LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀS PADOMES PREZIDIJA LĒMUMS

Par «Nolikuma par darba strīdu komisiju» apstiprināšanu

Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijs nolemj:

1. Apstiprināt saskaņā ar pielikumu «Nolikumu par darba strīdu komisiju».

2. Noteikt, ka lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas dienu.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A.GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I.DAUDIŠS

Rīgā 1992. gada 2. aprīlī

 

Latvijas Republikas Augstākas Padomes Prezidija
1992. gada 2. aprīļa lēmuma
 «Par nolikuma par darba strīdu komisiju apstiprināšanu»
pielikums

NOLIKUMS
par darba strīdu komisiju

I. Vispārīgie noteikumi

1. Darba strīdu komisija ir darbinieku un darba devēju vēlēta komisija - obligāta pirmā instance, kurai jāizskata individuālie darba strīdi starp darbiniekiem, no vienas puses, un darba devēju, no otras puses, izņemot tos strīdus, kas saskaņā ar likumu jāizskata tieši rajonu (pilsētu) tiesās vai kam noteikta citāda izšķiršanas kārtība.

2. Darba strīdu komisijas, izskatot darba strīdus pēc būtības, ievēro Latvijas darba likumu kodeksu, citus Latvijas Republikas likumdošanas aktus, kas regulē darba attiecības, kā arī darba koplīgumus, iekšējās darba kārtības noteikumus un starp strīda pusēm noslēgto darba līgumu. Lietu izskatīšanas kārtību darba strīdu komisijās nosaka Latvijas darba likumu kodekss un šis nolikums. Procesuālos jautājumus, kuri nav noregulēti darba likumu kodeksā un šajā nolikumā, izlemj pati darba strīdu komisija.

3. Kontroli un uzraudzību pār darba strīdu komisiju izveidošanu un darbību realizē tam pilnvarotas valsts institūcijas.

Darbinieku arodu organizācijas veic sabiedrisko kontroli pār darba strīdu komisiju darbu.

Augstāko uzraudzību pār darba likumu precīzu un vienveidīgu ievērošanu darba strīdu komisijās realizē Latvijas Republikas ģenerālprokurors un viņam pakļautie prokurori saskaņā ar likumu «Par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 41).

4. Latvijas Republikas Tieslietu ministrija un pašvaldību iestādes sniedz darba strīdu komisijām informatīvo un metodisko palīdzību, organizē darba strīdu komisiju locekļu apmācību.

5. Darba strīdu komisiju materiāltehnisko apgādi nodrošina darba devēji.

Darba strīdu komisiju apkalpošanas un citu izdevumu atlīdzināšanas kārtību un apmērus nosaka darba koplīgumos un iekšējās darba kārtības noteikumos.

6. Darba strīdu komisijas kārto atsevišķu un patstāvīgu lietvedību, tām ir savs zīmogs ar komisijas nosaukumu valsts valodā.

Procesuālo dokumentu veidlapas un zīmoga paraugu izstrādā Latvijas Republikas Tieslietu ministrija.

II. Darba strīdu komisiju izveidošana, to darbības garantijas un principi

7. Darba strīdu komisijas izveido darba vietās, kurās uz darba līguma pamata strādā ne mazāk kā 15 pastāvīgu darbinieku.

Darba vietās ar lielu strādājošo skaitu var izveidot darba strīdu komisijas struktūrvienībās, ja tajās ir šā punkta 1. daļā norādītais pastāvīgo darbinieku skaits.

8. Darba strīdu komisiju ievēlē no darbiniekiem un darba devēja pārstāvjiem darba vietās darbinieku vai viņu pilnvaroto (delegātu) sapulcēs.

Sapulce ir tiesīga ievēlēt darba strīdu komisiju, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no pastāvīgajiem darbiniekiem vai viņu izvirzītajiem pilnvarotajiem (delegātiem).

Par ievēlētiem darba strīdu komisijā atzīstami tie kandidāti, kuri saņēmuši vēlētāju balsu vairākumu, ar noteikumu, ka par viņiem nobalsojusi vairāk nekā puse no sapulces (konferences) lemt tiesīgajiem dalībniekiem. Darba strīdu komisijas ievēlēšanas kārtību, skaitlisko sastāvu, kā arī pilnvaru laiku nosaka sapulce.

9. Sapulci darba strīdu komisijas izveidošanai sasauc darba devējs.

10. Darba strīdu komisija no komisijas locekļu vidus ievēlē priekšsēdētāju un sekretāru. Tā var ievēlēt arī vienu vai vairākus priekšsēdētāja vietniekus.

11. Darba strīdu komisijas locekļi, izpildot savus pienākumus, ir neatkarīgi. Nav pieļaujama nekāda iejaukšanās darba strīdu komisijas darbā un tās locekļu ietekmēšana.

Pārskatu par savu darbu darba strīdu komisija sniedz darbinieku sapulcei, uzraudzības un kontroles iestādēm.

Vienīgi darbinieku sapulce ir tiesīga lemt par darba strīdu komisijas locekļu pirmstermiņa atsaukšanu.

12. Lietas darba strīdu komisija izskata koleģiāli. Komisijas locekļus konkrētas lietas izskatīšanai nozīmē komisijas priekšsēdētājs, ievērojot noteikumu, ka locekļu skaitam ir jāveido nepārskaitlis un tas nedrīkst būt mazāks par 2/3 no ievēlētā komisijas sastāva.

Darba strīdu komisijas loceklis nedrīkst piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš tieši vai netieši personiski ieinteresēts lietā vai ja ir citi apstākļi, kas rada šaubas par viņa objektivitāti. Darba strīda puses vai to pārstāvji var pieteikt komisijas loceklim motivētu noraidījumu.

Jautājumu par noraidījuma apmierināšanu izlemj nozīmētā komisija ar balsu vairākumu.

13. Lietas darba strīdu komisija izskata atklāti.

Pēc pušu lūguma lietu var izskatīt slēgtā sēdē, lai neizpaustu valsts, saimniecisko, dienesta vai komerciālo noslēpumu.

Darba strīdu komisija savus lēmumus paziņo publiski.

14. Lietas darba strīdu komisijās izskata un lietvedību kārto valsts valodā vai citā valodā, ja tam piekrīt abas puses.

III. Darba strīdu piekritība darba strīdu komisijām

15. Darba strīdu komisijas izskata visus darba strīdus starp darbiniekiem un darba devējiem, izpildot, grozot vai izbeidzot darba līgumu, kā arī piemērojot darba koplīgumā vai darba likumdošanas aktos paredzētos darba noteikumus.

Struktūrvienību darba strīdu komisijas izskata darba strīdus, ja viena no pusēm ir attiecīgajā struktūrvienībā pastāvīgi strādājošs darbinieks.

Darba strīdu komisija izskata darba strīdu, ja darbinieks vai viņa aroda organizācija to nav spējusi noregulēt sarunās ar darba devēju.

16. Darba strīdu komisiju piekritība nav un tiek izskatīti tieši rajonu (pilsētu) tiesas darba strīdi:

1) par to darbinieku atjaunošanu darbā, kas atlaisti pēc darba devēja iniciatīvas ar aroda organizācijas piekrišanu, kā arī par viņu atlaišanas iemeslu formulējuma grozīšanu;

2) par atteikšanos pieņemt darbā, ja saskaņā ar likumdošanas aktiem šāda atteikšanās ir prettiesiska;

3) Pēc darba devēja pieteikuma, ja attiecīgas aroda organizācijas institūcija atsakās dot piekrišanu darbinieka atlaišanai no darba pēc darba devēja iniciatīvas;

4) pēc pieteikuma, kuru darbinieka interesēs iesniedzis prokurors vai aroda organizācija.

Tieši tiesā izskata darba strīdus arī tad, ja darba strīdu komisija atsakās pieņemt darbinieka pieteikumu, kā arī ja novilcina tā izskatīšanu, pārkāpjot šajā nolikumā paredzētos lietas izskatīšanas termiņus (nolikuma 22. punkts).

Pārējos gadījumos rajona (pilsētas) tiesa izskata darba strīdu pēc darbinieka, darba devēja, prokurora vai darbinieka intereses pārstāvošās aroda organizācijas pieteikuma, ja tie nav apmierināti ar darba strīdu komisijas lēmumu (nolikuma 35. punkts) vai ja pati darba strīdu komisija nodod lietu tiesai izskatīšanai pēc būtības (nolikuma 30. punkta otrā daļa).

17. Darba strīdu komisijas neizskata strīdus:

1) pēc pieteikumiem, kuru izskatīšana pakļauta tieši rajonu (pilsētu) tiesām (nolikuma 16. punkts);

2) par vēlēto augstāko valsts varas un pārvaldes iestāžu, pašvaldību un sabiedrisko organizāciju ievēlēto vai apstiprināto algoto amatpersonu un darbinieku atlaišanu no darba;

3) par darba līguma laušanu pēc arodu organizāciju pieprasījuma;

4) par domstarpībām, kas rodas arodu organizācijām ar darba devējiem par darba apstākļu noteikšanu vai grozīšanu;

5) par domstarpībām, kas rodas darba devējam ar darbinieku sakarā ar jaunu darba apstākļu noteikšanu vai līdzšinējo darba apstākļu grozīšanu, ja tie nav noteikti darba likumdošanas aktos, koplīgumā vai darba līgumā;

6) par pensiju aprēķināšanu, piešķiršanu un izmaksu.

Darba strīdu komisijas nevar izskatīt darba strīdus arī citos jautājumos, ja saskaņā ar likumdošanas aktiem noteikta citāda to izskatīšanas kārtība.

IV. Lietu izskatīšanas kārtība darba strīdu komisijās

18. Darbinieks vai aroda organizācija, kuras biedrs viņš ir, var griezties darba strīdu komisijā viena mēneša laikā no dienas, kad darbinieks uzzinājis vai viņam bija jāuzzina, ka pārkāptas viņa darba tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses.

Tādā pašā termiņā darba strīdu komisijā var griezties darba devējs ar pieteikumu, lai darbinieks atlīdzinātu viņam nodarītos zaudējumus, ja darbinieks tos neatlīdzina labprātīgi vai nedod rakstveida piekrišanu šo zaudējumu ieturēšanai no darba algas.

Ja pieteikumu iesniegšanai noteiktais termiņš nokavēts attaisnojošu iemeslu dēļ, darba strīdu komisija to var atjaunot.

19. Pieteikums darba strīdu komisijai jāiesniedz rakstveidā divos eksemplāros.

Tajā jānorāda:

1) darba strīdu komisijas nosaukums;

2) darba strīda puses un to adrese;

3) strīda priekšmets, prasījuma būtība un pamatojums;

4) pierādījumi, kas apstiprina pieteicēja norādītos apstākļus;

5) pasākumi, kas veikti pušu domstarpību noregulēšanai līdz pieteikuma iesniegšanai;

6) uz komisijas sēdi izsaucamie liecinieki, eksperti vai speciālisti, viņu adreses;

7) pieteikumam pievienoto dokumentu saraksts.

Pieteikumu paraksta iesniedzējs vai viņa pārstāvis. Pārstāvja iesniegtajam pieteikumam jāpievieno pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu.

Aroda organizācija sava biedra interesēs var iesniegt pieteikumu bez īpašas darbinieka pilnvaras, ja vien viņš šo pieteikumu ir parakstījis.

20. Pieteikumus pieņem komisijas priekšsēdētājs vai viņa uzdevumā - priekšsēdētāja vietnieks, komisijas sekretārs vai kāds no komisijas locekļiem.

Visus pieņemtos pieteikumus reģistrē īpašā pieteikumu reģistrācijas žurnālā.

21. Komisija var atteikties pieņemt pieteikumu vienīgi tad, ja darba strīds nav darba strīdu komisijas piekritībā vai ja to jau agrāk izskatījusi pēc būtības darba strīdu komisija vai tiesa:

Šā nolikuma 19. punktā noteikto prasību neievērošana nevar būt pamats atteikumam pieņemt pieteikumu darba strīda izskatīšanai.

22. Darba strīdu komisijai darba strīdi jāizskata 15 dienu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas. Sarežģītās lietās šo termiņu var pagarināt par 5 dienām.

23. Lietu sagatavo izskatīšanai darba strīdu komisijas priekšsēdētājs vai viņa uzdevumā - viens vai vairāki komisijas locekļi.

Par komisijas sēdes laiku un vietu rakstveidā jāpaziņo strīda pusēm ne vēlāk kā 3 dienas pirms sēdes.

Ja komisija izskata aroda organizācijas biedra darba strīdu, pēc viņa pieprasījuma uz komisijas sēdi jāuzaicina šīs aroda organizācijas pārstāvis.

24. Darba strīdu komisijai visi darba strīdi jāizskata pieteikumu iesniegušās puses klātbūtnē. Strīda izskatīšana bez pieteicējas puses klātbūtnes pieļaujama vienīgi tad, ja saņemta rakstveida piekrišana.

Ja pieteicēja puse bez attaisnojoša iemesla nav ieradusies komisijas sēdē, komisija var pieņemt lēmumu par pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas un lietas izbeigšanu. Šī puse nezaudē tiesības no jauna iesniegt pieteikumu, ievērojot vispārējos noteikumus.

25. Ja atbildētājs atsakās saņemt un parakstīt paziņojumu par darba strīdu komisijas sēdi vai atkārtoti neierodas tajā bez attaisnojoša iemesla, komisija var izskatīt lietu pēc būtības bez atbildētāja piedalīšanās.

26. Pusēm ir tiesības: iepazīties ar lietas materiāliem, piedalīties visās darba strīdu komisijas sēdēs, iesniegt pierādījumus, dot rakstveida un mutvārdu paskaidrojumus, grozīt pieteikuma pamatu vai priekšmetu, palielināt vai samazināt prasījumu apmēru vai atteikties no prasības, atzīt pilnīgi vai daļēji pretējās puses prasību. Puses var izbeigt lietu ar mierizlīgumu. Tās var kārtot savu lietu ar pārstāvju starpniecību.

Par pušu pārstāvi var būt jebkura rīcībspējīga fiziskā persona, kas pilnvarota atbilstoši likumdošanas aktu prasībām.

Arodu organizāciju pārstāvji ir tiesīgi kārtot lietas darba strīdu komisijās bez īpašas darbinieku pilnvaras.

27. Darba strīdu komisijai vispusīgi, pilnīgi un objektīvi jānoskaidro darba strīda apstākļi. Šajā nolūkā komisija var pieprasīt no darba devēja nepieciešamos dokumentus un aprēķinus, izsaukt uz sēdi lieciniekus, lai viņi sniegtu paskaidrojumus, kas attiecas uz lietu. Ja nozīmīgu lietas apstākļu noskaidrošanai nepieciešamas speciālas zināšanas, komisija var pieaicnāt speciālistus un ekspertus, uzdot viņiem izdarīt grāmatvedības, tehnisko vai citu pārbaudi.

28. Lietas izskatīšanas kārtību sēdē nosaka pati darba strīdu komisija Tai jāgarantē pusēm un to pārstāvjiem šajā nolikumā piešķirtās tiesības.

29. Komisijas sēdes ir jāprotokolē.

Ja kādai no pusēm vai tās pārstāvim ir iebildumi pret komisijas rīcību tie pēc pušu lūguma jāieraksta sēdes protokolā. Protokolu paraksta sēdes vadītājs un sekretārs.

30. Ja, izskatot lietu, atklājas šā nolikuma 17. punktā minētie apstākļi, darba strīdu komisija izbeidz lietvedību darba strīdā.

Ja lieta ir tik sarežģīta, ka darba strīdu komisija nespēj izlemt to pēc būtības, tā atstāj darba strīdu bez izskatīšanas un, uzrādot motīvus, nosūta lietu tiesai pēc teritoriālās piekritības.

V. Darba strīdu komisijas lēmumi un to izpilde

31. Darba strīdu komisija pieņem lēmumu lietā ar vienkāršu balsu vairākumu. Lēmumu paraksta visi komisijas locekļi, kuri piedalījušies lietas izskatīšanā. Komisijas locekļi, kas palika mazākumā, ir tiesīgi rakstveidā izteikt par lēmumu savas atsevišķās domas, kuras pievienojamas lietai.

32. Lēmumā jānorāda:

1) darba strīdu komisijas nosaukums un ziņas par komisijas locekļiem;

2) lēmuma pieņemšanas laiks un vieta;

3) darba strīda puses un to pārstāvji;

4) strīda priekšmets un būtība;

5) pušu paskaidrojumi un iesniegtie pierādījumi;

6) lēmuma motīvi un iesniegto pierādījumu novērtējums;

7) komisijas lēmums par pieteikuma apmierināšanu vai noraidīšanu. Lēmuma noraksts 3 dienu laikā jāizsniedz vai jānosūta pusēm un to pārstāvjiem.

33. Pieņemot lēmumu par atjaunošanu darbā, darba strīdu komisija vienlaikus piedzen par labu darbiniekam vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējumu vai izpeļņas starpību par to laiku, kad viņš izpildījis zemāk atalgotu darbu.

Ja darba strīdu komisija lēmumā konstatē, ka atlaišanas iemesla formulējums neatbilst faktiskajam atlaišanas pamatam vai spēkā esošajiem likumdošanas aktiem, komisija to groza atbilstoši faktiskajam atlaišanas pamatam un darba likumdošanas aktiem.

Pārējos naudas prasījumu gadījumos, darba strīdu komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu, ka darbiniekam izmaksājama viņam pienākošā summa ne vairāk kā par vienu gadu, bet naudas kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu - ne vairāk kā par diviem darba gadiem.

34. Ja darbinieks atlaists bez likumīga pamata vai pārkāpjot noteikto atlaišanas kārtību vai nelikumīgi pārcelts citā darbā (amatā), darba strīdu komisija viņu atjauno iepriekšējā darbā (amatā).

Bez aroda organizācijas piekrišanas pēc darba devēju iniciatīvas var atlaist darbiniekus:

1) kuri nav arodu organizāciju biedri;

2) kurus atlaiž sakarā ar uzņēmumu, iestāžu vai organizāciju likvidāciju;

3) kurus atlaiž saskaņā ar disciplinārajiem nolikumiem, ja tajos nav paredzēta atlaišanas saskaņošana ar aroda organizāciju;

4) kuri strādā pie vairākiem darba devējiem - no savienojamā amata vai darba (blakusdarba);

5) kuri nav izturējuši pārbaudi;

6) kurus atlaiž par atrašanos darbā alkohola, narkotiskā vai toksiskā reibuma stāvoklī;

7) kurus atlaiž par to, ka viņi izdarījuši darba devēja mantas izlaupīšanu (arī sīkos apmēros), kas atzīta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu vai tādas institūcijas lēmumu, kas ir tiesīga izskatīt šīs lietas.

35. Ja puses vai to pārstāvji, vai darbinieka intereses pārstāvošā aroda organizācija nepiekrīt darba strīdu komisijas lēmumam, tie var pārsūdzēt darba strīdu komisijas lēmumu rajona (pilsētas) tiesā 10 dienu laikā no dienas, kad saņēmuši darba strīdu komisijas lēmuma norakstu

Pārsūdzība tiesā neaptur šā nolikuma 36. punkta otrajā daļā noteikto darba strīdu komisijas lēmuma izpildi.

36. Ja neviena no šā nolikuma 35. punkta pirmajā daļā norādītajām personām nav griezusies tiesā ar pieteikumu par darba strīda jaunu izskatīšanu pēc būtības, spēkā stājies darba strīdu komisijas lēmums pusēm ir obligāts un tas jāizpilda 10 dienu laikā, ja tajā nav noteikts cits izpildes termiņš.

Nekavējoties izpildāmi lēmumi par darbinieka atjaunošanu darbā un par darba algas piedziņu darbiniekam, bet ne vairāk par viena mēneša vidējo izpeļņu.

37. Ja darba devējs šā nolikuma 36. punktā norādītajos termiņos neizpilda darba strīdu komisijas lēmumu, komisija izsniedz darbiniekam noteiktas formas apliecību, kam ir izpildu dokumenta spēks. Darbinieks var pieprasīt šādas apliecības izsniegšanu mēneša laikā no dienas, kad izbeidzies darba strīdu komisijas lēmuma labprātīgas izpildes termiņš. Ja darbinieks minēto termiņu nokavējis attaisnojoša iemesla dēļ, darba strīdu komisija pēc darbinieka lūguma var to atjaunot.

38. Pamatojoties uz darba strīdu komisijas izdoto apliecību, kas ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no izdošanas dienas iesniegta tiesā, tiesu izpildītājs darba strīdu komisijas lēmumu izpilda piespiedu kārtā saskaņā ar Latvijas civilprocesa kodeksa noteikumiem.

Ja darba devējs neizpilda darba strīdu komisijas lēmumu par darbinieka atjaunošanu darbā (amatā), par novilcināto laiku no lēmuma pieņemšanas dienas līdz tā izpildes dienai darbiniekam izmaksā vidējo izpeļņu vai izpeļņas starpību.

39. Piedzīt no darbinieka summas, kas viņam izmaksātas saskaņā ar darba strīdu komisijas lēmumu, ja darba strīds pēc tam izlemts citādi, var vienīgi tad, ja konstatēts, ka darbinieks lietā sniedzis apzināti nepatiesas ziņas.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS