēšanas punkta, neņemot vērā tukšo paraugu;

2.3. mērījumu nenoteiktību kā pozitīvu parametru, kas raksturo mērāmā lieluma kvantitatīvo vērtību izkliedi. Nenoteiktības novērtēšanai var izmantot eksperimentālos datus, testēšanas iekšējās kontroles datus, eksperta vērtējumu, kā arī literatūras un reprezentatīvu laboratoriju salīdzinošo testēšanu datus.

3. ūdeņu stāvokļa ķīmiskajā monitoringā izmanto testēšanas metodes, kuru veiktspējas raksturlielumi nodrošina šādu prasību izpildi:

3.1. mērījumu nenoteiktība, kas konkrētam parametram novērtēta attiecīgā vides kvalitātes normatīva līmenī, ir 50 % vai mazāka, ja k = 2 (k ir statistikā izmantots skaitlisks lielums – pārklāšanās koeficients, kuru lieto kā reizinātāju nenoteiktības aprēķinam, lai mērījumu nenoteiktībai nodrošinātu vismaz 95 % ticamības līmeni);

3.2. konkrēta parametra kvantitatīvās noteikšanas robeža ir vienāda ar 30 % vai mazāka par 30 % no attiecīgā vides kvalitātes normatīva vērtības.

4. Ja konkrētam parametram nav noteikts attiecīgs vides kvalitātes normatīvs vai nav tādas testēšanas metodes, kas nodrošina šā pielikuma 3.punktā noteikto prasību ievērošanu, ūdeņu stāvokļa ķīmisko monitoringu veic, izmantojot labākās pieejamās analītiskās metodes, kas nerada pārmērīgas izmaksas.

5. Monitoringa rezultātu vidējās aritmētiskās vērtības aprēķināšanā ievēro šādas prasības:

5.1. ja atsevišķas fizikāli ķīmisko vai ķīmisko mērījumu vērtības konkrētajā paraugā ir mazākas par attiecīgā parametra kvantitatīvās noteikšanas robežu, tad šādu mērījumu rezultātus vidējo aritmētisko vērtību aprēķināšanai nosaka kā pusi no attiecīgās kvantitatīvās noteikšanas robežas;

5.2. ja aprēķinātā mērījumu rezultātu vidējā aritmētiskā vērtība ir mazāka par attiecīgā parametra kvantitatīvās noteikšanas robežu, aprēķināto vērtību norāda kā "mazāka par kvantitatīvās noteikšanas robežu";

5.3. šā pielikuma 5.1.apakšpunktā minētie nosacījumi neattiecas uz mērījumiem, kas noteikti kā fizikāli ķīmisko parametru grupas vai ķīmisko parametru grupas kopējā summa, ieskaitot to būtiskos metabolītus, sadalīšanās un reakcijas produktus. Šajā punktā minētajos gadījumos rezultātus zem atsevišķo vielu kvantitatīvās noteikšanas robežas pielīdzina nullei.

6. ūdeņu stāvokļa ķīmiskā monitoringa rezultātu kvalitātes nodrošināšanai un kontrolei laboratorijas vai to apakšuzņēmēji ievēro šādas prasības:

6.1. visas darbības, kas ietver ūdeņu stāvokļa ķīmisko monitoringu, veic saskaņā ar kvalitātes pārvaldības sistēmas procedūrām, kuras atbilst standarta LVS EN ISO/IEC 17025:2005 "Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības" prasībām;

6.2. apliecina savu kompetenci, analizējot attiecīgos fizikāli ķīmiskos vai ķīmiskos parametrus atbilstoši šādām testēšanas rezultātu kvalitātes nodrošinājuma prasībām:

6.2.1. piedaloties prasmes pārbaudēs, kurās testēšanu veic ar šā pielikuma 1.1.apakšpunktā minētajām testēšanas metodēm un kurās analīzei paredzētie parametri ir tādu koncentrāciju līmenī, kas raksturīgs attiecīgā ķīmiskā monitoringa paraugos nosakāmo parametru koncentrācijām;

6.2.2. analizējot pieejamos references materiālus, kuru sastāvs ir raksturīgs attiecīgā ķīmiskā monitoringa paraugiem, kuros nosakāmo parametru koncentrācijas ir atbilstošajos vides kvalitātes normatīvos noteiktajā koncentrāciju līmenī.

3.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 17.februāra noteikumiem Nr.92
Prioritārās vielas

(Pielikums MK 10.02.2015. noteikumu Nr.65 redakcijā)

Nr.
p.k.

CAS numurs1

ES numurs2

Vielas nosaukums3

Ūdens videi īpaši bīstama viela

1.15972-60-8240-110-8Alahlors 
2.120-12-7204-371-1Antracēns

X

3.1912-24-9217-617-8Atrazīns 
4.71-43-2200-753-7Benzols 
5.nav piemērojamsnav piemērojamsBromdifenilēteri

X4

6.7440-43-9231-152-8Kadmijs un tā savienojumi

X

7.85535-84-8287-476-5C10-13 hloralkāni

X

8.470-90-6207-432-0Hlorfenvinfoss 
9.2921-88-2220-864-4Hlorpirifoss (etila hlorpirifoss) 
10.107-06-2203-458-11,2-dihloretāns 
11.75-09-2200-838-9Dihlormetāns 
12.117-81-7204-211-0Di(2-etilheksil)ftalāts (DEHP)

X

13.330-54-1206-354-4Diurons 
14.115-29-7204-079-4Endosulfāns

X

15.206-44-0205-912-4Fluorantēns 
16.118-74-1204-273-9Heksahlorbenzols

X

17.87-68-3201-765-5Heksahlorbutadiēns

X

18.608-73-1210-168-9Heksahlorcikloheksāns

X

19.34123-59-6251-835-4Izoproturons 
20.7439-92-1231-100-4Svins un tā savienojumi 
21.7439-97-6231-106-7Dzīvsudrabs un tā savienojumi

X

22.91-20-3202-049-5Naftalīns 
23.7440-02-0231-111-14Niķelis un tā savienojumi 
24.nav piemērojamsnav piemērojamsNonilfenoli

X5

25.nav piemērojamsnav piemērojamsOktilfenoli6 
26.608-93-5210-172-5Pentahlorbenzols

X

27.87-86-5231-152-8Pentahlorfenols 
28.nav piemērojamsnav piemērojamsPoliaromātiskie ogļūdeņraži (PAO)7

X

29.122-34-9204-535-2Simazīns 
30.nav piemērojamsnav piemērojamsTributilalvas savienojumi

X8

31.12002-48-1234-413-4Trihlorbenzoli 
32.67-66-3200-663-8Trihlormetāns (hloroforms) 
33.1582-09-8216-428-8Trifluralīns

X

34.115-32-2204-082-0Dikofols 
35.1763-23-1217-179-8Perfluoroktānskābe un tās atvasinājumi (PFOS)

X

36.124495-18-7nav piemērojamsHinoksifēns

X

37.nav piemērojamsnav piemērojamsDioksīni un dioksīniem līdzīgie savienojumi

X9

38.74070-46-5277-704-1Aklonifēns 
39.42576-02-3255-894-7Bifenokss 
40.28159-98-0248-872-3Cibutrīns 
41.52315-07-8257-842-9Cipermetrīns10 
42.62-73-7200-547-7Dihlorfoss 
43.nav piemērojamsnav piemērojamsHeksabromciklododekāni (HBCDD)

X11

44.76-44-8/1024-57-3200-962-3/213-831-0Heptahlors un heptahlorepoksīds

X

45.886-50-0212-950-5Terbutrīns 

Piezīmes.

1 Vielas numurs ķīmisko vielu reģistrā Chemicals Abstracts Service.

2 Eiropas ķīmisko komercvielu saraksta (EINECS) numurs vai Eiropā reģistrēto ķīmisko vielu saraksts (ELINCS).

3 Vielu grupām raksturīgās vielas ūdeņu ķīmiskās kvalitātes kontrolei norāda pie attiecīgiem vides kvalitātes normatīviem, ja nav noteikts citādi.

4 Tikai tetra-, penta-, heksa- un heptabromdifenilēteris (CAS numurs attiecīgi 40088-47-9, 32534-81-9, 36483-60-0, 68928-80-3).

5 Nonilfenols (CAS Nr. 25154-52-3, ES Nr. 246-672-0), arī tā izomēri 4-nonilfenols (CAS Nr. 104-40-5, ES Nr. 203-199-4) un 4- nonilfenols (sazarots) (CAS Nr. 84852-15-3, ES Nr. 284-325-5).

6 Oktilfenols (CAS Nr. 1806-26-4, ES Nr. 217-302-5), arī izomērs 4-(1,1’,3,3’-tetrametilbutil)-fenols (CAS Nr. 140-66-9, ES Nr. 205-426-2).

7 Ar benz(a)pirēnu (CAS Nr. 50-32-8, ES Nr. 200-028-5), benz(b)fluorantēnu (CAS Nr. 205-99-2, ES Nr. 205-911-9), benz(g,h,i)perilēnu (CAS Nr. 191-24-2, ES Nr. 205-883-8), benz(k)fluorantēnu (CAS Nr. 207-08-9, ES Nr. 205-916-6), indeno(1,2,3-cd)pirēnu (CAS Nr. 193-39-5, ES Nr. 205-893-2) un izņemot antracēnu, fluorantēnu un naftalīnu, kuri sarakstā iekļauti atsevišķi.

8 Ar tributilalvas katjonu (CAS Nr. 36643-28-4).

9 Attiecas uz šādiem savienojumiem:
7 polihlordibenzo-p-dioksīni (PCDD): 2,3,7,8-T4CDD (CAS Nr. 1746-01-6), 1,2,3,7,8-P5CDD (CAS Nr. 40321-76-4), 1,2,3,4,7,8-H6CDD (CAS Nr. 39227-28-6), 1,2,3,6,7,8-H6CDD (CAS Nr. 57653-85-7), 1,2,3,7,8,9-H6CDD (CAS Nr. 19408-74-3), 1,2,3,4,6,7,8-H7CDD (CAS Nr. 35822-46-9), 1,2,3,4,6,7,8,9-O8CDD (CAS Nr. 3268-87-9);
10 polihlordibenzofurāni (PCDF): 2,3,7,8-T4CDF (CAS Nr. 51207-31-9), 1,2,3,7,8-P5CDF (CAS Nr. 57117-41-6), 2,3,4,7,8-P5CDF (CAS Nr. 57117-31-4), 1,2,3,4,7,8-H6CDF (CAS Nr. 70648-26-9), 1,2,3,6,7,8-H6CDF (CAS Nr. 57117-44-9), 1,2,3,7,8,9-H6CDF (CAS Nr. 72918-21-9), 2,3,4,6,7,8-H6CDF (CAS Nr. 60851-34-5), 1,2,3,4,6,7,8-H7CDF (CAS Nr. 67562-39-4), 1,2,3,4,7,8,9- H7CDF (CAS Nr. 55673-89-7), 1,2,3,4,6,7,8,9-O8CDF (CAS Nr. 39001-02-0);
12 dioksīnam līdzīgie polihlorbifenili (PCB-DL): 3,3’,4,4’-T4CB (PCB 77, CAS Nr. 32598-13-3), 3,3’,4’,5-T4CB (PCB 81, CAS Nr. 70362-50-4), 2,3,3’,4,4’-P5CB (PCB 105, CAS Nr. 32598-14-4), 2,3,4,4’,5-P5CB (PCB 114, CAS Nr. 74472-37-0), 2,3’,4,4’,5-P5CB (PCB 118, CAS Nr. 31508-00-6), 2,3’,4,4’,5’-P5CB (PCB 123, CAS Nr. 65510-44-3), 3,3’,4,4’,5-P5CB (PCB 126, CAS Nr. 57465-28- 8), 2,3,3’,4,4’,5-H6CB (PCB 156, CAS Nr. 38380-08-4), 2,3,3’,4,4’,5’-H6CB (PCB 157, CAS Nr. 69782-90-7), 2,3’,4,4’,5,5’-H6CB (PCB 167, CAS Nr. 52663-72-6), 3,3’,4,4’,5,5’-H6CB (PCB 169, CAS Nr. 32774-16-6), 2,3,3’,4,4’,5,5’-H7CB (PCB 189, CAS Nr. 39635-31-9).

10 CAS Nr. 52315-07-8 attiecas uz izomēru maisījumu, kas satur cipermetrīnu, alfa-cipermetrīnu (CAS Nr. 67375-30-8), beta-cipermetrīnu (CAS Nr. 65731-84-2), teta-cipermetrīnu (CAS Nr. 71697-59-1) un zeta-cipermetrīnu (52315-07-8).

11 Attiecas uz 1,3,5,7,9,11-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 25637-99-4), 1,2,5,6,9,10- heksabromciklododekānu (CAS Nr. 3194-55-6), α-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 134237-50-6), β-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 134237-51-7) un γ- heksabromciklododekānu (CAS Nr. 134237-52-8).

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Prasības virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa .. Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 92Pieņemts: 17.02.2004.Stājas spēkā: 26.02.2004.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 30, 25.02.2004.
Dokumenta valoda:
LVEN
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
84753
{"selected":{"value":"13.02.2015","content":"<font class='s-1'>13.02.2015.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"13.02.2015","iso_value":"2015\/02\/13","content":"<font class='s-1'>13.02.2015.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"03.01.2013","iso_value":"2013\/01\/03","content":"<font class='s-1'>03.01.2013.-12.02.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"20.08.2011","iso_value":"2011\/08\/20","content":"<font class='s-1'>20.08.2011.-02.01.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"13.08.2010","iso_value":"2010\/08\/13","content":"<font class='s-1'>13.08.2010.-19.08.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"31.01.2009","iso_value":"2009\/01\/31","content":"<font class='s-1'>31.01.2009.-12.08.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"26.02.2004","iso_value":"2004\/02\/26","content":"<font class='s-1'>26.02.2004.-30.01.2009.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
13.02.2015
87
1
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"