1. Noteikumi nosaka pabalstu un izdevumu kompensāciju apmērus atbilstoši dienesta vietas specifiskajiem apstākļiem ārvalstīs un izmaksas kārtību diplomātiem, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņiem un darbiniekiem, un specializētajiem atašejiem (turpmāk — darbinieks).

2. Algas pabalsta par dienestu ārvalstīs, pabalsta par dzīvesbiedra (laulātā) uzturēšanos ārvalstīs un pabalsta par bērna uzturēšanos ārvalstīs apmēru nosaka saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu atbilstoši dienesta vietas specifiskajiem apstākļiem, reizinot pabalsta apmēru ar šo noteikumu 2.pielikumā noteikto dzīves dārdzības koeficientu.

3. Ārlietu ministrija, Saeima, Latvijas Banka un nozares ministrija (turpmāk — nosūtītāja institūcija) pabalstus pārskaita uz darbinieka norādīto personīgo kontu kredītiestādē. Dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensāciju un bērna skolas izdevumu kompensāciju nosūtītāja institūcija var pārskaitīt:

3.1. uz darbinieka norādīto personīgo kontu kredītiestādē saskaņā ar izdevumu apmēru un samaksu apliecinošiem attaisnojuma dokumentiem (piemēram, līgums par telpu īri, komunālo maksājumu apmēru apliecinoši rēķini, līgums ar skolu, čeki, kvītis), bet nepārsniedzot šo noteikumu 3.pielikumā noteikto kompensācijas apmēru;

3.2. tieši pakalpojumu sniedzējiem.

(Grozīts ar MK 25.01.2005. noteikumiem Nr.66)

3.¹ Algas pabalstu, pabalstu par dzīvesbiedra uzturēšanos ārvalstīs un pabalstu par bērna uzturēšanos ārvalstīs darbiniekam neizmaksā par laiku, kad:

3.¹ 1. darbiniekam piešķirts atvaļinājums bez darba algas saglabāšanas;

3.¹ 2. darbinieks atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā;

3.¹ 3. darbinieks atstādināts no dienesta pienākumu pildīšanas diplomātiskajā un konsulārajā dienestā.

(MK 20.06.2006. noteikumu Nr.481 redakcijā, kas grozīta ar MK 10.03.2008. noteikumiem Nr.155)

4. Algas pabalstu par dienestu ārvalstīs (turpmāk — algas pabalsts) darbiniekam nosaka atbilstoši amatam, sākot ar pirmo kalendāra dienu, kad viņš ieradies dienesta vietā, lai pildītu dienesta pienākumus, bet ne agrāk kā ar rīkojumā noteikto pārcelšanās datumu. Algas pabalstu izmaksā par laiku, ko darbinieks pavada ceļā uz dienesta vietu vai atgriežoties no tās, bet ne vairāk kā par divām ceļā pavadītām dienām katrā virzienā. Algas pabalstu pārtrauc maksāt ar dienu, kad tiek atstāta dienesta vieta, bet ne vēlāk kā ar rīkojumā noteikto pārcelšanās datumu.

(MK 20.06.2006. noteikumu Nr.481 redakcijā)

5. Algas pabalstu izmaksā reizi mēnesī, gadā noteikto summu dalot ar divpadsmit.

6. (Svītrots ar MK 20.06.2006. noteikumiem Nr.481)

7. Pabalstu par dzīvesbiedra un pabalstu par bērna uzturēšanos darbinieks sāk saņemt ar pirmo kalendāra dienu, kad viņi ierodas dienesta vietā. Gadā noteikto summu dala ar divpadsmit, un pabalstu izmaksā reizi mēnesī.

8. Darbinieka dzīvesbiedrs un bērns dienesta vietā uzturas pastāvīgi, ja viņu prombūtne ārpus dienesta vietas kalendāra gada laikā nepārsniedz 120 dienas, ieskaitot darbinieka atvaļinājumus. Atsevišķos gadījumos, ja tam ir attaisnojoši iemesli, ar nosūtītājas institūcijas rakstisku atļauju prombūtnes termiņš var tikt pagarināts, bet ne vairāk kā līdz 150 dienām. Tādā gadījumā darbinieks pabalstus par dzīvesbiedra un bērna uzturēšanos ārvalstīs saņem par laiku, par kuru saņem algas pabalstu (izņemot gadījumus, kas minēti šo noteikumu 3.¹ punktā).

(MK 20.06.2006. noteikumu Nr.481 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.12.2006. noteikumiem Nr.1073)

9. Pabalsts par bērna uzturēšanos darbiniekam tiek izmaksāts līdz brīdim, kamēr bērns sasniedz 18 gadu vecumu (ja izglītības iestāde vidējās izglītības iegūšanai ir pabeigta) vai pabeidz izglītības iestādi (ja 18 gadi ir sasniegti pirms izglītības iestādes pabeigšanas), lai iegūtu vidējo izglītību, ja izglītības iestāde atrodas dienesta vietas valstī.

9.¹ Ja bērns sasniedz 18 gadu vecumu vai pabeidz vidējās izglītības iestādi dienesta valstī, turpina dzīvot vienā saimniecībā ar darbinieku, dienesta valstī iegūst izglītību un nav stājies laulībā un darbinieks turpina pildīt dienesta pienākumus attiecīgajā valstī, pabalsts par bērna uzturēšanos ārvalstīs darbiniekam tiek izmaksāts līdz brīdim, kamēr darbinieks dienesta valstī beidz pildīt dienesta pienākumus. Pabalsts par bērna uzturēšanos ārvalstīs darbiniekam tiek izmaksāts, ja ir iestājušies visi šajā punktā minētie nosacījumi un darbinieks Ārlietu ministrijā ir iesniedzis iesniegumu, norādot, ka bērns sasniedzis 18 gadu vecumu vai pabeidzis vidējās izglītības iestādi (pievienojot attiecīgus dokumentus), nestrādā un nav stājies laulībā.

(MK 20.06.2006. noteikumu Nr.481 redakcijā)

10. (Svītrots ar MK 20.06.2006. noteikumiem Nr.481)

11. (Svītrots ar MK 20.06.2006. noteikumiem Nr.481)

12. Darbinieks pabalstus par dzīvesbiedra un bērna uzturēšanos ārvalstīs saņem par dzīvesbiedra un bērna faktisko uzturēšanās laiku dienesta vietas valstī (izņemot gadījumus, kas minēti šo noteikumu 8.punktā), bet ne agrāk par darbinieka ierašanās dienu dienesta vietā un ne ilgāk par darbinieka dienesta valsts atstāšanas dienu.

(MK 20.06.2006. noteikumu Nr.481 redakcijā)

13. Ja darbinieki ir dzīvesbiedri, pabalsts par dzīvesbiedra uzturēšanos netiek izmaksāts, bet pabalsts par bērna uzturēšanos tiek izmaksāts vienam no darbiniekiem.

14. (Svītrots ar MK 28.12.2006. noteikumiem Nr.1073)

15. Darbinieks rakstveidā paziņo nosūtītājai institūcijai datumu, sākot ar kuru dzīvesbiedrs vai bērns, vai dzīvesbiedrs un bērns uzturēsies dienesta vietā pastāvīgi, kā arī datumu, sākot ar kuru dzīvesbiedrs vai bērns, vai dzīvesbiedrs un bērns dienesta vietā pastāvīgi vairs neuzturēsies.

(MK 28.12.2006. noteikumu Nr.1073 redakcijā)

16. Darbiniekam, dodoties uz dienesta vietu, tiek izmaksāts vienreizējs pabalsts mājsaimniecības inventāra iegādei (4.pielikums).

17. Pabalsts mājsaimniecības inventāra iegādei netiek izmaksāts, ja:

17.1. dienesta vietas valsts līdz nosūtīšanai ir bijusi darbinieka pastāvīgā dzīvesvieta;

17.2. darbinieks tiek pārcelts darbā uz dienesta vietu uz laiku, kas ir mazāks par gadu.

18. Ja darbinieks uz dienesta vietas valsti pārceļas kopā ar dzīvesbiedru, kas uzturēsies pastāvīgi, tad pabalsta apmērs tiek palielināts par 20 %. Par katru nepilngadīgu bērnu, kas uzturēsies pastāvīgi, pabalsta apmērs tiek palielināts par 10 %.

19. Mājsaimniecības inventārs, kas iegādāts par pabalstu, paliek darbinieka īpašumā.

20. Atkārtotas pārcelšanās gadījumā pabalsts mājsaimniecības inventāra iegādei tiek izmaksāts, ja starp pārcelšanās datumiem, kas noteikti rīkojumos, ir pagājuši ne mazāk kā pilni divi gadi.

21. Ja darbinieki ir dzīvesbiedri, pabalstu izmaksā vienam no darbiniekiem, ievērojot šajā nodaļā noteikto. Pabalstu izmaksā tam dzīvesbiedram, kuram tas atbilstoši amatam pienākas lielāks.

21.¹ Ja šo noteikumu 21.punktā minētajā gadījumā darbinieki dodas uz dienesta valsti atsevišķos laika periodos, pabalsts mājsaimniecības inventāra iegādei tiek izmaksāts tam darbiniekam, kurš uz dienesta valsti dodas pirmais, tādā apmērā, kāds pienākas dzīvesbiedram ar augstāku amatu.

(MK 20.06.2006. noteikumu Nr.481 redakcijā)

22. Ja darbinieks pēc savas iniciatīvas vai pēc disciplinārlietas izskatīšanas, vai dienesta izmeklēšanas tiek atsaukts, pabalsts ir jāatmaksā šādā apmērā:

22.1. 100 % apmērā, ja no pārcelšanās brīža nav pagājis viens gads;

22.2. 40 % apmērā, ja no pārcelšanās brīža ir pagājis vairāk par vienu gadu, bet mazāk par diviem gadiem.

23. (Svītrots ar MK 28.12.2006. noteikumiem Nr.1073)

24. Pabalsta apmērs dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai ir 50 latu mēnesī. Pabalstu izmaksā par laiku, kad darbinieks pilda dienesta pienākumus.

(MK 28.12.2006. noteikumu Nr.1073 redakcijā, kas grozīta ar MK 10.03.2008. noteikumiem Nr.155)

25. Pabalsts netiek izmaksāts pārstāvniecību vadītājiem un citiem diplomātiem, kuri tiek nodrošināti ar dienesta transportu.

(Grozīts ar MK 25.01.2005. noteikumiem Nr.66; MK 10.03.2008. noteikumiem Nr.155)

25.¹ Dienesta transportlīdzekļu lietošanas kārtību nosaka pārstāvniecības vadītājs. Šis punkts neattiecas uz specializēto atašeju lietošanā esošajiem dienesta transportlīdzekļiem, ja tie ir nozaru ministriju vai nosūtītāju institūciju īpašums vai tiek nomāti, visus izdevumus sedzot no nozaru ministriju vai nosūtītāju institūciju līdzekļiem.

(MK 28.12.2006. noteikumu Nr.1073 redakcijā)

26. Pārstāvniecība darbinieku nodrošina ar dzīvojamo platību. Ja pārstāvniecības rīcībā nav dzīvojamās platības (brīva dzīvokļa), darbiniekam tiek segti dzīvokļa īres un komunālie izdevumi saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu.

(Grozīts ar MK 25.01.2005. noteikumiem Nr.66)

26.¹ Ja faktiskie izdevumi par dzīvokļa īri un komunālajiem izdevumiem ir mazāki par šajos noteikumos noteikto maksimālo dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācijas apmēru, darbiniekam sedz faktiskos izdevumus.

(MK 20.06.2006. noteikumu Nr.481 redakcijā)

27. Dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācijas summa vienam darbiniekam tiek noteikta divu cilvēku ģimenei (laulātajiem). Par katru nākamo ģimenes locekli, kuri dienesta valstī uzturas pastāvīgi, dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācijas apmērs tiek palielināts par 5 %.

(MK 20.06.2006. noteikumu Nr.481 redakcijā)

28. Ja darbiniekam vai viņa dzīvesbiedram dienesta vietas valstī īpašumā ir māja vai dzīvoklis, kurā viņš pastāvīgi uzturas un vienlaikus tā ir viņa pastāvīgā dzīvesvieta, dzīvokļa īres un komunālie izdevumi netiek kompensēti.

29. Pārstāvniecību vadītājiem, tai skaitā konsulātu un vēstniecību atsevišķo kanceleju vadītājiem vai specializētajiem atašejiem atsevišķos gadījumos, ja tas ir pamatots ar reprezentācijas vajadzībām, var tikt palielināts kompensācijas apjoms, saskaņojot ar nosūtītājas institūcijas vadītāju.

(Grozīts ar MK 28.12.2006. noteikumiem Nr.1073)

30. Ja darbinieki ir dzīvesbiedri, šajā nodaļā minētās kompensācijas tiek noteiktas vienam no darbiniekiem. Kompensācijas izmaksā tam dzīvesbiedram, kuram tās pienākas lielākas atbilstoši amatam.

31. Darbiniekam tiek segti bērna skolas un pirmsskolas izglītības iestādes izdevumi 90 % apmērā pirmsskolas, pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iegūšanai, ja bērns apmeklē attiecīgās dienesta vietas valsts skolas, pašvaldību vai starptautisko institūciju darbinieku un diplomātu bērniem paredzētās skolas un minētajās skolās noteikta mācību maksa.

(MK 20.06.2006. noteikumu Nr.481 redakcijā)

32. Ja darbinieks izvēlas bērna izglītošanai privāto skolu, valstīs, kurās, nemainot iepriekšējo mācību valodu, ir iespēja mācīties valsts, pašvaldību vai starptautisko institūciju darbinieku un diplomātu bērniem paredzētajās skolās, mācību izdevumi tiek segti 60 % apmērā.

33. Ja privātā skola izvēlēta tādēļ, lai bērns varētu turpināt izglītību valodā, kurā viņš jau mācījies darbinieka iepriekšējā dienesta vietā vai Latvijā, vai privātajā skolā jau mācās kāds no darbinieka bērniem, mācību maksa tiek segta 90 % apmērā.

34. Ja bērns ir sasniedzis piecu gadu vecumu, sagatavošanas klases izdevumi tiek kompensēti saskaņā ar šo noteikumu 31., 32. un 33.punktu.

35. (Svītrots ar MK 20.06.2006. noteikumiem Nr.481)

36. Skolas izvēli akceptē un lēmumu par skolas izdevumu kompensāciju pieņem nosūtītājas institūcijas vadītājs, pamatojoties uz rakstisku situācijas izklāstu un mācību izdevumus apliecinošiem dokumentiem.

36.¹ Ja darbinieka bērns pārtrauc mācības skolā laikposmā, par kuru segta bērna skolas izdevumu kompensācija, un no mācību iestādes nav iespējams atgūt naudu par laikposmu, kurā darbinieka bērns nemācās minētajā iestādē, jaunu bērna skolas izdevumu kompensāciju darbiniekam par jau kompensēto laikposmu neizmaksā. Šis punkts neattiecas uz Valsts civildienesta likuma 37.pantā minētajiem gadījumiem.

(MK 20.06.2006. noteikumu Nr.481 redakcijā)

36.² Ja darbinieks tiek atbrīvots no diplomātiskā un konsulārā dienesta, viņa pienākums ir atmaksāt mācību maksas daļu par atlikušo mācību periodu, kurš tika kompensēts. Šis punkts neattiecas uz Valsts civildienesta likuma 37.pantā minētajiem gadījumiem, kā arī uz citiem no darbinieka neatkarīgiem apstākļiem un gadījumiem.

(MK 20.06.2006. noteikumu Nr.481 redakcijā)

37. Pabalstu un kompensāciju apmēru un dzīves dārdzības koeficientus nākamajam saimnieciskajam gadam Ministru kabinets pārskata līdz kārtējā gada 1.jūlijam.

(MK 28.12.2006. noteikumu Nr.1073 redakcijā)

38. Darbinieki, kuru pabalstu vai kompensāciju apmērs vai to izmaksas kārtība saskaņā ar šiem noteikumiem pasliktina uzturēšanās apstākļus ārvalstī, līdz dienesta beigām esošajā amatā turpina saņemt pabalstus un kompensācijas tādā apmērā, kāds tika noteikts līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai. Ja grozījumi šajos noteikumos pasliktina uzturēšanās apstākļus darbiniekiem, kas jau atrodas dienestā ārvalstī, attiecīgos grozījumus noteikumos šiem darbiniekiem līdz dienesta beigām nepiemēro.

(Grozīts ar MK 28.12.2006. noteikumiem Nr.1073)

39. Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri.