1. Noteikumi nosaka ugunsdrošības prasības, kas fiziskajām un juridis­kajām personām jāievēro, lai neatkarīgi no objekta īpašuma formas un atrašanās vietas novērstu un sekmīgi dzēstu ugunsgrēkus, kā arī mazinātu to sekas.

2. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvi­jas standarts" pēc Iekšlietu ministrijas ieteikuma iesniedz publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus piemēro šo noteikumu izpildei (turpmāk - piemērojamie standarti).

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)

3. Ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka.

4. Personai ir jāzina, kā rīkoties ugunsgrēka un evakuācijas gadījumā un kā izmantot ugunsdzēsības līdzekļus.

5. Ja izcēlies ugunsgrēks, personai ir šādi pienākumi:

5.1. ziņot par to Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, nosaucot objekta adresi, ugunsgrēka izcelšanās vietu, ziņotāja vārdu, uzvārdu un tālruņa numuru, kā arī pieprasīto papildu informāciju par ugunsgrēku;

5.2. izpildīt ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāja rīkojumus;

5.3. informēt ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāju par cilvēkiem, kas atrodas vai varētu atrasties ugunsgrēka apdraudētajā zonā, ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietām un piebraukšanas ceļiem, objekta sprādzienbīstamību un ugunsbīstamību (tehnoloģiskā procesa, uzglabājamo un izmantojamo vielu un materiālu īpatnībām).

6. Juridiskās personas vadītājam ir šādi pienākumi:

6.1. nodrošināt normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību ievēro­šanu;

6.2. nodrošināt ugunsdrošības instrukcijas izstrādi saskaņā ar šo noteiku­mu 10.punktu;

6.3. organizēt darbinieku instruēšanu ugunsdrošības jomā un par to izdarīt atzīmi Ugunsdrošības instruktāžas uzskaites žurnālā (1.pielikums);

6.4. izvērtēt iespējamā ugunsgrēka risku un, pamatojoties uz to, izstrādāt un īstenot ugunsdrošības pasākumus objektā;

6.5. nodrošināt apkures un ventilācijas iekārtu, elektroietaišu, citu inže­niertehnisko iekārtu, tehnoloģisko un ražošanas iekārtu atbilstību ugunsdrošības prasībām, kā arī šajās iekārtās radušos bojājumu novēršanu;

6.6. nodrošināt valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektora noteikto ugunsdrošības pasākumu izpildi;

6.7. nodrošināt objektu ar ugunsdzēsības tehniku, ugunsdzēsības ūdensapgādi, ugunsaizsardzības un ugunsdzēsības sistēmām, ugunsdzēsības dienesta izsaukšanas ierīcēm, ugunsdzēsības aparātiem un inventāru atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām ugunsdrošības prasībām, kā arī uzturēt šīs iekārtas un līdzekļus lietošanas kārtībā;

6.8. izstrādāt rīcības plānu ugunsgrēka gadījumam objektos ar sprādzien­bīstamu vidi un objektos, kuros var atrasties vairāk par 50 cilvēkiem (izņemot dzīvojamās mājas). Ne retāk kā reizi gadā saskaņā ar šo plānu organizēt praktiskās nodarbības, kā arī nodrošināt rīcības plāna izpildi ugunsgrēka gadījumā.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)

7. Juridiskās personas vadītājs atsevišķu pienākumu izpildi ugunsdrošības jomā var uzdot atbildīgajam darbiniekam. Atbildīgā darbinieka norīkošana neatbrīvo juridiskās personas vadītāju no atbildības par ugunsdrošības prasību ievērošanu.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)

8. Par objekta ugunsdrošību atbildīgajiem darbiniekiem, personām, kuras izstrādā rīcības plānu ugunsgrēka gadījumam un ugunsdrošības instrukciju, kā arī personām, kuras veic ugunsdrošības instruktāžu, nepieciešama profesionālā izglītība ugunsdrošībā vai apmācība ugunsdrošības jomā:

8.1. atbilstoši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta izstrādātai mācību programmai (ne mazāk par 20 stundām), ja minētās personas strādā objektos, kuros var atrasties no 10 līdz 50 cilvēkiem (izņemot dzīvojamās mājas), vai objektos ar sprādzienbīstamu vidi;

8.2. atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātai licencētai mācību programmai (ne mazāk par 160 stundām), ja minētās personas strādā objektos, kuros var atrasties vairāk par 50 cilvēkiem (izņemot dzīvojamās mājas), vai paaugstināta rūpniecisko avāriju riska objektos.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)

9. Ugunsdrošības instrukciju izstrādā saskaņā ar ugunsdrošības noteikumiem, ražošanas iekārtu tehnoloģiskajām un ekspluatācijas instrukcijām, kā arī ņemot vērā ugunsgrēka riskus, ēku un būvju plānošanas un ugunsaizsardzības risinājumus, tehnoloģisko iekārtu un ražošanas iekārtu sprādzienbīstamību un ugunsbīstamību.

(MK 05.02.2008. noteikumu Nr.60 redakcijā)

10. Ugunsdrošības instrukcijā ietver šādu informāciju:

10.1. kārtība, kādā tiek uzturēta teritorija, ēkas, telpas, evakuācijas ceļi un piebraucamie ceļi pie ēkām, būvēm un ugunsdzēsības ūdensapgādes vietām, kā arī ziņas par objekta ugunsdrošību;

10.2. ugunsdrošības prasības ēku un būvju inženier­tehnisko iekārtu ekspluatācijā, iespējamie riska faktori, tehnoloģiskā procesa sprādzienbīstamība un ugunsbīstamība;

10.3. lietojamo un uzglabājamo vielu un materiālu bīstamo īpašību rakstu­rojums, sprādzienbīstamība un ugunsbīstamība, kā arī minēto vielu un materiālu izmantošanas, glabāšanas un transportēšanas kārtība;

10.4. tehnoloģisko iekārtu un telpu kontroles un mērīšanas ierīču maksi­māli pieļaujamie rādījumi un rādījumi, kurus sasniedzot var notikt sprādziens vai izcelties ugunsgrēks;

10.5. vietu un telpu sakopšanas un elektropatērētāju atvienošanas kārtība pēc darba beigām;

10.6. kārtība, kā pēc darba beigām savāc degtspējīgu vielu un materiālu atkritumus, uztur un glabā eļļainu darba apģērbu;

10.7. vietas, kur atļauts smēķēt;

10.8. ugunsbīstamo darbu veikšanas kārtība;

10.9. darbinieku pienākumi un rīcība ugunsgrēka gadījumā:

10.9.1. ugunsdzēsības dienesta izsaukšanas kārtība;

10.9.2. tehnoloģisko iekārtu apturēšanas kārtība;

10.9.3. ventilācijas iekārtu, elektroiekārtu un citu inženiertehnisko iekārtu atvienošanas kārtība;

10.9.4. ugunsdzēšanas līdzekļu, ugunsdzēsības sistēmu un iekārtu izman­tošanas kārtība;

10.9.5. cilvēku evakuācijas kārtība;

10.9.6. kārtība, kādā tiek evakuētas personas ar īpašām vajadzībām, un attiecīgi pasākumi tās nodrošināšanai, ja attiecīgajā ēkā var atrasties personas ar īpašām vajadzībām;

10.9.7. materiālo vērtību evakuācijas kārtība.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)

11. Ugunsdrošības instrukcija var sastāvēt no atsevišķām instrukcijām, kuru kopums atbilst šo noteikumu 10.punktā noteiktajām prasībām. Katru atsevišķo ugunsdrošības instrukciju apstiprina juridiskās personas vadītājs.

(MK 05.02.2008. noteikumu Nr.60 redakcijā)

12. Ugunsdrošības instrukcijā izdara grozījumus, ja:

12.1. notikušas izmaiņas tehnoloģiskajos procesos, izejvielu un izejma­teriālu sortimentā;

12.2. mainītas vai modernizētas iekārtas, kas ietekmē ugunsdrošību;

12.3. grozīti normatīvie akti, uz kuru pamata izstrādāta ugunsdrošības instrukcija;

12.4. veiktas izmaiņas telpu plānojumā un ugunsaizsardzības risinā­jumos.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)

13. Ugunsdrošības instruktāža objektā nepieciešama visiem darbiniekiem un personām, kas veic pagaidu darbus, atrodas ražošanas praksē vai apmācībā, kā arī dzīvo viesnīcās, viesu namos un pansionātos.

14. Ugunsdrošības instruktāžu veic ne retāk kā reizi gadā, kā arī ja:

14.1. izdarīti grozījumi ugunsdrošības noteikumos un ugunsdrošības instrukcijās;

14.2. notikušas izmaiņas tehnoloģiskajos procesos, izejvielu un izej­materiālu sortimentā;

14.3. mainītas vai modernizētas iekārtas, kas ietekmē ugunsdrošību;

14.4. darbinieki pārkāpuši ugunsdrošības noteikumus vai ugunsdrošības instrukcijas.

15. Rīcības plānā ugunsgrēka gadījumam norāda kārtību, kādā:

15.1. izsauc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu;

15.2. evakuē cilvēkus no bīstamās zonas, pasargā un evakuē materiālās vērtības;

15.3. sagaida ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, norādot īsāko ceļu līdz ugunsgrēka vietai un ūdensņemšanas vietai;

15.4. pārtrauc elektroenerģijas padevi (izņemot elektroenerģijas padevi ugunsdzēsības ietaisēm);

15.5. izslēdz tehnoloģiskās iekārtas, elektroietaises un inženierkomuni­kācijas;

15.6. iedarbina ugunsdzēsības un citas ugunsaizsardzības sistēmas un iekārtas;

15.7. pasargā ugunsdzēsībā iesaistītos cilvēkus no ugunsgrēka bīstamo faktoru iedarbības;

15.8. darbojas objekta ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienests un tiek izmantoti uguns­dzēsības līdzekļi un tehnika;

15.9. rīkojas objekta personāls atkarībā no apstākļiem (piemēram, dien­nakts laika, meteoroloģiskajiem apstākļiem, gadalaika).

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)

16. Ugunsgrēka gadījumā juridiskās personas vadītājs pirms Valsts uguns­dzēsības un glābšanas dienesta ierašanās organizē:

16.1. cilvēku evakuāciju un citus ugunsdzēsības pasākumus;

16.2. tehnoloģisko iekārtu, elektroietaišu un inženierkomunikāciju atvie­nošanu vai pārslēgšanu uz darba režīmu, kas neveicina ugunsgrēka attīstību un neierobežo tā dzēšanu;

16.3. neatliekamās medicīniskās palīdzības vai avārijas dienestu izsauk­šanu (ja nepieciešams).

17. Pēc ugunsgrēka likvidācijas juridiskās personas vadītājs izvērtē un no­vērš cēloņus un apstākļus, kas izraisīja ugunsgrēku un sekmēja tā izplatīšanos.

18. Darbinieku pienākums ir apgūt ugunsdrošības instrukcijas, attiecīgu mācību programmu ugunsdrošības jomā saskaņā ar šo noteikumu 8.punktu, kā arī ievērot ugunsdrošības instrukcijas un rīcības plānu ugunsgrēka gadījumā.

(Nodaļa MK 05.02.2008. noteikumu Nr.60 redakcijā)

18.¹ Dzīvojamo ēku, to daļu un dzīvokļu īpašnieku, valdītāju, pārvaldnieku, kā arī īrnieku un nomnieku (konkrētajā gadījumā - tiešo lietotāju) pienākums ir ievērot ugunsdrošības prasības.

18.² Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas īpašnieks (valdītājs) ir atbildīgs par ugunsdrošību koplietošanas telpās.

18.³ Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas pārvaldniekam (apsaimniekotājam) ir šādi pienākumi:

18.³ 1. nodrošināt un kontrolēt ugunsdrošības prasību ievērošanu ēkas koplietošanas daļās;

18.³ 2. nodrošināt ugunsdrošības inženiertehnisko sistēmu un aprīkojuma ekspluatāciju atbilstoši ražotāja tehnisko noteikumu un ugunsdrošību regulējošo normatīvo aktu prasībām;

18.³ 3. izstrādāt ugunsdrošības instrukciju saskaņā ar šo noteikumu 10.punktu un izsniegt dzīvokļu īpašniekiem, valdītājiem, pārvaldniekiem, īrniekiem vai nomniekiem (konkrētajā gadījumā - tiešajiem lietotājiem).

19. Objekta teritoriju nodrošina ar ugunsdrošībai lietojamām drošības zīmēm atbilstoši Latvijas standartam LVS 446 "Ugunsdrošībai un civilajai aizsardzībai lietojamās drošības zīmes un signālkrāsojums" (turpmāk - standarts LVS 446).

20. Objekta teritoriju sistemātiski attīra no degtspējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām 10 metrus platu joslu attīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām.

21. Zemes īpašnieks (valdītājs) veic nepieciešamos pasākumus, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana.

22. Ceļus un piebrauktuves pie ēkām, būvēm un ugunsdzēsības ūdens­ņemšanas vietām uztur tā, lai nodrošinātu ugunsdzēsības automobiļu piekļūšanu.

23. Par ceļa, tilta, tuneļa, viadukta, dzelzceļa pārbrauktuves slēgšanu vai remontu, ja nav nodrošināta ugunsdzēsības automobiļu kustība, kā arī par satiksmes atjaunošanu darba veicējs nekavējoties informē attiecīgo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta teritoriālo struktūrvienību.

24. Objektā, kurā ir ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietas, pie iebrauk­tuves teritorijā vai caurlaides telpā izvieto ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietu izvietojuma shēmu.

25. Objekta teritorijā izlijušos īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzlies­mojošus vai uzliesmojošus šķidrumus nekavējoties savāc un vietas, kur tie izlijuši, apkaisa ar absorbentu vai smiltīm. Absorbentu vai smiltis pēc tam savāc un glabā speciāli iekārtotā vietā.

26. Aizliegts:

26.1. smēķēt ražošanas, noliktavu un transporta objektu teritorijā, izņemot atbilstoši iekārtotas un apzīmētas vietas;

26.2. ugunsdrošības atstarpēs starp ēkām vai būvēm novietot degtspējīgus materiālus un priekšmetus vai celt pagaidu ēkas vai būves;

26.3. ierobežot teritoriju tā, ka tiek traucēta ugunsdzēsības automobiļu piekļūšana ēkām vai būvēm;

26.4. izliet īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus vai uzlies­mojošus šķidrumus kanalizācijas sistēmās;

26.5. glabāt degtspējīgus atkritumus ārpus īpaši izraudzītām un iekārtotām vietām;

26.6. iebraukt transportlīdzekļiem (izņemot speciāli aprīkotus transport­līdzekļus) sprādzienbīstamā vidē;

26.7. novietot degvielas pārvadāšanas automobili tuvāk par 12 metriem no publiskajām ēkām un dzīvojamām mājām.

27. Zem tiltiem aizliegts ierīkot plostu, laivu, liellaivu, kuģu un citu peld­līdzekļu stāvvietas.

28. Zem viaduktiem aizliegts izvietot degtspējīgus materiālus vai degt­spējīgas būves un novietot kravas automobiļus ar ugunsbīstamu kravu.

29. Valsts meža dienests nosaka meža ugunsnedrošo laikposmu un izsludina tā sākumu un beigas visā Latvijas teritorijā. Pašvaldības pēc saskaņošanas ar Valsts meža dienestu attiecīgajā administratīvajā teritorijā var noteikt un izsludināt citu meža ugunsnedrošo laikposmu.

(MK 10.06.2008. noteikumu Nr.422 redakcijā)

30. Sevišķas ugunsbīstamības apstākļos pašvaldībām ir tiesības veikt pasākumus, kas samazina ugunsgrēku izcelšanās iespējas mežā.

(Grozīts ar MK 10.06.2008. noteikumiem Nr.422)

31. Lai samazinātu meža ugunsgrēku izcelšanās iespējas, kā arī sekmīgi dzēstu meža ugunsgrēkus un samazinātu to sekas, veic šādus profilaktiskos pasākumus:

31.1. valsts un pašvaldību autoceļa vai dzelzceļa zemes nodalījuma joslas (turpmāk – nodalījuma josla) īpašnieks (valdītājs) vietās, kur nodalījuma josla robežojas ar mežu un augsnes kūdras slānis nav biezāks par 0,15 metriem, ierīko mineralizēto joslu (ne mazāk kā 1,5 metrus plata, līdz augsnes minerālslānim attīrīta vai apvērsta augsnes josla, kas kavē uguns izplatīšanos). Mineralizētās joslas atjauno katru gadu un meža ugunsnedrošajā laikposmā uztur ugunsdrošā stāvoklī;

31.2. meža īpašnieks (valdītājs):

31.2.1. mineralizētās joslas ierīko tehnikai pieejamās kvartālu stigās (izņemot kvartālu stigas, kuras tiek izmantotas kā dabiskās brauktuves), kas šķērso par 50 hektāriem lielākas I, II vai III ugunsbīstamības klases mežaudžu kopas (1.1 pielikums), vietās, kur augsnes kūdras slānis nav biezāks par 0,15 metriem. Mineralizētās joslas atjauno katru gadu un meža ugunsnedrošajā laikposmā uztur ugunsdrošā stāvoklī;

31.2.2. atjaunojot skujkoku mežaudzes silā, mētrājā, lānā un viršu ārenī, kā arī ieaudzējot mežaudzes un plantāciju mežus, platības, kas lielākas par pieciem hektāriem, ar mineralizēto joslu palīdzību sadala daļās tā, lai neviena no tām nebūtu lielāka par pieciem hektāriem. Mineralizētās joslas atjauno katru gadu un ugunsnedrošajā laikposmā uztur ugunsdrošā stāvoklī;

31.2.3. dabiskajās brauktuvēs mežā, kvartālstigās un grāvju atbērtnēs, kas var tikt izmantotas ugunsdzēsības vajadzībām, katru gadu līdz 1.maijam:

31.2.3.1. izlīdzina risas, kas ir dziļākas par 0,25 metriem;

31.2.3.2. novāc apaugumu un pielūžņojumu, kas var traucēt ugunsdzēsības transporta pārvietošanos;

31.2.4. katru gadu līdz 1.maijam sakārto ceļus un piebrauktuves ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietām un uztur tādā stāvoklī, lai nodrošinātu ugunsdzēsības automobiļu piekļūšanu;

31.3. mežu šķērsojošo ceļu īpašnieks (valdītājs) katru gadu līdz 1.maijam izlīdzina risas, kas ir dziļākas par 0,25 metriem.

(MK 10.06.2008. noteikumu Nr.422 redakcijā)

31.¹ Izņēmuma gadījumos, ja laikapstākļu dēļ ceļu pārvaldītājs tā pārziņā esošajos ceļos ir noteicis pārvietošanās ierobežojumus un tehnisku apstākļu dēļ šo noteikumu 31.2.3.1. un 31.3.apakšpunktā minētās risas nav iespējams izlīdzināt, risas izlīdzina divu nedēļu laikā pēc ierobežojumu atcelšanas, bet ne vēlāk kā līdz 1.jūnijam.

(MK 10.06.2008. noteikumu Nr.422 redakcijā)

32. Ja meža īpašnieks (valdītājs) apsaim­nieko meža platības, kas ir lielākas par 10000 hektāriem, viņš izstrādā un katru gadu līdz 1.aprīlim aktualizē meža ugunsdrošības profilaktisko pasākumu plānu. Minēto plānu apstiprina Valsts meža dienests.

(MK 10.06.2008. noteikumu Nr.422 redakcijā)

32.¹ Meža ugunsdrošības profilaktisko pasākumu plānā iekļauj:

32.¹1. par uguns apsardzību atbildīgo personu sarakstu un tālruņu numu­rus;

32.¹2. ugunsdzēsības vajadzībām izmantojamās tehnikas un inventāra sarakstu;

32.¹3. plānā attēlotu meža īpašuma shēmu elektroniskā formātā. Shēmā atspoguļo šādus objektus:

32.¹3.1. meža kvartālu tīklu;

32.¹3.2. ceļus, kas šķērso mežus un purvus;

32.¹3.3. ūdensteces un meliorācijas grāvju tīklu ar tiltiem;

32.¹3.4. ūdens ņemšanas vietas un ūdenskrātuves;

32.¹3.5. mineralizētās joslas;

32.¹3.6. atpūtas vietas;

32.¹3.7. sadalījumu pa ugunsbīstamības klasēm (1.¹ pielikums).

(MK 10.06.2008. noteikumu Nr.422 redakcijā)

32.² Šo noteikumu 32.¹3.apakšpunktā minētā plāna izdruku papīra formātā mērogā 1:50000 meža īpašnieks iesniedz Valsts meža dienestā reizi trijos gados.

(MK 10.06.2008. noteikumu Nr.422 redakcijā)

33. Meža ugunsnedrošajā laikposmā dedzināt ciršanas atlikumus atļauts tikai ar Valsts meža dienesta mežziņa ikreizēju rakstisku atļauju.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)

34. Meža ugunsnedrošajā laikposmā aizliegts:

34.1. kurināt ugunskurus mežā un purvos, izņemot īpaši ierīkotas vietas, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas;

34.2. atstāt ugunskurus bez uzraudzības. Ugunskura vietu atstāj, kad uguns nodzēsta un gruzdēšana pilnīgi beigusies;

34.3. nomest mežā, purvos vai uz tos šķērsojošiem ceļiem degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus un citus priekšmetus;

34.4. veikt mežā un purvos spridzināšanas darbus un organizēt šaušanas nodarbības, izņemot atbilstoši ierīkotas vietas;

34.5. medībās un šaušanas nodarbībās mežā un purvos lietot trasējošas lodes, deglodes un prapjus no viegli uzliesmojoša un gruzdēt spējīga materiāla;

34.6. braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purviem ārpus ceļiem, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams ugunsgrēka dzēšanai, palīdzības sniegšanai nelaimes gadījumos un meža apsaimniekošanai;

34.7. ekspluatēt mežā, purvos vai uz tos šķērsojošiem ceļiem transportlīdzekļus un citus mehānismus ar bojātu iekšdedzes dzinēja gāzu izplūdes sistēmu;

34.8. bez saskaņošanas ar Valsts meža dienesta mežniecību veikt jebkuru dedzināšanu, kas, radot dūmus, var maldināt uguns novērošanas darba veicējus.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60; MK 10.06.2008. noteikumiem Nr.422)

35. Mežā aizliegts:

35.1. bojāt ceļus, stigas, tiltus, caurtekas, uguns novērošanas torņus, citas būves un celtnes, kā arī ceļa un informācijas zīmes;

35.2. dedzināt atkritumus;

35.3. dedzināt ciršanas atliekas vai kurināt ugunskuru:

35.3.1. tuvāk par diviem metriem no augošiem kokiem;

35.3.2. vietās, kur augsnes kūdras slānis ir biezāks par 0,5 metriem, izņemot gadījumus, ja dedzināšana notiek pēc lietus perioda vai ziemā;

35.4. laikposmā no 1.maija līdz 1.septembrim krautnēt (uzglabāt) kaudzēs mežaudžu ciršanas atliekas, kuru sastāvā ir 70 % un vairāk skuju koku, ja:

35.4.1. kaudze atrodas tuvāk par 50 metriem no 10–40 gadus vecām skuju koku mežaudzēm, kuru platība ir lielāka par hektāru;

35.4.2. 30 metru rādiusā ap kaudzi, kas atrodas tuvāk par 30 metriem no skuju koku mežaudzēm, kas vecākas par 40 gadiem, nav izcirsti un savākti pameža skuju koki, kuru augstums nepārsniedz sešus metrus;

35.5. veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku.

(Grozīts ar MK 10.06.2008. noteikumiem Nr.422)

35.¹ Ja starp šo noteikumu 35.4.apakš­punktā minēto kaudzi un šo noteikumu 35.4.1.apakšpunktā minēto mežaudzi atrodas vismaz 10 metru plata ceļa trase (no kokiem brīva zeme no vienas meža sienas līdz otrai (pretējai) meža sienai, ieskaitot ceļa klātni, novadgrāvjus un citus infrastruktūras objektus, kas nepieciešami ceļa ekspluatācijai), šo noteikumu 35.4.apakš­punktā minētās ciršanas atliekas var krautnēt (uzglabāt) kaudzēs.

(MK 10.06.2008. noteikumu Nr.422 redakcijā)

35.² Šīs nodaļas nosacījumi attiecas arī uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, ciktāl to individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi nenosaka citādi.

(MK 10.06.2008. noteikumu Nr.422 redakcijā)

36. Ēkām, kurās vienlaikus var uzturēties vairāk par 50 cilvēkiem (izņe­mot dzīvojamās mājas), izstrādā cilvēku evakuācijas plānus atbilstoši standarta LVS 446 prasībām.

37. Telpās, kurās notiek publiskie pasākumi, cilvēku skaits nedrīkst pārsniegt maksimāli pieļaujamo skaitu, ievērojot, ka minimālā platība vienam cilvēkam ir 1,35 m².

(MK 05.02.2008. noteikumu Nr.60 redakcijā)

38. Ja evakuācijas ceļi neatbilst būvnormatīvu prasībām, ierobežo cilvēku skaitu, kuri vienlaikus uzturas ēkā vai telpā.

39. Grīdas segumu evakuācijas ceļos piestiprina, lai netraucētu cilvēku evakuāciju.

40. Durvis evakuācijas ceļos ir viegli atveramas no telpas iekšpuses bez atslēgas un apzīmētas ar attiecīgām drošības zīmēm.

41. Evakuācijas ceļus apzīmē atbilstoši standarta LVS 446 un citu darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām.

42. Evakuācijas ceļos aizliegts:

42.1. pārbūvēt evakuācijas ceļus vai mainīt durvju vēršanās virzienu, neie­vērojot būvnormatīvu prasības;

42.2. iebūvēt turniketus, bīdāmās, paceļamās durvis vai virpuļdurvis, ja tās nav aprīkotās ar ierīcēm manuālai atvēršanai vai ierīcēm, kas nodrošina automātisku atvēršanu un nobloķēšanu atvērtā stāvoklī;

42.3. nepiedūmojamās kāpņu telpās iestiklot atklātās zonas;

42.4. novietot priekšmetus, mēbeles un iekārtas, ja tās samazina būvnor­matīvos noteikto evakuācijas ceļu platumu;

42.5. cilvēku evakuācijai paredzētās ārējās durvis aprīkot ar aizdariem un aizbīdņiem, ko nav iespējams atvērt no iekšpuses;

42.6. ierīkot noliktavas un pieliekamos, kā arī glabāt dažādus materiālus kāpņu telpās;

42.7. aizkraut ar mēbelēm, iekārtām un priekšmetiem evakuācijai pare­dzētās durvis un lūkas uz balkoniem vai lodžijām, kā arī pārejas uz blakus sekcijām un izejas uz ārējām evakuācijas kāpnēm.

43. Ierīces, kas paredzētas ciešai durvju aizvēršanai kāpņu telpās, gaiteņos, vējtveros, vestibilos, hallēs un citās vietās, lai nepieļautu dūmu un citu degšanas produktu izplatīšanos ugunsgrēka gadījumā, uztur darba kārtībā.

(MK 05.02.2008. noteikumu Nr.60 redakcijā)

44. Sapulču un konferenču telpās, kultūras un izklaides iestāžu skatītāju zālēs un citās publisko pasākumu telpās, kurās ir vairāk par 200 sēdvietām, krēslus un sēdekļus sastiprina rindās un stabili piestiprina pie grīdas. Ja telpā ir no 50 līdz 200 sēdvietām, krēslus sastiprina rindās.

45. Būvniecību, izmaiņas ēku, būvju vai telpu plānojumā un to funkciju maiņu veic, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās ugunsdrošības prasības.

(MK 05.02.2008. noteikumu Nr.60 redakcijā)

46. 10 vai vairāk stāvu publiskajās ēkās, kurās vienlaikus var uzturēties vairāk par 200 cilvēkiem, juridiskās personas vadītājs nodrošina dežurējošo apkalpojošo personālu ar elpošanas ceļu aizsarglīdzekļiem ugunsgrēka gadīju­mam.

47. Bēniņus, pagrabu un tehnisko telpu noslēdz, lai nepieļautu nepiederošu personu iekļūšanu (izņemot viendzīvokļa mājas).

48. Ugunsdrošos šķēršļos neblīvās vietas aizdara ar blīvējošiem, dūmus necaurlaidīgiem materiāliem, kuriem ir attiecīga ugunsizturības robeža.

(MK 05.02.2008. noteikumu Nr.60 redakcijā)

49. Būvkonstrukciju, degtspējīgu apdares un siltumizolācijas materiālu ugunsdrošo aizsarglīdzekļu bojājumus nekavējoties novērš.

50. Ar ugunsdrošiem aizsarglīdzekļiem apstrādāto materiālu degtspēju pārbauda pēc aizsarglīdzekļu ražotāja vai apstrādes darbu izpildītāja noteiktā garantijas termiņa beigām. Ja termiņš nav noteikts, pārbaudi veic ne retāk kā reizi trijos gados. Ja konstatēts ugunsdrošo aizsargīpašību zudums, apstrādi ar ugunsdrošiem aizsarglīdzekļiem veic atkārtoti.

51. Ražošanas uzņēmumos un noliktavās nepieciešamas uzglabājamo un izmantojamo bīstamo ķīmisko vielu un bīstamo ķīmisko produktu drošības datu lapas vai cita līdzvērtīga informācija par attiecīgo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām, bīstamību un iespējamo iedarbību uz vidi un cilvēku veselību. Šai informācijai jābūt pietiekamai, lai apzinātu attiecīgo vielu vai produktu radītos iespējamos draudus videi, cilvēku dzīvībai, veselībai un īpašumam un nodrošinātu atbilstošu rīcību ugunsgrēka vai sprādziena gadījumā.

52. Izmantojot materiālus, vielas vai ķīmiskos produktus, ievēro to lieto­šanas instrukcijas. Izmantojot un glabājot ķīmiskās vielas, ķīmiskos produktus un materiālus, kuru sprādzienbīstamības un ugunsbīstamības raksturojums nav zināms, veic tādus pašus ugunsdrošības pasākumus kā sprādzienbīstamiem un ugunsbīstamiem materiāliem, vielām vai produktiem.

53. Īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus un uzliesmojošus šķidrumus fasē neplīstošā un cieši aizveramā tarā, kas ir izturīga ražotāja paredzētajos lietošanas un glabāšanas apstākļos.

54. Telpās, kurās ir sprādzienbīstama vide, automātiskos gaisa analiza­torus, kas brīdina par sprādzienbīstamu koncentrāciju, uztur darba kārtībā un ekspluatē saskaņā ar ražotāja tehniskajiem noteikumiem.

55. Aizliegts:

55.1. ugunsgrēka gadījumā izmantot liftus cilvēku evakuācijai;

55.2. pārsniegt būvprojektā vai ugunsdrošības instrukcijā noteikto uguns­slodzes lielumu;

55.3. telpu uzkopšanai izmantot īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzlies­mojošus un uzliesmojošus šķidrumus, kuri nav speciāli paredzēti šim nolūkam;

55.4. atstāt bez uzraudzības iekurtas krāsnis un kamīnus, kā arī elek­triskajam tīklam pievienotas sadzīves elektriskās ierīces, ja ekspluatācijas instrukcijā tas aizliegts;

55.5. atkausēt aizsalušus cauruļvadus, izmantojot atklātu uguni;

55.6. ekspluatēt ēkas, būves, telpas, kurās pēc būvdarbu pabeigšanas vai funkciju maiņas nav veikti nepieciešamie ugunsdrošības pasākumi saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām ugunsdrošības prasībām;

55.7. glabāt gāzes balonus, kā arī īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uz­liesmojošus un uzliesmojošus šķidrumus pagrabos, cokolstāvos, bēniņos, uz balkoniem un lodžijām;

55.8. izmantot bēniņus un tehniskās telpas būvprojektā neparedzētiem nolūkiem;

55.9. pēc darba beigām darba vietās atstāt degtspējīgus ražošanas atkritumus, īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus un uzliesmojošus šķidrumus un izmantotos slaukāmos materiālus;

55.10. smēķēt publiskās un ražošanas telpās, izņemot speciāli iekārtotas vietas, kas apzīmētas saskaņā ar standarta LVS 446 prasībām.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)

56. Publisko ēku telpās, kurās nakšņo cilvēki, izvieto:

56.1. stāva evakuācijas plānu, kurā iezīmēta atbilstošā telpa, evakuācijas ceļi un izejas, kā arī ugunsdzēsības līdzekļu un ugunsgrēka izziņošanas ierīču atrašanās vieta;

56.2. informāciju par ugunsdrošības pasākumiem un rīcību ugunsgrēka gadījumā.

57. Atklātu uguni izmanto tikai ar juridiskās personas vadītāja rakstisku atļauju. Juridiskās personas vadītājs nodrošina nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu ugunsgrēka izcelšanos.

58. Skatuves, šņorbēniņu un bēniņu koka konstrukcijas, kā arī degt­spējīgas dekorācijas un skatuves noformējumu apstrādā ar pretuguns aizsarg­vielu, ko apliecina, sastādot aktu.

59. Pēc izrādes vai mēģinājuma ugunsdrošības priekškaru nekavējoties nolaiž.

60. Ugunsdrošības priekškaram ar elastīgu blīvējumu blīvi jāpieguļ skatu­ves grīdai. Tā pacelšanas un nolaišanas mehānismu noregulē tā, lai priekškara nolaišanas vidējais ātrums nebūtu mazāks par 0,2 metriem sekundē.

61. Dūmatveru vadības mezglus uztur lietošanas kārtībā.

62. Skatuves daļu norobežojošo konstrukciju ailēs ierīko ugunsdrošas durvis ar pašaizveres ierīcēm.

63. Starp dekorācijām un skatuves norobežojošām konstrukcijām nodro­šina vismaz vienu metru platu eju pa skatuves perimetru.

64. Skatuves robežās vienlaikus novieto ne vairāk kā divām izrādēm nepieciešamās dekorācijas un skatuves noformēšanas līdzekļus.

65. Ja pasākums, kurā vienlaikus piedalās vairāk par 50 cilvēkiem (turp­māk - masu pasākums), notiek telpās, vietu skaits tajās nedrīkst pārsniegt projektā paredzēto vietu skaitu.

66. Sofišu korpusus ugunsdroši izolē no turētājtrosēm. Pie sofitēm no gaismas puses uzstāda metāla aizsargtīklu.

67. Evakuācijas nodrošināšanai juridiskās personas vadītājs apgādā dežu­rējošo personālu ar kabatas baterijām.

68. Aizliegts:

68.1. glabāt dekorācijas, butaforijas un inventāru tam neparedzētās vietās;

68.2. starmešu un sofišu stiklu vietā izmantot degtspējīgus gaismas filtrus;

68.3. skatītāju zāles un balkonu ejās izrādes vai koncerta laikā novietot papildkrēslus.

69. Cirkā papildus ievēro šādas prasības:

69.1. ceļojoša cirka telts tipa degtspējīgo segumu apstrādā ar uguns­aizsargvielu;

69.2. dzīvnieku barību sagatavo speciālās telpās vai vietās;

69.3. sienu un salmus glabā šim nolūkam paredzētās un atbilstoši iekār­totās vietās;

69.4. ja blakus telpu līmenis ir dažāds, ejās ierīko nolaidenus (slīpus) pandusus. Skatītāju zālē visus sēdekļus savstarpēji savieno rindās un piestiprina pie grīdas.

70. Kinoaparatūras telpā:

70.1. kinofilmu demonstrēšanas vietās filmas demonstrē no atbilstoši iekār­totas kinoaparatūras telpas;

70.2. kinoaparatūras telpā uzstāda skatītāju zāles dežūrapgaismojuma vadības ierīci;

70.3. pie visiem projicēšanas un novērošanas lodziņiem no projektoru puses ierīko stikla aizvarus un mehāniski nolaižamas degtnespējīgas žalūzijas (aizbīdņus).

(Apakšnodaļas nosaukums MK 05.02.2008. noteikumu Nr.60 redakcijā)

71. Pacientu skaits telpā nedrīkst pārsniegt normatīvos noteikto pacientu skaitu.

72. Aizliegts novietot gultas evakuācijas ceļos.

73. Termiskās sterilizācijas aparātu, ūdenssildītāju un medicīnas instru­mentu sterilizatoru uzstāda atbilstoši iekārtotā telpā (vietā) uz degtnespējīga materiāla pamatnes.

74. Ja rentgena filmu izgatavošanā izmanto degtspējīgus materiālus, to arhīvus iekārto ēkas augšējā stāvā vai speciālā telpā, kas atdalīta ar ugunsdrošām sienām un pārsegumiem. Filmas glabā degtnespējīga materiāla skapjos.

75. Dežurējošajām ārstniecības personām ir informācija par palātās esošo pacientu skaitu un viņu izvietojumu.

76. Izglītības iestādes telpās, izņemot laboratoriju, aizliegts glabāt īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus un uzliesmojošus šķidrumus, kā arī lietot atklātu uguni.

77. Dežurējošajam personālam ir informācija par izglītības iestādē pa nakti paliekošo cilvēku skaitu un viņu izvietojumu.

78. Strādāt laboratorijā ar ķīmiskām vielām, elektroierīcēm un sildierīcēm atļauts tikai pasniedzēja vai laboranta klātbūtnē un vadībā.

79. Laboratorijas darbus, kuros izmanto degtspējīgas gāzes vai īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus un uzliesmojošus šķidrumus un kuru laikā var notikt pašaizdegšanās vai degtspējīgu vai sprādzienbīstamu vielu izdalī­šanās, veic ventilējamos skapjos.

80. Izglītības iestāžu laboratorijās un noliktavās ķīmiskās vielas glabā tikai aizslēdzamos skapjos. Šo skapju atslēgas atrodas pie pasniedzējiem (laboran­tiem). Īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus un uzliesmojošus šķidrumus glabā speciālos metāla skapjos.

81. Mācību darbnīcās pēc katras nodarbības aizvāc degtspējīgus atkritu­mus un eļļainus slaukāmos materiālus. Galdnieku darbnīcās uzglabā ne vairāk par vienai dienai nepieciešamo materiālu daudzumu.

82. Pasniedzējs pēc nodarbībām apskata telpas un atvieno elektroierīces.

83. Daudzstāvu dzīvojamā mājā atkritumu vadu lūku vāki ir bez defektiem un cieši aizverami.

83.¹ Saskaņā ar būvprojektu izbūvētās lūkas, ārējās kāpnes un pārejas uz blakus sekcijām dzīvojamo māju lodžijās uztur lietošanas kārtībā.

(MK 05.02.2008. noteikumu Nr.60 redakcijā)

84. Viesnīcā, biroju ēkā un dzīvojamajā mājā aizliegts:

84.1. iekārtot ražošanas telpas, kurās izmanto sprādzienbīstamus materiā­lus, īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus un uzliesmojošus šķidru­mus;

84.2. izmantot tehniskos stāvus un tehniskās telpas būvprojektā nepare­dzētiem nolūkiem;

84.3. ierīkot degtspējīgu materiālu noliktavas un darbnīcas telpās, kuras nav ugunsdroši nodalītas no citām telpām, evakuācijas ceļiem un kāpņu telpām;

84.4. glabāt uz balkoniem un lodžijām īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus vai uzliesmojošus šķidrumus;

84.5. izmantot ierīces ar atklātu uguni, neievērojot to ekspluatācijas noteikumus.

85. Ķīmiskās vielas glabā, ņemot vērā ķīmisko produktu drošības datu lapas vai citu līdzvērtīgu informāciju par attiecīgo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām, bīstamību un iespējamo iedarbību uz cilvēku veselību un vidi, kā arī nosacījumu par nesavienojamu vielu atsevišķu glabāšanu un ugunsgrēka dzēšanas vielu viendabīguma principu.

(MK 05.02.2008. noteikumu Nr.60 redakcijā)

86. Degtspējīgu konstrukciju un materiālu galdu, sastatņu, plauktu un ventilējamo skapju darba virsmas, kuras paredzētas darbam ar īpaši viegli uzliesmojošiem, viegli uzliesmojošiem, uzliesmojošiem šķidrumiem un vielām, pārklāj ar degtnespējīgiem materiāliem.

87. Darbam ar ķīmiskām vielām izmanto degtnespējīga materiāla galdus. Galdu darba virsmām pierīko degtnespējīga materiāla apmales.

88. Ķīmiskās vielas glabā degtnespējīga materiāla skapjos.

89. Darbus, kuru laikā iespējama degtspējīgu tvaiku vai gāzu izdalīšanās, veic ventilējamos skapjos.

90. Stikla traukus ar skābēm, sārmiem vai citām kodīgām vielām pārnēsā īpašā iepakojumā.

91. Gāzes balonus, izņemot darbam nepieciešamos, novieto ārpus ēkas metāla skapjos ar vēdināšanas atverēm.

92. Skābekļa balonus un balonus ar degtspējīgām gāzēm glabā atsevišķi īpašās telpās vai zem nojumēm un aizsargā no siltuma avotiem, kā arī no saskarsmes ar eļļām un taukvielām.

93. Aizliegts izmantot bojātus ventilējamos skapjus.

94. Tirdzniecības telpās cilvēku skaits nedrīkst pārsniegt maksimāli pie­ļaujamo skaitu, ievērojot būvnormatīvos noteikto minimālo platību vienam apmeklētājam.

95. Elektroietaises, kuras paredzēts ekspluatēt diennakts darba režīmā, nodrošina ar atsevišķu elektrotīklu.

96. Aizliegts:

96.1. veikt elektrometināšanu, gāzes metināšanu, metālu griešanu, darbus ar lodlampām, bituma kausēšanu, kā arī citus darbus, kuros izmanto atklātu liesmu vai var rasties dzirksteles (turpmāk - ugunsbīstamie darbi) laikā, kad telpās uzturas apmeklētāji;

96.2. tirgot un uzglabāt īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus un uzliesmojošus šķidrumus tādā daudzumā, kas var radīt sprādzienbīstamu koncentrāciju telpās;

96.3. novietot degtspējīgas preces un preces aerosola iesaiņojumā tuvāk par 0,5 metriem no apkures ierīcēm;

96.4. ierīkot tirdzniecības vietas un novietot preces, kā arī citus priekš­metus tirdzniecības zāles ejās, ja tiek samazināts evakuācijas ceļu platums.

97. Atklātās un pagaidu tirdzniecības vietās:

97.1. tirdzniecības rindas iekārto, nodrošinot starp tām eju platumu, ne šaurāku par diviem metriem, un pēc katriem tirdzniecības rindu 30 metriem ierīko šķērseju, ne šaurāku par 1,4 metriem;

97.2. nojumes uzstāda grupās, nepārsniedzot 500 m² platību (brīvo platību ieskaitot), starp grupām nodrošinot attālumu, ne mazāku par sešiem metriem;

97.3. nojumes iekārto ne tuvāk par sešiem metriem no ēkām un būvēm.

98. Sašķidrinātās gāzes balonus, kas paredzēti tirdzniecībai un apmaiņai atklātajos laukumos, izvieto konteinerā vai stendā (turpmāk - stends), ievērojot šādus nosacījumus:

98.1. stendu izgatavo no degtnespējīga materiāla. Stends ir labi vēdināms, lai gāzes noplūdes gadījumā novērstu sprādzienbīstamas koncentrācijas veidošanos. Stendam vismaz no trijām pusēm ir atklātas ailas, to platība ir vismaz 30 % no sienu platības, un no tām vismaz puse ir apakšējā daļā (virs grīdas virsmas). Stenda konstrukcija aizsargā balonus no tiešas saules staru iedarbības;

98.2. stendu novieto uz stabilas degtnespējīga materiāla pamatnes;

98.3. stendu apzīmē ar attiecīgām ugunsdrošības zīmēm atbilstoši standarta LVS 446 prasībām;

98.4. maksimāli pieļaujamā gāzes balonu ietilpība stendā nedrīkst pār­sniegt 2000 litru, bet viena balona maksimālais tilpums - 80 litru;

98.5. zonu trīs metru rādiusā ap stendu uzskata par sprādzienbīstamu. Elektroiekārtas minētajā zonā ir sprādzienaizsargātas un attiecīgi marķētas, komunikāciju aku lūkas ir aizsargātas pret gāzes noplūdi komunikāciju akās;

98.6. smēķēšana un atklātas uguns lietošana aizliegta 10 metru rādiusā ap stendu. Par to brīdina attiecīgas drošības zīmes;

98.7. (svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60);

98.8. ne tālāk par 15 metriem no stenda novieto vismaz divus uguns­dzēsības aparātus un ugunsdzēsības pārklāju;

98.9. gāzes balonus izsniedz īpaši apmācīts darbinieks.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)

99. Minimālais attālums no gāzes balonu stenda:

99.1. līdz skolām, bērnudārziem, slimnīcām, pansionātiem, tirgiem, kā arī citām publiskām ēkām un būvēm, kurās var uzturēties vairāk par 800 cilvē­kiem, - 40 metru;

99.2. līdz dzīvojamām ēkām un citām publiskām ēkām un būvēm (izņemot šo noteikumu 99.1.apakšpunktā minētās) - 20 metru;

99.3. līdz ražošanas un noliktavu ēkām un būvēm - 10 metru vai tieši pie šo ēku un būvju ugunsdrošajām sienām;

99.4. līdz citam gāzes balonu stendam - 6 metri;

99.5. līdz automobiļu degvielas un gāzes uzpildes staciju ēkām, būvēm un iekārtām - 6 metri;

99.6. līdz koplietošanas ielai - 5 metri.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)

100. Aizliegts pārdot un glabāt īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzlies­mojošus un uzliesmojošus šķidrumus nepiemērotā vai bojātā tarā (iepakojumā).

101. Taru (iepakojumu), kurā atrodas īpaši viegli uzliesmojošs, viegli uz­liesmojošs un uzliesmojošs šķidrums, novieto stabili.

102. Sašķidrinātās gāzes balonu tirdzniecības vietā aizliegts uzpildīt vai remontēt balonus.

(Apakšnodaļas nosaukums grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)

104. Ugunsaizsardzības sistēmas un tajās veiktās izmaiņas atbilst tehniskajam projektam un ugunsaizsardzības sistēmu izbūvi reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

(MK 05.02.2008. noteikumu Nr.60 redakcijā)

105. Ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas - ārējās un iekšējās ūdensvada sistēmas, ventilācijas sistēmas, ārējo un iekšējo elektroapgādi, ugunsaizsardzības sistēmas (vai to montāžas kārtas) pirms ekspluatācijas uzsākšanas pieņem ar aktu atbilstoši būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

(MK 05.02.2008. noteikumu Nr.60 redakcijā)

106. Objektā glabā ugunsaizsardzības sistēmas tehnisko projektu, ekspluatācijas instrukciju, aizsargājamo telpu (zonu) sarakstu, ugunsaizsardzības sistēmas pieņemšanas aktu un tam pievienotos dokumentus, ugunsaizsardzības sistēmas tehniskās apkopes un remontdarbu uzskaites žurnālu, ugunsaizsardzības sistēmu iedarbošanās gadījumu un bojājumu uzskaites žurnālu, ugunsaizsardzības sistēmu tehniskās apkopes reglamentu.

(MK 05.02.2008. noteikumu Nr.60 redakcijā)

107. Automātisko ugunsaizsardzības sistēmu ekspluatācijai norīko:

107.1. par automātisko ugunsaizsardzības sistēmu ekspluatāciju atbildīgo darbinieku;

107.2. dežurējošo personālu, kas diennakti kontrolē sistēmas un to darb­spēju (izņemot objektus, kur trauksmes signālus pārraida uz centrālo ugunsgrēka trauksmes pulti);

107.3. apkalpojošo personālu, kas veic sistēmu tehnisko apkopi un remontu (izņemot gadījumu, ja ir noslēgts līgums ar attiecīgu organizāciju par automātisko ugunsaizsardzības sistēmu tehnisko apkopi un remontu).

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)

108. Par automātisko ugunsaizsardzības sistēmu ekspluatāciju atbildīgajam darbiniekam ir šādi pienākumi:

108.1. uzturēt automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas darba kārtībā;

108.2. ievērot automātisko ugunsaizsardzības sistēmu ekspluatācijas notei­kumus;

108.3. nodrošināt automātisko ugunsaizsardzības sistēmu ekspluatācijas dokumentācijas noformēšanu;

108.4. nodrošināt dežurējošā personāla apmācību automātisko uguns­aizsardzības sistēmu ekspluatācijas jautājumos;

108.5. kontrolēt automātisko ugunsaizsardzības sistēmu tehnisko apkopi un remontu.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)

109. Ugunsaizsardzības sistēmām objekta vadītājs vai ap­saimniekotājs izstrādā šādu ekspluatācijas un tehniskās apkopes dokumentāciju:

109.1. instrukciju par iekārtas ekspluatāciju un aizsargājamo telpu (zonu) sarakstu;

109.2. instrukciju par rīcību gadījumos, ja no automātiskās uguns­aizsardzības sistēmas pienāk trauksmes signāls par uguns­grēka izcelšanos vai sistēmas bojājumu, kā arī instrukciju par rīcību stacionārās ugunsdzēsības sistēmas darbības laikā un pēc sistēmas funkciju izpildes;

109.3. Uguns­aizsardzības sistēmas tehniskās apkopes un remontdarbu uzskaites žurnālu (4.pielikums);

109.4. Uguns­aizsardzības sistēmas iedarbošanās gadījumu un bojājumu uzskaites žurnālu (5.pielikums);

109.5. Uguns­aizsardzības sistēmas tehniskās apkopes regla­mentu (6.pielikums).

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)

110. Dežurējošam personālam jāzina:

110.1. ugunsaizsardzības sistēmu tehniskais raksturojums un darbības kārtība;

110.2. ugunsaizsardzības sistēmu darbspējas noteikšanas kārtība;

110.3. aizsargājamo telpu nosaukumi un atrašanās vietas;

110.4. rīcība gadījumos, ja no automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas pienāk trauksmes signāls par ugunsgrēka izcelšanos vai sistēmas bojājumu, kā arī rīcība stacionārās ugunsdzēsības sistēmas darbības laikā un pēc sistēmas funkciju izpildes.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)

111. Ugunsaizsardzības sistēmu tehnisko apkopi un remontu veic īpaši apmācīta persona, kurai ir nepieciešamās zināšanas apliecinošs dokuments. Ja objekta darbinieki minētos darbus nevar veikt, noslēdz līgumu ar attiecīgu organizāciju.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)

112. Ar attiecīgo organizāciju noslēgtais līgums par ugunsaizsardzības sistēmu tehnisko apkopi un remontu neatbrīvo objekta atbildīgo darbinieku no atbildības par šo sistēmu ekspluatāciju.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)

113. Ugunsaizsardzības sistēmām nodrošina tehnisko apkopi un remontu saskaņā ar apstiprinātu tehniskās apkopes reglamentu. Reglamentu izstrādā, pamatojoties uz iekārtu ražotāja tehniskajiem noteikumiem un aizsargājamā objekta īpatnībām.

(MK 05.02.2008. noteikumu Nr.60 redakcijā)

114. Ugunsaizsardzības sistēmas tehniskās apkopes darbus un remont­darbus reģistrē ugunsaizsardzības sistēmu tehniskās apkopes un remontdarbu uzskaites žurnālā (4.pielikums).

(MK 05.02.2008. noteikumu Nr.60 redakcijā)

115. Ugunsaizsardzības sistēmas iedarbošanās gadījumus un bojājumus reģistrē ugunsaizsardzības sistēmas iedarbošanās gadījumu un bojājumu uzskaites žurnālā (5.pielikums).

(MK 05.02.2008. noteikumu Nr.60 redakcijā)

116. Ugunsaizsardzības sistēmas darbspēju atjauno iespējami īsā laikā, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc ugunsaizsardzības sistēmas iedarbošanās vai bojājuma konstatēšanas brīža.

(MK 05.02.2008. noteikumu Nr.60 redakcijā)

117. Ja darbu izpildes laikā nepieciešama ugunsaizsardzības sistēmas pilnīga vai daļēja atslēgšana, objektā nodrošina attiecīgus ugunsaizsardzības pasākumus, kas kompensē atslēgtās ugunsaizsardzības sistēmas funkcijas.

(MK 05.02.2008. noteikumu Nr.60 redakcijā)

118. Automātisko ugunsaizsardzības iekārtu ekspluatācijas termiņš ne­drīkst pārsniegt ražotāja noteikto.

119. Ja automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas kontroles un signalizācijas pults atrodas ārpus telpas, kurā diennakti dežurē speciāli apmācīts personāls, tad nodrošina, lai automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas trauksmes signāls par ugunsgrēku, sistēmas un sakaru kanāla bojājumiem tiktu automātiski pārraidīts uz centrālo ugunsgrēka trauksmes pulti, kura atšķir šos signālus.

(MK 05.02.2008. noteikumu Nr.60 redakcijā)

120. Ugunsaizsardzības ierīces vietās, kur tās var mehāniski bojāt, aizsargā ar speciālām stacionārām aizsargierīcēm. Aizsargierīces nedrīkst ietekmēt ugunsaizsardzības ierīču darbspēju un darbības para­metrus.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)

121. Ugunsaizsardzības sistēmu manuālās tālvadības iedar­bināšanas ierīces izvieto apgaismotās un pieejamās vietās, aizsargā pret nejaušu iedarbināšanu, nodrošina ar paskaidrojošiem uzrakstiem.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)

122. Ja remontdarbi var ietekmēt ugunsaizsardzības ierīces darbspēju, ierīci aizsargā ar aizsargvāku, ko noņem pēc remontdarbu pabeig­šanas.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)

123. Objekta vadītājs vai apsaimniekotājs nodrošina brīvu pieeju pie ugunsaizsardzības sistēmu ierīcēm, lai varētu veikt to tehnisko apkopi un remontu.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)

124. Aizliegts:

124.1. veikt izmaiņas ugunsaizsardzības sistēmā un aizsar­gājamā zonā, ja tas ietekmē ugunsaizsardzības sistēmu darbspēju vai to funkciju izpildi;

124.2. atslēgt automātisko ugunsaizsardzības sistēmu vai pārslēgt to no automātiskā vadības režīma uz manuālo vadības režīmu, izņemot tehnisko apkopi vai sistēmas darbības atjaunošanu;

124.3. atslēgt ugunsaizsardzības sistēmas uztveršanas, vadības, kontroles, skaņas un citas ierīces, kā arī mainīt sistēmas darbības režīmu;

124.4. atslēgt liftu bloķēšanas ierīces (lifta kabīnes nolaišana uz stāvu, no kura paredzētas cilvēku evakuācijas izejas uz āru);

124.5. atslēgt ugunsdzēsības liftam ugunsdzēsēju komandu pārvietošanas darba režīmu;

124.6. aizkraut pieejas pie ugunsaizsardzības ierīcēm;

124.7. piekārt vai piestiprināt priekšmetus pie uguns­aizsardzības ierīcēm, cauruļvadiem un kabeļiem.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)

(Apakšnodaļas nosaukums MK 05.02.2008. noteikumu Nr.60 redakcijā)

125. Objektos, kuru aizsardzībai nepieciešams vairāk par 10 ugunsdzēsī­bas detektoru zonām, uzstāda uztveršanas un kontroles paneli, kas signālu par ugunsgrēku atšķir no citiem trauksmes signāliem, kā arī nodrošina tehnoloģiskā procesa, elektrotehnisko vai citu iekārtu (tajā skaitā ugunsaizsardzības sistēmu) vadību.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)

126. Pie ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas uztveršanas un kontroles paneļa novieto aizsargājamo telpu un zonu sarakstu.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)

127. Ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizā­cijas sistēmām no­drošina nepārtrauktu signālķēžu un barošanas avotu automātisku kontroli.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)

128. Aizliegts:

128.1. tehniskajā projektā paredzētā ugunsgrēka detektora vietā uzstādīt cita tipa vai darbības principa detektoru;

128.2. novietot materiālus un priekšmetus tuvāk par 0,6 metriem no ugunsgrēka detektoriem;

128.3. novietot apkures ierīces tuvāk par vienu metru no ugunsgrēka detektora, kā arī uztveršanas un kontroles paneļa.

(Apakšnodaļas nosaukums grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)

129. Stacionārajām automātiskajām ugunsdzēsības sistēmām, izņemot sprinkleru sistēmas, nodrošina tālvadības un manuālo iedarbināšanas režīmu. Stacionārās automātiskās ugunsdzēsības sistēmas veic arī ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas funkcijas, ja to neizpilda atsevišķa sistēma.

(MK 05.02.2008. noteikumu Nr.60 redakcijā)

130. Stacionāro ugunsdzēsības sistēmu sūkņu un vadības telpu aizslēdz. Pie ieejas telpā novieto norādi par atslēgu atrašanās vietu.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)

131. Pie ieejām stacionārās ūdens (putu) ugunsdzēsības sistēmas sūkņu telpās uzstāda izgaismotu uzrakstu "Ugunsdzēsības sūkņu stacija", pie ieejām stacionārās gāzes ugunsdzēsības sistēmas stacijās - "Gāzes ugunsdzēšanas stacija" un brīdinājuma uzrakstu par augstspiediena gāzes balonu atrašanos telpā. Pie ieejas telpās, kur atrodas ugunsdzēsības sistēmu vadības mezgli, uzstāda izgaismotu uzrakstu "Ugunsdzēsības sistēmas vadības mezgli".

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)

132. Stacionāro ugunsdzēsības sistēmu sūkņu telpās un vadības telpās novieto sistēmas kopējo shēmu un piesaistes shēmu, kā arī instrukciju par sistēmas iedarbināšanu ugunsgrēka gadījumā. Sistēmas vadības skapi nodrošina ar paskaidrojošajiem uzrakstiem.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)

133. Pie katra stacionārās ūdens (putu) ugunsdzēsības sistēmas vadības mezgla novieto paskaidrojošu uzrakstu, kurā norāda aizsargājamo telpu nosaukumus, sprinkleru (drenčeru) tipu un daudzumu, kā arī darba spiedienu.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)

134. Pie katras stacionārās gāzes ugunsdzēsības sistēmas sadales ierīces novieto paskaidrojošu uzrakstu, kurā norāda aizsargājamo telpu nosaukumus, attiecīgo bateriju grupu numurus, kā arī darba spiedienu.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)

135. Stacionārās ugunsdzēsības sistēmas noslēgarmatūru apzīmē un numu­rē saskaņā ar piesaistes shēmu. Noslēgarmatūru noplombē darba stāvoklī, ja tās darba stāvoklis netiek kontrolēts automātiski.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)

136. Stacionāro ugunsdzēsības sistēmu krāso atbilstoši standarta LVS 446 prasībām.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)

137. Pie ieejas telpā, kurā ugunsgrēka dzēšana paredzēta ar automātisko gāzes ugunsdzēsības sistēmu, izvieto izgaismotu uzrakstu "Neienākt! Gāze" un skaņas signalizācijas ierīci. Pie izejas no telpas novieto izgaismotu uzrakstu "Atstāt telpu! Gāze" un skaņas signalizācijas ierīci. Izgaismotie uzraksti un skaņas signalizācijas ierīces ieslēdzas, ja signalizējusi gāzes ugunsdzēsības sistēma.

(MK 05.02.2008. noteikumu Nr.60 redakcijā)

138. Pie ieejas telpā, kurā atrodas augstspiediena gāzes baloni, novieto attiecīgu drošības zīmi.

139. Ja telpu aizsargā stacionārās gāzes vai pulveru ugunsdzēsības sistēmas, tās durvis aprīko ar pašaizveres ierīcēm un noblīvētām piedurlīstēm.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)

140. Stacionārās neautomātiskās ugunsdzēsības sistēmas pārbauda ne retāk kā reizi gadā un par to sastāda attiecīgu aktu.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)

141. Aizliegts:

141.1. novietot vielas, materiālus un citus priekšmetus tuvāk par 0,9 met­riem no ūdens smidzinātājiem (sprinkleriem un drenčeriem), bet apkures ierīces un citas ierīces, kas izdala siltumu, tuvāk par vienu metru no sprinkleriem;

141.2. pievienot ražošanas un citas iekārtas pie stacionāro ugunsdzēsības sis­tēmu cauruļvadiem;

141.3. uzstādīt noslēgarmatūru uz stacionāro ugunsdzēsības sistēmu cau­ruļvadiem, ja tas nav paredzēts tehniskajā projektā.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)

(Apakšnodaļas nosaukums MK 05.02.2008. noteikumu Nr.60 redakcijā)

142. Dūmu un karstuma kontroles sistēmas šahtas un vārsti ir hermētiski. Dūmu vārsti ir aizvērti. Sistēmas vadības skapi (tālvadības un manuālai iedarbināšanai) nodrošina ar paskaidrojošiem uzrakstiem.

(MK 05.02.2008. noteikumu Nr.60 redakcijā)

143. Aizliegts:

143.1. izvietot dažādas iekārtas, materiālus vai priekšmetus, kas traucē dūmu vārsta darbību un tehnisko apkopi;

143.2. pieslēgt citas ventilācijas iekārtas pie dūmu un karstuma kontroles sistēmām.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)

(Apakšnodaļas nosaukums grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)

144. Juridiskās personas vadītājs nosaka ugunsgrēka izziņošanas sistēmas iedarbināšanas kārtību un norīko darbiniekus, kuriem ir tiesības šo sistēmu iedarbināt.

(MK 05.02.2008. noteikumu Nr.60 redakcijā)

145. Skaļruņu un sirēnu skaņas intensitātes līmenis nav zemāks par 65 dB (cilvēku guļamtelpās - 75 dB), un tam jābūt par 10 dB augstākam nekā citiem trokšņiem jebkurā iespējamā cilvēku atrašanās vietā.

146. Maksimālais skaņas intensitātes līmenis viena metra attālumā no skaļ­ruņiem un sirēnām nedrīkst būt augstāks par 120 dB.

147. Evakuācijas paziņojums ir dzirdams un saprotams jebkurā iespējamā cilvēku atrašanās vietā. Pirms paziņojuma raida uzmanību piesaistošu signālu.

148. Evakuācijas paziņojuma translācijas laiks nedrīkst būt mazāks par cilvēku evakuācijai nepieciešamo laiku.

149. Skaļruņi ir bez skaņas regulatoriem un pastāvīgi pieslēgti tīklā bez atvienošanas iespējas.

150. Objektā, kurā uzturas ārvalstnieki, ugunsgrēka izziņošanas tekstu translē latviešu, angļu un krievu valodā.

151. Ugunsgrēka izziņošanas sistēmai ir šāda trauksmes signālu un paziņojumu lejupejoša prioritātes secība:

151.1. ugunsgrēka trauksmes mikrofons;

151.2. iepriekš ierakstīts evakuācijas ziņojums;

151.3. citas pārraides un paziņojumi.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)

152. Būves, sistēmas un ierīces, kas nodrošina objekta ugunsdzēsības ūdensapgādi, atbilst tehniskā projekta risinājumiem un ugunsdzēsības ūdensapgādes izbūves reglamentējošo būvnormatīvu ugunsdrošības prasībām. Tās uztur darba kārtībā un nodrošina brīvu izmantošanu.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)

153. Ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmu un ierīču bojājumus novērš pēc iespējas īsā laikposmā. Ja remonta dēļ atvieno ārējā ūdensvada iecirkņus, kuros atrodas ugunsdzēsības hidranti, vai pazemina spiedienu ūdensvadā, par to informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.

154. Ugunsdzēsības hidrantus un ūdensņemšanas vietas, kā arī piebrauk­šanas ceļus pie tām apzīmē ar norādījuma zīmēm atbilstoši standarta LVS 446 prasībām.

155. Ūdensvada tīklu īpašnieks pārbauda ugunsdzēsības hidrantus ne retāk kā reizi gadā un par to sastāda pārbaudes aktu.

156. Ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietas ierīko tā, lai ugunsdzēsības teh­nika varētu ņemt ūdeni jebkurā gadalaikā.

157. Aizliegts ierīkot stāvvietas un novietot mehāniskos transportlīdzekļus uz ugunsdzēsības hidrantu akām vai tās aizkraut.

158. Mākslīgajās ugunsdzēsības ūdenskrātuvēs nodrošina tehniskajā pro­jektā paredzēto ūdens rezervi.

159. Ja objekts, izņemot viendzīvokļa māju, nav nodrošināts ar uguns­dzēsības ūdensapgādi un tā teritorijā vai tā tuvumā atrodas dabiskā ūdens­krātuve, pie tās izbūvē piebrauktuvi un ūdens ņemšanas vietu ugunsdzēsības automobiļiem.

160. Ugunsdzēsības ūdensapgādes sūkņu telpās novieto ugunsdzēsības ūdensapgādes kopējo shēmu un sūkņu piesaistes shēmu.

161. Ugunsdzēsības sūkņus pārbauda ne retāk kā reizi ceturksnī. Pārbau­des rezultātus reģistrē Ugunsdzēsības sūkņu pārbaudes žurnālā (7.pielikums).

162. Elektroaizbīdnim, kas uzstādīts ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmu ievadā, nepieciešama dublējoša manuālās atvēršanas ierīce.

163. Ugunsdzēsības sūkņu un elektroaizbīdņu manuālās tālvadības iedar­bināšanas ierīces izvieto pieejamās vietās un aizsargā pret nejaušu iedarbi­nāšanu, kā arī nodrošina ar paskaidrojošiem uzrakstiem.

164. Neapkurināmās telpās un būvēs pirms aukstā gadalaika iestāšanās no iekšējiem ugunsdzēsības ūdensvada tīkliem izlaiž ūdeni. Noslēgarmatūru, kas atvieno šo ūdensvada posmu, izvieto apkurināmā telpā.

165. Iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada krānu novieto īpašā skapī vai nišā, krānam pievieno šļūteni un stobru.

166. Uz ugunsdzēsības krāna skapja durvīm norāda krāna kārtas numuru, ugunsdzēsības dienesta izsaukšanas tālruņa numuru, kā arī izvieto norādījuma zīmes atbilstoši standarta LVS 446 prasībām.

167. Ugunsdzēsības krānus un to aprīkojumu pārbauda reizi gadā. Pārbau­des rezultātus reģistrē Iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada ugunsdzēsības krānu un to aprīkojuma pārbaudes žurnālā (8.pielikums).

168. Ugunsdzēsībai paredzēto ūdens rezervi aizliegts izmantot saimnie­ciskām vai ražošanas vajadzībām.

169. Objektu nodrošina ar ugunsdzēsības aparātiem un inventāru atbilstoši šo noteikumu prasībām (9.pielikums).

170. Ugunsdzēsības aparāti atbilst piemērojamo standartu prasībām.

171. Ugunsdzēsības aparātus uzstāda un lieto atbilstoši to ražotāja noteik­tajām tehniskajām prasībām.

172. Ugunsdzēsības tehniku glabā šim nolūkam sagatavotās vietās atbil­stoši tehniskās ekspluatācijas noteikumiem.

173. Ugunsdzēsības aparātus un inventāru uzstāda redzamās, viegli pie­ejamās vietās un apzīmē atbilstoši standarta LVS 446 prasībām.

174. Ugunsdzēsības aparātus novieto ne augstāk par 1,5 metriem no grīdas līdz aparātu rokturiem.

175. Aukstajā gadalaikā neapkurināmās telpās un teritorijā novieto uguns­dzēsības aparātus, kuru ekspluatācijas noteikumi to pieļauj.

176. Ugunsdzēsības aparātus ekspluatē, pārbauda, remontē un uzpilda at­bilstoši ražotāja tehniskajiem noteikumiem un Latvijas standarta LVS 332 "Ugunsdzēsības aparātu uzturēšana ekspluatācijai gatavā stāvoklī" prasībām.

177. Ugunsdzēsības aparātu uzskaiti un atrašanās vietas reģistrē Uguns­dzēsības aparātu uzskaites žurnālā (10.pielikums).

178. Ugunsdzēsības aparātu apkopi veic darbinieki ar attiecīgu profesio­nālo kvalifikāciju apkopes punktos, kas atbilst Latvijas standarta LVS 402 "Ugunsdzēsības aparātu apkopes punkti. Vispārējās prasības" prasībām.

179. Aizliegts:

179.1. izmantot ugunsdzēsības tehniku, līdzekļus un ugunsdzēsības aparā­tus saimnieciskām vai ražošanas vajadzībām;

179.2. pārkāpt ugunsdzēsības tehnikas, līdzekļu un ugunsdzēsības aparātu ekspluatācijas un izmantošanas noteikumus;

179.3. ekspluatēt ugunsdzēsības aparātus bez marķējuma vai ar bojātu marķējumu.

180. Elektroietaises uztur darba kārtībā, to ekspluatāciju veic saskaņā ar ražotāja tehnisko noteikumu un elektroietaišu ierīkošanu reglamentējošo normatīvo aktu ugunsdrošības prasībām.

181. Zemējuma un zibensaizsardzības ierīces uztur lietošanas kārtībā.

182. Zemējuma un zibensaizsardzības ierīču pārbaudes un elektro­insta­lācijas izolācijas pretestības mērījumus veic reizi sešos gados, sprādzienbīstamā vai ķīmiski agresīvā vidē - reizi gadā.

183. Pārnēsājamus gaismekļus aprīko ar aizsargvairogiem vai kupoliem.

184. Elektroiekārtas un elektroaparatūru attīra no putekļiem un nosēdu­miem.

185. Avārijas un evakuācijas apgaismojuma tīklus un ierīces uztur lieto­šanas kārtībā.

186. Aizliegts:

186.1. izmantot bojātas elektroietaises un paštaisītas elektriskās sildierī­ces;

186.2. lietot nekalibrētus un paštaisītus elektrotīklu aizsardzības drošinā­tājus;

186.3. izmantot vadus un kabeļus ar bojātu izolāciju, kā arī savienot tos veidā, kas rada bīstamu pārejas pretestību;

186.4. atstāt bez uzraudzības tīklam pieslēgtas elektroietaises, ja eksplua­tācijas noteikumos tas aizliegts;

186.5. sprādzienbīstamā vidē lietot elektroietaises, kuras nav sprādzien­aiz­sargātas un kurām nav attiecīga marķējuma;

186.6. novietot degtspējīgus materiālus tuvāk par 0,5 metriem no gaismas ķermeņiem.

187. Apkures un ūdens sildīšanas iekārtas un ierīces (turpmāk - apkures iekārtas un ierīces) uztur darba kārtībā un ekspluatē saskaņā ar ražotāja tehnisko noteikumu prasībām un apkures ierīču izbūvi reglamentējošo būvnormatīvu ugunsdrošības prasībām.

188. Metāla un keramikas (šamota) dūmvadus ierīko un uztur kārtībā atbilstoši būvnormatīvu un piemērojamo standartu prasībām.

189. Dūmvadus un ventilācijas kanālus tīra atbilstoši apmācīts skursteņ­slaucītājs un par to izdara ierakstu Apkures un ventilācijas ierīču tīrīšanas reģistrācijas žurnālā (11.pielikums).

190. Krāšņu, dūmvadu, dūmeju un dūmkanālu tehnisko stāvokli reizi trijos gados pārbauda sertificēts skursteņslaucītājs un par to sastāda aktu (12.pielikums).

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)

191. Dūmvadus, kuriem pievienotas gāzes iekārtas, un gāzes iekārtu uzstā­dīšanas telpu ventilācijas kanālus ekspluatācijas laikā pārbauda un attīra šādos termiņos:

191.1. ķieģeļu dūmvadus - ne retāk kā reizi gadā;

191.2. ķieģeļu dūmvadus ar oderējumu un metāla dūmvadus - ne retāk kā reizi divos gados;

191.3. ventilācijas kanālus - ne retāk kā reizi trijos gados.

192. Apkures iekārtas un ierīces pārbauda divas reizes gadā, ja eksplua­tācijas noteikumos nav noteikts citādi, un, ja nepieciešams, attīra no sodrējiem.

193. Sodrējus no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem iztīra pirms apkures sezonas sākuma un apkures sezonā ne retāk kā:

193.1. reizi mēnesī - ilgdedzes apkures krāsnīm;

193.2. divas reizes - citām apkures ierīcēm.

194. Telpās, kur izdalās degtspējīgi putekļi, sildierīču virsmas ir gludas.

195. Cietā kurināmā apkures ierīces kurtuves priekšā degtspējīga materiā­la grīdu pārklāj ar degtnespējīgu materiālu, kura izmērs nav mazāks par 0,5 metriem perpendikulāri kurtuvei un 0,7 metriem paralēli tai.

196. Ēkas bēniņos dūmvadus un sienas, kurās atrodas dūmkanāli, nobal­sina vai nokrāso ar gaišu degtnespējīgu krāsu.

197. Nenodzēstus izdedžus, ogles un pelnus izber ne tuvāk par sešiem metriem no dzīvojamo ēku degtspējīgām konstrukcijām īpaši ierīkotās vietās, lai nepieļautu uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas.

198. Kurināmo materiālu (piemēram, ogles, kūdru), kas spēj pašaiz­degties, uzglabā laukumos ne tuvāk par sešiem metriem no dzīvojamo ēku degt­spējīgām konstrukcijām.

199. Telpās, kur notiek masu pasākumi, krāsns kurināšanu pārtrauc divas stundas pirms pasākuma.

200. Apkures ierīci, kurā izmanto gāzi vai šķidro kurināmo, apgādā ar drošības automātiku, kas pārtrauc gāzes vai šķidrā kurināmā piegādi, ja kurtuvē nodziest liesma.

201. Ja apkures iekārtu maina pret cita tipa (cita kurināmā) vai lielākas jaudas apkures iekārtu, pārbauda dūmvadu (dūmkanālu) un ventilācijas kanālu, nosakot to atbilstību jaunās iekārtas pievienošanai.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)

202. Aizliegts:

202.1. izmantot bojātas apkures iekārtas un dūmvadus;

202.2. pārkurināt krāsnis;

202.3. atstāt bez uzraudzības iekurtās apkures ierīces, ja to neatļauj tehniskās ekspluatācijas noteikumi;

202.4. novietot uz apkures sistēmām un to ierīcēm degtspējīgus mate­riālus;

202.5. pieļaut šķidrās degvielas vai gāzes noplūdi;

202.6. novietot kurināmo un citus degtspējīgus materiālus kurtuves priekšā tuvāk par 1,2 metriem;

202.7. iekuršanai izmantot īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus un uzliesmojošus šķidrumus, izņemot speciāli šim nolūkam paredzētos;

202.8. kurināt krāsnis un plītis ar malku, kuras garums pārsniedz kurtuves izmērus;

202.9. izmantot ventilācijas kanālus apkures iekārtu dūmu novadīšanai.

203. Ventilācijas un gaisa kondicionēšanas iekārtas ierīko un ekspluatē atbilstoši ražotāja tehnisko noteikumu, kā arī ventilācijas un gaisa kondi­cionēšanas iekārtu izbūvi reglamentējošo būvnormatīvu ugunsdrošības prasībām.

204. Ventilācijas sistēmas, kas nosūc degtspējīgas gāzes, tvaikus vai putekļus, aprīko ar aizsargierīcēm, kas nepieļauj svešķermeņu iekļūšanu sistēmā. Šādas ventilācijas sistēmas ekspluatācijas laikā pārbauda un attīra ne retāk kā reizi gadā un par to izdara ierakstu apkures un ventilācijas ierīču tīrīšanas reģistrācijas žurnālā (11.pielikums).

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)

205. Ventilācijas sistēmas ierīces un iekārtas iezemē.

206. Automātiskās uguns aizsargierīces un to iedarbināšanas mehānismus attīra no putekļiem un citiem nosēdumiem.

207. Ventilācijas iekārtu telpas aizslēdz.

208. Aizliegts:

208.1. sprādzienbīstamās un ugunsbīstamās telpās darbināt tehnoloģiskās iekārtas un veikt tehnoloģiskos procesus, ja bojātas vai nedarbojas ventilācijas iekārtas;

208.2. ventilācijas iekārtu filtru telpās un ventilācijas iekārtu telpās glabāt materiālus un priekšmetus;

208.3. sprādzienbīstamās un ugunsbīstamās zonās ekspluatēt nepiemērotas ventilācijas iekārtas, kurām nav attiecīga sprādzienaizsardzības nodrošinājuma;

208.4. attīrīt ventilācijas sistēmu cauruļvadus, tos izdedzinot.

209. Tehnoloģiskās iekārtas ierīko un ekspluatē atbilstoši ražotāja tehnis­ko noteikumu prasībām.

210. Sprādzienbīstamu procesu tehnoloģiskās iekārtas aprīko ar statiskās elektrības noņemšanas un zemējuma ietaisēm.

211. Aizliegts:

211.1. izmantot bojātas tehnoloģiskās iekārtas;

211.2. strādāt ar iekārtām, ja nedarbojas sprādzienbīstamības un uguns­bīstamības kontroles un mērīšanas ierīces.

212. Par ugunsdrošības prasību ievērošanu būvobjektā un būvdarbu izpildes gaitā atbild būvdarbu veicējs (būvētājs vai būvuzņēmējs).

213. Projekta vadītāja, projekta sagatavošanas koordinatora un projekta izpildes koordinatora norīkošana neatbrīvo būvdarbu veicēju (būvētāju un būvuzņēmēju) no atbildības par ugunsdrošības prasību ievērošanu.

214. Ja objektā veic būvdarbus, nepārtraucot tehnoloģisko procesu vai darbību, nepieciešami attiecīgi kompensējoši ugunsdrošības pasākumi.

215. Būvobjektu nodrošina ar ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi. Līdz tās izbūvei šim nolūkam var ierīkot pagaidu ūdensapgādi vai pielāgot esošās ūdensgūtnes.

216. Būvobjektu nodrošina ar ugunsdrošībai lietojamām drošības zīmēm atbilstoši normatīvajiem aktiem par drošības zīmju lietošanu darba vietās un standarta LVS 446 prasībām.

217. Būvlaukumā ierīko piebrauktuves un caurbrauktuves ugunsdzēsības automobiļiem.

218. Piebrauktuvju un caurbrauktuvju platums nedrīkst būt mazāks par 3,5 metriem. Strupceļos ierīko vismaz 12 x 12 metrus lielus laukumus vai lokus, kur apgriezties ugunsdzēsības automobiļiem.

219. Pagaidu būves, būvmateriālu uzglabāšanas laukumus un noliktavas izvieto ne tuvāk par sešiem metriem no būvējamām un uzceltām ēkām, vai arī pie to ugunsdrošajām sienām.

220. Būvējamās ēkās vai būvēs atļauts ierīkot pagaidu noliktavas, admi­nistratīvas telpas un atsevišķu darbu iecirkņus, norobežojot tos no citām telpām ar ugunsdrošām starpsienām (ar ugunsizturības robežu EI-60), ugunsdrošu pārsegumu (ar ugunsizturības robežu REI-60) un ugunsdrošām durvīm (ar ugunsizturības robežu EI-30).

221. Būvobjektā nodrošina darbinieku evakuāciju ugunsgrēka gadījumā, paredzot nepieciešamos evakuācijas ceļus un ugunsgrēka izziņošanas ierīces.

222. Evakuācijas ceļu, eju un izeju skaitu, izvietojumu un izmērus nosaka atkarībā no būvlaukuma, ēku, būvju un telpu izmantošanas, tajā esošajām iekārtām un būvmateriāliem, kā arī maksimālā darbinieku skaita.

223. (Svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60.)

224. Būvobjektā, kas augstāks par 10 metriem vai trim stāviem, būv­projektā paredzētās kāpnes izbūvē vienlaikus ar kāpņu telpu nesošajām konstrukcijām.

225. Ja būvobjekts nav augstāks par 10 metriem vai trim stāviem, atļauts kāpņu telpās izmantot pagaidu kāpnes.

226. Būvprojektā paredzētās ārējās ugunsdzēsības kāpnes un jumta nožo­gojumu uz būvobjekta jumta ierīko uzreiz pēc sienu un jumta izbūves.

227. Būvobjektā, kas augstāks par 10 metriem vai trim stāviem, būvju sastat­nes ir no degtnespējīgiem materiāliem.

228. Būvju sastatnes ik pēc 50 ēkas vai būves perimetra metriem aprīko ar sastatņu kāpnēm. Paredz vismaz divas sastatņu kāpnes.

229. Būvprojektā paredzēto konstrukciju pretuguns aizsargapstrādi veic vienlaikus ar ēku vai būvju būvniecību.

230. Lai būvdarbu laikā novērstu konstrukciju bojājumus, konstrukcijas no degtnespējīgiem materiāliem atļauts īslaicīgi nosegt ar degtspējīgiem materiāliem.

231. Būvdarbu laikā neaizsargātas degtspējīgas siltumizolācijas platība nedrīkst pārsniegt 1000 m². Pēc degtspējīgas siltumizolācijas ieklāšanas novāc būvatkritumus un nekavējoties uzklāj būvprojektā paredzēto aizsargslāni.

232. Sprādzienbīstamas, īpaši viegli uzliesmojošas, viegli uzliesmojošas un uzliesmojošas vielas un materiālus, kā arī sprādzienbīstamu gāzu balonus glabā un sagatavo darbam atsevišķās vēdināmās telpās, kā arī speciāli šiem nolūkiem paredzētos atsevišķos darba iecirkņos.

233. Ar īpaši viegli uzliesmojošiem, viegli uzliesmojošiem un uzlies­mojošiem materiāliem un vielām konstrukcijas nosedz tikai labi vēdināmās telpās, nepieļaujot sprādzienbīstamas koncentrācijas veidošanos. Šo darbu laikā telpās lieto instrumentus un iekārtas, kas paredzētas darbam ugunsbīstamā un sprādzienbīstamā vidē. Darbus šajās telpās sāk no vietas, kas atrodas vistālāk no evakuācijas izejām.

234. Slēgtās telpās un tvertnēs, kur notikusi darbība ar sprādzienbīstamām, īpaši viegli uzliesmojošām, viegli uzliesmojošām un uzliesmojošām vielām vai ķīmiskiem produktiem, atsākt būvdarbus atļauts tikai pēc tam, kad veikta gaisa analīze un nav konstatēta vielu vai produktu sprādzienbīstama koncentrācija.

235. Aizliegts izmantot atklātu uguni tuvāk par 10 metriem no vietas, kur notiek vielu un materiālu sajaukšana ar sprādzienbīstamām, īpaši viegli uzliesmojošām, viegli uzliesmojošām un uzliesmojošām vielām vai ķīmiskiem produktiem.

236. Būvobjektu nodrošina ar ugunsdzēsības aparātiem un inventāru sa­skaņā ar šo noteikumu prasībām (9.pielikums). Ugunsdzēsības aparātu un inventāra atrašanās vietas apzīmē ar attiecīgām zīmēm.

237. Ugunsbīstamo darbu veikšanai paredzētās iekārtas un ierīces uztur darba kārtībā, tās lieto saskaņā ar ražotāja tehnisko noteikumu prasībām.

238. Ugunsbīstamos darbus veic:

238.1. īpaši iekārtotās vietās, kuras ar rakstisku rīkojumu nosaka juridiskās personas vadītājs;

238.2. pagaidu vietās.

239. Norīkojumu ugunsbīstama darba veikšanai pagaidu vietā (turpmāk - norīkojums) izdod juridiskās personas vadītājs vai ar rakstisku rīkojumu norīkots darbinieks (13.pielikums).

240. Norīkojumā norāda darba veidu, vietu, laiku un ugunsdrošības pasā­kumus un izsniedz darba veicējam.

241. Avārijas gadījumā ugunsbīstamos darbus var veikt bez rakstiskas atļaujas juridiskās personas vadītāja vai ar rakstisku rīkojumu norīkotā darbinieka klātbūtnē.

242. Norīkojumā juridiskās personas vadītājs vai ar rakstisku rīkojumu norīkots darbinieks:

242.1. nosaka sagatavošanās darbus, darbu izpildes secību un uguns­drošības pasākumus, darba vietā izvietojamos ugunsdzēsības aparātus un inventāru, kā arī darba vietas kontroles kārtību pēc darba beigām un pārtraukumos, bet sprādzienbīstamā vidē nosaka arī gaisa kontroles kārtību;

242.2. nosaka izpildītājus, kas ir atbildīgi par vietas sagatavošanu uguns­bīstamiem darbiem, darbu norisi un darba vietas kontroli pēc darba beigām vai pārtraukumos. Šos pienākumus var veikt viena persona, kā arī darba veicējs;

242.3. ieraksta tiešos darba veicējus un izdara atzīmi par ugunsdrošības instruktāžu.

243. Norīkojumu sastāda divos eksemplāros. Viens eksemplārs atrodas pie darba veicēja visu darbu veikšanas laiku, otrs - pie norīkojuma izdevēja. Norīkojuma izdevējs to glabā vēl trīs diennaktis pēc ugunsbīstamo darbu beigām.

244. Ugunsbīstamo darbu pagaidu vietas nodrošina ar ugunsdzēsības apa­rātiem un inventāru atbilstoši šo noteikumu prasībām (9.pielikums).

245. Ja ugunsbīstamos darbus veic ēku vai būvju degtspējīgu konstrukciju vai degtspējīgu materiālu tuvumā, tos aizsargā no aizdegšanās.

246. Darba vietas kontroli nodrošina vismaz četras stundas pēc uguns­bīstamo darbu beigām.

247. Pēc ugunsbīstamo darbu veikšanas pagaidu vietā par darba vietas kontroli atbildīgā persona ieraksta norīkojumā darba vietas uzraudzības izbeigšanas datumu un laiku, parakstās un nodod norīkojumu tā izdevējam.

248. Vietu, kur paredzēts veikt ugunsbīstamo darbu, atbrīvo no degt­spējīgiem materiāliem un sagatavo saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem iekārtu sagatavošanai remontdarbiem.

249. Ēku un būvju konstrukcijas un inženiertehniskās komunikācijas attīra no degtspējīgiem putekļiem vai materiāliem.

250. Veicot ugunsbīstamos darbus, aizliegts:

250.1. metināt, griezt, lodēt un karsēt ar atklātu uguni:

250.1.1. konstrukcijas un izstrādājumus, ja uz tiem ir nenožuvuši degt­spējīgu materiālu pārklājumi;

250.1.2. tvertnes, iekārtas un komunikācijas, kas pildītas ar degtspējīgām vielām un materiāliem;

250.1.3. metāla daudzslāņu konstrukcijas, kas pildītas ar degtspējīgu silti­nātāju;

250.2. lietot apģērbu un cimdus ar eļļas vai taukvielu, īpaši viegli uzliesmojošu, viegli uzliesmojošu vai uzliesmojošu šķidrumu traipiem;

250.3. novietot degvielu tuvāk par 10 metriem no darbu veikšanas vietas.

251. Juridiskās personas vadītājs apstiprina telpu, ēku un inženierbūvju sarakstu, kurās ugunsbīstamos darbus veic atbilstoši ugunsbīstamo darbu veikšanas prasībām sprādzienbīstamā vidē.

252. Ugunsbīstamos darbus sprādzienbīstamā vidē veic tikai tad, ja tos nav iespējams veikt īpaši iekārtotās vietās.

253. Sprādzienbīstamās vides robežas apzīmē ar drošības zīmēm atbilstoši standarta LVS 446 prasībām.

254. Sprādzienbīstamā vidē ugunsbīstamos darbus veic tikai pēc tam, kad ir veikta gaisa sastāva analīze un nav konstatēta sprādzienbīstama koncentrācija.

255. Pirms metināšanas darbiem tvertnēs, kurās bijuši īpaši viegli uzlies­mojoši, viegli uzliesmojoši un uzliesmojoši šķidrumi vai degtspējīgas gāzes, tvertnes atvieno no visām komunikācijām, iztīra, iztvaicē, izžāvē, izvēdina un tvertnē veic gaisa sastāva analīzi. Ugunsbīstamos darbus veic, ja tvertnē nav konstatēta sprādzienbīstama koncentrācija.

256. Ap ugunsbīstamo darbu vietu 10 metru rādiusā noslēdz kanalizācijas sistēmas ieliešanas piltuves, tekņu galus un citas atklātas ailes.

257. Ugunsbīstamo darbu norises laikā:

257.1. veic pasākumus, lai novērstu sprādzienbīstamas vides rašanos;

257.2. metinot tvertni, tās lūkas un citas ailes tur atvērtas un nodrošina gaisa apmaiņu ar pārnēsājamo ventilācijas iekārtu;

257.3. kontrolē sprādzienbīstamo vielu koncentrāciju. Ja tā pārsniedz pieļaujamo, darbus nekavējoties pārtrauc.

258. Metināšanas darbu pastāvīgās vietas atrodas:

258.1. atklātos laukumos vismaz 10 metru attālumā no degtspējīgām ēku un būvju konstrukcijām;

258.2. ugunsdroši atdalītās atsevišķās telpās;

258.3. ugunsdrošās telpu vietās, kas norobežotas no citām darba vietām ar vismaz 2,5 metrus augstām vienlaidu starpsienām no degtnespējīga materiāla.

259. Metināšanas darbu pastāvīgajās vietās grīdu ierīko no degtnespējīga materiāla.

260. Ugunsbīstamos darbus veic darbinieki ar nepieciešamo profesionālo kvalifikāciju, ko apliecina attiecīgs dokuments.

261. Metināšanas darbu vietas attīra no degtspējīgiem materiāliem.

262. Gāzes balonus glabā un transportē tikai ar uzskrūvētiem ventiļa aiz­sargkupoliem. Balonus transportē bez grūdieniem un triecieniem.

263. Glabājot un lietojot gāzes balonus, tos aizsargā no siltuma avotu iedarbības.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)

264. Gāzes balonus un acetilēna ģeneratorus novieto ne tuvāk par vienu metru no siltuma avotiem un ne tuvāk par pieciem metriem no atklātas uguns.

265. Kalcija karbīdu glabā hermētiskā standartiepakojumā sausās un vēdi­nāmās telpās.

266. Aizliegts:

266.1. ar atklātu uguni vai nokarsētiem priekšmetiem atkausēt aizsalušus acetilēna ģeneratorus, cauruļvadus, ventiļus, reduktorus un citas metināšanas iekārtu detaļas;

266.2. pieļaut skābekļa balonu, reduktoru un citu gāzes metināšanas un metālgriešanas iekārtu sastāvdaļu saskari ar eļļām, eļļainu apģērbu un slaukāmo materiālu;

266.3. kalcija karbīda mucu atvēršanai izmantot instrumentus, kas pēc trieciena var radīt dzirksteles;

266.4. elektrometināšanā izmantot par atpakaļvadu iekšējā dzelzceļa slie­des, zemējuma tīklus, kā arī ēku komunikāciju un tehnoloģisko iekārtu metāla konstrukcijas.

267. Katlus bituma vai sveķu kausēšanai, izmantojot atklātu uguni, izvieto speciālos laukumos ne tuvāk par 10 metriem no degtnespējīgām, ne tuvāk par 15 metriem no grūti degtspējīgām un ne tuvāk par 20 metriem no degtspējīgām ēkām, būvēm, jaunbūvēm un būvmateriāliem.

268. Katlu piepilda ar bitumu vai mastiku trīs ceturtdaļu apjomā no kopējā tilpuma un nosedz ar pieguļošu vāku no degtnespējīga materiāla.

269. Gāzes balonus novieto 10 metru attālumā no pārvietojamā katla, kura sildīšanai izmanto sašķidrinātu gāzi.

270. Aizliegts:

270.1. atstāt iekurtus katlus bez uzraudzības;

270.2. uzstādīt katlus uz degtspējīgiem jumta segumiem.

271. Maisījumus no īpaši viegli uzliesmojošiem, viegli uzliesmojošiem un uzliesmojošiem šķidrumiem sagatavo atsevišķās telpās vai savrupās, venti­lējamās darba vietās.

272. Darba procesā izmantojamās ierīces un rīki nedrīkst šķilt dzirksteles.

273. Grīdas telpās, kur sagatavo lakas un krāsas, kā arī krāso, mazgā un attauko izstrādājumus, ir degtnespējīgas un dzirksteļdrošas.

274. Aizliegts krāsot, mazgāt un attaukot detaļas, kā arī gatavot šķidrumu maisījumus, ja nedarbojas ventilācijas sistēma.

275. Krāsošanas skapju, kameru un kabīņu velkmes ventilācijas sistēmas nedrīkst izmantot bez degtspējīgu krāsu un laku daļiņu efektīvas uztveršanas ierīcēm.

276. Krāsošanas kameras katru dienu iztīra no degtspējīgu materiālu nogulsnējumiem. Darbus veic, ja darbojas ventilācijas iekārtas, un izmanto instrumentus, kas nešķiļ dzirksteles.

277. Izlijušo laku, krāsu un šķīdinātāju nekavējoties savāc un nogādā vietā, kas paredzēta īpaši viegli uzliesmojošo, viegli uzliesmojošo un uzlies­mojošo šķidrumu glabāšanai.

278. Maisījumus ar īpaši viegli uzliesmojošiem, viegli uzliesmojošiem un uzliesmojošiem šķidrumiem piegādā darba vietās gatavus lietošanai, īpašā neplīstošā un blīvi noslēgtā tarā.

279. Krāsošanas kamerā lakas un krāsas padevi un konveijera kustību automātiski pārtrauc, ja ventilācijas iekārta pārstāj darboties.

280. Krāsošanas kameru konstrukcijas, smidzinātājus, citas tehnoloģiskās iekārtas, ventilācijas gaisa vadus un cauruļvadus sazemē.

281. Vannas, kurās izstrādājumus attauko, mazgā vai krāso ar iegrem­dēšanas metodi, izmantojot maisījumus ar īpaši viegli uzliesmojošiem, viegli uzliesmojošiem vai uzliesmojošiem šķidrumiem, darba pārtraukumā nosedz ar vāku.

282. Žāvēšanas kameru siltumizolācijai izmanto degtnespējīgus mate­riālus.

283. Žāvēšanas kameras aprīko ar žāvēšanas procesa automātiskās kon­troles un regulēšanas ierīcēm.

284. Ja nokrāsotos izstrādājumus tehnoloģijas vai gabarītu dēļ nav ie­spējams žāvēt žāvēšanas kamerās vai skapjos, tos žāvē iecirknī, kas aprīkots ar ventilāciju, lai novērstu sprādzienbīstamas koncentrācijas veidošanos.

285. Par ugunsdrošību masu pasākumā atbild tā organizētājs vai viņa pilnvarota persona.

286. Masu pasākumā atklātu uguni izmanto tikai ar tā organizētāja vai viņa pilnvarotas personas rakstisku atļauju, ja veikti pasākumi, lai nepieļautu ugunsgrēka izcelšanos.

287. Pagaidu būves masu pasākuma vajadzībām būvē no grūti degt­spējīgām vai degtnespējīgām būvkonstrukcijām un materiāliem.

288. Ja masu pasākumā izmanto speciālos efektus un iekārtas, ievēro iekārtas tehniskās ekspluatācijas noteikumos noteiktās ugunsdrošības prasības.

289. Bērniem un jauniešiem rīkotajos masu pasākumos norīko atbildīgo personu, kas ir instruēta par ugunsdrošību un rīcību ugunsgrēka gadījumā.

290. Apmeklētāju skaits masu pasākumā nedrīkst pārsniegt maksimāli pieļaujamo, ņemot vērā normatīvajos aktos noteikto platību uz vienu cilvēku.

291. Ja masu pasākumā izmanto pirotehniskos izstrādājumus, ievēro piro­tehnisko izstrādājumu apriti reglamentējošo normatīvo aktu ugunsdrošības prasības.

292. Svētku eglīšu sarīkojumu laikā aizliegts novietot eglītes evakuācijas ceļos un izmantot eglīšu iluminācijai stearīna (vaska) sveces vai pašdarinātas elektroietaises.

293. Masu pasākumus aizliegts rīkot telpās ar aizrestotiem logiem.

294. Materiālus un izstrādājumus noliktavā glabā, ņemot vērā to fizikālās un ķīmiskās īpašības, ugunsbīstamību un ugunsgrēka dzēšanas vielu viendabīguma principu.

(MK 05.02.2008. noteikumu Nr.60 redakcijā)

295. Ja degtspējīgus materiālus vai degtnespējīgus materiālus degtspējīgā iesaiņojumā glabā noliktavu telpās pagrabā vai cokolstāvā, nodrošina dūmu izvadīšanu.

296. Noliktavu telpās pretim noliktavas durvju ailām atstāj ejas šo ailu platumā, bet ne šaurākas par vienu metru.

297. Pēc darba beigām ar kopējo elektrisko slēdzi atvieno noliktavas elek­trotīklu. Noliktavas iekārtas, kuras darbojas diennakts režīmā, nodrošina ar atsevišķu elektrotīklu no ievada līdz patērētājam.

298. Bīstamo ķīmisko vielu uzglabāšanas vietas apzīmē ar drošības zīmēm atbilstoši standarta LVS 446 prasībām un novieto uzrakstus ar vielu nosaukumu.

299. Ķīmiskās vielas, kuras, nonākot saskarē ar gaisu, ūdeni, citām ķīmis­kajām vielām vai degtspējīgiem materiāliem, var pašaizdegties, izraisīt degšanu vai veidot sprādzienbīstamus maisījumus, glabā atsevišķās ugunsdrošās ēkās vai ugunsdrošos ēku nodalījumos.

300. Telpās, kurās glabā ķīmiskās vielas, kas ugunsgrēka gadījumā tem­peratūras iedarbībā var kust, uzstāda šo vielu izplūšanu ierobežojošas kon­strukcijas.

301. Ķīmiskās vielas, kuras nedrīkst pakļaut saules staru iedarbībai, aiz­liegts uzglabāt atklātos laukumos.

302. Skābju vai sārmu noliktavas apgādā ar neitralizējošām vielām tādā daudzumā, lai nodrošinātu avārijā izlijušo skābju vai sārmu neitralizāciju.

303. Amonija nitrātu glabā īpašos noliktavas nodalījumos, kas izvietoti pie ēkas ārsienām un atdalīti no kopējās noliktavas ar ugunsdrošām starpsienām. Telpām jābūt sausām, un tajās nedrīkst atrasties citu materiālu paliekas.

304. Amonija nitrātu aizliegts glabāt noliktavās, kas būvētas no degtspē­jīgiem materiāliem, kā arī izbūvēt koka starpsienas vai koka grīdas.

305. Uzglabājot materiālus un izstrādājumus konteineros atklātā laukumā, ik pēc 100 metriem konteineru rindā, kā arī starp smagsvara kravu konteineru rindām izveido ugunsdrošības atstarpes, ne šaurākas par pieciem metriem. Pēc katras konteineru pāru rindas izveido divus metrus platu atstarpi visā laukuma garumā.

306. Noliktavu telpās aizliegts:

306.1. uzstādīt vietējās apkures ierīces;

306.2. glabāt materiālus uz noliktavu rampām;

306.3. glabāt elektrokrāvējus un autokrāvējus.

307. Atklātos laukumus, kur glabā īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uz­liesmojošus un uzliesmojošus šķidrumus, norobežo ar valni vai degtnespējīga materiāla sienu. Norobežotājvaļņiem un sienām jābūt bez defektiem.

307.¹ Īpaši viegli uzliesmojošu, viegli uzliesmojošu un uzliesmojošu šķidrumu noliktavas ar tilpumu 5000 m³ un vairāk nodrošina ar putu koncentrāta trīskāršu rezervi, kas paredzēta vislielākā rezervuāra dzēšanai. Putu koncentrātu glabā atbilstoši ražotāja noteiktajām prasībām.

(MK 05.02.2008. noteikumu Nr.60 redakcijā)

308. Rezervuāru parkus un tarā iepildītu šķidrumu uzglabāšanas laukumus uzkopj, izlijušus šķidrumus un degtspējīgus atkritumus nekavējoties savāc un nogādā speciāli ierīkotās vietās.

309. Laukumus vaļņa iekšpusē horizontāli noplanē un novāc sauso zāli.

310. Rezervuāru elpošanas vārstus un uguni norobežojošos šķēršļus uztur darba kārtībā.

311. Apskatot rezervuārus, ņemot šķidrumu paraugus, mērot šķidruma līmeni, atverot mucas un veicot citus darbus, izmanto ierīces un rīkus, kas pēc trieciena nevar radīt dzirksteles.

312. Pirms rezervuāru remonta tos atbrīvo no šķidruma, atvieno cauruļ­vadus, atver visas lūkas, rezervuārus iztīra, izmazgā un iztvaicē, kā arī veic gaisa analīzi, lai pārliecinātos, ka rezervuāros nav sprādzienbīstamas koncentrācijas.

313. Tarā pildītu naftas produktu noliktavās starp mucām liek starplikas, lai tās nevarētu atsisties cita pret citu. Mucas novieto ar aizbāžņiem uz augšu.

314. Noliktavās mucas ar īpaši viegli uzliesmojošu, viegli uzliesmojošu un uzliesmojošu šķidrumu krauj grēdās divās kārtās divu mucu diametru platumā. Attālums starp grēdām ir viens metrs, galveno eju platums - 1,8 metri.

315. Noliktavās aizliegts fasēt īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzlies­mojošus un uzliesmojošus šķidrumus un glabāt iesaiņošanas materiālus un taru.

316. Naftas produktus silda ar tvaiku, karstu ūdeni, gaisu, sakarsētām smiltīm vai speciālām elektroierīcēm. Maksimālajai šķidruma uzsildīšanas temperatūrai jābūt par 10 °C zemākai nekā šī šķidruma uzliesmojuma tem­peratūrai. Naftas produktus ar tvaiku vai elektrosildītāju uzsilda tikai tad, ja šķidruma slānis virs sildītāja elementiem (caurulēm) nav mazāks par 0,5 metriem.

317. Darbinieku apģērbs ir no materiāla, kas neuzkrāj statisko strāvu, apa­vi nedrīkst būt ar naglām vai apkalumiem, kas var radīt dzirksteles.

318. Nojumes izbūvē no degtnespējīgiem materiāliem.

319. Cisternas ar īpaši viegli uzliesmojošiem, viegli uzliesmojošiem un uzliesmojošiem šķidrumiem nedrīkst pārpildīt. Pērkona negaisa laikā izliešanu un iepildīšanu pārtrauc.

320. Lai izlietu vai piepildītu dzelzceļa cisternas, tās piestumj un aizvelk bez rāvieniem un grūdieniem.

321. Dzelzceļa cisternu izliešanas un piepildīšanas laikā teritorijā nav at­ļauts bremzēt ar klučiem, kas var radīt dzirksteles.

322. Autocisternu izliešanas un iepildīšanas vietas aprīko ar cisternu kor­pusu zemējuma ierīcēm.

323. Sprādzienbīstamā vidē izmanto sprādziendrošas pārnēsājamās elek­troierīces un sakaru līdzekļus.

324. Pie dzelzceļa estakādes uzstāda zīmi "Dīzeļlokomotīvju iebraukšana aizliegta".

325. Aizliegts:

325.1. iebraukt noliktavā (sprādzienbīstamā vidē) mehāniskajiem transportlīdzekļiem ar ziemas riepām, kas aprīkotas ar radzēm, un mehāniska­jiem transportlīdzekļiem, kuriem nav speciālu dzirksteļu slāpētāju;

325.2. izmantot atklātu uguni sasalušu, sabiezējušu, sacietējušu naftas pro­duktu, slēgarmatūras daļu un cauruļvadu sildīšanai;

325.3. novietot norobežotājvaļņu iekšpusē materiālus un iekārtas;

325.4. atstāt atvērtas rezervuāru lūkas, izliešanas akas un teknes.

326. Šķiedraugu atklātos uzglabāšanas laukumus iežogo.

327. Atklātos laukumos šķiedraugus glabā grēdās, stirpās, gubās vai zem nojumēm.

328. Maksimāli pieļaujamā grēdu, stirpu un gubu platība nedrīkst pār­sniegt 320 m2, bet augstums - 10 metru.

329. Šķiedraugu nojumes, grēdas, stirpas un gubas atrodas šādā attālumā no ēkām un būvēm, ja ēku un būvju konstrukcijas ir:

329.1. no degtnespējīgiem materiāliem - 12 metru;

329.2. no grūti degtspējīgiem materiāliem - 15 metru;

329.3. no degtspējīgiem materiāliem - 18 metru.

330. Atklātā laukumā starp grēdām, stirpām un gubām nodrošina 15 metrus platas atstarpes.

331. Šķiedraugus atklātos laukumos vai zem nojumēm nosedz ar pārklā­jumu no grūti degtspējīga materiāla.

332. Transportējot šķiedraugus ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tos nosedz ar pārklājumu no grūti degtspējīga materiāla.

333. Mehāniskos transportlīdzekļus ar iekšdedzes dzinējiem, ko izmanto šķiedraugu pārvadāšanai, apgādā ar dzirksteļu slāpētājiem.

334. Kokvilnas noliktavās:

334.1. maksimālais kokvilnas ķīpu grēdas laukums nedrīkst pārsniegt 22 x 11 metrus;

334.2. attālums no ķīpu grēdām līdz elektriskajiem gaismekļiem nedrīkst būt mazāks par vienu metru;

334.3. attālums starp grēdām, kā arī no grēdas līdz sienai nedrīkst būt mazāks par 0,7 metriem;

334.4. ja telpas platums lielāks par 15 metriem, izveido divus metrus platu eju visā telpas garumā.

(Apakšnodaļas nosaukums MK 05.02.2008. noteikumu Nr.60 redakcijā)

335. Vietu, kur paredzēts glabāt akmeņogles un kūdru, attīra no degt­spējīgiem atkritumiem un augu paliekām, grunti noplanē un noblietē.

336. Akmeņogļu un kūdras grēdas nedrīkst izvietot virs siltumu avotiem (tvaika un karsta ūdens cauruļvadi, silta gaisa kanāli).

337. Dažādu veidu ogles, gabalkūdru un frēzkūdru krauj atsevišķās grē­dās.

338. Kraujot akmeņogles grēdās, ievēro kraušanas tehnoloģijas nosa­cījumus, nepieļaujot degtspējīgu svešķermeņu iekraušanu grēdā.

339. Akmeņogļu vai kūdras grēdās kontrolē temperatūru. Ja temperatūra ir sasniegusi 60 °C, sasilušo materiālu izņem un novieto atsevišķi.

340. Aizdegušās vai sakarsušās ogles akmeņogļu grēdās aizliegts dzēst ar ūdeni. Aizdegušās ogles dzēš ar ūdeni tikai pēc to izņemšanas no grēdas. Pēc nodzēšanas aizliegts tās iekraut atpakaļ grēdā.

340.¹ Akmeņogļu, kūdras un cietu degtspējīgu materiālu un vielu grēdas maksimālais izmērs nedrīkst pārsniegt 100 x 50 x 20 m, ugunsdrošības attālums starp grēdām nedrīkst būt mazāks par 8 m. Ugunsdrošības attālums no grēdām līdz ēkām un būvēm nedrīkst būt mazāks par 8 m, kā arī ne mazāks par grēdas augstumu. Pie grēdām gar to garākajām malām nodrošina piebrauktuves vismaz no divām pusēm.

(MK 05.02.2008. noteikumu Nr.60 redakcijā)

341. Rīkojoties ar tukšiem degtspējīgu gāzu baloniem, ievēro tos pašus drošības pasākumus, kā strādājot ar pilniem baloniem.

342. Telpās, kur iespējama degtspējīgu gāzu noplūde, veic pasākumus, lai nepieļautu sprādzienbīstamu maisījumu izveidošanos.

343. Stacionāro kompresoru staciju avārijas ventilācijas iekārtu distances iedarbināšanas pogas izvieto pie ieejas kompresoru zālē.

344. Noliktavas, kur glabā balonus ar degtspējīgām gāzēm, apsilda ar ūdens, zemspiediena tvaika vai gaisa apsildes ierīcēm.

345. Glabājot balonus grēdās, to augstums nedrīkst pārsniegt 1,5 metrus. Uz visiem baloniem uzstāda ventiļu aizsargkupolus, kas pavērsti uz vienu pusi. Starp baloniem ievieto amortizējoša materiāla starplikas.

346. 10 metru rādiusā ap noliktavu, kur glabā balonus ar degtspējīgām gāzēm, aizliegts novietot degtspējīgus materiālus un izmantot atklātu uguni.

347. Balonus ar pēdām, kas piepildīti ar degtspējīgu gāzi, glabā vertikālā stāvoklī.

348. Aizliegts:

348.1. glabāt kopā balonus ar degtspējīgām gāzēm un balonus ar oksidē­tājām gāzēm;

348.2. glabājot skābekļa balonus, pieļaut to armatūras saskari ar eļļām un eļļainiem materiāliem;

348.3. cilājot skābekļa balonus ar rokām, satvert tos aiz ventiļiem;

348.4. noliktavā, kur glabā balonus ar degtspējīgām gāzēm, darbiniekiem valkāt apģērbu no materiāla, kas uzkrāj statisko elektrību, un apavus ar naglām un apkalumiem, kas var radīt dzirksteles;

348.5. remontēt un uzpildīt gāzes balonus un veikt citas ražošanas ope­rācijas.

349. Automobiļus nodrošina ar ugunsdzēsības aparātiem atbilstoši šo notei­kumu prasībām (9.pielikums).

350. Stāvlaukumus nodrošina ar vilkšanas trosi vai stieni.

351. (Svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60.)

352. Automobiļu novietošanas telpās un atklātos laukumos nedrīkst novie­tot priekšmetus un iekārtas, kas varētu traucēt automobiļu evakuēšanu ugunsgrēka gadījumā.

353. Pēc darba beigām no telpām, remonta un apskates bedrēm izvāc eļļainos slaukāmos materiālus, savāc izlijušos īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus un uzliesmojošus šķidrumus.

354. Automobiļu novietošanas telpās un apkopes vietās aizliegts:

354.1. veikt kalēju darbus, termisko apstrādi, metināšanu, krāsošanu un kokapstrādi, kā arī mazgāt detaļas ar viegli uzliesmojošiem šķidrumiem;

354.2. palielināt normatīvos paredzēto automobiļu stāvvietu skaitu, mainīt automobiļu izvietojuma kārtību, samazināt attālumus starp automobiļiem, kā arī starp automobiļiem un ēku elementiem;

354.3. novietot automobiļus ar atvērtām degvielas tvertnēm un automo­biļus, kuriem konstatēta degvielas vai eļļas noplūde;

354.4. glabāt degvielu, izņemot degvielu automobiļu tvertnēs un automobiļiem uzmontētajos gāzes balonos;

354.5. iepildīt automobiļu tvertnēs degvielu;

354.6. glabāt degvielas taru;

354.7. izmantot atklātu uguni apgaismošanai un dzinēju sildīšanai;

354.8. atstāt automobilī pēc darba beigām eļļainus slaukāmos materiālus un darba tērpu.

355. Individuālo automobiļu garāžās transporta sīko remontu un tehnisko apkopi veic garāžu teritorijā izbūvētos speciālos laukumos. Izmantoto degvielas un eļļošanas materiālu, filtru un slaukāmo materiālu savākšanai uzstāda speciālas metāla tvertnes. Izlijušo degvielu un eļļu apkaisa ar absorbentu vai smiltīm, pēc tam savāc cieši noslēdzamā tarā un glabā speciāli iekārtotā vietā.

356. Individuālo automobiļu garāžās aizliegts:

356.1. novietot automobiļus ar degvielas sūci vai bojātu elektroiekārtu;

356.2. uzglabāt vairāk par 40 litriem benzīna un vairāk par 20 litriem eļļas. Benzīnu un eļļu glabā cieši noslēgtā un neplīstošā tarā;

356.3. krāsot automašīnas, iepildīt automašīnas tvertnē degvielu, mazgāt detaļas ar īpaši viegli uzliesmojošiem, viegli uzliesmojošiem un uzliesmojošiem šķidrumiem;

356.4. izmantot atklātu uguni automašīnu dzinēju sildīšanai un remontdarbiem;

356.5. ierīkot vietējās apkures ierīces, kurās izmanto atklātu uguni;

356.6. izmantotos naftas produktus izliet kanalizācijā vai garāžas teri­torijā.

357. Staciju teritorijā un ēkās aizliegts smēķēt. Par to izliek brīdinājuma zīmes un uzrakstus.

358. Degvielas tvertņu ieliešanas un mērīšanas cauruļu un skataku vāki ir aizvērti.

359. Iepildot degvielu transportlīdzekļa degvielas tvertnē, tā dzinējam jābūt izslēgtam. Degvielu var iepildīt arī īpaši šim nolūkam paredzētā tarā. Tarai jābūt cieši noslēdzamai, no neplīstoša materiāla, kas neuzkrāj statisko elektrību.

360. Aizliegts stacijās virszemes moduļa tipa rezervuāru uzpildīšanas laikā iepildīt transportlīdzekļos degvielu no pildnēm.

361. Remontdarbu laikā pārtrauc visas ar degvielas un gāzes pārsūknēšanu un uzpildi saistītās operācijas un iekārtu darbināšanu, izņemot sūkņus un kompresoru ventilatorus, kuriem jādarbojas nepārtraukti.

362. Ja stacijas teritorijā veic darbus ar atklātu uguni, pārtrauc uzpildes, izliešanas un iepildes operācijas un novieto attiecīgas zīmes, kas aizliedz iebraukt.

363. Rezervuārus tīra un remontē tikai pēc tam, kad veikta rezervuāru tilpumā esošo gaisa un gāzes paraugu analīze, lai pārliecinātos, ka rezervuāros nav sprādzienbīstamas koncentrācijas.

364. Akumulatoru baterijas uzlādē speciāli ierīkotā telpā.

365. Akumulatoru uzlādēšanas telpu un uzlādētu bateriju glabāšanas telpu ventilācijas iekārtas darbojas nepārtraukti.

366. Ja telpā pārstāj darboties ventilācija, automātiski pārtrauc uzlādē­šanas strāvas padevi.

367. Akumulatoru uzlādēšanas telpu ventilācijas iekārtas aizliegts pievie­not kopējai ventilācijas sistēmai.

368. Akumulatoru uzlādēšanas telpā aizliegts remontēt akumulatorus un citas ierīces, kā arī glabāt kopā sārmu un skābju akumulatorus.

369. Pārbrauktuves iekārto ārpus dzelzceļa pārmiju asmeņu un krusteņu robežām.

370. Novietojot dīzeļlokomotīves, motorvilcējus un dīzeļvilcienus stāv­vietās, lai veiktu to remontu, dīzeļdegvielu un eļļu izlej speciālās tvertnēs ārpus cehiem, izņemot gadījumus, ja tas nav paredzēts tehniskās apkopes noteikumos.

371. Dīzeļlokomotīvju un vagonu remontuzņēmuma telpās aizliegts:

371.1. novietot remontēšanas stāvvietās cisternas ar īpaši viegli uzlies­mojošiem, viegli uzliesmojošiem un uzliesmojošiem šķidrumiem;

371.2. iepildīt dīzeļlokomotīvēs degvielu un smērvielas ārpus tehno­loģiskajā procesā paredzētām vietām;

371.3. noņemt veco krāsu no vagonu virsbūves ar apdedzināšanas metodi;

371.4. dīzeļlokomotīvēm un vagoniem iebraukt ar iedarbinātām apkures ierīcēm.

372. Dzelzceļa zemes nodalījuma joslā novāc kritalas (kritušos kokus), ciršanas atlikumus, vecos gulšņus un citus degtspējīgus materiālus un atkri­tumus.

373. Zemi ap koka mastu pamatņu, fīderu stabu, elektropārvades un saka­ru līniju balstu grēdām viena metra rādiusā apar vai uzrok.

374. Ja dzelzceļa posmā starp divām stacijām vai stacijās īslaicīgi uzglabā piesūcinātus gulšņus un sijas, tos sakrauj grēdās. Zemi zem grēdām un trīs metru rādiusā ap tām attīra no zāles, žagariem un citiem degtspējīgiem materiāliem, apar vai uzrok.

375. Ja gulšņu un siju grēdas glabā ilgstoši, tās krauj paralēli dzelzceļam 30 metru attālumā no ēkām un būvēm. Attālums no gaisa elektropārvades līnijas nedrīkst būt mazāks par pusotra balsta augstumu no gaisa elektropārvades līnijas ass.

376. Katrā grēdā blīvi krauj ne vairāk par 100 gulšņiem. Līdzās sakrautas četras grēdas veido grupu. Attālums starp grēdām nedrīkst būt mazāks par vienu metru, bet starp grēdu grupām - mazāks par 10 metriem.

377. Siena un salmu kaudzes, kā arī malkas grēdas nedrīkst kraut tuvāk par 50 metriem no dzelzceļa tiltiem, dzelzceļa būvēm un vilcienu pastāvīgās kustības ceļiem, kā arī elektropārvades un sakaru līniju vadiem.

378. Pārbrauktuvju ēkas, sūkņu stacijas un citas būves no skuju koku mežu un labības lauku puses norobežo ar grāvjiem vai mineralizētām joslām, kas nav šaurākas par 1,5 metriem.

379. Dzelzceļa iecirkņus skuju koku mežos un labības laukos norobežo ar vismaz 1,5 metrus platu mineralizētu joslu. Dzelzceļa iecirkņus kūdras purvos norobežo ar 1,5 metrus platu grāvi.

380. Vagonos, kuros iekārtotas darbnīcas, kantori, virtuves vai mitekļi vai kurus izmanto līdzīgām vajadzībām, atļauts mūrēt metāla karkasā ietvertas, pie vagona grīdas stabili piestiprinātas ķieģeļu plītis (krāsniņas).

381. Vagonos, kuros atrodas cilvēki, aizliegts pārvadāt īpaši viegli uzlies­mojošus, viegli uzliesmojošus un uzliesmojošus šķidrumus neatkarīgi no to daudzuma un taras.

382. Aizliegts uzglabāt un pārvadāt īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus un uzliesmojošus šķidrumus segtos noliktavvagonos.

383. Aizliegts izmest karstus izdedžus, ogles, pelnus un citus degošus priekšmetus no lokomotīvēm, vagoniem un drezīnām, kā arī ekspluatēt dīzeļ­lokomotīves bez dzirksteļu slāpētājiem.

384. Kuģu remontuzņēmuma vadītājs kuģa remontdarbu laikā nodrošina:

384.1. lai kuģis būtu droši pietauvots piestātnē un ugunsdzēsības auto­mobiļiem paredzētie piebraucamie ceļi (to skaits atkarīgs no kuģa garuma un piestātnes plānojuma īpatnībām) būtu lietošanas kārtībā;

384.2. lai kuģis būtu zemēts ar piestātnes zemējuma iekārtām un lai elek­triskajiem ugunsdzēsības sūkņiem būtu autonoma elektrobarošana;

384.3. lai būtu iespējams ņemt ūdeni no krastā esošā ārējā ugunsdzēsības ūdensvada (ugunsdzēsības šļūtenēm jābūt uz kuģa - pa vienai baka un kuģa pū­pes rajonā).

385. Cehu tehnoloģiskās iekārtas, apkures ierīces un elektroiekārtas reizi maiņā atbrīvo no koksnes putekļiem, skaidām un citiem degtspējīgiem materiāliem. Būvkonstrukcijas un elektriskos gaismas ķermeņus attīra reizi mēnesī.

386. Kokapstrādes mehāniskos darbgaldus aprīko ar skaidu un putekļu nosūces sistēmām. Aizliegts strādāt ar izslēgtu ventilāciju un pneimotransportu.

387. Putekļu savākšanas kameras un ciklonus tur aizvērtus un tajos savāktos ražošanas atkritumus laikus aizvāc. Ciklonus nedrīkst pārslogot un teritoriju piegružot ar ražošanas atkritumiem.

388. Ekspluatējot ar eļļu pildītu iekārtu, uzrauga, lai eļļa nenoplūst un nepiesūcina koka konstrukcijas.

389. Galdnieku līmi silda ar tvaiku vai elektroierīcēm ar ūdens starpslāņa apsildi. Līmi, kuras sastāvā ir sintētiskie sveķi vai viegli degtspējīgi šķīdinātāji, glabā ugunsdrošās noliktavās vai metāla kastēs.

390. Katrai kokmateriālu kaltei nosaka maksimāli pieļaujamo iekraušanas normu un darba temperatūras režīmu. Temperatūras režīmu žāvēšanas kamerās uztur ar automātiskajiem temperatūras regulētājiem.

391. Kokmateriālu kaltēs ar žāvējamo izstrādājumu nepārtrauktu virzību apsildīšanas sistēma automātiski atslēdzas, ja apstājies konveijers, vai to aprīko ar signalizāciju, kas brīdina par konveijera apstāšanos.

392. Kokmateriālu uzglabāšanas vietās un noliktavās kokmateriālus krauj grēdās saskaņā ar iepriekš izstrādātām tehnoloģiskajām kartēm.

393. Vietu, kur paredzēts nokraut zāģmateriālus vai baļķus, attīra no degt­spējīgiem atkritumiem.

394. Pieejas un piebrauktuves kokmateriālu grēdām, kā arī ugunsdrošības atstarpes starp tām uztur brīvas.

395. Karstā, saulainā un vējainā laikā teritoriju starp grēdām un ap tām katru dienu aplaista ar ūdeni.

396. Strādājot kūdras ieguves laukos, mehāniskos transportlīdzekļus un kūdras ieguves tehniskos līdzekļus ar iekšdedzes dzinējiem aprīko ar dzirksteļu slāpētājiem.

397. Katru tehnisko līdzekli nodrošina ar ugunsdzēsības aparātu un spaini ar piecus metrus garu virvi iespējamā ugunsgrēka dzēšanai.

398. Kūdras ieguves vietu apgādā ar ugunsdzēsības tehnikas un inventāra minimumu atbilstoši prasībām (14.pielikums).

399. Kūdras ieguves vietu sadala iecirkņos ar vienu metru platiem grāv­jiem, kuru dziļums ir 0,5 metri zem grunts ūdenslīmeņa, bet ne seklāki par 1,5 metriem.

400. Kūdras ieguves vietā novāc ciršanas atlikumus un kritalas.

401. Žagarus un citus ciršanas atlikumus meža ugunsnedrošajā laikposmā dedzina atbilstoši iekārtotās vietās īpaši norīkota darbinieka uzraudzībā un tikai lietainā laikā.

402. Smēķēšanas vietas ierīko pie kanāliem ar ūdeni vai ūdenskrātuvēm.

403. Kūdras ieguves un uzglabāšanas vietās saskaņā ar tehnoloģiskā pro­cesa reglamentu organizē kūdras grēdu temperatūras kontroli. Konstatējot kūdras grēdu temperatūras bīstamu paaugstināšanos, veic pasākumus, kas novērš ugunsgrēka izcelšanos.

404. Graudu kaltes no graudu noliktavām atdala ar ugunsdrošām sienām.

405. Graudu kaltēs, graudu noliktavās un citās telpās, kur iespējama pu­tekļu veidošanās, izmanto sprādzienaizsargātas elektroierīces ar attiecīgu marķē­jumu.

406. Elektroierīču iedarbināšanas un aizsardzības ierīces un kontaktus pār­vietojamo mašīnu un mehānismu pieslēgšanai piestiprina pie graudu noliktavas degtnespējīgām sienām vai uz degtnespējīga savrupa balsta 2,5 metru attālumā no sienām, ja noliktavas ēka būvēta no degtspējīgām konstrukcijām.

407. Graudu noliktavās aizliegts:

407.1. glabāt degtspējīgus materiālus un dažādas iekārtas;

407.2. darbināt graudu tīrāmās iekārtas un citas iekārtas ar iekšdedzes dzi­nējiem;

407.3. pieļaut transportiera lentes berzi pret tā konstrukciju.

408. Kaltei darbojoties, graudu temperatūru kontrolē tehnoloģiskajās in­strukcijās noteiktajā laikā un kārtībā.

409. Šahtas un žalūziju tipa kaltēm kaltēšanas kameru piepilda ar grau­diem tā, lai kaltēšanas laikā virs kaltēšanas groza vai žalūzijām graudu slāņa biezums būtu vismaz 0,4 metri.

410. Ja graudu kaltes tehnoloģiskais režīms netiek regulēts automātiski, kaltes darba laikā viens darbinieks pastāvīgi atrodas kaltes ēkā un uzrauga tehnoloģiskā reglamenta ievērošanu.

411. Graudu elevatoros un kombinētās lopbarības rūpnīcās:

411.1. uzņēmuma teritorijā aizliegts atklātā veidā uzglabāt labības atkritu­mus un sēnalas;

411.2. vietās, kur no dzelzceļa transporta un automobiļiem izkrauj miltus, izejvielas un klijas, uzstāda putekļu nosūces ierīces, lai novērstu putekļu izpla­tīšanos;

411.3. telpās, kur no iekārtas iespējama putekļu izdalīšanās, neierīko izvirzītas reljefas konstrukcijas (izņemot tehnoloģijai nepieciešamās), lai uz tām neuzkrātos putekļi;

411.4. labības pārstrādāšanas telpas un kombinētās lopbarības uzņēmumu telpas krāso no putekļu krāsas atšķirīgos krāsu toņos;

411.5. tvertņu un bunkuru lūkas un lūciņas pašteces līnijās, gaisa vados un aspirācijas sistēmās pastāvīgi atrodas noslēgtā stāvoklī.

412. Labības novākšanas darbos un lopbarības sagatavošanā izmantojamo mehānisko lauksaimniecības transportlīdzekļu dzinēju izplūdes caurules aprīko ar dzirksteļu slāpētājiem un uzrauga, lai dzinēja kolektora un izplūdes caurules atloksavienojumu starplikās nebūtu plīsumu un citu bojājumu.

413. Bīteru, salmu blīvētāju, transportieru, salmu savācēju un citu ražas novākšanas mašīnu rotējošo detaļu un mezglu vārpstas laikus atbrīvo no salmu masas un aizsargā ar aprīkojumu, kas nepieļauj to uztīšanu.

414. Starp atsevišķām salmu vai siena grēdām, nojumēm vai stirpām nodrošina 20 metrus platas atstarpes.

415. Attālums no stirpām, nojumēm un grēdām līdz:

415.1. elektropārvades gaisa līnijām ir vienāds ar pusotra līnijas balsta augstumu;

415.2. ēkām un būvēm ir 30 metru;

415.3. ceļiem ir 5 metri;

415.4. skuju koku masīviem ir 30 metru;

415.5. lapu koku masīviem ir 25 metri.

416. Slēgtās lopbarības novietnēs kopējo elektroenerģijas padeves slēdzi uzstāda ārpusē uz degtnespējīgas sienas, bet, ja sienas ir degtspējīgas, - uz savrupstāvoša balsta 2,5 metru attālumā no sienas.

417. Lopbarības žāvēšanas ventilatorus novieto noliktavas ārpusē viena metra attālumā no ēku (būvju) degtnespējīgām sienām un 2,5 metru attālumā no degtspējīgām norobežotājkonstrukcijām. Gaisa vadus izgatavo no degtnespējī­giem materiāliem.

418. Ventilatoru uzstādīšanas vietas nožogo, ventilatora gaisa iesūkšanas atveres aizsargā ar metāla sietu.

419. Ventilatoru iedarbināšanas elektroaparatūru uzstāda uz degtnespējī­gām vai grūti degtspējīgām konstrukcijām vietās, no kurām ir iespējams novērot ventilatora iedarbināšanas procesu.

420. Ja lopbarību žāvē stirpās (zem nojumes), ventilatoru uzstāda 2,5 met­ru attālumā no stirpas (nojumes).

421. Durvis un vārtus, pa kuriem paredzēts evakuēt lopus, ierīko veramus izejas virzienā, bez sliekšņiem, pakāpieniem un pavārtēm.

422. Durvis un vārtus uztur brīvus un viegli atveramus.

423. Cāļu, zīdāmu sivēnu, kā arī liellopu un aitu atnešanās novietnēs at­ļauts izmantot vietējās apsildīšanas ierīces.

424. Glabājot lopbarību kūts bēniņu telpās, ap dūmvadiem (pa perimetru) viena metra attālumā ierīko nožogojumu.

425. Elektrosadales skapjus ar drošinātājiem uzstāda vējtveros vai pie lopko­pības telpu ārsienām, kas būvētas no degtnespējīgiem materiāliem.

426. Iekšdedzes dzinējus ar vakuumsūkņiem un elektriskās strāvas ģene­ratoriem, lopbarības vārīšanas vai sautēšanas kurināmās iekārtas, ūdenssildītājus un citas ugunsnedrošas iekārtas uzstāda telpās, kuras atdala no lopkopības, putnkopības un zvērkopības telpām ar ugunsdrošām sienām. Minētajām telpām ierīko izeju tieši uz āru.

427. Iekšdedzes dzinēja izplūdes cauruli aprīko ar dzirksteļu slāpētāju. Ja izplūdes caurule šķērso degtspējīgas konstrukcijas, ap cauruli izbūvē 0,25 met­rus platu ugunsdrošu apmūrējumu.

428. Vakuumsūkņu telpās savāc izlieto mašīneļļu un degvielu, eļļu va­kuumsūkņu un dzinēju eļļošanai glabā cieši noslēdzamā metāla tarā.

429. Ekspluatējot vietējās apkures elektroierīces, lopu novietnēs ievēro šā­das prasības:

429.1. attālums no elektrosildītājiem līdz pakaišiem un degtspējīgiem priekšmetiem pa vertikāli ir 0,8 metri, pa horizontāli - 0,25 metri;

429.2. sildelementus uzstāda uz degtnespējīgām pamatnēm;

429.3. nav atļauts izmantot elektrosildītājus ar atklātiem sildelementiem;

429.4. katram elektrosildītājam ierīko izslēgšanas slēdzi;

429.5. elektrotīklu, kas baro elektrosildītājus, izslēdz ar kopējo slēdzi elektriskajā sadales skapī, kā arī nodrošina šī elektrotīkla aizsardzību pret pārslodzi un īssavienojumu.

430. Telpās, kas paredzētas lopu un putnu izvietošanai un lopbarības gla­bāšanai, aizliegts:

430.1. iekārtot darbnīcas, noliktavas, autotransporta, traktoru un lauksaim­niecības tehnikas stāvvietas, kā arī veikt jebkurus darbus, kas nav saistīti ar telpu apkalpošanu;

430.2. iebraukt ar traktoriem, automobiļiem un lauksaimniecības mašī­nām, ja to izplūdes caurulēm nav dzirksteļu slāpētāja.

431. Lopu novietnes no lopbarības uzglabāšanas telpas atdala ar uguns­drošu sienu un ugunsdrošām durvīm.

432. (Svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60.)

432.¹ Līdz 2008.gada 31.decembrim par objekta ugunsdrošību atbildīgajiem darbiniekiem, personām, kuras izstrādā rīcības plānu ugunsgrēka gadījumam un ugunsdrošības instrukciju, kā arī personām, kuras veic ugunsdrošības instruktāžu, nepieciešama apmācība ugunsdrošības jomā vismaz:

432.¹ 1. atbilstoši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta izstrādātai 40 stundu mācību programmai, ja minētās personas strādā objektos, kuros var atrasties vairāk par 50 cilvēkiem (izņemot dzīvojamās mājas), vai objektos ar sprādzienbīstamu vidi;

432.¹ 2. atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātai licencētai mācību programmai (ne mazāk par 160 stundām), ja minētās personas strādā objektos, kuros var atrasties vairāk par 200 cilvēkiem (izņemot dzīvojamās mājas), vai paaugstināta rūpniecisko avāriju riska objektos.

(MK 05.02.2008. noteikumu Nr.60 redakcijā)

432.² Par objekta ugunsdrošību atbildīgie darbinieki, personas, kuras izstrādā rīcības plānu ugunsgrēka gadījumam un ugunsdrošības instrukciju, kā arī personas, kuras veic ugunsdrošības instruktāžu un līdz 2008.gada 15.februārim ir apguvušas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta izstrādāto 40 stundu mācību programmu, savus pienākumus objektos, kuros var atrasties no 50 līdz 200 cilvēkiem, var veikt līdz 2009.gada 31.decembrim.

(MK 05.02.2008. noteikumu Nr.60 redakcijā)

433. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1997.gada 30.decem­bra noteikumus Nr.440 "Ugunsdrošības noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 1998, 1./2.nr.; 1999, 75./78.nr.).