Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"

Izdarīt likumā "Par piesārņojumu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 9.nr.; 2002, 16.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Vides ministrija" (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt visā likumā vārdu "pielikums" (attiecīgā locījumā) ar skaitli un vārdu "1.pielikums" (attiecīgā locījumā).

3. 1.pantā:

papildināt pantu ar 3.1 punktu šādā redakcijā:

"31) emisijas kvota - pieļāvums emitēt noteiktā laika posmā vienu tonnu oglekļa dioksīda vai noteiktu daudzumu citas siltumnīcefekta gāzes, izteiktu oglekļa dioksīda ekvivalentos, ņemot vērā attiecīgās siltumnīcefekta gāzes globālās sasilšanas potenciālu. Emisijas kvotu izmanto vienīgi šā likuma nosacījumu izpildei, kā arī saskaņā ar šā likuma nosacījumiem var nodot citai fiziskajai vai juridiskajai personai;";

papildināt pantu ar 10.1 punktu šādā redakcijā:

"101) siltumnīcefekta gāzes - oglekļa dioksīds (CO2), metāns (CH4), vienvērtīgā slāpekļa oksīds (N2O), fluorogļūdeņraži (HFO), perfluorogļūdeņraži (PFO), sēra heksafluorīds (SF6);";

papildināt pantu ar 13., 14., 15. un 16.punktu šādā redakcijā:

"13) trokšņa kartēšana - esošu vai prognozētu trokšņu līmeni raksturojošu datu izteikšana trokšņa rādītājos, kas ataino trokšņa robežlielumu pārsniegumu konkrētajā rajonā un to cilvēku vai mājokļu skaitu, uz kuriem konkrētajā rajonā iedarbojas troksnis, ko raksturo konkrēts trokšņa rādītājs;

14) trokšņa rādītājs - fizikāls lielums, ar kuru raksturo vides troksni, kas var radīt kaitīgas sekas;

15) trokšņa stratēģiskā karte - karte, kas izstrādāta noteiktai teritorijai, lai novērtētu dažādu trokšņa avotu radītā trokšņa kopējo iedarbību vai noteiktu vispārīgu vides trokšņa prognozi;

16) vides troksnis - nevēlams vai kaitīgs cilvēka darbības radīts āra troksnis, piemēram, troksnis, ko rada transportlīdzekļi, ceļu satiksme, dzelzceļa satiksme, gaisa satiksme, troksnis, kas rodas rūpnieciskās darbības zonās, kā arī troksnis, ko rada šā likuma 1.pielikumā minētās piesārņojošās darbības (iekārtas)."

4. Papildināt 2.pantu ar 7., 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

"7) novērst vai samazināt vides trokšņa iedarbību uz cilvēkiem;

8) samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, ņemot vērā izmaksu efektivitāti, un nodrošināt līdzdalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā;

9) noteikt ikvienas fiziskās un juridiskās personas, kā arī šo personu apvienības, organizācijas un grupas (turpmāk - sabiedrība) tiesības piedalīties lēmuma pieņemšanas procesā attiecībā uz atļauju izsniegšanu piesārņojošu darbību veikšanai vai izmaiņai piesārņojošā darbībā vai šādu atļauju pārskatīšanu, kā arī attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu sadali un piešķiršanu."

5. Papildināt 3.panta pirmo daļu ar 7., 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

"7) prasības, kas jāņem vērā, izsniedzot siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas un emisijas kvotas;

8) prasības attiecībā uz darbībām ar emisijas kvotām un nosacījumus emisijas kvotu sadales plāna izstrādei;

9) īpaši jutīgu teritoriju noteikšanas kārtību, tai skaitā prasības attiecībā uz pilsētu un citu komunālo (turpmāk - pilsētu) notekūdeņu attīrīšanu, kā arī ūdens un augsnes aizsardzību attiecīgajās teritorijās."

6. Papildināt 4.pantu ar 8.punktu šādā redakcijā:

"8) saņem atļauju A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai vai paziņo par C kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu un šajā likumā noteiktajos gadījumos saņem atļauju siltumnīcefekta gāzu emisijai."

7. Papildināt 6.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ja ir radies cilvēku dzīvībai, veselībai vai videi bīstams piesārņojums vai pastāv nopietni šāda piesārņojuma rašanās draudi, operators par to paziņo attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei."

8. Papildināt 11.panta otro daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:

"8) kārtību, kādā ierobežojama piesārņojošas darbības izraisīto smaku izplatīšanās, un šo smaku noteikšanas metodes."

9. 14.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja noteiktā teritorijā ir pārsniegti vai var tikt pārsniegti vides kvalitātes normatīvu robežlielumi noteiktam piesārņojuma veidam, pašvaldība saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādātu un apstiprinātu rīcības programmu vai īstermiņa rīcības programmu var izdot saistošos noteikumus, kas attiecīgajā teritorijā ierobežo vai aizliedz tādu piesārņojošu darbību uzsākšanu, kuru izraisītā emisija var palielināt kopējo attiecīgā piesārņojuma daudzumu šajā teritorijā, izņemot šā likuma 16.pantā minētos gadījumus.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

10. 18.pantā:

izslēgt trešās daļas 2.punktu;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Vides ministrs pēc saskaņošanas ar zemkopības ministru šā panta otrās daļas 2.punktā minēto īpaši jutīgo teritoriju apsaimniekošanas pasākumu koordinācijai izveido konsultatīvu padomi, iekļaujot tajā pārstāvjus no Vides ministrijas, Zemkopības ministrijas un Veselības ministrijas un šo ministriju padotībā esošajām institūcijām, kā arī sabiedrisko organizāciju pārstāvjus, un apstiprina šīs padomes nolikumu."

11. Papildināt III nodaļu ar 18.1 pantu šādā redakcijā:

"18.1 pants. Vides trokšņa novērtēšana un samazināšana (1) Trokšņa kartēšanu, trokšņa stratēģiskās kartes un rīcības plāna trokšņa samazināšanai izstrādi un ieviešanu aglomerācijās nodrošina attiecīgā pašvaldība. Ja aglomerācijas teritorijā ir vairākas pašvaldības, tās sadarbojas, veicot trokšņa kartēšanu un izstrādājot kopīgu rīcības plānu trokšņa samazināšanai. (2) Trokšņa kartēšanu, trokšņa stratēģiskās kartes un rīcības plāna trokšņa samazināšanai izstrādi un ieviešanu attiecībā uz autoceļiem un dzelzceļa līnijām, kā arī lidostām, kurās satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 50 000 gaisakuģu gadā, nodrošina Satiksmes ministrija. (3) Ministru kabinets nosaka: 1) trokšņa rādītājus, to piemērošanas kārtību un novērtēšanas metodes; 2) prasības un termiņus trokšņa kartēšanai, kā arī trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plāna trokšņa samazināšanai izstrādei; 3) vides trokšņa radīto kaitīgo seku novērtēšanas metodes; 4) kārtību, kādā īstenojama sadarbība ar kaimiņvalstīm vides trokšņa novērtēšanā un samazināšanā (ja novērota pārrobežu ietekme); 5) sabiedrībai un Eiropas Komisijai sniedzamo informāciju par vides troksni, tās sniegšanas kārtību un termiņus, kā arī kārtību, kādā sabiedrība tiek iesaistīta rīcības plāna trokšņa samazināšanai izstrādē. (4) Apdzīvotajām vietām, autoceļiem, dzelzceļa līnijām un lidostām, kuru attiecīgie rādītāji ir mazāki, nekā minēts šā likuma pārejas noteikumu 10. vai 11.punktā, šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās institūcijas var veikt trokšņa kartēšanu, izstrādāt un ieviest trokšņa stratēģiskās kartes un rīcības plānu trokšņa samazināšanai atbilstoši šajā likumā un citos normatīvajos aktos par vides aizsardzību paredzētajiem nosacījumiem."

12. Papildināt 19.pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Piesārņojošu darbību aizliegts sadalīt diviem vai vairākiem operatoriem, lai tādējādi izvairītos no piesārņojošas darbības kopējai jaudai vai saražotās produkcijas apjomam atbilstošas kategorijas atļaujas piemērošanas. Ja piesārņojošas darbības ir sadalītas vai emisija no vairāku operatoru iekārtām, kuras veic piesārņojošu darbību, ietekmē vienu un to pašu teritoriju, nosakot piesārņojošas darbības atļaujas kategoriju, summē iekārtu jaudas vai saražotās produkcijas apjomu. (5) Lai uzsāktu vai turpinātu šā likuma 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības, operators saņem arī siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju - reģionālās vides pārvaldes rakstveidā izsniegtu lēmumu, kas attiecas uz iekārtu vai vairākām iekārtām, kuras atrodas vienā vietā un kurām ir viens operators, proti, atļauju emitēt siltumnīcefekta gāzes, ar nosacījumu, ka operators nodrošina siltumnīcefekta gāzu emisijas monitoringu un katru gadu sagatavo pārskatu (turpmāk - ikgadējais pārskats) par siltumnīcefekta gāzu emisiju atbilstoši attiecīgajā atļaujā, šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām."

13. Papildināt 20.panta piekto daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

"7) pieteikuma izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas termiņu, kas nedrīkst būt ilgāks par 120 dienām."

14. Papildināt 22.pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

"(21) Ministru kabinets nosaka pieteikuma izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas termiņu, kas nedrīkst būt ilgāks par 90 dienām."

15. Papildināt IV nodaļu ar 24.1 un 24.2 pantu šādā redakcijā:

"24.1 pants. Darbības, kurām nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja (1) Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja ir nepieciešama stacionārai tehnoloģiskajai iekārtai, kurā tiek veikta viena vai vairākas šā likuma 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības. (2) Šā likuma 2.pielikumā minētie rādītāji attiecas uz iekārtas ražošanas jaudu vai saražotās produkcijas apjomu. Operators, kurš veic vairākas šā likuma 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības, summē to jaudas, ja visas darbības attiecas uz vienu šā likuma 2.pielikumā minēto rūpnieciskās darbības jomu un tiek veiktas vienā vietā vai izmantojot vienu iekārtu. (3) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā operators var iesniegt pieteikumu un saņemt siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju arī tām šā likuma 2.pielikumā minētajām piesārņojošām darbībām, kuru ražošanas jauda vai saražotais produkcijas apjoms nepārsniedz šā likuma 2.pielikumā minētos rādītājus. (4) Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja nav nepieciešama iekārtām, kuras izmanto jaunu produktu vai ražošanas procesu pētīšanai, izstrādei vai pārbaudei. (5) Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniedz uz šādiem periodiem: 1) pirmais periods - no 2005.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim; 2) otrais periods - no 2008.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 31.decembrim; 3) trešais un turpmākie periodi - pieci kalendārie gadi, sākot ar 2013.gada 1.janvāri.

(6) Reģionālā vides pārvalde siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas nosacījumus saskaņo ar attiecīgās iekārtas A vai B kategorijas atļaujas nosacījumiem. (7) Ministru kabinets nosaka: 1) kādai jābūt siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas pieteikuma veidlapai un atļaujas veidlapai, kā arī kārtību, kādā pieprasāma un izsniedzama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja; 2) nosacījumus un kārtību, kādā atsevišķas iekārtas uz laiku var atbrīvot no prasības saņemt siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju.

24.2 pants. Īpašas prasības attiecībā uz piesārņojošām darbībām

(1) Tādu piesārņojošu darbību veikšanai, kuras atbilst noteiktai rūpniecības nozarei un kurām raksturīga attiecīgajai nozarei specifiskā iedarbība uz vidi, var noteikt īpašas prasības. (2) Ministru kabinets nosaka īpašas prasības attiecībā uz atsevišķu šā panta pirmajā daļā minēto piesārņojošo darbību veikšanu."

16. Izteikt V nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"V nodaļa.

Atļaujas pieteikšana, izsniegšana un pārskatīšana".

17. Izteikt 25.pantu šādā redakcijā:

"25.pants. Priekšnosacījumi attiecībā uz atļaujas izsniegšanu piesārņojošas darbības uzsākšanai, turpināšanai vai būtiskai izmaiņai (1) Atļauju piesārņojošas darbības uzsākšanai, turpināšanai vai būtiskai izmaiņai izsniedz, ja operators ir iesniedzis pieteikumu atbilstoši šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. (2) A vai B kategorijas atļauju piesārņojošas darbības uzsākšanai, turpināšanai vai būtiskai izmaiņai izsniedz, ja papildus šā panta pirmās daļas nosacījumam ir ievēroti arī šādi nosacījumi: 1) operators ir novērtējis šīs darbības ietekmi uz vidi un saņēmis atzinumu par ietekmes uz vidi novērtējuma nobeiguma ziņojumu - gadījumos, kad piesārņojošai darbībai saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums; 2) ir izstrādāta rūpniecisko avāriju novēršanas programma vai drošības pārskats, kā arī objekta avārijgatavības un civilās aizsardzības pasākumu plāns - gadījumos, kad saskaņā ar normatīvajiem aktiem tas ir nepieciešams; 3) ir sniegta informācija sabiedrībai un dots pietiekami ilgs termiņš sabiedrības priekšlikumu iesniegšanai par piesārņojošas darbības uzsākšanu, turpināšanu vai izmaiņu - gadījumos, kad saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir noteikta sabiedrības līdzdalība lēmuma pieņemšanā. (3) Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju šā likuma 2.pielikumā minēto piesārņojošo darbību uzsākšanai, turpināšanai vai būtiskai izmaiņai izsniedz, ja operators papildus pieteikumam ir iesniedzis arī pietiekamu informāciju, lai reģionālā vides pārvalde varētu secināt, ka attiecīgais operators spēj nodrošināt siltumnīcefekta gāzu emisijas monitoringu un sagatavot ikgadējos pārskatus par siltumnīcefekta gāzu emisiju atbilstoši šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām."

18. 27.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "komentārus" ar vārdu "priekšlikumus"; papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā: "(11) Sabiedrības viedokļu uzklausīšanu, ja tiek uzsākts lēmuma pieņemšanas process, nodrošina vismaz tad, ja šis lēmums attiecas uz: 1) šā panta pirmajā daļā minēto atļauju saņemšanu; 2) būtisku izmaiņu A kategorijas un noteiktos gadījumos arī B kategorijas piesārņojošā darbībā; 3) atļaujas nosacījumu pārskatīšanu saskaņā ar šā likuma 32.panta trešās daļas 8.punktu."; izteikt otro daļu šādā redakcijā: "(2) Sabiedrībai ir pieejama līdzdalībai lēmuma pieņemšanā nepieciešamā informācija, kā arī visi lēmumi, kas attiecas uz A vai B kategorijas vai siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju izsniegšanu, izsniegto atļauju nosacījumi un informācija par monitoringa un kontroles rezultātiem."; izslēgt trešajā daļā vārdus "komercnoslēpumu vai".

19. 28.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā: "28.pants. A un B kategorijas atļauju pieteikšana un izsniegšana"; papildināt otrās daļas 5.punktu pēc vārda "gaisā" ar vārdiem "(izņemot siltumnīcefekta gāzu emisiju)"; papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā: "(21) Pieteikumam pievieno šā panta otrajā daļā minētās informācijas kopsavilkumu, kurā nelieto specifiskus tehniskos aprakstus un terminus, lai tas būtu viegli saprotams sabiedrībai.";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: "(6) Reģionālā vides pārvalde pirms atļaujas izsniegšanas izvērtē sabiedrības līdzdalības procesa laikā iesniegtos priekšlikumus."

20. Papildināt likumu ar 28.1 pantu šādā redakcijā:

"28.1 pants. Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas pieteikšana un izsniegšana (1) Pieteikumu atļaujas saņemšanai sagatavo operators, ja nepieciešams, pieaicinot ekspertus.

(2) Pieteikumā sniedzama šāda informācija: 1) iekārtas, tās darbības un tehnoloģijas apraksts; 2) izejvielas un palīgmateriāli, kuru izmantošana rada šā likuma 2.pielikumā minēto siltumnīcefekta gāzu emisiju; 3) iekārtas siltumnīcefekta gāzu emisijas avoti; 4) operatora plānotais piesārņojošas darbības monitorings un ikgadējo pārskatu sagatavošanas kārtība. (3) Pieteikumam pievieno šā panta otrajā daļā minētās informācijas kopsavilkumu, kurā nelieto specifiskus tehniskos aprakstus un terminus, lai tas būtu viegli saprotams sabiedrībai. (4) Atļauju izsniedz reģionālā vides pārvalde pēc iekārtas darbības vietas. Ja nepieciešams, reģionālā vides pārvalde pieaicina ekspertus, izņemot tos, kuri piedalījušies pieteikuma sagatavošanā. (5) Ja operators nav saņēmis siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju, pēc 2005.gada 1.janvāra tas nedrīkst uzsākt vai turpināt šā likuma 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības."

21. 30.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā: "30.pants. Informēšana par darbības izmaiņu un iekārtas operatora maiņu"; aizstāt pirmajā daļā vārdu "pielikumā" ar vārdu "pielikumos"; papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Ja mainās iekārtas operators, reģionālā vides pārvalde, pamatojoties uz operatora iesniegumu, precizē atļauju, ierakstot tajā datus par jauno operatoru, taču nemainot tās termiņu un nosacījumus."

22. 31.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā: "31.pants. A un B kategorijas atļauju nosacījumi"; papildināt pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā: "5) prasības attiecībā uz iekārtas energoefektivitāti, kuras operators šā likuma 2.pielikumā minētajām iekārtām drīkst nepiemērot gadījumos, kad citādi nav iespējams ievērot siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujā noteikto oglekļa dioksīda emisijas limitu."

23. Papildināt likumu ar 31.1 pantu šādā redakcijā:

"31.1 pants. Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas nosacījumi Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujā ietver: 1) piesārņojošas darbības aprakstu un informāciju par iekārtas radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju; 2) prasības attiecībā uz operatoram veicamo siltumnīcefekta gāzu emisijas monitoringu, norādot monitoringa metodes un mērījumu biežumu; 3) ikgadējo pārskatu pārbaudes nosacījumus; 4) ikgadējo pārskatu iesniegšanas kārtību; 5) prasību katru gadu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā nodot Latvijas Vides aģentūrai emisijas kvotas, kas atbilst iepriekšējā kalendārajā gadā iekārtas emitētajam siltumnīcefekta gāzu daudzumam."

24. 32.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā: "32.pants. A un B kategorijas atļauju pārskatīšana un atjaunošana"; aizstāt pirmās daļas pirmajā teikumā vārdu "Atļauju" ar vārdiem "A un B kategorijas atļaujas"; papildināt trešo daļu ar 5. - 8.punktu šādā redakcijā: "5) pirms piesārņojošas darbības izmaiņas; 6) ja tas paredzēts atļaujas nosacījumos; 7) šā likuma 50. un 51.pantā noteiktajos gadījumos; 8) ja iekārtas radītais piesārņojums ir tik būtisks, ka atļaujas nosacījumus vai tajā noteiktos emisijas limitus nepieciešams pārskatīt vai noteikt atļaujā jaunus emisijas limitus."; papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā: "(31) Atļaujas nosacījumus šā panta trešās daļas 1. - 6. un 8.punktā un šā likuma 50.panta trešajā daļā minētajos gadījumos var pārskatīt, atjaunot vai papildināt visā atļaujas darbības laikā."; izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: "(4) Operators pieteikumu jaunas atļaujas saņemšanai vai būtiskas izmaiņas ieviešanai piesārņojošā darbībā iesniedz attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē tādos termiņos un kārtībā, kādi paredzēti normatīvajos aktos, kuri nosaka atļauju izsniegšanu piesārņojošas darbības veikšanai, vai mēneša laikā pēc šā panta trešās daļas 1. - 4. vai 8.punktā minēto apstākļu atklāšanas."

25. Papildināt likumu ar V1 nodaļu šādā redakcijā:

"V1 nodaļa.

Siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotas un emisijas kvotu sadales plāns

32.1 pants. Emisijas kvotu sadales plāns

(1) Vides ministrija, ņemot vērā arī sabiedrības viedokli, izstrādā un Ministru kabinets apstiprina emisijas kvotu sadales plānu valstī (turpmāk - sadales plāns) katram šā likuma 24.1 panta piektajā daļā noteiktajam periodam. (2) Sadales plānā nosaka emisijas kvotu kopējo daudzumu, kas tiks piešķirts operatoriem attiecīgajā periodā, un pievieno to iekārtu sarakstu, kuras veic šā likuma 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības, kā arī plānoto emisijas kvotu sadalījumu starp iekārtu operatoriem. (3) Sadales plānu izstrādā, ievērojot šādus pamatnosacījumus: 1) kopējo emisijas kvotu daudzumu, kuru valsts piešķir operatoriem attiecīgajā periodā, saskaņo ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolā Latvijai noteikto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķi; 2) kopējo emisijas kvotu daudzumu nosaka, ņemot vērā esošās un prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas no šā likuma 2.pielikumā minētajām iekārtām, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisijas, uz kurām neattiecas šā likuma nosacījumi, ņemot vērā arī politikas plānošanas dokumentus enerģētikas jomā; 3) ievēro citu normatīvo aktu prasības, no kurām izriet siltumnīcefekta gāzu emisiju palielinājums; 4) ievēro noteikumu, ka attiecīgajai iekārtai piešķirto emisijas kvotu skaits nedrīkst pārsniegt tai nepieciešamo daudzumu; 5) emisijas kvotu sadalē kā nosacījumu var izmantot siltumnīcefekta gāzes emisiju uz vienu šā likuma 2.pielikumā minēto piesārņojošas darbības rezultātā saražotās produkcijas vienību un emisijas samazināšanā sasniedzamo progresu; 6) ietver informāciju par emisijas kvotu aprēķināšanas metodi un izmantojamiem bāzes (atskaites) gadiem emisiju noteikšanā; 7) ietver informāciju par kārtību, kādā operators saņem emisijas kvotas iekārtai, kurai atļauta lielāka siltumnīcefekta gāzu emisija sakarā ar izmaiņām darbībā, ja tās ieviestas pēc lēmuma pieņemšanas par emisijas kvotu sadali attiecīgajam periodam, kā arī jaunai iekārtai, attiecībā uz kuru ir saņemta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja pēc lēmuma pieņemšanas par emisijas kvotu sadali attiecīgajam periodam; 8) ietver informāciju par jau veiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumiem, arī izmantojot labāko pieejamo tehnisko paņēmienu vadlīnijas A kategorijas iekārtām; 9) ņem vērā tīro tehnoloģiju, arī energoefektīvo tehnoloģiju ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisiju; 10) ietver informāciju par šā plāna apspriešanas gaitā izteiktajiem sabiedrības priekšlikumiem un informāciju par to, kā attiecīgie priekšlikumi tiks izvērtēti pirms lēmuma par emisijas kvotu piešķiršanu pieņemšanas; 11) var ietvert informāciju par konkurences ievērošanu attiecībā uz tādiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas nav Eiropas Savienības dalībvalstu uzņēmumi;

12) neietver normas, kuras diskriminē uzņēmumus vai nozares, kā arī nosacījumus, kurus var atzīt par normatīvajiem aktiem neatbilstošu valsts atbalstu. (4) Pēc tam, kad sadales plānu apstiprinājis Ministru kabinets, Vides ministrija iesniedz to apstiprināšanai Eiropas Komisijā.

32.2 pants. Emisijas kvotu sadale

(1) Vides ministrija, izvērtējot arī sabiedrības viedokli un ņemot vērā Eiropas Komisijas apstiprināto sadales plānu, pieņem lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu operatoram, kurš saņēmis siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju. (2) Emisijas kvota derīga tā perioda laikā, uz kuru tā izsniegta. (3) Operators saņem emisijas kvotas bez maksas. (4) Jaunai iekārtai, kas saņēmusi siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju pēc lēmuma pieņemšanas par emisijas kvotu piešķiršanu attiecīgajam periodam, kā arī iekārtai, kurai pēc izmaiņu ieviešanas darbībā saskaņā ar siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas nosacījumiem atļauta lielāka siltumnīcefekta gāzu emisija, operators emisijas kvotas var saņemt sadales plānā noteiktajā kārtībā. (5) Latvijas Vides aģentūra proporcionāli sadala attiecīgā perioda kopējo emisijas kvotu daudzumu katram perioda gadam un pārskaita to uz operatora kontu siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību reģistrā (turpmāk arī - emisijas reģistrs). (6) Latvijas Vides aģentūra līdz katra gada 28.februārim sadala emisijas kvotas pa operatoru kontiem emisijas reģistrā saskaņā ar šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu.

32.3 pants. Darbības ar emisijas kvotām

(1) Operators katru gadu nodod Latvijas Vides aģentūrai emisijas kvotas, kas atbilst iepriekšējā kalendārajā gadā iekārtas emitētajam siltumnīcefekta gāzu daudzumam, kurš pārbaudīts saskaņā ar šā likuma 45.panta septīto daļu un kuram ekvivalentu emisijas kvotu daudzumu Latvijas Vides aģentūra anulē emisijas reģistrā. (2) Operators, kurš nav nodevis šā panta pirmajā daļā minētās emisijas kvotas, maksā dabas resursu nodokli normatīvajos aktos par dabas resursu nodokli noteiktajā apmērā un kārtībā. Dabas resursu nodokļa samaksa neatbrīvo operatoru no attiecīgo emisijas kvotu nodošanas. (3) Latvijas Vides aģentūra katru gadu līdz 30.maijam apkopo informāciju par operatoriem, kuri nav izpildījuši šā panta pirmās daļas nosacījumus. Šādos gadījumos operatoriem tiek dotas ne mazāk kā 14 dienas rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai. Pēc šā paskaidrojuma izvērtēšanas Latvijas Vides aģentūra pieņem lēmumu par minētās informācijas publicēšanu savā interneta mājas lapā un laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". (4) Četrus mēnešus pēc kārtējā perioda sākuma Latvijas Vides aģentūra anulē emisijas kvotas, kurām beidzies derīguma termiņš un kuras nav nodotas atbilstoši šā likuma noteikumiem par siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas nosacījumu izpildi. (5) Emisijas kvotas īpašnieks var būt jebkura fiziskā vai juridiskā persona (turpmāk arī - persona). Persona, kurai pieder emisijas kvota, drīkst bez ierobežojumiem nodot to citai personai. (6) Pēc emisijas kvotu turētāja pieprasījuma Latvijas Vides aģentūra emisijas reģistrā anulē attiecīgo emisijas kvotu daudzumu. (7) Šā panta pirmās daļas nosacījumu izpildei Latvijā ir derīgas arī emisijas kvotas, kuras izdevusi Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā institūcija vai citas valsts kompetentā institūcija, ja attiecīgās valsts izsniegtās emisijas kvotas ir atzinusi Eiropas Komisija. (8) Persona nodrošina tai piešķirto emisijas kvotu, kā arī ar emisijas kvotām veikto darbību uzskaiti atbilstoši grāmatvedību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. (9) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā emisijas kvotas tiek piešķirtas, uzkrātas, pārskaitītas, nodotas, aizstātas un anulētas, kā arī kārtību, kādā īstenojama sadarbība ar Eiropas Komisijas izveidoto Emisijas kvotu centrālo administratoru.

32.4 pants. Siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību reģistrs

(1) Darbības ar emisijas kvotām tiek veiktas elektroniskā veidā, izmantojot siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību reģistru, kuru izveido un uztur Latvijas Vides aģentūra. Emisijas reģistrs ir pieejams sabiedrībai. Ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību nodrošina Latvijas Vides aģentūra normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. (2) Emisijas reģistrā veic emisijas kvotu sadales, uzkrājumu, pārskaitījumu, nodošanas, aizstāšanas un anulēšanas uzskaiti valstī.

32.5 pants. Iekārtu kopfondi

(1) Operatori, kuri veic šā likuma 2.pielikumā minēto piesārņojošo darbību un vēlas izveidot iekārtu kopfondu šā likuma 24.1 panta piektajā daļā minētajam pirmajam, otrajam vai abiem šiem periodiem, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā iesniedz Latvijas Vides aģentūrai pieteikumu par kopfonda izveidi, norādot tajā kopfondā iekļaujamās iekārtas un periodu, uz kuru vēlas izveidot kopfondu, kā arī apliecinot, ka kopfonda iekārtu operatora pilnvarotā persona spēs izpildīt šā panta otrajā un trešajā daļā minētās saistības. (2) Iekārtu operatora pilnvarotajai personai: 1) piešķir visas kopfondā apvienoto iekārtu emisijas kvotas; 2) neatļauj veikt turpmākus emisijas kvotu pārskaitījumus, ja gada pārskats par kādu kopfondā apvienoto iekārtu nav pārbaudīts un apstiprināts atbilstoši šā likuma 45.panta septītās daļas prasībām. (3) Pilnvarotā persona nodod Latvijas Vides aģentūrai emisijas kvotas, kas atbilst kopfondā apvienoto iekārtu iepriekšējā kalendārajā gadā emitētajam siltumnīcefekta gāzu daudzumam, kurš pārbaudīts saskaņā ar šā likuma 45.panta septīto daļu un kuram ekvivalentu emisijas kvotu daudzumu Latvijas Vides aģentūra anulē emisijas reģistrā.

(4) Ja nav nodotas šā panta trešajā daļā minētās emisijas kvotas, pilnvarotā persona maksā dabas resursu nodokli normatīvajos aktos par dabas resursu nodokli noteiktajā apmērā un kārtībā. Dabas resursu nodokļa samaksa neatbrīvo pilnvaroto personu no attiecīgo emisijas kvotu nodošanas. Ja pilnvarotā persona nav nodevusi šā panta trešajā daļā minētās emisijas kvotas, katrs kopfondā apvienotās iekārtas operators ir atbildīgs par emisijas kvotu nodošanu Latvijas Vides aģentūrai un dabas resursu nodokļa samaksu proporcionāli savām kopfondā nodotajām emisijas kvotām. (5) Latvijas Vides aģentūra katru gadu līdz 30.maijam apkopo informāciju par operatoriem, kuri nav izpildījuši šā panta trešās daļas nosacījumus. Šādos gadījumos operatoriem tiek dotas ne mazāk kā 14 dienas rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai. Pēc šā paskaidrojuma izvērtēšanas Latvijas Vides aģentūra pieņem lēmumu par minētās informācijas publicēšanu savā interneta mājas lapā un laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". (6) Latvijas Vides aģentūra iesniedz apstiprināšanai Eiropas Komisijā pieteikumu par kopfonda izveidošanu, norādot tajā kopfondā iekļaujamās iekārtas un periodu, uz kuru vēlas veidot kopfondu. Kopfondu atļauts veidot tikai pēc tam, kad Eiropas Komisija apstiprinājusi pieteikumu. (7) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek veidoti iekārtu kopfondi.

32.6 pants. Nepārvarama vara

(1) Operatoram ir tiesības iesniegt Vides ministrijai ar nepārvaramu varu motivētu pieteikumu emisijas kvotu saņemšanai papildus šajā likumā noteiktajai kārtībai (turpmāk - papildu emisijas kvotas) šā likuma 24.panta piektās daļas 1.punktā minētajā periodā. (2) Vides ministrija var pieņemt lēmumu par papildu emisijas kvotu piešķiršanu vienīgi tad, ja ir saņemta Eiropas Komisijas atļauja. (3) Papildu emisijas kvotas nedrīkst nodot citai personai.

32.7 pants. Sabiedrības informēšana un līdzdalība emisijas kvotu sadalē

(1) Sadales plāns, lēmumi par emisijas kvotu piešķiršanu un par iekārtām, kuras uz laiku atbrīvotas no prasības saņemt siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju, ir pieejami sabiedrībai Latvijas Vides aģentūras interneta mājas lapā. (2) Vides ministrija nodrošina sabiedrības viedokļu uzklausīšanu par izstrādāto sadales plāna projektu un lēmuma par emisijas kvotu piešķiršanu projektu, dodot iespēju iesniegt priekšlikumus vismaz 30 dienas. (3) Sabiedrībai ir pieejami siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju nosacījumi, šā likuma 45.panta septītajā daļā minētie pārbaudītie ikgadējie pārskati, kā arī informācija par monitoringa un pārbaudes rezultātiem.

32.8 pants. Informācija Eiropas Komisijai

Latvijas Vides aģentūra: 1) sniedz Eiropas Komisijai informāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju un emisijas kvotu sistēmas ieviešanu valstī atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajam pārskata sniegšanas periodam un pārskata formām; 2) ievieto šā panta pirmajā daļā minētos pārskatus savā interneta mājas lapā mēneša laikā pēc nosūtīšanas Eiropas Komisijai."

26. Izslēgt 34.panta otrajā daļā vārdu "attīstības". 27. Aizstāt 38.panta otrajā daļā vārdus "paaugstinās, kā arī" ar vārdiem "paaugstinās un". 28. Aizstāt 40.panta trešajā daļā vārdus "Labklājības ministriju" ar vārdiem "Veselības ministriju". 29. Papildināt 45.pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

"(7) Šā likuma 2.pielikumā minēto piesārņojošo darbību veicēji sagatavo ikgadējo pārskatu par siltumnīcefekta gāzu emisiju. Šo pārskatu pārbauda un apstiprina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ikgadējo pārskatu un ziņojumu par pārbaudes rezultātiem nosūta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniedzējam un Latvijas Vides aģentūrai. Ikgadējais pārskats ir pieejams kontroles institūcijām un sabiedrībai. (8) Operators, kura ikgadējais pārskats līdz katra gada 31.martam nav pārbaudīts šā panta septītajā daļā minētajā kārtībā vai ir atzīts par neatbilstošu, nevar veikt šā likuma 32.3 pantā minētās darbības ar emisijas kvotām, līdz tā ikgadējais pārskats tiek pārbaudīts vai papildināts."

30. Izteikt 48.panta 1.punktu šādā redakcijā:

"1) izskata iesniegumus par reģionālo vides pārvalžu lēmumiem, kuri attiecas uz atļauju izsniegšanu un atļauju nosacījumiem, piesārņoto vai potenciāli piesārņoto vietu izpēti, sanāciju un izpētes vai sanācijas izdevumu segšanu vai sadalījumu;".

31. Izteikt 50.pantu šādā redakcijā:

"50.pants. Lēmuma apstrīdēšana (1) Reģionālās vides pārvaldes pieņemto lēmumu par A vai B kategorijas atļaujas izsniegšanu vai atsevišķus atļaujas nosacījumus operators vai fiziskā vai juridiskā persona, arī sabiedriskā organizācija, mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var apstrīdēt Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā. (2) Ikviena persona var vērsties ar iesniegumu Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā arī tad, ja netiek ievērotas normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz sabiedrības līdzdalības tiesībām un tiesībām uz informāciju. Iesniegumu var iesniegt visā lēmuma pieņemšanas procesa laikā vai mēneša laikā no reģionālās vides pārvaldes lēmuma spēkā stāšanās dienas. (3) Ja saskaņā ar A vai B kategorijas atļaujas nosacījumiem ir iespējams uzsākt vai turpināt tādu piesārņojošu darbību, kura var apdraudēt cilvēku dzīvību vai būtiski negatīvi ietekmēt cilvēku veselību, īpašumu vai vidi, lēmumu par izsniegtās atļaujas nosacījumiem var apstrīdēt jebkurā laikā, kamēr ir spēkā attiecīgās atļaujas nosacījumi. (4) Ja lēmums tiek apstrīdēts Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā termiņā, attiecīgās atļaujas darbība tiek apturēta līdz iesnieguma izskatīšanai. (5) Ja lēmums par tādas jau esošas iekārtas darbību, kurai nepieciešams pagarināt A vai B kategorijas atļaujas termiņu vai vajadzīga cita veida atļauja, tiek apstrīdēts, iekārtas darbība netiek apturēta, izņemot gadījumu, kad uzņēmuma darbība tiek apturēta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. (6) Fiziskā vai juridiskā persona, kuras veselību, drošību vai īpašumu var ietekmēt reģionālās vides pārvaldes pieņemtais lēmums par piesārņotas vai potenciāli piesārņotas vietas izpētes vai sanācijas nepieciešamību vai par pētījuma vai sanācijas izdevumu segšanu, mēneša laikā no dienas, kad tā uzzinājusi par lēmuma pieņemšanu, var to apstrīdēt Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā. (7) Ja saskaņā ar šā panta sesto daļu reģionālās vides pārvaldes lēmums tiek apstrīdēts, tā izpilde tiek apturēta līdz iesnieguma izskatīšanai. (8) Lēmumu, kas saistīts ar siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniegšanu, persona, kuru šis lēmums var ietekmēt, ir tiesīga apstrīdēt Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā. (9) Šā panta astotajā daļā minētos lēmumus, kas pieņemti, neievērojot šajā likumā noteiktās sabiedrības līdzdalības tiesības un tiesības uz informāciju, vai pieņemti, neizvērtējot lēmuma pieņemšanas procesā iesniegtos sabiedrības priekšlikumus, var apstrīdēt ikviena persona."

32. 51.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā: "51.pants. Iesniegumu izskatīšana"; aizstāt pirmajā un otrajā daļā vārdu "sūdzība" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "iesniegums" (attiecīgā locījumā); izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: "(4) Ja Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs secina, ka saskaņā ar izsniegto A vai B kategorijas atļauju netiek garantēta cilvēku dzīvības, veselības vai vides drošība vai nav ņemtas vērā šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības, tas pieņem lēmumu atcelt reģionālās vides pārvaldes lēmumu par attiecīgās atļaujas izsniegšanu vai atcelt daļu no atļaujas nosacījumiem, kā arī uzdod reģionālajai vides pārvaldei izsniegt jaunu atļauju vai mainīt atļaujas nosacījumus."; papildināt pantu ar 4.1 daļu šādā redakcijā: "(41) Sabiedrības līdzdalības tiesību pārkāpuma gadījumā Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs uzdod noteiktā termiņā novērst pārkāpumu un līdz pārkāpuma novēršanai aptur reģionālās vides pārvaldes lēmuma pieņemšanas procesu vai, ja lēmums jau pieņemts, lemj par nepieciešamību to atcelt vai apturēt līdz pārkāpuma novēršanai un nosūta savu lēmumu iesniedzējam, operatoram un reģionālajai vides pārvaldei."

33. Pārejas noteikumos:

izteikt 6.punktu šādā redakcijā: "6. Piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu apzināšanu un sākotnējo izvērtēšanu veic līdz 2004.gada 31.decembrim."; papildināt pārejas noteikumus ar 9. - 16.punktu šādā redakcijā: "9. Šā likuma 11.panta otrās daļas 8.punktā, 18.1 panta trešajā daļā un 24.2 panta otrajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2004.gada 1.jūnijam. 10. Šā likuma 18.1 panta pirmajā un otrajā daļā minētās trokšņa stratēģiskās kartes, kas ataino iepriekšējā gada trokšņa mērījumus attiecīgajās teritorijās, aglomerācijām ar vairāk nekā 250 000 iedzīvotāju, autoceļiem, uz kuriem satiksmes intensitāte ir vairāk nekā seši miljoni transportlīdzekļu gadā, dzelzceļa līnijām, uz kurām satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 60 000 vilcienu sastāvu gadā, un lidostām, kurās satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 50 000 gaisakuģu gadā, izstrādā līdz 2007.gada 30.martam, bet rīcības plānus trokšņa samazināšanai - līdz 2008.gada 30.aprīlim. 11. Šā likuma 18.1 panta pirmajā un otrajā daļā minētās trokšņa stratēģiskās kartes, kas ataino iepriekšējā gada trokšņa mērījumus attiecīgajās teritorijās, aglomerācijām ar vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju, autoceļiem, uz kuriem satiksmes intensitāte ir vairāk nekā trīs miljoni transportlīdzekļu gadā, un dzelzceļa līnijām, uz kurām satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 30 000 vilcienu sastāvu gadā, izstrādā līdz 2012.gada 30.martam, bet rīcības plānus trokšņa samazināšanai - līdz 2013.gada 30.aprīlim. 12. Ministru kabinets līdz 2004.gada 30.jūnijam apstiprina emisijas kvotu sadales plānu šā likuma 24.1 panta piektās daļas 1.punktā noteiktajam periodam, bet katram nākamajam 24.1 panta piektajā daļā minētajam periodam - vismaz 19 mēnešus pirms attiecīgā perioda. 13. Vides ministrija pieņem lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu šā likuma 24.1 panta piektās daļas 1.punktā noteiktajam periodam līdz 2004.gada 1.decembrim, bet katram nākamajam 24.1 panta piektajā daļā minētajam periodam - vismaz 13 mēnešus pirms attiecīgā perioda. 14. Šā likuma 32.2 panta piektās un sestās daļas izpildi Latvijas Vides aģentūra uzsāk ar 2005.gada 1.janvāri. 15. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.augustam izdod šā likuma 24.1 panta trešajā un septītajā daļā, 32.3 panta devītajā daļā, 32.5 panta septītajā daļā un 45.panta septītajā daļā minētos noteikumus. 16. Šā likuma 32.1 panta ceturtā daļa, 32.5 panta sestā daļa, 32.6 panta otrā daļa un 32.8 pants stājas spēkā 2004.gada 1.maijā."

34. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 96/61/EC, 2003/35/EC, 91/676/EEC un 2002/49/EC, 2003/87/EC."

35. 1.pielikumā:

izslēgt visā pielikumā pirms vārda "tērauds" (attiecīgā locījumā) vārdu "neattīrīts" (attiecīgā locījumā);

papildināt pirmās daļas 1.punktu pēc vārda "kuru" ar vārdu "nominālā"; izteikt otrās daļas 3.punkta "a" apakšpunktu šādā redakcijā: "a) karstās velmētavas, kuru jauda pārsniedz 20 tonnas tērauda stundā,"; izteikt otrās daļas 3.punkta "c" apakš-punktu šādā redakcijā: "c) iekārtas metālu sakausējumu aizsargslāņa uzklāšanai, kuru jauda pārsniedz 2 tonnas tērauda stundā;"; aizstāt otrās daļas 6.punktā vārdus "tvertnes tilpums" ar vārdiem "tvertņu kopējais tilpums"; aizstāt trešās daļas 5.punktā vārdus "kurās saražo vairāk nekā" ar vārdiem "kuru ražošanas jauda pārsniedz"; aizstāt piektās daļas 4.punktā vārdus "kuri uzņem" ar vārdiem "kuri var uzņemt"; aizstāt sestās daļas 1.punkta "b" apakšpunktā vārdu "saražo" ar vārdiem "var saražot"; aizstāt sestās daļas 2.punktā vārdu "apstrādā" ar vārdiem "var apstrādāt"; izteikt sestās daļas 3. un 4.punktu šādā redakcijā: "3) iekārtas ādu apstrādei, kuru apstrādes jauda pārsniedz 12 tonnas gatavās produkcijas dienā; 4) iekārtas pārtikas ražošanai: a) lopkautuves, kuru ražošanas jauda pārsniedz 50 tonnas kautķermeņu dienā, b) pārtikas produktu ražotnes, kurās apstrādā un pārstrādā dzīvnieku izcelsmes produktus (izņemot pienu) un kuru ražošanas jauda pārsniedz 75 tonnas gatavās produkcijas dienā, vai ražotnes, kurās apstrādā un pārstrādā dārzeņus un kuru ražošanas jauda pārsniedz 300 tonnas gatavās produkcijas dienā (ja 300 tonnas dienā ir ceturkšņa vidējais rādītājs), c) piena ražotnes, kurās var pieņemt vairāk nekā 200 tonnas piena dienā (ja 200 tonnas dienā ir gada vidējais rādītājs);"; aizstāt sestās daļas 7.punktā vārdu "patēriņš" ar vārdiem "patēriņa jauda".

36. Papildināt likumu ar 2.pielikumu šādā redakcijā:

"Likuma "Par piesārņojumu"

2.pielikums

Piesārņojošas darbības (iekārtas), kurām nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja

(1) Enerģētikā:

1) sadedzināšanas iekārtas, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda pārsniedz 20 megavatus, izņemot bīstamo atkritumu vai sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas; 2) minerāleļļas attīrīšanas un rafinēšanas iekārtas; 3) koksa krāsnis. (2) Melno metālu ražošanā un apstrādē: 1) iekārtas metālu rūdu, arī sulfīdu rūdu, apdedzināšanai un kausējumu iegūšanai; 2) iekārtas čuguna vai tērauda pirmreizējai vai atkārtotai kausēšanai, ieskaitot nepārtraukto izliešanu, kuru jauda pārsniedz 2,5 tonnas stundā. (3) Minerālu izstrādājumu ražošanā: 1) iekārtas klinkera cementa ražošanai rotācijas krāsnīs, kuru ražošanas jauda pārsniedz 500 tonnas produkcijas dienā, vai iekārtas kaļķu ražošanai rotācijas krāsnīs, kuru ražošanas jauda pārsniedz 50 tonnas produkcijas dienā, vai citu veidu krāsnis kaļķu ražošanai, kuru ražošanas jauda pārsniedz 50 tonnas produkcijas dienā; 2) iekārtas stikla, arī stikla šķiedras, ražošanai, kuru kausēšanas jauda pārsniedz 20 tonnas dienā; 3) iekārtas apdedzināto māla izstrādājumu, arī jumta kārniņu, ķieģeļu, ugunsizturīgo ķieģeļu, flīžu, krāsns podiņu vai porcelāna, ražošanai, kuru ražošanas jauda pārsniedz 75 tonnas gatavās produkcijas dienā vai kuru apdedzināšanas krāsns tilpums ir lielāks par 4 kubikmetriem un apdedzināšanas krāsnī var ievietot vairāk nekā 300 kilogramus produkcijas uz vienu krāsns kubikmetru. (4) Citās nozarēs: 1) iekārtas celulozes ražošanai no koksnes vai citām šķiedrvielām; 2) iekārtas papīra vai kartona ražošanai, kuru ražošanas jauda pārsniedz 20 tonnas produkcijas dienā.

Piezīme. Ņem vērā vienīgi oglekļa dioksīda emisiju no šajā pielikumā minētajām iekārtām."

Likums Saeimā pieņemts 2003.gada 18.decembrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2004.gada 7.janvārī

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2004.gada 21.janvāri.

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 18.12.2003.Stājas spēkā: 21.01.2004.Tēma:  Vides tiesībasPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 2, 07.01.2004.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2, 29.01.2004.
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Anotācija / tiesību akta projekts
82753
21.01.2004
84
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva