1.pants. 2000.gada 29.janvāra Kartahenas protokols par bioloģisko drošību, kas pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību (turpmāk — Protokols), ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2.pants. Saskaņā ar Protokola 19.pantu koordinācijas centra funkcijas pilda Zemkopības ministrija. Kompetentās institūcijas funkcijas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei pilda Vides ministrija, Zemkopības ministrija un tās padotībā esošais Pārtikas un veterinārais dienests.

(25.05.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.06.2006.)

3.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināms Protokols angļu valodā un tā tulkojums latviešu valodā.

4.pants. Protokols stājas spēkā tā 37.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

The Parties to this Protocol,

Being Parties to the Convention on Biological Diversity, hereinafter referred to as "the Convention",

Recalling Article 19, paragraphs 3 and 4, and Articles 8 (g) and 17 of the Convention,

Recalling also decision II/5 of 17 November 1995 of the Conference of the Parties to the Convention to develop a Protocol on biosafety, specifically focusing on transboundary movement of any living modified organism resulting from modern biotechnology that may have adverse effect on the conservation and sustainable use of biological diversity, setting out for consideration, in particular, appropriate procedures for advance informed agreement,

Reaffirming the precautionary approach contained in Principle 15 of the Rio Declaration on Environment and Development,

Aware of the rapid expansion of modern biotechnology and the growing public concern over its potential adverse effects on biological diversity, taking also into account risks to human health,

Recognizing that modern biotechnology has great potential for human well-being if developed and used with adequate safety measures for the environment and human health,

Recognizing also the crucial importance to humankind of centres of origin and centres of genetic diversity,

Taking into account the limited capabilities of many countries, particularly developing countries, to cope with the nature and scale of known and potential risks associated with living modified organisms,

Recognizing that trade and environment agreements should be mutually supportive with a view to achieving sustainable development,

Emphasizing that this Protocol shall not be interpreted as implying a change in the rights and obligations of a Party under any existing international agreements,

Understanding that the above recital is not intended to subordinate this Protocol to other international agreements,

Have agreed as follows:

In accordance with the precautionary approach contained in Principle 15 of the Rio Declaration on Environment and Development, the objective of this Protocol is to contribute to ensuring an adequate level of protection in the field of the safe transfer, handling and use of living modified organisms resulting from modern biotechnology that may have adverse effects on the conservation and sustainable use of biological diversity, taking also into account risks to human health, and specifically focusing on transboundary movements.

1. Each Party shall take necessary and appropriate legal, administrative and other measures to implement its obligations under this Protocol.

2. The Parties shall ensure that the development, handling, transport, use, transfer and release of any living modified organisms are undertaken in a manner that prevents or reduces the risks to biological diversity, taking also into account risks to human health.

3. Nothing in this Protocol shall affect in any way the sovereignty of States over their territorial sea established in accordance with international law, and the sovereign rights and the jurisdiction which States have in their exclusive economic zones and their continental shelves in accordance with international law, and the exercise by ships and aircraft of all States of navigational rights and freedoms as provided for in international law and as reflected in relevant international instruments.

4. Nothing in this Protocol shall be interpreted as restricting the right of a Party to take action that is more protective of the conservation and sustainable use of biological diversity than that called for in this Protocol, provided that such action is consistent with the objective and the provisions of this Protocol and is in accordance with that Party's other obligations under international law.

5. The Parties are encouraged to take into account, as appropriate, available expertise, instruments and work undertaken in international forums with competence in the area of risks to human health.

For the purposes of this Protocol:

(a) "Conference of the Parties" means the Conference of the Parties to the Convention;

(b) "Contained use" means any operation, undertaken within a facility, installation or other physical structure, which involves living modified organisms that are controlled by specific measures that effectively limit their contact with, and their impact on, the external environment;

(c) "Export" means intentional transboundary movement from one Party to another Party;

(d) "Exporter" means any legal or natural person, under the jurisdiction of the Party of export, who arranges for a living modified organism to be exported;

(e) "Import" means intentional transboundary movement into one Party from another Party;

(f) "Importer" means any legal or natural person, under the jurisdiction of the Party of import, who arranges for a living modified organism to be imported;

(g) "Living modified organism" means any living organism that possesses a novel combination of genetic material obtained through the use of modern biotechnology;

(h) "Living organism" means any biological entity capable of transferring or replicating genetic material, including sterile organisms, viruses and viroids;

(i) "Modern biotechnology" means the application of:

a. In vitro nucleic acid techniques, including recombinant deoxyribonucleic acid (DNA) and direct injection of nucleic acid into cells or organelles, or

b. Fusion of cells beyond the taxonomic family, that overcome natural physiological reproductive or recombination barriers and that are not techniques used in traditional breeding and selection;

(j) "Regional economic integration organization" means an organization constituted by sovereign States of a given region, to which its member States have transferred competence in respect of matters governed by this Protocol and which has been duly authorized, in accordance with its internal procedures, to sign, ratify, accept, approve or accede to it;

(k) "Transboundary movement" means the movement of a living modified organism from one Party to another Party, save that for the purposes of Articles 17 and 24 transboundary movement extends to movement between Parties and non-Parties.

This Protocol shall apply to the transboundary movement, transit, handling and use of all living modified organisms that may have adverse effects on the conservation and sustainable use of biological diversity, taking also into account risks to human health.

Notwithstanding Article 4 and without prejudice to any right of a Party to subject all living modified organisms to risk assessment prior to the making of decisions on import, this Protocol shall not apply to the transboundary movement of living modified organisms which are pharmaceuticals for humans that are addressed by other relevant international agreements or organisations.

1. Notwithstanding Article 4 and without prejudice to any right of a Party of transit to regulate the transport of living modified organisms through its territory and make available to the Biosafety Clearing-House, any decision of that Party, subject to Article 2, paragraph 3, regarding the transit through its territory of a specific living modified organism, the provisions of this Protocol with respect to the advance informed agreement procedure shall not apply to living modified organisms in transit.

2. Notwithstanding Article 4 and without prejudice to any right of a Party to subject all living modified organisms to risk assessment prior to decisions on import and to set standards for contained use within its jurisdiction, the provisions of this Protocol with respect to the advance informed agreement procedure shall not apply to the transboundary movement of living modified organisms destined for contained use undertaken in accordance with the standards of the Party of import.

1. Subject to Articles 5 and 6, the advance informed agreement procedure in Articles 8 to 10 and 12 shall apply prior to the first intentional transboundary movement of living modified organisms for intentional introduction into the environment of the Party of import.

2. "Intentional introduction into the environment" in paragraph 1 above, does not refer to living modified organisms intended for direct use as food or feed, or for processing.

3. Article 11 shall apply prior to the first transboundary movement of living modified organisms intended for direct use as food or feed, or for processing.

4. The advance informed agreement procedure shall not apply to the intentional transboundary movement of living modified organisms identified in a decision of the Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to this Protocol as being not likely to have adverse effects on the conservation and sustainable use of biological diversity, taking also into account risks to human health.

1. The Party of export shall notify, or require the exporter to ensure notification to, in writing, the competent national authority of the Party of import prior to the intentional transboundary movement of a living modified organism that falls within the scope of Article 7, paragraph 1. The notification shall contain, at a minimum, the information specified in Annex I.

2. The Party of export shall ensure that there is a legal requirement for the accuracy of information provided by the exporter.

1. The Party of import shall acknowledge receipt of the notification, in writing, to the notifier within ninety days of its receipt.

2. The acknowledgement shall state:

(a) The date of receipt of the notification;

(b) Whether the notification, prima facie, contains the information referred to in Article 8;

(c) Whether to proceed according to the domestic regulatory framework of the Party of import or according to the procedure specified in Article 10.

3. The domestic regulatory framework referred to in paragraph 2 (c) above, shall be consistent with this Protocol.

4. A failure by the Party of import to acknowledge receipt of a notification shall not imply its consent to an intentional transboundary movement.

1. Decisions taken by the Party of import shall be in accordance with Article 15.

2. The Party of import shall, within the period of time referred to in Article 9, inform the notifier, in writing, whether the intentional transboundary movement may proceed:

(a) Only after the Party of import has given its written consent; or

(b) After no less than ninety days without a subsequent written consent.

3. Within two hundred and seventy days of the date of receipt of notification, the Party of import shall communicate, in writing, to the notifier and to the Biosafety Clearing-House the decision referred to in paragraph 2 (a) above:

(a) Approving the import, with or without conditions, including how the decision will apply to subsequent imports of the same living modified organism;

(b) Prohibiting the import;

(c) Requesting additional relevant information in accordance with its domestic regulatory framework or Annex I; in calculating the time within which the Party of import is to respond, the number of days it has to wait for additional relevant information shall not be taken into account; or

(d) Informing the notifier that the period specified in this paragraph is extended by a defined period of time.

4. Except in a case in which consent is unconditional, a decision under paragraph 3 above, shall set out the reasons on which it is based.

5. A failure by the Party of import to communicate its decision within two hundred and seventy days of the date of receipt of the notification shall not imply its consent to an intentional transboundary movement.

6. Lack of scientific certainty due to insufficient relevant scientific information and knowledge regarding the extent of the potential adverse effects of a living modified organism on the conservation and sustainable use of biological diversity in the Party of import, taking also into account risks to human health, shall not prevent that Party from taking a decision, as appropriate, with regard to the import of the living modified organism in question as referred to in paragraph 3 above, in order to avoid or minimize such potential adverse effects.

7. The Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties shall, at its first meeting, decide upon appropriate procedures and mechanisms to facilitate decision-making by Parties of import.

1. A Party that makes a final decision regarding domestic use, including placing on the market, of a living modified organism that may be subject to transboundary movement for direct use as food or feed, or for processing shall, within fifteen days of making that decision, inform the Parties through the Biosafety Clearing-House. This information shall contain, at a minimum, the information specified in Annex II. The Party shall provide a copy of the information, in writing, to the national focal point of each Party that informs the Secretariat in advance that it does not have access to the Biosafety Clearing-House. This provision shall not apply to decisions regarding field trials.

2. The Party making a decision under paragraph 1 above, shall ensure that there is a legal requirement for the accuracy of information provided by the applicant.

3. Any Party may request additional information from the authority identified in paragraph (b) of Annex II.

4. A Party may take a decision on the import of living modified organisms intended for direct use as food or feed, or for processing, under its domestic regulatory framework that is consistent with the objective of this Protocol.

5. Each Party shall make available to the Biosafety Clearing-House copies of any national laws, regulations and guidelines applicable to the import of living modified organisms intended for direct use as food or feed, or for processing, if available.

6. A developing country Party or a Party with an economy in transition may, in the absence of the domestic regulatory framework referred to in paragraph 4 above, and in exercise of its domestic jurisdiction, declare through the Biosafety Clearing-House that its decision prior to the first import of a living modified organism intended for direct use as food or feed, or for processing, on which information has been provided under paragraph 1 above, will be taken according to the following:

(a) A risk assessment undertaken in accordance with Annex III; and

(b) A decision made within a predictable timeframe, not exceeding two hundred and seventy days.

7. Failure by a Party to communicate its decision according to paragraph 6 above, shall not imply its consent or refusal to the import of a living modified organism intended for direct use as food or feed, or for processing, unless otherwise specified by the Party.

8. Lack of scientific certainty due to insufficient relevant scientific information and knowledge regarding the extent of the potential adverse effects of a living modified organism on the conservation and sustainable use of biological diversity in the Party of import, taking also into account risks to human health, shall not prevent that Party from taking a decision, as appropriate, with regard to the import of that living modified organism intended for direct use as food or feed, or for processing, in order to avoid or minimize such potential adverse effects.

9. A Party may indicate its needs for financial and technical assistance and capacity-building with respect to living modified organisms intended for direct use as food or feed, or for processing. Parties shall cooperate to meet these needs in accordance with Articles 22 and 28.

1. A Party of import may, at any time, in light of new scientific information on potential adverse effects on the conservation and sustainable use of biological diversity, taking also into account the risks to human health, review and change a decision regarding an intentional transboundary movement. In such case, the Party shall, within thirty days, inform any notifier that has previously notified movements of the living modified organism referred to in such decision, as well as the Biosafety Clearing-House, and shall set out the reasons for its decision.

2. A Party of export or a notifier may request the Party of import to review a decision it has made in respect of it under Article 10 where the Party of export or the notifier considers that:

(a) A change in circumstances has occurred that may influence the outcome of the risk assessment upon which the decision was based; or

(b) Additional relevant scientific or technical information has become available.

3. The Party of import shall respond in writing to such a request within ninety days and set out the reasons for its decision.

4. The Party of import may, at its discretion, require a risk assessment for subsequent imports.

1. A Party of import may, provided that adequate measures are applied to ensure the safe intentional transboundary movement of living modified organisms in accordance with the objective of this Protocol, specify in advance to the Biosafety Clearing-House:

(a) Cases in which intentional transboundary movement to it may take place at the same time as the movement is notified to the Party of import; and

(b) Imports of living modified organisms to it to be exempted from the advance informed agreement procedure.

Notifications under subparagraph (a) above, may apply to subsequent similar movements to the same Party.

2. The information relating to an intentional transboundary movement that is to be provided in the notifications referred to in paragraph 1 (a) above, shall be the information specified in Annex I.

1. Parties may enter into bilateral, regional and multilateral agreements and arrangements regarding intentional transboundary movements of living modified organisms, consistent with the objective of this Protocol and provided that such agreements and arrangements do not result in a lower level of protection than that provided for by the Protocol.

2. The Parties shall inform each other, through the Biosafety Clearing-House, of any such bilateral, regional and multilateral agreements and arrangements that they have entered into before or after the date of entry into force of this Protocol.

3. The provisions of this Protocol shall not affect intentional transboundary movements that take place pursuant to such agreements and arrangements as between the parties to those agreements or arrangements.

4. Any Party may determine that its domestic regulations shall apply with respect to specific imports to it and shall notify the Biosafety Clearing-House of its decision.

1. Risk assessments undertaken pursuant to this Protocol shall be carried out in a scientifically sound manner, in accordance with Annex III and taking into account recognized risk assessment techniques. Such risk assessments shall be based, at a minimum, on information provided in accordance with Article 8 and other available scientific evidence in order to identify and evaluate the possible adverse effects of living modified organisms on the conservation and sustainable use of biological diversity, taking also into account risks to human health.

2. The Party of import shall ensure that risk assessments are carried out for decisions taken under Article 10. It may require the exporter to carry out the risk assessment.

3. The cost of risk assessment shall be borne by the notifier if the Party of import so requires.

1. The Parties shall, taking into account Article 8 (g) of the Convention, establish and maintain appropriate mechanisms, measures and strategies to regulate, manage and control risks identified in the risk assessment provisions of this Protocol associated with the use, handling and transboundary movement of living modified organisms.

2. Measures based on risk assessment shall be imposed to the extent necessary to prevent adverse effects of the living modified organism on the conservation and sustainable use of biological diversity, taking also into account risks to human health, within the territory of the Party of import.

3. Each Party shall take appropriate measures to prevent unintentional transboundary movements of living modified organisms, including such measures as requiring a risk assessment to be carried out prior to the first release of a living modified organism.

4. Without prejudice to paragraph 2 above, each Party shall endeavour to ensure that any living modified organism, whether imported or locally developed, has undergone an appropriate period of observation that is commensurate with its life-cycle or generation time before it is put to its intended use.

5. Parties shall cooperate with a view to:

(a) Identifying living modified organisms or specific traits of living modified organisms that may have adverse effects on the conservation and sustainable use of biological diversity, taking also into account risks to human health; and

(b) Taking appropriate measures regarding the treatment of such living modified organisms or specific traits.

1. Each Party shall take appropriate measures to notify affected or potentially affected States, the Biosafety Clearing-House and, where appropriate, relevant international organizations, when it knows of an occurrence under its jurisdiction resulting in a release that leads, or may lead, to an unintentional transboundary movement of a living modified organism that is likely to have significant adverse effects on the conservation and sustainable use of biological diversity, taking also into account risks to human health in such States. The notification shall be provided as soon as the Party knows of the above situation.

2. Each Party shall, no later than the date of entry into force of this Protocol for it, make available to the Biosafety Clearing-House the relevant details setting out its point of contact for the purposes of receiving notifications under this Article.

3. Any notification arising from paragraph 1 above, should include:

(a) Available relevant information on the estimated quantities and relevant characteristics and/or traits of the living modified organism;

(b) Information on the circumstances and estimated date of the release, and on the use of the living modified organism in the originating Party;

(c) Any available information about the possible adverse effects on the conservation and sustainable use of biological diversity, taking also into account risks to human health, as well as available information about possible risk management measures;

(d) Any other relevant information; and

(e) A point of contact for further information.

4. In order to minimize any significant adverse effects on the conservation and sustainable use of biological diversity, taking also into account risks to human health, each Party, under whose jurisdiction the release of the living modified organism referred to in paragraph 1 above, occurs, shall immediately consult the affected or potentially affected States to enable them to determine appropriate responses and initiate necessary action, including emergency measures.

1. In order to avoid adverse effects on the conservation and sustainable use of biological diversity, taking also into account risks to human health, each Party shall take necessary measures to require that living modified organisms that are subject to intentional transboundary movement within the scope of this Protocol are handled, packaged and transported under conditions of safety, taking into consideration relevant international rules and standards.

2. Each Party shall take measures to require that documentation accompanying:

(a) Living modified organisms that are intended for direct use as food or feed, or for processing, clearly identifies that they "may contain" living modified organisms and are not intended for intentional introduction into the environment, as well as a contact point for further information. The Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to this Protocol shall take a decision on the detailed requirements for this purpose, including specification of their identity and any unique identification, no later than two years after the date of entry into force of this Protocol;

(b) Living modified organisms that are destined for contained use clearly identifies them as living modified organisms; and specifies any requirements for the safe handling, storage, transport and use, the contact point for further information, including the name and address of the individual and institution to whom the living modified organisms are consigned; and

(c) Living modified organisms that are intended for intentional introduction into the environment of the Party of import and any other living modified organisms within the scope of the Protocol, clearly identifies them as living modified organisms; specifies the identity and relevant traits and/or characteristics, any requirements for the safe handling, storage, transport and use, the contact point for further information and, as appropriate, the name and address of the importer and exporter; and contains a declaration that the movement is in conformity with the requirements of this Protocol applicable to the exporter.

3. The Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to this Protocol shall consider the need for and modalities of developing standards with regard to identification, handling, packaging and transport practices, in consultation with other relevant international bodies.

1. Each Party shall designate one national focal point to be responsible on its behalf for liaison with the Secretariat. Each Party shall also designate one or more competent national authorities, which shall be responsible for performing the administrative functions required by this Protocol and which shall be authorized to act on its behalf with respect to those functions. A Party may designate a single entity to fulfil the functions of both focal point and competent national authority.

2. Each Party shall, no later than the date of entry into force of this Protocol for it, notify the Secretariat of the names and addresses of its focal point and its competent national authority or authorities. Where a Party designates more than one competent national authority, it shall convey to the Secretariat, with its notification thereof, relevant information on the respective responsibilities of those authorities. Where applicable, such information shall, at a minimum, specify which competent authority is responsible for which type of living modified organism. Each Party shall forthwith notify the Secretariat of any changes in the designation of its national focal point or in the name and address or responsibilities of its competent national authority or authorities.

3. The Secretariat shall forthwith inform the Parties of the notifications it receives under paragraph 2 above, and shall also make such information available through the Biosafety Clearing-House.

1. A Biosafety Clearing-House is hereby established as part of the clearing-house mechanism under Article 18, paragraph 3, of the Convention, in order to:

(a) Facilitate the exchange of scientific, technical, environmental and legal information on, and experience with, living modified organisms; and

(b) Assist Parties to implement the Protocol, taking into account the special needs of developing country Parties, in particular the least developed and small island developing States among them, and countries with economies in transition as well as countries that are centres of origin and centres of genetic diversity.

2. The Biosafety Clearing-House shall serve as a means through which information is made available for the purposes of paragraph 1 above. It shall provide access to information made available by the Parties relevant to the implementation of the Protocol. It shall also provide access, where possible, to other international biosafety information exchange mechanisms.

3. Without prejudice to the protection of confidential information, each Party shall make available to the Biosafety Clearing-House any information required to be made available to the Biosafety Clearing-House under this Protocol, and:

(a) Any existing laws, regulations and guidelines for implementation of the Protocol, as well as information required by the Parties for the advance informed agreement procedure;

(b) Any bilateral, regional and multilateral agreements and arrangements;

(c) Summaries of its risk assessments or environmental reviews of living modified organisms generated by its regulatory process, and carried out in accordance with Article 15, including, where appropriate, relevant information regarding products thereof, namely, processed materials that are of living modified organism origin, containing detectable novel combinations of replicable genetic material obtained through the use of modern biotechnology;

(d) Its final decisions regarding the importation or release of living modified organisms; and

(e) Reports submitted by it pursuant to Article 33, including those on implementation of the advance informed agreement procedure.

4. The modalities of the operation of the Biosafety Clearing-House, including reports on its activities, shall be considered and decided upon by the Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to this Protocol at its first meeting, and kept under review thereafter.

1. The Party of import shall permit the notifier to identify information submitted under the procedures of this Protocol or required by the Party of import as part of the advance informed agreement procedure of the Protocol that is to be treated as confidential. Justification shall be given in such cases upon request.

2. The Party of import shall consult the notifier if it decides that information identified by the notifier as confidential does not qualify for such treatment and shall, prior to any disclosure, inform the notifier of its decision, providing reasons on request, as well as an opportunity for consultation and for an internal review of the decision prior to disclosure.

3. Each Party shall protect confidential information received under this Protocol, including any confidential information received in the context of the advance informed agreement procedure of the Protocol. Each Party shall ensure that it has procedures to protect such information and shall protect the confidentiality of such information in a manner no less favourable than its treatment of confidential information in connection with domestically produced living modified organisms.

4. The Party of import shall not use such information for a commercial purpose, except with the written consent of the notifier.

5. If a notifier withdraws or has withdrawn a notification, the Party of import shall respect the confidentiality of commercial and industrial information, including research and development information as well as information on which the Party and the notifier disagree as to its confidentiality.

6. Without prejudice to paragraph 5 above, the following information shall not be considered confidential:

(a) The name and address of the notifier;

(b) A general description of the living modified organism or organisms;

(c) A summary of the risk assessment of the effects on the conservation and sustainable use of biological diversity, taking also into account risks to human health; and

(d) Any methods and plans for emergency response.

1. The Parties shall cooperate in the development and/or strengthening of human resources and institutional capacities in biosafety, including biotechnology to the extent that it is required for biosafety, for the purpose of the effective implementation of this Protocol, in developing country Parties, in particular the least developed and small island developing States among them, and in Parties with economies in transition, including through existing global, regional, subregional and national institutions and organizations and, as appropriate, through facilitating private sector involvement.

2. For the purposes of implementing paragraph 1 above, in relation to cooperation, the needs of developing country Parties, in particular the least developed and small island developing States among them, for financial resources and access to and transfer of technology and know-how in accordance with the relevant provisions of the Convention, shall be taken fully into account for capacity-building in biosafety. Cooperation in capacity-building shall, subject to the different situation, capabilities and requirements of each Party, include scientific and technical training in the proper and safe management of biotechnology, and in the use of risk assessment and risk management for biosafety, and the enhancement of technological and institutional capacities in biosafety. The needs of Parties with economies in transition shall also be taken fully into account for such capacity-building in biosafety.

1. The Parties shall:

(a) Promote and facilitate public awareness, education and participation concerning the safe transfer, handling and use of living modified organisms in relation to the conservation and sustainable use of biological diversity, taking also into account risks to human health. In doing so, the Parties shall cooperate, as appropriate, with other States and international bodies;

(b) Endeavour to ensure that public awareness and education encompass access to information on living modified organisms identified in accordance with this Protocol that may be imported.

2. The Parties shall, in accordance with their respective laws and regulations, consult the public in the decision-making process regarding living modified organisms and shall make the results of such decisions available to the public, while respecting confidential information in accordance with Article 21.

3. Each Party shall endeavour to inform its public about the means of public access to the Biosafety Clearing-House.

1. Transboundary movements of living modified organisms between Parties and non-Parties shall be consistent with the objective of this Protocol. The Parties may enter into bilateral, regional and multilateral agreements and arrangements with non-Parties regarding such transboundary movements.

2. The Parties shall encourage non-Parties to adhere to this Protocol and to contribute appropriate information to the Biosafety Clearing-House on living modified organisms released in, or moved into or out of, areas within their national jurisdictions.

1. Each Party shall adopt appropriate domestic measures aimed at preventing and, if appropriate, penalizing transboundary movements of living modified organisms carried out in contravention of its domestic measures to implement this Protocol. Such movements shall be deemed illegal transboundary movements.

2. In the case of an illegal transboundary movement, the affected Party may request the Party of origin to dispose, at its own expense, of the living modified organism in question by repatriation or destruction, as appropriate.

3. Each Party shall make available to the Biosafety Clearing-House information concerning cases of illegal transboundary movements pertaining to it.

1. The Parties, in reaching a decision on import under this Protocol or under its domestic measures implementing the Protocol, may take into account, consistent with their international obligations, socio-economic considerations arising from the impact of living modified organisms on the conservation and sustainable use of biological diversity, especially with regard to the value of biological diversity to indigenous and local communities.

2. The Parties are encouraged to cooperate on research and information exchange on any socio-economic impacts of living modified organisms, especially on indigenous and local communities.

The Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to this Protocol shall, at its first meeting, adopt a process with respect to the appropriate elaboration of international rules and procedures in the field of liability and redress for damage resulting from transboundary movements of living modified organisms, analysing and taking due account of the ongoing processes in international law on these matters, and shall endeavour to complete this process within four years.

1. In considering financial resources for the implementation of this Protocol, the Parties shall take into account the provisions of Article 20 of the Convention.

2. The financial mechanism established in Article 21 of the Convention shall, through the institutional structure entrusted with its operation, be the financial mechanism for this Protocol.

3. Regarding the capacity-building referred to in Article 22 of this Protocol, the Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to this Protocol, in providing guidance with respect to the financial mechanism referred to in paragraph 2 above, for consideration by the Conference of the Parties, shall take into account the need for financial resources by developing country Parties, in particular the least developed and the small island developing States among them.

4. In the context of paragraph 1 above, the Parties shall also take into account the needs of the developing country Parties, in particular the least developed and the small island developing States among them, and of the Parties with economies in transition, in their efforts to identify and implement their capacity-building requirements for the purposes of the implementation of this Protocol.

5. The guidance to the financial mechanism of the Convention in relevant decisions of the Conference of the Parties, including those agreed before the adoption of this Protocol, shall apply, mutatis mutandis, to the provisions of this Article.

6. The developed country Parties may also provide, and the developing country Parties and the Parties with economies in transition avail themselves of, financial and technological resources for the implementation of the provisions of this Protocol through bilateral, regional and multilateral channels.

1. The Conference of the Parties shall serve as the meeting of the Parties to this Protocol.

2. Parties to the Convention that are not Parties to this Protocol may participate as observers in the proceedings of any meeting of the Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to this Protocol. When the Conference of the Parties serves as the meeting of the Parties to this Protocol, decisions under this Protocol shall be taken only by those that are Parties to it.

3. When the Conference of the Parties serves as the meeting of the Parties to this Protocol, any member of the bureau of the Conference of the Parties representing a Party to the Convention but, at that time, not a Party to this Protocol, shall be substituted by a member to be elected by and from among the Parties to this Protocol.

4. The Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to this Protocol shall keep under regular review the implementation of this Protocol and shall make, within its mandate, the decisions necessary to promote its effective implementation. It shall perform the functions assigned to it by this Protocol and shall:

(a) Make recommendations on any matters necessary for the implementation of this Protocol;

(b) Establish such subsidiary bodies as are deemed necessary for the implementation of this Protocol;

(c) Seek and utilize, where appropriate, the services and cooperation of, and information provided by, competent international organizations and intergovernmental and non-governmental bodies;

(d) Establish the form and the intervals for transmitting the information to be submitted in accordance with Article 33 of this Protocol and consider such information as well as reports submitted by any subsidiary body;

(e) Consider and adopt, as required, amendments to this Protocol and its annexes, as well as any additional annexes to this Protocol, that are deemed necessary for the implementation of this Protocol; and

(f) Exercise such other functions as may be required for the implementation of this Protocol.

5. The rules of procedure of the Conference of the Parties and financial rules of the Convention shall be applied, mutatis mutandis, under this Protocol, except as may be otherwise decided by consensus by the Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to this Protocol.

6. The first meeting of the Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to this Protocol shall be convened by the Secretariat in conjunction with the first meeting of the Conference of the Parties that is scheduled after the date of the entry into force of this Protocol. Subsequent ordinary meetings of the Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to this Protocol shall be held in conjunction with ordinary meetings of the Conference of the Parties, unless otherwise decided by the Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to this Protocol.

7. Extraordinary meetings of the Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to this Protocol shall be held at such other times as may be deemed necessary by the Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to this Protocol, or at the written request of any Party, provided that, within six months of the request being communicated to the Parties by the Secretariat, it is supported by at least one third of the Parties.

8. The United Nations, its specialized agencies and the International Atomic Energy Agency, as well as any State member thereof or observers thereto not party to the Convention, may be represented as observers at meetings of the Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to this Protocol. Any body or agency, whether national or international, governmental or non-governmental, that is qualified in matters covered by this Protocol and that has informed the Secretariat of its wish to be represented at a meeting of the Conference of the Parties serving as a meeting of the Parties to this Protocol as an observer, may be so admitted, unless at least one third of the Parties present object. Except as otherwise provided in this Article, the admission and participation of observers shall be subject to the rules of procedure, as referred to in paragraph 5 above.

1. Any subsidiary body established by or under the Convention may, upon a decision by the Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to this Protocol, serve the Protocol, in which case the meeting of the Parties shall specify which functions that body shall exercise.

2. Parties to the Convention that are not Parties to this Protocol may participate as observers in the proceedings of any meeting of any such subsidiary bodies. When a subsidiary body of the Convention serves as a subsidiary body to this Protocol, decisions under the Protocol shall be taken only by the Parties to the Protocol.

3. When a subsidiary body of the Convention exercises its functions with regard to matters concerning this Protocol, any member of the bureau of that subsidiary body representing a Party to the Convention but, at that time, not a Party to the Protocol, shall be substituted by a member to be elected by and from among the Parties to the Protocol.

1. The Secretariat established by Article 24 of the Convention shall serve as the secretariat to this Protocol.

2. Article 24, paragraph 1, of the Convention on the functions of the Secretariat shall apply, mutatis mutandis, to this Protocol.

3. To the extent that they are distinct, the costs of the secretariat services for this Protocol shall be met by the Parties hereto. The Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to this Protocol shall, at its first meeting, decide on the necessary budgetary arrangements to this end.

Except as otherwise provided in this Protocol, the provisions of the Convention relating to its protocols shall apply to this Protocol.

Each Party shall monitor the implementation of its obligations under this Protocol, and shall, at intervals to be determined by the Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to this Protocol, report to the Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to this Protocol on measures that it has taken to implement the Protocol.

The Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to this Protocol shall, at its first meeting, consider and approve cooperative procedures and institutional mechanisms to promote compliance with the provisions of this Protocol and to address cases of non-compliance. These procedures and mechanisms shall include provisions to offer advice or assistance, where appropriate. They shall be separate from, and without prejudice to, the dispute settlement procedures and mechanisms established by Article 27 of the Convention.

The Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to this Protocol shall undertake, five years after the entry into force of this Protocol and at least every five years thereafter, an evaluation of the effectiveness of the Protocol, including an assessment of its procedures and annexes.

This Protocol shall be open for signature at the United Nations Office at Nairobi by States and regional economic integration organizations from 15 to 26 May 2000, and at United Nations Headquarters in New York from 5 June 2000 to 4 June 2001.

1. This Protocol shall enter into force on the ninetieth day after the date of deposit of the fiftieth instrument of ratification, acceptance, approval or accession by States or regional economic integration organizations that are Parties to the Convention.

2. This Protocol shall enter into force for a State or regional economic integration organization that ratifies, accepts or approves this Protocol or accedes thereto after its entry into force pursuant to paragraph 1 above, on the ninetieth day after the date on which that State or regional economic integration organization deposits its instrument of ratification, acceptance, approval or accession, or on the date on which the Convention enters into force for that State or regional economic integration organization, whichever shall be the later.

3. For the purposes of paragraphs 1 and 2 above, any instrument deposited by a regional economic integration organization shall not be counted as additional to those deposited by member States of such organization.

No reservations may be made to this Protocol.

1. At any time after two years from the date on which this Protocol has entered into force for a Party, that Party may withdraw from the Protocol by giving written notification to the Depositary.

2. Any such withdrawal shall take place upon expiry of one year after the date of its receipt by the Depositary, or on such later date as may be specified in the notification of the withdrawal.

The original of this Protocol, of which the Arabic, Chinese, English, French, Russian and Spanish texts are equally authentic, shall be deposited with the Secretary-General of the United Nations.

IN WITNESS WHEREOF the undersigned, being duly authorized to that effect, have signed this Protocol.

DONE at Montreal on this twenty-ninth day of January, two thousand.

Annex I

(a) Name, address and contact details of the exporter.

(b) Name, address and contact details of the importer.

(c) Name and identity of the living modified organism, as well as the domestic classification, if any, of the biosafety level of the living modified organism in the State of export.

(d) Intended date or dates of the transboundary movement, if known.

(e) Taxonomic status, common name, point of collection or acquisition, and characteristics of recipient organism or parental organisms related to biosafety.

(f) Centres of origin and centres of genetic diversity, if known, of the recipient organism and/or the parental organisms and a description of the habitats where the organisms may persist or proliferate.

(g) Taxonomic status, common name, point of collection or acquisition, and characteristics of the donor organism or organisms related to biosafety.

(h) Description of the nucleic acid or the modification introduced, the technique used, and the resulting characteristics of the living modified organism.

(i) Intended use of the living modified organism or products thereof, namely, processed materials that are of living modified organism origin, containing detectable novel combinations of replicable genetic material obtained through the use of modern biotechnology.

(j) Quantity or volume of the living modified organism to be transferred.

(k) A previous and existing risk assessment report consistent with Annex III.

(l) Suggested methods for the safe handling, storage, transport and use, including packaging, labelling, documentation, disposal and contingency procedures, where appropriate.

(m) Regulatory status of the living modified organism within the State of export (for example, whether it is prohibited in the State of export, whether there are other restrictions, or whether it has been approved for general release) and, if the living modified organism is banned in the State of export, the reason or reasons for the ban.

(n) Result and purpose of any notification by the exporter to other States regarding the living modified organism to be transferred.

(o) A declaration that the above-mentioned information is factually correct.

Annex II

(a) The name and contact details of the applicant for a decision for domestic use.

(b) The name and contact details of the authority responsible for the decision.

(c) Name and identity of the living modified organism.

(d) Description of the gene modification, the technique used, and the resulting characteristics of the living modified organism.

(e) Any unique identification of the living modified organism.

(f) Taxonomic status, common name, point of collection or acquisition, and characteristics of recipient organism or parental organisms related to biosafety.

(g) Centres of origin and centres of genetic diversity, if known, of the recipient organism and/or the parental organisms and a description of the habitats where the organisms may persist or proliferate.

(h) Taxonomic status, common name, point of collection or acquisition, and characteristics of the donor organism or organisms related to biosafety.

(i) Approved uses of the living modified organism.

(j) A risk assessment report consistent with Annex III.

(k) Suggested methods for the safe handling, storage, transport and use, including packaging, labelling, documentation, disposal and contingency procedures, where appropriate.

Annex III

Objective

1. The objective of risk assessment, under this Protocol, is to identify and evaluate the potential adverse effects of living modified organisms on the conservation and sustainable use of biological diversity in the likely potential receiving environment, taking also into account risks to human health.

Use of risk assessment

2. Risk assessment is, inter alia, used by competent authorities to make informed decisions regarding living modified organisms.

General principles

3. Risk assessment should be carried out in a scientifically sound and transparent manner, and can take into account expert advice of, and guidelines developed by, relevant international organizations.

4. Lack of scientific knowledge or scientific consensus should not necessarily be interpreted as indicating a particular level of risk, an absence of risk, or an acceptable risk.

5. Risks associated with living modified organisms or products thereof, namely, processed materials that are of living modified organism origin, containing detectable novel combinations of replicable genetic material obtained through the use of modern biotechnology, should be considered in the context of the risks posed by the non-modified recipients or parental organisms in the likely potential receiving environment.

6. Risk assessment should be carried out on a case-by-case basis. The required information may vary in nature and level of detail from case to case, depending on the living modified organism concerned, its intended use and the likely potential receiving environment.

Methodology

7. The process of risk assessment may on the one hand give rise to a need for further information about specific subjects, which may be identified and requested during the assessment process, while on the other hand information on other subjects may not be relevant in some instances.

8. To fulfil its objective, risk assessment entails, as appropriate, the following steps:

(a) An identification of any novel genotypic and phenotypic characteristics associated with the living modified organism that may have adverse effects on biological diversity in the likely potential receiving environment, taking also into account risks to human health;

(b) An evaluation of the likelihood of these adverse effects being realized, taking into account the level and kind of exposure of the likely potential receiving environment to the living modified organism;

(c) An evaluation of the consequences should these adverse effects be realized;

(d) An estimation of the overall risk posed by the living modified organism based on the evaluation of the likelihood and consequences of the identified adverse effects being realized;

(e) A recommendation as to whether or not the risks are acceptable or manageable, including, where necessary, identification of strategies to manage these risks; and

(f) Where there is uncertainty regarding the level of risk, it may be addressed by requesting further information on the specific issues of concern or by implementing appropriate risk management strategies and/or monitoring the living modified organism in the receiving environment.

Points to consider

9. Depending on the case, risk assessment takes into account the relevant technical and scientific details regarding the characteristics of the following subjects:

(a) Recipient organism or parental organisms. The biological characteristics of the recipient organism or parental organisms, including information on taxonomic status, common name, origin, centres of origin and centres of genetic diversity, if known, and a description of the habitat where the organisms may persist or proliferate;

(b) Donor organism or organisms. Taxonomic status and common name, source, and the relevant biological characteristics of the donor organisms;

(c) Vector. Characteristics of the vector, including its identity, if any, and its source or origin, and its host range;

(d) Insert or inserts and/or characteristics of modification. Genetic characteristics of the inserted nucleic acid and the function it specifies, and/or characteristics of the modification introduced;

(e) Living modified organism. Identity of the living modified organism, and the differences between the biological characteristics of the living modified organism and those of the recipient organism or parental organisms;

(f) Detection and identification of the living modified organism. Suggested detection and identification methods and their specificity, sensitivity and reliability;

(g) Information relating to the intended use. Information relating to the intended use of the living modified organism, including new or changed use compared to the recipient organism or parental organisms; and

(h) Receiving environment. Information on the location, geographical, climatic and ecological characteristics, including relevant information on biological diversity and centres of origin of the likely potential receiving environment.

Šā protokola Puses,

būdamas Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (turpmāk "Konvencija") dalībnieces,

atsaucoties uz Konvencijas 19.panta trešo un ceturto daļu, 8.panta (g) punktu un 17.pantu,

atsaucoties arī uz lēmumu II/5, kas 1995.gada 17.novembrī pieņemts Konvencijas Pušu konferencē un ar ko nolēma izstrādāt protokolu par bioloģisko drošību, īpašu uzmanību pievēršot jebkādu tādu dzīvo modificēto organismu pārrobežu apritei, kuri iegūti, izmantojot mūsdienu biotehnoloģiju, un kuri varētu nevēlami ietekmēt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilglaicīgu izmantošanu, ierosinot izstrādāt atbilstošu iepriekšējas informēšanas kārtību

atkārtoti apstiprinot piesardzības principu, kas noteikts Riodežaneiro Deklarācijas par vidi un attīstību 15. principā,

apzinoties mūsdienīgās biotehnoloģijas straujo izplatību un sabiedrības pieaugošās bažas par tās iespējamo nevēlamo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, ņemot vērā arī risku cilvēku veselībai,

atzīstot, ka mūsdienu biotehnoloģija sniedz plašas iespējas cilvēku labklājības uzlabošanai, ja tā tiek attīstīta un izmantota, ievērojot atbilstošus drošības pasākumus attiecībā uz vidi un cilvēku veselību,

atzīstot arī izcelsmes un ģenētiskās daudzveidības centru īpašo nozīmi cilvēcei,

ņemot vērā daudzu valstu, jo īpaši jaunattīstības valstu, ierobežotās iespējas reaģēt uz tādu zināmo un potenciālo risku, kas saistīti ar dzīvajiem modificētajiem organismiem, pazīmēm un mērogu,

atzīstot, ka, lai panāktu ilgspējīgu attīstību, līgumiem par tirdzniecību un vides aizsardzību savstarpēji jāpapildina vienam otru,

uzsverot, ka šis protokols nav interpretējams tādējādi, ka tas paredz mainīt Puses tiesības un pienākumus, kuri izriet no tās saistībām jau esošajos starptautiskajos līgumos,

apzinoties, ka iepriekšējā pamatojuma mērķis nav šo Protokolu pakārtot citiem starptautiskiem līgumiem,

IR VIENOJUŠĀS PAR SEKOJOŠO:

Saskaņā ar piesardzības principu, kas atspoguļots Rio Deklarācijas par vidi un attīstību 15.principā, šā Protokola mērķis ir pusēm līdzdarboties, lai nodrošinātu atbilstoša līmeņa aizsardzību attiecībā uz tādu mūsdienu biotehnoloģijas radīto dzīvo modificēto organismu, kuri varētu radīt nevēlamu ietekmi uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilglaicīgu izmantošanu, drošu pārvietošanu, apstrādi un izmantošanu, ņemot vērā arī risku cilvēku veselībai, un īpašu uzmanību pievēršot pārrobežu apritei.

1. Puses veic atbilstošus juridiskos, administratīvos un citus pasākumus, kas nepieciešami, lai izpildītu šajā Protokolā paredzētos pienākumus.

2. Puses nodrošina, ka dzīvo modificēto organismu iegūšana, apstrāde, transportēšana, izmantošana, nodošana un izplatīšana tiek veikta, nepieļaujot vai samazinot risku bioloģiskajai daudzveidībai, ņemot vērā arī risku cilvēku veselībai.

3. Šis protokols neietekmē valstu suverenitāti pār to teritoriālajām jūrām, kas noteiktas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, un suverēnās tiesības un jurisdikciju, kāda piemīt šīm valstīm to ekskluzīvajās ekonomiskajās zonās un kontinentālajos šelfos saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, kā arī visu valstu kuģu un gaisakuģu navigācijas tiesības un brīvības, kas noteiktas starptautiskajās tiesībās un nostiprinātas attiecīgos starptautiskos dokumentos.

4. Šis Protokols neierobežo Pušu tiesības veikt pasākumus, kas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ilglaicīgai izmantošanai nodrošina augstāku aizsardzības pakāpi nekā paredzēts šajā Protokolā, ar nosacījumu, ka šādi pasākumi atbilst šī Protokola mērķim un noteikumiem, kā arī citām starptautiskajās tiesībās paredzētajām attiecīgās Puses saistībām.

5. Pusēm tiek rekomendēts gadījumos, kad tas ir atbilstoši, ņemt vērā ekspertu slēdzienus, dokumentus un darba aprakstus no starptautiskiem forumiem ar kompetenci cilvēku veselības risku jomās.

Protokola tekstā:

(a) "Pušu konference" ir Konvencijas Pušu konference;

(b) "ierobežotā izmantošana" ir ikviena darbība, ko veic iekārtā, būvē vai citā fiziskā struktūrā saistībā ar dzīvajiem modificētajiem organismiem, kurus kontrolē, izmantojot īpašus pasākumus, kas efektīvi ierobežo to saskarsmi ar vidi un ietekmi uz to;

(c) "eksports" ir ar nodomu veikta pārrobežu pārvietošana no vienas Puses uz otru Pusi;

(d) "eksportētājs" ir eksporta Puses jurisdikcijai pakļauta juridiska vai fiziska persona, kas organizē dzīvo modificēto organismu eksportu;

(e) "imports" ir ar nodomu veikta pārrobežu ievešana vienā Pusē no otras Puses;

(f) "importētājs" ir importa Puses jurisdikcijai pakļauta juridiska vai fiziska persona, kas organizē dzīvo modificēto organismu importu;

(g) "dzīvais modificētais organisms" ir jebkurš dzīvs organisms ar ģenētiskā materiāla jaunu kombināciju, kura iegūta, izmantojot mūsdienu biotehnoloģiju;

(h) "dzīvs organisms" ir jebkurš bioloģisks veidojums, kam piemīt spēja nodot vai reproducēt ģenētisko materiālu, to starp sterili organismi, vīrusi un viroīdi;

(i) "mūsdienu biotehnoloģija" ir:

a. in vitro nukleīnskābju tehnoloģijas, to starp rekombinantās dezoksiribonukleīnskābes (DNS) un nukleīnskābju tieša injicēšana šūnās vai organellās, vai

b. tādu metožu izmantošana, kas balstās uz atšķirīgas taksonomiskās piederības organismu šūnu saplūdināšanu, kuras ļauj pārvarēt dabiskās fizioloģiskās reproduktīvās vai rekombinācijas barjeras un kuras nav pavairošanas un selekcijas tradicionālās metodes;

(j) "reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija" ir organizācija, ko izveidojušas attiecīgā reģiona suverēnās valstis, kurai tās dalībvalstis ir nodevušas pilnvaras jautājumos, ko regulē šis Protokols, un kura, ievērojot šīs organizācijas iekšējās procedūras, ir pilnvarota parakstīt, ratificēt, akceptēt un apstiprināt šo protokolu, kā arī pievienoties tam;

(k) "pārrobežu pārvietošana" ir dzīvā modificētā organisma pārvietošana no vienas Puses uz otru Pusi, ar nosacījumu, ka, ievērojot 17. un 24.pantus, pārrobežu pārvietošana ir arī pārvietošana starp Pusēm un valstīm, kas nav Puses.

Šis Protokols attiecas uz visu tādu dzīvo modificēto organismu , kuri varētu radīt nevēlamu ietekmi uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilglaicīgu izmantošanu, pārrobežu pārvietošanu, tranzītu, apstrādi un izmantošanu, ņemot vērā arī risku cilvēku veselībai.

Neietekmējot 4.panta noteikumus un neskarot Pušu tiesības veikt riska novērtēšanu attiecībā uz dzīvajiem modificētajiem organismiem līdz laikam, kamēr tiek pieņemti lēmumi par importu, šis Protokols neattiecas uz tādu dzīvo modificēto organismu — cilvēkiem paredzētu farmaceitisko preparātu — pārrobežu pārvietošanu, ko regulē citi atbilstoši starptautiskie nolīgumi vai organizācijas.

1. Neietekmējot 4.panta noteikumus, kā arī neskarot tranzīta Puses tiesības regulēt dzīvo modificēto organismu transportēšanu caur tās teritoriju un 2.panta trešajā daļā paredzētās tiesības iesniegt Bioloģiskās drošības starpniecības centram ikvienu Puses lēmumu par kāda konkrēta dzīvā modificētā organisma tranzītu caur tās teritoriju, šī Protokola noteikumi par iepriekšējas informēšanas procedūru neattiecas uz dzīvajiem modificētajiem organismiem tranzītā.

2. Neietekmējot 4.panta noteikumus un neskarot Pušu tiesības pirms lēmuma par importu pieņemšanas veikt riska novērtēšanu attiecībā uz dzīvajiem modificētajiem organismiem un atbilstoši tās jurisdikcijai noteikt standartus to ierobežotai izmantošanai, šī Protokola noteikumi, ievērojot iepriekšējas informēšanas procedūru, neattiecas uz dzīvo modificēto organismu, kuri paredzēti ierobežotai izmantošanai, pārrobežu pārvietošanu, kas tiek veikta saskaņā ar importa Puses noteiktajiem standartiem.

1. Atbilstoši 5. un 6. pantam iepriekšējas informēšanas procedūru, ko regulē šī Protokola 8. līdz 10. un 12. panti, piemēro pirms pirmās dzīvo modificēto organismu, kas paredzēti apzinātai ieviešanai importa Puses vidē, apzinātās pārrobežu pārvietošanas.

2. Šī panta pirmajā daļā minētā "apzinātā ieviešana vidē" neattiecas uz tiem dzīvajiem modificētajiem organismiem, kurus paredzēts tieši izmantot uzturā, lopbarībai vai pārstrādei.

3. Šī Protokola 11.pantu piemēro pirms tādu dzīvo modificēto organismu pirmās ar nodomu veiktās pārrobežu pārvietošanas, kurus paredzēts tieši izmantot uzturā, lopbarībai vai pārstrādei.

4. Iepriekšējas informēšanas procedūra neattiecas uz tādu dzīvo modificēto organismu ar nodomu veiktu pārrobežu pārvietošanu, kas Pušu konferences (kas pilda šā Protokola Pušu sanāksmes funkcijas) lēmumā norādīti kā tādi, kam nevarētu būt nevēlama ietekme uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilglaicīgu izmantošanu, ņemot vērā arī risku cilvēku veselībai.

1. Eksporta Puse paziņo pati vai arī pieprasa eksportētājam nodrošināt, ka kompetentai importa Puses valsts mēroga iestādei tiek iepriekš rakstiski paziņots par tāda dzīvā modificētā organisma tīšu pārrobežu pārvietošanu, uz kuru attiecas 7.panta pirmā daļa. Paziņojumā kā minimums norādāma šī Protokola I pielikumā minētā informācija.

2. Eksporta Puse nodrošina atbilstošu tiesisko regulējumu tam, ka eksportētājs ir atbildīgs par sniegtās informācijas pareizību.

1. Deviņdesmit dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas importa Puse apliecina tā saņemšanas faktu, nosūtot rakstveida apliecinājumu paziņojuma nosūtītājam.

2. Apliecinājumā norāda:

(a) paziņojuma saņemšanas datumu;

(b) vai paziņojums prima facie satur 8.pantā minēto informāciju;

(c) vai jārīkojas atbilstoši importa Puses nacionālo normatīvo tiesību aktu prasībām vai arī saskaņā ar 10.pantā paredzēto procedūru.

3. Šī panta otrās daļas (c) punktā minētajām nacionālās likumdošanas prasībām ir jāatbilst šim Protokolam.

4. Fakts, ka importa Puse nav sniegusi apliecinājumu par paziņojuma saņemšanu, nenozīmē tās piekrišanu ar nodomu veiktai pārrobežu pārvietošanai.

1. Lēmumiem, ko pieņem importa Puse, ir jāatbilst 15.panta prasībām.

2. Importa Puse 9.pantā noteiktajā termiņā rakstiski informē paziņojuma iesniedzēju, vai apzinātā pārrobežu pārvietošana var norisēt:

(a) vienīgi pēc tam, kad importa Puse devusi rakstisku piekrišanu; vai

(b) pēc ne mazāk kā deviņdesmit dienām, ja nav sniegta rakstiska piekrišana.

3. Divsimt septiņdesmit dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas importa Puse rakstiski informē paziņojuma iesniedzēju un Bioloģiskās drošības starpniecības centru par šī panta otrās daļas (a) punktā minēto lēmumu:

(a) apstiprinot importu — ar vai bez nosacījumiem — tostarp norādot, kā lēmums attieksies uz turpmāku tā paša dzīvā modificētā organisma importu;

(b) aizliedzot importu;

(c) pieprasot būtisku papildus informāciju saskaņā ar tās nacionālo normatīvo tiesību aktu vai I pielikuma prasībām; aprēķinot laiku, kurā importa Pusei ir jāsniedz atbilde, netiek ieskaitītas dienas, kuru laikā tā gaida attiecīgo papildus informāciju; vai

(d) informējot paziņojuma iesniedzēju par to, ka šajā daļā paredzētais termiņš tiek pagarināts, norādot šādu termiņu.

4. Šī panta trešajā daļā minētajā lēmumā tiek norādīti apsvērumi, uz kuriem tas pamatojas, izņemot gadījumus, kad piekrišana importam ir bez nosacījumiem.

5. Fakts, ka importa Puse divsimt septiņdesmit dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas nav informējusi par savu lēmumu, nenozīmē tās piekrišanu ar nodomu veiktai pārrobežu pārvietošanai.

6. Zinātniskās noteiktības trūkums, ko rada nepietiekama attiecīga zinātniskā informācija un zināšanas par kāda dzīvā modificētā organisma potenciālās nevēlamās ietekmes pakāpi uz importa Puses bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilglaicīgu izmantošanu, ņemot vērā arī risku cilvēku veselībai, nekavē minēto Pusi attiecīgos gadījumos atbilstoši šī panta trešajai daļai pieņemt lēmumu par konkrētā dzīvā modificētā organisma importu, lai novērstu vai samazinātu šādu potenciālo nevēlamo ietekmi.

7. Pušu konference, kas pilda šī Protokola Pušu sanāksmes funkcijas, savā pirmajā sēdē nosaka attiecīgas procedūras un mehānismu, kas importa Pusei atvieglotu lēmuma pieņemšanu.

1. Puse, kas pieņem lēmumu par tāda dzīvā modificētā organisma iekšēju izmantošanu, tostarp izvietošanu tirgū, kas var būt subjekts pārrobežu pārvietošanai ar mērķi to tieši izmantot uzturā, lopbarībai vai pārstrādei, piecpadsmit dienu laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas informē par to pārējās Puses, izmantojot Bioloģiskās drošības starpniecības centru. Šī informācija kā minimums ietver Protokola II Pielikumā norādīto informāciju. Šīs informācijas rakstisku kopiju Puse iesniedz katras Puses valsts koordinācijas centram, kurš savlaicīgi informē Sekretariātu, ja tam nav piekļuves Bioloģiskās drošības starpniecības centram. Šis noteikums neattiecas uz lēmumiem par lauka izmēģinājumiem.

2. Puse, kas pieņem lēmumu saskaņā ar šī panta pirmo daļu, nodrošina tiesisko regulējumu tam, ka pieteikuma iesniedzējs ir atbildīgs par sniegtās informācijas pareizību.

3. Ikviena Puse var pieprasīt papildus informāciju no II pielikuma (b) punktā norādītās iestādes.

4. Lēmumu par tādu dzīvo modificēto organismu importu, ko paredzēts tieši izmantot uzturā, lopbarībai vai pārstrādei, Puse var pieņemt saskaņā ar tās nacionālo normatīvo tiesību aktu prasībām, kuri atbilst šī Protokola mērķim.

5. Ikviena Puse Bioloģiskās drošības starpniecības centram dara pieejamas visu to attiecīgās valsts normatīvo aktu un vadlīniju kopijas, kas attiecas uz tādu dzīvo modificēto organismu importu, kurus paredzēts tieši izmantot uzturā, lopbarībai vai pārstrādei.

6. Gadījumā, ja nav pieņemti šī panta ceturtajā daļā minētie nacionālie normatīvie tiesību akti, Puse, kas ir jaunattīstības vai pārejas posma ekonomikas valsts, īstenojot savu iekšzemes jurisdikciju, var ar Bioloģiskās drošības starpniecības centra palīdzību paziņot, ka tās lēmums, kas pieņemams pirms tāda dzīvā modificētā organisma pirmā importa, kuru paredzēts tieši izmantot uzturā, lopbarībai vai pārstrādei un par ko informācija ir sniegta atbilstoši šī panta pirmajai daļai, tiks pieņemts šādi:

(a) riska novērtēšana saskaņā ar šī Protokola III pielikumu; un

(b) lēmums tiks pieņemts iepriekš paredzamā laikā, kas nepārsniedz divsimt septiņdesmit dienas.

7. Fakts, ka Puse atbilstoši šī panta sestajai daļai nav paziņojusi par savu lēmumu, nenozīmē tās piekrišanu vai atteikumu tāda dzīvā modificētā organisma importam, ko paredzēts tieši izmantot uzturam, lopbarībai vai pārstrādei, ja vien šī Puse nav noteikusi citādāk.

8. Zinātniskās ticamības trūkums, ko izraisa nepietiekama attiecīga zinātniskā informācija un zināšanas par kāda dzīvā modificētā organisma potenciālās nevēlamās ietekmes pakāpi uz importa Puses bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilglaicīgu izmantošanu, ņemot vērā arī risku cilvēku veselībai, nekavē minēto Pusi nolūkā novērst vai samazināt šādu potenciālo nevēlamo ietekmi attiecīgos gadījumos pieņemt lēmumu par konkrētā dzīvā modificētā organisma importu, ko paredzēts tieši izmantot uzturā, lopbarībai vai pārstrādei.

9. Puse var norādīt savu nepieciešamību pēc finansiālas vai tehniskas palīdzības un potenciāla veidošanas saistībā ar dzīvajiem modificētajiem organismiem, ko paredzēts tieši izmantot uzturā, lopbarībai vai pārstrādei. Lai apmierinātu šīs vajadzības, Puses sadarbojas saskaņā ar šī Protokola 22. un 28.pantu noteikumiem.

1. Importa Puse ir tiesīga pārskatīt un grozīt lēmumu par ar nodomu veiktu pārrobežu pārvietošanu, pamatojoties uz jaunu zinātnisko informāciju par potenciālo nevēlamo ietekmi uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilglaicīgu izmantošanu, ņemot vērā arī risku cilvēku veselībai. Šādā gadījumā attiecīgā Puse trīsdesmit dienu laikā par savu lēmumu informē visus paziņojumu iesniedzējus, kas iepriekš paziņojuši par attiecīgajos lēmumos minēto dzīvo modificēto organismu pārvietošanu, kā arī Bioloģiskās drošības starpniecības centru, norādot šāda lēmuma pamatojumu.

2. Eksporta Puse un paziņojuma iesniedzējs katrs ir tiesīgs lūgt importa Pusi pārskatīt lēmumu, ko šī Puse pieņēmusi attiecībā uz to saskaņā ar 10.panta noteikumiem, ja eksporta Puse vai paziņojuma iesniedzējs uzskata, ka:

(a) apstākļos ir radušās tādas izmaiņas, kas var ietekmēt riska novērtēšanas iznākumu, uz kuru pamatojas attiecīgais lēmums; vai

(b) ir kļuvusi pieejama būtiska papildu zinātniskā vai tehniskā informācija.

3. Importa puse deviņdesmit dienu laikā rakstiski atbild uz šādu lūgumu un norāda sava lēmuma pamatojumu.

4. Importa Puse pēc saviem ieskatiem ir tiesīga prasīt, lai turpmākam importam tiktu veikta riska novērtēšana.

1. Ja tiek veikti piemēroti pasākumi, lai saskaņā ar šo Protokolu nodrošinātu dzīvo modificēto organismu drošu ar nodomu veiktu pārrobežu pārvietošanu, importa Puse ir tiesīga Bioloģiskās drošības starpniecības centram iepriekš norādīt:

(a) gadījumus, kad ar nodomu veiktu pārrobežu pārvietošanu uz šo Pusi var veikt vienlaikus ar paziņošanu importa Pusei par šādu pārvietošanu; un

(b) dzīvo modificēto organismu importu, kas atbrīvots no iepriekšējas informēšanas procedūras.

Šīs daļas (a) punktā minētie paziņojumi var attiekties uz turpmākām līdzīgām pārvietošanām uz to pašu Pusi.

2. Informācija par ar nodomu veiktu pārrobežu pārvietošanu, kas sniedzama šī panta pirmās daļas (a) punktā minētajos paziņojumos, ir šī Protokola I pielikumā minētā informācija.

1. Puses var slēgt divpusējus, reģionālus un daudzpusējus līgumus un pasākumus dzīvo modificēto organismu ar nodomu veiktai pārrobežu pārvietošanai, ja šie nolīgumi un pasākumi atbilst šī Protokola mērķim un neveido zemāku aizsardzības līmeni par šajā Protokolā paredzēto.

2. Ar Bioloģiskās drošības starpniecības centra starpniecību Puses informē viena otru par šādu divpusēju, reģionālu un daudzpusēju līgumu noslēgšanu un pasākumu veikšanu, kas notikusi pirms vai pēc tam, kad stājies spēkā šis Protokols.

3. Šis Protokols neietekmē tādu ar nodomu veiktu pārrobežu pārvietošanu, kas notiek starp līgumu un pasākumu pusēm saskaņā ar to nosacījumiem.

4. Ikviena Puse ir tiesīga noteikt, ka uz noteiktu importu attiecas tās nacionālo normatīvo tiesību aktu noteikumi, un šādu savu lēmumu tā paziņo Bioloģiskās drošības starpniecības centram.

1. Riska novērtēšanu, ko veic saskaņā ar šo Protokolu, īsteno zinātniski pamatoti saskaņā ar III pielikuma noteikumiem, un, ņemot vērā atzītas riska novērtēšanas metodes. Riska novērtēšana kā minimums pamatojas uz informāciju, ko sniedz saskaņā ar 8.pantu, kā arī uz citiem pieejamiem zinātniskajiem pierādījumiem, lai noteiktu un novērtētu dzīvo modificēto organismu iespējamo nevēlamo ietekmi uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilglaicīgu izmantošanu, ņemot vērā arī risku cilvēku veselībai.

2. Importa Puse nodrošina, ka riska novērtēšana tiek veikta, lai pieņemtu 10.pantā minētos lēmumus. Tā var prasīt, lai riska novērtēšanu veic eksportētājs.

3. Ja importa Puse pieprasa, riska novērtēšanas izmaksas sedz paziņojuma iesniedzējs.

1. Ievērojot Konvencijas 8.panta (g) punktu, Puses izveido un nodrošina atbilstošus mehānismus, pasākumus un stratēģijas, lai regulētu, pārvaldītu un kontrolētu riskus, kas noteikti šā Protokola noteikumos par riska novērtēšanu un saistīti ar dzīvo modificēto organismu izmantošanu, apstrādi un pārrobežu pārvietošanu.

2. Uz riska novērtēšanu balstītus pasākumus veic tādā apjomā, lai importa Pusē novērstu dzīvo modificēto organismu nevēlamu ietekmi uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilglaicīgu izmantošanu, ņemot vērā arī risku cilvēku veselībai.

3. Ikviena Puse veic nepieciešamos pasākumus, lai novērstu dzīvo modificēto organismu bez nodoma veiktu pārrobežu pārvietošanu, tostarp tādus pasākumus, kas pieprasa riska novērtēšanu veikt pirms dzīvā modificētā organisma pirmās izplatīšanas.

4. Neietekmējot šī panta otrās daļas noteikumus, Puses cenšas nodrošināt, ka ikvienam dzīvajam modificētajam organismam — importētam vai iegūtam uz vietas — pirms tā tīšas izmantošanas uzsākšanas ir bijis ievērots attiecīgs novērošanas periods, kura ilgums atbilst šī organisma dzīves ciklam vai paaudzes dzīves laikam.

5. Puses sadarbojas, lai:

(a) noteiktu tos dzīvos modificētos organismus vai tādas šo organismu īpašas iezīmes, kurām varētu būt nevēlama ietekme uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilglaicīgu izmantošanu, ņemot vērā arī risku cilvēku veselībai; un

(b) veiktu atbilstošus pasākumus attiecībā uz rīcību ar šādiem dzīvajiem modificētajiem organismiem vai to īpašām iezīmēm.

1. Ikviena Puse veic atbilstošus pasākumus, lai brīdinātu valstis, kas ir cietušas vai var ciest, Bioloģiskās drošības starpniecības centru un, nepieciešamības gadījumā arī attiecīgas starptautiskās organizācijas, ja šai Pusei ir zināms par gadījumu tās jurisdikcijā, kā rezultātā notikusi vai var notikt tāda dzīvā modificētā organisma bez nodoma veikta pārrobežu pārvietošana, kam varētu būt būtiska nevēlama ietekme uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilglaicīgu izmantošanu šajās valstīs, ņemot vērā arī risku cilvēku veselībai. Paziņojums sniedzams, tiklīdz attiecīgajai Pusei šāda situācija kļūst zināma.

2. Ikviena Puse ne vēlāk kā dienā, kad šis Protokols stājas spēkā attiecībā uz konkrēto Pusi, Bioloģiskās drošības starpniecības centram dara pieejamas būtiskās ziņas par kontaktkoordinātēm, kur nododami šajā pantā paredzētie paziņojumi.

3. Visos paziņojumos, ko sniedz saskaņā ar šī panta pirmo daļu, ir jāiekļauj:

(a) būtiskā informācija par dzīvā modificētā organisma iespējamo daudzumu un atbilstošajām pazīmēm un / vai dzīvā modificētā organisma īpašajām iezīmēm;

(b) informācija par izplatīšanas apstākļiem un tās iespējamo datumu, kā arī par dzīvā modificētā organisma izmantojumu tā izcelsmes Pusē;

(c) jebkāda pieejamā informācija par iespējamo nevēlamo ietekmi uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilglaicīgu izmantošanu, ņemot vērā arī risku cilvēku veselībai, kā arī pieejamā informācija par iespējamiem riska pārvaldības pasākumiem;

(d) jebkāda cita būtiska informācija; un

(e) kontaktkoordinātes, kur var iegūt papildus informāciju.

4. Lai mazinātu jebkādu būtisku nevēlamo ietekmi uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilglaicīgu izmantošanu, ņemot vērā arī risku cilvēku veselībai, ikviena Puse, kuras jurisdikcijā notiek kāda dzīvā modificētā organisma izplatīšana saskaņā ar šī panta pirmo daļu, nekavējoties konsultējas ar valstīm, kas ir cietušas vai var ciest, lai ļautu tām apzināt atbilstošus atbildes pasākumus un uzsākt nepieciešamās darbības, tostarp ārkārtas pasākumus.

1. Lai novērstu nevēlamo ietekmi uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilglaicīgu izmantošanu, ņemot vērā arī risku cilvēku veselībai, ikviena Puse veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka dzīvie modificētie organismi, uz kuriem saskaņā ar šo Protokolu attiecas ar nodomu veikta pārrobežu pārvietošana, tiktu apstrādāti, iepakoti un transportēti saskaņā ar drošības nosacījumiem, ņemot vērā attiecīgos starptautiskos noteikumus un standartus.

2. Ikviena Puse veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka dokumentācijā, kas pievienota:

(a) dzīvajiem modificētajiem organismiem, ko paredzēts tieši izmantot uzturā, lopbarībai vai pārstrādei, ir skaidri norādīts, ka tie "var saturēt" dzīvos modificētos organismus un ka tie nav paredzēti ar nodomu veiktai ieviešanai vidē, kā arī kontaktkoordinātes, kur var iegūt papildus informāciju. Pušu konference, kas pilda šī Protokola Pušu sanāksmes funkcijas, ne vēlāk kā divus gadus pēc Protokola stāšanās spēkā šādam mērķim apstiprina detalizētas prasības, tostarp dzīvo modificēto organismu identitātes un jebkādas oriģinālas identifikācijas specifikāciju;

(b) dzīvajiem modificētajiem organismiem, kas paredzēti ierobežotai izmantošanai, ir skaidri norādīts, ka tie ir dzīvie modificētie organismi, kā arī skaidri norādītas prasības, kas attiecas uz to drošu apstrādi, glabāšanu, transportēšanu un izmantošanu, kontaktkoordinātes, kur var iegūt papildus informāciju, tostarp tās personas vārds un uzvārds/ institūcijas nosaukums un adrese, kam dzīvie modificētie organismi tiek piegādāti; un

(c) dzīvajiem modificētajiem organismiem, kas paredzēti ar nodomu veiktai ieviešanai importa Puses vidē, un jebkādiem citiem dzīvajiem modificētajiem organismiem, uz ko attiecas šis Protokols, ir skaidri norādīts, ka tie ir dzīvie modificētie organismi, norādīti to identifikācijas dati un būtiskās iezīmes un / vai raksturojums, kā arī visas prasības, kas attiecas uz to drošu apstrādi, glabāšanu, transportēšanu un izmantošanu, kontaktkoordinātes, kur var iegūt papildus informāciju, un attiecīgos gadījumos importētāja un eksportētāja nosaukums un adrese; dokumentācija satur arī paziņojumu, ka pārvietošana atbilst šā Protokola prasībām, kuras piemērojamas eksportētājam.

3. Pušu konference, kas pilda šā Protokola Pušu sanāksmes funkcijas, konsultējoties ar citām būtiskām starptautiskajām organizācijām, izskata nepieciešamību izstrādāt identifikācijas, apstrādes, iepakošanas un transportēšanas standartus, kā arī šādu standartu izstrādes iezīmes.

1. Katra Puse pilnvaro vienu valsts koordinācijas centru, kas tās vārdā sadarbojas ar Sekretariātu. Katra Puse norāda arī vienu vai vairākas attiecīgās valsts kompetentas iestādes, kas atbild par šajā Protokolā paredzēto administratīvo funkciju īstenošanu un kuras, īstenojot minētās funkcijas, ir tiesīgas rīkoties attiecīgās valsts vārdā. Puse var norādīt vienu institūciju, kas pildītu gan koordinācijas centra, gan attiecīgās valsts kompetentās iestādes funkcijas.

2. Katra Puse ne vēlāk kā dienā, kad šis Protokols stājas spēkā attiecībā uz šo Pusi, paziņo Sekretariātam koordinācijas centra un attiecīgās valsts kompetentās iestādes vai iestāžu nosaukumu un adresi. Ja kāda Puse norāda vairāk kā vienu attiecīgās valsts kompetento iestādi, tā kopā ar paziņojumu par to nosaukumiem un adresēm nodod visu informāciju, kas saistīta ar šo iestāžu atbildības sfērām. Ja iespējams, šāda informācija kā minimums nosaka, kura kompetentā iestāde ir atbildīga par katru no dzīvo modificēto organismu veidiem. Katra Puse nekavējoties informē Sekretariātu par jebkādām izmaiņām attiecībā uz valsts koordinācijas centru vai arī attiecīgās valsts kompetentās iestādes vai iestāžu nosaukumu un adresi vai atbildības sfēru.

3. Sekretariāts nekavējoties informē Puses par paziņojumiem, ko tas saņem atbilstoši šī panta otrajai daļai, kā arī dara šādu informāciju publiski pieejamu ar Bioloģiskās drošības starpniecības centra palīdzību.

1. Ar šo Protokolu tiek izveidots Bioloģiskās drošības starpniecības centrs, kas ir daļa no Konvencijas 18.panta trešajā daļā paredzētā starpniecības mehānisma un kura uzdevums ir:

(a) atvieglot zinātniskās, tehniskās, apkārtējās vides un juridiskās informācijas un pieredzes apmaiņu, kas saistīta ar dzīvajiem modificētajiem organismiem; un

(b) palīdzēt Pusēm īstenot Protokolu, ņemot vērā Pušu — jaunattīstības valstu — īpašās vajadzības, jo īpaši to Pušu, kas ir vismazāk attīstītas, un mazo salu valstu vajadzības, kā arī valstu ar pārejas posma ekonomiku un valstu, kas ir izcelsmes un ģenētiskās daudzveidības centri, īpašās vajadzības.

2. Bioloģiskās drošības starpniecības centrs ir līdzeklis, ar kura palīdzību tiek dota pieeja informācijai šī panta pirmajā daļā paredzētajiem mērķiem. Centrs nodrošina pieeju informācijai, ko Puses darījušas pieejamu un kas ir būtiska Protokola īstenošanai.

Centrs pēc iespējas nodrošina pieeju arī citiem starptautiskajiem informācijas apmaiņas mehānismiem bioloģiskās drošības jomā.

3. Neietekmējot konfidenciālās informācijas aizsardzības noteikumus, katra Puse Bioloģiskās drošības starpniecības centram dara pieejamu informāciju, ko saskaņā ar šo Protokolu nepieciešams darīt pieejamu Bioloģiskās drošības starpniecības centram, kā arī:

(a) visus spēkā esošos normatīvos tiesību aktus un vadlīnijas, kas attiecas uz Protokola īstenošanu, kā arī informāciju, kas Pusēm jāsniedz saskaņā ar iepriekšējas informēšanas procedūru;

(b) visus divpusējos, reģionālos un daudzpusējos līgumus un pasākumus regulējošos dokumentus;

(c) riska novērtēšanas apkopojumus vai tādus pārskatus par dzīvo modificēto organismu ietekmi uz vidi, ko veido atbilstoši attiecīgās Puses normatīvo tiesību aktu prasībām un ko īsteno saskaņā ar 15.pantu, tostarp — noteiktos gadījumos — informāciju, kas saistīta ar pārveidotu dzīvo organismu produktiem, proti, pārveidotu dzīvo organismu izcelsmes pārstrādes produktiem, kuros ir modernās biotehnoloģijas izmantošanas rezultātā iegūtas nosakāma daudzuma jaunas reproducējamas ģenētiskā materiāla kombinācijas;

(d) attiecīgās Puses galīgos lēmumus par dzīvo modificēto organismu importu vai atbrīvošanu; un

(e) atbilstoši 33.pantam iesniegtos ziņojumus, tostarp ziņojumus, kas attiecas uz iepriekšējas informēšanas procedūras īstenošanu.

4. Jautājumus, kas saistīti ar Bioloģiskās drošības starpniecības centra darbības nosacījumiem, tostarp ziņojumiem par tā darbību, savā pirmajā sēdē un turpmāk izskata un lemj Pušu konference, kas pilda šā Protokola Pušu sanāksmes funkcijas.

1. Importa Puse atļauj paziņojuma iesniedzējam norādīt, kura informācija, kas iesniegta atbilstoši šajā Protokolā paredzētajām procedūrām vai ko prasa importa Puse, īstenojot šajā Protokolā paredzēto iepriekšējas informēšanas procedūru, ir uzskatāma par konfidenciālu. Šādos gadījumos paziņojuma iesniedzējs pēc attiecīga importa Puses pieprasījuma iesniedz pamatojumu.

2. Ja importa Puse uzskata, ka informācija, ko paziņojuma iesniedzējs norādījis kā konfidenciālu, neatbilst šādai kvalifikācijai, tā apspriežas ar paziņojuma iesniedzēju, un pirms informācijas izpaušanas informē paziņojuma iesniedzēju par savu lēmumu, pēc attiecīga lūguma sniedzot pamatojumu, kā arī dod iespēju apspriesties un pārskatīt lēmumu.

3. Puses aizsargā atbilstoši šim Protokolam saņemto konfidenciālo informāciju, tostarp jebkādu konfidenciālo informāciju, kas saņemta saskaņā ar šajā Protokolā paredzēto iepriekšējas informēšanas procedūru. Ikviena Puse nodrošina procedūras šādas informācijas aizsardzībai un aizsargā šādas informācijas konfidencialitāti vismaz tikpat droši, kā tā aizsargā konfidenciālo informāciju, kura saistīta ar attiecīgajā Pusē iegūtajiem dzīvajiem modificētajiem organismiem.

4. Importa Puse neizmanto šādu informāciju komerciāliem mērķiem, izņemot gadījumus, kad paziņojuma iesniedzējs tam rakstiski piekritis.

5. Ja paziņojums iesniedzējs atsauc vai ir atsaucis savu paziņojumu, importa Puse respektē komerciālās un rūpnieciskās informācijas konfidencialitāti, tostarp pētniecības un izstrādes informācijas konfidencialitāti, kā arī tās informācijas konfidencialitāti, par kuru attiecīgajai Pusei un paziņojuma iesniedzējam pastāv domstarpības.

6. Neietekmējot šī panta piektās daļas noteikumus, par konfidenciālu neuzskata šādu informāciju:

(a) paziņojuma iesniedzēja vārdu un uzvārdu vai nosaukumu un adresi;

(b) dzīvā modificētā organisma vai organismu aprakstu;

(c) riska novērtēšanas kopsavilkumu par ietekmi uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilglaicīgu izmantošanu, ņemot vērā arī risku cilvēku veselībai; un

(d) jebkādas metodes un plānus, kas attiecas uz reakciju ārkārtas gadījumos.

1. Puses sadarbojas, tostarp izmantojot esošās vispasaules, reģionālās, subreģionālās un attiecīgo valstu institūcijas un organizācijas un — attiecīgos gadījumos — veicinot privātā sektora iesaistīšanu, lai Pusēs, kas ir jaunattīstības valstis, jo īpaši tajās, kuras ir vismazāk attīstītas, mazo salu valstīs, kā arī Pusēs, kas ir pārejas posma ekonomikas valstis, attīstītu un / vai stiprinātu cilvēku resursus un institucionālo potenciālu bioloģiskās drošības jomā, tostarp biotehnoloģiju tādā apjomā, kas vajadzīgs bioloģiskās drošības nolūkā, lai efektīvi īstenotu šo Protokolu.

2. Īstenojot šī panta pirmo daļu, attiecībā uz sadarbību bioloģiskās drošības potenciāla veidošanai atbilstoši attiecīgajiem Konvencijas noteikumiem ir pilnībā jāņem vērā to Pušu, kas ir jaunattīstības valstis, jo īpaši to, kuras ir vismazāk attīstītas, un mazo salu valstu nepieciešamība pēc finanšu resursiem un pieejas tehnoloģijām un zinātības (know-how), kā arī to nodošanai šīm valstīm. Ņemot vērā Pušu atšķirīgās situācijas, iespējas un prasības, sadarbības potenciāla veidošanas joma ietver arī zinātnisko un tehnisko apmācību attiecībā uz biotehnoloģijas pareizu un drošu pārvaldību attiecībā uz riska novērtēšanu un riska pārvaldīšanu bioloģiskās drošības nolūkā, kā arī tehnoloģiskā un institucionālā potenciāla palielināšanu bioloģiskās drošības jomā. Veidojot potenciālu bioloģiskās drošības jomā, ir pilnībā jāņem vērā arī vajadzības, kādas ir Pusēm, kas ir valstis ar pārejas posma ekonomiku.

1. Puses:

(a) attīsta un sekmē sabiedrības informētību, izglītošanu un dalību dzīvo modificēto organismu drošā pārvietošanā, apstrādē un izmantošanā saistībā ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilglaicīgu izmantošanu, ņemot vērā arī risku cilvēku veselībai. To darot, Puses sadarbojas ar citām valstīm un starptautiskām organizācijām;

(b) cenšas nodrošināt, lai sabiedrības informēšana un izglītošana aptvertu jautājumus, saistītus ar pieeju informācijai par dzīvajiem modificētajiem organismiem, kas identificēti atbilstoši šim Protokolam un var tikt importēti.

2. Puses, ievērojot savu attiecīgo normatīvo tiesību aktu prasības, apspriežas ar sabiedrību, pieņemot lēmumus par dzīvajiem modificētajiem organismiem, un šādus lēmumus dara pieejamus sabiedrībai, respektējot konfidenciālo informāciju atbilstoši šī Protokola 21.pantam.

3. Puses cenšas informēt sabiedrību par tās iespējām piekļūt Bioloģiskās drošības starpniecības centram.

1. Dzīvo modificēto organismu pārobežu pārvietošanai starp Pusēm un valstīm, kas nav šī Protokola Puses, jāatbilst šā Protokola mērķim. Par šādu pārrobežu pārvietošanu Puses ar valstīm, kas nav šī Protokola Puses, var slēgt divpusējus, reģionālus un daudzpusējus līgumus un vienošanās.

2. Puses sekmē valstu, kas nav Protokola Puses, pievienošanos šim Protokolam, kā arī sniedz Bioloģiskās drošības starpniecības centram informāciju par dzīvajiem modificētajiem organismiem, kas attiecīgās Puses jurisdikcijā ir izplatīti, vai pārvietoti uz to vai no tās.

1. Katra Puse pieņem attiecīgus iekšzemes pasākumus, kuru mērķis ir novērst dzīvo modificēto organismu pārrobežu pārvietošanu un — attiecīgos gadījumos — sodīt, ja šāda pārvietošana tiek veikta pretrunā ar attiecīgās Puses iekšzemes pasākumiem, ar kuriem tiek īstenots šis Protokols. Šāda pārvietošana uzskatāma par nelikumīgu pārrobežu pārvietošanu.

2. Ja notiek nelikumīga pārrobežu pārvietošana, Puse, kuru šāda pārvietošana ietekmējusi, var prasīt, lai izcelsmes Puse par saviem līdzekļiem konkrēto dzīvo modificēto organismu padara nekaitīgu, to attiecīgi vai nu atgriežot izcelsmes Pusē vai iznīcinot.

3. Puses Bioloģiskās drošības starpniecības centram dara pieejamu informāciju par visiem nelikumīgas pārrobežu pārvietošanas gadījumiem, kuri attiecas uz konkrēto Pusi.

1. Atbilstoši šim Protokolam vai iekšzemes pasākumiem, ar kuriem īsteno šo Protokolu, Puses, pieņemot lēmumu par importu, var ņemt vērā sociāli ekonomiskos apsvērumus, kas izriet no dzīvo modificēto organismu nevēlamās ietekmes uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilglaicīgu izmantošanu, jo īpaši saistībā ar bioloģiskās daudzveidības vērtību pamatiedzīvotājiem un vietējām kopienām. Pusēm jāievēro savas starptautiskās saistības.

2. Puses tiek aicinātas sadarboties pētniecības un informācijas apmaiņas jomā attiecībā uz jautājumiem par jebkādu sociāli ekonomisku ietekmi, kāda varētu būt dzīvajiem modificētajiem organismiem, jo īpaši attiecībā uz pamatiedzīvotājiem un vietējām kopienām.

Savā pirmajā sēdē Pušu konference, kas pilda šī Protokola Pušu sanāksmes funkcijas, analizējot un pienācīgi ņemot vērā aktuālos procesus starptautiskajās tiesībās šajā sfērā, apstiprina procesu, kas saistīts ar starptautisku noteikumu un procedūru izstrādi par atbildību un kaitējuma atlīdzināšanu, kurus radījusi dzīvo modificēto organismu pārrobežu pārvietošana. Puses cenšas šo procesu pabeigt četros gados.

1. Lemjot par finanšu resursiem šā Protokola īstenošanai, Puses ņem vērā Konvencijas 20.panta noteikumus.

2. Finansēšanas mehānisms, kas noteikts Konvencijas 21.pantā, ir arī šī Protokola finansēšanas mehānisms, izmantojot institucionālo struktūru, kam uzdota minētā mehānisma pārvaldība.

3. Attiecībā uz potenciāla veidošanu saskaņā ar šī Protokola 22.pantu, Pušu konference, kas pilda šā Protokola Pušu sanāksmes funkcijas, izstrādājot vadlīnijas saistībā ar šī panta otrajā daļā minēto finansēšanas mehānismu, ņem vērā to Pušu nepieciešamību pēc finanšu resursiem, kas ir jaunattīstības valstis, un jo īpaši to, kuras ir vismazāk attīstītas, un mazo salu valstu nepieciešamību.

4. Kontekstā ar šī panta pirmajā daļā izklāstīto Puses ņem vērā arī to, kādas vajadzības saistībā ar centieniem apzināt potenciāla veidošanas prasības šā Protokola īstenošanai ir Pusēm, kas ir jaunattīstības valstis, jo īpaši tām, kuras ir vismazāk attīstītas, un mazo salu valstīm, kā arī Pusēm, kas ir pārejas posma ekonomikas valstis.

5. Vadlīnijas, kas attiecībā uz Konvencijas finansēšanas mehānismu ir ietvertas attiecīgos Pušu konferences lēmumos, tostarp tās vadlīnijas, par ko vienošanās panākta pirms šā Protokola pieņemšanas, mutatis mutandis attiecas uz šā panta noteikumiem.

6. Izmantojot divpusējus, reģionālus un daudzpusējus līdzekļus, Puses, kas ir attīstītas valstis, var sniegt, un Puses, kas ir jaunattīstības valstis, un Puses ar pārejas posma ekonomiku var izmantot finansiālos un tehnoloģiskos resursus, lai īstenotu šā Protokola noteikumus.

1. Pušu konference pilda šā Protokola Pušu sanāksmes funkcijas.

2. Konvencijas Puses, kas nav šā Protokola Puses, var ar novērotāju tiesībām piedalīties visās Pušu konferences, kas pilda šā Protokola Pušu sanāksmes funkcijas, sēdēs. Gadījumos, kad Pušu konference pilda šā Protokola Pušu sanāksmes funkcijas, šajā Protokolā paredzētos lēmumus pieņem vienīgi šā Protokola Puses.

3. Gadījumos, kad Pušu konference pilda šā Protokola Pušu sanāksmes funkcijas, katru Pušu konferences biroja locekli, kas pārstāv kādu Konvencijas Pusi, kas nav šā Protokola Puse, aizstāj ar locekli, ko ievēl no šā Protokola Pušu vidus.

4. Pušu konference, kas pilda šā Protokola Pušu sanāksmes funkcijas, regulāri uzrauga šā Protokola īstenošanu un atbilstoši savai kompetencei pieņem lēmumus, kas nepieciešami, lai veicinātu tā efektīvu īstenošanu. Tā veic Protokolā noteiktās funkcijas un:

(a) sniedz ieteikumus par jebkādiem jautājumiem, kas nepieciešami šā Protokola īstenošanai;

(b) izveido tādas apakšstruktūras, ko uzskata par vajadzīgām šā Protokola īstenošanai;

(c) nepieciešamības gadījumā lūdz un izmanto kompetentu starptautisko, starpvalstu un nevalstisko organizāciju pakalpojumus un sadarbību, kā arī to sniegto informāciju;

(d) nosaka tās informācijas formu un nodošanas intervālus, kuru iesniedz saskaņā ar šā Protokola 33.pantu, un izskata šādu informāciju, kā arī apakšstruktūru iesniegtos ziņojumus;

(e) izskata un atbilstoši prasībām pieņem šā Protokola grozījumus un tā pielikumus, kā arī jebkādus papildu pielikumus pie šā Protokola, ko uzskata par nepieciešamiem šā Protokola īstenošanai; un

(f) pilda citas funkcijas, kas varētu būt nepieciešamas šā Protokola īstenošanai.

5. Pušu konferences reglamentu un Konvencijas finanšu noteikumus mutatis mutandis piemēro attiecībā uz šo Protokolu, ja vien Pušu konference, kas pilda šā Protokola Pušu sanāksmes funkcijas vienojoties nelemj savādāk.

6. Pušu konferences, kas pilda šā Protokola Pušu sanāksmes funkcijas, pirmo sēdi sasauc Sekretariāts vienlaikus ar Pušu konferenci, ko plāno pēc šā Protokola spēkā stāšanās dienas. Turpmākās parastās Pušu konferences, kas pilda šā Protokola Pušu sanāksmes funkcijas, sēdes notur vienlaikus ar Pušu konferences parastajās sēdēm, ja vien Pušu konference, kas pilda šā Protokola Pušu sanāksmes funkcijas, nelemj savādāk.

7. Pušu konferences, kas pilda šā Protokola Pušu sanāksmes funkcijas, ārkārtas sēdes notur tādā laikā, ko uzskata par nepieciešamu Pušu konference, kas pilda šā Protokola Pušu sanāksmes funkcijas, vai arī pēc jebkuras Puses rakstiska lūguma ar nosacījumu, ka sešos mēnešos pēc tam, kad Sekretariāts Pusēm paziņojis par šādu lūgumu, to ir atbalstījusi vismaz viena trešdaļa Pušu.

8. Apvienoto Nāciju Organizācija, tās specializētās aģentūras un Starptautiskā atomenerģijas aģentūra, kā arī ikviena valsts, kas ir minēto organizāciju locekle vai novērotāja un nav Konvencijas puse, var ar novērotāja tiesībām piedalīties Pušu konferences, kas pilda šā Protokola Pušu sanāksmes funkcijas, sēdēs. Ikvienai organizācijai vai aģentūrai — valsts līmeņa vai starptautiskai, valstiskai vai nevalstiskai — kas ir kompetenta jautājumos, uz ko attiecas šis Protokols un kas ir informējusi Sekretariātu par savu vēlmi kā novērotājam piedalīties kādā Pušu konferences, kas pilda šā Protokola Pušu sanāksmes funkcijas, sēdē, var to atļaut, ja vien pret to neiebilst vismaz viena trešdaļa Pušu. Izņemot gadījumus, kad šis pants paredz ko citu, uz novērotāju dalības atļaušanu un dalību attiecas reglaments, kā tas noteikts šī panta piektajā daļā.

1. Atbilstoši Pušu konferences, kas pilda šā Protokola Pušu sanāksmes funkcijas, lēmumam visas apakšstruktūras, kas izveidotas, pamatojoties uz Konvenciju vai saskaņā ar to, — var pildīt arī šā Protokola apakšstruktūras funkcijas, un šādā gadījumā Pušu sanāksme nosaka funkcijas, ko pilda attiecīgā struktūra.

2. Konvencijas Puses, kas nav šā Protokola Puses, var ar novērotāja tiesībām piedalīties šādu apakšstruktūru sēdēs. Ja kāda Konvencijas apakšstruktūra pilda arī šā Protokola apakšstruktūras funkcijas, lēmumus attiecībā uz Protokolu pieņem vienīgi Protokola Puses.

3. Gadījumos, kad kāda Konvencijas apakšstruktūra pilda tās funkcijas attiecībā uz lietām, kas saistītas ar Protokolu, katru šīs apakšstruktūras biroja locekli, kas pārstāv kādu Konvencijas Pusi, kura nav šā Protokola Puse, aizstāj ar locekli, ko ievēl no šā Protokola Pušu vidus.

1. Sekretariāts, kas izveidots saskaņā ar Konvencijas 24.pantu, pilda arī šā Protokola Sekretariāta funkcijas.

2. Konvencijas 24. panta pirmā daļa par Sekretariāta funkcijām mutatis mutandis attiecas arī uz šo Protokolu.

3. Izmaksas, kas saistītas ar Sekretariāta pakalpojumiem attiecībā uz šo Protokolu, sedz Protokola Puses, ciktāl šādas izmaksas ir nošķiramas no citām izmaksām. Pušu konference, kas pilda šā Protokola Pušu sanāksmes funkcijas, savā pirmajā sēdē lemj par šim nolūkam nepieciešamajiem budžeta pasākumiem.

Ja vien šis Protokols neparedz ko citu, uz šo protokolu attiecas Konvencijas noteikumi par tās protokoliem.

Katra Puse uzrauga tai šajā Protokolā paredzēto saistību izpildi un ar intervāliem, ko nosaka Pušu konference, kas pilda šā Protokola Pušu sanāksmes funkcijas, ziņo Pušu konferencei, kas pilda šā Protokola Pušu sanāksmes funkcijas, par pasākumiem, kas veikti šā Protokola īstenošanai.

Pušu konference, kas pilda šā Protokola Pušu sanāksmes funkcijas, savā pirmajā sēdē izskata un apstiprina sadarbības procedūras un institucionālos mehānismus, lai veicinātu atbilstību šā Protokola noteikumiem un neatbilstības gadījumu izskatīšanu. Šīs procedūras un mehānismi ietver noteikumus par konsultāciju vai palīdzības piedāvāšanu. Tie ir nošķirti no strīdu izšķiršanas procedūrām un mehānismiem, kas izveidoti saskaņā ar Konvencijas 27.pantu, un neietekmē minētos mehānismus.

Pušu konference, kas pilda šā Protokola Pušu sanāksmes funkcijas, piecus gadus pēc šā Protokola stāšanās spēkā un turpmāk vismaz reizi ik pa pieciem gadiem veic šā Protokola efektivitātes novērtēšanu, tostarp tā procedūru un pielikumu novērtēšanu.

Valstis un reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas šo Protokolu var parakstīt Apvienoto Nāciju Organizācijas birojā Nairobi no 2000.gada 15.līdz 26.maijam un Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajā mītnē Ņujorkā no 2000.gada 5.jūnija līdz 2001.gada 4.jūnijam.

1. Šis Protokols stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc dienas, kad ir deponēts piecdesmitais valstu vai reģionālo ekonomikas integrācijas organizāciju, kas ir Konvencijas Puses, ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokuments.

2. Attiecībā uz valsti vai reģionālo ekonomikas integrācijas organizāciju, kas pēc šā Protokola stāšanās spēkā atbilstoši šī panta pirmajai daļai ratificējusi, pieņēmusi, apstiprinājusi šo Protokolu vai pievienojusies tam, šis Protokols stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc dienas, kad šī valsts vai reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija deponējusi savu ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, vai arī dienā, kad attiecībā uz šo valsti vai reģionālo ekonomikas integrācijas organizāciju stājas spēkā Konvencija, atkarībā no tā, kurš termiņš iestājas vēlāk.

3. Šā panta pirmās un otrās daļas izpratnē dokumenti, ko deponē kāda reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija, nav uzskatāmi par dokumentiem, kas papildina šās organizācijas dalībvalstu iesniegtos dokumentus.

Attiecībā uz šo Protokolu atrunas netiek pieļautas.

1. Divus gadus pēc tam, kad šis Protokols stājies spēkā attiecībā uz kādu Pusi, šī Puse jebkurā laikā var denonsēt Protokolu, par to rakstiski paziņojot depozitārijam.

2. Šāda denonsēšana stājas spēkā, kad no tās saņemšanas depozitārijā ir pagājis viens gads, vai arī vēlāk datumā, kas norādīts paziņojumā par denonsēšanu.

Šā Protokola oriģināli, no kuriem autentiski ir teksti arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodā, tiek deponēti Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

TO APLIECINOT, tam attiecīgi pilnvarotie ir parakstījuši šo Protokolu.

Monreālā, divi tūkstošā gada divdesmit devītajā janvārī.

I pielikums

(a) Eksportētāja vārds un uzvārds vai nosaukums un kontaktkoordinātes.

(b) Importētāja vārds un uzvārds vai nosaukums un kontaktkoordinātes.

(c) Dzīvā modificētā organisma nosaukums un identifikācijas dati, kā arī attiecīgā dzīvā modificētā organisma bioloģiskās drošības līmeņa iekšzemes klasifikācija eksporta valstī, ja tāda pastāv.

(d) Pārrobežu pārvietošanas paredzētais datums vai datumi, ja tie ir zināmi.

(e) Saņēmējorganisma vai vecāku organismu taksonomiskā piederība, vispārpieņemtais nosaukums, ievākšanas vai iegādes vieta, kā arī iezīmes, kas attiecas uz bioloģisko drošību.

(f) Saņēmējorganisma un / vai vecāku organismu izcelsmes centri un ģenētiskās daudzveidības centri, ja ir zināmi, un to biotopu apraksts, kur organismi var izdzīvot vai izplatīties.

(g) Donororganisma vai organismu taksonomiskā piederība , vispārpieņemtais nosaukums, ievākšanas vai iegādes vieta, kā arī iezīmes, kas attiecas uz bioloģisko drošību.

(h) Nukleīnskābes vai ieviestās modifikācijas apraksts, izmantotā metode un rezultātā iegūtās dzīvā modificētā organisma pazīmes.

(i) Dzīvā modificētā organisma vai tā produktu paredzētais izmantojums, proti, dzīvo modificēto organismu izcelsmes pārstrādes produkti, kuros nosakāmā daudzumā ir modernās biotehnoloģijas izmantošanas rezultātā iegūtas jaunas reproducējamas ģenētiskā materiāla kombinācijas.

(j) Pārvietojamā dzīvā modificētā organisma daudzums vai apjoms .

(k) Iepriekšējais un pastāvošais riska novērtēšanas ziņojums atbilstošs III pielikumam.

(l) Ieteiktās metodes drošai apstrādei, glabāšanai, transportēšanai un izmantošanai, tostarp procedūras iesaiņošanai, marķēšanai, dokumentēšanai un reaģēšanai neparedzētos gadījumos, kuros tas ir lietderīgi.

(m) Dzīvā modificētā organisma reglamentācijas statuss eksporta valstī (piemēram, vai eksporta valstī tas ir aizliegts, vai pastāv citi ierobežojumi, vai arī tas ir apstiprināts vispārējai izplatīšanai) un — ja dzīvais modificētais organisms ir aizliegts eksporta valstī — šāda aizlieguma iemesli.

(n) Eksportētāja pārējo paziņojumu iznākums un mērķis citās valstīs par pārvietojamo dzīvo modificēto organismu.

(o) Deklarāciju, ka augstāk minētā informācija atbilst īstenībai.

II pielikums

(a) Vārds un uzvārds vai nosaukums un kontaktkoordinātes personai, kas lūdz pieņemt lēmumu par iekšzemes izmantošanu.

(b) Nosaukums un kontaktkoordinātes iestādei, kas ir atbildīga par lēmuma pieņemšanu.

(c) Dzīvā modificētā organisma nosaukums un identifikācijas dati.

(d) Gēnu modifikācijas apraksts, izmantotā metode un rezultātā iegūtās dzīvā modificētā organisma pazīmes..

(e) Jebkādi unikāli dzīvā modificētā organisma identifikācijas dati.

(f) Saņēmējorganisma vai vecāku organismu taksonomiskā piederība, vispārpieņemtais nosaukums, ievākšanas vai iegādes vieta, kā arī iezīmes, kas attiecas uz bioloģisko drošību.

(g) Saņēmējorganisma un / vai vecāku organismu izcelsmes centri un ģenētiskās daudzveidības centri, ja ir zināmi, un to biotopu apraksts, kur organismi var izdzīvot vai izplatīties.

(h) Donororganisma vai organismu taksonomiskā piederība, vispārpieņemtais nosaukums, ievākšanas vai iegādes vieta, kā arī iezīmes, kas attiecas uz bioloģisko drošību.

(i) Dzīvā modificētā organisma atļautie pielietojuma viedi.

(j) Pastāvošais riska novērtēšanas ziņojums atbilstošs III pielikumam.

(k) Ieteiktās metodes drošai apstrādei, glabāšanai, transportēšanai un izmantošanai, tostarp procedūras iesaiņošanai, marķēšanai, dokumentēšanai un reaģēšanai neparedzētos gadījumos, kuros tas ir lietderīgi.

III pielikums

Mērķis

1. Atbilstīgi šim Protokolam riska novērtēšanas mērķis ir noteikt un novērtēt dzīvā modificētā organisma iespējamo nevēlamo ietekmi uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilglaicīgu izmantošanu vidē, kurā tas varētu tikt izlatīts, ņemot vērā arī risku cilvēku veselībai.

Riska novērtēšanas izmantojums

2. Riska novērtēšanu, inter alia, izmanto kompetentās iestādes, lai pieņemtu pamatotus lēmumus par dzīvajiem modificētajiem organismiem.

Vispārējie principi

3. Riska novērtēšana jāveic zinātniski pamatoti un caurskatāmi, un tajā var ņemt vērā attiecīgu starptautisku organizāciju ekspertu ieteikumus un šo organizāciju izstrādātās vadlīnijas.

4. Zinātniskās informācijas vai zinātniskas vienprātības trūkumu nevajadzētu katrā ziņā interpretēt kā norādi uz konkrētu riska līmeni, uz riska neesamību vai uz pieņemamu risku.

5. Riskus, kas saistīti ar pārveidotiem dzīvajiem organismiem vai to produktiem, proti, dzīvo modificēto organismu izcelsmes pārstrādes produktiem, kuros ir modernās biotehnoloģijas izmantošanas rezultātā iegūtas nosakāma daudzuma jaunas reproducējamas ģenētiskā materiāla kombinācijas , vajadzētu ņemt vērā kontekstā ar risku, ko rada nepārveidoti saņēmējorganismi vai vecāku organismi potenciālajā izplatīšanas vidē.

6. Riska novērtēšana katrā gadījumā ir jāveic individuāli. Prasītā informācija dažādos gadījumos var atšķirties pēc būtības un pēc tā, cik detalizēta tā ir, atkarībā no attiecīgā dzīvā modificētā organisma, tā paredzētā izmantojuma un potenciālās izplatīšanas vides.

Metodoloģija

7. Riska novērtēšanas process, no vienas puses, var radīt nepieciešamību pēc papildus informācijas par konkrētiem jautājumiem, kuru var identificēt un pieprasīt riska novērtēšanas procesa gaitā, kamēr, no otras puses, informācija par citiem jautājumiem dažos gadījumos var neattiekties uz tēmu .

8. Lai pildītu savus mērķus, riska novērtēšana, kur tas ir nepieciešams, ietver sekojošus soļus:

(a) identificēt visas jaunas genotipa un fenotipa pazīmes, kas saistītas ar dzīvo modificēto organismu, un kurām varētu būt nevēlama ietekme uz bioloģisko daudzveidību potenciālajā izplatīšanas vidē, ņemot vērā arī risku cilvēku veselībai;

(b) šādu nevēlamo ietekmju īstenošanās iespējamības novērtēšana, ņemot vērā pakļaušanas iedarbībai līmeni un veidu, ko dzīvais modificētais organisms radītu potenciālajai izplatīšanas videi;

(c) seku novērtēšana gadījumos, ja šāda nevēlama ietekme tiktu konstatēta;

(d) dzīvā modificētā organisma radītā kopējā riska novērtēšana, pamatojoties uz identificētās nevēlamās ietekmes konstatēšanas iespējamības un šās ietekmes seku novērtēšanu;

(e) ieteikumu sniegšana par to, vai riski ir pieņemami vai pārvaldāmi, tostarp — nepieciešamības gadījumā — attiecībā uz šo risku pārvaldīšanas stratēģijām; un

(f) gadījumos, kad pastāv neskaidrības par riska pakāpi, situāciju var atrisināt, prasot papildu informāciju par neskaidrajiem zinātniskajiem jautājumiem vai īstenojot atbilstīgas riska pārvaldības stratēģijas un / vai dzīvā modificētā organisma uzraudzību izplatīšanas vidē.

Apsveramie jautājumi

9. Atkarībā no katra konkrētā gadījumā, veicot riska novērtēšanu, tiek ņemti vērā attiecīgi tehniskie un zinātniskie dati, kas attiecas uz šādām pazīmēm:

(a) Saņēmējorganismi vai vecāku organismi. Saņēmējorganismu vai vecāku organismu bioloģiskās pazīmes, tostarp informācija par taksonomisko piederību, vispārpieņemto nosaukumu, izcelsmi, izcelsmes centriem un ģenētiskās daudzveidības centriem, ja tādi ir zināmi, kā arī to dzīvotņu apraksts, kur organismi var izdzīvot vai strauji vairoties;

(b) Donororganisms vai organismi. Donororganismu taksonomiskā piederība un vispārpieņemtais nosaukums, avots, kā arī tā attiecīgās bioloģiskās pazīmes;

(c) Vektors . Vektora pazīmes, tostarp tā identifikācijas dati, ja tādi ir, kā arī tā avots vai izcelsme un tā saimnieku loks;

(d) Insercija vai insercijas un / vai ģenētisko modifikāciju raksturojums. Ievadītās nukleīnskābes ģenētiskās pazīmes un funkcijas, ko tā nosaka, un / vai ieviestās modifikācijas pazīmes;

(e) Dzīvais modificētais organisms. Dzīvā modificētā organisma identifikācijas dati un bioloģisko pazīmju atšķirības starp dzīvo modificēto organismu un saņēmējorganismu vai vecāku organismu;

(f) Dzīvo modificēto organismu noteikšana un identifikācija. Ieteiktās noteikšanas un identifikācijas metodes un to precizitāte, jutīgums un atbilstība;

(g) Informācija, kas attiecas uz paredzēto izmantojumu. Informācija, kas attiecas dzīvā modificētā organisma paredzēto izmantojumu, tostarp jaunais vai mainītais izmantojums salīdzinājumā ar saņēmējorganismu vai vecāku organismiem; un

(h) Izplatīšanas vide. Informācija par atrašanās vietu, ģeogrāfiskās, klimatiskās un ekoloģiskās pazīmes, tostarp informācija, kas attiecas uz bioloģisko daudzveidību un izcelsmes centriem iespējamajā izplatīšanas vidē.